Indekss   Iepriekšējais   Nākošais   Pilns teksts

Procedūra : 2011/0296(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A7-0303/2012
Iesniegtie teksti : A7-0303/2012		Debates : PV 25/10/2012 - 17 CRE 25/10/2012 - 17		Balsojumi : PV 26/10/2012 - 6.8 CRE 26/10/2012 - 6.8 PV 15/04/2014 - 17.7 CRE 15/04/2014 - 17.7 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P7_TA(2012)0407 P7_TA(2014)0385

Pieņemtie teksti	810k  453k
Piektdiena, 2012. gada 26. oktobris - Strasbūra
Finanšu instrumentu tirgi un grozījumi Regulā [ETIR] par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem ***I	P7_TA(2012)0407 A7-0303/2012
Teksts   Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2012. gada 26. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Regulu [ETIR] par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem (COM(2011)0652 – C7-0359/2011 – 2011/0296(COD))(1)
EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) [Gr. 1, ja vien nav norādīts citādi] (1) Jautājums tika nodots atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0303/2012). (2) * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1), saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2), tā kā: (1)  Nesenā finanšu krīze ir norādījusi vājās vietas finanšu tirgu pārredzamībā, kas var radīt negatīvas sociāli ekonomiskās sekas. Lielāka pārredzamība ir viens no kopīgiem principiem finanšu sistēmas stiprināšanai, kā apstiprināts 2009. gada 2. aprīlī Londonā notikušās G-20 sanāksmes paziņojumā. Lai stiprinātu pārredzamību un uzlabotu finanšu instrumentu iekšējā tirgus darbību, būtu jāizveido jauna kopēja sistēma, nosakot vienotas prasības darījumu pārredzamībai finanšu instrumentu tirgos. Kopējā sistēmā jāparedz visaptveroši noteikumi attiecībā uz plašu finanšu instrumentu klāstu. Ar šiem noteikumiem būtu jāpapildina pārredzamības prasības rīkojumiem un darījumiem ar akcijām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem(3). (2)  Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos un tās priekšsēdētājs Žaks Delarosjē (Jacques de Larosière) aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu noteikumu kopumu. Nākotnes Eiropas uzraudzības sistēmas kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienotu noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm. (3)  Tādējādi jaunajiem tiesību aktiem vajadzētu būt diviem dažādiem juridiskajiem instrumentiem: direktīvai un šai regulai. Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums prasībām, kas tiek piemērotas ieguldījumu sabiedrībām, regulētam tirgum un datu pārskatu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem. Tādēļ šī regula ir jāinterpretē saistībā ar minēto direktīvu. Nepieciešamība izveidot vienotu noteikumu kopumu visām iestādēm par noteiktām prasībām, nepieļaut iespējamu regulējuma arbitrāžu, kā arī nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību un mazāk sarežģītu regulējumu tirgus dalībniekiem nosaka tāda juridiskā pamata izmantošanu, saskaņā ar kuru varētu izstrādāt regulu. Lai likvidētu pārējos tirdzniecības ierobežojumus un būtiskus konkurences izkropļojumus, ko rada valstu tiesību aktu atšķirības, kā arī lai novērstu jebkādu turpmāku iespējamo tirdzniecības ierobežojumu un būtisku konkurences izkropļojumu rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru nosaka vienotus noteikumus, kas piemērojami visās dalībvalstīs. Šāda tieši piemērojama tiesību akta nolūks ir mērķtiecīgi veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, un tāpēc tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta noteikumiem atbilstīgi to Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgai judikatūrai. (4)  Direktīva 2004/39/EK izveidoja noteikumus, saskaņā ar kuriem tirdzniecībai ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, jābūt pārredzamai pirms un pēc tirdzniecības, un noteikumus pārskatu sniegšanai kompetentajām iestādēm par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū; direktīva jāpārskata, lai tajā atbilstīgi ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību, risinātu trūkumus un novērstu nepilnības, kas cita starpā parādījās finanšu tirgu krīzes laikā. (5)  Noteikumiem par tirdzniecības un regulējuma pārredzamības prasībām jābūt tieši piemērojamu tiesību aktu veidā, kurus piemēro visām ieguldījumu sabiedrībām, kam jāievēro vienoti noteikumi visos Savienības tirgos, lai nodrošinātu vienotu kopēja tiesiskā regulējuma piemērošanu, stiprinātu uzticēšanos tirgus pārredzamībai visā Savienībā, samazinātu regulējuma sarežģītību un uzņēmumu izmaksas atbilstības nodrošināšanai, īpaši finanšu iestādēm ar pārrobežu darbību, un veicinātu konkurences kropļojumu izskaušanu. Vispiemērotākais instruments regulējuma mērķu sasniegšanai un vienotu nosacījumu nodrošināšanai, novēršot atšķirīgas prasības valstu līmenī direktīvas transponēšanas rezultātā, ir pieņemt regulu, kas nodrošina tiešu piemērošanu. (6)  Būtu jāprecizē regulēta tirgus un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) definīcijas un tās arī turpmāk savstarpēji jāsalāgo, tādējādi parādot, ka tās pēc būtības pārstāv vienu un to pašu regulētas tirdzniecības darbību. Definīcijās nebūtu jāiekļauj divpusējas sistēmas, kurās ieguldījumu sabiedrība veic tirdzniecību savā vārdā, arī kā ar risku nesaistīts darījuma partneris starp pircēju un pārdevēju. Termins “sistēma” sevī ietver gan tirgus, kurus veido noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, gan tirgus, kuru darbības pamatā ir tikai noteikumu kopums. Regulētiem tirgiem un DTS nav pienākuma nodrošināt tehnisku sistēmu rīkojumu saskaņošanai un būtu jāspēj izmantot citus tirdzniecības protokolus, ieskaitot sistēmas, kurās lietotājiem ir iespēja pieprasīt cenu piedāvājumus no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Šīs regulas nolūkā regulēts tirgus vai DTS ir tāds tirgus, kuru veido tikai tādu noteikumu kopums, kuri regulē aspektus saistībā ar dalību šādā tirgū, atļauju tirgot instrumentus, tirdzniecību starp dalībniekiem, pārskatu sniegšanu un ‐ pēc iespējas ‐ pienākumu nodrošināt pārredzamību, un uzskata, ka saskaņā ar šādiem noteikumiem veikti darījumi tiek veikti atbilstīgi regulēta tirgus sistēmai vai DTS. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā, lai rezultātā tiktu noslēgts līgums, kas notiek tad, ja izpilde norit saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras. Termins “pirkšanas un pārdošanas intereses” jāsaprot plašā nozīmē, un tas attiecas uz rīkojumiem, cenu piedāvājumiem un norādēm par interesi. Viena no svarīgākajām prasībām attiecas uz pienākumu apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks, un tas nozīmē, ka tās ir jāapvieno saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras (tostarp procedūras, kas ietvertas datoru programmatūrā). Termins “nediskrecionāri noteikumi” nozīmē ▌noteikumus, kas regulētam tirgum, tirgus organizētājam vai ieguldījumu sabiedrībai, kura vada DTS, neļauj piemērot diskrecionārus principus šādu interešu iespējamai mijiedarbībai. ▌ (7)  Lai veicinātu Eiropas tirgu pārredzamību un efektivitāti un nodrošinātu vienādus darbības noteikumus dažādām daudzpusējam tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietām, jāievieš jauna regulētas tirdzniecības sistēmas (RTS) kategorija obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kā arī jānodrošina, ka tā tiek pienācīgi regulēta un tiek piemēroti nediskriminējoši noteikumi par piekļūšanu sistēmai. Šādas jaunas kategorijas definīcija ir plaša, lai gan pašlaik, gan arī turpmāk tajā varētu ietvert tādu līgumu visu veidu regulētu izpildi un tādas tirdzniecības organizēšanu, kuri neatbilst pastāvošo tirdzniecības vietu darbības vai regulējuma īpatnībām. Attiecīgi jāpiemēro atbilstīgas organizatoriskās struktūras prasības un pārredzamības noteikumi, kas veicina efektīvu informācijas atklāšanu par cenām. Jaunajā kategorijā tiks iekļautas sistēmas, kurās brokeri izpilda divus pretējus klientu rīkojumus, nenosūtot tos tirgum, un šādas sistēmas var raksturot kā iekšējas elektroniskas rīkojumu savienošanas sistēmas, ko vada ieguldījumu sabiedrības, kuras izpilda viena klienta rīkojumu pret otra klienta rīkojumu. Jaunajā kategorijā arī tiks ietvertas sistēmas, kurām vajadzētu būt tiesīgām tirgot atvasinātus finanšu instrumentus, kam drīkst veikt klīringu un kas ir pietiekami likvīdi, bet kurām nav tādu īpašību, kā pašlaik esošajām tirdzniecības vietu kategorijām. Turpretī tajā nevajadzētu ietvert sistēmas, kurās tirdzniecība faktiski netiek veikta vai netiek organizēta, piemēram, sistēmas, kas nodrošina tādu biļetenu publisku pieejamību, kuros tiek reklamētas pirkšanas un pārdošanas intereses, citas struktūras, kas apkopo potenciālās pirkšanas vai pārdošanas intereses vai sniedz elektroniskus pēctirdzniecības apstiprinājuma pakalpojumus. (8)  Šī jaunā RTS kategorija papildinās esošo tirdzniecības vietu kategorijas. Kaut gan regulētiem tirgiem un DTS raksturīga nediskrecionāra darījumu izpilde, RTS organizētājs var piemērot diskrecionārus principus, izpildot darījumus. Tādējādi darījumam, kuru slēdz RTS, ko vada ieguldījumu sabiedrība vai tirgus organizētājs, būtu jāpiemēro noteikumus par uzņēmējdarbības veikšanu un pienākumu nodrošināt labāko darījuma izpildi un klienta rīkojumu apstrādi. Tomēr platformas organizētājam jābūt neitrālam, jo RTS (kaut arī pieejama tikai tās klientiem) faktiski ir īsta tirdzniecības platforma. Tādējādi RTS organizētājam būtu jāpiemēro prasības attiecībā uz iespējamu interešu konfliktu pareizu pārvaldību un nediskriminējošu izpildi un tas RTS nedrīkstētu izpildīt nevienu darījumu starp daudzpusējam trešo personu pirkšanas un pārdošanas interesēm, tostarp sistēmā savienotus klientu rīkojumus, izmantojot tam piederošu kapitālu. Attiecīgi šādi organizētāji nevarētu darboties kā sistemātiski internalizētāji to vadītajā RTS. (9)  Visa regulētā tirdzniecība būtu jāveic regulētās tirdzniecības vietās, nodrošinot maksimālu pārskatāmību gan pirms, gan pēc tirdzniecības. Tāpēc attiecīgi pielāgotas pārredzamības prasības būtu jāattiecina uz visu veidu tirdzniecības vietām un visiem tajos tirgotiem finanšu instrumentiem. (10)  Tirdzniecība ar depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem, līdzīgiem finanšu instrumentiem un akcijām, kuras nav atļauts tirgot regulētā tirgū, tiek veikta lielā mērā līdzīgi un atbilst gandrīz tādiem pašiem ekonomikas mērķiem kā tirdzniecība ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū. Tādēļ pārredzamības prasības, kuras tiek piemērotas akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, būtu jāpaplašina un jāattiecina uz minētajiem instrumentiem. (11)  Atzīstot, ka režīmam, kas noteikts atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības, principā jāatbalsta efektīva tirgus darbība, rūpīgi jāpārbauda, vai faktiskie noteikumi par atbrīvojumiem saistībā ar akcijām, kurus patlaban piemēro atbilstīgi Direktīvai 2004/39/EK un 2006. gada 10. augusta Regulai (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārredzamību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un minētajā direktīvā(4) definētajiem terminiem, joprojām ir atbilstīgi no to darbības jomas un piemērojamo nosacījumu viedokļa. Lai nodrošinātu, ka atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārredzamības attiecībā uz akcijām un attiecīgi citiem līdzīgiem instrumentiem un tādiem produktiem, kas nav kapitāla vērtspapīri, tiek piemēroti vienādi īpašiem tirgus modeļiem un rīkojumu veidiem un apjomiem, Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(5), būtu jānovērtē, vai individuāli pieprasījumi piemērot atbrīvojumu ir saderīgi ar šo regulu un turpmākiem deleģētajiem aktiem. EVTI sniedz novērtējumu atzinuma formā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29. pantam. Turklāt saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku EVTI būtu jāpārskata jau pastāvošos atbrīvojumus attiecībā uz akcijām un jāsagatavo novērtējums, ievērojot tādu pašu procedūru, par to nemainīgo atbilstību šīs regulas noteikumiem un deleģētajiem nākotnes aktiem. (12)  Finanšu krīze norādījusi īpašas vājās vietas attiecībā uz tādas informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem, kas ir saistīta ar tirdzniecības iespējām un finanšu instrumentu, kas nav akcijas, cenām, konkrēti tādus aspektus kā sniegšanas laiks, granularitāte, vienlīdzīga pieeja un ticamība. Tādējādi jāievieš savlaicīgas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, ņemot vērā noteiktu instrumentu veidu, kas nav akcijas, dažādās iezīmes un tirgus struktūru, kā arī tās nepieciešamības gadījumā jāpielāgo, lai varētu efektīvi darboties gan automatizētas, gan balss tirdzniecības cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmas. Lai nodrošinātu stabilu pārredzamības pamatu visiem būtiskajiem instrumentiem, šādas prasības būtu jāattiecina uz obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem ar prospektu vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, vai tirgo DTS vai RTS, vai kuriem drīkst veikt centrālo klīringu, un ‐pēctirdzniecības pārredzamības gadījumā ‐ atvasinātiem finanšu instrumentiem, par kuriem ziņots darījumu reģistriem. Tādējādi ārpus pārredzamības pienākuma darbības jomas ir tikai tādi finanšu instrumenti, ▌kuri ir izveidoti pēc speciāla pasūtījuma vai nepietiekami likvīdi. (13)  Obligāciju, strukturētu finanšu produktu un atvasinātu finanšu instrumentu tirgos jāievieš atbilstīgs tirdzniecības pārredzamības līmenis, lai palīdzētu vērtēt šādus produktus un veicinātu efektīvu cenas noteikšanu. Strukturētos finanšu produktos īpaši būtu jāietver uz aktīviem balstīti vērtspapīri, kas definēti Regulas (EK) Nr. 809/2004(6) 2. panta 5. punktā, kuros cita starpā ietverti arī ar parādsaistībām nodrošināti strukturēti vērtspapīri. (13a)  Lai panāktu tiesisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt zināmus izņēmumus no šīs regulas darbības jomas. Kaut arī ir svarīgi regulēt valūtas atvasinātos instrumentus, ieskaitot valūtas mijmaiņas darījumus, kas dod tiesības saņemt naudas izmaksu, ko nosaka atsauce uz citām valūtām, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un tirgus integritāti, tūlītējiem valūtas darījumiem tomēr nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā. Tāpat ir svarīgi precizēt, ka apdrošināšanas līgumi attiecībā uz darbības veidiem, kas minēti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvai 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)(7), nav atvasinājumi šīs regulas izpratnē, ja tie noslēgti ar Savienības vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu. Turklāt, kaut arī ir skaidrs, ka būtu jāregulē riski, kas rodas no algoritmiskās tirdzniecības, algoritmu izmantošana pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumos nav algoritmiskā tirdzniecība. (14)  Lai nodrošinātu vienādu nosacījumu piemērošanu tirdzniecības vietām, dažādām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro vienas un tās pašas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Pārredzamības prasībām vajadzētu būt samērīgām un pielāgotām dažādiem instrumentu veidiem, tostarp kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, pienācīgi ņemot vērā gan ieguldītāju un emitentu (tostarp valdības obligāciju emitentu) intereses, gan tirgus likviditāti. Pārredzamības prasības būtu jāpielāgo arī dažādiem tirdzniecības veidiem, tostarp rīkojumu reģistra un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, piemēram, cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmām, kā arī hibrīdām un brokeru pakalpojumu balss sistēmām, un jāņem vērā valstu tirgu emisija, darījumu apjoms un iezīmes. (15)  Lai nodrošinātu, ka tirdzniecība, ko veic ārpus biržas, nekavē efektīvi atklāt cenas vai veidot pārredzamus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus tirdzniecības līdzekļiem, atbilstīgas pirmstirdzniecības pārredzamības prasības būtu jāpiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kuras veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem ārpus biržas savā vārdā, ciktāl tās veic šādu tirdzniecību kā sistemātiski internalizētāji ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, un obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem drīkst veikt klīringu. (16)  Ieguldījumu sabiedrību, kas izpilda klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, ja vien darījumi netiek veikti ārpus regulēta tirgus, DTS un RTS un šādi darījumi tiek veikti ▌ pēc ad hoc principa un neregulāri. Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu sabiedrības, kas regulēti, regulāri un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, divpusēji izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas. Lai nodrošinātu šai definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu sabiedrībām, ikvienai divpusējai tirdzniecībai klientu rīkojumu izpildē vajadzētu būt būtiskai un kvantitatīvi kritēriji, ko nosaka finanšu instruments vai aktīvu kategorija varētu papildināt kvalitatīvus kritērijus, nosakot ieguldījumu sabiedrības, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji, kā noteikts 21. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1287/2006. Kaut gan ārpusbiržas tirdzniecības vieta ir jebkura sistēma, kurā daudzkārtējas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, sistemātisks internalizētājs nedrīkstētu savest kopā trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses. Lai garantētu cenas veidošanas procesa kvalitāti, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kuros ārpusbiržas tirdzniecību var veikt ārpus sistemātiska internalizētāja, un kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz akcijām neviens dalībnieks nav priviliģētā stāvoklī attiecībā uz pasūtījuma izpildi sistēmā, kurā ieguldījumu sabiedrība izpilda klientu pasūtījumus, izmantojot sev piederošu kapitālu. (17)  Sistemātiski internalizētāji var nolemt, ka tie ļauj piekļūt saviem cenu piedāvājumiem tikai to privātklientiem, tikai to profesionāliem klientiem, vai arī abu veidu klientiem. Tiem nedrīkstētu ļaut diskriminēt kādu no šīm klientu kategorijām, taču tiem jābūt tiesīgiem ņemt vērā atšķirības starp klientiem, piemēram, attiecībā uz kredītrisku. Sistemātiskam internalizētājam nav pienākuma publicēt stabilu cenu piedāvājumu attiecībā uz darījumiem ar kapitāla instrumentiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu, un ar instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti, un kuru apjoms ir lielāks par mazumtirdzniecības apjomu. Standarta tirgus apjoms vai mazumtirdzniecības apjoms ikvienai finanšu instrumentu kategorijai nedrīkst būt ievērojami neproporcionāls salīdzinājumā ar ikvienu finanšu instrumentu attiecīgajā kategorijā. (18)  Ir lietderīgi nodrošināt, ka pēc iespējas lielāka daļa no tirdzniecības, kas notiek ārpus regulētām izpildes vietām, noris organizētās sistēmās, kurām tiek piemērotas atbilstīgas pārredzamības prasības, vienlaikus nodrošinot, ka var veikt liela apjoma un neregulārus darījumus. Šīs regulas nolūks nav pieprasīt pirmstirdzniecības pārredzamības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic ārpus biržas, tostarp sākotnējo emisiju, ja atbilstīgi šādu darījumu pazīmēm tie ir izveidoti pēc speciāla pasūtījuma un paredzēti atbilstošu finanšu vai nefinanšu darījuma partneru konkrētām vajadzībām un ir daļa no darījumu attiecībām, kas pašas par sevi ir raksturojamas kā darījumi, kas pārsniedz standarta tirgus apjomu vai standarta mazumtirdzniecības tirgus apjomu, un gadījumos, kad darījumi tiek veikti ārpus sistēmām, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto savā darbībā kā sistemātisks internalizētājs. (19)  Tirgus datiem vajadzētu būt viegli un ātri pieejamiem lietotājiem, un tiem jābūt pēc iespējas neapkopotā formā, lai ieguldītāji un tos apkalpojošie datu pakalpojumu sniedzēji varētu pēc iespējas vairāk pielāgot datu risinājumus. Tādējādi pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem jābūt publiski pieejamiem atsevišķi, lai samazinātu izmaksas tirgus dalībniekiem, kad tie pērk datus, un būtu jāizmanto apstiprināta publicēšanas kārtība, lai nodrošinātu konsekvenci un šādu datu kvalitāti un ļautu nodrošināt konsolidētu pēctirdzniecības datu lenti. (20)  Šajā regulā ‐ īpaši tās IV sadaļā ‐ Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(9) pilnībā piemēro personas datu apmaiņai, sūtīšanai un apstrādei, ko veic dalībvalstis un EVTI. (21)  Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G-20 Pitsburgas samitā 2009. gada 25. septembrī, par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, jādefinē oficiāla regulējoša procedūra, nosakot, ka tirdzniecība starp finansiāliem darījumu partneriem un lieliem nefinansiāliem darījumu partneriem ar visiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem drīkst veikt klīringu un kuri ir pietiekami likvīdi, obligāti jāveic tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas salīdzināms regulējums ▌. Šīs regulas mērķis nav aizliegt vai ierobežot minēto atvasināto finanšu līgumu izmantošanu vai padarīt tos pārlieku dārgus nefinanšu iestādēm. Tāpēc, veicot likviditātes pietiekamības novērtējumu, būtu jāņem vērā tirgus iezīmes valstī, tostarp tādi elementi kā dalībnieku skaits un veids noteiktā tirgū, un darījumu iezīmes, piemēram, darījumu apjoms un biežums šajā tirgū. Turklāt šīs regulas mērķis nav novērst pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu izmantošanu. (22)  Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G-20 Pitsburgas samitā 2009. gada 25. septembrī, par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, no vienas puses, un dažādu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu salīdzinoši zemo likviditāti, no otras puses, ir pareizi noteikt atļautas tirdzniecības vietas, kurās var veikt tirdzniecību saskaņā ar šādu apņemšanos. Visām atļautajām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro lielā mērā salāgotas regulējošas prasības attiecībā uz organizatoriskās struktūras un darbības aspektiem, kārtību interešu konfliktu mazināšanai, visu tirdzniecības darbību uzraudzību, pirmtirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, kas pielāgota atbilstīgi finanšu instrumentam un tirdzniecības modelim, lai daudzpusējas trešo personu tirdzniecības intereses varētu savstarpēji mijiedarboties. Tomēr jāparedz iespēja, ka šādu tirdzniecības vietu organizētāji veiks darījumus saskaņā ar šādu apņemšanos starp to dalībniekiem, piemērojot diskrecionārus principus, lai uzlabotu izpildes un likviditātes nosacījumus. (23)  Šādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem noteiktajam tirdzniecības pienākumam būtu jāļauj atļautajām tirdzniecības vietām efektīvi konkurēt. Tādēļ šādas tirdzniecības vietas nedrīkstētu pieprasīt ekskluzīvas tiesības uz kādu atvasinātu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas tirdzniecības pienākums, neļaujot citām tirdzniecības vietām piedāvāt šādu instrumentu tirdzniecību. Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci starp atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecības vietām, ir būtiski, lai tirdzniecības vietām ir nediskriminējoša un pārredzama pieeja centrālajiem darījumu partneriem. Nediskriminējoša pieeja centrālajam darījumu partnerim nozīmē, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tās platformā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, saldo aprēķinu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats centrālais darījumu partneris, un uz nediskriminējošām klīringa maksām. (24)  Lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti, ieguldītāju aizsardzību un finanšu stabilitāti, ir nepieciešams nodrošināt ieguldījumu produktu izstrādes uzraudzības mehānismu un paredzēt gan pilnvaras, lai aizliegtu vai ierobežotu tāda ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta tirdzniecību, izplatīšanu un pārdošanu, kurš rada nopietnas bažas par ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgus pareizu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitāti, gan arī atbilstīgas EVTI pilnvaras veikt koordināciju un rīkoties ārkārtas situācijās. Šādas pilnvaras kompetentās iestādes un, izņēmuma gadījumos, EVTI izmanto, ja izveidojušies vairāki īpaši nosacījumi. Ja šādi nosacījumi izveidojušies, kompetentajai iestādei un, izņēmuma gadījumos, EVTI vajadzētu būt tiesīgai piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu pirms ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu tirgo, izplata vai pārdod klientiem. (25)  Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo EVTI sīkāka informācija par saviem pieprasījumiem samazināt pozīcijas saistībā ar atvasinātu finanšu līgumu, vienreizējiem ierobežojumiem un ikvienu ex–ante pozīciju ierobežošanu, lai uzlabotu sadarbību un konverģenci šo minēto pilnvaru piemērošanā. Svarīgākā informācija par ex–ante pozīciju ierobežošanu, ko piemērojusi kompetentā iestāde, būtu jādara publiski pieejama EVTI tīmekļa vietnē. (26)  EVTI būtu jāvar pieprasīt, lai ikviena persona sniedz informāciju par savu pozīciju saistībā ar atvasinātu finanšu līgumu, pieprasīt samazināt pozīciju un noteikt ierobežojumu personai veikt individuālus darījumus saistībā ar preču atvasinātiem instrumentiem. EVTI tad informētu kompetento iestādi par pasākumiem, kurus tā iesaka veikt, un publicē informāciju par šiem pasākumiem. (27)  Sīkāku informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm ar EVTI koordinētu sistēmu, lai tās varētu konstatēt un izmeklēt potenciālos tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, uzraudzīt tirgus godīgu un pareizu darbību un ieguldījumu sabiedrību darbību. Šāda pārskata darbības jomā iekļauj visus instrumentus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuri tirgoti tirdzniecības vietā, un visus instrumentus, kuru vērtība ir atkarīga no šādu instrumentu vērtības vai to ietekmē. Lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu ieguldījumu sabiedrībām, no to pienākuma sniegt pārskatus būtu jāizslēdz finanšu instrumenti, kuru tirdzniecība netiek regulēta un kurus neietekmē tirgus ļaunprātīga izmantošana. Ziņojumos vajadzētu izmantot juridiskās personas identifikatoru saskaņā ar G-20 pausto apņemšanos. Komisijai arī būtu jāziņo par to, vai ziņojumu saturs un formāts ir pietiekami, lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, par uzraudzības prioritātēm, ņemot vērā paziņoto datu lielo apjomu, par to, vai ir nepieciešams noteikt tā lēmumu pieņēmēja identitāti, kurš atbild par algoritma lietošanu, un par īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu stabilu ziņošanu par vērtspapīru aizdevumu un atpirkšanas līgumiem, lai tādējādi nodrošinātu visu attiecīgo kompetento iestāžu pārraudzību. (28)  Lai darījumu pārskati atbilstu savam mērķim ‐ kalpot par tirgus uzraudzības instrumentu ‐, tiem būtu jāidentificē persona, kas pieņēmusi lēmumu ieguldīt, un personas, kas atbild par šī lēmuma izpildi. Papildus pārredzamības režīmam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulā (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem(10), īsās pārdošanas marķēšana sniedz noderīgu papildu informāciju, kas ļaus kompetentajām iestādēm uzraudzīt īsās pozīcijas pārdošanas līmeni. Ieguldījumu sabiedrībām ir pienākums norādīt, vai akciju vai valsts emitenta parāda instrumentu pārdošana ir īstermiņa pārdošana. Kompetentajām iestādēm arī vajadzīga pilnīga pieeja ierakstiem visos rīkojuma izpildes procesa posmos, sākot ar sākotnējo lēmumu veikt tirdzniecību līdz pat darījuma izpildei. Tādēļ ir prasība ieguldījumu sabiedrībām reģistrēt visus savus darījumus ar finanšu instrumentiem, bet platformu organizētājiem ‐ reģistrēt visus rīkojumus, kas iesniegti to sistēmās. EVTI būtu jākoordinē informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tām ir pieeja visiem ierakstiem par darījumiem un rīkojumiem, tostarp darījumiem un rīkojumiem, kas veikti platformās, kuras darbojas ārpus kompetento iestāžu teritorijas, ar finanšu instrumentiem, kurus iestādes uzrauga. (29)  Būtu jānovērš dubulta pārskatu sniegšana par vienu un to pašu informāciju. Pārskatus, ko iesniedz darījumu reģistriem, kurus attiecīgajiem instrumentiem reģistrē vai atzīst atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012, un kas satur visu darījumu pārskatu sniegšanai nepieciešamo informāciju, nebūtu jāsniedz kompetentajām iestādēm; šos pārskatus kompetentajām iestādēm sūtītu darījumu reģistri. Atbilstīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012. (30)  Kompetento iestāžu veiktai informācijas apmaiņai vai nodošanai būtu jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(11). EVTI veiktai informācijas apmaiņa vai nodošana jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(12), kam pilnībā jābūt piemērojamai personas datu apstrādei šīs regulas nolūkā. (31)  Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu kategorijām būtu jāpiemēro pienākums veikt klīringu. Tā arī novērš konkurences kropļojumus, pieprasot, lai centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu klīringu, tiktu nodrošināta nediskriminējoša pieeja tirdzniecības vietām, un centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu klīringu, tiktu nodrošināta nediskriminējoša pieeja tirdzniecības datiem tirdzniecības vietās. Tā kā ārpusbiržas atvasināti finanšu instrumenti ir atvasināti līgumi, kuri netiek izpildīti regulētā tirgū, nav nepieciešamības ieviest līdzīgus noteikumus regulētiem tirgiem saskaņā ar šo regulu. Uz regulētos tirgos tirgotiem atvasinātiem finanšu instrumentiem arī būtu jāattiecas pienākumam veikt klīringu tādā pašā veidā, kā uz citur tirgotiem instrumentiem, ja EVTI ir pasludinājusi, ka šāda prasība uz tiem attiecas. (32)  Papildus Direktīvas 2004/39/EK prasībām, kas neļauj dalībvalstīm nevajadzīgi ierobežot pieeju pēctirdzniecības infrastruktūrai, piemēram, centrālajam darījumu partnerim un norēķinu sistēmām, ir nepieciešams, ka šī regula likvidē dažādus citus komerciālus šķēršļus, kurus var izmantot, lai kavētu konkurenci, veicot pārvedamu vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu klīringu. Lai nepieļautu diskriminējošu praksi, centrālajiem darījumu partneriem būtu jāpiekrīt veikt dažādās tirdzniecības vietās izpildītu darījumu klīringu, ja šādas vietas atbilst centrālā darījumu partnera noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām. Pieeja būtu jāatsaka, ja šāda pieeja nepārprotami apdraudētu centrālo darījumu partneru raitu un pareizu darbību vai finanšu tirgu darbību tādā veidā, kas rada sistēmisku risku. (33)  Tirdzniecības vietām būtu arī jānosaka prasība nodrošināt pieeju, tostarp nodrošināt jaunākos datus, atbilstīgi pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem centrālajiem darījumu partneriem, kuri vēlas veikt tirdzniecības vietā izpildīta darījuma klīringu, izņemot gadījumus, kad šāda pieeja apdraudētu tirgu raitu un pareizu darbību. Nosakot centrālā darījumu partnera tiesības uz pieeju tirdzniecības vietai, būtu jāparedz kārtība, kādā daudzi centrālie darījumu partneri var izmantot vienas tirdzniecības vietas informāciju par darījumiem. Tomēr tam nebūtu jāizraisa sadarbspēja attiecībā uz atvasinājumu tīrvērti vai jārada likviditātes sadrumstalotība. Likvidējot šķēršļus un diskriminējošu praksi, tiek paredzēts palielināt konkurenci finanšu instrumentu klīringa un tirdzniecības jomā, lai samazinātu ieguldījumu un aizņemšanās izmaksas, novērstu nepilnības un veicinātu jauninājumus Savienības tirgos. Komisijai būtu arī turpmāk cieši jāpārrauga pēctirdzniecības infrastruktūras attīstība un pēc vajadzības jāiejaucas, lai nepieļautu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. (34)  Trešo valstu sabiedrību sniegtiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā piemēro valstu režīmus un prasības. Šie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un veikt darbību citās dalībvalstīs, kā tikai tajā, kurā tie ir izveidoti. Šajā jomā ir lietderīgi izveidot kopēju tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Režīmam būtu jāapvieno esošais sadrumstalotais regulējums, jānodrošina noteiktība un vienota attieksme pret trešo valstu sabiedrībām, kuras izmanto pieeju ES, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi patiesas atbilstības novērtējumu attiecībā uz trešo valstu regulējošo un uzraudzības regulējumu un jānodrošina salīdzināma līmeņa aizsardzība klientiem Savienībā, kas saņem pakalpojumus no trešo valstu sabiedrībām un savstarpēja pieeja trešo valstu tirgiem. Piemērojot režīmu, Komisijai un dalībvalstīm būtu galvenokārt jāpievērš uzmanība tām jomām, uz kurām attiecas G-20 saistības un vienošanās ar Savienības lielākajiem tirdzniecības partneriem, un būtu jāņem vērā galvenā loma, kāda Savienībai ir pasaules finanšu tirgos, kā arī jānodrošina, ka trešo valstu prasību piemērošana nekavē Savienības ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus vai saņemt finansējumu no trešām valstīm, vai trešo valstu ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus, iegūt papildu kapitālu vai saņemt citus finanšu pakalpojumus Savienības tirgos, ja vien tas nav vajadzīgs objektīviem un uz pierādījumiem balstītiem piesardzības pasākumiem. (35)  Lai sniegtu pakalpojumus privātpersonām vai privātpersonām, kuras izvēlējušās profesionāla klienta statusu Savienībā, vienmēr būtu jāizveido filiāle Savienībā. Filiāles izveidei būtu jāpiemēro atļaujas saņemšana un uzraudzība Savienībā. Starp attiecīgo kompetento iestādi un trešās valsts kompetento iestādi vajadzētu būt atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. Neizveidojot filiāli, pakalpojumi būtu sniedzami tikai tiesīgiem darījumu partneriem un profesionālajiem klientiem, kuri šādu statusu nav izvēlējušies paši. Uzņēmumam būtu jāreģistrējas EVTI, un tas būtu jāuzrauga trešajā valstī. Starp EVTI un trešās valsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt noslēgtiem atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. (36)  Šīs regulas nosacījumiem, ar ko regulē pakalpojumu sniegšanu vai darbības, ko veic trešo valstu sabiedrības Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju Savienībā reģistrētām personām Savienībā saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešo valstu sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas, vai arī Savienības ieguldījumu sabiedrībām vai kredītiestādēm saņemt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības no trešo valstu sabiedrībām, vai arī klientam saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts sabiedrības ar šādas kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības starpniecību. Ja trešās valsts sabiedrība sniedz pakalpojumus pēc Savienībā reģistrētas personas iniciatīvas, pakalpojumi nebūtu uzskatāmi par sniegtiem Savienības teritorijā. Ja trešās valsts uzņēmums pats piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas. (37)  Sekundārajos aktuāltirgos ar emisijas kvotām ir parādījušies krāpšanas mēģinājumi, un tas varētu mazināt uzticību emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Direktīvu 2003/87/EK, tāpēc tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu emisijas kvotu reģistrēšanas sistēmu un nosacījumus emisijas kvotu tirdzniecībai paredzēta konta atvēršanai. Lai pastiprinātu integritāti un nodrošinātu šo tirgu efektīvu darbību, tostarp visaptverošu tirdzniecības darbību uzraudzību, ir lietderīgi papildināt pasākumus, kas tiek veikti atbilstīgi Direktīvai 2003/87/EK, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(13) darbības jomā ▌. (38)  Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteiktu definīciju precizēšanu, precīzu tirdzniecības pārredzamības prasību raksturojumu, sīkāku informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem piešķir atbrīvojumus no pirmstirdzniecības pārredzamības, kārtību pēctirdzniecības publicēšanas atlikšanai, kritērijiem, saskaņā ar kuriem pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības pārredzamību tiek piemērots sistemātiskiem internalizētājiem, īpašiem ar izmaksām saistītiem noteikumiem par tirgus datu pieejamību, kritērijiem, saskaņā ar kuriem starp tirdzniecības vietām un centrālajiem darījumu partneriem tiek piešķirta vai atteikta pieeja, kā arī turpmāk nosakot nosacījumus, saskaņā ar kuriem draudi ieguldītāju aizsardzībai, pienācīgai finanšu tirgu darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitātei var noteikt nepieciešamību rīkoties EVTI. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (39)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz atbilstības lēmumu pieņemšanu par trešo valstu tiesisko un uzraudzības regulējumu trešo valstu sabiedrību pakalpojumu sniegšanai, un tās būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(14). (40)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, saistībā ar finanšu instrumentiem noteikt vienotas prasības attiecībā uz tirdzniecības datu atklāšanu, ziņošanu par darījumiem kompetentajām iestādēm, atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecību regulētās tirdzniecības vietās, nediskriminējošu pieeju klīringam, pilnvarām veikt produktu intervences pasākumus, pilnvarām veikt pozīciju pārvaldību un ierobežot pozīcijas un trešo valstu sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbībām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, tā kā, kaut arī valstu kompetentās iestādes atrodas labākās pozīcijās, lai uzraudzītu tirgus attīstību, tomēr vispārējo ietekmi, kādu rada problēmas saistībā ar tirdzniecības pārredzamību, darījumu pārskatu sniegšanu, atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecību, produktu un prakses aizliegumu, var aptvert tikai Savienības mēroga kontekstā, un ņemot vērā arī to, ka šo mērķi tā mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. (41)  Tehniskie standarti finanšu pakalpojumu jomā nodrošina atbilstīgu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzību visā ES. Būtu efektīvi un atbilstoši uzticēt EVTI kā specializētas kompetences iestādei izveidot iesniegšanai Komisijai to regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas variantus izvēles. (42)  Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecībā uz darījumu pārskatu saturu un specifikācijām, norādot atvasinātu finanšu instrumentu līgumus, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, kā arī norādot, vai tādu atvasinātu finanšu instrumentu kategorija, kuri pasludināti par pakļautiem pienākumam veikt klīringu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, vai arī attiecīgā šādu instrumentu apakškategorija būtu tirgojama tikai regulētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz tādu atvasinātu finanšu instrumentu likviditātes kritērijiem, kurus ņem vērā saistībā ar pienākumu veikt tirdzniecību regulētās tirdzniecības vietās, un attiecībā uz informāciju, ko trešās valsts sabiedrībai, kas iesniedz pieteikumu, būtu jāsniedz EVTI savā reģistrācijas pieteikumā. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi LESD 290. pantam un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantam. ▌ (44)  Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai salāgotu piemērošanu ar pārskatītās direktīvas transponēto noteikumu piemērošanu un izstrādātu visus svarīgos īstenošanas pasākumus. Visu regulējuma paketi būtu jāsāk piemērot vienā un tajā pašā laikā. Nevajadzētu atlikt tikai pilnvaru piemērošanu saistībā ar īstenošanas pasākumiem, lai nepieciešamās darbības šādu īstenošanas pasākumu izstrādei un pieņemšanai varētu tikt sāktas pēc iespējas agrāk. (45)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir konkrēti atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), tiesības uz patērētāju aizsardzību (38. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), un tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu (50. pants), un kas jāpiemēro atbilstīgi šādām tiesībām un principiem, (45a)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU . I sadaļa Priekšmets, darbības joma un definīcijas 1. pants Priekšmets un darbības joma 1.  Šajā regulā noteiktas vienotas prasības:    (a) tirdzniecības datu atklāšanai sabiedrībai;    (b) darījumu pārskatu sniegšanai kompetentajām iestādēm;    (c) atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecībai regulētās tirdzniecības vietās;    (d) nediskriminējošai pieejai klīringam un nediskriminējošai pieejai tirdzniecībai, izmantojot bāzes rādītājus;    (e) kompetento iestāžu un EVTI pilnvarām veikt produktu intervences un EVTI pilnvarām veikt pozīciju pārvaldību un ierobežot šādas pozīcijas;    (f) un ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana, ko veic trešo valstu sabiedrības bez filiāles. 2.  Šī regula attiecas uz kredītiestādēm, kuras ir tiesīgas darboties saskaņā ar Direktīvu 2006/48/ES un uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras ir tiesīgas darboties saskaņā ar Direktīvu ../../ES (jauno FITD) gadījumos, kad kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un uz tirgus organizētājiem. 3.  Šīs regulas V sadaļa attiecas arī uz visiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 [2. panta 8. punktā] noteiktajiem finansiālajiem darījumu partneriem un visiem minētās regulas 10. panta 1.b punktā noteiktajiem nefinansiālajiem darījumu partneriem. 4.  Šīs regulas VI sadaļu piemēro arī centrālajiem darījumu partneriem un personām ar īpašumtiesībām uz bāzes rādītājiem. 4.a  Šīs regulas VII sadaļa attiecas arī uz visiem finanšu darījumu partneriem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā. 4.b  Šīs regulas VII sadaļa attiecas uz trešo valstu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic darbības dalībvalstī, nedarot to ar dalībvalstī esošas filiāles starpniecību. 2. pants Definīcijas 1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:    (1) “ieguldījumu sabiedrība” ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darbība ir profesionāli sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus trešām personām un/vai veikt vienu vai vairākas ieguldījumu darbības.    (a) to juridiskais statuss trešo personu interesēm nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina juridiskas personas, un    (b) uz tiem attiecas līdzvērtīga piesardzīga uzraudzība, kas atbilst to juridiskajai formai.    (a) jābūt aizsargātām trešo personu īpašuma tiesībām attiecībā uz instrumentiem un naudas līdzekļiem, īpaši sabiedrības vai tās īpašnieku maksātnespējas gadījumā, sabiedrības vai tās īpašnieku kreditoru veiktas apķīlāšanas, savstarpējas nolīdzināšanas vai citas darbības gadījumā;    (b) uz sabiedrību jāattiecas noteikumiem, kas paredzēti, lai uzraudzītu sabiedrības un tās īpašnieku maksātspēju;    (c) sabiedrības gada pārskatu revīzija jāveic vienai vai vairākām personām, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt pārskatu revīziju;    (d) ja uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks, tam jānodrošina ieguldītāju aizsardzība, ja uzņēmums pārtrauc darbību īpašnieka nāves, darba nespējas vai citā līdzīgā gadījumā;    (2) “kredītiestāde” ir kredītiestāde Direktīvas 2006/48/EK 1. panta 4. punkta nozīmē;    (2a) “daudzpusēja sistēma” ir sistēma, kura apvieno vairākkārtējas pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu apvienošanu neatkarīgi no izpildīto rīkojumu patiesā skaita no tā izrietošajos darījumos;    (2b) “divpusēja sistēma” ir sistēma, kura apvieno pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai veicina šādu apvienošanu gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrība, kas vada šo sistēmu, veic darījumus savā vārdā, šajā sistēmā izpildot klientu rīkojumus;    (2c) tirdzniecība, ko veic ārpus biržas, ir divpusēja tirdzniecība, ko tiesīgi darījumu partneri veic savā vārdā ārpus tirdzniecības vietas vai sistemātiska internalizētāja, kas notiek reti un neregulāri ar tiesīgiem darījuma partneriem un vienmēr tiek veikta lielā apjomā;    (3) “sistemātisks internalizētājs” ir ieguldījumu sabiedrība, kas organizēti, regulāri un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas divpusējā sistēmā;    (4) “tirgus organizētājs” ir viena vai vairākas personas, kas pārvalda un/vai vada regulēta tirgus uzņēmējdarbību. Tirgus organizētājs pats var būt regulēts tirgus.    (5) “regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada un/vai pārvalda tirgus organizētājs un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas vairākkārtējas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai kura veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar tās noteikumiem un/vai sistēmām, un kurai ir atļauts darboties un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunās FITD] III sadaļas noteikumiem;    (6) “daudzpusēja tirdzniecības sistēma” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada ieguldījumu sabiedrība vai tirgus organizētājs un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas vairākkārtējas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] II sadaļas noteikumiem;    (7) “regulēta tirdzniecības sistēma” ir daudzpusēja sistēma, kas nav regulēts tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai centrālais darījumu partneris; to vada ieguldījumu sabiedrība vai tirgus organizētājs, un tās sistēmā var mijiedarboties vairākkārtējas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem finanšu instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] II sadaļas noteikumiem;    (8) “finanšu instruments” ir instrumenti, kas norādīti Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] I pielikuma C iedaļā;    (9) “Pārvedami vērtspapīri” ir tādas vērtspapīru kategorijas, kas ir tirgojamas kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, piemēram:    (a) uzņēmumu akcijas un citi vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu, personālsabiedrību vai citu struktūru akcijām, un depozitārie sertifikāti attiecībā uz akcijām;    (b) obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri, tostarp depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;    (c) jebkādi citi vērtspapīri, kas dod tiesības iegādāties vai pārdot šādus pārvedamus vērtspapīrus vai paredz norēķinu naudā, ko nosaka, atsaucoties uz pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem vai pasākumiem;    (10) “depozitārie sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un rāda īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, tanī pašā laikā tos atļauts tirgot regulētā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī;    (11) “biržā tirgoti fondi” ir fondi, kuru vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība ievērojami neatšķiras no to neto aktīvu vērtības, un ‐ ja tāda ir ‐ indikatīvās neto aktīvu vērtības;    (12) “sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kurus ‐ ja emitents atmaksā ieguldījumu ‐ iedala augstāk par akcijām, bet zemāk par nenodrošinātiem obligāciju instrumentiem vai citiem līdzīgiem instrumentiem;    (13) “strukturēti finanšu produkti” ir vērtspapīri, kuri izveidoti tāda kredītriska vērtspapīrošanai un nodošanai, kas saistīts ar tādu finanšu aktīvu kopumu, kuri to turētājam dod tiesības saņemt regulārus maksājumus, kas ir atkarīgi no bāzes aktīvu radītajām naudas plūsmām;    (14) “atvasināti finanšu instrumenti” ir finanšu instrumenti, kuri definēti Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 9. panta c) apakšpunktā un uz kuriem atsauce ir minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 4.–10. punktā;    (15) “atvasināti finanšu instrumenti” ir finanšu instrumenti, kuri definēti Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 9. panta c) apakšpunktā un uz kuriem atsauce ir minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. vai 10. punktā;    (16) “izmantojama norāde par interesi” ir viena dalībnieka ziņojums citam dalībniekam tirdzniecības sistēmā, kurā tiek izrādīta interese veikt tirdzniecību un kurā ietver visu nepieciešamo informāciju, lai varētu vienoties par darījumu;    (17) “kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts izraugās saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 69. pantu, ja šajā direktīvā nav norādīts citādi;    (18) “apstiprināta publicēšanas struktūra” ir persona, kura saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] noteikumiem tirdzniecības vietu vai ieguldījumu sabiedrību vārdā drīkst nodrošināt tirdzniecības pārskatu publicēšanas pakalpojumu atbilstīgi šīs regulas 5., 9., 11. un 12. pantam;    (19) “konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” ir persona, kura saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] noteikumiem drīkst nodrošināt pakalpojumu, kas ir tirdzniecības pārskatu vākšana par šīs regulas 5., 6., 11. un 12. pantā minētajiem finanšu instrumentiem no regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, regulētām tirdzniecības sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām, un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā dzīvā datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot reālā laika datus par cenu un apjomu un, ja to paredz Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 66. panta 1. un 2. punkts ‐ datus ar laika nobīdi par cenu un apjomu;    (20) “apstiprināta pārskatu sniegšanas sistēma” ir persona, kura saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] noteikumiem drīkst nodrošināt pakalpojumu, kas ir pārskatu sniegšana par darījumu sīkāku informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI ieguldījumu sabiedrību vārdā;    (21) “vadības struktūra” ir ieguldījumu sabiedrības, tirgus organizētāja vai datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmuma vadības struktūra, kas veic uzraudzības un pārvaldības funkcijas, kas ir pilnvarota pieņemt galīgos lēmumus un tiesīga noteikt ieguldījumu sabiedrības, tirgus dalībnieka vai datu pakalpojumu sniedzēja stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību, tostarp personas, kuras faktiski vada uzņēmuma darbību;    ▌    (24) “bāzes rādītājs” ir jebkāds tirgojams vai plaši izmantots komercindekss vai publicēts rādītājs, kuru aprēķina, piemērojot formulu viena vai vairāku bāzes aktīvu vērtībai vai cenām, ieskaitot aplēstās cenas, procentu likmes vai citas vērtības, vai apsekojuma datiem, un, uz kuru atsaucoties, tiek noteikta summa, kas jāmaksā saskaņā ar finanšu instrumentu, un kas izmantojams kā standarts attiecīgo aktīvu vai aktīvu kategorijas vai grupas snieguma novērtēšanai.    (25) “tirdzniecības vieta” ir regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai regulēta tirdzniecības sistēma;    (26) “centrālais darījumu partneris” ir centrālais darījumu partneris, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;    (26a) “vienošanās par sadarbspēju” ir vienošanās par sadarbspēju Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 12. punkta apakšpunkta nozīmē;    (27) “ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir pakalpojumi un darbības Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 4. panta 2. punkta 1. apakšpunkta nozīmē;    (28) “trešās valsts finanšu iestāde” ir uzņēmums, kura galvenais birojs izveidots trešā valstī un kurš saskaņā ar šādas trešās valsts likumiem ir tiesīgs veikt darbības vai kuram izsniegta licence tādu darbību veikšanai, kas uzskaitītas Direktīvā 2006/48/EK, Direktīvā ../../ES [jaunajā FITD], Direktīvā 2009/138/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Direktīvā 2003/41/EK vai Direktīvā 2011/61/ES;    (28a) “trešās valsts sabiedrība ” ir trešās valsts sabiedrība Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 4. panta 2. punkta 33.d apakšpunkta nozīmē;    (29) “vairumtirdzniecības energoprodukti” ir līgumi un atvasināti finanšu instrumenti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību(15) 2. panta 4. punkta nozīmē.    (29a) “sākotnējā emisija” ir darījums ar instrumentiem, kas izveidoti pēc īpaša pasūtījuma un paredzēti tādu finanšu vai nefinanšu darījumu partneru konkrētām prasībām, kuri būtu atzīstami par tiesīgiem darījumu partneriem vai profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunās FITD] 30. pantu un tās II pielikumu.

  2 Direktīvas ../../ES [jaunās FITD] 4. panta 2. punktā norādītās definīcijas izmanto arī šajā regulā.

3.  Komisija ir pilnvarota pēc apspriešanās ar EVTI atbilstīgi 41. pantam pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu noteiktus tehniskus elementus šā panta 1. punkta 3., 7., 10.–16., 18.–26.a, 28. un 29. apakšpunktā noteiktajās definīcijās nolūkā pielāgot tās tirgus attīstībai.

2.a pants

Pienākums ārpusbiržas tirdzniecību veikt, izmantojot sistemātiskus internalizētājus

1.  Izmantojot sistemātisku internalizētāju veic visus darījumus ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri nav darījumi ar citiem uzņēmumiem grupas ietvaros atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pantam un kuri atbilst šīs regulas 13. pantā noteiktajam slieksnim, un kurus neveic regulētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, izņemot gadījumus, kad darījums saistīts ar attiecīgā instrumenta sākotnējo emisiju. Šo prasību nepiemēro liela apjoma darījumiem, kā noteikts saskaņā ar 4. pantu.

2.  Visus darījumus ar akcijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem ir publicēts prospekts, ar emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem var piemērot klīringu, kurus atļauts tirgot regulētos tirgos vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā un uz kuriem neattiecas pienākums veikt tirdzniecību atbilstīgi 26. pantam, un ja šie darījumi nav noslēgti regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, regulētā tirdzniecības sistēmā vai trešā valstī reģistrētā tirdzniecības vietā, ko uzskata par līdzvērtīgu saskaņā ar 26. panta 4. punktu un kuri atbilst 17. pantā noteiktajam slieksnim, veic, izmantojot sistemātisku internalizētāju, izņemot gadījumus, kad darījums saistīts ar attiecīgā instrumenta sākotnējo emisiju. Šo prasību nepiemēro liela apjoma darījumiem, kā noteikts saskaņā ar 8. pantu.

3.  Ja šā panta 1. vai 2. punktā minēto finanšu instrumentu atļauts tirgot regulētā tirgū vai to tirgo DTS vai RTS un sistemātisks internalizētājs nav pieejams, ārpusbiržas darījumus var veikt citādi, nekā izmantojot sistemātisku internalizētāju, ja šos darījumus raksturo tas, ka tie ir atsevišķi un neregulāri darījumi un ja:

II sadaļa

Pārredzamība attiecībā uz tirdzniecības vietāmar daudzpusējām sistēmām

1. nodaļa

Pārredzamība attiecībā uz kapitāla instrumentiem

3. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.  Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, dara publiski pieejamas kārtējās pirkšanas un pārdošanas cenas un tirdzniecības interešu dziļumu par šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās par akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ▌. Šī prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, publisko šo informāciju pastāvīgi parastajā tirdzniecības laikā.

2.  Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, nodrošina pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publicēšanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savus cenu piedāvājumus akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 13. pantam.

4. pants

Atbrīvojumiattiecībā uz kapitāla instrumentiem

1.  Kompetentās iestādes var piešķirt regulētiem tirgiem, ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, atbrīvojumu no pienākuma darīt publiski pieejamu 3. panta 1. punktā noteikto informāciju, pamatojoties uz tirgus modeli vai rīkojumu veidu vai apjomu gadījumos, kuri noteikti atbilstīgi 3. punktam. Jo īpaši kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma saistībā ar: ▌

2.  Pirms piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar 1. punktu, kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojumu darbību. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas deleģētajos aktos, kas pieņemti atbilstīgi 3. punkta b) un c) apakšpunktam. Kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumus tikai pēc EVTI nesaistošā atzinuma saņemšanas. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu, un EVTI var rīkoties atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. un 2. punktā un precizētas deleģētajos aktos, kas pieņemti atbilstīgi 4. punkta b) apakšpunktam.

2.a  Kompetentā iestāde var anulēt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, kā noteikts saskaņā ar 3. punktu, ja tā konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnēji paredzētā, vai ja tā uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā paredzētos noteikumus.

Pirms atbrīvojuma anulēšanas kompetentā iestāde pēc iespējas ātrāk informē EVTI un citas kompetentās iestādes par savu nodomu un sniedz pilnīgu pamatojumu. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sniedz nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei. Pēc atzinuma saņemšanas kompetentā iestāde izpilda savu lēmumu.

3.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai precizētu:

4.  Atbrīvojumus, ko kompetentās iestādes pirms ..(16) piešķīrušas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1287/2006 18.–20. pantu, EVTI pārskata līdz .. (17)*. EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas šajā regulā un visos deleģētajos aktos, kas balstīti uz šo regulu.

5. pants

Pēctirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.  Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, izmantojot apstiprinātu publicēšanas kārtību dara publiski pieejamu cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ▌. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reālajam laikam, cik tas tehniski ir iespējams.

2.  Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, nodrošina efektīvu pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publicēšanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt sīkāku informāciju par saviem darījumiem ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 19. pantam.

6. pants

Atļauja atlikt publicēšanu

1.  Kompetentās iestādes var atļaut regulētiem tirgiem nodrošināt iespēju atlikt darījumu informācijas publicēšanu, pamatojoties uz šādu darījumu veidu vai apjomu. Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut atlikt publicēšanu saistībā ar darījumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai akcijai, depozitārajam sertifikātam, biržā tirgotai ieguldījumu fondu apliecībai, sertifikātam vai citam līdzīgam finanšu instrumentam vai noteiktai akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotas ieguldījumu fondu apliecības, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta kategorijai. Regulētie tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteikto kārtību tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par šādu kārtību tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga šādas kārtības piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada pārskatu par tās piemērošanu praksē.

Ja kompetentā iestāde atļauj atlikt informācijas publicēšanu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt vai nepiekrīt piešķirtās atļaujas efektīvai piemērošanai, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu, un EVTI var rīkoties atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai precizētu:

2. nodaļa

Pārredzamība saistībā ar instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti

7. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem

1.  Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, pamatojoties uz vadīto tirdzniecības sistēmu, publisko cenas un tirdzniecības intereses dziļumu par šādām cenām attiecībā uz rīkojumiem vai cenu piedāvājumiem, kas publiskoti to sistēmās par obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuriem ir publicēts prospekts un kuri ir pietiekami likvīdi, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 24. pantā minētais pienākums veikt tirdzniecību. Šī prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, publisko šo informāciju pastāvīgi parastajā tirdzniecības laikā. Šis publicēšanas pienākums neattiecas uz tādiem darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem starp nefinanšu darījumu partneriem, kuri samazina objektīvi izmērāmos riskus, kas ir tieši saistīti ar šī partnera vai šīs grupas uzņēmējdarbību vai uzņēmējdarbības finansēšanu.

Pirmajā daļā noteiktās prasības pielāgo atkarībā no emisijas apjoma un darījumu lieluma un saistībā ar tām ņem vērā gan emitentu, gan ieguldītāju intereses un finanšu stabilitāti. Šā panta prasības piemēro tikai tiem finanšu instrumentiem, kuri ir atzīti par pietiekami likvīdiem vai kuriem ir likvīds tirgus. Ja darījumi tiek nolīgti starp tiesīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem, izmantojot balss tirdzniecību, ir jāpublicē darījuma cenai tik tuva pirmstirdzniecības orientējošā cena, cik tas praktiski iespējams.

2.  Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, nodrošina patiesu pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ struktūrām, kuras tie nodarbina 1. punktā minētās informācijas publiskošanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savu cenu piedāvājumu obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 17. pantam.

8. pants

Atbrīvojumi ▌attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti,

1.  Kompetentās iestādes var piešķirt regulētiem tirgiem, ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 7. panta 1. punktā noteikto informāciju par noteiktiem produktu kopumiem, pamatojoties uz ▌likviditāti un citiem kritērijiem gadījumos, kas noteikti saskaņā ar 4. punktu.

2.  Kompetentās iestādes var piešķirt regulētiem tirgiem, ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 7. panta 1. punktā noteikto informāciju, pamatojoties uz rīkojumu veidu vai apjomu un tirdzniecības metodi atbilstīgi šā panta 4. punktam. Jo īpaši kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma saistībā ar rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu attiecīgajai obligācijai, strukturētajam finanšu produktam, emisijas kvotām vai atvasinātam finanšu instrumentam vai attiecīgās obligācijas, strukturētā finanšu produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā finanšu instrumenta veidam.

3.  Pirms piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar 1. un 2. punktu, kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojumu darbību. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. un 2. punktā un precizētas deleģētajos aktos, kas pieņemti atbilstīgi 4. punkta b) apakšpunktam. Kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumus tikai pēc EVTI nesaistošā atzinuma saņemšanas. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu, un EVTI var rīkoties atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada pārskatu par atbrīvojumu piemērošanu praksē.

3.a  Kompetentā iestāde var anulēt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, kā noteikts saskaņā ar 4. punktu, ja tā konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnēji paredzētā, vai ja tā uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā paredzētos noteikumus.

Pirms atbrīvojuma anulēšanas kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk informē EVTI un citas kompetentās iestādes par savu nodomu un sniedz pilnīgu pamatojumu. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sniedz nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei. Pēc atzinuma saņemšanas kompetentā iestāde izpilda savu lēmumu.

3.b  Ja aktīvu vai aktīvu kategorijas likviditāte nesasniedz slieksni, kas noteikts saskaņā ar 3.c punktu, 7. panta 1. punktā paredzētās prasības var uz laiku apturēt tā kompetentā iestāde, kura uzrauga vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās finanšu instruments tiek tirgots. Slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

Apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no brīža, kad informāciju par to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Apturēšanu var pagarināt papildu laikposmiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja apturēšanas iemesli vēl arvien pastāv. Ja pēc šo triju mēnešu laikposma apturēšana nav atjaunota, tā automātiski beidzas.

Pirms apturēšanas vai tās pagarināšanas saskaņā ar šo punktu attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par savu priekšlikumu, sniedzot pilnīgu pamatojumu. EVTI pēc iespējas ātrāk sagatavo atzinumu kompetentajai iestādei par to, vai tā uzskata, ka šajā punktā minētie nosacījumi ir izveidojušies..

3.c  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, norādot parametrus un metodes 1. punktā minētā likviditātes sliekšņa aprēķināšanai.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ..(18).

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

Lai dalībvalstis varētu aprēķināt slieksni, parametrus un metodes nosaka tā, lai tad, kad slieksnis tiek sasniegts, tas nozīmētu būtisku apgrozījuma samazinājumu tirdzniecības vietās, ko uzrauga paziņojošā iestāde, attiecībā pret vidējo attiecīgā finanšu instrumenta apgrozījuma līmeni šajās tirdzniecības vietās.

4.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai:

9. pants

Pēctirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem

1.  Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru publisko cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuriem publicēts prospekts, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirgus sistēmā. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reālajam laikam, cik tas tehniski ir iespējams.

2 2. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, nodrošina efektīvu pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ struktūrām, kuras tie nodarbina 1. punktā minētās informācijas publiskošanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt sīkāku informāciju par saviem darījumiem ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 20. pantam.

10. pants

Atļauja atlikt publicēšanu

1.  Kompetentās iestādes var atļaut, ka regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, izveido noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek atlikta darījumu informācijas publicēšana, pamatojoties uz šādu darījumu veidu vai apjomu un finanšu instrumenta likviditātes profilu. Īpaši kompetentās iestādes var atļaut atlikt publicēšanu saistībā ar darījumiem, kuru apjoms pārsniedz EUR 100 000 vai citādi ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai obligācijai, strukturētam finanšu produktam, emisijas kvotām vai atvasinātam finanšu instrumentam vai noteiktai obligācijas, strukturētā finanšu produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā finanšu instrumenta kategorijai, vai arī gadījumos, ja likviditāte ir zemāka par slieksni, kas noteikts saskaņā ar 8. panta 3.b punktu.

2.  Regulētie tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteikto kārtību tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par šādu kārtību tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga šādas kārtības piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada pārskatu par tās izmantošanu praksē.

3.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai precizētu:

3. nodaļa

Pienākums piedāvāt tirdzniecības datus atsevišķi un saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

11. pants

Pienākums padarīt pieejamus pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem

1.  Regulēti tirgi, tirgus organizētāji un ieguldījumu sabiedrības, kas vada daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un ‐ attiecīgā gadījumā ‐ regulētas tirdzniecības sistēmas, 3.–10. pantam atbilstoši publicēto informāciju dara publiski pieejamu, piedāvājot pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem.

2.  Komisija pēc apspriešanās ar EVTI pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, norādot to, kā darāmi publiski pieejami pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības dati, tostarp norādot līmeni, kādā publiski pieejami darāmi neapkopoti dati saskaņā ar 1. punktu.

12. pants

Pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

1 Regulēti tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un ‐ attiecīgā gadījumā ‐ regulētās tirdzniecības sistēmas 3.–10. pantam atbilstoši publicēto informāciju dara publiski pieejamu saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem un nodrošina efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi informācijai. Informāciju bez maksas dara pieejamu 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi 1. punktam.

III sadaļa

Pārredzamība sistemātiskiem internalizētājiem un ieguldījumu sabiedrībām, kas tirgojas ārpus biržas

13. pants

Ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmus atklātībai stabilus cenu piedāvājumus

1.  Akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu sistemātiski internalizētāji publicē stabilu cenu piedāvājumu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri iekļauti regulētos tirgos vai kuri tiek tirgoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ▌un attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji un kuriem ir likvīds tirgus. Attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kam nav likvīda tirgus, sistemātiski internalizētāji saviem klientiem pēc pieprasījuma atklāj informāciju par cenu piedāvājumu.

2.  Šo pantu un 14., 15. un 16. pantu piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz standarta tirgus apjomu. Šā panta noteikumi neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic tikai tādus darījumus, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu.

3.  Sistemātiski internalizētāji var izlemt par cenu piedāvājuma apjomu vai apjomiem. Minimālais cenu piedāvājuma apjoms ir ekvivalents vismaz 10 % no akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu standarta tirgus apjoma. Katrā cenas piedāvājumā par konkrētu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu ietver stabilu pirkšanas un pārdošanas cenu vai cenas par apjomu vai apjomiem, kas var nepārsniegt to akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai līdzīgu finanšu instrumentu kategoriju standarta tirgus apjomu, kurā iekļauts attiecīgais finanšu instruments. Cena vai cenas atspoguļo arī dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgoto ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu.

4.  Akcijas, depozitāros sertifikātus, biržā tirgotas ieguldījumu fondu apliecības, sertifikātus un citus līdzīgus finanšu instrumentus sagrupē kategorijās, pamatojoties uz attiecīgā finanšu instrumenta tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību. Katras akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas rāda katrā kategorijā iekļauto finanšu instrumentu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību.

5.  Katras akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotās ieguldījumu fondu apliecības, sertifikāta un citu līdzīgu finanšu instrumentu tirgu veido visi rīkojumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, izņemot rīkojumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu.

6.  Attiecībā uz katru akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu tā tirgus kompetentā iestāde, kas ir visatbilstošākais likviditātes ziņā, kā definēts 23. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nosaka finanšu instrumenta kategoriju, kurā attiecīgais instruments iekļauts. Šo informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta EVTI, kas to publicē savā tīmekļa vietnē.

7.  Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu vērtēšanu un palielinātu iespēju ieguldījumu sabiedrībām saviem klientiem nodrošināt labāko darījumu, Komisija, izmantojot 41. pantā paredzētos deleģētos aktus, pieņem pasākumus, lai noteiktu elementus, kas attiecas uz 1. punktā minētā stabilā cenu piedāvājuma publicēšanu un 2. punktā minēto standarta tirgus apjomu.

14. pants

Klientu rīkojumu izpilde

1.  Sistemātiski internalizētāji regulāri un pastāvīgi publisko savus cenu piedāvājumus parastajā tirdzniecības laikā. Tie var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir arī atļauts atsaukt savus cenu piedāvājumus.

Cenas piedāvājumu dara zināmu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

2.  Sistemātiski internalizētāji, ievērojot Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 27. pantā izklāstītos noteikumus, izpilda rīkojumus, ko tie saņem no saviem klientiem saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji, atbilstīgi cenas piedāvājumam rīkojuma saņemšanas brīdī.

Tomēr tie var izpildīt šos rīkojumus par labāku cenu pamatotos gadījumos, ja šī cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

3.  Sistemātiski internalizētāji var arī neievērot 2. punkta prasības un izpildīt rīkojumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to piedāvātajām cenām, attiecībā uz darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai attiecībā uz rīkojumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena.

4.  Ja sistemātisks internalizētājs, kurš piedāvā tikai vienu cenu vai kura augstākā piedāvātā cena ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta rīkojumu, kura apjoms ir lielāks nekā tas, par ko piedāvāta cena, bet zemāks nekā standarta tirgus apjoms, tas var nolemt izpildīt to rīkojuma daļu, kas pārsniedz apjomu, uz ko attiecas cenu piedāvājums, ja šo rīkojumu izpilda par piedāvāto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šī panta 2. un 3. punktu. Ja sistemātiska internalizētāja cenu piedāvājumā ir cenas, kas attiecas uz dažādiem apjomiem, un tas saņem rīkojumu par apjomu, kas ir piedāvātajā diapazonā, un tas izvēlas izpildīt rīkojumu, tas izpilda rīkojumu par vienu no piedāvātajām cenām saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 28. panta noteikumiem, ja vien nav atļauts rīkoties citādi saskaņā ar divu iepriekšējo punktu nosacījumiem.

5.  Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu vērtēšanu un palielinātu iespēju ieguldījumu sabiedrībām saviem klientiem nodrošināt labāko darījumu, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem konstatē, kad cenas ietilpst 2. punktā minētajā atklātajā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

6.  Komisija ir pilnvarota pēc apspriešanās ar EVTI pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi 1. punktam.

15. pants

Kompetento iestāžu pienākumi

16. pants

Piekļuve cenu piedāvājumiem

  1 Sistemātiskie internalizētāji, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā var izlemt, kuriem ieguldītājiem tie nodrošina piekļuvi savām noteiktajām cenām. Tālab jābūt skaidri noteiktiem standartiem, kuri reglamentē piekļuvi sistemātisku internalizētāju piedāvātām cenām. Sistemātiskie internalizētāji var atteikties uzsākt vai pārtraukt darījumu attiecības ar ieguldītājiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, ieguldītāja kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgos norēķinus par darījumu.

2.  Lai ierobežotu iespējamību, ka sistemātiskajiem internalizētājiem jāveic vairāki darījumi ar vienu klientu, sistemātiskie internalizētāji var nediskriminējošā veidā ierobežot to darījumu skaitu, kurus veic ar vienu klientu un kuros tie apņemas iesaistīties saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tie arī var nediskriminējošā veidā un saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 28. panta noteikumiem ierobežot tādu darījumu kopskaitu, kurus tie veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, bet to drīkst darīt tikai tad, ja klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu.

3.  Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu novērtēšanu un pēc iespējas palielinātu ieguldījumu sabiedrību iespēju nodrošināt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija, pēc apspriešanās ar EVTI un izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, pieņem pasākumus, lai noteiktu:

17. pants

Pienākums publicēt stabilus cenu piedāvājumus obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem

1.  Sistemātiski internalizētāji nodrošina stabilus cenu piedāvājumus obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētos tirgos vai attiecībā uz kuriem ir publicēts prospekts, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem var piemērot klīringu vai kuru tirdzniecība ir atļauta regulētā tirgū vai kuri tiek pārdoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji un kuriem ir likvīds tirgus, kā noteikts 7. un 8. pantā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1.a  Šā panta 1. punktā minētās prasības pielāgo saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 8. panta 4. punkta aa) apakšpunktu un no tām var atbrīvot, ja tiek izpildīti 8. panta 4. punkta b) apakšpunkta nosacījumi.

1.b  Sistemātiskie internalizētāji var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā brīdī, reaģējot uz izmaiņām tirgus apstākļos vai lai labotu kļūdas. Ārkārtējos tirgus apstākļos tie var arī atsaukt savus cenu piedāvājumus.

2.  Sistemātiski internalizētāji atbilstīgi 1. punktam stabilus cenu piedāvājumus dara zināmas citiem ieguldījumu sabiedrības klientiem, ja piedāvājuma apjoms ir atbilstīgs attiecīgā finanšu instrumenta apjomam vai mazāks par to, turklāt rīkojoties objektīvi nediskriminējošā veidā un pamatojoties uz viņu īstenoto tirdzniecības politiku. Sistemātiski internalizētāji var atteikties uzsākt vai var pārtraukt darījumu attiecības ar ieguldītājiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, ieguldītāja kredītstatusu, darījuma partnera risku un norēķinrisku.

3.  Sistemātiski internalizētāji apņemas veikt darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir darīts zināms cenu piedāvājums pamatojoties uz viņu īstenoto tirdzniecības politiku, ja piedāvājuma apjoms ir atbilstīgs finanšu instrumenta apjomam vai mazāks par to.

4.  Sistemātiskie internalizētāji var noteikt nediskriminējošus un pārredzamus ierobežojumus darījumu skaitam, ko tie apņemas noslēgt ar klientiem saskaņā ar jebkuru konkrēto cenu piedāvājumu.

5.  Cenu piedāvājumu, kurš izveidots atbilstīgi 1. punktam un kura apjoms ir vienāds vai mazāks nekā 2. un 3. punktā minētais apjoms, dara publiski pieejamu tā, lai piedāvājums ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

6.  Cenu piedāvājumi ir tādi, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu sabiedrības atbilstību Direktīvas ../../ ES [jaunā FITD] 27. pantā noteiktajiem pienākumiem, un atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz cenām, par kādām noslēgti darījumi par tādiem pašiem vai līdzīgiem instrumentiem regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās.

18. pants

EVTI īstenota uzraudzība

1.  Kompetentās iestādes un EVTI uzrauga 17. panta piemērošanu attiecībā uz apjomiem, kādiem cenu piedāvājumi ir pieejami ieguldījumu sabiedrību klientiem un citiem tirgus dalībniekiem, kas saistīti ar sabiedrības citām tirdzniecības darbībām, un līmeni, kādā cenu piedāvājumi atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus saistībā ar darījumiem ar tādiem pašiem vai līdzīgiem instrumentiem, kas veikti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās. Līdz ...(19) EVTI ziņo Komisijai par šā panta piemērošanu. Gadījumā, ja tiek veikts ievērojams cenu piedāvājums vai tirdzniecība, kas tikai nedaudz pārsniedz 17. panta 3. punktā noteikto kvantitatīvo slieksni vai atšķiras no dominējošiem tirgus nosacījumiem, EVTI ziņo Komisijai pirms šī termiņa.

2.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pēc apspriešanās ar EVTI pieņem pasākumus, lai noteiktu 17. panta 2. un 3. punktā minētos apjomus konkrētam finanšu instrumentam, pie kādiem sabiedrības stabilus cenu piedāvājumus dara zināmus citiem klientiem un veic darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir bijis pieejams cenu piedāvājums. Līdz šāds augstāks slieksnis tiek noteikts, izmantojot minēto deleģēto aktu konkrētam finanšu instrumentam, finanšu instrumentam atbilstošs lielums ir EUR 100 000.

3.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai skaidrotu, kas veido pamatotus komerciālus nosacījumus, lai cenu piedāvājumi būtu publiski pieejami atbilstīgi 17. panta 5. punktam.

19. pants

Ieguldījumu sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, pēctirdzniecības informācijas atklāšana attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām un sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.  Ieguldījumu sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ▌, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu, kā arī par laiku, kad tie tikuši noslēgti tik tuvu reālajam laikam, cik tas tehniski ir iespējams. Šo informāciju dara zināmu, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru.

2.  Informācija, kas tiek publicēta atbilstīgi 1. punktam, un termiņi, kurā tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 6. pantu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 6. pantu, paredz atliktu ziņošanu attiecībā uz konkrētiem darījumiem ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, šo iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus regulētiem tirgiem vai daudzpusējām tirdzniecības sistēmām ▌.

3.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot pasākumus:

20. pants

Ieguldījumu sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, informācijas atklāšana pēc tirdzniecības attiecībā uz obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem

1.  Ieguldījumu sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem ir publicēts prospekts, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem var piemērot klīringu ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu, vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu un laiku, kad tie tikuši noslēgti. Šo informāciju dara zināmu, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru.

2.  Informācija, kas tiek publicēta atbilstīgi 1. punktam, un termiņi, kurā tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 10. pantu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 10. pantu, paredz atliktu un/vai apkopotu ziņošanu un/vai tiesības nenorādīt darījuma apjomu attiecībā uz konkrētiem darījumiem ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, šo iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām.

3.  Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot pasākumus:

IV SADAĻA

Paziņojumu sniegšana par darījumiem

21. pants

Pienākums atbalstīt tirgus integritāti

Neskarot to pienākumu piešķiršanu, kas paredz, lai būtu izpildīti noteikumi Regulā (ES) Nr. ../.. [jaunā TIR], EVTI koordinētās kompetentās iestādes atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantam uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbības, lai tādējādi nodrošinātu, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veida, kas veicina tirgus integritāti.

22. pants

Pienākums veikt uzskaiti

1.  Ieguldījumu sabiedrības vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

2.  Regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas dalībnieki vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem finanšu instrumentu rīkojumiem, kurus tie reklamējuši savās sistēmās. Uzskaita visu informāciju, kas nepieciešama 23. panta 1. un 3. punkta vajadzībām. EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar kompetentās iestādes piekļuvi informācijai atbilstīgi šā punkta nosacījumiem.

23. pants

Pienākums ziņot par darījumiem

1.  Ieguldījumu sabiedrības, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, sniedz informāciju par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās. Kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 89. pantu nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka arī EVTI un kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem likviditātes ziņā visatbilstošākajā tirgū saņem šo informāciju.

2.  Šā panta 1. punkts attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem, ja tos tirgo ārpus tirdzniecības vietas:

3.  Ziņojumos it īpaši ietver informāciju par aktīvu veidu, kategoriju, nopirkto un pārdoto instrumentu nosaukumu un skaitu, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenām, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu sabiedrība ir veikusi šo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu sabiedrībā, kuri atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu, un veidu, kādā identificēt attiecīgās ieguldījumu sabiedrības, kā arī norādi, kā noteikt akciju vai tādu parāda instrumentu īso pārdošanu, ko emitējis valsts emitents kā noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. pantā. Ziņojumos par darījumiem, kas nav veikti regulētā tirgū, daudzpusējas tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā, ietver norādi, ar kuru identificē darījumu veidus atbilstīgi pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar 19. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda arī to, vai darījums objektīvi izmērāmi samazina risku saskaņā ar Direktīvas .. /../EK [jaunā FITD] 59. pantu.

4.  Ieguldījumu sabiedrības, kas pārsūta rīkojumus, ietver pārsūtītajā rīkojumā informāciju par aktīvu veidu un kategoriju un visu informāciju, kas nepieciešama 1. un 3. punkta vajadzībām. Ieguldījumu sabiedrības var izvēlēties paziņot par pārsūtīto rīkojumu saskaņā ar 1. punkta prasībām, nevis ietvert norādes to galīgo klientu identificēšanai, kuru vārdā ieguldījumu sabiedrība ir pārsūtījusi šo rīkojumu vai norādes to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu sabiedrībā, kas atbildīgas par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu.

5.  Regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas organizētājs ziņo par darījumiem, kas veikti ar to platformā tirgotiem instrumentiem, kurus, izmantojot to sistēmas, veikusi sabiedrība, kurai saskaņā ar 1. un 3. punktu nepiemēro šo regulu.

5.a  Ziņojumos ar norādēm klientu identificēšanai, kas jāveic saskaņā ar 3. un 4. pantu, ieguldījumu sabiedrības izmanto juridiskās personas identifikatoru, kas izveidots to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas, un šo identifikatoru veido 20 zīmju burtu un ciparu kods.

EVTI izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome.

6.  Ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta vai nu pati ieguldījumu sabiedrība, apstiprināta ziņošanas sistēma, kas rīkojas tās vārdā, vai regulētais tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai regulēta tirdzniecības sistēma, kuru sistēmās darījums ir noslēgts. Tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļai, kompetentās iestādes var atzīt par apstiprinātām ziņošanas sistēmām. Ja par darījumiem kompetentai iestādei tieši ziņo regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma, regulēta tirdzniecības sistēma vai apstiprināta ziņošanas sistēma, 1. punktā noteikto ieguldījumu sabiedrības pienākumu var neievērot. Gadījumos, ja par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir ziņots darījumu reģistriem, un šis process ir atzīts par apstiprinātu ziņošanas sistēmu, un ja šie ziņojumi ietver informāciju, kas pieprasīta 1. un 3. punktā, ieskaitot attiecīgos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pārskatu formu un saturu, un 1. punktā noteiktajā termiņā tie sistemātiski tiek nosūtīti attiecīgajai kompetentajai iestādei, 1. punktā noteikto ieguldījumu sabiedrības pienākumu var uzskatīt par izpildītu.

6.a  Kompetentās iestādes pārsūta visu saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju vienotai sistēmai, ko nosaka EVTI, lai ziņotu par darījumiem Savienības līmenī. Vienotā sistēma ļauj attiecīgajai kompetentajai iestādei piekļūt visai saskaņā ar šo pantu sniegtajai informācijai.

7.  Ja saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 37. panta 8. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta šo informāciju ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien tās nenolemj, ka tās nevēlas saņemt šo informāciju.

8.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz .. (20).

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

9.  Līdz ..(21) EVTI ziņo Komisijai par šā panta darbību, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt pārskatus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un starp 6.a punktā minēto vienoto sistēmu un kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto darījumu pārskatu saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbību atbilstoši šīs regulas 21. pantam. Komisija var veikt pasākumus jebkuru izmaiņu ierosināšanai, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti tikai 6.a punktā minētajā vienotajā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm ▌. Komisija EVTI ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

23.a pants

Pienākums nodrošināt instrumentu atsauces datus

1.  Attiecībā uz instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuri tiek tirgoti daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā, šīs tirdzniecības vietas ar identifikācijas instrumentu regulāri sniedz EVTI un kompetentajām iestādēm atsauces datus 21. pantā minētajiem darījumu pārskatiem. Šos attiecīgā instrumenta atsauces datus iesniedz EVTI un kompetentajām iestādēm, pirms tiek uzsākta šā instrumenta tirdzniecība. Attiecībā uz citiem instrumentiem EVTI un kompetentās iestādes nodrošina, ka tirdzniecības apvienības un citas līdzīgas iestādes, kas apkopo un izplata instrumentu atsauces datus, nodrošina tās ar attiecīgiem atsauces datiem.

2.  Šā panta 1. punktā noteiktās prasības attiecas tikai uz finanšu instrumentiem, kas noteikti 23.panta 2. punktā. Tādējādi tās neattiecas uz citiem instrumentiem.

3.  Šā panta 1. punktā minētos instrumentu atsauces datus nepieciešamības gadījumā atjaunina, lai nodrošinātu to atbilstību.

4.  Lai kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. pantu ļautu uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbības un nodrošinātu, ka tās darbojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un tā, lai veicinātu tirgus integritāti, EVTI un kompetentās iestādes nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

5.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ..(22).

Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus.

V SADAĻA

Atvasinātie finanšu instrumenti

24. pants

Pienākums veikt tirdzniecību regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās

1.  Finanšu darījumu partneri, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā, un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst tās 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, veic darījumus, kuri nav ne darījumi ar citiem uzņēmumiem grupas ietvaros, kā noteikts 3. pantā, ne darījumi, uz kuriem attiecas šīs regulas 89. panta pārejas noteikumi, ar citiem šādiem finanšu darījumu partneriem vai šādiem nefinanšu darījumu partneriem, kas atbilst Regulas [..] (ETIR) 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas attiecas uz tādu atvasinātu finanšu instrumentu kategoriju, kuras tirdzniecībai arī piemēro tirdzniecības pienākumu atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 26. pantā un reģistrēta 27. pantā minētajā reģistrā, tikai:

2.  Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī 1. punktā minētajiem darījumu partneriem, kuri veic darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas atbilst tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību ar trešo valstu finanšu institūcijām vai citām trešo valstu personām, kurām piemērotu pienākumu nodrošināt klīringu, ja tās būtu reģistrētas ES. Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī trešo valstu personām, uz kurām attiektos pienākums nodrošināt klīringu, ja tās būtu reģistrētas ES, un kuras veic darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas atbilst tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību, ar nosacījumu, ka līgumam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā vai ja šāds pienākums ir nepieciešams vai atbilstīgs, lai tiktu ievēroti visi šīs regulas nosacījumi.

EVTI regulāri uzrauga darbības ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas nav deklarēti kā tādi, kas pakļauti 24. panta 1. punkta minētajam pienākumam veikt tirdzniecību, lai noteiktu gadījumus, kad noteikta līgumu kategorija var radīt sistēmisku risku un lai novērstu regulējuma arbitrāžu starp darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību un šādiem darījumiem, uz kuriem minētais pienākums neattiecas.

3.  Atvasinātus finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību saskaņā ar 24. panta 1. punktu, var neekskluzīvi un nediskriminējoši tirgot regulētā tirgū vai atļaut tirgot jebkurā tirdzniecības vietā, kā minēts 1. punktā.

4.  Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija var pieņemt lēmumus, kuri nosaka, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka šajā trešajā valstī reģistrēta tirdzniecības vieta atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas tām prasībām, kas minētas šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā attiecībā uz tirdzniecības vietām, un kas rodas no šīs regulas, Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] un Regulas (ES) Nr. ../..[jaunā TIR] un uz ko šajā trešā valstī attiecas efektīva uzraudzība un īstenošana.

5.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, tajos norādot tos 2. punktā minēto līgumu veidus, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā un gadījumus, kad pienākums veikt tirdzniecību ir nepieciešams vai ir atbilstīgs, lai nodrošinātu visu šīs regulas nosacījumu ievērošanu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ..(23).

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

Kad iespējams, šajā punktā minētie regulatīvie tehniskie standarti ir identiski tiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 4. punktu.

25. pants

Pienākums nodrošināt klīringu atvasinātiem finanšu instrumentiem, ko tirgo regulētos tirgos

Regulēta tirgus organizētājs nodrošina, ka visu darījumu ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas atbilst tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt klīringu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktam, kas noslēgti regulētā tirgū, klīringu veic centrālais darījumu partneris.

26. pants

Pienākuma veikt tirdzniecību procedūra

1.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

EVTI iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu.

Pirms regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai EVTI veic sabiedrisko apspriešanos, un attiecīgos gadījumos tā var apspriesties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2.  Lai pienākums veikt tirdzniecības stātos spēkā:

3.  Izstrādājot 1. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI atvasināto finanšu instrumentu kategoriju vai tās apakškategoriju uzskata par pietiekami likvīdu, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

EVTI arī nosaka, vai atvasināto finanšu instrumentu kategorija vai tās attiecīgā apakškategorija ir pietiekami likvīda darījumos, kas mazāki par noteiktu apjomu.

4.  EVTI pēc saviem ieskatiem atbilstīgi 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc sabiedriskās apspriešanas pabeigšanas identificē un paziņo Komisijai to atvasināto finanšu instrumentu kategorijas vai atsevišķu atvasinātu finanšu instrumentu līgumus, kuriem būtu jāpiemēro pienākums veikt tirdzniecību 24. panta 1. punktā minētajās vietās, bet par kuriem neviens centrālais darījumu partneris vēl nav saņēmis pilnvarojumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. vai 15. pantam, vai kurus nav atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuri netiek tirgoti 24. panta 1. punktā minētajā vietā. Pēc šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas EVTI var publicēt uzaicinājumu izstrādāt priekšlikumus šo atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecībai 24. panta 1. punktā minētajā vietā.

5.  EVTI atbilstīgi 1. punktam iesniedz Komisijai jaunu regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai grozītu, apturētu vai anulētu esošos regulatīvos tehniskos standartus, ja 2. punktā noteiktajos kritērijos vērojamas būtiskas izmaiņas. Pirms iesniegšanas EVTI var konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm. Komisija ir pilnvarota grozīt, apturēt un anulēt spēkā esošos regulatīvos tehniskos standartus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantam.

6.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus.

27. pants

Tādu atvasinātu finanšu instrumentu reģistrs, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību

EVTI publicē un tās tīmekļa vietnē uztur reģistru, kurā visaptverošā un skaidrā veidā norāda atvasinātos finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību vietās, kas minētas 24. panta 1. punktā, vietās, kurās tos atļauts tirgot vai kurās tie tiek tirgoti, un datumus, no kura šāds pienākums stājas spēkā.

VI SADAĻA

Nediskriminējošas klīringa pieejas nodrošināšana finanšu instrumentiem

28. pants

Nediskriminējošas pieejas nodrošināšana centrālajiem darījumu partneriem

1.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu, centrālais darījumu partneris pieņem pārvedamus vērtspapīrus un naudas tirgus instrumentus klīringam un veic to, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par pieeju ‐ neatkarīgi no vietas, kurā darījums ir veikts, ja vien šāda pieeja nepārprotami neapdraud centrālā darījumu partnera raitu un pareizu darbību vai finanšu tirgu darbību tādā veidā, kas rada sistēmisku risku. Tam jo īpaši vajadzētu nodrošināt, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tās platformā tirgotiem līgumiem ▌. Šo prasību nepiemēro atvasinātiem finanšu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt pieeju. Centrālam darījumu partnerim piekļuvi tirdzniecības vietai saskaņā ar šo pantu piešķir tikai tad, ja šādai piekļuvei nav nepieciešama sadarbspēja vai tā neapdraud raitu un pareizu tirgu darbību, vai arī neveicina sistēmisko risku.

2.  Tirdzniecības vieta oficiāli iesniedz centrālajam darījumu partnerim un tā attiecīgajai kompetentajai iestādei pieprasījumu piekļūt centrālajam darījumu partnerim.

3.  Centrālais darījumu partneris rakstisku atbildi tirdzniecības vietai sniedz 12 mēnešu laikā, atļaujot pieeju, ja attiecīgā kompetentā iestāde nav noraidījusi pieeju atbilstīgi 4. punktam, vai noraidot pieeju. Centrālais darījumu partneris lūgumu par pieeju var noraidīt tikai pamatojoties uz visaptverošu riska analīzi un 6. punktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja centrālais darījumu partneris liedz pieeju, tam atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tā kompetentā iestāde. Centrālais darījumu partneris pieeju nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz pieejas pieprasījumu. Visas izmaksas, kas rodas, piemērojot 1.–3. punktu, sedz tā tirdzniecības vieta, kura pieprasa piekļuvi, ja vien tā ar centrālo darījumu partneri nav vienojusies citādi.

4.  Centrālā darījumu partnera kompetentā iestāde var liegt tirdzniecības vietas pieeju centrālajam darījumu partnerim tikai tad, ja šāda pieeja apdraudētu raitu vai pareizu finanšu tirgu darbību. Ja kompetentā iestāde uz šā pamata liedz pieeju, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu centrālajam darījumu partnerim un tirdzniecības vietai, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

5.  Trešā valstī reģistrēta tirdzniecības vieta var pieprasīt piekļuvi Savienībā reģistrētam centrālajam darījumu partnerim tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 24. panta 4. punktam attiecībā uz šo trešo valsti un noteikusi, ka šīs trešās valsts tiesiskā sistēma nodrošina faktisku savstarpēju atzīšanu tirdzniecības vietām, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu ../../ES [jaunā FITD], pieprasīt pieeju centrāliem darījumu partneriem, kas reģistrēti šajā trešā valstī.

6.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

28.a pants

Pienākums veikt klīringu akcijām un obligācijām, ko tirgo regulētajos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās

Regulētā tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas dalībnieks nodrošina, ka visiem darījumiem ar akcijām un obligācijām, kas noslēgti regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un regulētā tirdzniecības sistēmā, centrālais darījumu partneris veic klīringu, ja centrālais darījumu partneris piekrīt veikt klīringu attiecīgajam finanšu instrumentam.

29. pants

Nediskriminējošas pieejas nodrošināšana tirdzniecības vietai

1.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu, tirdzniecības vieta nodrošina tirdzniecības datus attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz maksām, kas saistītas ar pieeju pēc lūguma jebkuram atļautam vai Regulā (ES) Nr. 648/2012 atzītam centrālajam darījumu partnerim, kas vēlas veikt klīringu finanšu darījumiem, kuri tiek pabeigti šajā tirdzniecības vietā. Šo prasību nepiemēro atvasinātiem finanšu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt pieeju.

2.  Pieprasījumu piekļūt tirdzniecības vietai centrālais darījumu partneris oficiāli iesniedz tirdzniecības vietai un tās tirdzniecības vietas attiecīgajai kompetentajai iestādei.

3.  Tirdzniecības vieta centrālajam darījumu partnerim rakstisku atbildi sniedz trīs mēnešu laikā, atļaujot pieeju, ar nosacījumu, ka atbilstoša kompetentā iestāde nav liegusi pieeju atbilstīgi 4. punktam, vai liedzot pieeju. Tirdzniecības vieta lūgumu par pieeju var noraidīt tikai pamatojoties uz visaptverošu riska analīzi un 4. un 6. punktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja tirdzniecības vieta liedz pieeju, tai atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tās kompetentā iestāde. Tirdzniecības vieta pieeju nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz pieejas pieprasījumu.

4.  Attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem tirdzniecības vietas kompetentā iestāde var liegt centrālajam darījumu partnerim pieeju tirdzniecības vietai tikai tad, ja šāda pieeja apdraud raitu vai pareizu tirgu darbību.[Gr. 7]

4.a   Ja kompetentā iestāde uz šā pamata liedz pieeju, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu tirdzniecības vietai un centrālajam darījumu partnerim, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

5.  Trešā valstī reģistrēts centrālais darījumu partneris var pieprasīt pieeju Savienībā reģistrētai tirdzniecības vietai ar nosacījumu, ka centrālais darījumu partneris ir atzīts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantam un ar nosacījumu, ka šīs trešās valsts tiesiskais režīms saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 atzītiem centrālajiem darījumu partneriem nodrošina līdzvērtīgu atzīšanu tirdzniecības vietām, kas reģistrētas šajā trešā valstī.

6.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.[Gr. 8]

▌

VII sadaļa

Uzraudzības pasākumi saistībā ar produktu intervencēm un pozīcijām

1. nodaļa

Produktu intervence

31. pants

EVTI ▌intervences tiesības

-1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 2. punktu EVTI sadarbībā ar kompetentajām iestādēm uzrauga ieguldījumu produktus, tostarp strukturētos noguldījumus un finanšu instrumentus, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā, un var aktīvi veikt jaunu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu izpēti, pirms tos tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu un ja pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka apstākļi atbilst 2. un 3. punkta nosacījumiem, EVTI drīkst Savienībā uz laiku aizliegt vai ierobežot:

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EVTI noteiktie izņēmumi.

2.  EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja īstenojas visi šie nosacījumi:

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, EVTI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms ieguldījumu produkts vai finanšu instruments tiek tirgots vai pārdots klientiem.

3.  Veicot pasākumus atbilstīgi šim pantam, EVTI ņem vērā, lai:

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 32. pantam, EVTI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 33. pantā paredzēto atzinumu.

4.  Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EVTI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību.

4.a  Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI paziņo par nodomu aizliegt vai ierobežot ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, ja noteiktā termiņā netiek veiktas konkrētas izmaiņas šā ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta pazīmēs.

5.  EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim punktam. Paziņojumā norāda sīku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

6.  EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis šis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

7.  Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē par jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.

8.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas EVTI jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi ieguldītāju aizsardzībai vai finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam. Ar šiem deleģētajiem aktiem nodrošina to, ka EVTI attiecīgā gadījumā var rīkoties piesardzības nolūkos un tai pirms pasākumu veikšanas nav jānogaida, līdz produkts vai finanšu instruments tiek tirgots vai ir uzsākts noteikts darbības veids vai prakse.

32. pants

Kompetento iestāžu īstenotas produktu intervences

-1.  Kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu produktus, tostarp strukturētos depozītus un finanšu instrumentus, kurus tirgo, izplata vai pārdod attiecīgajā dalībvalstī vai no tās, un tās var aktīvi veikt jaunu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu izpēti, pirms tos tirgo, izplata vai pārdod attiecīgajā dalībvalstī vai no tās. Īpašu uzmanību pievērš finanšu instrumentiem, kas piedāvā preču indeksa replikācijas.

1.  Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot:

2.  Kompetentā iestāde var veikt 1. punktā noteikto darbību, ja tai ir pamatots pierādījums, ka:

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kompetentā iestāde var piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu tirgo, izplata vai pārdod klientiem.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetentas iestādes noteiktie izņēmumi.

2.a  Pirms aizlieguma vai ierobežojuma piemērošanas saskaņā ar 1. punktu kompetentā iestāde paziņo par nodomu aizliegt vai ierobežot ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, ja noteiktā termiņā netiek veiktas konkrētas izmaiņas šā ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta pazīmēs.

3.  Kompetentā iestāde nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu atbilstoši šim pantam, ja vismaz mēnesi pirms šāda pasākuma veikšanas tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušas iestādes, detalizēti paziņojusi visām citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EVTI:

3.a  Ja laiks, kas nepieciešams, lai apspriestos saskaņā ar 2.d punktu un viena mēneša termiņš, kas paredzēts 3. punktā, var radīt neatgriezenisku kaitējumu patērētājiem, kompetentā iestāde var uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar šo pantu. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nekavējoties informē visas pārējās iestādes un EVTI par veikto rīcību.

4.  Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Paziņojumā norāda detalizētu informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apstiprina katru no 1. punkta nosacījumiem. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai darbībām, kas tiek veiktas pēc paziņojuma publicēšanas.

5.  Kompetentā iestāde var atsaukt aizliegumu vai ierobežojumu, ja 1. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

6.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi ieguldītāju aizsardzībai vai finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, vai Eiropas Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam.

33. pants

EVTI veiktā koordinācija

1.  EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 32. pantam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI nodrošina, lai kompetentās iestādes pieņemtais pasākums būtu pamatots un proporcionāls un lai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju.

2.  Pēc tam, kad atbilstīgi 32. pantam ir saņemts paziņojums par pasākumu, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, EVTI pieņem atzinumu par to, vai tā uzskata, ka aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un proporcionāls. Ja EVTI uzskata, ka citas kompetentās iestādes pieņemtais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

3.  Ja kompetentā iestāde iesaka pieņemt vai pieņem pasākumu pretēji EVTI pieņemtam atzinumam, kas izteikts atbilstīgi 2. punktam, vai atsakās veikt pasākumu pretēji EVTI atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā skaidrojot savas rīcības iemeslus.

2. nodaļa

Viedokļi

34. pants

EVTI veikto pasākumu, kurus valstis veic savu pozīciju pārvaldīšanai, un pozīciju limitu koordinēšana

1.  EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 71. panta 2. punkta i) apakšpunktam un 72. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI nodrošina, lai kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju attiecībā uz to, kad šīs pilnvaras tiek izmantotas, piemēroto pasākumu veidu un jomu, kā arī pasākumu ilgumu un izpildes termiņu ievērošanu.

2.  Pēc paziņojuma par pasākuma piemērošanu atbilstīgi Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 83. panta 5. punktam EVTI reģistrē šo pasākumu un tā piemērošanas iemeslus. Saistībā ar pasākumiem, ko piemēro atbilstīgi Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 72. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktam, tā savā tīmekļa vietnē publicē un uztur datubāzi ar spēkā esošo pasākumu kopsavilkumiem, tostarp informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamiem finanšu instrumentiem, kvantitatīviem pasākumiem vai kvantitatīvi izteiktiem sliekšņiem, piemēram, maksimālo tīro pozīciju, ko personas drīkst izveidot vai turēt noteikta laika periodā līdz limita sasniegšanai, jebkurus ar pasākumiem saistītus izņēmumus un to iemeslus.

35. pants

EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu, ja ir izpildīts viensšā panta2. punktā minētais nosacījums, EVTI veic vienu vai vairākus šādus pasākumus: [Gr. 2]

2.  EVTI var pieņemt lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem: [Gr. 9]

Pasākumus saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem pieņem pēc konsultēšanās ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009.

3.  Veicot šā panta 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā to, kādā mērā šie pasākumi:

4.  Pirms pieņemt lēmumu par šā panta 1. punktā noteikta pasākuma pieņemšanu vai atjaunošanu, EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes par ieteikto pasākumu. Šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta pieprasījuma gadījumā paziņojumā ietver tās personas vai personu identitāti, kurām tas bija adresēts, un tā iemeslus un informāciju par to. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā pasākuma gadījumā paziņojumā ietver informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo tīro pozīciju, kuru attiecīgā persona vai personu kategorija var izveidot vai turēt noteiktā laika periodā, un pasākuma iemeslus.

5.  Informāciju sniedz ne vēlāk kā 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā vai atjaunošanas. Izņēmuma gadījumos EVTI var sniegt informāciju mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

6.  EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par jebkādu lēmumu noteikt vai atjaunot kādu šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu. Paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo tīro pozīciju, kuru attiecīgā persona vai personu kategorija var izveidot vai turēt noteiktā laika periodā, un pasākuma iemeslus.

7.  Pasākums stājas spēkā, kad tiek publicēts paziņojums, vai paziņojumā norādītā laikā, kas ir pēc publicēšanas, un to piemēro tikai attiecībā uz darījumu, kurā iesaistās pēc pasākuma stāšanās spēkā.

8 EVTI pārskata 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pasākumu atjaunošanai piemēro 2.–8. punktu.

9.  Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko kompetentā iestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 72. panta 1. punkta f), g) un ha) apakšpunktu.

10.  Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas EVTI jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, tostarp attiecībā uz fizisku preču piegādes nosacījumiem, vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam. Nosakot šos kritērijus un faktorus, ņem vērā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 59. panta 3. punktu, un nošķir situācijas, kurās EVTI rīkojas tāpēc, ka kompetentā iestāde to nav darījusi, un situācijas, kurās EVTI novērš papildu risku, kuru kompetentā iestāde nespēj novērst saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 72. panta 1. punkta f), g) un ha) apakšpunktu.

VIII SADAĻA

Pakalpojumi vai darbības, ko sniedz vai ko veic trešo valstu sabiedrības, neveidojot filiāles

36. pants

Vispārēji noteikumi

  1 Trešās valsts sabiedrība var sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības Savienībā reģistrētiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] II pielikuma I iedaļas nozīmē, neveidojot filiāli tikai tad, ja tā ir reģistrēta trešo valstu sabiedrību reģistrā, ko atbilstīgi 37. pantam veido EVTI.

2.  EVTI reģistrē trešās valsts sabiedrību, kas ir pieteikusies sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības Savienībā atbilstīgi šā panta 1. punktam tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

2.a  Ja trešās valsts sabiedrība ir reģistrēta saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis trešo valstu sabiedrībām neievieš papildu prasības saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula vai Direktīva ../../ES [jaunā FITD].

3.  Šā panta 1. punktā minētā trešās valsts sabiedrība iesniedz pieteikumu EVTI pēc tam, kad Komisija pieņēmusi 37. pantā noteikto lēmumu, nosakot, ka juridiskais un uzraudzības regulējums trešā valstī, kurā darboties atļauts trešās valsts sabiedrībai, ir līdzvērtīgs 37. panta 1. punktā minētajām prasībām.

Trešās valsts sabiedrība, kas iesniedz pieteikumu EVTI, tajā norāda visu informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu tās reģistrēšanai. EVTI 30 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram trešās valsts sabiedrībai, kas to iesniedz, jānodrošina papildu informācija.

Reģistrācijas lēmumu pamato ar šā panta 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem.

EVTI 180 darba dienu laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, kas nav Savienības sabiedrība, nosūtot pilnīgi pamatotu paskaidrojumu par to, vai reģistrācija ir apstiprināta vai noraidīta.

4.  Trešo valstu sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo pantu, pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas informē Savienībā reģistrētus klientus, ka tām nav atļauts sniegt pakalpojumus citiem klientiem, kā vien atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] II pielikuma I iedaļas nozīmē, un ka tām nepiemēro Savienības uzraudzību. Tās norāda tās kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par uzraudzību trešā valstī.

Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstiski un nepārprotamā veidā.

Savienībā reģistrētas personas var saņemt ieguldījumu pakalpojumus, ko sniedz trešās valsts sabiedrība, kas nav reģistrēta atbilstīgi šā panta 1. punktam, tikai un vienīgi pēc pašu iniciatīvas. Fiziskas personas iniciatīva nedod tiesības trešās valsts sabiedrībai tirgot jaunas ieguldījumu produktu kategorijas vai sniegt ieguldījumu pakalpojumus šai personai.

5.  Trešo valstu sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, pirms jebkādu pakalpojumu sniegšanas vai jebkādu darbību veikšanas saistībā ar Savienībā reģistrētu klientu, piedāvā jebkādus strīdus attiecībā uz šiem pakalpojumiem vai darbībām nodot dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas jurisdikcijā.

6.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nosaka informāciju, kādu trešās valsts sabiedrība, kas iesniedz pieteikumu, sniedz EVTI savā reģistrācijas pieteikumā atbilstīgi šā panta 3. punktam, un kas nosaka atbilstīgi 4. punktam iesniedzamās informācijas formātu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..](27).

Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

37. pants

Atbilstības lēmums

1.  Komisija pieņem lēmumu attiecībā uz trešo valsti saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosakot, ka tiesiskajiem un uzraudzības pasākumiem šajā trešajā valstī jānodrošina, lai trešā valstī reģistrēts uzņēmums atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā, Direktīvā 2006/49/EK un Direktīvā Nr. ../../ES [FITD] prasībām un šīs regulas un minēto direktīvu īstenošanas pasākumu prasībām.

Komisijas lēmums saskaņā ar šo punktu var attiekties uz vienu vai vairākām ieguldījumu sabiedrību vai tirgus organizētāju kategorijām. Trešās valsts uzņēmums var tikt reģistrēts saskaņā ar 36. pantu, ja tas ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas Komisijas lēmums.

2.  EVTI izveido sadarbības sistēmas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums saskaņā ar šā panta 1. punktu ir atzīts par atbilstīgu. Šādas vienošanās nosaka vismaz:

38. pants

Reģistrs

EVTI reģistrē trešo valstu sabiedrības, kuras nav Savienības sabiedrības un kurām atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības Savienībā atbilstīgi 36. pantam. Reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē, un tajā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, ko trešo valstu sabiedrībām ir atļauts veikt vai sniegt, un atsauce uz kompetento iestādi, kas ir atbildīga par to uzraudzību trešā valstī.

39. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.  ▌EVTI anulē trešās valsts sabiedrības reģistrāciju saskaņā ar 38. pantu izveidotajā reģistrā, ja:

3.  EVTI nekavējoši informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi šā panta 1. punktam, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

4.  Komisija izvērtē, vai nosacījumi, atbilstīgi kuriem ir pieņemts 37. panta 1. punktā paredzētais lēmums, turpina pastāvēt saistībā ar konkrēto trešo valsti.

IX SADAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

1. nodaļa

Deleģētie akti

40. pants

Deleģētie akti

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 41. pantu attiecībā uz 2. panta 3. punktu, 4. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 2. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 7. punktu, 14. panta 5. un 6. punktu, 16. panta 3. punktu, 18. panta 2. un 3. punktu, 19. panta 3. punktu, 20. panta 3. punktu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 3. punktu, 31. panta 8. punktu, 32. panta 6. punktu un 35. panta 10. punktu ▌.

41. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras ▌pieņemt 2. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 7. punkta, 14. panta 5. un 6. punktā, 16. panta 3. punktā, 18. panta 2. un 3. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 3. punktā, 31. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā un 35. panta 10. punktā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot ar 41. panta 1. punktā noteikto dienu.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 2. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 7. punkta, 14. panta 5. un 6. punktā, 16. panta 3. punktā, 18. panta 2. un 3. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 3. punktā, 31. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā un 35. panta 10. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar X. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

2. nodaļa

Īstenošanas akti

42. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu ▌.

X SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

43. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.  Līdz .. (28) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par atbilstīgi 3.–▌12. pantam izveidoto pārredzamības pienākumu praktisko ietekmi, jo īpaši par to piemērošanu un pastāvīgo piemērotību atkāpēm no pirmstirdzniecības pārredzamības pienākuma, kas noteiktas atbilstīgi 3. panta 2. punktam, 4. panta 2. un 3. punktam un 8. pantam.

2.  Līdz ...(29) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 23. panta darbību, tostarp par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto darījumu pārskatu saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbību atbilstoši 23. panta 1. punktam. Komisija var izteikt piemērotus ierosinājumus, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti EVTI norādītā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm, kas ļautu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piekļūt visai informācijai, kura paziņota saskaņā ar šo pantu saistībā ar šo regulu un Direktīvu ../../ES [jaunā FITD] un lai atklātu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../.. [TIR].

2.a  Līdz ...(30) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par iespēju izstrādāt Eiropas labāko pieprasījumu un piedāvājumu sistēmu cenu piedāvājumu konsolidēšanai un par to, vai tas varētu būt piemērots komerciāls risinājums, lai samazinātu informācijas asimetriju starp tirgus dalībniekiem, kā arī vai tas varētu kļūt par instrumentu regulatoriem, lai labāk uzraudzītu cenu piedāvāšanas darbības tirdzniecības vietās.

Līdz ..(31) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu līgumu tirdzniecības pārvietošanas gaitu uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām atbilstīgi 22. un 24. pantam.

44. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:"

Darījumu reģistrs nosūta šos datus kompetentajām iestādēm atbilstīgi Regulas (ES) Nr. ../.. [FITR]1 23. panta prasībām.

1 OV L …

45. pants

Pārejas noteikumi

Trešo valstu sabiedrības var turpināt sniegt pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs atbilstoši šo valstu režīmiem ne ilgāk kā vienu gadu pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo trešo valsti saskaņā ar Direktīvas .../.../ES [jaunā FITD] 41. panta 3. punktu.

▌

46. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula stājas spēkā ..(32)*, izņemot 2. panta 3. punktu, 4. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 2. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 7. punktu, 14. panta 5. un 6. punktu, 16. panta 3. punktu, 18. panta 2. un 3. punktu, 19. panta 3. punktu, 20. panta 3. punktu, 23. panta 8. punktu, 24. panta 5. punktu, 26. pantu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 3. punktu, 31., 32., 33., 34. un 35. pantu, kas stājas spēkā uzreiz pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV C 143, 22.5.2012, 74. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2012. gada 26. oktobra nostāja. (3) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. (4) OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp. (5) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. (6) Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.). (7) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp. (8) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (9) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (10) OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp. (11) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (12) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (13) OV L 96, 12.4.2002., 16. lpp. (14) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (15) OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp. (16) * 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (17) ** 42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (18) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 4] (19) * 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (20) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (21) ** 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (22) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 5]. (23) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (24) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (25) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. [Gr. 6] (26) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (27) * 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (28) * 42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (29) * 42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (30) * 42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (31) * 42 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (32) ** 18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.