Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas darba dokumentu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva ”Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem ‐ sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam“”, INT/606, 2012. gada 22. februāris,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. februāra priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas nodibinājuma statūtiem (COM(2012)0035),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra priekšlikumu direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011)0896),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra priekšlikumu regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem(COM(2011)0862),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva ”Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem ‐ sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam“” (COM(2011)0682),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”. (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (COM(2011)0609),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2011.gada 6. oktobra priekšlikumu regulai par Eiropas Sociālo fondu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu (COM(2011)0607),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas un EMES Eiropas Pētniecības tīkla 2008. gada publikāciju “Sociālais uzņēmums: jauns modelis nabadzības samazināšanai un darba vietu radīšanai”(1),

–  ņemot vērā EESK 2011. gada 26. oktobra izpētes atzinumu IN/589 “Sociālā uzņēmējdarbība un sociālie uzņēmumi”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 10. martā pieņemto rakstisko deklarāciju (3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtu papildināšanu attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus par iekšējo tirgu un patērētāju aizsardzību (A7-0305/2012),

A.  tā kā sociālās ekonomikas uzņēmumi, kas Eiropas Savienībā nodarbina vairāk nekā 11 miljonus cilvēku jeb 6 % no visa ES darbaspēka, t. i., 2 miljoni uzņēmumu, ievērojami papildina Eiropas sociālo modeli un sekmē stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu;

B.  tā kā dažādi vēsturiskie notikumi ir radījuši tiesiskos regulējumus visu veidu uzņēmumiem, tostarp uzņēmumiem, kas darbojas sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības jomā, liecinot par lielām atšķirībām starp dalībvalstīm;

C.  tā kā Eiropas līmenī vairums sociālās ekonomikas uzņēmumu netiek atzīti ar tiesisko regulējumu un valsts līmenī tos atzīst tikai atsevišķās dalībvalstīs;

D.  tā kā pašreizējās sociālās, ekonomiskās un finanšu krīzes sekas, kā arī demogrāfiskās izmaiņas un jo īpaši sabiedrības novecošanās, rada problēmas sociālās labklājības sistēmām, tostarp obligātām un brīvprātīgām sociālās apdrošināšanas shēmām, un tāpēc ir jāveicina inovatīvas sociālās palīdzības sistēmas, lai nodrošinātu atbilstīgu un pienācīgu sociālo drošību;

E.  tā kā Vienotā tirgus akts un stratēģija “Eiropa 2020” ‐ abu šo iniciatīvu mērķis ir radīt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdz ar to palielināt darbvietu kvantitāti un kvalitāti, kā arī cīnīties pret nabadzību ‐ ir savstarpēji cieši saistīti un tā kā sociālie uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu, izmantojot to inovācijas potenciālu un atbilstīgo reaģēšanu uz sociālajām vajadzībām;

F.  tā kā Komisija atzīst, ka sociālās ekonomikas dalībnieki un sociālie uzņēmumi ir ekonomikas izaugsmes un sociālās inovācijas dzinējspēks, kas var radīt ilgtspējīgas darbvietas un mudināt mazāk aizsargātu grupu iekļaušanu darba tirgū;

G.  tā kā atzinīgi vērtējami ir Komisijas priekšlikumi regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Programmu sociālajām izmaiņām un inovācijai (EPSII);

H.  tā kā sociālie uzņēmumi var palīdzēt sociālo pakalpojumu sniegšanā, kas ir labklājības valsts pamatelementi, un līdz ar to veicināt Eiropas Savienības kopīgo mērķu sasniegšanu;

I.  tā kā daudzi sociālie uzņēmumi saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam nolūkā paplašināt savu darbību, un tāpēc ir vajadzīgs īpašs, pielāgots atbalsts, piemēram, sociālie banku pakalpojumi, riska dalīšanas instrumenti, labdarības fondi vai (mikro)kredīti, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem un MVU; tā kā šajā ziņā ES struktūrfondiem un programmām ir liela nozīme, lai atvieglinātu sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, tostarp to uzņēmumu piekļuvi, kam nepieciešami lieli ieguldījumi;

