Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2151(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0339/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0339/2012

Debates :

PV 20/11/2012 - 3
CRE 20/11/2012 - 3

Balsojumi :

PV 20/11/2012 - 6.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0430

Pieņemtie teksti
PDF 551kWORD 209k
Otrdiena, 2012. gada 20. novembris - Strasbūra
Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību
P7_TA(2012)0430A7-0339/2012
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāju ziņojumu “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” (2012/2151(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā eiro zonas valstu vai valdību vadītāju 2012. gada 29. jūnija sanāksmē pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes, Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Eurogrupas priekšsēdētāju 2012. gada 26. jūnija ziņojumu “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”,

–  ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas, Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A7-0339/2012),

A.  tā kā laikā kopš Romas līguma noslēgšanas Eiropas Savienība ir veikusi būtiskus pasākumus virzībā uz politisko, ekonomisko, fiskālo un monetāro integrāciju;

B.  tā kā Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) nav pašmērķis, bet instruments Savienības un dalībvalstu mērķu sasniegšanai, it īpaši panākt līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi un augstu nodarbinātības līmeni; tā kā sociālā integrācija un solidaritāte ir Eiropas sociālā modeļa un Eiropas kopējās integrācijas stūrakmeņi, ko nevar neiekļaut turpmākajās Savienības reformās;

C.  tā kā globalizētā informācijas sabiedrībā vajadzība pēc ciešākas Eiropas integrācijas, kas pamatota uz demokrātisko leģitimitāti, pārskatatabildību, pārredzamību un iedzīvotāju atzīšanu kļūst aizvien skaidrāka;

D.  tā kā ciešākā Eiropas integrācijā jāparedz lielāka parlamentu iesaiste gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī;

E.  tā kā Savienība patlaban ir jāpieņem vairāki izšķirīgi lēmumi un ir jāizvēlas skaidrs virziens, proti, vai nu apvienot spēkus Savienības iekšienē un veidot drošu, uz vērtībām un solidaritāti pamatotu nākotni globalizētajā pasaulē, vai norobežoties un nonākt situācijā, kad piespiedu kārtā ir pasīvi jāpielāgojas globalizācijai;

F.  tā kā ekonomikas, finanšu un banku krīze un pašreizējā ekonomikas leujupslīde ir izraisījusi lielus valsts un privātos parādus dalībvalstu līmenī un publisko finanšu problēmas vairākās dalībvalstīs un līdz ar pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību ir ātri, tieši un lebavēlīgi ietekmējusi sociālekonomisko attīstību eiro zonā un Savienībā kopumā;

G.  tā kā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gada vidum vidējais bezdarba līmenis ES 27 palielinājās no aptuveni 7 % līdz 10,4 %, bezdarbnieku skaitam sasniedzot 25 miljonus, un bez darba ir vairāk nekā piektā daļa (22 %) jauniešu, to bezdarba līmenim dažās dalībvalstīs pārsniedzot 50 %;

H.  tā kā darba vietu izveide, kvalitatīva nodarbinātība un pienācīgs darbs ir būtiski svarīgi aspekti pašreizējās krīzes pārvarēšanā;

I.  tā kā vairākas dalībvalstis pašreiz atrodas ļoti spiedīgā ekonomiskajā un finanšu situācijā, kuru pasliktina pastāvīgā spriedze valdību obligāciju tirgos, par ko liecina augstie aizdevuma procenti, kuri tiek piemēroti dažām dalībvalstīm izsniegtajiem aizdevumiem, kā arī ļoti zemie vai negatīvie aizdevuma procenti dažām citām dalībvalstīm, un ievērojama ekonomikas nestabilitāte;

J.  tā kā konkurētspēja, kas attīstās dažādos virzienos, kopā ar zemu izaugsmes potenciālu, augstu bezdarba līmeni, lieliem deficītiem un apjomīgām valsts un privātām parādsaistībām ne tikai rada kaitējumu dažām dalībvalstīm, bet arī palielina visas eiro zonas neaizsargātību;

K.  tā kā nesenie notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka eiro zonai joprojām nav pienācīgu instrumentu krīzes novēršanai vai adekvātai reaģēšanai uz reģionāliem un globāliem ekonomikas satricinājumiem tās dalībvalstīs;

L.  tā kā attiecībā uz eiro kā otras svarīgākās starptautisko rezervju valūtas būtisko nozīmi gan eiro zonā, gan pasaules līmenī ir vajadzīgs konkrēts Eiropas līmeņa risinājums un koordinēta Eiropas rīcība, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un stabilitāti;

M.  tā kā aizvadīto desmit gadu laikā eiro ieviešana Savienības iedzīvotājiem ir sniegusi daudzus ieguvumus, piemēram, cenu stabilitāti, valūtas maiņas izmaksu izzušanu eiro zonā, neiespējamību veikt nominālās valūtu kursu devalvācijas konkurences nolūkos, zemākas procentu likmes, stimulu finanšu tirgu integrācijai un vienkāršāku kapitāla pārrobežu apriti;

N.  tā kā Savienības vienotajai valūtai nevajadzētu kļūt par simbolu domstarpībām, kuras apdraud visu Eiropas projektu, un tai arī turpmāk vajadzētu būt tādas Savienības valūtai, kura ir izlēmīga un spēj pieņemt lēmumus ar tālejošām sekām kopīgas un pārticīgas nākotnes labā;

O.  tā kā virzībā uz patiesu EMS jāņem vērā to dalībvalstu vēlmes, kas atteikušās no eiro ieviešanas, lai saglabātu savas valsts valūtu;

P.  tā kā dalība eiro zonā nozīmē ļoti lielu dalībvalstu savstarpējo atkarību ekonomikas un finanšu jomā, un šā iemesla dēļ ir jānodrošina ciešāka finanšu, fiskālās, sociālās un ekonomikas politikas saskaņošana, dalībvalstīm nododot pilnvaras Savienībai un ieviešot stingrākus uzraudzības instrumentus un efektīvu īstenošanu; tā kā tomēr šāda lielāka to dalībvalstu integrācija, kuru valūta ir eiro un kurām, iespējams, pievienosies citas dalībvalstis, kas izrādījušas vēlmi iesaistīties, ir jāīsteno saskaņā ar pieeju “divi ātrumi, viena Eiropa”, lai izvairītos no tādiem politiskiem pasākumiem, kas galu galā radītu divas atšķirīgas Eiropas;

Q.  tā kā jaunākais Eirobarometra pētījums ļauj secināt, ka krīzes turpināšanās dēļ ir krasi pazeminājies uzticības līmenis politiskajām iestādēm gan valsts, gan Savienības līmenī, kā arī strauji sarucis to iedzīvotāju skaits, kuru uztverē Savienībai ir pozitīvs tēls; tā kā tomēr Savienības iedzīvotāji vēl joprojām uzskata, ka tieši Savienība var visefektīvāk risināt jautājumus saistībā ar ekonomikas krīzes novēršanu;

R.  tā kā Savienībai un valsts politikas veidotājiem būtu pastāvīgi jāskaidro iedzīvotājiem Eiropas integrācijas sniegtās priekšrocības un vienotās valūtas sistēmas iezīmes un problēmas, tostarp izmaksas un riski, kas saistīti ar eiro zonas likvidēšanu;

S.  tā kā 17 dalībvalstis jau ir ieviesušas Savienības vienoto valūtu un lielākā daļa pārējo dalībvalstu pievienosies eiro zonai, tiklīdz tās būs tam gatavas;

T.  tā kā visas šaubas par EMS nākotni kopumā, tostarp par dalības eiro zonā neatgriezeniskumu, un jo īpaši par Savienības vienoto valūtu ir nepamatotasm jo spēcīga Savienība ir visu iedzīvotāju interesēs;

U.  tā kā uzticības atjaunošana ir svarīgākais uzdevums, lai spētu pārliecināt Eiropas iedzīvotājus un uzņēmumus atsākt ieguldīt ekonomikā un radītu apstākļus, kuros finanšu iestādes atkal nodrošinātu plaši pieejamus, bet stabilus kredītus reālajai ekonomikai;

V.  tā kā eiro krīzes risinājums ir sarežģīts un tā īstenošanai ir jāveic pastāvīgi un daudzpusīgi pasākumi visos institucionālajos un politikas līmeņos;

W.   tā kā Savienības iestādēm un dalībvalstu un to valdību vadītājiem kopumā un jo īpaši eiro zonas valstu un valdību vadītājiem ir nozīmīga loma, veidojot fiskālo savienību tā, lai visi eiro zonas krīzes pārvaldības mehānismi, piemēram, Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), tiktu iekļauti iestāžu sistēmā, kurā Parlaments ir viens no pilntiesīgiem likumdevējiem; tā kā pastāvošajai starpvaldību struktūrai izteikti trūkst demokrātiskās leģitimitātes; tā kā vienotu valūtu var stabilizēt tikai tad, ja dalībvalstis vēlas nodot Savienībai pilnvaras fiskālās politikas jomā;

X.  tā kā, lai atjaunotu uzticību, šiem valstu un valdību vadītājiem un ministriem savā dalībvalstī ir jāaizstāv Savienības līmenī saskaņotie politiskie lēmumi un tie jāizskaidro; tā kā, atsevišķos gadījumos netaisnīgi piedēvējot Savienībai nepopulārus lēmumus, Savienības tēlaa uztvere sabiedrībā tiek nopietni apdraudēta, un tas var sagraut Savienību “no apakšas”, apdraudot solidaritāti un mazinot uzticību pašiem valstu vadītājiem, kā arī visam Eiropas projektam;

Y.  tā kā, raugoties no sociālā aspekta, Savienība patlaban nav stabila; tā kā vairākās dalībvalstīs patlaban tiek veiktas ārkārtīgi lielas strukturālās reformas un īstenotas konsolidācijas programmas; tā kā politiskā savienība, veicinot solidaritāti un turpinot Eiropas projekta īstenošanu, ir svarīgākais instruments šādu laiku pārvarēšanai;

Z.  tā kā Eiropadome un eiro zonas valstis 2012. gada 28. un 29. jūnija augstākā līmeņa sanāksmē apstiprināja apņēmību veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu finansiāli stabilas, konkurētspējīgas un pārticīgas Eiropas pastāvēšanu un tādējādi uzlabotu iedzīvotāju labklājību;

AA.  tā kā nevajadzētu pieļaut, ka pieaugošā plaisa starp Savienības centra un perifērijas valstīm kļūst par hronisku problēmu; tā kā būtu jāizstrādā pastāvīgs regulējums, kuram atbilstīgi grūtībās nonākušas dalībvalstis varētu saņemt uz solidaritāti pamatotu atbalstu no citām dalībvalstīm; tā kā tām dalībvalstīm, kuras vēlas nodrošināt solidaritāti, būtu jāpilda visas savas saistības budžeta jomā, kā arī jāīsteno konkrētām valstīm sniegtie ieteikumi un saistības saskaņā ar Eiropas pusgadu, jo īpaši saistībā ar stabilitātes un izaugsmes paktu, paktu “Euro plus”, stratēģiju “Eiropa 2020” un pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, ņemot vērā attiecīgās valsts īpašos apstākļus; tā kā dalībvalstu interesēs ir nodrošināt finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs; tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121. panta ir paredzēts, ka dalībvalstu ekonomikas politika ir kopēju interešu jautājums, kas saskaņojams Padomē;

AB.  tā kā, lai atsāktos izaugsme, ir īpaši svarīgi pabeigt iekšējās tirgus izveidi; tā kā Komisijai kā Līgumu sargātājai ir jāpastiprina centieni īstenot pašreizējos tiesību aktus iekšējā tirgus jomā un to piemērošanu; tā kā, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, ir jāpanāk, ka tirgus integrācijas noteikumu pamatā vairāk ir regulas, nevis direktīvas;

AC.  tā kā nav šaubu par to, ka Eiropas integrācija ir neatgriezenisks un pakāpenisks process;

Veicamie uzdevumi: četru priekšsēdētāju ziņojums

AD.  tā kā no demokrātiskā viedokļa un, ņemot vērā Lisabonas līguma noteikumus, ir nepieņemami, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, kurš pārstāv vairāk nekā 502 miljonus Eiropas iedzīvotāju ievēlētos deputātus, nav bijis iesaistīts minētā ziņojuma “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” izstrādē;

AE.  tā kā Savienības un tās dalībvalstu politiskajiem līderiem ir pienācis laiks apliecināt mērķtiecību, radošumu, drosmi, noturību un vadības prasmes, lai novērstu pastāvošos trūkumus, kas vēl joprojām kavē pienācīgu EMS darbību; tā kā starpvaldību metode ir izsmēlusi savas iespējas un nav piemērota demokrātiskai un efektīvai lēmumu pieņemšanai 21. gadsimtā; ā kā ir jāvirzās uz patiesi federālu Eiropu;

AF.  tā kā minētajā ziņojumā “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” ir nepārprotami norādīts turpmākais darbības virziens un centieni ar strukturālu pasākumu palīdzību pārtraukt neuzticēšanās ciklu; tā kā ziņojumā būtu jāpievērš uzmanība arī sociālajiem jautājumiem;

AG.  tā kā Eiropadomes locekļi 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē pieprasīja, lai Eiropadomes priekšsēdētājs izstrādātu konkrētu noteiktā termiņā īstenojamu plānu patiesas EMS darbības nodrošināšanai; tā kā globālas ilgtermiņa vīzijas izstrāde šādā plānā ir svarīgs signāls, kas varētu palīdzēt atjaunot uzticību, kura varētu pieaugt līdz ar minētā plāna pakāpenisku īstenošanu;

AH.  tā kā pastāvīgs progress ilgtermiņa plāna īstenošanā nenodrošina tūlītēju risinājumu krīzes situācijai un tam nevajadzētu aizkavēt vajadzīgo īstermiņa pasākumu veikšanu;

AI.  tā kā nav izslēdzams, ka pilnīgi funkcionējošas EMS demokrātiskās leģitimitātes nodrošināšanai Līgumā būs jāveic jauni grozījumi; tā kā Komisijai būtu jāuzskaita pašreizējās likumdošanas iniciatīvas, ko ilgtermiņa instotucionālās pārmaiņas nedrīkst aizkavēt;

AJ.  tā kā, lai pabeigtu patiesas EMS izveidi Savienībā, vidējā termiņā būs jāizdara Līguma grozījumi;

AK.  tā kā pilnīga spēkā pašreizējo Līgumu procedūru un elastības izmantošana, lai ātri uzlabotu EMS pārvaldību patiesas Eiropas politikas telpas izveides kontekstā, ir priekšnoteikums demokrātiska konsensa radīšanai visaptverošai un veiksmīgai Līgumu grozīšanai nākotnē;

AL.  tā kā Eiropas Parlamentam ir tiesības iesniegt Padomei priekšlikumus par Līgumu grozījumiem, kuri pēc tam ir jāizskata konventam, lai pabeigtu patiesas EMS izveidi, paplašinot Savienības pilnvaras, jo īpaši ekonomikas politikas jomā, un nostiprinot Savienības pašu resursus un budžeta veiktspēju, Komisijas lomu un demokrātisko pārskatatbildību un Parlamenta prerogatīvas;

AM.  tā kā ir reālistiski un atbilstīgi uzskatīt, ka šāds konvents nebūtu jāorganizē pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām; tā kā šāda konventa sagatavošanas darbi būtu jāuzsāk pirms minētajām vēlēšanām;

AN.  tā kā gan pasākumiem, kuri ir ierosināti atbilstīgi spēkā esošajiem Līgumiem, gan turpmākajiem Līgumu grozījumiem, nevajadzētu izslēgt dalībvalstu līdzdalības iespējas un būtu jānodrošina ES integritāte;

AO.  tā kā turpmākajiem Līgumu grozījumiem nevajadzētu kavēt ātru to pasākumu izpildi, kas ir īstenojami jau saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem; tā kā pašreizējo Līgumu noteikumi nodrošina plašas iespējas panākt būtisku attīstību virzībā uz EMS, pamatojoties uz efektīvāku un integrētāku finanšu, budžeta un ekonomikas politikas regulējumu un spēcīgāku demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību;

AP.  tā kā līdz šim nav pilnībā ticis izmantots Lisabonas līguma potenciāls nodarbinātības un sociālās politikas jomā, galvenokārt attiecībā uz:

   - LESD 9. pantu, ar kuru saskaņā Savienības politikas un darbību noteikšanā un īstenošanā jāņem vērā augsta nodarbinātības līmeņa veicināšana un pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana;
   - LESD 151. pantu, kurā noteikts, ka “Savienība un dalībvalstis [..] par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību”;
   - LESD 153. panta 1. punktu kopumā un it īpaši tā h) apakšpunktu, kurā paredzēta “no darba tirgus atstumtu personu integrācija”;

AQ.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 7. punktā ir paredzēta īpaša procedūra tāda tiesību akta pieņemšanai, kuram LESD ir paredzēta īpaša likumdošanas procedūra, atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai; tā kā LESD 333. pantā ir ietverti noteikumi, kuri ļauj izmantot parasto likumdošanas procedūru ciešākas sadarbības kontekstā;

AR.  tā kā par mērķi būtu jānosaka visu dalībvalstu kopīgi veikti pasākumi lielākas Eiropas integrācijas panākšanai; tā kā situācijās, kurās šādu vajadzību nosaka vai attaisno eiro zonas īpatnības, var būt jāpieņem lēmumi, kuri attiecas tikai uz eiro zonu, tostarp par pamatotām un taisnīgām citu dalībvalstu iesaistes iespējām ar līdzsvarotām tiesībām un pienākumiem;

AS.  tā kā kopēja Eiropas jaunatnes stratēģija ir ļoti svarīga, lai novērstu jauniešu bezdarbu un iespējamību zaudēt veselu paaudzi Eiropas darba tirgū;

Banku savienība

AT.  tā kā līdz šim īstenotie pasākumi ar mērķi stabilizēt finanšu sistēmu nav bijuši pietiekami, lai pilnībā atjaunotu uzticību; tā kā svarīgākā nozīme šajos “glābšanas pasākumos” ir bijusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas īstenojusi virkni ārkārtas pagaidu palīdzības pasākumu gan dalībvalstīm, gan bankām, vienlaikus turpinot īstenot savu pamatuzdevumu, proti, garantēt cenu stabilitāti;

AU.  tā kā Līgumā noteiktā ECB darbības neatkarība monetārās politikas jomā vēl joprojām ir EMS un vienotās valūtas uzticamības pamats;

AV.  tā kā nestabilais stāvoklis banku nozarē vairākās dalībvalstīs un Savienībā kopumā apdraud reālo ekonomiku un publiskās finanses un tā kā banku krīzes pārvaldības izmaksas rada lielu slogu nodokļu maksātājiem un traucē reālās ekonomikas attīstību, tādējādi kavējot izaugsmi; tā kā pastāvošie mehānismi un struktūras ir nepietiekamas, lai novērstu negatīvu pārmērīga kapitāla pieplūduma ietekmi;

AW.  tā kā dalībvalstis nelabvēlīgi ietekmē acīmredzamā nesakritība starp to banku darbību, kuras darbojas Eiropas tirgū, un iespējamām saistībām, ko uzņēmušās šo banku valstu valdības; tā kā pašreizējās krīzes laikā ir kļuvis skaidrs, ka monetārā savienībā, kad iekšējais valūtas maiņas kurss ir fiksēts un Savienības līmenī nav tāda mehānisma, kas mazinātu banku pārstrukturēšanas izmaksas, banku un valdību saikne ir spēcīgāka un traucējošāka;

AX.  tā kā ārkārtīgi svarīga nozīme pienācīgas EMS darbības nodrošināšanai ir valdību, banku un reālās ekonomikas darbības savstarpējās negatīvās ķēdes reakcijas pārtraukšanai;

AY.  tā kā krīzes dēļ aizdevumu likmes ir atšķirīgas un finanšu pakalpojumu vienotais tirgus de facto ir sadrumstalots;

AZ.  tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt un konsekventi apgalvojis, ka krīzes novēršanai banku nozarē ir steidzami vajadzīgi papildu tālejoši pasākumi; tā kā ir jānošķir īstermiņa pasākumi, kuru mērķis ir stabilizēt akūtu banku krīzes situāciju, un vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi, tostarp G20 saistības savlaicīgi, pilnībā un saskaņoti īstenot starptautiskus noteikumus banku kapitāla, likviditātes un aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanas jomā, kuru mērķis ir izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas banku savienību;

BA.  tā kā visiem šādas banku savienības kontekstā veiktajiem pasākumiem nevajadzētu kavēt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus nepārtrauktu pienācīgu darbību un brīvu kapitāla apriti;

BB.  tā kā finanšu iestādēm un to pārstāvjiem būtu jārīkojas atbildīgi un saskaņā ar augstiem morāles standartiem, strādājot reālās ekonomikas labā;

BC.  tā kā Savienībai ir jāievieš vienots Eiropas banku iestāžu uzraudzības mehānisms; tā kā, lai nodrošinātu nepieciešamo uzticību finanšu tirgum un kopējā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus stabilitāti, ir svarīgi ieviest Eiropas mēroga sistēmu pienācīgai un efektīvai noguldījumu garantēšanai un banku krīzes pārvaldībai;

BD.  tā kā vienlaikus ar pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot banku savienību, ir jāuzlabo arī to iestāžu darbības pārredzamība un pārskatatbildība, kuras šos pasākumus īsteno;

BE.  tā kā būtu jāizvērtē tas, vai banku grupās būtu jāparedz dažu īpaši riskantu finanšu darbību juridiska nošķiršana no noguldījumu pārvaldības saskaņā ar Liikanen ziņojumu;

BF.  tā kā uzraudzības iestādēm kopumā būtu savlaicīgi jānosaka un jānovērš problēmas, lai novērstu krīžu rašanos un saglabātu finanšu stabilitāti un noturību;

BG.  tā kā banku uzraudzības pilnvaras Savienībā patlaban ir valsts uzraudzības struktūru pārziņā un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde (EBI)), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010(1), veic tikai koordinējošas funkcijas; tā kā pašreizējā dalībvalstu līmeņa uzraudzības sistēma ir izrādījusies pārāk sadrumstalota, lai spētu risināt šā brīža problēmas;

BH.  tā kā ir vajadzīgs kvalitatīvs un efektīvs Eiropas uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu problēmu atklāšanu un enerģisku atrisināšanu un godīgas konkurences nosacījumus visām banku iestādēm, atjaunotu pārrobežu uzticību un novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību;

BI.  tā kā ir jāvienojas par skaidru darbības pienākumu sadali starp Eiropas uzraudzības mehānismu un dalībvalstu uzraudzības iestādēm, ņemot vērā banku izmēru un darbības iezīmes, kā arī uzraudzības pienākumu būtību, piemērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus;

BJ.  tā kā Eiropas līmeņa banku iestāžu uzraudzība EMS, kā arī EBI lomas stiprināšana iekšējā tirgus saglabāšanā ir neapšaubāmas prioritātes, lai pārvarētu krīzi; tā kā tomēr būtu jānodrošina, ka iekšējā finanšu tirgus stabilitātes dēļ dalībvalstis, kuru valūta nav eiro un kuras nolemj pievienoties vienotajam uzraudzības mehānismam, izmantojot ciešāku sadarbību, būtu jāpiešķir tāda līdzdalības formula, kas nodrošina to uzņemto saistību un ietekmes uz lēmumu pieņemšanu simetriju;

BK.  tā kā vienotajam uzraudzības mehānismam jau no paša sākuma būtu jāaptver finanšu iestādes, kurām ir vajadzīgs tiešs Savienības atbalsts, kā arī sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes;

BL.  tā kā Eiropas vienotā uzraudzības mehānisma neatkarība no politiskās un nozares ietekmes neatceļ to, ka tā pārvaldītājiem regulāri un visās attiecīgajās situācijās Parlamentam ir jāsniedz paskaidrojumi un pamatojumi un jāatskaitās par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajiem lēmumiem Eiropas uzraudzības jomā, ņemot vērā uzraudzības pasākumu iespējamo ietekmi uz publiskajām finansēm, bankām, darba ņēmējiem un klientiem; tā kā, lai nodrošinātu efektīvu demokrātisko pārskatatbildību, cita starpā ir jāparedz Parlamenta apstiprinājums vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības padomes priekšsēdētāja kandidatūrai, ko izvēlas atklātā atlases procedūrā, priekšsēdētāja pienākums atskaitīties Parlamentam, Parlamenta tiesības uzdot rakstiskus un mutiskus jautājumus un Parlamenta tiesības veikt izmeklēšanu saskaņā ar LESD;

BM.  tā kā ESM nākotnē, ievērojot konkrētus nosacījumus, varēs tieši finansēt grūtībās nonākušas bankas; tā kā šā iemesla dēļ pirmais un steidzamākais uzdevums banku savienības īstenošanas kontekstā ir vienotā uzraudzības mehānisma darbības sākšana;

BN.  tā kā vienotajam noteikumu kopumam, ko izstrādā EBI, būtu jānodrošina pilnībā saskaņoti noteikumi un to vienāda piemērošana visā Savienībā; tā kā vienotā uzraudzības mehānisma efektīvai darbībai ir jāsagatavo vienots noteikumu kopums banku uzraudzības jomā un plašāk jāsaskaņo un jāpilnveido uzraudzības prasības, jo Eiropas Uzraudzības iestāde nevar strādāt ar atšķirīgiem valstu uzraudzības noteikumiem;

BO.  tā kā pēc vienotā uzraudzības mehānisma izveidošanas balsošanas noteikumi EBI būtu uzmanīgi jākoriģē, lai veicinātu konstruktīvu sadarbību starp eiro zonas dalībvalstīm un dalībvalstīm ārpus tās un lai pilnībā ievērotu visu dalībvalstu intereses;

BP.   tā kā būtu nekavējoties jāpabeidz patlaban nepabeigtās likumdošanas procedūras attiecībā uz vienoto uzraudzības mehānismu;

BQ.  tā kā, lai īstenotu jauno finansiālo struktūru, ir būtiski nekavējoties atsākt sarunas par noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu un direktīvu par ieguldītāju kompensāciju sistēmu, par kurām Eiropas Parlamenta un Padomes sarunas ir apturētas, neraugoties uz to, ka tās ir būtiski svarīgas kopējo banku darbības regulējuma un klientu noguldījumu garantēšanas mehānismu nodrošināšanā;

BR.  tā kā vienotai Eiropas noguldījumu garantiju sistēmai ir jāparedz vienādas, vispārējas un stingras prasības, kas piemērojamas visām noguldījumu garantiju sistēmām Savienībā, lai panāktu noguldījumu garantiju sistēmu vienādu aizsardzību un vienādu stabilitāti un nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus; tā kā vienīgi šādi var tikt radīti priekšnosacījumi, lai panāktu vajadzīgo elastīgumu, kas ļautu pienācīgi ņemt vērā konkrētu valstu apstākļus finanšu jomā;

BS.  tā kā vienots Eiropas noguldījumu garantiju fonds ar funkcionējošām noguldījumu garantiju sistēmām, kurām ir pietiekams finansējuma apjoms, tādējādi palielinot uzticamību un ieguldītāju uzticību, varētu būt ilgtermiņa mērķis, līdzko ir sākusi darboties efektīva noregulējuma sistēma un efektīvs vienotais uzraudzības mehānisms;

BT.  tā kā ex ante plānošana, savlaicīga un ātra iejaukšanās, pienācīga pārbaude, kvalitatīvas informācijas pieejamība un uzticamība ir svarīgi aspekti banku krīžu pārvaldībā;

BU.  tā kā būtu jāizveido vienots Eiropas sanācijas un noregulējuma režīms, vēlams vienā laikā ar vienotā uzraudzības mehānisma ieviešanu, lai atjaunotu grūtībās nonākušu banku dzīvotspēju un noregulētu dzīvotnespējīgu finanšu iestāžu darbību;

BV.  tā kā īstermiņā absolūta prioritāte ir pašreizējā Komisijas priekšlikuma par banku krīzes pārvaldības sistēmu pieņemšana;

BW.  tā kā efektīvas noregulējuma sistēmas un sanācijas satvara vispārējais mērķis ir maksimāli samazināt iespējamo banku sanācijai un noregulējumam nepieciešamo nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu;

BX.  tā kā privāto uzkrājumu aizsardzības nodrošināšanai ir jāgarantē līdzekļu funkcionāla nošķirtība, vienlaikus nodrošinot efektīvu formulējumu attiecībā uz Eiropas līdzekļu rezervēšanu noguldījumu garantijām, kā arī sanācijai un noregulējumam;

BY.  tā kā Eiropas noregulējuma un noguldījumu garantiju mehānismiem būtu jānodrošina spēcīga ex-ante finanšu struktūra, kuras pamatā ir attiecīgās nozares iemaksas un kurā konkrētas finanšu iestādes iemaksas atbilstu šīs iestādes darbības riska līmenim, Eiropas publiskā sektora līdzekļus izmantojot tikai kā pēdējo atbalsta mehānismu, ko izmanto pēc iespējas maz;

Fiskālā savienība

BZ.  tā kā šajā sakarībā minētais ziņojums “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” ir ievērojams solis uz priekšu, jo tajā ir atzīts, ka “EMS vienmērīgai darbībai nepieciešams ne tikai ātri un enerģiski īstenot tos pasākumus, par kuriem jau ir panākta vienošanās saskaņā ar pastiprināto ekonomikas pārvaldības regulējumu (it īpaši Stabilitātes un izaugsmes paktu un Līgumu par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību), bet ir nepieciešama arī kvalitatīva virzība uz fiskālo savienību”;

CA.  tā kā stabilas publiskās finanses, līdzsvaroti budžeti ekonomikas cikla laikā un ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas vidējā termiņā, kā arī atbilstošs publisko ieguldījumu līmenis ir pamatnosacījumi ilgtermiņa ekonomikas un finanšu stabilitātei, labklājības valsts nodrošināšanai un paredzamo demogrāfisko tendenču radīto izmaksu segšanai;

CB.  tā kā netraucētas EMS darbības nodrošināšanai ir vajadzīga pilnīga un ātra to pasākumu īstenošana, par kuriem jau ir panākta vienošanās saskaņā ar pastiprināto ekonomikas pārvaldības regulējumu, piemēram, pilnveidotais Stabilitātes un izaugsmes pakts un Eiropas pusgads, ka arī izaugsmes veicināšanas pasākumi; tā kā vēlākais piecus gadus pēc Līguma par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību (LSSP) stāšanās spēkā, ņemot vērā tā īstenošanā gūtās pieredzes novērtējumu, saskaņā ar LES un LESD būtu jāveic vajadzīgie pasākumi nolūkā iekļaut LSSP pamatelementus Savienības tiesiskajā regulējumā;

CC.  tā kā Izaugsmes no nodarbinātības paktā ir uzsvērta nepieciešamība īstenot izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju un ir aicināts īpašu uzmanību pievērst ieguldījumiem nākotnei svarīgās jomās; tā kā Komisijai ir jāizstrādā priekšlikumi, lai noteiktu tos ieguldījumus, kuri Savienībā un dalībvalstu fiskālajās sistēmās uzskatāmi par prioritāti;

CD.  tā kā krīzes rezultātā ir kļuvis skaidrs, ka ir jāveic kvalitatīvs solis virzienā uz noturīgu un demokrātisku fiskālo savienību, palielinot Savienības pašu resursus, īstenojot efektīvākus mehānismus, lai koriģētu neilgtspējīgas fiskālās tendences un parādu līmeņus un noteiktu dalībvalstu budžeta bilances maksimālos ierobežojumus;

CE.  tā kā patiesas EMS ideja būtu jāatbalsta un jāpieņem Savienības iedzīvotājiem; tā kā tādēļ ir jāuzsver, ka ir svarīgi visos politiskajos līmeņos iesaistīt politikas veidotājus, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

CF.  tā kā papildu mehānismiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis ievēro savas budžeta procedūru saistības, ir jāuzlabo pašreizējais ekonomikas pārvaldības regulējums, nevis tas jāpasliktina; tā kā ir jānostiprina ekonomikas un monetāro lietu komisāra neatkarīgās pilnvaras un jāparedz stingri atskaitīšanās mehānismi Parlamentam un Padomei; tā kā ir jāizveido Eiropas Finanšu pārvalde, ko vada Eiropas finanšu ministrs un kas par savu darbību atskaitās Parlamentam;

CG.  tā kā var izmantot elastības klauzulu (LESD 352. pantu), lai izveidotu Eiropas Finanšu pārvaldi, ko vada Eiropas finanšu ministrs un kas ir svarīga patiesas EMS daļa;

CH.  tā kā LESD 136. pantā ir paredzēta iespēja saskaņā ar attiecīgo LESD 121. vai 126. pantā minēto likumdošanas procedūru pieņemt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu to dalībvalstu budžeta disciplīnas ciešāku koordināciju un uzraudzību, kuru naudas vienība ir eiro; tā kā ar šādiem tiesību aktiem var deleģēt pilnvaras Komisijai pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīva akta elementus; tā kā LESD paredz iespēju piešķirt Parlamentam un Padomei tiesības atsaukt pilnvaru deleģējumu Komisijai;

CI.  tā kā atbilstīgi Savienības tiesiskās kārtības vispārējiem noteikumiem Eiropas Savienības Tiesa ir pilnvarota nodrošināt, ka Līgumu interpretācijā un piemērošanā tiek ievēroti Savienības tiesību akti, ja vien tie nav nepārprotami izslēgti;

CJ.  tā kā trialoga sarunām par tā dēvētajām divu tiesību aktu kopuma regulām drīzumā būtu jāsniedz konkrēti politiski rezultāti;

CK.  tā kā Stabilitātes un izaugsmes pakts pēc savas būtības ir cikliskas stabilizācijas instruments, kas, pieļaujot dalībvalstu deficītu līdz 3 % apmērā, ļauj apkarot un absorbēt ekonomiskos satricinājumus attiecīgajā dalībvalstī; tā kā šī anticikliskā politika var darboties tikai tad, ja labos laikos dalībvalstis panāk budžeta pārpalikumu; tā kā tādi finanšu atbalsta mehānismi kā ESM ir pasākumi, ko izmanto tikai sliktākajā gadījumā;

CL.  tā kā dalībvalstīm, kuras ir LSSP EMS parakstītājas, ir jāziņo Komisijai un Padomei par saviem valsts parāda vērtspapīru emisiju plāniem, ļaujot veikt savlaicīgu parāda vērtspapīru emitēšanas koordinēšanu Savienības līmenī;

CM.  tā kā atbilstīgi spēkā esošajiem Līgumiem dalībvalstis, kuru naudas vienība ir eiro, saskaņā ar pašu resursu procedūru var finansēt lielāku Savienības budžetu, atbilstīgi ciešākas sadarbības procedūrai ieviešot īpašus nodokļus vai maksājumus; tā kā tas būtu jādara, priekšroku dodot saiknei ar jau pastāvošo Savienības budžeta sistēmu un neskarot tradicionālo Savienības budžeta funkciju finansēt kopējo politiku; tā kā ar šādu palielinātu budžeta veiktspēju būtu jāatbalsta izaugsme un sociālā kohēzija, pievēršoties tādu jautājumu risināšanai kā nelīdzsvarotība, strukturālās atšķirības un finanšu krīzes situācijas, kas ir tieši saistītas ar monetāro savienību;

CN.  tā kā ilgākā termiņā un pēc stingru prasību izpildes kopīga parāda vērtspapīru emitēšana varētu būt iespējams EMS papildinājums; tā kā kopīga parāda vērtspapīru emitēšana eiro zonā, paredzot solidāru un individuālu atbildību, varētu radīt vajadzību veikt izmaiņas Līgumos;

CO.  tā kā tiek veidots ilgtspējīgs fiskālais regulējums, kurš ir kopīgas parāda vērtspapīru emitēšanas priekšnosacījums un kura mērķis ir uzlabota ekonomikas pārvaldība, fiskālā disciplīna un Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošana, kā arī kontroles instrumenti morālo risku novēršanai;

CP.  tā kā spēcīgākai un integrētākai fiskālajai savienībai būtu jāietver pakāpeniska parāda dzēšanas fonda izveide;

CQ.  tā kā tāda kopīgas parāda vērtspapīru emitēšanas instrumentu ieviešana, kas nerada uzticību, var radīt nekontrolējamas sekas un ilgtermiņa uzticības zaudēšanu saistībā ar eiro zonas spēju rīkoties izlēmīgi;

CR.  tā kā parādu krīze ir mudinājusi Savienību un jo īpaši eiro zonu izveidot Eiropā jaunus finansiālās solidaritātes instrumentus ‐ Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) un citus projektus saistībā ar plānu, kas paredz virzību uz patiesu EMS; tā kā šo instrumentu finansiālā ietekme, ņemot vērā to rīcībā esošo līdzekļu apmēru, ir daudz lielāka nekā Savienības budžetam un tā kā novatorisko ideju par eiro zonas centralizēta budžeta izveidi, ko finansēs eiro zonas dalībvalstis, pašlaik piedāvā kā šīs jaunās finansiālās solidaritātes pamatgarantiju;

CS.  tā kā minēto solidaritātes instrumentu skaita palielināšanās rada grūtības novērtēt katras dalībvalsts faktisko ieguldījumu Eiropas solidaritātē, kas lielā mērā pārsniedz dalībvalstu attiecīgās finanšu iemaksas Savienības budžetā; tā kā pašreizējo instrumentu daudzveidība tiesiskā pamata, intervences veida un iesaistīto dalībvalstu ziņā visu šo struktūru turklāt varētu padarīt grūti vadāmu Eiropas līderiem, grūti izprotamu Eiropas pilsoņiem un nepakļāvīgu jebkādai parlamentārai kontrolei;

CT.  tā kā Eiropas stabilizācijas mehānismu varētu iekļaut Savienības tiesiskajā regulējumā, piemērojot elastības klauzulu (LESD 352. pantu) kopā ar LESD 136. pantu;

CU.  tā kā atbilstīgi spēkā esošajiem Līgumiem Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Parlamentu (LESD 125. panta 2. punkts) var precizēt “glābšanas neveikšanas klauzulas” piemērošanai vajadzīgās definīcijas;

CV.  tā kā uz trijotni būtu jāattiecina augsti Savienības demokrātiskās pārskatatbildības standarti;

CW.  tā kā fiskālās un ekonomikas savienības kontekstā Komisijas veikto pasākumu pamatā vajadzētu būt pienācīgam sociālajam dialogam un būtu pilnībā jāievēro sociālo partneru autonomija;

CX.  tā kā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) neatkarība ir jāsargā gan dalībvalstu, gan Savienības mērogā, lai nodrošinātu Eiropas statistikas uzticamību, jo tai ir ļoti svarīga loma fiskālās savienības darbībā (paredzot augstus kvalitātes standartus un sistēmisku pieeju publiskā sektora finanšu statistikas izstrādei, sagatavošanai un datu pareizības pārbaudei);

CY.  tā kā papildus plašākām Komisijas pilnvarām un nozīmīgākai Eiropas Revīzijas palātas un dalībvalstu revīzijas iestāžu koordinācijas lomai, pārbaudot to dalībvalstu avotu kvalitāti, kurus izmanto parāda un deficīta rādītāju noteikšanai, visās dalībvalstīs būtu standartizētā veidā jāpiemēro publisko līdzekļu izmantošanas standarti, kuriem jāpiemēro iekšējās un ārējās revīzijas mehānismi;

Ekonomikas savienība

CZ.  tā kā līdz šim liela uzmanība ir veltīta EMS monetārajai šķautnei, lai gan ir steidzami vajadzīga patiesas ekonomikas savienības izveide, kurā stratēģijai “Eiropa 2020” būtu jānodrošina saistošs regulējums ekonomikas politikas programmu izstrādei un īstenošanai;

DA.  tā kā pakts “Euro plus”, stratēģija “Eiropa 2020” un Izaugsmes un nodarbinātības pakts būtu jāiekļauj Savienības tiesiskajā regulējumā un tam būtu jāsekmē dalībvalstu ekonomikas konverģences kodeksa ieviešana;

DB.  tā kā Eiropas pusgads, kā norādīts Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā, nodrošina pienācīgu satvaru dalībvalstu īstenotās ekonomikas un budžeta politikas saskaņošanai ar Padomes pieņemtajiem ieteikumiem, kas izstrādāti katrai valstij;

DC.  tā kā LESD 9. pantā ir aicinājums sekmēt augstu nodarbinātības līmeni, nodrošināt pietiekamu sociālo aizsardzību, izskaust sociālo atstumtību un panākt augstu izglītības, apmācības un veselības aizsardzības līmeni;

DD.  tā kā fiskālā konsolidācija, pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības mazināšana, strukturālās reformas un ieguldījumi ir vajadzīgi, lai pārvarētu krīzi un nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību zināšanu virzītā ekonomikā, atspoguļojot EMS līdzdalības realitāti sociālā tirgus ekonomikā; tā kā strukturālās reformas sniedz rezultātus tikai ilgākā termiņā;

DE.  tā kā Izaugsmes un nodarbinātības pakts, kas tika apstiprināts 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē, var sniegt būtisku ieguldījumu izaugsmes, nodarbinātības un uzlabotas Eiropas konkurētspējas jomā; tā kā Savienībai un dalībvalstīm ir jāizpilda savas saistības un jārīkojas bez kavēšanās, lai izveidotu iekšējo tirgu un izmantotu visas tā sniegtās iespējas; tā kā akcentu maiņa, pieņemot Stabilitātes un izaugsmes paktu, ir vērtējama atzinīgi, lai gan līdzekļu mobilizēšana no struktūrfondiem nolūkā finansēt izaugsmi veicinošus pasākumus attiecas tikai uz esošo līdzekļu pārdali, tādējādi nesniedzot papildu finanšu resursus;

DF.  tā kā dalībvalstīm ir bez kavēšanās jāietver apstiprinātās reformas savās valsts reformu programmās, un dalībvalstu parlamentiem ir laikus jāveic pienācīga un pamatota to valdību attiecīgās rīcības pārraudzība;

DG.  tā kā pilnīgu iekšējā tirgus darbību kavē šķēršļi, kas vēl joprojām pastāv noteiktās dalībvalstīs; tā kā, lai varētu gūt labumu no visa Savienības ekonomikas izaugsmes potenciāla, ir jāizveido iekšējais tirgus, jo īpaši tādās jomās kā pakalpojumi, enerģētika, telekomunikācijas, standartizācija, publiskā iepirkuma noteikumu vienkāršošana, tīklu nozares, e-komercija un autortiesību sistēma;

DH.  tā kā, neveicot ciešāku saskaņošanu nodokļu piemērošanas jomā, tiks kavēta plašāka ekonomikas un budžeta integrācija; tā kā vienprātības princips nodokļu piemērošanas jomā kavē attīstību šajā nozarē, būtu biežāk jāizmanto uzlabotas sadarbības instruments; tā kā iespējams atsaukties uz Parlamenta nostāju par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzi un finanšu darījumu nodokli; tā kā nodokļu piemērošanas jomā ir nepārprotami vajadzīga dalībvalstu nodokļu sistēmu struktūru un nodokļu bāzes konverģence; tā kā kaitīgā nodokļu konkurence dalībvalstu vidū ir klajā pretrunā iekšējā tirgus loģikai un šī problēma ir jārisina;

DI.  tā kā ir svarīgi, lai ekonomikas atveseļošanās notiktu saskaņoti ar darba tirgus politiku, kas veicina darba meklēšanu un uzņēmējdarbības garu, samazina strukturālo bezdarbu, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un sievietēm, vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli un pilnībā ievērojot sociālo partneru nozīmi un tiesības apspriesties, noslēgt koplīgumus un kolektīvi rīkoties saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi; tā kā šajā kontekstā būtu jāveicina dalībvalstu darba tirgu integrācija, lai uzlabotu darbaspēka pārrobežu mobilitāti;

DJ.  tā kā attiecībā uz atsevišķiem būtiskiem ekonomikas politikas jautājumiem, kas ir īpaši svarīgi izaugsmes un nodarbinātības kontekstā, būtu jāizmanto saistošas Savienības līmeņa koordinēšanas iespēja;

DK.  tā kā ilgtspējīgas publiskās finanses nozīmē ne tikai ierobežoto valsts resursu ekonomisku izmantošanu, bet arī taisnīgu nodokļu sistēmu, progresīvus nodokļus, pienācīgi organizētu nodokļu iekasēšanu, efektīvāku cīņu pret visa veida krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, sadarbību nodokļu jomā un saskaņošanu, lai ierobežotu kaitīgu nodokļu konkurenci, un labāk izstrādātu nodokļu sistēmu, kura sekmē uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu;

DL.  tā kā dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība par stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu;

DM.  tā kā ir jāveic stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatīšana, kurā būtu nepareizi izvairīties no vārdā saukšanas un kaunināšanas un kurā būtu jāizskata jautājums par to, vai mērķi ir jāprecizē vai jāpielāgo un kā iespējams palielināt spiedienu dalībvalstīm, lai tās īstenotu mērķus;

DN.  tā kā augstas kvalitātes Eiropas statistikas datu pieejamībai ir svarīga nozīme jaunajā ekonomikas pārvaldībā un tie ir priekšnoteikums minētās sistēmas galveno uzraudzības un īstenošanas procesu, piemēram, Eiropas pusgada, makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras un stratēģijas “Eiropa 2020”, pareizas darbības sekmēšanai;

DO.  tā kā ir jācenšas modernizēt Eiropas statistikas datu sagatavošanas metodes, lai nodrošinātu to augstas kvalitātes standartus, izmaksu lietderību un resursu atbilstību un sekmētu to pienācīgu izplatīšanu un pieejamību valsts iestādēm, ekonomikas dalībniekiem un iedzīvotājiem;

No demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības uz politisko savienību

DP.  tā kā Savienības leģitimitāti nodrošina tās demokrātiskās vērtības, mērķi, pilnvaras, instrumenti un iestādes;

DQ.  tā kā šī leģitimitāte izriet no divkārša iedzīvotāju kopuma, proti, no to iedzīvotāju kopuma, kurus pārstāv Parlaments, un to dalībvalstu iedzīvotāju kopuma, kurus pārstāv Padome;

DR.  tā kā pašreizējās krīzes un krīzes pārvarēšanas pasākumu īstenošanas veida dēļ ir paplašinājušās debates par nepieiešamību palielināt lēmumu pieņemšanas demokrātisko raksturu EMS;

DS.  tā kā politiskajiem līderiem un iestāžu, aģentūru un citu Eiropas struktūru pārstāvjiem vajadzētu būt politiski atbildīgiem Parlamentam; tā kā regulāri ziņojumi un gada pārskati par šo struktūru darbu un prognozēm būtu jāiesniedz Parlamenta kompetentajai komitejai;

DT.  tā kā pēdējo gadu laikā Eiropadome ir centusies rast izeju no krīzes un ir izvirzījusi vairākus priekšlikumus, kuru īstenošanai Līgumos ne vienmēr ir noteiktas skaidras Savienības pilnvaras;

DU.  tā kā ir nosodāms Eiropadomes lēmums rast starpvaldību risinājumu, apejot Parlamentu kā svarīgu dalībnieku krīzes pārvarēšanā, lai gan dažkārt šāda pieeja ir neizbēgama;

DV.  tā kā priekšlikumi, kuru īstenošana ir Savienības lēmumu kompetencē, būtu jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pilnībā iesaistot Parlamentu;

DW.  tā kā Komisijas īstenošanas pilnvarām atbilstīgi uz noteikumiem pamatotai pieejai ekonomikas pārvaldības regulējumam, kā jo īpaši paredzēts pastiprinātajā Stabilitātes un izaugsmes paktā un makroekonomiskās uzraudzības mehānismā, būtu jāpiemēro Parlamenta ex-post demokrātiskā kontrole un Komisijai būtu jāatskaitās Parlamentam;

DX.  tā kā starpvaldību instrumenti, kuri izveidoti kopš krīzes sākuma 2009. gada decembrī, būtu jāpadara par Kopienas instrumentiem;

DY.  tā kā saistībā ar ekonomikas, monetāro un sociālo politiku, nodokļu piemērošanu, daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem ir vajadzīga plašāka demokrātiskā kontrole, līdzdalība un koplēmuma procedūras piemērošana; tā kā šajā nolūkā būtu jāizmanto pašlaik spēkā esošās “passerelle” klauzulas;

DZ.  tā kā nav pieņemams, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs nevar piedalīties visā Eiropadomes un eiro zonas augstākā līmeņa sanāksmju gaitā; tā kā būtu steidzami jārod risinājums, lai ar abu iestāžu politiskas vienošanās palīdzību novērstu šo demokrātiskās leģitimitātes trūkumu;

EA.  tā kā ir steidzami jānovērš pašreizējais EMS “demokrātijas deficīts” un visi turpmākie pasākumi virzībā uz banku savienību, fiskālo savienību un ekonomikas savienību ir cieši jāsaista ar uzlabotu ES līmeņa demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību;

EB.  tā kā katru reizi, kad Savienības līmenī tiek nodotas vai izstrādātas jaunas pilnvaras vai izveidotas jaunas Savienības iestādes, ir jānodrošina attiecīga Parlamenta leģitimitāte, demokrātiskā kontrole un atskaitīšanās Parlamentam;

EC.  tā kā neviens dalībvalstu noslēgts starpvaldību līgums nedrīkst radīt Savienības struktūrām paralēlas struktūras; tā kā visiem nolīgumiem, ar kuriem izveido starptautiskus vai pārvalstiskus režīmus, būtu jāpiemēro Parlamenta demokrātiskā kontrole;

ED.  tā kā patiesas ESS sagatavoti, pārbaudīti un izplatīti Eiropas statistikas dati ir ļoti svarīgs ieguldījums nolūkā sekmēt pilnīgu pārskatāmību un efektīvu publisku pārskatatbildību par Savienības politikas virzienu izstrādi, pārvaldību un īstenošanu Savienības un dalībvalstu mērogā;

EE.  tā kā Parlamenta un dalībvalstu parlamentu sadarbība, pamatojoties uz LES un LESD 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā (1. protokols), būtu jānostiprina, lai uzlabotu viedokļu apmaiņu un parlamentu darbības kvalitāti EMS pārvaldības jomā gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī; tā kā šāda sadarbība nebūtu jāuzskata par jaunas, jauktas parlamenta struktūras izveidi, kas no demokrātiskā un konstitucionālā viedokļa būtu gan neefektīva, gan nelikumīga;

1.  uzskata, ka EMS pārvaldība ir jāiekļauj Savienības institucionālajā satvarā, kas ir priekšnosacījums tās efektivitātei un pašreizējo atšķirību novēršanai dalībvalstu un Eiropas līmeņa politikā;

2.   aicina visas iestādes īsā laikā maksimāli izmantot spēkā esošajos Līgumos paredzētās iespējas un to elastību, vienlaikus gatavojoties vajadzīgajiem Līgumu grozījumiem, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un demokrātisko leģitimitāti; atkārto, ka būtu jāizslēdz jauna starpvaldību nolīguma iespēja;

3.  uzsver, ka gan pasākumiem, kuri ir ierosināti atbilstīgi spēkā esošajiem Līgumiem, gan turpmākajiem Līgumu grozījumiem nevajadzētu izslēgt līdzdalības iespējas un būtu jānodrošina Savienības integritāte;

4.  aicina Padomi, kura piešķīra pilnvaras sagatavot ziņojumu “Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”, nekavējoties iekļaut Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju šā priekšlikuma sagatavotāju skaitā ar līdzvērtīgām tiesībām, lai nostiprinātu priekšlikuma demokrātisko leģitimitāti;

5.  atzinīgi vērtē to, ka, lai gan līdz šim ir notikusi tikai neoficiāla līmeņa līdzdalība, Parlamenta Priekšsēdētāju konference ir lūgusi Parlamenta kompetentajai komitejai izvērtēt būtiskākos priekšlikumus kopā ar trijiem pārstāvjiem (sherpas), kuri Parlamenta vārdā ved sarunas ar pastāvīgo Eiropadomes priekšsēdētāju;

6.  apstiprina, ka izmantos visas savas pilnvaras, lai iesniegtu Padomei priekšlikumus par grozījumu veikšanu Līgumos, kuri pēc tam ir jāizskata konventam, lai pabeigtu patiesas EMS izveidi, paplašinot Savienības pilnvaras, jo īpaši ekonomikas politikas jomā, un nostiprinot Savienības pašu resursus un budžeta veiktspēju, Komisijas lomu un demokrātisko pārskatatbildību un Parlamenta prerogatīvas;

7.  aicina dalībvalstu parlamentus iesaistīties to valdību fiskālo un reformu plānu sagatavošanā, pirms tos iesniedz Savienībai; plāno ierosināt konventam pievienot šo skaidro pienākumu dalībvalstu parlamentu funkcijām saskaņā ar LES 12. pantu;

8.  aicina Padomes priekšsēdētāju bez kavēšanās, vienojoties ar Parlamentu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru atbilstīgi Lisabonas līgumam pabeigt un pieņemt Padomes bloķētās likumdošanas procedūras, jo īpaši tās, kuras attiecas uz KPD IV (kapitāla prasības) un dalībvalstu noguldījumu garantiju shēmām;

9.  uzskata par absolūtu nepieciešamību un visu turpmāko pasākumu virzībā uz banku savienību, fiskālo savienību un ekonomikas savienību priekšnoteikumu būtisku EMS pārvaldības demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības uzlabošanu Savienības mērogā, palielinot Parlamenta lomu;

10.  uzskata, ka atbilstīgi spēkā esošajiem Līgumiem varētu noteikt par saistošu to dalībvalstu budžeta disciplīnas koordināciju un pārraudzību, kuru naudas vienība ir eiro, un piemērot tām Eiropas Savienības Tiesas kontroli, pamatojoties uz LESD 136. pantu un 121. panta 6. punktu, bet uzskata arī, ka no konstitucionālā viedokļa šis pasākums būtu jāapsver tikai tad, ja tas ievērojami nostiprinātu Parlamenta nozīmi saistībā ar LESD 121. panta 3. un 4. punktu, un nolūkā pabeigt un īstenot daudzpusējās uzraudzības procedūru ar deleģētajiem aktiem, pamatojoties uz LESD 290. pantu; atgādina, ka saskaņā ar Līgumiem augsta līmeņa nodarbinātības veicināšana un atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir jāņem vērā, nosakot un īstenojot Savienības politiku un rīcību, t. i., pilnveidojot pašreizējās stratēģijas un ieviešot jaunu pamatnostādņu kopumu dalībvalstīm, tostarp sociālos un ekonomikas kritērijus ar obligātajiem standartiem, kuri jāpiemēro to ekonomikas sistēmas galvenajiem elementiem;

11.  uzskata, ka patiesai EMS nevajadzētu nozīmēt tikai noteikumu sistēmu, bet arī lielāku budžeta veiktspēju, pamatojoties uz konkrētiem pašu resursiem (tostarp finanšu darījumu nodokli), ar kuriem atbilstīgi Savienības budžeta sistēmai atbalsta izaugsmi un sociālo kohēziju, risinot problēmas saistībā ar nelīdzsvarotību, strukturālām atšķirībām un ārkārtas finanšu situācijām, kas ir tieši saistītas ar monetāro savienību, neapdraudot tā tradicionālās funkcijas finansēt kopējo politiku;

12.  uzskata, ka saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem LESD 136. pants ļauj Padomei, pamatojoties uz Komisijas sniegtu ieteikumu un ņemot vērā to dalībvalstu balsojumu, kuru naudas vienība ir eiro, saskaņā ar Eiropas pusgadu pieņemt saistošas ekonomikas politikas pamatnostādnes eiro zonas valstīm; uzsver, ka stimulu mehānisms nostiprinātu ekonomikas politikas koordinācijas saistošo raksturu; aicina Iestāžu nolīgumā paredzēt Parlamenta iesaisti gada izaugsmes pētījuma un ekonomikas politikas un nodarbinātības pamatnostādņu izstrādē un apstiprināšanā;

13.  apstiprinot savu nodomu pastiprināt sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem, pamatojoties uz 1. protokolu, uzsver, ka šāda sadarbība nebūtu jāuzskata par jaunas jauktas parlamentāras struktūras izveidi, kas no demokrātiskā un konstitucionālā viedokļa būtu gan neefektīva, gan nelikumīga; uzsver Parlamenta kā parlamentāras struktūras absolūto leģitimitāti Savienības līmenī saistībā ar nostiprinātu un demokrātisku EMS pārvaldību;

14.  prasa, lai Komisija pēc iespējas drīzāk pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, Parlamentam darbojoties kā vienam no likumdevējiem, iesniegtu priekšlikumus aktiem par pielikumā noteikto detalizēto instrukciju ievērošanu;

15.  apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes princips un Savienības iedzīvotāju pamattiesības;

16.  aicina Komisiju papildus pasākumiem, kurus drīkst pieņemt un kuri bez kavēšanās ir jāpieņem saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem, uzskaitīt institucionālās pārmaiņas, kas var būt vajadzīgas, lai izveidotu stabilāku EMS struktūru, ņemot vērā nepieciešamību izveidot integrētu finanšu sistēmu, integrētu budžeta sistēmu, kā arī integrētu ekonomikas politikas sistēmu, kuras pamtā ir Parlamenta lomas palielināšana;

17.  uzskata, ka prasītā priekšlikuma finansiālā ietekme jāsedz ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tās pielikumā izklāstītos ieteikumus Komisijai, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eurogrupas priekšsēdētājam un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.


PIELIKUMS

DETALIZĒTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1.  Integrēta finanšu sistēma

1.1. ieteikums saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Pašreizējie Komisijas priekšlikumi par vienotu Eiropas uzraudzības mehānismu būtu jāpieņem iespējami drīz, lai nodrošinātu uzraudzības noteikumu efektīvu piemērošanu, riska kontroli un krīzes novēršanu attiecībā uz kredītiestādēm visā Savienībā.

Priekšlikuma juridiskajam pamatam, formai un saturam būtu jānodrošina visu dalībvalstu pilnvērtīgas līdzdalības iespējas vienotajā Eiropas uzraudzības mehānismā, nodrošinot to dalībvalstu pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, kuru valūta nav eiro, un uzņemto saistību un ietekmes uz lēmumu pieņemšanu proporcionālu attiecību.

Eiro zonas dalībvalstu līdzdalībai Eiropas uzraudzības iestādes darbā vajadzētu būt obligātai.

Eiropas Parlamentam attiecībā uz priekšlikumu būtu jānodrošina plašas demokrātiskas kontroles tiesības, ievērojot Līgumos noteiktās pilnvaras.

Juridiskajā pamatā būtu jāparedz Eiropas Parlamenta kā viena no likumdevējiem tiesības gadījumos, kad tā likumdevēja pilnvaras nav īstenojamas, piemērojot “uzraudzības tiesību aktu kopuma” koncepciju. Sakaņā ar LESD 263. pantu Eiropas Savienības Tiesa pārbauda to ECB pieņemto aktu likumību, kas nav ieteikumi un atzinumi un kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām.

Priekšlikumam būtu jānodrošina, ka visi Regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzētie EBI uzdevumi arī turpmāk tiek veikti Savienības līmenī un ka priekšlikumi atbilst Eiropas uzraudzības iestāžu pareizai darbībai, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1093/2010.

Eiropas uzraudzības iestādei ir jāatskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei par darbībām un pieņemtajiem lēmumiem Eiropas uzraudzības jomā un jāiesniedz ziņojumi kompetentajai Eiropas Parlamenta komitejai. Lai nodrošinātu demokrātisko pārskatatbildību, cita starpā ir jāparedz Parlamenta apstiprinājums vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības padomes priekšsēdētāja kandidatūrai, ko izvēlas atklātā konkursa procedūrā, priekšsēdētāja pienākums atskaitīties Eiropas Parlamentam, Eiropas Parlamenta tiesības uzdot rakstiskus un mutiskus jautājumus un Eiropas Parlamenta tiesības veikt izmeklēšanu saskaņā ar LESD.

Eiropas vienotajam uzraudzības mehānismam jābūt neatkarīgam no dalībvalstu politiskajām interesēm, un tam jānodrošina, ka Savienības intereses ir svarīgākas par dalībvalstu interesēm, pamatojoties uz Savienības pilnvarojumu un atbilstošu pārvaldību.

Vienotā uzraudzības mehānisma lēmumu pieņemšanas procesi jāprecizē attiecīgā tiesību akta priekšlikumā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Eiropas uzraudzības iestādei vajadzētu būt pilnvarām un atbildībai:

   uzraudzīt visu sistēmā iekļauto valstu kredītiestādes, skaidri sadalot operatīvos pienākumus starp Eiropas un dalībvalstu uzraudzības iestādēm, ņemot vērā banku apjomu un darbības veidu, kā arī uzraudzības pienākumu veidu;
   darboties tādā veidā, kas atbilst nepieciešamībai nodrošināt iekšējā tirgus vienotību, integritāti un starptautisko konkurētspēju, piemēram, nodrošinot, lai starp dalībvalstīm nav nekādu konkurences šķēršļu;
   pienācīgi ņemt vērā tās darbību ietekmi uz konkurētspēju un jauninājumiem iekšējā tirgū, visas Savienības integritāti, Savienības konkurētspēju pasaulē, finansiālo integrāciju, patērētāju aizsardzību un Savienības stratēģiju nodarbinātības un izaugsmes jomā;
   aizsargāt iesaistīto dalībvalstu visu finanšu sistēmas daļu stabilitāti un noturību, tirgu un finanšu produktu pārredzamību, kā arī noguldītāju, ieguldītāju un nodokļu maksātāju aizsardzību, ņemot vērā tirgu un institucionālo daudzveidību;
   novērst regulatīvo patvaļu un nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus;
   uzlabot starptautiskās uzraudzības koordināciju un vajadzības gadījumā pārstāvēt Savienību starptautiskajās finanšu iestādēs;
   ja attiecīgās dalībvalstu iestādes nerīkojas, veikt nepieciešamos pasākumus to finanšu iestāžu pārstrukturēšanai, glābšanai vai likvidācijai, kurām radušās problēmas vai kuru problēmas radītu bažas saistībā ar vispārējām sabiedrības interesēm.

Struktūrām, kas atbild par uzraudzību pārvalstiskā līmenī, jāpiešķir pietiekami resursi, arī personāls, lai tām būtu tādas darbības spējas, kādas nepieciešamas to funkciju izpildei.

1.2. ieteikums saistībā ar noguldījumu garantijām

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Eiropas Parlaments aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai attiecībā uz pārstrādāto direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām nodrošinātu likumdošanas procedūras iespējami ātrāku pabeigšanu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2012. gada 16. februāra nostājas dokumentu.

Ņemot vērā vienotā Eiropas noguldījumu garantiju režīma iltermiņa mērķi, visām Savienības noguldījumu garantiju sistēmām būtu jāpiemēro stingras prasības, lai panāktu vienādu visaptverošu aizsardzību un vienādu stabilitāti noguldījumu garantiju sistēmām un nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus. Vienīgi šādi var tikt radīti priekšnoteikumi, lai panāktu vajadzīgo elastīgumu, kas ļautu pienācīgi ņemt vērā atsevišķo valstu stāvokli finanšu jomā.

Līdzko sāk darboties efektīva noregulējuma sistēma un efektīvs vienotais uzraudzības mehānisms, būtu jāizvērtē iespējas izveidot vienotu Eiropas noguldījumu garantiju fondu ar funkcionējošām noguldījumu garantiju sistēmām, kas nodrošinātas ar pietiekamu finansējuma apjomu, tādējādi palielinot sistēmu uzticamību un ieguldītāju uzticību.

Privāto uzkrājumu aizsardzības nodrošināšanai ir jāgarantē līdzekļu funkcionāla nošķirtība, vienlaikus nodrošinot efektīvu līdzekļu piesaisti noguldījumu garantijām, kā arī sanācijai un noregulējumam.

Noguldījumu garantiju mehānismiem, kā arī sanācijas un noregulējuma sistēmām būtu jāparedz stabila ex-ante finanšu struktūra, kuras pamatā ir attiecīgās nozares iemaksas un kurā noteiktas finanšu iestādes iemaksas atbilst šīs iestādes darbības riska līmenim, publiskos līdzekļus izmantojot tikai kā pēdējo atbalsta mehānismu, ko izmanto pēc iespējas maz.

1.3. ieteikums saistībā ar sanāciju un noregulējumu

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Pašreizējais priekšlikums direktīvai, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma sistēmu, jāpieņem iespējami ātri, lai radītu Eiropas sistēmu noregulējuma pasākumu piemērošanai un vidējā termiņā varētu uzsākt vienotas Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmas veidošanu. Jāņem vērā tas, ka dažām banku nozarēm jau ir mehānismi pilnvērtīgai aizsardzībai un sanācijas un noregulējuma instrumenti, kas jāatzīst, jāatbalsta un jānosaka tiesību aktā.

Efektīvas noregulējuma un sanācijas sistēmas vispārējais mērķis ir samazināt līdz minimumam nodokļu maksātāju līdzekļu iespējamo izmantošanu banku iestāžu sanācijai un noregulējumam.

Privāto uzkrājumu aizsardzības nodrošināšanai ir jāgarantē līdzekļu funkcionāla nošķirtība, vienlaikus nodrošinot efektīvu līdzekļu piesaisti noguldījumu garantijām, sanācijai un noregulējumam.

Sanācijas, noregulējuma un noguldījumu garantiju sistēmām būtu jānodrošina stabila ex-ante finanšu struktūra, kuras pamatā ir attiecīgās nozares iemaksas un kurā noteiktas finanšu iestādes iemaksas atbilst šīs iestādes darbības riska pakāpei, publiskos līdzekļus izmantojot tikai kā pēdējo atbalsta mehānismu, ko izmanto pēc iespējas maz.

Priekšlikumam arī būtu jāatbilst citiem aspektiem, kas ir paredzēti Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par pārrobežu krīzes vadību banku nozarē, piemēram, maksātnespējas tiesību aktu saskaņošanai, kopīgai riska novērtēšanai, vienotam instrumentu kopumam un “intervences posmiem”.

1.4. ieteikums saistībā ar banku savienības papildelementiem

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

   prasība vajadzības gadījumā īstenot dažu īpaši riskantu finanšu darbību juridisku nošķiršanu no attiecīgās banku grupas noguldījumu banku darbības saskaņā ar Liikanen ziņojumu;
   “vienāda riska un vienādu noteikumu” regulatīvā sistēma, kas nodrošina, ka iestādes, kas nav bankas, bet veic līdzīgas darbības un sadarbojas ar bankām, ir regulatīvajām iestādēm sasniedzamas;
   banku finansiālā stāvokļa ticamas un regulāras stresa pārbaudes, kas veicina problēmu agrīnu atklāšanu un efektīvi nosaka intervences apjomus;
   vienots noteikumu kopums visu banku piesardzīgai uzraudzībai un vienota makrouzraudzības sistēma, kam jānovērš turpmāka finansiālā sadrumstalotība.

2.  Integrēta fiskālā sistēma

2.1. ieteikums par divu tiesību aktu kopumu

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Turpmāk minētajās jomās Komisijai būtu efektīvi jāīsteno kompromisi, kas divu tiesību aktu kopumam veltītajās trialoga sarunās tiks panākti starp Eiropas Parlamentu un Padomi:

   kopīgu budžeta termiņu izstrāde;
   dalībvalstu budžeta sistēmu reformēšana;
   budžeta plānu novērtēšana, tostarp to publisko ieguldījumu un izdevumu kvalitatīva novērtēšana, kas saistīti ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;
   ekonomisko partnerattiecību programmu izveide;
   rūpīgāka to dalībvalstu uzraudzība, kuru naudas vienība ir eiro un kurām tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra;
   rūpīgāka to dalībvalstu uzraudzība, kuru naudas vienība ir eiro un kurās ir tām piemērotās pārmērīgas budžeta deficīta novēršanas procedūras saistību neizpildes risks;
   ziņošana par parāda vērtspapīru emitēšanu;
   iniciatīvas izstrāde, nosakot programmu kopumu, kas nepieciešams papildu ilgtermiņa ieguldījumu mobilizēšanai aptuveni 1 % apjomā no IKP, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un papildinātu veicamās strukturālās reformas nolūkā panākt Eiropas ekonomikas ekoloģisku pārveidi un videi draudzīgu ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunā darba vietām;

2.2. ieteikums par fiskālā pakta ietveršanu Kopienas tiesību kopumā

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Ņemot vērā tā īstenošanā gūtās pieredzes novērtējumu, fiskālais pakts saskaņā ar LES un LESD būtu pēc iespējas ātrāk jātransponē Savienības sekundārajos tiesību aktos.

2.3. ieteikums ‐ nodokļu sistēma

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Aizvien ciešākā ekonomikas, fiskālā un budžeta savienībā ir jāpaveic vairāk, lai saskaņotu nodokļu sistēmas un vērstos pret nelabvēlīgo nodokļu konkurenci dalībvalstu starpā, kas noteikti ir pretrunā iekšējā tirgus būtībai. Ja visi sarunu un kompromisa panākšanas pasākumi cieš neveiksmi, nodokļu jomā biežāk būtu jāizmanto uzlabota sadarbība (piemēram, kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes vai finanšu darījumu nodokļa noteikšanai), jo saskaņotas nodokļu sistēmas uzlabos budžeta politikas integrāciju.

2.4. ieteikums ‐ centralizēts Eiropas budžets, ko finansē no pašu resursiem

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Izstrādājot politikas virzienus, Komisijai un Padomei būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta nostājas par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem. Eiropas Parlaments ir atkārtoti aicinājis steidzami īstenot pašu resursu sistēmas reformu un atgriezties pie LESD burta un gara, norādot, ka Savienības budžets jāfinansē tikai no pašu resursiem.

Steidzami ir jānovērš situācija, kurā vajadzība pēc finansējuma Savienības budžetā ir pretrunā dalībvalstīs nepieciešamajai budžeta konsolidācijai. Tādēļ ir pienācis laiks pakāpeniski atjaunot tādu kārtību, ar ko paredz, ka Savienības budžetu finansē no patiesiem pašu resursiem, tādējādi attiecīgi atvieglojot dalībvalstu budžeta slogu. Turklāt ir jāatgādina, ka 2007. gada 29. marta, 2011. gada 8. jūnija, 2012. gada 13. jūnija un 2012. gada 23. oktobra rezolūcijā Eiropas Parlaments skaidro savu viedokli par to, kas ir patieso pašu resursu sistēma un kā to padarīt saderīgu ar fiskālo konsolidāciju, kura īstermiņā jāveic dalībvalstīs.

Turpmākai budžeta saskaņošanai Savienībā ir vajadzīga konsolidēti dati par Savienības, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību publisko līdzekļu izlietojumu, kas atbilst Savienības mērķiem. Tādēļ Komisijai turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos būtu jāiekļauj šādu konsolidētu datu sagatavošana.

2.5. ieteikums ‐ pakāpeniska parāda dzēšanas fonda izveide

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Būtu jāparedz pakāpeniska pāreja no pārmērīga parāda uz parāda dzēšanas fondu, pamatojoties uz Vācijas Ekonomikas ekspertu padomes priekšlikumu, ar ko paredz tāda fonda pagaidu izveidi, kurā līdzekļus iemaksātu dalībvalstis, kuru parāds pārsniedz 60 % un kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, paredzot parāda atlīdzināšanu apmēram 25 gadu laikpsomā, tādējādi izveidojot fondu, kas papildus visu pašreizējo mehānismu īstenošanai palīdzēs nākotnē saglabāt dalībvalstu kopējo parādu zem 60 % robežas.

2.6. ieteikums par cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Brīvu kapitāla apriti nevar izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, jo īpaši dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir eiro un kuras saskaras ar nopietnām grūtībām saistībā ar to finanšu stabilitāti eiro zonā vai kuras apdraud šādas grūtības. Tāpēc Komisijai saskaņā ar tās nozīmīgo 2012. gada 27. jūnija iniciatīvu būtu jāpastiprina cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jāpabeidz sarunu kārtas par starptautisko nolīgumu un jāiesniedz priekšlikumi par nodokļu iestāžu sadarbības un koordinācijas uzlabošanu.

Saskaņā ar LESD 326.–333. panta noteikumiem, izmantojot uzlabotu sadarbību, būtu jāievieš finanšu darījumu nodoklis.

2.7. ieteikums par ESM demokrātiskas uzraudzības nodrošināšanu

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

ESM būtu pakāpeniski jāsāk pārvaldīt, izmantojot Kopienas metodi, un par tā darbību būtu jāatskaitās Eiropas Parlamentam. Būtiskākos lēmumus, piemēram, lēmumus par finanšu palīdzības piešķiršanu dalībvalstij un memorandu parakstīšanu, būtu pienācīgi jāpārbauda Eiropas Parlamentam.

Trijotnes pārstāvji, kuri iecelti, lai nodrošinātu memorandu īstenošanu, pirms pienākumu izpildes uzsākšanas būtu jāuzklausa Eiropas Parlamentā, un tiem būtu regulāri jāsniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam.

2.8. ieteikums par demokrātiskas pārskatatbildības un fiskālās koordinēšanas leģitimitātes nodrošināšanu

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Visi jaunizveidotie fiskālās politikas mehānismi būtu jāsaskaņo ar atbilstīgiem noteikumiem, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību un leģitimitāti.

3.  Integrēta ekonomikas politikas sistēma

3.1. ieteikums par labāku ekonomikas politikas iepriekšēju koordinēšanu un Eiropas pusgada uzlabojumiem

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Komisijai būtu jānodrošina divu tiesību aktu kopumam veltīto trialoga sarunu laikā starp Eiropas Parlamentu un Padomi panākto kompromisu visaptveroša īstenošana.

Būtu rūpīgi jāizpēta Savienības instrumenti sociālās aizsardzības un minimālo sociālo standartu nodrošināšanai, tostarp jauniešu bezdarba novēršanai, piemēram, Eiropas jaunatnes garantija.

Komisijai, īstenojot parasto likumdošanas procedūru, nekavējoties būtu jāizstrādā priekšlikumi, lai sekundārajos tiesību aktos transponētu valstu vai valdību vadītāju 2012. gada 28. jūnijā pieņemtās saistības saskaņā ar Izaugsmes un nodarbinātības paktu. Jo īpaši ekonomikas koordinēšanas regulējumā pienācīgi būtu jāņem vērā dalībvalstu saistības “īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālu konsolidāciju, ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu un ņemot vērā valstu īpašos apstākļus” un veicināt ieguldījumus “uz nākotni vērstās jomās, kas ir tieši saistītas ar ekonomiskās izaugsmes potenciālu”.

Komisijai būtu jānāk klajā ar paskaidrojumu par gada izaugsmes pētījuma statusu. Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentam būtu jāiesaistās Eiropas pusgada īstenošanā.

Turpmākai budžeta saskaņošanai Savienībā ir vajadzīga konsolidēti dati par Savienības, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību publisko līdzekļu izlietojumu, kas atbilst Savienības mērķiem. Tādēļ Komisijai turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos būtu jāiekļauj šādu konsolidētu datu sagatavošana.

Pamatojoties uz Eiropas pusgada dažādajiem pasākumiem, kas paredzēti uzlabotajā Stabilitātes un izaugsmes paktā un makroekonomiskās uzraudzības mehānismā, būtu jāizvērtē papildu tiesību aktu nepieciešamība, ņemot vērā šādus apsvērumus:

   iekšējā tirgus attīstīšana un nostiprināšana un starptautiskās tirdzniecības saišu veicināšana ir būtiski aspekti ekonomiskās izaugsmes stimulēšanā, konkurētspējas palielināšanā un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanā; tāpēc Komisijai būtu jānosaka prasība gada izaugsmes pētījumā ņemt vērā pasākumus, ko dalībvalstis ir veikušas vienotā tirgus izveides pabeigšanai;
   dalībvalstu reformu programmām (VRP) un valstu stabilitātes programmām (VSP) jābūt cieši saistītām; atbilstīgai uzraudzībai būtu jānodrošina VRP un VSP saskaņotība;
   Eiropas pusgadam būtu jānodrošina iespēja radīt lielāku Savienības un dalībvalstu budžetu sinerģiju nolūkā sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; ņemot to vērā, Eiropas pusgads būtu jāizstrādā, lai ņemtu vērā arī resursu efektīvas izlietošanas rādītājus;
   attiecīgo programmu plānošanā un īstenošanā būtu jāpalielina reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī sociālo partneru līdzdalība, lai visos līmeņos palielinātu atbildības sajūtu par stratēģijas mērķiem un nodrošinātu labāku informētību par tās mērķiem un rezultātiem;
   Komisijai katru gadu līdz 1. decembrim būtu jāpieņem gada izaugsmes pētījums un brīdināšanas mehānisms, kurā ietverta īpaša eiro zonai paredzēta nodaļa; Komisijai būtu pilnībā jāpublisko tās izmantotās makroekonomiskās metodes un pieņēmumi;
   Komisijai gada izaugsmes pētījumā būtu skaidri jānovērtē ES un atsevišķo dalībvalstu būtiskākās ekonomiskās un fiskālās problēmas, jāierosina prioritārie pasākumi šo problēmu risināšanai un jānosaka Savienības un dalībvalstu veiktās iniciatīvas uzlabotas konkurētspējas un ilgtermiņa ieguldījumu atbalstīšanai, ilgtspējīgas izaugsmes šķēršļu novēršanai, Līgumos un spēkā esošajā stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto mērķu sasniegšanai, septiņu pamatiniciatīvu īstenošanai un makroekonomiskās nelīdzsvarotības mazināšanai;
   dalībvalstīm un to reģioniem valsts reformu, attīstības un kohēzijas programmu izstrādē būtu plašāk jāiesaista valstu parlamenti un reģionu pašvaldības, sociālie partneri, valsts pārvaldes iestādes un pilsoniskā sabiedrība un regulāri jāapspriežas ar šīm iesaistītajām personām;
   Komisijai gada izaugsmes pētījumā būtu skaidri jānosaka būtisku Savienības līmenī un dalībvalstīs īstenotu ekonomikas politikas pasākumu iespējamā pārrobežu savstarpējā ietekme;
   tiklīdz Komisija ir pieņēmusi gada izaugsmes pētījumu, par Eiropas pusgadu atbildīgajiem komisāriem ir jātiekas ar attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju pārstāvjiem un jāapspriež minētais pētījums;
   Padomes pārstāvjiem jūlijā būtu jāapmeklē Parlaments un jāizskaidro tam visas būtiskās izmaiņas, ko Padome ir ieviesusi Komisijas ierosinātajos ieteikumos, kuri izstrādāti katrai dalībvalstij atsevišķi; Komisijai būtu jāpiedalās šajā uzklausīšanā, lai paustu savu viedokli par situāciju;
   dalībvalstīm būtu jāiesniedz iespējami detalizēta informācija par valsts reformu programmās paredzētajiem pasākumiem un instrumentiem valsts izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp informācija par īstenošanas termiņu, paredzamo ietekmi, iespējamo savstarpējo ietekmi, neveiksmīgas īstenošanas riskiem, izmaksām un attiecīgā gadījumā par Savienības struktūrfondu izmantošanu;
   stimulu mehānismi stiprinātu ekonomikas politikas koordinēšanas saistošo raksturu.

3.2. ieteikums par Sociālo paktu Eiropai

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Saskaņā ar līgumiem, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, jāņem vērā nepieciešamība veicināt augstu nodarbinātības līmeni un nodrošināt atbilstīgu sociālās aizsardzības līmeni.

Īpašie noteikumi par budžeta disciplīnas saistošu uzraudzību eiro zonā var papildināt ‐ un tiem arī būtu jāpapildina ‐ kritērijus fiskālajā un makroekonomikas jomā ar kritērijiem nodarbinātības un sociālajā jomā, lai nodrošinātu minēto noteikumu atbilstīgu īstenošanu, pieņemot attiecīgus Savienības finanšu noteikumus.

Būtu jāizstrādā Sociālais pakts Eiropai, lai veicinātu:

   jaunatnes nodarbinātību, tostarp tādas iniciatīvas kā Eiropas jaunatnes garantiju;
   sabiedrisko pakalpojumu kvalitatīvu un atbilstīgu finansēšanu;
   pienācīga dzīves līmeņa algu nodrošināšanu;
   piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem mājokļiem un sociālajiem mājokļiem;
   sociālās aizsardzības minimuma ieviešanu, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi veselības aprūpes pamatpakalpojumiem neatkarīgi no ienākumiem;
   sociālā protokola īstenošanu, lai aizsargātu sociālās un darba pamattiesības;
   Eiropas regulējuma izstrādi, lai sociāli atbildīgi pārvaldītu pārstrukturēšanu;
   jaunas veselības aizsardzības un darba drošības stratēģijas izstrādi, ņemot vērā ar stresu saistītās slimības;
   visiem vienādu samaksu par līdzvērtīgu darbu un vienādas tiesības uz līdzvērtīgu darbu.

4.  Demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības nostiprināšana

4.1. ieteikums par ekonomikas jautājumiem veltītu dialogu

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Komisijai būtu jānosaka prasība visaptveroši īstenot divu tiesību aktu kopumam veltīto trialoga sarunu laikā starp Eiropas Parlamentu un Padomi panāktos kompromisus.

4.2. ieteikums ‐ Eiropas finansiālā atbalsta mehānismi

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

Eiropas Parlamentam jābūt demokrātiskas kontroles un uzraudzības tiesībām attiecībā uz Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta / Eiropas Stabilitātes mehānisma un visu turpmāko līdzīgo struktūru darbību, un šajā kontrolē un uzraudzībā būtu jāiesaista Revīziajs palāta un OLAF. Eiropas Stabilitātes mehānisms būtu jāietver Kopienas tiesību kopumā.

4.3. ieteikums par Eiropas Parlamenta un parlamentu savstarpējās sadarbības nozīmes palielināšanu Eiropas pusgada kontekstā

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

–  Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Eiropadomes pavasara sanāksmē iesniedz Parlamenta viedokli par gada izaugsmes pētījumu. Būtu jānoslēdz tāds iestāžu nolīgums, kurā paredzēta Eiropas Parlamenta iesaiste gada izaugsmes pētījuma, ekonomikas politikas un nodarbinātības pamatnostādņu izstrādē un apstiprināšanā;

–   pusgada svarīgākajos brīžos (t. i., pēc gada izaugsmes pētījuma un pēc katrai valstij izstrādāto ieteikumu publicēšanas), kad tiek organizētas dalībvalstu parlamentu pārstāvju un Eiropas Parlamenta pārstāvju parlamentārās sanāksmes, būtu jānodrošina arī Komisijas un Padomes pārstāvju klātbūtne, jo īpaši sniedzot dalībvalstu parlamentiem iespēju valsts budžeta apspriešanā ņemt vērā Eiropas perspektīvu.

4.4. ieteikums par pārredzamības, leģitimitātes un pārskatatbildības uzlabošanu

Eiropas Parlaments uzskata, ka tiesību aktam, kas jāpieņem, būtu jāreglamentē turpmāk minētie jautājumi:

–   lai nostiprinātu pārredzamību, ECOFIN un Eurogrupai būtu jānodod Eiropas Parlamentam visi svarīgākie iekšējie dokumenti, darba kārtības un papildu informācijas materiāli pirms šo struktūru sanāksmēm; turklāt Eurogrupas priekšsēdētājam regulāri būtu jāierodas Eiropas Parlamentā, lai, piemēram, piedalītos uzklausīšanās, ko rīko Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas vadībā;

   Eiropas Parlamentam ir pilnībā jāiesaista četru priekšsēdētāju ziņojuma turpmākā izstrādē atbilstīgi Kopienas metodei; šo līdzdalību var organizēt darba grupas līmenī (sagatavošanas darbs), kā arī priekšsēdētāju līmenī (lēmumu pieņemšana);
   Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs būtu jāaicina piedalīties Eiropadomes sanāksmēs un eiro zonas augstākā līmeņa sanāksmēs;
   katru reizi, kad Savienības līmenī tiek nodotas vai izstrādātas jaunas pilnvaras vai izveidotas jaunas Savienības iestādes, būtu jānodrošina attiecīga Eiropas Parlamenta demokrātiskā kontrole un atskaitīšanās Eiropas Parlamentam;
   Eiropas Parlamentam būtu jāuzklausa ESM priekšsēdētāja amata kandidāts un jāsniedz piekrišana šā kandidāta iecelšanai amatā; priekšsēdētājam būtu regulāri jāsniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam;
   the Commission representative(s) pirms Komisijas trijotnes pārstāvis(-ji) sāk darbu, Eiropas Parlamentam viņš(-i) būtu jāuzklausa, un šiem pārstāvjiem būtu regulāri jāsniedz ziņojumi Parlamentam;
   ekonomikas un monetāro lietu komisāra darbības funkciju paplašināšanai vai Eiropas finanšu pārvaldības iestādes izveidei jābūt saistītai ar atbilstīgiem demokrātiskas pārskatatbildības un leģitimitātes pasākumiem, tostarp Eiropas Parlamenta apstiprināšanas un kontroles procedūrām;
   tikai Kopienas metodes un Savienības tiesību piemērošana un Savienības iestādes var nodrošināt demokrātisku pārskatatbildību un leģitimitāti Eiropas Savienībā; saskaņā ar Līgumiem EMS var izveidot tikai Savienība;
   Savienības valūta ir eiro, un tās parlaments ir Eiropas Parlaments; izstrādājot EMS jauno struktūru, jāatzīst, ka Eiropas Parlaments ir galvenais pārskatatbildības nodrošinātājs Savienības līmenī;
   Eiropas Parlaments pilnībā jāiesaista EMS nākotnes plānošanas procesā saskaņā ar Kopienas metodi.

Visi lēmumi saistībā ar ekonomikas un monetārās savienības pilnveidošanu ir jāpieņem, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību; jebkura atkāpe no Kopienas metodes un starpvaldību līgumu plašāka izmantošana tikai šķeltu un vājinātu Savienību un eiro zonu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika