Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Veicināšanas un informācijas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem ‐ stratēģija ar augstu Eiropas pievienoto vērtību Eiropas garšu popularizēšanai” (COM(2012)0148),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par veicināšanas un informācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem ‐ stratēģija ar augstu Eiropas pievienoto vērtību Eiropas garšu popularizēšanai“ (COM(2011)0436),

–  ņemot vērā horizontālo veicināšanas shēmu, kas noteikta Padomes 2007. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 3/2008(2) un tās īstenošanas regulā, proti, Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regulā (EK) Nr. 501/2008(3),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)(4),

–  ņemot vērā 2011. gadā Komisijas vārdā veikto pētījumu “Lauksaimniecības produktu veicināšanas un informācijas pasākumu izvērtējums”(5),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (SEC(2010)1434),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. un 16. decembra secinājumus par turpmāko lauksaimniecības veicināšanas politiku,

–  ņemot vērā 2011. gada 12. oktobrī iesniegtos Komisijas likumdošanas priekšlikumus par KLP reformu (COM(2011)0625/3, COM(2011)0627/3, COM(2011)0628/3, COM(2011)0629, COM(2011)0630/3, COM(2011)0631/3) un priekšlikumu par vienotas TKO regulu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums ”Veicināšanas un informācijas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem ‐ stratēģija ar augstu Eiropas pievienoto vērtību Eiropas garšu popularizēšanai“” (NAT/560),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Zaļā grāmata par veicināšanas un informācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem: pastiprināta Eiropas stratēģija ar pievienoto vērtību Eiropas garšu popularizēšanai” (NAT/525)(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0286/2012),

A.  tā kā 2012. gada martā Komisija publicēja paziņojumu par informāciju un veicināšanu, pēc kura ‐ kā tiek gaidīts ‐ gada beigās būtu jāseko tiesību aktu priekšlikumiem;

B.  tā kā lauksaimniecības un pārtikas nozarei ir potenciāls kļūt par spēcīgu un dinamisku nozari, kas veicina ekonomikas izaugsmi un inovāciju dalībvalstīs, jo īpaši lauku apvidos un reģionālā līmenī, palielinot lauksaimniecības ieņēmumus, radot jaunas darba vietas un veidojot izaugsmi;

C.  tā kā informācijas un veicināšanas pasākumus ieviesa pagājušā gadsimta 80. gados ar mērķi likvidēt lauksaimniecības produktu pārpalikumus, un vēlāk šos pasākumus izmantoja kā instrumentu krīžu novēršanai pārtikas rūpniecībā, piemēram, 1996. gadā, kad uzliesmoja govju sūkļveida encefalopātija (BSE) ‐ labāk pazīstama kā govju trakumsērga ‐, un 1999. gadā, kad notika skandālu izraisīja dioksīns olās;

D.  tā kā tagad informācijas un veicināšanas pasākumiem jāatvēl plašāka un pastāvīgāka loma un būtu jāveicina lielāks produktu ienesīgums, jārada taisnīgāki konkurences apstākļi ārējos tirgos un jānodrošina plašāka un labāka informācija patērētājiem;

E.  tā kā šos atbalsta veidus patlaban finansē atbilstoši Regulai (EK) Nr. 3/2008, kas pazīstama kā “horizontālā veicināšanas shēma”; tā kā 2011. gada veicināšanas politikas novērtējuma pētījumā, ko pieprasīja Komisija, secināts, ka nav bijusi konsekventa un visaptveroša Eiropas Savienības stratēģija attiecībā uz informācijas un veicināšanas pasākumiem;

F.  tā kā Regula (EK) Nr. 1234/2007 par vienotu tirgu kopīgo organizāciju (TKO), kuras pārskatīšana pašlaik notiek kā daļa no KLP reformu procesa, sniedz atbalstu konkrētiem atbalsta pasākumiem vīna, augļu un dārzeņu nozarē, kuri ir daļa no plašākām programmām; tā kā to produktu veicināšanas pasākumus, kas ir iekļauti pārtikas kvalitātes shēmās, pašlaik finansē saskaņā ar lauku attīstības politiku;

G.  tā kā vīna patēriņš Eiropas Savienībā pastāvīgi samazinās un Eiropā netiek veikti pasākumi šā produkta veicināšanai iekšējā tirgū;