J.  tā kā vairums sociālo uzņēmumu veicina politikas reformu, sekmējot labu pārvaldību un jo īpaši iesaistot darba ņēmējus, klientus un ieinteresētās personas, kā arī atbalsta savstarpējo mācīšanos un sociālo inovāciju un tādējādi apmierina iedzīvotāju aizvien lielākās vajadzības pēc ētiskas, sociālas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības;

K.  tā kā sociālie uzņēmumi to darbībām raksturīgo īpatnību un veida dēļ palīdz veidot saskaņotāku, demokrātiskāku un aktīvāku sabiedrību, kas bieži vien piedāvā ‐ un arī vajag piedāvāt ‐ labvēlīgākus darba apstākļus, kā arī vienādu atalgojumu par vienādu darbu, un atbalsta sieviešu un vīriešu iespēju līdztiesību, tādējādi sekmējot privātās dzīves saskaņošanu ar darbu;

L.  tā kā ir ņemts vērā Komisijas priekšlikums papildināt priviliģēto tiesību līgumus ar jaunu kategoriju ‐ mazāk aizsargātas personas,

Ievads

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva” un “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darbavietām”, kuros iekļauti ieteikumi valstu valdībām uzlabot pamatnosacījumus sociāliem uzņēmumiem, kas var radīt jaunas iespējas un darbvietas, inter alia veselības un sociālās aprūpes jomā (tā dēvētajā baltajā nozarē), kas strauji attīstās, un vides jomā (tā dēvētajā zaļajā nozarē), jo abas šīs nozares piedāvā jaunas iespējas sociālajai ekonomikai un ekonomikai kopumā;

2.  uzskata, ka sociālā uzņēmējdarbība ir daļa no ekosociālās tirgus ekonomikas un Eiropas vienotā tirgus, un norāda, ka tā ir sevišķi noturīga pret krīzēm un tās uzņēmējdarbības modeļi ir ļoti stabili; uzsver, ka sociālie uzņēmumi nereti cenšas ievērot tās sociālās un cilvēku vajadzības, kuras neņem vērā ‐ vai ņem vērā nepietiekami ‐ uzņēmēji vai valsts; uzsver, ka sociālajā ekonomikā darbvietas parasti tiek radītas vietējā mērogā;

3.  uzskata, ka sociālais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas neatkarīgi no tā juridiskās formas

Dažādu veidu uzņēmumiem ieteiktie pasākumi

4.  uzsver, ka brīvprātīgo veiktās darbības dažādās sociālās ekonomikas nozarēs ‐ ietverot jauniešus, kuri tikko sāk strādāt, ir entuziasma pilni un ar jaunām prasmēm, kā arī vecākus cilvēkus, kuriem ir liela pieredze un nostiprinātas prasmes, ‐ būtiski veicina ekonomikas izaugsmi, solidaritāti un sociālo kohēziju, kā arī daudziem cilvēkiem dod dzīves jēgu; prasa atzīt par lietderīgu un piešķirt atbilstīgu finansiālu un strukturālu atbalstu vietējā, valsts un Eiropas līmenī;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka sociālos uzņēmumus nenostāda nelabvēlīgā situācijā citu veidu uzņēmumi, kas plūc augļus ienesīgās sociālās ekonomikas jomās; norāda, ka šīs jomas parasti ir koncentrētas pilsētās un ka citas, galvenokārt lauku vai nomaļos reģionos ‐ kuros loģistikas izmaksas ir augstākas, ‐ tiek pamestas novārtā, sniedzot mazāk un zemākas kvalitātes pakalpojumus; uzsver, ka lietotāji ir tiesīgi izvēlēties no daudziem pakalpojumu sniedzējiem;

6.  uzsver, cik svarīga ir stratēģija un pasākumi, ar kuriem veicina sociālo uzņēmējdarbību un inovatīvu sociālo uzņēmumu rašanos, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un mazāk aizsargātām personām, lai uzņēmējiem ‐ gan sievietēm, gan vīriešiem ‐ nodrošinātu labāku un vieglāku piekļuvi ES un dalībvalstu programmām un finansējumam; aicina arī turpmāk nodrošināt pienācīgu atbalstu programmai “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, lai arī sociālajā ekonomikā šī programma kļūtu pievilcīgāka un pamanāmāka; tomēr atgādina, ka pašnodarbinātība ir jāatbalsta, nodrošinot pietiekamus vadības pasākumus;

7.  atzīmē sociālās ekonomikas daudzveidību; uzsver, ka uzņēmumiem ir jābūt tiesīgiem izvēles kārtā piemērot ikvienu jaunu tiesisko regulējumu ES līmenī un pirms tam ir jāveic ietekmes novērtējums, lai ņemtu vērā dažādos sociālās uzņēmējdarbības modeļus, kas pastāv dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka visiem pasākumiem ir jābūt ar ES mēroga pievienoto vērtību;

8.  atbalsta ES līmeņa iniciatīvas paplašināt un nostiprināt jau attīstīto asociāciju nozari dažādās dalībvalstīs; prasa izstrādāt Eiropas statūtus, ar kuriem papildināt pašreizējos dalībvalstu līmeņa tiesiskos statūtus;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt priekšlikumu vienkāršot regulu par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtiem;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu par savstarpējo sabiedrību situāciju Eiropā, cieši iesaistot nozari; uzsver, ka savstarpējās sabiedrības, izmantojot Eiropas statūtus, ir jāatzīst par atsevišķām un nozīmīgām Eiropas ekonomikas un sabiedrības dalībniecēm; uzsver, ka Eiropas statūti atvieglinās savstarpējo sabiedrību pārrobežu darbības; mudina ieviest savstarpējo sabiedrību statūtus tajā dalībvalstīs, kurās šie statūti vēl nav ieviesti;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas nodibinājuma statūtiem;

12.  atgādina, ka ziņojumā COM(2004)0018 Komisija apņēmās veikt 12 konkrētas darbības, ar kurām atbalstīt kooperatīvu attīstību, un pauž nožēlu, ka pagaidām šajā ziņā ir izdarīts ļoti maz; aicina Komisiju saskaņā ar iniciatīvu ierosināt vērienīgus turpmākos pasākumus, ar kuriem uzlabot kooperatīvu, savstarpējo sabiedrību, asociāciju un fondu darbības apstākļus, tādējādi atbalstot sociālās ekonomikas attīstību kopumā;

13.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta pārskatītā normatīvā pakete ar ES noteikumiem par valsts atbalstu un vietējiem pakalpojumiem, vienlaikus mudinot Komisiju padziļināti precizēt šos noteikumus, lai vietējām un reģionālām iestādēm atvieglotu to izprašanu un piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem;

Uzņēmumi, kas īsteno sociālos mērķus vai panāk sociālu ietekmi

14.  uzsver, ka sociālie uzņēmumi ir būtiski vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP) sniedzēji; norāda, ka šādi uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vai tie ir cieši saistīti ar šīm organizācijām, no brīvprātīgo organizācijām un/vai labklājības asociācijām, nodrošinot uz personu orientētus pakalpojumus, un šo uzņēmumu mērķis ir atsaukties uz vitālām cilvēku vajadzībām, jo īpaši neaizsargātu iedzīvotāju grupu vajadzībām; norāda, ka sociālie uzņēmumi bieži vien atrodas starp tradicionālajiem privātajiem un publiskajiem sektoriem, kas nodrošina publiskos pakalpojumus, t. i., saistībā ar publisko iepirkumu;

15.  uzskata, ka jēdziens “korporatīvā sociālā atbildība” (KSA) ir jāskata atsevišķi no sociālās ekonomikas un sociāliem uzņēmumiem, lai gan komercuzņēmumi, kas veic būtiskas KSA darbības, var būt cieši saistīti ar sociālo uzņēmējdarbību;

Finanšu plāni ‐ juridiskās un fiskālās vides uzlabošana

16.  uzskata, ka EPSII 2014.–2020. gadam, kuras pamats ir mikrofinansējums un sociālā uzņēmējdarbība, papildina centienus, kuru mērķis ir nodrošināt sociālās ekonomikas mikrouzņēmumiem labākas iespējas piekļūt mikrofinansējumam, vienlaikus ņemot vērā sociālo uzņēmumu finansiālo vajadzību daudzveidību;

17.  uzskata ‐ lai uzlabotu sociālo uzņēmumu piekļuvi finanšu tirgiem, ir vajadzīgi dažādi finanšu instrumenti, tādi kā Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondi, Eiropas riska kapitāla fondi un Eiropas uzņēmējdarbības mecenātu fondi (EUMF);

18.  uzsver, ka ir jāatbalsta sociālie uzņēmumi, nodrošinot pietiekamus finanšu līdzekļus vietējā, reģionālā, valsts un ES mērogā, un norāda uz daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam iekļautajiem pašreiz pieejamajiem fondiem (tādiem kā Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Programma sociālajām izmaiņām un inovācijai, Pētniecības un inovācijas programma, kā arī programma “Apvārsnis 2020”); noteikti prasa atbalstīt inovatīvus sociālos uzņēmumus, jo īpaši tos, kas sekmē kvalitatīvu nodarbinātību, izskauž nabadzību un sociālo atstumtību un iegulda izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā;

19.  uzsver, ka piekļuve ES finansējumam ir jāvienkāršo, vienlaikus nodrošinot vajadzīgo elastīgumu dalībvalstu līmenī, un ka finansējuma saņemšanas iespējām ir jābūt pieejamām un tās ir jādara zināmas sabiedrībai, kā arī ir jāvienkāršo organizatoriskās, administratīvās un grāmatvedības prasības;

20.  norāda, ka ieviešot jaunus finansiālā atbalsta veidus, iepriekš jāveic pašreizējo instrumentu analīze, lai pārbaudītu to efektivitāti, un tādēļ uzskata, ka ir nepieciešami līdzekļi, ar kuriem novērtēt un salīdzināt sociālo atdevi no ieguldījumiem, lai veicinātu pārredzamāka investīciju tirgus attīstību;

21.  uzskata, ka ir jārada nosacījumi, saskaņā ar kuriem sociālie uzņēmumi var iegūt finansiālo neatkarību un nodarboties ar komercdarījumiem;

22.  uzskata, ka nolūkā saglabāt virzību uz sociālo uzņēmējdarbību un sociālajiem uzņēmumiem, ir nepieciešami atbildīgi pārvaldības procesi, kurus atbalsta ar pienācīgi uzraudzītiem un pārredzamiem finansēšanas mehānismiem;

Raksturlielumi, atbalsts un veicināšana

23.  prasa Komisijai sadarbībā ar sociālajiem partneriem sākt salīdzinošo pētījumu, kurā analizētu dažādās valsts un reģionālās normatīvās sistēmas visā ES un sociālo uzņēmumu darbības apstākļus un raksturlielumus, ietverot to izmēru, skaitu un darbības jomas, kā arī nacionālās sertifikācijas un marķēšanas sistēmas;

24.  uzsver, ka sociālie uzņēmumi ir ļoti atšķirīgi gan formas un izmēra, gan uzņēmējdarbības, ekonomikas un sadarbības ziņā; norāda, ka pastāv sociālie uzņēmumi, kas savās jomās ir izaugsmes līderi un kam ir atbilstīga jauda attīstībai, bet ir arī tādi, kuriem ir nepieciešama speciālā profesionālā informācija uzņēmumu veidošanai, attīstīšanai un pārvaldībai;

25.  uzskata ‐ lai palielinātu sociālo uzņēmumu konkurētspēju visā Eiropas Savienībā, ir jāveicina sociālo inovācijas kopu veidošanās, jo šādas kopas rada pievienoto vērtību arī ārpus to reģiona; turklāt uzskata, ka sociālajiem uzņēmumiem, nodrošinot tiem atbilstošus stimulus, var būt izšķiroša nozīme tādu par 50 gadiem vecāku kvalificētu darba ņēmēju nodarbināšanā, kuri pametuši darba tirgu;

26.  atbalsta Komisijas priekšlikumu sociālo uzņēmumu vajadzībām izveidot daudzvalodīgu, pieejamu un lietotājiem draudzīgu tiešsaistes platformu, kurai inter alia ir jānodrošina apmaiņa ar praksē pārbaudītiem darbības modeļiem, jāsekmē partnerattiecību veidošana, jāveicina informācijas apmaiņa par piekļuvi finansējumam un par apmācības iespējām, kā arī jābūt izmantojamai kā pārrobežu sadarbības tīklam; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību sociālajai uzņēmējdarbībai saskaņā ar atklāto koordinācijas metodi;

27.  atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot sociālās uzņēmējdarbības ekspertu grupu (GECES), kas pārraudzītu un izvērtētu Komisijas paziņojumā COM(2011)0682 paredzēto pasākumu rezultātus;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju un vēlamību izstrādāt Eiropas sociālo marķējumu, kuru piešķirtu sociāliem uzņēmumiem nolūkā nodrošināt labāku piekļuvi publiskiem un sociāli inovatīviem iepirkumam, vienlaikus nekādā gadījumā nepārkāpjot konkurences noteikumus; ierosina, lai uzņēmumi, kuriem ir šāds marķējums, tiktu regulāri uzraudzīti, pārbaudot to atbilstību marķējuma piešķiršanas noteikumiem;

29.  prasa, slēdzot līgumus par pakalpojumu sniegšanu, ES publiskā iepirkuma noteikumos principa “zemākās izmaksas” vietā labāk piemērot principu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” (SVP);

30.  prasa Komisijai uzlabot izpratni un zināšanas par sociālajiem uzņēmumiem un sociālo ekonomiku, kā arī uzlabot šo jomu redzamību, atbalstot akadēmiskos pētījumus, tostarp saistībā ar 8. pamatprogrammu (“Apvārsnis”), un sākt regulāri iesniegt darbības ziņojumus par sociālajiem uzņēmumiem un to sociālo sniegumu; prasa dalībvalstīm sekot Komisijas aicinājumā iesniegt priekšlikumus ietvertajam pamudinājumam uzrādīt ticamu statistiku par sociālajiem uzņēmumiem, ko būtu sagatavojuši valsts statistikas biroji;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis sociālos uzņēmumus iekļaut nodarbinātības un sociālās integrācijas rīcības plānos un atbalsta Eiropas sociālās uzņēmējdarbības balvas iedibināšanu, ar ko atzītu šo uzņēmumu sociālo ietekmi;

32.  norāda, ka sociālajiem uzņēmumiem ir nepieciešams maksimāls atbalsts un atzinība, veidojot izpratni par tiem un uzsverot ieguvumus, kas ir ārpus ekonomiskā snieguma, un ar Komisijas, dalībvalstu un sociālo parteru atbalstu aicina rīkot plašu informācijas kampaņu, izveidojot daudzvalodīgu tīmekļa vietni, kurā ātri iegūt viegli saprotamu informāciju par iedzīvotājiem sniegtajiem sociālajiem produktiem un pakalpojumiem;

33.  aicina dalībvalstis apsvērt ieguvumus, ko sniegs sociālo uzņēmumu/ sociālās uzņēmējdarbības un sociālās atbildības principu iekļaušana skolu, augstskolu un citu izglītības iestāžu mācību programmās, kā arī mūžizglītības programmās, nolūkā sniegt atbalstu, lai attīstītu sociālās un pilsoniskās iemaņas un atbalstītu stāšanos darbā sociālos uzņēmumos; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sociālo uzņēmēju tradicionālo un tiešsaistes izglītību un veicināt ciešāku sadarbību starp sociāliem uzņēmumiem, komercuzņēmumiem un akadēmiskās aprindām, lai uzlabotu informētību un izpratni par sociāliem uzņēmumiem, kā arī cīnītos pret iespējamiem stereotipiem;

34.  uzskata, ka vienotas Eiropas datu publicēšanas sistēmas ieviešana nodrošinās skaidrāku un efektīvāku informāciju par ieguldījumiem sociālajos uzņēmumos;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izpētīt un apsvērt iespēju sociālajiem uzņēmumiem, kas izmanto nerealizētus patentus, veicināt to attīstību, un cer uz konkrētu rīcību tuvākajā nākotnē;

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) . http://www.emes.net/fileadmin/emes/PDF_files/News/2008/11.08_EMES_UNDP_publication.pdf. (2) OV C 76E, 25.3.2010., 16. lpp. (3) OV C 199 E, 7.7.2012., 187. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0071.