(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0470),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0220/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0239/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 68, 6.3.2012., 47. lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas 1997. gadā pieņemtā Lašu rīcības plāna darbības termiņš beidzās 2010. gadā. Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) līgumslēdzējas puses ir mudinājušas Savienību izstrādāt ilgtermiņa plānu Baltijas laša krājuma pārvaldībai.

(2)  Zinātniskajos ieteikumos, kurus nesen izstrādājusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), norādīts, ka daži Baltijas laša upju krājumi ir ārpus drošām bioloģiskām robežām un Eiropas līmenī būtu jāizstrādā daudzgadu plāns.

(3)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tā kā lasis ir anadroma suga, Baltijas laša jūras krājumu saglabāšanu nevar nodrošināt, ja nav pieņemti pasākumi, lai aizsargātu šādus krājumus laikā, kad tie uzturas upēs. Lai nodrošinātu jūras sugu efektīvu saglabāšana visā to migrācijas ciklā, arī šādi pasākumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj daudzgadu plānā.

(4)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(3) lasis ir minēts kā viena no Savienības nozīmes sugām, un pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētajai direktīvai, būtu jābūt izstrādātiem tā, lai nodrošinātu, ka šādu sugu izmantošana ir saderīga ar labvēlīgu saglabāšanās stāvokli. Tāpēc nepieciešams nodrošināt to, lai laša aizsardzības pasākumi, kurus veic saskaņā ar šo regulu, noritētu saskanīgi ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu, un tie būtu savstarpēji koordinēti. Arī aizliegums zvejot ar dreifējošām āķu jedām ir nozīmīgs pasākums lašu krājumu stāvokļa uzlabošanai, jo tas samazina pārāk mazu lašu izmetumus.[Gr. 1]

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(4), ir izstrādāta, lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu ūdens vidi, kurā lasis pavada daļu dzīves cikla. Baltijas laša krājuma daudzgadu plānam būtu jāpalīdz sasniegt Direktīvas 2000/60/EK mērķus. Pasākumi, kas jau ir paredzēti minētajā direktīvā, piemēram, upju baseinu pārvaldības plāni, nebūtu atkārtoti jāparedz šajā regulā. Taču ir nepieciešams nodrošināt to, lai pasākumi, kurus laša dzīvotņu aizsardzībai un uzlabošanai iekšzemes ūdeņos veic saskaņā ar šo regulu, noritētu koordinēti un saskanīgi ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu.

(6)  Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šāda juridiska prasība kopš 1994. gada ir iekļauta ANO Jūras tiesību konvencijā. ICESHELCOM uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 60–75 %80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus. [Gr. 2]

(6a)  Smoltu produkcijas kapacitāte ir aptuvens laša krājuma veselīguma rādītājs jebkurā konkrētā upē. Lai smoltu produkciju varētu izmantot kā rādītāju, pirms tam nepieciešams veikt vairākas aplēses. Turklāt smoltu produkcijas līmeni ietekmē daudzi faktori, kuru dēļ ir grūti noteikt savstarpējo sakarību starp smoltu produkciju un laša krājuma veselīgumu. Tāpēc lašu māšu atgriešanās upēs būtu jāizmanto kā otrs lietderīgs laša krājuma veselīguma rādītājs.[Gr. 3]

(7)  Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka Baltijas laša krājumu ģenētiskais piesārņojums varētu izraisīt izdzīvotības rādītāju pasliktināšanos un vietējo populāciju samazināšanos un novājināt ģenētiskās spējas pretoties slimībām un pielāgoties mainīgiem vietējiem vides apstākļiem. Tāpēc Baltijas laša krājumu ģenētiskās integritātes un daudzveidības saglabāšanai ir izšķirošā nozīme krājumu saglabāšanā, un tā būtu jāiekļauj daudzgadu plānā kā viens no mērķiem.

(8)  Zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam jūrā un upēs vajadzētu būt tādam, lai saskaņā ar noteiktiem mērķapjomiem un termiņiem tiktu sasniegts savvaļas laša krājuma apmērs, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs jūrā būtu jānosaka, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu.

(9)  Lai plāna īstenošana būtu efektīvāka un būtu iespējams mērķtiecīgāk pievērsties katras lašupes krājuma specifikai, attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu būtu jāpilnvaro noteikt laša zvejas izraisītas mirstības rādītāju, kopējo pieļaujamo nozveju un dažus tehniskus saglabāšanas pasākumus to upēs.

(10)  Pieņemot pasākumus šīs regulas satvarā, dalībvalstīm būtu pilnībā jāievēro savas starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas(5) 66. panta, kurā cita starpā paredzēts, ka anadromu krājumu izcelsmes valstij un citām attiecīgajām valstīm jāsadarbojas šo krājumu saglabāšanas un pārvaldības nolūkā.

(11)  Būtu jāparedz, ka Komisija periodiski novērtē dalībvalstu pasākumu piemērotību un efektivitāti, pamatojoties uz daudzgadu plānā noteiktajiem mērķapjomiem un mērķiem.

(12)  Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka neatbilstīga krājumu papildināšana var būtiski ietekmēt Baltijas laša krājuma ģenētisko daudzveidību.un Pastāv arī risks, ka liels skaits mākslīgi audzētu zivju, kuras katru gadu ielaiž Baltijas jūrā, ietekmēvarētu ietekmēt savvaļas laša populāciju ģenētisko integritāti, un šādi ielaidumi būtu pakāpeniski jāpārtrauc. Tāpēc krājumu papildināšana būtu stingrāk jākontrolē. TāpēcTurklāt šajā daudzgadu plānā būtu jāparedz ielaišanas nosacījumi par tāda ģenētiskā materiāla iegūšanu, kurš paredzēts papildināšanai domāto laša krājumu audzēšanai un mākslīgai audzēšanai, kā arī par krājumu papildināšanas kārtību, lai nodrošinātu, ka papildināšana nelabvēlīgi neietekmē ģenētisko daudzveidību. [Gr. 4]

(13)  Tieša krājumu atjaunošana potenciālās lašupēs konkrētos apstākļos ir uzskatāma par saglabāšanas pasākumu; tā kā tā dod iespēju atjaunot pašatražojošās laša populācijas, tai ir pozitīva ietekme uz lašu kopējo skaitu un zvejniecību. Būtu skaidri jānosaka, ka par tiešu krājumu atjaunošanu, kura atbilst šiem nosacījumiem, ir atļauts pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu(6) 38. panta 2. punktu.

(14)  Tā kā laša ielaidumi dažās dalībvalstīs pašlaik var būt obligāti un lai dotu dalībvalstīm laiku pielāgoties šīm prasībām,Tomērlašu ielaišanu, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, tomēr vajadzētu būt atļautiem pārejas periodā, kurš ilgst septiņus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.nevajadzētu vairs atļaut pēc desmit gadus ilga laikposma, ja šā laikposma beigās savvaļas smoltu produkcija sasniedz 80 % no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes attiecīgajā lašupē. Ja šis mērķis netiek sasniegts, lašu ielaišana, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, var turpināties nākamos desmit gadus ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir izanalizējusi un novērsusi minētā mērķa neizpildes cēloņus. Ir iespējams, ka lašu ielaišana dažās dalībvalstīs pašlaik ir obligāta, un tādēļ būtu jādod dalībvalstīm laiks pielāgoties šīm prasībām. [Gr. 5]

(15)  Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pasākumu ievērošanu, būtu jāpieņem īpaši kontroles pasākumi papildus tiem, kuri paredzēti Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai(7).

(15a)  Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību, būtu jāpalielina ieinteresēto personu savstarpējā uzticēšanās un jāuzlabo metodes, ko tās izmanto savstarpējai saziņai.[Gr. 6]

(16)  Ievērojams skaits piekrastes kuģu, kuri zvejo lašus, ir īsāki par 10 m. Tāpēc zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā, būtu jāpaplašina, lai aptvertu visus komerciālās zvejas kuģus un atpūtas zvejas pakalpojumu kuģus. [Gr. 7]

(17)  Lai nepieļautu to, ka tiek sniegti nepatiesi nozvejas ziņojumi, kuros laši reģistrēti kā taimiņi, un tāpēc notiek izvairīšanās no pienācīgas kontroles, pienākums iesniegt iepriekšējus paziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu būtu jāattiecina arī uz visiem kuģiem, uz kuriem paturēti taimiņi.

(17a)  Dalībvalstīm, lai nodrošinātu vienkāršu un efektīvu režīmu un veicinātu ilgtspējīgu zveju, būtu jānostiprina kontroles un iepriekšējās paziņošanas sistēmas atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem, kurus izmanto makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem.[Gr. 8]

(17b)  Minimālais izkraušanas izmērs būtu jānosaka gan taimiņiem (Salmo trutta), gan lašiem (Salmo salars) ICES 22.–32. apakšrajonā, atkāpjoties no Padomes 2005. gada 21. decembra Regulas (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā(8), 14. panta un IV pielikuma.[Gr. 9]

(18)  Lai nodrošinātu labākus un plašākus zinātniskos datus par laša krājumu, būtu jāatļauj elektrozveja.

(19)  Nesenā zinātniskā ieteikumā norādīts, ka laša atpūtas zveja jūrā ievērojami ietekmē laša krājumus, lai gan pieejamie dati šajā jomā nav precīzi. Konkrēti, atpūtas zvejā no kuģiem, kurus ekspluatē uzņēmumi, kas piedāvā savus pakalpojumus peļņas gūšanas nolūkā, var tikt iegūta nozīmīga daļa Baltijas laša nozvejas. Lai nodrošinātu, ka daudzgadu plāns darbojas sekmīgi, tādēļ ir lietderīgi ieviest dažus īpašus pārvaldības pasākumus šādu atpūtas zvejas darbību kontrolei. [Gr. 10]

(19a)  Būtu jāveicina un jāatbalsta dalībvalstīs vai tām kopīgi izmantojamu reģistrēšanas sistēmu izveide internetā, lai reģistrēšanu atvieglotu. Informācijai par reģistrēto nozveju vajadzētu būt publiski pieejamai. Tomēr konkrēta nozvejas ieguves vieta nebūtu jāatklāj, lai neradītu zvejniekiem stimulu doties uz šo konkrēto zvejas vietu.[Gr. 11]

(20)  Lai efektīvi sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķapjomus un varētu strauji reaģēt uz krājuma stāvokļa izmaiņām, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz konkrētiem nebūtiskiem šīs regulas elementiem, kas paredzēti tās 6., 7., 11. un 25. pantā. Šajās pilnvarās būtu jāiekļauj iespēja grozīt zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju jūrā, grozīt sarakstu ar savvaļas lašupēm un konkrētu tehnisku informāciju, kas iekļauta šīs regulas pielikumos, un pieņemt pasākumus Baltijas reģiona upju krājumiem, ja dalībvalstu pasākumi saskaņā ar 9. apsvērumā minēto pilnvarojumu nav pieņemti vai tiek uzskatīti par neefektīviem.

(20a)  Komisijai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis veic administratīvus vai krimināltiesiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.[Gr. 12]

(21)  Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas 12. pantā noteikto laša krājumu papildināšanas noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(9),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājuma saglabāšanai un pārvaldībai (“plāns”).

2. pants

Darbības joma

Plānu piemēro: a) komerciālai un atpūtas zvejai Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (“attiecīgās dalībvalstis”);. [Gr. 13]

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(10) 3. pantā, Direktīvas 2000/60/EK 2. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā noteiktās definīcijas.

2.  Piemēro arī šādas definīcijas:

II NODAĻA

MĒRĶI

4. pants

Mērķi

III NODAĻA

MĒRĶAPJOMI

5. pants

Savvaļas lašupju krājumu mērķapjomi

1.  Savvaļas lašupēs, kurās līdz ...(11) ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija līdz…(12)* sasniedz 75 %80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. [Gr. 16]

2.  Savvaļas lašupēs, kurās līdz …(13) nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija līdz …(14)* sasniedz 50 % un desmit līdz …(15)** – 75 %80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. [Gr. 17]

3.  Pēc desmit ...*** savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 75 %80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. [Gr. 18]

4.  Attiecīgās dalībvalstis katrai savvaļas lašupei var noteikt citādus – stingrākus mērķapjomus, piemēram, tādus, kuru pamatā ir nārstot atgriezušos lašu skaits. [Gr. 19]

Attiecīgās dalībvalstis sniedz un publisko datu pārskatus par lašu mātēm, kas atgriezušās šo valstu upēs.[Gr. 20]

IV NODAĻA

IEGUVES NOTEIKUMI

6. pants

Kārtība, kādā nosakāma KPN upēs

1.  Laša krājumu gada KPN savvaļas lašupēs nepārsniedz apjomu, kas atbilst 2. punktā minētajam zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam.

2.  Laša krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju savvaļas lašupēs katra dalībvalsts nosaka saskaņā ar 5. pantā noteiktajiem mērķapjomiem un ZZTEK un ICES ekspertu atzinumiem, un šīs organizācijas tos regulāri izvērtē, kad ir pieejams vairāk informācijas vai ir mainījušies upes raksturlielumi. Šim nolūkam dalībvalstis ņem vērā potenciālo smoltu produkcijas kapacitāti, ko ICES aprēķinājusi katrai upei, pamatojoties uz attiecīgajiem upes parametriem, un šī organizācija to regulāri izvērtē, kad ir pieejams vairāk informācijas vai ir mainījušies upes raksturlielumi.

3.  Līdz ...(16) attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 114. pantu izveidotās oficiālās tīmekļa vietnes publiski pieejamajā daļā publicē un pēc tam katru gadu pārskata zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju savvaļas lašupēs un atbilstošo laša KPN.

4.  Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gadoskatru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi šim pantam. [Gr. 21]

5.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju un/vai atbilstošo KPN savvaļas lašupēs, un/vai attiecīgās zvejas aizliegumu, ja attiecīgās dalībvalstis attiecīgi noteiktajos termiņos nav publicējušas šādus pasākumus saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

6.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju un/vai atbilstošo KPN savvaļas lašupēs, un/vai attiecīgās zvejas aizliegumu, ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 4. punktam, dalībvalstu veiktie pasākumi tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem vai ja tiek uzskatīts, ka tie nav piemēroti minēto mērķu un mērķapjomu sasniegšanai.

7.  Komisijas pieņemto pasākumu nolūks ir nodrošināt 4. un 5. pantā noteikto mērķu un mērķapjomu sasniegšanu. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, dalībvalsts pasākumi zaudē spēku.

7. pants

Kārtība, kādā nosakāma KPN jūrā

1.  Laša krājumu gada KPN jūrā nepārsniedz apjomu, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam 0,1.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu 1. punktā noteikto zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju jūrā, ja skaidras pazīmes liecina, ka krājuma stāvoklis ir mainījies un/vai pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs nav piemērots, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus..

3.  Pēkšņu slimības uzliesmojumu, kritiski zemu pēcsmoltu stadijas izdzīvotības rādītāju vai citu neparedzētu notikumu gadījumā Padome lemj par KPN, kas ir zemāka nekā KPN, kura atbilstu 1. punktā noteiktajam zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam.

8. pants

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejas pakalpojumu kuģizvejai[Gr. 22]

Lašus, kuri jūrā nozvejoti no atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem,zvejā un kurus krastā un upēs nozvejojuši atpūtas zvejnieki, atskaita no valsts kvotas. [Gr. 23]

IVA NODAĻA

MINIMĀLAIS LAŠU UN TAIMIŅU IZKRAUŠANAS IZMĒRS

8.a pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2187/2005 14. panta, katrā no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem ICES apakšrajoniem minimālais lašu izkraušanas izmērs ir 60 cm un minimālais taimiņu izkraušanas izmērs ir 50 cm.[Gr. 26]

V NODAĻA

TEHNISKI SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

9. pants

Dalībvalstu pasākumi novājinātu krājumu aizsardzībai lašupēs

1.  Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz ...(17) nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkālīdz …*(18) nosaka, saglabā un, ja vajadzīgs, uzlabo spēkā esošos valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus. [Gr. 24]

2.  Tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas minēti 1. punktā, nosaka, pamatojoties uz katras upes specifiku, lai tie dotu adekvātu ieguldījumu 4. un 5. pantā noteikto mērķu un mērķapjomu sasniegšanā. Vietu, kurā veicami šādi pasākumi, nosaka, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju par lašu migrācijas ceļiem jūrā.

10. pants

Pasākumi citu krājumu aizsardzībai lašupēs

Dalībvalstis var noteikt valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus to Baltijas reģiona upēs attiecībā uz lašupju krājumiem, uz kuriem neattiecas 9. pants. Šie pasākumi palīdz sasniegt 4. un 5. pantā noteiktos mērķus un mērķapjomus.

Komisija pārskata valsts atbalsta pamatnostādnes, lai dalībvalstīm atvieglotu iespēju kompensēt roņu un jūras kraukļu radītos zaudējumus.[Gr. 25]

11. pants

Komisijas pasākumi

1.  Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gadoskatru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi 9. un 10. pantam, jo īpaši tad, ja savvaļas lašupes plūst caur vairākām dalībvalstīm. [Gr. 27]

2.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu vajadzīgos tehniskos saglabāšanas pasākumus, ja attiecīgās dalībvalstis noteiktajā termiņā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas nav pieņēmušas šādus pasākumus saskaņā ar 9. pantu.

3.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu vajadzīgos tehniskos saglabāšanas pasākumus, ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 1. punktam, dalībvalsts pasākumi tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem vai ja tiek uzskatīts, ka tie nav piemēroti minēto mērķu un mērķapjomu sasniegšanai.

4.  Komisijas pieņemto pasākumu nolūks ir nodrošināt 4. un 5. pantā noteikto mērķu un mērķapjomu sasniegšanu. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, dalībvalsts pasākumi zaudē spēku.

VI NODAĻA

IELAIDUMI

12. pants

Krājumu papildināšana

1.  Laša krājumu papildināšanu drīkst veikt tikai savvaļas lašupēs,Katrā upē ielaisto smoltu skaits nedrīkst pārsniegt novērtēto potenciālo smoltu produkcijas kapacitāti šajā upē. ja tas ir nepieciešams, lai novērstu vietējo krājumu bojāeju. [Gr. 28]

2.  Krājumu papildināšanu veic tā, lai tiktu aizsargāta dažādu lašupju krājumu ģenētiskā daudzveidība un dažādība, ņemot vērā zivju populācijas upē, kurā veic krājumu papildināšanu, un blakus esošajās upēs, vienlaikus nodrošinot krājumu papildināšanas maksimālo efektivitāti. Smoltus iegūst no iespējami tuvākās savvaļas lašupes.[Gr. 29]

2.a   Krājumu papildināšanai paredzētos smoltus iezīmē, tiem nogriežot tauku spuru.[Gr. 30]

3.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai Komisija var paredzētlīdz …(19) pieņem īstenošanas aktos, kas pieņemtiaktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 31]

13. pants

Tieša krājumu atjaunošana

Ūdensceļu atjaunošanā galvenais ir princips, ka maksā piesārņotājs. Arī Regulas (EK) Nr. 1198/2006 38. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām krājumu tiešu atjaunošanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, uzskata par saglabāšanas pasākumu. [Gr. 36]

13.a pants

Pieaugušo zivju un smoltu izcelsme

Ja iespējams, pieaugušās zivis un smoltus iegūst no vienas un tās pašas savvaļas lašupes vai, ja tas nav iespējams, no tuvākās savvaļas lašupes baseina. [Gr. 33]

14. pants

Pārejas periods

Lašu ielaišanu, kas nav ielaišana saskaņā ar 12. un 13. pantu, drīkst turpināt 7 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.līdz …(20), un tā rūpīgi jāizvērtē. Ja ielaišanu beidz pakāpeniski, to dara visās upēs pēc kārtas. Šo procesu pārvalda dalībvalsts vietējās, reģionālās un/vai valsts aģentūras, tajā iesaista arī vietējās ieinteresētās personas un izmanto šo personu zināšanas par dzīvotnes atjaunošanu un citiem pasākumiem. Juridiski saistošos valsts lēmumus par patlaban krājumu atjaunošanai izmantojamiem ekonomikas resursiem pārorientē, lai atbalstītu zvejniekus, kurus, iespējams, nelabvēlīgi ietekmē pakāpeniskas izbeigšanas negatīvās sekas. [Gr. 37]

VII NODAĻA

KONTROLE UN NOTEIKUMU IZPILDE

15. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus piemēro papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem, ja vien šīs nodaļas pantos nav noteikts citādi.

1.a Turklāt 55. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un 64. un 65. pantu Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009(21), piemēro mutatis mutandis visai lašu atpūtas zvejai Baltijas jūrā.[Gr. 38]

16. pants

Zvejas žurnāli

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir lašu zvejas atļauja, un makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem izmantojamo atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem. [Gr. 39]

17. pants

Iepriekšēji paziņojumi

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, tādu Eiropas Savienības zvejas kuģu, kā arī atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem patur lašus un/vai taimiņus, neatkarīgi no kuģa garuma tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā. [Gr. 40]

18. pants

Īpašas darbības atļaujas

1.  Atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem ir īpaša darbības atļauja lašu zvejai, kura izdota saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2.  Attiecīgās dalībvalstis iekļauj īpašas darbības atļaujas zvejas atļauju sarakstā, kas atrodas elektroniskajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Turklāt datus par īpašajām darbības atļaujām tās iekļauj datorizētajā apstiprināšanas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantā.

19. pants

Nozvejas deklarācijadeklarācijas atpūtas zvejā[Gr. 41]

1.  Visu veidu atpūtas zvejas pakalpojumu kuģa kapteiniszvejas kuģi aizpilda nozvejas deklarāciju saskaņā ar III pielikumu un līdz katra mēneša pēdējai dienai nosūta to atpūtas zvejas pakalpojumu kuģapar nozveju paziņo karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei. [Gr. 42]

2.  Līdz katra mēneša 15. datumam attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādīto informāciju par iepriekšējo mēnesi reģistrē savā elektroniskajā datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. panta 1. punkta f) apakšpunktu, un datorizētajā apstiprināšanas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantā. Elektroniskos datus un nozvejas deklarācijas glabā 3 gadus.

20. pants

Izkrāvumu inspekcijas

Attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādītās informācijas pareizību pārbauda, veicot izkrāvumu inspekcijas. Šādas izkrāvumu inspekcijas aptver vismaz 10 %20 % no kopējā izkrāvumu skaita. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra veic efektīvas pārbaudes un mudina dalībvalstis īstenot konkrētākas un mērķtiecīgākas inspekcijas vietās, par kurām ir aizdomas vai informācija, ka tur notiek nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja.[Gr. 43]

20.a pants

Atpūtas zvejas kontrole

Uz šajā regulā paredzēto atpūtas zvejas darbību kontroles kārtību jo īpaši attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants un Regulas (ES) Nr. 404/2011 64. un 65. pants.[Gr. 44]

21. pants

Valstu kontroles rīcības programmas

VIII NODAĻA

DATU VĀKŠANA

22. pants

Datu vākšanas nolūkos visās savvaļas lašupēs var veikt katras laša mazuļu vecumgrupas uzskaiti ar elektrozveju pirms smoltifikācijas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju, nosaka sīki izstrādātus elektrozvejas nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 46]

22.a pants

Ne vēlāk kā …(22) Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti zinātniskos pētījumos par plēsoņu, īpaši roņu un jūras kraukļu, ietekmi uz Baltijas laša krājumu. Šo pētījumu rezultāti būs pamatā Baltijas laša krājumu ietekmējošu plēsoņu populāciju apsaimniekošanas plānam, ko izstrādās Komisija un kas stāsies spēkā ne vēlāk kā 2016. gadā.[Gr. 47]

22.b pants

Ne vēlāk kā ...(23) Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti zinātniskos pētījumos par laša izmetumiem un piezveju visās attiecīgajās Baltijas jūras zvejniecībās.[Gr. 48]

IX NODAĻA

TURPMĀKI PASĀKUMI

23. pants

Dalībvalstu ziņojumi

1.  Attiecīgās dalībvalstis trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā…(24)* un pēc tam reizi trijos gadoskatru gadu ziņo Komisijai par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar V nodaļu, un par to, kā ar tiem tiek sasniegti 5. pantā noteiktie mērķi. [Gr. 49]

2.  Attiecīgās dalībvalstis ...(25) un pēc tam reizi sešostrijos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu un par 5. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstu ziņojumā jo īpaši sniedz šādu informāciju:

[Gr. 50]

24. pants

Plāna novērtēšana

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, kas minēti šīs regulas 23. pantā, un uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija nākamajā gadā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz Baltijas laša krājumu un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto.

X NODAĻA

PIELIKUMU GROZĪJUMI

25. pants

Pielikumu grozījumi

1.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto savvaļas lašupju sarakstu, lai tas atbilstu jaunākajai zinātniskajai informācijai.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu II un III pielikumu.

XI NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

26. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 6., 7., 11. un 25. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 6., 7., 11. un 25. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 6., 7., 11. un 25. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Pilnvarojuma atsaukšana

Ja attiecīgā dalībvalstsattiecīgās dalībvalstis līdz noteiktajam termiņam nav noteikusinoteikušas vai publicējusipublicējušas 6. vai 11. pantā norādītos pasākumus vai ja šie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem un/vai neefektīviem, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 6. panta 4. punktam vai 11. panta 1. punktam, Komisija atsauc attiecīgās dalībvalsts pilnvarojumu, kas minēts 6. vai 11. pantā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā.[Gr. 51]

28. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

XII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no ... .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV C 68, 6.3.2012., 47. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra nostāja. (3) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. (4) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (5) OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp. (6) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp. (7) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp. (8) OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp. (9) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (10) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. (11) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (12) ** Septiņi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (13) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (14) ** Pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (15) *** Divpadsmit gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (16) * Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (17) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (18) ** Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (19) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (20) * Desmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (21) OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp. (22) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (23) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (24) ** Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.. (25) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Savvaļas lašupes Baltijas jūras reģionā

Somija

–  Simojoki

Somija/Zviedrija

–  Tornionjoki/Torneälven

Zviedrija

–  Kalixälven, Råneälven, Piteälven, Åbyälven, Byskeälven, Rickleån, Sävarån, Ume/Vindelälven, Öreälven, Lögdeälven, Emån, Mörrumsån, Ljungan

Igaunija

–  Pärnu, Kunda, Keila, Vasalemma

Latvija

–  Salaca, Vitrupe, Pēterupe, Irbe, Užava, Saka

Latvija/Lietuva

–  Bārta/Bartuva

Lietuva

–  Nemunas upes baseins (Zeimena)

INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS NORĀDĀMS ĪPAŠAJĀS DARBĪBAS ATĻAUJĀS

1.  ZIŅAS PAR KUĢI

Kuģa vārds(1)

Karoga valsts

Reģistrācijas osta (nosaukums un valsts kods)

Ārējais marķējums

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)(2)

2.  ATĻAUJAS TURĒTĀJS, KUĢA ĪPAŠNIEKS UN KAPTEINIS(3)

Fiziskās vai juridiskās personas vārds/nosaukums un adrese

3.  KUĢA PARAMETRI

Dzinēja jauda (kW)(4)

Tilpība (GT)

Lielākais garums

4.  ZVEJAS NOSACĪJUMI

1.  Izdošanas datums

2.  Derīguma termiņš

3.  Atļaujas nosacījumi, attiecīgā gadījumā ieskaitot sugu, zonu un zvejas rīkus

(1) Norāda, ja kuģim ir vārds. (2) Kuģiem, kuriem obligāti jābūt IRCS. (3) Norāda par katru attiecīgo personu. (4) Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.).

NOZVEJAS DEKLARĀCIJAS