H.  tā kā izdevumi horizontālajai veicināšanas shēmai 2012. gada budžetā ir apmēram EUR 56 miljoni, kas atbilst aptuveni 0,1 % no kopējiem KLP izdevumiem;

I.  tā kā budžeta veidošanas nolūkā būtu jāņem vērā arī ES informācijas un veicināšanas politikas jaunākie mērķi un tā kā šie mērķi nav tikai patērētāju uzticības atgūšana pēc krīzēm, bet arī produktu ienesīguma palielināšana, taisnīgāku konkurences apstākļu radīšana ārējos tirgos un plašākas un labākas informācijas sniegšana patērētājiem;

J.  tā kā izdevumi visiem citiem KLP veicināšanas un informācijas pasākumiem, jo īpaši saskaņā ar Vienoto TKO un lauku attīstības politiku, ir noteikti EUR 400 miljoni un EUR 500 miljoni gadā, kas tomēr ir mazāk par 1 % no kopīgajiem KLP izdevumiem, un šī summa ir acīmredzami nepietiekama, jo īpaši lai paaugstinātu Eiropas produktu konkurētspēju pasaules tirgū;

K.  tā kā vienu no Savienības priekšrocībām pārtikas ražošanā nodrošina tās produktu daudzveidība un specifika, kas ir saistītas ar dažādiem ģeogrāfiskajiem reģioniem un dažādām tradicionālajām metodēm, nodrošinot unikālas garšas ar tādu daudzveidību un autentiskumu, kādu aizvien vairāk pieprasa patērētāji gan Savienībā, gan ārpus tās;

L.  tā kā ES veicināšanas politika ir svarīgs KLP instruments, kas var veicināt lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēju un ilgtermiņa dzīvotspēju;

M.  tā kā ES nesen ir publicējusi apstiprinātu uzturvērtības un veselīguma norāžu sarakstu, kas stāsies spēkā 2012. gada decembrī, izbeidzot gadiem ilgušo nenoteiktību pārtikas nozarē, nodrošinot tirdzniecības instrumentus, kas nepieciešami patērētāju uzmanības piesaistīšanai, un ļaujot patērētājiem izdarīt labāk pamatotu izvēli;

N.  tā kā ES lauksaimniecības un pārtikas nozare var kļūt konkurētspējīgāka globālā mērogā, ja tā spēj veicināt Eiropas pārtikas daudzveidību, kā arī Eiropas ražošanas modeli, kas pakļauts augstiem standartiem attiecībā uz kvalitāti, drošumu, dzīvnieku labturību, vides ilgtspēju u. c., tādējādi mudinot citas lauksaimniecības lielvalstis pieņemt šo modeli, lai ieviestu taisnīgus ražošanas nosacījumus un nodrošinātu godīgu konkurenci tirdzniecībā;

O.  tā kā pieaugošā tirdzniecības globalizācija neapšaubāmi rada vairākas problēmas, bet vienlaikus tā atver jaunus tirgus un sniedz jaunas iespējas izaugsmes veidošanai;

P.  tā kā Padome savos 2011. gada decembra secinājumos par lauksaimniecības veicināšanas politiku paziņoja, ka “veicināšanas pasākumi ir jāveic arī tādēļ, lai attīstītu vietējās lauksaimniecības potenciālu un īso pārtikas aprites ķēdi,” un ka šie pasākumi būtu jāietver lauku attīstības programmās, kā to jau ierosinājusi Komisija;

Q.  tā kā ir jānodrošina pietiekami instrumenti, lai īstenotu politiku, kas atbalsta Eiropas lauksaimniecības un pārtikas veicināšanas pasākumus un veicina lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēju, pamatojoties uz tās produktu daudzveidību, pievienoto vērtību un kvalitāti;

R.  tā kā pastāv nesaraujama saikne starp Eiropas lauksaimniecības nozari un pārtikas rūpniecību, kura pārstrādā 70 % lauksaimniecības izejmateriālu un pārdod pārtikas produktus un kurā 99 % Eiropas pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumu ir MVU un vairāk nekā 52 % atrodas lauku apvidos, kas tos padara par Eiropas lauku vides ekonomiskās un sociālās attīstības dzinējspēkiem;

S.  tā kā KLP atbalstu īso pārtikas aprites ķēžu attīstībai un vietējiem tirgiem finansē no lauku attīstības politikas resursiem, kas ir patiešām labākā pieeja, ņemot vērā to, ka šādas iniciatīvas ir maza apjoma, teritoriāli ierobežotas un veicina vietēja mēroga nodarbinātību;

T.  tā kā unikālajiem Eiropas tradicionālajiem produktiem ir ievērojams izaugsmes potenciāls un patērētājiem lielākajos trešo valstu tirgos tie šķiet pievilcīgi un tā kā tie varētu gūt labumu no mērķtiecīgām un pastiprinātām veicināšanas shēmām, nodrošinot nodarbinātību un izaugsmi reģionos;

U.  tā kā viens no mērķiem tiesību aktu priekšlikumos, par kuriem pašreiz notiek sarunas attiecībā uz KLP reformu laikposmam pēc 2013. gada, ir nodrošināt, ka šī politika var pilnībā dot ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

V.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1234/2007 par Vienoto TKO ir ietverti programmu “Augļi skolai” un “Piens skolai” finansēšanas noteikumi; tā kā pašreizējais priekšlikums reformēt tirgu kopīgo organizāciju (COM(2011)0626) nozīmē ES līdzfinansējuma likmju paaugstināšanu programmai “Augļi skolai” no 50 % līdz 75 % no izmaksām (un no 75 % līdz 90 % konverģences reģionos);

W.  tā kā programmām “Augļi skolai” un “Piens skolai” ir arī izglītojoši mērķi, kam vajadzētu sniegt skolēniem labāku izpratni par pārtikas ražošanas procesu un dzīvi lauku saimniecībā;

X.  tā kā, efektīvi ieviešot dažādas veicināšanas shēmas, tās palīdz nodrošināt Eiropas lauksaimniecības produktu atzīšanu Eiropā un visā pasaulē un uzlabo patērētāju informētību par augstiem standartiem pārtikas drošuma, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības jomā, kurus atbalsta Eiropas lauksaimnieki un kuri tiek pastāvīgi uzraudzīti un pilnveidoti;

Y.  tā kā Regulas (EK) Nr. 814/2000 mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem saprast Eiropas lauksaimniecības modeli un veicināt sabiedrības informētību par šiem jautājumiem; tā kā zināšanu trūkums par lauksaimniecību un dzīvi laukos un neizpratne patlaban ir daudz dziļāka nekā jebkurā citā Eiropas vēstures periodā un viens no būtiskiem faktoriem, par ko sabiedrība ir informēta vismazāk, ir būtisks tādu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksu pieaugums, kuras rada ES noteiktie pienākumi attiecībā uz pārtikas drošību un higiēnu, darba ņēmēju sociālo labklājību, vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, ko ES tiešie konkurenti lauksaimniecības jomā bieži vien nepraktizē; tā kā viens no galvenajiem faktoriem, ko sabiedrība visvairāk neizprot, ir saistīts ar informētības trūkumu par būtisko lauksaimniecības nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un daudzajiem sabiedriskajiem labumiem, ko tā nodrošina,

Vispārējā pieeja

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Veicināšanas un informācijas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem ‐ stratēģija ar augstu Eiropas pievienoto vērtību Eiropas garšu popularizēšanai”, kam jābūt pirmajam solim ceļā uz Eiropas ražojumu vērtības celšanu gan eiropiešu, gan arī citu cilvēku acīs un uz ražošanas rentabilitātes palielināšanu;

2.  atbalsta minētajā paziņojumā noteiktos četrus galvenos mērķus, proti, radīt augstāku Eiropas pievienoto vērtību pārtikas nozarē, pievilcīgāku un pārliecinošāku politikas stratēģiju, vienkāršāku pārvaldību un lielāku sinerģiju starp dažādiem veicināšanas instrumentiem;

3.  uzskata, ka iekšējā un ārējā tirgus veicināšanas politikai jāvelta vienlīdz liela uzmanība, jo gan viena, gan otra dod labumu ražotājiem un patērētājiem;

4.  uzsver, ka ES veicināšanas politika saglabā savu likumību un nozīmi gan pašā ES, vietējā un reģionālā līmenī, gan arī pasaules tirgos, kas paplašinās;

5.  tomēr uzskata, ka ES veicināšanas politikas mērķiem jābūt skaidrākiem un pienācīgi formulētiem; uzsver, ka veicināšanas pasākumi jāpiemēro visiem lauksaimniecības pārtikas produktiem, kas atbilst Eiropas kvalitātes standartiem, jo tādējādi paaugstināsies veicināšanas pasākumu efektivitāte un tiktu izpildītas patērētāju prasības; uzsver arī to, ka atbalsts lauksaimniecībai, kas garantē pārtikas drošību, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un lauku apvidu dinamisku attīstību, veicina izaugsmi un darba vietu radīšanu;

6.  uzsver, ka iekšējā tirgū ir nepieciešami vispārīgi un pastāvīgi veicināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka Eiropas patērētāji ir informēti par tirgū pieejamo Eiropas lauksaimniecības produktu īpašībām un pievienoto vērtību;

7.  uzsver, ka ārējā tirgū ir jāsaglabā un jāpalielina Eiropas lauksaimniecības produktu tirgus daļa un ir jācenšas iekarot jaunietekmes tirgi, lai šiem produktiem rastu jaunas tirdzniecības vietas, nodrošinot lielāku veicināšanas un ES tirdzniecības politikas saskaņotību;

8.  uzskata, ka skaidra, Komisijas sniegta definīcija par ES veicināšanas politikas mērķiem kopā ar objektīvu pamatnostādņu noteikšanu dalībvalstīm ir nepieciešamais pirmais solis ceļā uz lielāku politikas saskaņotību un sinerģiju starp dažādiem veicināšanas instrumentiem, kā arī ļoti svarīgs pasākums, kas nepieciešams lielākas pārredzamības nodrošināšanai programmu atlases procesā valsts līmenī; norāda, ka Savienības pasākumiem šajā jomā ir jāpapildina valstu, kā arī privātā sektora iniciatīvas;

9.  uzskata, ka uzlabotu informācijas un veicināšanas pasākumu budžets ir ievērojami jāpalielina, ņemot vērā informācijas un veicināšanas politikas jaunākos mērķus, jo īpaši attiecībā uz horizontālo veicināšanas shēmu; turklāt uzskata, ka šai shēmai būtu jāparedz atsevišķa izdevumu kategorija vispārējā budžetā;

10.  uzsver, ka Eiropas lauksaimnieku panākumi būs atkarīgi no viņu spējas palielināt savu tirgus daļu un ļaut ārkārtīgi konkurētspējīgajai pārtikas rūpniecībai saglabāt nozīmīgo vietu ES ekonomikas un tirdzniecības sistēmā;

11.  uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībā un ārējos tirgos organizēt visaptverošas patērētāju informācijas kampaņas par ražošanas kvalitātes standartiem un sertifikācijas sistēmām;

12.  uzsver, ka horizontālajiem veicināšanas pasākumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3/2008 ir jāveicina vietējo tirgu un īso pārtikas aprites ķēžu attīstība, iekšējā tirgus atdzīvināšana un Eiropas produktu tirdzniecības pastiprināšana ārējos tirgos;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest ceturto veicināšanas pasākumu virzienu tehniskā atbalsta sniegšanai; uzskata, ka tas ir ļoti nozīmīgs efektīvai veicināšanas politikai, jo īpaši ārpus ES;

14.  atzīst vienotā “saukļa” sistēmas potenciālu informācijas un veicināšanas pasākumos;

15.  iesaka saglabāt informācijas un veicināšanas pasākumu vispārīgo raksturu;

Vietējie, reģionālie, iekšējie un ārējie tirgi

16.  atzīmē, ka ES informācijas un veicināšanas politikai vajadzīgi trīs galvenie mērķi: vietējos un reģionālajos tirgos jāuzsver produktu daudzveidība un svaigums, kā arī ražotāju un patērētāju tuvums, lai ekonomiskā un sociālā ziņā uzlabotu lauku dzīvi; iekšējā tirgū jāizmanto visas priekšrocības, ko sniedz Eiropas teritorija bez robežām un ar 500 miljoniem patērētāju, lai atbalstītu ražošanu un veicinātu Eiropas produktu patēriņu; ārējos tirgos jāizmanto Eiropas ražošanas modeļa augstie standarti, lai lauksaimniecības un pārtikas nozare iegūtu lielāku pievienoto vērtību;

17.  ierosina Komisijai vietējo un reģionālo tirgu līmenī veidot īsas pārtikas aprites ķēdes, tādējādi radot jaunas iespējas lauksaimniekiem un citiem ražotājiem lauku apvidos, kā arī lauksaimnieku un/vai lauksaimnieku un citu tirgus dalībnieku apvienībām lauku apvidos, un sagatavot plašu instrumentu klāstu, lai veicinātu lauku apvidu attīstību; turklāt uzskata, ka Komisijai vajadzētu izstrādāt pamatnostādnes, kas palīdzētu lauksaimniekiem veikt lielākus un labākus ieguldījumus savu produktu kvalitātes un īpašās vērtības uzlabošanā; uzskata, ka jāapsver arī ieguldījumi informācijas izplatīšanas pasākumos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus (jo īpaši internetu);

18.  ierosina Komisijai pastiprināt darbību iekšējā tirgū, lai atbalstītu Eiropas ražotājus to centienos iegūt tādu nepieciešamo ražotspēju, ar ko apmierināt patērētāju pieaugošo pieprasījumu attiecībā uz kvalitāti, pārtikas higiēnu un zināšanu ieguvi par svaigu produktu izcelsmi un derīguma termiņu, tādējādi veicinot produktu un pārtikas daudzveidību un dodot iespēju iepazīties ar jauniem produktiem vai jauniem veidiem, kā piedāvāt vai izmantot tradicionālos produktus;

19.  tāpēc aicina paplašināt programmas, kas attiecas vai nu uz tirgiem, vai mērķa produktiem, un aicina paredzēt veicināšanas instrumentus, kuros galvenā uzmanība pievērsta ražošanas standartu konkrētām īpatnībām, vienmēr uzsverot Eiropas ražošanas modeli un jo īpaši Eiropas kvalitātes sistēmas; uzskata arī, ka jāatbalsta daudzvalstu programmas, kas aptver dažādus produktus, kuri, no vienas puses, programmai nodrošina patiesu Eiropas dimensiju un kuriem, no otras puses, konkrētāk ir nepieciešams Eiropas atbalsts; šajā sakarībā uzskata, ka prioritāte jādod valstīm, kas īsteno ražošanas programmas, kurās ņemti vērā tirgus apstākļi un potenciāls un kuras tajā pašā laikā ļauj Komisijai pielāgot atbalstu attiecīgajai jomai;

20.  mudina informācijas un veicināšanas pasākumus padarīt pievilcīgākus profesionālajām organizācijām, paplašinot sadarbību starp valsts un nozares mērogā notiekošajiem pasākumiem un uzlabojot politisko darbību koordinēšanu, jo īpaši attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

21.  uzsver, ka programmas jāpadara elastīgākas, lai īstenošanas laikā varētu tās pielāgot svārstīgiem tirgus apstākļiem; uzskata, ka tāpēc jāsamazina arī detalizācijas pakāpe, kādu prasa iesniedzamajām programmām;

22.  prasa uzlabot programmu novērtēšanu, izmantojot stingru vērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir konkrēti rādītāji, piemēram, tirgus daļas un darba vietu izveides pieaugums; uzskata, ka atlases procesam jābūt īsākam un jāapsver iespēja organizācijām piešķirt avansa maksājumus;

23.  apsveic Komisiju par labajiem rezultātiem, kas gūti ar pašreizējo informācijas un veicināšanas politiku attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, tomēr prasa šo politiku vienkāršot un uzlabot, jo īpaši svarīgi ir samazināt administratīvo slogu, galvenokārt samazinot ziņojumu skaitu, ko Komisija pieprasa; uzskata, ka Komisijai vajadzētu sagatavot vienkāršu un visaptverošu rokasgrāmatu, kas potenciālajiem saņēmējiem palīdzētu izpildīt ar šo politiku saistītos noteikumus un procedūras;

24.  vērš Komisijas uzmanību uz to, ka attiecībā uz ārējiem tirgiem kvalitatīvas pārtikas ražošana pati par sevi nav pietiekams garants labai tirgus pozīcijai un ka tāpēc svarīgi ir ieguldīt līdzekļus veicināšanas programmās; uzskata, ka pirms šo programmu īstenošanas jāveic tirgus pētījumi trešās valstīs un jānodrošina līdzfinansējums šai izpētei; uzskata, ka jāapsver arī iespēja atbalstīt izmēģinājuma projektus trešās valstīs, kuras ir atzītas par potenciāliem jauniem tirgiem;

25.  prasa rīkoties, lai atbalstītu Eiropas apvienību un uzņēmumu veidošanu un mudinātu tos piedalīties pasaules forumos, sacenšoties par kvalitāti un kā prioritāti nosakot specializāciju un daudzveidību, līdz ar to būs jāpalīdz lauksaimniekiem un kooperatīviem īstenot savas stratēģijas un eksporta spējas, tostarp jāsniedz tehniskā palīdzība ražotājiem;

26.  prasa rast iespēju veicināt tādu produktu izcelsmi, uz kuriem neattiecas kvalitātes apzīmējumi, izceļot to raksturojumu un īpašības;

27.  uzskata, ka ir jārada savs marķējums ES informācijas un veicināšanas politikai attiecībā uz Eiropas produktiem ‐ marķējums, ar kuru identificēt šādus produktus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

28.  aicina Komisiju veicināt patērētāju informētību par to, ka Eiropas lauksaimniecības standarti ir stingrākie pasaulē kvalitātes, drošuma, dzīvnieku labturības, vides ilgtspējas u. c. ziņā, un tas ietekmē produkta galīgo cenu; uzskata, ka patērētājiem jāsniedz pārredzama informācija par to, kā var identificēt Eiropas produktus un to īpašības, lai izvairītos no riska nopirkt viltotus produktus un patērētāji varētu izlemt, ko viņi vēlas iegādāties;

Izcelsme un kvalitāte

29.  uzskata, ka kvalitatīvi produkti ir tādi, kas saistīti ar īpašām ražošanas metodēm, īpašu ģeogrāfisku izcelsmi, īpašām tradīcijām vai kultūras kontekstu, un norāda, ka aizsardzības shēmas jau ir ieviestas aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN), aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN), bioloģisko produktu un garantētu tradicionālo īpatnību (GTS) veidā; prasa ieviest jaunu “vietējās ražošanas un tiešās tirdzniecības” shēmu vietējiem kvalitatīviem produktiem, kas paredzēti patēriņam reģionā, kurā tie ražoti;

30.  uzskata, ka priekšroka jādod Eiropas izcelsmes norādei kā galvenajam identitātes apliecinājumam visos informācijas un veicināšanas pasākumos gan iekšējā tirgū, gan trešās valstīs; uzskata, ka papildu norādi par valsts izcelsmi varētu apsvērt trešās valstīs, kur šī identitāte ir spēcīga un palīdz izcelt pārtikas produktu piedāvājuma daudzveidību;

31.  uzsver, ka attiecībā uz privātajiem zīmoliem ļoti svarīgi ir atrast līdzsvaru starp vispārīgo veicināšanu un zīmola veicināšanu, kas palīdzēs uzlabot veicināšanas kampaņu efektivitāti trešās valstīs; piekrīt Komisijai, ka zīmolu nosaukumiem var būt sviras efekts attiecībā uz šāda veida darbību, kur līdztekus vispārīgai veicināšanai ir loģiski ekonomikas dalībniekus piesaistīt, izmantojot produktu un zīmolu veicināšanu, lai panāktu lielāku ietekmi uz importētājiem un tātad arī uz patērētājiem; turklāt uzskata, ka, veicināšanas pasākumos iekļaujot privātos zīmolus, būs lielāka uzņēmumu ieinteresētība piedalīties, un norāda, ka jāpatur prātā ‐ galu galā tieši šie uzņēmumi līdzfinansē tādus pasākumus;

32.  norāda, ka tad, ja vien lauksaimnieki ir organizēti, kvalitātes shēmas ļauj lauksaimniekiem piemērot piegāžu pārvaldības un cenu stabilizācijas pasākumus, tādējādi palielinot viņu iespējas ar lauksaimniecību nopelnīt pietiekamus iztikas līdzekļus, un tāpēc šādas shēmas ir vislabāk piemērotas Eiropas pievienotās vērtības palielināšanai atbilstoši Komisijas prioritātēm;

33.  uzskata, ka ir jānodrošina efektīvāka to produktu aizsardzība, kuriem piemērojami kvalitātes standarti attiecībā uz ES tirdzniecības partneriem; prasa iekļaut visas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un paplašināt to aizsardzību saskaņā ar divpusējiem un starpreģionu tirdzniecības nolīgumiem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas līmenī;

34.  uzsver, ka jāgroza vispārējie finansēšanas noteikumi par tādu produktu veicināšanu, kuriem piemērojami kvalitātes standarti, lai palielinātu ES finansiālo ieguldījumu;

35.  norāda, ka, stājoties spēkā apstiprinātai informācijai par konkrētu pārtikā atrodamu vielu saistību ar labāku veselību, pārredzamāka būs produktu veicināšana veselības uzlabošanas nolūkos;

36.  atzinīgi vērtē pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem un prasa aktīvāk stimulēt to ražošanu un veicināšanu;

37.  uzsver, ka jāpopularizē kalnu un salu reģionu vietējie produkti un šajā nolūkā jāpalielina ES finansējums;

38.  aicina Komisiju ārējos veicināšanas pasākumos vairāk uzsvērt ES lauksaimniecības saistības par ilgtspējīgākām lauksaimniecības metodēm, lielāku produkcijas daudzveidību un augstāku kvalitāti un uzsvērt, ka tas rada lielākas izmaksas, kā arī vairot un paaugstināt informētību par ES veicināšanas shēmām un logotipiem;

39.  atbalsta tehniskās palīdzības sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši lai palīdzētu tiem izstrādāt savas tirdzniecības stratēģijas un analizēt savus mērķa tirgus;

40.  iesaka izveidot interneta platformu iespējamo projektu informācijas un pozitīvās pieredzes apmaiņai, lai veicinātu reklāmas kampaņas Eiropas mērogā;

41.  uzsver, ka kopējās lauksaimniecības politikas reformas mērķis ir labāka ražošanas organizācija, ilgtspēja un lauksaimniecības produktu kvalitāte; uzskata, ka tāpēc ES veicināšanas politikai jābūt tādai, kas ļauj atraisīt visu pārtikas nozares potenciālu, lai sekmētu Eiropas ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;

42.  mudina Komisiju savos turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos, kas veltīti Eiropas garšu popularizēšanai, attiecīgā gadījumā noteikt atšķirīgus pārvaldības veidus iekšējiem un ārējiem tirgiem, kā arī daudzvalstu vai krīzes programmām;

43.  uzskata, ka ir jādefinē Eiropas informācijas un veicināšanas stratēģija, kas mērķtiecīgāk vērsta uz tirgiem un piedāvā produktus vai vēstījumus, kuri ir jāizceļ, ņemot vērā sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu un ienesīgākos tirgus, lai izvairītos no finansējuma sadrumstalotības un izkliedētības;

Programmas “Augļi skolai” un “Piens skolai”

44.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt ES līdzfinansējuma līmeni programmai “Augļi skolai”, neraugoties uz ekonomikas krīzes turpināšanos;

45.  aicina Komisiju veikt pasākumus, ar kuriem mudināt visas dalībvalstis vairāk uzsvērt izglītojošos aspektus, kas raksturīgi valsts programmām par augļu un piena nodrošināšanu skolās, kā arī aicina programmas “Augļi skolai” un “Piens skolai” pilnībā integrēt lauksaimniecības atbalsta otrā pīlāra pasākumos;

Pasākumi saistībā ar informācijas kampaņām par kvalitatīviem vīniem

46.  aicina Komisiju novērtēt, kā ES tirgū tiek īstenotas pieaugušo auditorijai paredzētas informācijas kampaņas par Eiropas kvalitatīvo vīnu atbildīgu patēriņu; norāda, ka šajās kampaņās jāuzsver ne tikai mērens šādu vīnu patēriņš, bet arī šā produkta kultūras saknes, kvalitātes pazīmes un Eiropas vīnu specifiskās īpatnības;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 308 E, 20.10.2011., 22. lpp.. (2) OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp. (3) OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp. (4) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. (5) http://ec.europa.eu/agriculture/eval/reports/promotion/fulltext_en.pdf. (6) OV C 43, 15.2.2012., 59. lpp.