Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2003(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0263/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0263/2012

Debates :

PV 19/11/2012 - 25
CRE 19/11/2012 - 25

Balsojumi :

PV 20/11/2012 - 6.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0419

Pieņemtie teksti
PDF 295kWORD 74k
Otrdiena, 2012. gada 20. novembris - Strasbūra
Sociālo ieguldījumu pakts
P7_TA(2012)0419A7-0263/2012

Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūcija par Sociālo ieguldījumu paktu ‐ atbildes reakciju uz krīzi (2012/2003(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 5., 6., 9., 147., 149., 151. un 153. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu “Jaunu prasmju un darba vietu programma ‐ Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību (COM(2010)0682) un Parlamenta 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par šo jautājumu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu (COM(2011)0815), tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu un Parlamenta 2012. gada 15. februāra rezolūciju par sociālajiem un nodarbinātības aspektiem izaugsmes pētījumā par 2012. gadu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra paziņojumu attiecībā uz Komisijas ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (COM(2008)0639), un Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūciju par šo jautājumu(3),

–  ņemot vērā Eurostat 2012. gada janvāra pētījumu un Eurostat 2012. gada 8. februāra paziņojumu presei(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ‐ Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5) un Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par šo jautājumu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra lēmumu par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads)(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu “Atjaunināta sociālā programma ‐ iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā” (COM(2008)0412) un Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūciju par šo jautājumu(8),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība ekonomikas atveseļošanas apstākļos”(COM(2009)0545) un Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par šo jautājumu(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. jūnija paziņojumu “Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju ”Eiropa 2020“” (COM(2010)0296) un Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par šo jautājumu(10),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(11),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu(12),

–  ņemot vērā 2010. gada 7. decembrī pieņemto Briges komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam(13),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Panākumi kopējo Eiropas mērķu sasniegšanā izglītības un apmācības jomā” (SEC(2011)0526),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(14),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (COM(2011)0609),

–  ņemot vērā nesen pieņemto tiesību aktu kopumu, ko veido piecas regulas un viena direktīva, ES ekonomikas pārvaldības jautājumā(15),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam (COM(2011)0398),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A7-0263/2012),

A.  tā kā pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ilgtermiņā ietekmēs ne tikai Eiropas ekonomikas izaugsmi, bet arī nodarbinātības līmeni, nabadzības un sociālās atstumtības līmeni, valsts uzkrājumus un sociālo ieguldījumu kvantitāti un kvalitāti;

B.  tā kā pēdējos gados valsts sektoram tika uzlikts liels parādu slogs un, lai izvairītos no pārmērīgiem parādiem, lielākā daļa krīzes pārvarēšanas risinājumu balstījās vienīgi uz īstermiņa mērķiem attiecībā uz valsts finanšu stabilizāciju, kas bija vajadzīgi mūsu ekonomikas aizsardzībai, un tā ka šādi taupības un budžeta konsolidācijas pasākumi būtu jāapvieno ar visaptverošu un vērienīgu ieguldījumu stratēģiju ilgtspējīgai izaugsmei, nodarbinātībai, sociālajai kohēzijai un konkurētspējai, kā arī ar sociālo pārvaldību, kas sniegtu spēcīgu uzraudzības un kontroles mehānismu attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem nodarbinātības un sociālajā jomā;

C.  tā kā ar Lisabonas stratēģiju un Eiropas Nodarbinātības stratēģiju nav sasniegti izvirzītie mērķi un tā kā stratēģijas “Eiropa 2020” panākumi vēl nav zināmi un tai nepieciešama vēl lielāka dalībvalstu un Eiropas iestāžu iesaistīšanās, izstrādājot pasākumus, kas veicina konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību;

D.  tā kā no nesen publicētā gada izaugsmes pētījuma, kā arī vienotā nodarbinātības ziņojuma izriet ‐ tā kā vēl nav sasniegta pietiekama fiskālās konsolidācija, tā joprojām tiek uzskatīta par prioritāti un tādēļ lielākā daļa dalībvalstu nav pietiekami īstenojušas stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus sociālajā, nodarbinātības un izglītības jomā;

E.  tā kā bezdarba līmenis ES 27 valstīs ir palielinājies no 7,1 % 2008. gadā līdz vairāk nekā 10 % 2012. gada janvārī, uzrādot skaidras reģionālas atšķirības, un bezdarbs ir īpaši skāris jauniešus, mazkvalificētus darbiniekus un ilgstošos bezdarbniekus, un tā kā kopā ar sabiedrības novecošanos tas ilgtermiņā rada būtisku cilvēkkapitāla zuduma risku un varētu neatgriezeniski ietekmēt darba tirgu, jo īpaši attiecībā uz darba vietu izveidi, ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un sociālo kohēziju;

F.  tā kā 80 miljoni Eiropas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam un bezdarbnieku mājsaimniecībās dzīvojošo bērnu un pieaugušo skaits 2010. gadā ir pieaudzis līdz gandrīz 10 %; tā kā tas kopā ar bērnu nabadzību, trūcīgo darba ņēmēju skaita pieaugumu un augsto bezdarba līmeni jauniešu vidū turpmāk vēl vairāk palielinās nabadzības un sociālās atstumtības risku un pārmantošanu;

G.  tā kā 16 līdz 24 gadus veco jauniešu nabadzības līmenis Eiropā 2011. gadā vidēji bija 21,6 % un tā kā jauniešiem ir lielāka iespējamība iegūt slikti apmaksātu, terminētu vai nepilnas slodzes darbu, un viņi ir pakļauti lielākam bezdarba riskam; tā kā slikti apmaksātu darbavietu skaits pēdējos gados ir ievērojami palielinājies un tā kā bezdarbs dažās valstīs ir kritiski pieaudzis;

H.  tā kā daļēji ieguldījumu trūkuma dēļ izglītības un apmācības sniegtais rezultāts Eiropas Savienībā joprojām neatbilst darba tirgus prasībām un aizvien pieaugošajai intensitātei, kuru attiecībā uz zināšanām un prasmēm pieprasa pieejamās darbavietas, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas nozarēs, kurās nākotnē būs daudz darbavietu;

I.  tā kā ir palielinājies spiediens uz sociālā palīdzības shēmām lielāku izdevumu, mazāku ieņēmumu un izdevumu samazināšanas prasību dēļ; tā kā paredzams, ka vājā ekonomikas izaugsme, ilgstoši augsti ilgtermiņa bezdarba rādītāji, pieaugošais nabadzīgo darba ņēmēju skaits, nedeklarēta darba līmenis un aizvien lielāks jauniešu bezdarbs šo tendenci vēl vairāk saasinās;

J.  tā kā mērķtiecīgiem sociāliem ieguldījumiem ir liela nozīme, lai turpmāk nodrošinātu pienācīgu nodarbinātības līmeni gan vīriešiem, gan sievietēm, stabilizētu ekonomiku, palielinātu darbaspēka prasmes un zināšanas un paaugstinātu Eiropas Savienības konkurētspēju,

K.  tā kā MVU ir svarīgs darba vietu radīšanas potenciāls, un tiem ir izšķiroša nozīme pārejā uz jaunu, ilgtspējīgu ekonomiku;

Jauna pieeja sociālajiem ieguldījumiem Eiropā

1.  atgādina, ka sociālie ieguldījumi, proti, finansējuma nodrošināšana un izmantošana sociālā labuma un ekonomiskā ienesīguma radīšanai, ir paredzēti, lai risinātu aktuālos sociālos riskus un vajadzības, koncentrētos uz valsts politiskajām nostādnēm un cilvēkkapitāla ieguldījumu stratēģijām, kuras atbalsta un sagatavo indivīdus, ģimenes un sabiedrību, lai tie spētu pielāgoties dažādām pārmaiņām, pāriet uz mainīgu darba tirgu un pārvarēt citas problēmas, piemēram, nepieciešamību iegūt jaunas prasmes nozarēs, kurās nākotnē būs daudz darbavietu;

2.  konstatē, ka cita starpā visus sabiedriskos sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, izglītības pakalpojumus un privāto pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus šajās nozarēs var uzskatīt par sociālajiem ieguldījumiem, un atgādina, ka tie līgumos ir definēti kā valsts kompetences daļa;

3.  uzsver, ka viena no svarīgākajām sociālo ieguldījumu iezīmēm ir to spēja apvienot sociālos un ekonomiskos mērķus, tādēļ tie būtu jāuztver ne tikai kā līdzekļu tērēšana, bet gan (ar nosacījumu, ka līdzekļi ir pareizi izmantoti) kā ieguldījumi ar dubultām dividendēm, kas nākotnē nodrošinās reālus ienākumus;

4.  tādēļ norāda, ka sociālajiem ieguldījumiem būtu jāieņem svarīga vieta ES un dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikā un to krīzes risinājumos, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības, sociālajā un izglītības jomā;

5 uzskata, ka sociālās uzņēmējdarbības veicināšana un prioritizēšana, kā arī mikrofinansējuma pieejamība neaizsargātām grupām un no darba tirgus attālinātām grupām ir vissvarīgākie faktori sociālo ieguldījumu kontekstā, jo ļauj radīt jaunas, ilgtspējīgas darba vietas, bieži vien radot pārmaiņas ekonomikas ciklos;

6.  norāda, ka pašreizējā krīze prasa modernizēt Eiropas sociālo modeli, pārskatīt valsts sociālo politiku un pāriet no “aktīvas labklājības valsts”, kas reaģē tikai uz tirgus nepilnību izraisīto kaitējumu, uz “aktivizējošu labklājības valsti”, kas iegulda cilvēkos un sniedz instrumentus un stimulus, lai radītu ilgtspējīgas darba vietas un izaugsmi, kā arī novērstu sociālās atšķirības; norāda, ka krīze ir vēl vairāk palielinājusi sociālās uzņēmējdarbības nepieciešamību;

Aktivizējoša labklājības valsts

7.  šajā saistībā aicina dalībvalstis un Komisiju saglabāt līdzsvaru starp darbībām steidzamu krīzes izraisītu problēmu risināšanai un vidēja termiņa vai ilgtermiņa darbībām un noteikt īpašu prioritāti pasākumiem, kas paredz:

   a) palīdzēt bezdarbniekiem atgriezties darbā, izveidojot inovatīvu un dinamisku vidi, kā arī nodrošinot katrai situācijai piemērotus risinājumus un vajadzīgo apmācību; palīdzēt darba tirgū ienākušajiem cilvēkiem sameklēt darbu un radīt priekšnosacījumus labākai pārejai no izglītības un apmācības uz darba dzīvi;
   b) mazināt jauniešu bezdarbu un dot iespēju iesaistīt jauniešus pastāvīgā darba dzīvē, tostarp jauniešus, kam nav ne darba, ne pabeigtas vispārējās vai profesionālās izglītības;
   c) veicināt ekonomikas izaugsmi, lai gan sievietēm, gan vīriešiem radītu kvalitatīvas un ilgspējīgas darba vietas, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos; uzlabot darba produktivitāti un darba dalījumu;
   d) uzlabot apmierinātību darbavietā un samazināt iemeslus aiziešanai no darba, piemēram, negadījumi darbavietā, individuālais terors darbavietā un citi nelabvēlīgi darba apstākļi;
   e) ieguldīt visa vecuma grupu mūžizglītībā un apmācībā, īpašu uzvaru liekot uz agrīnās bērnības izglītību un pieeju terciārajai izglītībai, uzņēmumu un izglītības iestāžu sadarbību, apmācību darba vietā un īpašu apmācību to nozaru vajadzībām, kurās trūkst darbaspēks, kā arī profesionālo izglītību;
   f) ieguldīt inovācijās, veicinot novatorisku produktu un pakalpojumu ražošanu, galvenokārt saistībā ar klimata pārmaiņām, energoefektivitāti, veselību un sabiedrības nevecošanu;
   g) novērst dzimumu segregācijas cēloņus darba tirgū;
   h) palielināt līdzsvaru starp darba līgumu elastību un drošību, lai veicinātu nodarbinātību, un palīdzētu apvienot ģimenes un darba dzīvi;
   i) pielāgot pensiju sistēmas mainīgajiem ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem apstākļiem, ieviest vajadzīgās reformas, ņemot vērā to ilgtspējību un uzticamību, un mazināt ekonomiskās atkarības koeficientu, piemēram, radot apstākļus, lai cilvēki brīvprātīgi strādātu ilgākas darba stundas, piemēram, nodrošinot labāku arodveselību un drošību, dažādus stimulus un elastīgus nodarbinātības modeļus, kā arī palielinot nodarbinātību visās vecuma grupās;
   j) izskaust nabadzību un sociālo un medicīnisko atstumtību, jo īpaši koncentrējoties uz preventīviem un proaktīviem pasākumiem;

8.  aicina dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, lai: izstrādātu izaugsmei un nodarbinātībai draudzīgas politiskās nostādnes (piemēram, efektīvāks atbalsts MVU, kā arī efektīvākas, mērķtiecīgākas un aktīvākas bezdarba apkarošanas politikas un sociālās palīdzības shēmas); ieviestu mūžizglītību, īpašu apmācību to nozaru vajadzībām, kurām trūkst darbaspēks, kā arī reģionālo un vietējo darba tirgu vajadzībām, kā arī pārkvalificēšanu, lai saglabātu ilgstošo bezdarbnieku nodarbināmību, un sekmētu pastāvīgu kvalifikācijas celšanu, profesionālo izglītību, apmācību darba vietā un apmaksātas prakses iespējas, īpašu uzmanību pievēršot nenodarbinātajiem jauniešiem un mazkvalificētiem darbiniekiem; panāktu, ka pilna laika darbinieki var izdzīvot no savas algas;

9.  uzstāj, ka jauniešu bezdarbam ir jābūt sociālo ieguldījumu stratēģijas svarīgam jautājumam; mudina dalībvalstis ieviest un īstenot vērienīgas stratēģijas, lai nezaudētu vienu iedzīvotāju paaudzi un uzlabotu jauniešu pieeju darba tirgum:

   a) izveidojot partnerības starp skolām, mācību centriem un vietējiem vai reģionāliem uzņēmumiem;
   b) nodrošinot apmācību un augstas kvalitātes jauniešu prakses iespējas, profesionālās apmācības shēmas sadarbībā ar uzņēmumiem, kā arī ieviešot vecāko darbinieku šefības shēmas, lai darbā iesaistītu un apmācītu jauniešus;
   c) veicinot uzņēmējdarbību un Eiropas jaunatnes garantijas sistēmu un izveidojot iniciatīvas darba devējiem pieņemt absolventus;
   d) nodrošinot labāku pārēju no izglītības uz darbu un veicinot Eiropas un reģionālo mobilitāti;

10.  uzsver personīgo atbildību, paturot prātā, ka arī pašiem indivīdiem ir jādomā par to, ko viņi var darīt, lai nodrošinātu savu konkurētspēju darba tirgū;

11.  aicina dalībvalstis un Komisiju veikt visus iespējamos pasākumus, lai uzlabotu izglītības sistēmas visos līmeņos ar šādām darbībām: liekot stingru uzsvaru uz agrīnās bērnības attīstības stratēģiju; radot iekļaujošu skolu vidi; nepieļaujot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; uzlabojot vidējās izglītības kvalitāti un ieviešot ievirzes un konsultāciju pakalpojumus; nodrošinot jauniešiem labākus apstākļus augstākās izglītības ieguvei vai tiešai pieejai darba tirgum; attīstot instrumentus, lai labāk paredzētu turpmāk vajadzīgās zināšanas un pastiprinātu sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un nodarbinātības dienestiem; uzlabojot profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kā arī izstrādājot valsts kvalifikāciju pamatprogrammas;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt labu līdzsvaru starp drošību un elastību darba tirgū, visaptveroši piemērojot elastdrošības principu, un risināt darba tirgus fragmentācijas problēmas, nodrošinot pienācīgu sociālās aizsardzības segumu gan personām pārejas laikā, gan personām ar pagaidu vai daļlaika darba līgumiem, un pieeju apmācības, profesionālās attīstības un pilna laika darba iespējām; mudina dalībvalstis ieguldīt tādos pakalpojumos kā izmaksu ziņā pieejama, pilna laika un kvalitatīva bērnu aprūpe, pagarinātās darba dienas grupas un veco ļaužu aprūpes centri, kas palīdz veicināt dzimumu līdztiesību, sekmē labāku darba un dzīves līdzsvaru un rada sistēmu, kas ļauj ienākt vai atgriezties darba tirgū;

13.  mudina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav veikušas, īstenot nepieciešamās reformas, lai pensiju sistēmas padarītu ilgtspējīgas, drošas un iekļaujošas, kā arī lai samazinātu ekonomiskās atkarības koeficientu, saglabātu pietiekami lielu darbaspēku, un apvienot to ar darba apstākļu pastāvīgu uzlabošanu un mūžizglītības sistēmu īstenošanu, nodrošinot veselīgāku un ilgstošāku profesionālo darbību;

Labāka pārvaldība, izmantojot Sociālo ieguldījumu paktu

14.  aicina dalībvalstis uzlabot centienus iekļaut sociālos ieguldījumus savos vidējā termiņa un ilgtermiņa budžeta mērķos, kā arī savās valsts reformu programmās aicina Eiropadomi un Komisiju precīzi ievērot stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālo mērķu īstenošanu un sasniegšanu;

15.  norāda ‐ lai nodrošinātu nodarbinātības un sociālo mērķu pienācīgu īstenošanu, nesen izveidotā ES makroekonomikas un budžeta uzraudzības sistēma ir jāpapildina ar labāku nodarbinātības un sociālās politikas kontroli; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt progresa ziņojumu par kopējiem sociālo ieguldījumu rādītājiem, lai uzraudzītu attīstību dalībvalstu un Savienības līmenī šajā jautājumā, un veicināt uzņēmumu, jo īpaši MVU, sabiedrisko atbildību, izveidojot Eiropas sociālās vides kvalitātes zīmi;

16.  aicina dalībvalstis apsvērt sociālo ieguldījumu pakta parakstīšanu, kurā būtu noteikti ieguldījumu mērķi un izveidots pastiprināts kontroles mehānisms, lai uzlabotu centienus panākt stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības, sociālos un izglītības mērķus; šajā sociālo ieguldījumu paktā līdzīgi kā paktā “Euro plus” varētu ietvert īpašo pasākumu sarakstu sociālo ieguldījumu formā, kas dalībvalstīm būtu jāīsteno konkrētā laikposmā, lai izpildītu stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības, sociālos un izglītības mērķus atbilstīgi gada izaugsmes pētījumam un valsts reformu programmām; uz šīm saistībām būtu jāattiecina regulāras uzraudzības mehānisms, kurā liela nozīme ir Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam un kurā ir jāiesaista visas attiecīgās Padomes struktūras;

17.  aicina Komisiju veikt visus iespējamos pasākumus, lai mudinātu un atbalstītu dalībvalstis parakstīt sociālo ieguldījumu paktu, un 2013. gada “Eiropas pusgadā” ieviest nodarbinātības, sociālo un izglītības mērķu novērtējumu;

18.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam tiek iekļauti pienācīgi budžeta līdzekļi, lai stimulētu un atbalstītu sociālos ieguldījumus Eiropā, un ka pieejamo finansējumu var izmantot racionāli un efektīvi, kā arī panākt, ka struktūrfondi, jo īpaši Eiropas Sociālais fonds, atbalsta sociālos ieguldījumus, nodrošinot, ka to prioritātes atspoguļo dalībvalstu īpašās vajadzības; aicina Komisiju, kad tā to uzskata par vajadzīgu, nodrošināt dalībvalstīm citu iespējamo finanšu avotu pieejamību sociālo ieguldījumu mērķiem;

o
o   o

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0466.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0047.
(3) OV C 212E, 5.8.2010., 23. lpp.
(4) Eurostat paziņojums presei 21/2012, 1. lpp.
(5) OV C 248, 25.8.2011., 130.-134. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0495.
(7) OV L 298, 7.11.2008., 20. un 29. lpp.
(8) OV C 212 E, 5.8.2010., 11. lpp.
(9) OV C 161 E, 31.5.2011., 112. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0263.
(11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0453.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0531.
(13) IP/10/1673.
(14) OV C 351 E, 2.12.2011., 29. lpp.
(15) OV L 306, 23.11.2011.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika