Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. jūlija paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (Paziņojums) (COM(2011)0424),

–  ņemot vērā 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvenciju,

–  ņemot vērā 1995. gada Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu (Rīcības kodekss), ko FAO konference pieņēma 1995. gada oktobrī,

–  ņemot vērā 1998. gada jūnijā Orhūsā pieņemto Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesas iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,

–  ņemot vērā FAO Starptautisko rīcības plānu zvejas jaudas pārvaldībai (IPOA jaudas plāns), ko FAO padome apstiprināja 2000. gada novembrī,

–  ņemot vērā FAO ziņojumu par situāciju pasaules zvejniecībā un akvakultūrā 2010. gadā,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN regula),(1) un Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (Zvejas atļauju regula)(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējo zivsaimniecības politiku (Pamatregula) (COM(2011)0425),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 17. novembra rezolūciju par nelegālas zvejas apkarošanu pasaulē ‐ Eiropas Savienības loma,(3)

–  ņemot vērā 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Zaļo grāmatu “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma”(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu(5),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par ES un Mauritānijas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par jauno protokolu, kurā noteiktas Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums(7),

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2012. gada 19.–20. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus par KZP ārējo dimensiju,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A7-0290/2012),

A.  tā kā divas trešdaļas pasaules okeānu ir starptautiskie ūdeņi, kuros īstenojot visaptverošu un detalizētu tiesisko regulējumu zivsaimniecības pārvaldībai, ir jāņem vērā 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencija un attiecīgie tiesiskie instrumenti; tā kā ilgtspējīga zivsaimniecības pārvaldība ir stratēģiski svarīga no zvejniecības atkarīgajām piekrastes kopienām un uzturdrošībai;

B.  tā kā saskaņā ar jaunākajām FAO sagatavotajām aplēsēm 85 % pasaules zivju krājumu, par kuriem ir pieejama informācija, ir pilnīgi izmantoti vai pārmērīgi izmantoti, lai gan FAO 2010. gada ziņojumā norādīts, ka ar labu pārvaldību visā pasaulē ir gūti panākumi pārmērīgi izmantotu krājumu un jūras ekosistēmu atjaunošanā;

C.  tā kā ES ir viena no galvenajiem pasaules zvejniecības nozares dalībniekiem ar spēcīgu klātbūtni un ievērojamu darbību visos pasaules okeānos, pateicoties tādu faktoru kombinācijai kā flotes darbība, ES dalībvalstu valstspiederīgo ieguldījumi, divpusējie zivsaimniecības nolīgumi un dalība visās svarīgākajās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO), kas tiek īstenota, veicinot labu praksi un cilvēktiesību ievērošanu;

D.   tā kā ES ir viens no nozīmīgākajiem zvejas produktu tirgiem un pasaulē lielākais zivju produktu importētājs, apjoma ziņā patērējot 11 % pasaules zivju produktu un vērtības ziņā importējot 24 % zvejas produktu, lai gan tās zvejas apjoms ir tikai 8 % pasaules nozvejas (2 %, ja ņem vērā zveju tikai ārvalstu ūdeņos);

E.  tā kā RZPO kvotu pamatā galvenokārt ir bijusi vēsturiskā nozveja, kas radīja attīstītajām valstīm preferenciālu piekļuvi pasaules zivju krājumiem; tā kā šo kvotu noteikšanā tagad ir jāņem vērā zveja, ko veic piekrastes jaunattīstības valstis, kuras paaudzēm ilgi ir bijušas atkarīgas no saviem zvejas resursiem, un Eiropas Savienībai tas ir jārespektē;

F.  tā kā Eiropas Savienībai ir jācenšas saskaņot politiku attīstības jomā, pamatojoties uz LESD 208. panta 1. punktu, kur teikts, ka “politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”;

G.  tā kā Eiropas Savienībai arī pārējā politika, tostarp zvejniecības, veselības aizsardzības, tirdzniecības, nodarbinātības, vides aizsardzības politikas mērķi, kopējie ārpolitikas mērķi un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi, attiecībā uz trešām valstīm ir jāīsteno saskaņoti un koordinēti;

H.  tā kā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību, daudzos gadījumos ir jāuzlabo informācija par ES flotes zvejoto vai ES tirgum paredzēto zivju krājumu statusu un jānodrošina pieejama informācija par vietējo un trešo valstu flotu kopējo nozvejoto daudzumu;

I.  tā kā būs jāveic rūpīgi zinātniskie pētījumi, lai noteiktu zivsaimniecības, kurās veidojas vai var veidoties flotes zvejas jaudas pārpalikums;

J.  tā kā KZP jābūt instrumentam, kas Eiropas Savienībai ļauj parādīt pasaulei, ka zveju var veikt atbildīgi un ka zivsaimniecības starptautisko pārvaldību var uzlabot, piemērojot Eiropas flotes pārvaldības standartus;

K.  tā kā Eiropas Savienībai jāuzņemas galvenā loma starptautiskās sabiedrības mobilizēšanā cīņā pret NNN zveju,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un daudzus tajā minētos pozitīvos priekšlikumus, kā veicināt ES vispārējo zvejas darbību un ar tām saistīto darbību ilgtspējību ārpus ES ūdeņiem un tālākajos reģionos; tomēr uzskata, ka dokumenta darbības joma nav pietiekami plaša, jo pārāk daudz uzmanības pievērsts divpusējiem nolīgumiem un daudzpusējām organizācijām, un ka šajā dokumentā ir jāparedz integrēta pieeja pārējām darbībām, ar kurām iegūst produktus ES tirgum;

2.  uzstāj, ka Eiropas Savienībai jāstrādā tā, lai tās politikas saskaņotība uzlabotu starptautiskās zivsaimniecības pārvaldību;

3.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi koordinēt ārpolitiku un sadarbības politiku, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumus un nodrošinātu nepieciešamo sinerģiju, tādējādi sniedzot efektīvāku ieguldījumu asociēto trešo valstu attīstībā;

4.  uzskata, ka ES zvejas produktu tirgus apmēra dēļ, kā arī ES piederošo un ar tās karogu kuģojošo kuģu darbību ģeogrāfiskā mēroga dēļ Eiropas Savienībai tiek uzlikta ļoti liela atbildība gan nodrošināt tās zivsaimniecības darbību ekoloģisko ilgtspējību, piedāvājot augstvērtīgus zivsaimniecības produktus patērētājiem Eiropā un citās valstīs, kurās tiek pārdoti Eiropas zivsaimniecības produkti un ar tiem saistītie produkti, gan arī dot ieguldījumu Eiropas Savienības un trešo valstu piekrastes zvejniecības kopienu sociālajā un ekonomiskajā dzīvē;

5.  uzskata, ka gan ES ūdeņos, gan ārpus tās ūdeņiem ES interešu veiktās zvejas pamatā ir jābūt vienādiem ekoloģiskās un sociālās ilgtspējības, kā arī pārredzamības standartiem, un ka šie standarti ir jāaizsargā un jāievēro arī trešām valstīm gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī; turklāt pauž viedokli, ka vienlaikus ar izmetumu aizlieguma ieviešanu ES ūdeņos šāds aizliegums attiecībā uz tām pašām sugām būtu jāpiemēro arī ārpus ES ūdeņiem, izmantojot video novērošanas sistēmas un iesaistot novērotājus, kā arī būtu jāparedz atbilstīgi izņēmumi, lai izvairītos no vietējā patēriņa produktu cenu svārstībām;

6.  atgādina, ka ES politikas virzieni ir jāsaskaņo ar attīstības mērķiem, kā noteikts LESD 208. pantā; norāda, ka, lai nodrošinātu šādu saskaņotību, ir jābūt koordinācijai gan Komisijā, gan dalībvalstu valdībās, kā arī starp Komisiju un atsevišķu dalībvalstu valdībām;

7.  atkārtoti pauž pārliecību, ka, lai uzlabotu Eiropas Savienības lēmumu saskaņotību, tās darbībās ir jāiekļauj ar tirdzniecības, veselības aizsardzības, nodarbinātības, kaimiņattiecību, vides, jūrlietu politiku, ārpolitiku un stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu saistītie aspekti;

8.  atgādina, ka IPOA jaudas plānā (Starptautiskajā rīcības plānā zvejas jaudas pārvaldībai) ir noteikts, ka ES ne vēlāk kā līdz 2005. gadam izstrādā un ievieš zvejas jaudas pārvaldības sistēmu; aicina Komisiju paskaidrot, kāpēc tā īsteno pretrunīgu pieeju jaudas pārvaldībai, ierosinot apturēt atsevišķu RZPO darbību, vienlaikus ierosinot atcelt galvenos regulatīvos jaudas ierobežojumus ES flotēs; prasa Komisiju veicināt divpusējos un daudzpusējos mehānismus jaudas pielāgošanai pieejamajiem resursiem, kas atzīti par nepieciešamiem, lai visas flotes, kas zvejo attiecīgajos apgabalos, izmantotu resursus ilgtspējīgi;

9.  uzskata, ka Pamatregulā ir jāiekļauj KZP ārējās dimensijas mērķi un principi;

Vispārīgi noteikumi

10.  uzsver, ka spēkā esošo zivsaimniecības nolīgumu īstenošanai un jaunu zvejas iespēju meklēšanai trešās valstīs jābūt ārējās zivsaimniecības politikas prioritāram mērķim, atzīstot, ka pēc tam, kad ES flote pārtrauc zvejot trešo valstu zivsaimniecībās, attiecīgās zvejas tiesības parasti tiek sadalītas pārējo flotu starpā, kurām piemēro daudz zemākus saglabāšanas, pārvaldības un ilgtspējības standartus nekā tos, ko atbalsta un aizsargā Eiropas Savienība;

11.  mudina Komisiju visos starptautiskajos forumos, kuros piedalās Eiropas Savienība, atbalstīt skaidri definētus principus un mērķus ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgai zivsaimniecībai tāljūrā un valstu jurisdikcijās esošos ūdeņos un ātri un efektīvi īstenot šajos forumos pieņemtos lēmumus;

12.  uzsver, ka ES ir jāizstrādā īpaša stratēģija zivsaimniecības un dzīvo jūras resursu pārvaldības jomā, iesaistot visas Vidusjūras reģiona piekrastes valstis, kas nav ES dalībvalstis;

13.  mudina Komisiju tālāk attīstīt globālo un daudzpusējo programmu, veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecību un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus dialogus ar tādām valstīm kā ASV, Japānu un Ķīnu un citām trešām valstīm, kuras daudz zvejo pasaules okeānos, pārveidojot par efektīvu partnerību, ar ko varētu risinātu būtiskus jautājumus, piemēram, nelegālās, nereģistrētās un neregulētās (NNN) zvejas apkarošanu, pārzvejas un flotes jaudas samazināšanu, ja tas ir nepieciešams, un tāljūras kontroles un pārvaldības stiprināšanu saskaņā ar UNCLOS un citu attiecīgo instrumentu principiem;

14.  mudina Komisiju veicināt starptautisko tiesību aktu, it īpaši UNCLOS, īstenošanu un dalību Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, kā arī pārraudzīt minēto noteikumu ievērošanu; rosina Komisiju sadarboties ar trešām valstīm visos attiecīgajos forumos, jo īpaši reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO);

15.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ANO līmenī ir jāizvērš iniciatīva par pasaules nozvejas un izsekojamības dokumentēšanas shēmu izveidošanu visām būtiskākajām zivju sugām, kuras nonāk starptautiskajā tirdzniecībā, kas būtu galvenais rīks spēkā esošo saglabāšanas un pārvaldības noteikumu labākai ievērošanai un NNN zvejas apkarošanai un tādējādi veicinātu atbildīgu patēriņu;

16.  prasa Komisiju stingrāk piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 par NNN zveju, jo īpaši attiecībā uz RZPO līgumslēdzējām pusēm, kuras aktīvi nepiedalās NNN zvejas apkarošanas galveno mehānismu izstrādē un piemērošanā;

17.  uzskata, ka ES ir aktīvi jādarbojas ANO sistēmā, lai izpētītu, kā sabiedriskajā sabiedrībā varētu risināt šādus jautājumus:

18.  norāda, cik būtiskas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijā notiekošās sarunas par subsīdiju disciplīnu zivsaimniecības nozarē, un aicina ES aktīvāk piedalīties šajās diskusijās;

19.  norāda, ka ir jāizveido mehānismi, lai veicinātu tādu zvejas produktu izmantošanu, kas ES un ārpus tās iegūti ekoloģiski ilgtspējīgi un sociālā ziņā taisnīgi;

20.  norāda, ka KZP ārējas dimensijas prioritārajos mērķos ir jāietilpst Eiropas tāljūras flotes nākotnes nodrošināšanai, jo īpaši kas skar zvejas tiesības, kas ir bijušas flotes zvejas valstu ekonomiskās un sociālās attīstības pamatā;

Divpusēji zivsaimniecības nolīgumi

21.  uzskata, ka starp partneriem noslēgtajos un objektīvi īstenotajos divpusējos zivsaimniecības nolīgumos jeb ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumos (IZN), kā Komisija ierosina tos dēvēt, ir jāparedz, ka ES zvejas kuģi attiecīgos resursus izmanto atbildīgi un ilgtspējīgi un ka labumu gūst abas puses, sekmējot trešai valstij ekonomisko resursu, tehniskās un zinātniskās ekspertīzes pieejamību un atbalstu labākai zivsaimniecības pārvaldībai un labai pārvaldībai, vienlaikus ļaujot ES kuģiem turpināt zvejas darbības, kurām ir sociālekonomiska nozīme un kuras ir būtisks svaigu un apstrādātu produktu piegādes avots ES un dažu jaunattīstības valstu tirgiem;

22.  prasa ES pēc iespējas drīzāk noslēgt ilgtspējīgas zivsaimniecības sadarbības nolīgumus ar kaimiņvalstīm, paredzot, ka ES nodrošina finansējumu un tehnisko atbalstu, lai panāktu vienotāku un saskaņotāku politiku ar mērķi visos kopīgajos jūras baseinos īstenot harmonizētu un ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un tādējādi visos attiecīgajos reģionos paaugstinot KZP efektivitāti; prasa šos nolīgumus noslēgt taisnīgas un līdzvērtīgas sadarbības garā un ievērojot cilvēktiesības, un panākt taisnīgu atbildības sadali starp Savienību un attiecīgo partnervalsti;

23.  prasa ES nolūkā uzlabot sadarbību ar kaimiņvalstīm un kopīgo krājumu pārvaldību censties noslēgt ilgtspējīgas zivsaimniecības sadarbības nolīgumus ar šīm valstīm, kuru mērķis būtu nevis ES flotei iegūt zvejas tiesības, bet gan panākt situāciju, kad ES var nodrošināt finansējumu un tehnisko atbalstu, lai trešā partnervalstī tiktu piemēroti ES noteikumiem pielīdzināmi ilgtspējīgas pārvaldības noteikumi;

24.  atgādina, ka, novērtējot ietekmi nolīgumiem, ko tagad sauc par ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN), ir svarīgi pareizi nošķirt atbalstu zivsaimniecības nozares attīstībai trešās valstīs un atbalstu, ko sniedz, maksājot par zvejas tiesībām;

25.  tomēr pauž nožēlu, ka ES divpusējie nolīgumi ne vienmēr ir snieguši iepriekš minēto iespējamo labumu, un uzsver, ka gadījumā, ja ir iesaistīti tālākie reģioni, šajos reģionos vienmēr ir jāveic ietekmes novērtējumi, ievērojot Līguma 349. pantu, vienlaikus gan atzīstot, ka kopš iepriekšējās reformas ir veikti daudzi uzlabojumi; uzskata, ka veiksmīgu nolīgumu pamatā ir labāks zinātnisks krājumu izvērtējums, pārredzamība, mērķu ievērošana, vietējiem iedzīvotājiem sniegtais labums un labāka zivsaimniecības pārvaldība;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri iekļaut vairākus noteikumus turpmākajos divpusējos nolīgumos, tostarp: noteikumu par tā principa ievērošanu, kas paredz ierobežot piekļuvi resursiem, kuri zinātniski pierādīti kā piekrastes valsts nozvejas jaudas pārpalikums saskaņā ar UNCLOS 61. pantu; noteikumu, kas paredzētu cilvēktiesību ievērošanu saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem par cilvēktiesībām; kā arī ekskluzivitātes klauzulu, lai gan tā ir jāstiprina un oficiāli jāatzīst nolīgumos, visos gadījumos nodrošinot demokrātijas principu stingru ievērošanu;

27.  uzskata, ka ES divpusējos nolīgumos ir jāievēro ne tikai UNCLOS 62. pants par krājumu pārpalikumu, bet arī 69. un 70. pantu par to reģiona valstu tiesībām, kam ir tikai sauszemes robeža un kas atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā situācijā, jo īpaši attiecībā uz vietējo iedzīvotāju uztura un sociālekonomiskajām vajadzībām;

28.  uzskata, ka cilvēktiesību klauzula ir jāīsteno bez diskriminācijas un vienlīdzīgi jāpiemēro visām valstīm, turklāt šī klauzula ir jāiekļauj ne tikai zivsaimniecības nolīgumos, bet arī tirdzniecības nolīgumos; uzskata, ka, sadarbojoties ar PTO, ES jāveic pasākumi, lai piemērotu sankcijas ražošanai valstīs, kuras vēl nav atzinušas cilvēktiesības vai kurās produktu ražošanā izmanto bērnu darbu, kā arī valstīs, kurās pieļauj sieviešu diskrimināciju, neatalgojot vai neatzīstot viņu darbu un ekonomisko devumu zvejniecībā un akvakultūrā;

29.  rosina jaunajos un spēkā esošajos nolīgumos paredzēt integrētas, uz ekosistēmu balstītas pārvaldības īstenošanu;

30.  uzskata, ka turpmākajos zivsaimniecības nolīgumos pieprasot lielāku uzņēmumu ieguldījumu, ir jānodrošina arī lielāka spēja ietekmēt privāto sektoru ar tehniskiem pasākumiem un standartiem, kurus Komisija paredz šajos nolīgumos;

31.  uzskata, ka Zvejas atļauju regulā ir jāizdara grozījumi, lai kuģi, kas kuģo ar ES karogu, bet uz laiku tiek svītroti no kādas dalībvalsts reģistra nolūkā rast zvejas iespējas citviet, nedrīkst 24 mēnešus gūt labumu no zvejas iespējām saskaņā ar IZN vai saskaņā ar šiem kuģiem saistošiem protokoliem laikā, kad tie svītroti no reģistra, ja šie kuģi pēc tam tiek atkal ierakstīti ES reģistrā; uzskata, ka šādi noteikumi ir jāpiemēro arī karoga maiņai uz laiku, ja zveju veic ar RZPO atļauju;

32.  uzskata, ka pašreiz izmantotā sociālā klauzula ir jāpadara spēcīgāka un tajā jāiekļauj noteikums par Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Konvencijas Nr. 188 un ILO Ieteikuma Nr. 199 par darbu zivsaimniecībā ievērošanu, kā arī astoņu ILO pamatkonvenciju ievērošanu(8), un jānodrošina, ka apkalpes locekļiem, kuri dzīvo ārpus ES un strādā uz kuģiem, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogiem, ir tādi paši darba apstākļi kā ES dzīvojošajiem apkalpes locekļiem;

33.  uzskata, ka IZN būtu jāveicina trešo valstu, kas ir partnervalstis, ilgtspējīga attīstība un jāatbalsta vietējais privātais sektors, pievēršot īpašu uzmanību mazapjoma zvejai un MVU, un šai sakarā aicina paaugstināt vietējo zvejnieku nodarbinātības līmeni un attīstīt ilgtspējīgu vietējo pārstrādes rūpniecību un tirgdarbību;

34.  iedrošina Komisiju pieprasīt piekrastes valstij arvien pilnīgākus un uzticamākus datus par kopējo zvejas apjomu, tostarp nozveju, tās ūdeņos, kuri ir nepieciešami, lai varētu noskaidrot jaudas pārpalikumu un novērst resursu pārmērīgu izmantošanu; norāda, ka ar ES zivsaimniecības un attīstības politiku varētu veicināt nepieciešamos uzlabojumus trešo valstu spējā nodrošināt šādu informāciju;

35.  turklāt aicina Komisiju veicināt lielāku pārredzamību, nosakot zivju krājumu izmantošanas apmēru ūdeņos, kas atrodas piekrastes valstu jurisdikcijā;

36.  atkārto, ka saskaņā ar principu, kas paredz ievērot tradicionālo saikni starp piekrastes kopienām un ūdeņiem, kuros tās vēsturiski zvejojušas, ES kuģiem nebūtu jāsacenšas ar vietējiem zvejniekiem par vieniem un tiem pašiem resursiem vai vienām un tām pašām vietējā tirgus nišām un ka būtu jāveicina vietējo un ES operatoru sadarbība, un uzsver, ka tādēļ ir precīzi jāaprēķina pārpalikumi;

37.  uzskata, ka ES ir īpaši jācenšas palīdzēt trešām valstīm, ar kurām tā ved sarunas par divpusējiem nolīgumiem, lai tās varētu sniegt pietiekamus datus un informāciju uzticamai krājumu novērtēšanai, un uzskata, ka, nodrošinot finansējumu zinātniskās pētniecības kuģim tajos reģionos, kuros ES flote aktīvi darbojas, tiktu veiktas nozīmīgākas zinātniskās analīzes par zivju krājumiem, kas ir viens no jebkura IZN priekšnosacījumiem;

38.  prasa pēc iespējas vairāk veicināt pētniecības projektus, ko dažādu dalībvalstu kuģi īsteno apgabalos, kuros zvejo ES flote, un tos veikt, sadarbojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, tostarp nodrošinot pieeju vietējiem zinātniekiem; prasa šai sakarībā nodrošināt ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju un palielināt finansējumu, lai paplašinātu zinātnisko pētniecību ūdeņos ārpus ES;

39.  uzskata, ka vienlaikus jāpastiprina centieni gūt nepieciešamo informāciju no trešām valstīm, ar kurām ES noslēgusi divpusējos zivsaimniecības nolīgumus, lai novērtētu nolīgumu efektivitāti un konstatētu, vai ir izpildīti nosacījumi, piemēram, nodrošināts labums vietējiem iedzīvotājiem;

40.  uzsver, ka liela nozīme ir apvienotajām zinātniskajām grupām, kas atbild par zinātnisku atzinumu sniegšanu par zvejas resursu stāvokli, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju, lai novērstu pārzveju, ņemot vērā to, ka zvejas nozarei un it īpaši nerūpnieciskajai zvejai ir būtiska nozīme, lai saglabātu uzturdrošību daudzās jaunattīstības valstīs; uzstāj, ka šīs grupas ir jānodrošina ar atbilstošu finansējumu, tehniskajiem resursiem un cilvēkresursiem, lai tās varētu veikt savus uzdevumus un darbu kopā ar RZPO;

41.  aicina Komisiju ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumos veicināt lielāku vispārējo mērķtiecīgo zinātnisko un tehnisko sadarbību, tostarp palielinot apvienoto zinātnisko komiteju nozīmi; arī prasa īstenot centienus, lai saskaņotu ES un trešo valstu sanitārās un higiēnas prasības;

42.  pilnīgi atbalsta finansiālās kompensācijas par pieeju zvejas resursiem nošķiršanu no nozares attīstībai paredzētā atbalsta; stingri pieprasa, lai kuģu īpašnieki maksātu taisnīgu un tirgus cenām atbilstošu daļu par pieejas tiesībām saskaņā ar divpusējiem zivsaimniecības nolīgumiem; prasa detalizēti analizēt daļu, ko par zvejas atļaujām maksā kuģu īpašnieki, kā arī potenciālo nozveju un darbības izmaksas; uzskata, ka viennozīmīgi ir labāk jāpārrauga pēdējais minētais aspekts, tostarp ir jābūt iespējai apturēt maksājumus, ja piekrastes valsts nepilda saistības;

43.  uzstāj, ka finanšu instrumentam nozarei paredzētā atbalsta sniegšanai jābūt efektīvākam un jānodrošina augstāki un kvalitatīvāki rezultāti, jo īpaši liekot uzsvaru uz zinātnisko pētniecību, datu vākšanu un zvejas darbību uzraudzību un pārvaldību;

44.  aicina Komisiju nodrošināt, ka IZN ietvaros paredzētais nozares atbalsts tiek piešķirts trešo valstu administratīvās un zinātniskās veiktspējas stiprināšanai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanai, veicina ES attīstības sadarbības mērķu īstenošanu un atbilst parakstītājvalsts attīstības plānam; prasa, lai šie piešķīrumi nevis aizstāj citos nolīgumos vai sadarbības instrumentos paredzēto sadarbību zivsaimniecības jomā, bet gan saskaņoti, pārredzami, efektīvi un mērķtiecīgi papildina to;

45.  mudina Komisiju sarunās par IZN censties panākt, ka piekrastes valsts no nozares attīstībai paredzētā atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar IZN, minimālu daļu atvēl projektiem, kuru mērķis ir atzīt, veicināt un dažādot sieviešu nozīmi zivsaimniecības nozarē, nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes un iespēju principa piemērošanu sievietēm un vīriešiem, jo īpaši tādās jomās kā izglītība un finansējuma un aizdevumu pieejamība;

46.  uzskata, ka, pieņemot nākotnei būtiskus lēmumus, ir jāņem vērā nozares attīstībai paredzētais atbalsts;

47.  pieprasa, lai Komisija cieši pārraudzītu divpusējo nolīgumu īstenošanu, katru gadu sūtot ziņojumus Parlamentam un Padomei, kā arī uzticot ārējiem, neatkarīgiem ekspertiem veikt novērtējumus, ko savlaicīgi nosūta likumdevējām iestādēm, pirms tiek sāktas sarunas par jauniem protokoliem, un visiem šiem dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem un tulkotiem vismaz trijās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kā arī šajos dokumentos ir jāievēro attiecīgie noteikumi par datu aizsardzību;

48.  uzsver, ka saskaņā ar LESD noteikumiem Parlamentam ir pienācīgi jāiesaistās sagatavošanās un sarunu procesā, kā arī divpusējo nolīgumu darbības ilgtermiņa pārraudzībā un novērtēšanā; uzstāj, ka Parlaments tāpat kā Padome ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos ar ZPN saistītās procedūras posmos saskaņā ar LESD 13. panta 2. punktu un 218. panta 10. punktu; atgādina savu pārliecību par to, ka Parlamentam ir jābūt pārstāvētam Apvienotās komitejas sanāksmēs, kas paredzētas zivsaimniecības nolīgumos, un uzstāj, ka šajās sanāksmēs kā novērotājiem ir jāpiedalās arī pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp ES un trešo valstu zivsaimniecības pārstāvjiem;

49.  atbalsta zinātniskās revīzijas ieviešanu nolūkā novērtēt zivju populācijas pirms sarunām par nolīgumiem un, lai panāktu minēto mērķu efektivitāti, prasa trešai valstij ziņot par tās ūdeņos zvejojošo valstu flotu zvejas jaudu;

50.  ir pārliecināts, ka nozvejas, maksājumu un nozares atbalsta īstenošanas pilnīga pārredzamība būs neaizstājams instruments, lai attīstītu atbildīgu un ilgtspējīgu zveju, pamatojoties uz labu pārvaldību, cīņu pret ES atbalsta neatbilstošu izmantošanu un korupciju;

51.  arī uzsver, ka gan no ES, gan arī no trešo valstu puses ir jāuzlabo pārredzamība zivsaimniecības nolīgumu sarunās un darbības laikā;

52.  uzstāj, ka dalībvalstīm ir katru dienu jādeklarē nozveja piekrastes valstīm un pilnībā jāievēro partnervalstu ūdeņos spēkā esošie noteikumi;

53.  ir pārliecināts, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka sarunas ar trešām valstīm par jauniem nolīgumiem vai divpusēju zivsaimniecības nolīgumu protokoliem sākas labu laiku pirms to noteikumu darbības termiņa beigām; šai sakarā uzsver, ka, lai izvairītos no šādu noteikumu provizoriskas piemērošanas ar nenovēršamām sekām, kas nav nedz ES, nedz arī trešo valstu interesēs, liela nozīme ir Parlamenta savlaicīgai līdzdalībai;

54.  uzskata, ka Eiropas zivsaimniecības nozarei, saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem zivsaimniecības nolīgumiem iegūstot tiesības piekļūt zvejas apgabaliem ārpus ES, ir jāpārņem ievērojama daļa izdevumu;

55.  uzskata, ka, vedot sarunas par ES divpusējiem nolīgumiem ‐ galvenokārt tiem nolīgumiem, kuri attiecas uz tunzivju zvejas kuģu floti, ‐ un ieviešot tos, ir jāīsteno reģionāla pieeja un vajadzības gadījumā ir jābūt skaidrai saiknei starp šajos nolīgumos minētajiem noteikumiem un pārvaldības pasākumiem, kā arī attiecīgo RZPO darbību;

56.  pauž bažas Komisijai par to, ka reģionālā līmenī, galvenokārt ĀKK valstīs, acīmredzami pasliktinās situācija saistībā ar jūrnieku pieņemšanu darbā, proti, vairumā gadījumu darba devēji atgriežas pie neilgtspējīgas prakses un pieņem darbā jūrniekus, vadoties nevis pēc to izcelsmes, bet pēc valstspiederības;

57.  uzskata, ka būtu jāievieš divpusējās konvencijas, lai veicinātu Savienības ieguldījumus zivsaimniecībā valstīs, ar kurām zvejas iespēju pārpalikuma neesamības dēļ patlaban nav noslēgti asociācijas nolīgumi, un lai tādējādi sekmētu ilgtspējīgu zveju; uzskata, ka arī šajā gadījumā galvenajai prioritātei ir jābūt Eiropas attīstības finansējuma un saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem piešķirtā finansējuma koordinācijai;

Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)

58.  mudina ES uzņemties vadību RZPO stiprināšanā, lai uzlabotu to darbību, tostarp uzticot neatkarīgām iestādēm regulāri pārbaudīt, cik lielā mērā šīs organizācijas sasniedz izvirzītos mērķus, kā arī nodrošināt to, ka šajās pārbaudēs izteiktās rekomendācijas tiek ātri un pilnīgi īstenotas; mudina ES veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās RZPO ir efektīva komiteja atbilstības novērtēšanai, un uzskata, ka tad, ja valstis nepārprotami nepilda saistības, ir jāizvērš preventīvas, samērīgas un nediskriminējošas sankcijas, tostarp jāsamazina kvotas, pasākumi, pieļaujamā jauda utt.;

59.  aicina Komisiju piešķirt lielāku finansējumu RZPO, jo tām ir būtiski svarīga loma cīņā pret nelegālo, nereģistrēto un neregulēto zveju;

60.  uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jācenšas RZPO ieviest labāku lēmumu pieņemšanas sistēmu, lai rīkotos plašāk, nekā to paredz bieži vien konsensā rastā “zemākā kopsaucēja” pieeja, vienlaikus atzīstot, ka pirms nodoties balsošanai, kurā nav paredzams konsenss, ir svarīgi īstenot debates; uzskata, ka ir jāveicina daudzgadu plāni;

61.  uzskata, ka Savienībai ir labāk jākoordinē sava zivsaimniecības un attīstības politika un jāiesaistās sistemātiskos, ilgtermiņa un padziļinātos dialogos un partnerībās ar citām karoga, tirgus un piekrastes valstīm, lai pasaulē uzlabotu zivsaimniecības pārvaldību un uzturdrošību;

62.   aicina Komisiju uzņemties vadību, lai veicinātu visaptveroša RZPO tīkla izveidi un tādējādi nodrošinātu, ka visas tāljūras zvejniecības tiek efektīvi pārvaldītas, īstenojot ekosistēmisku un piesardzīgu pieeju, kas sekmē resursu saglabāšanu; šādā nolūkā atgādina, ka atbalsta jaunu RZPO izveidi apgabalos, kur tādu nav, un kompetenču palielināšanu jau esošajām RZPO, pārskatot attiecīgās konvencijas;

63.  konstatē, ka klimata pārmaiņu un sugu izplatības izmaiņu dēļ arktiskajos ūdeņos veidojas jauni zvejas apgabali; uzskata, ka ES ir jāuzņemas iniciatīva, lai nodrošinātu zvejas darbību efektīvu pārvaldību (iesaistot esošās RZPO vai veidojot jaunas) krājumu ilgtspējīgai pārvaldībai un saglabāšanai šajos ūdeņos; uzskata, ka sākotnēji zveja būtu jāierobežo, lai veiktu zinātnisko novērtējumu par šiem arktiskajiem krājumiem un zivsaimniecībām, ko tie var ilgtspējīgi uzturēt;

64.  norāda, ka Melnās jūras reģions gūtu labumu no jaunas RZPO, un mudina Komisiju ierosināt šādas organizācijas izveidi;

65.  uzskata, ka RZPO ir jāattīsta ilgtspējīgas pārvaldības sistēmas, kas uztur krājumus virs maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu līmeņa un nodrošina resursu objektīvu un taisnīgu sadali, iegūstot zvejas iespējas ar iniciatīvām, kuru pamatā ir pārredzami vides un sociālie kritēriji, kā arī vēsturiskās nozvejas kritēriji, tādējādi ņemot vērā gan jaunattīstības valstu likumīgās tiesības/ centienus, gan šajos ūdeņos ilgtspējīgi zvejojošo flotu vēlmes, vienlaikus nodrošinot to, ka visi biedri pilnīgi īsteno pārvaldības un saglabāšanas pasākumus;

66.  stingri iebilst pret ES atbalstu nododamo zvejas koncesiju sistēmu pieņemšanai Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās; uzskata, ka tiesībpamatotu pārvaldības sistēmu pieņemšanai RZPO ietvaros nevajadzētu apdraudēt no zvejniecības atkarīgo kopienu iztiku jaunattīstības valstīs;

67.  uzskata, ka labu pārvaldību var nodrošināt visu iesaistīto personu līdzdalība no politikas izstrādes līdz īstenošanai;

68.  pieprasa veikt to ES flotu zvejas jaudas sīku novērtējumu, kurām ir piešķirta atļauja zvejošanai ārpus ES ūdeņiem, un novērtējums jāveic, izmantojot uzticamus rādītājus, kas liecina par kuģu spēju zvejot zivis, un ņemot vērā tehnoloģiju progresu, kā arī pamatojoties uz rekomendācijām, kas sniegtas FAO 1999. gada tehniskajās konsultācijās par zvejas jaudas mērīšanu(9); uzskata, ka ES būtu jānorāda RZPO, kur ir jaudas pārpalikuma problēmas, un jānodrošina flotes jaudas ierobežošana un pielāgošana, pievēršot īpašu uzmanību piekrastes valstu tiesībām;

Citi ārējās dimensijas aspekti

69.  uzskata, ka, lai gan ES uzņēmumu ārējā darbība var pārsniegt kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju, ir jānodrošina, ka tiek likumīgi īstenotas un aizsargātas tirdzniecības darbības un privāti nolīgumi starp ES kuģu īpašniekiem un trešām valstīm, tostarp nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar divpusējās sadarbības politiku, ciktāl tie atbilst starptautisko tiesību aktiem;

70.  uzskata, ka Eiropas ieguldījumi zivsaimniecībā, kā arī zivsaimniecības nolīgumi un RZPO kā trešā komponente būtu jāiekļauj KZP ārējā dimensijā un ka ar KZP ir jāveicina ieguldījumi ilgtspējīgā zivsaimniecībā trešās valstīs;

71.  uzskata, ka ar KZP ir jāveicina korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju īstenošana, lai ES pilnībā uzņemtos sociālo atbildību saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģiju 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību;

72.  uzskata, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāturpina informēt Komisiju par privātiem nolīgumiem starp ES kuģu īpašniekiem un trešām valstīm, kā arī par kopuzņēmumiem trešās valstīs, tostarp par to kuģu skaitu un veidu, kuri kuģo saskaņā ar šādiem nolīgumiem un šādu kopuzņēmumu ietvaros, kā arī par to nozveju, turklāt šai informācijai ir jābūt publiski pieejamai un jāatbilst noteikumiem par personu un uzņēmumu datu aizsardzību, kā to paredz Zvejas atļauju regula;

73.  aicina ES īstenot globālu un daudzpusēju programmu, kas ilgtspējīgas zivsaimniecības darbību attīstībā paredz iekļaut prasību par atbildību;

74.  aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni apsvērt metodes, kas paredz būtiskus stimulus, lai ES karoga kuģi paliktu ES reģistrā, ja vien nav paredzēts nomainīt to karogu uz tādas valsts karogu, kurai visās attiecīgajās RZPO ir laba reputācija; uzskata, ka labākais veids, kā to panākt, ir nodrošināt godīgu konkurenci starp ES karoga kuģiem un trešo valstu karoga kuģiem, abām pusēm piemērojot vienlīdzīgus ekoloģiskās un sociālās ilgtspējības standartus gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, kā arī izmantojot tirgus pasākumus;

75.  pauž neiecietību pret to, ka Komisija nav pievienojusi ES NNN sarakstā iekļaujamos kuģus, izņemot tos, kurus iekļāvušas RZPO, kā arī nav ierosinājusi izveidot sarakstu ar tām valstīm, kas nesadarbojas, par spīti tam, ka NNN regula ir spēkā jau vairāk nekā divus gadus, un mudina to izdarīt pēc iespējas drīzāk; uzstāj, ka ir svarīgi iegūt mūsu galveno partneru atbalstu, lai izskaustu NNN zveju visos okeānos;

76.  uzstāj, ka nevis trešām valstīm, bet Komisijai ir jāparedz tiesības izdot fitosanitāros sertifikātus trešo valstu kuģiem, kas atļauj zvejas produktu tiešu eksportu uz Eiropas Savienību;

77.  norāda, ka, sadarbojoties ar RZPO, jāpieņem individuāla pieeja ES ārējās flotes jaudas ierobežojumu pārvaldībai un jāņem vērā atšķirīgā situācija ūdeņos, kuros šis flotes segments veic darbību;

78.  mudina bankas un citas aizdevējiestādes pirms kapitāla piešķiršanas ņemt vērā darbību ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās ilgtspējības novērtējumu, nevis tikai to īstermiņa rentabilitāti;

79.  uzskata, ka arī ES tirdzniecības politikai ir jāpalīdz nodrošināt ilgtspējīgu zveju visā pasaulē, veicinot pievienošanos attiecīgajām starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem, kas saistīti ar zivsaimniecības pārvaldi preferenciālo tirdzniecības nolīgumu ietvaros;

80.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ar ES divpusējiem un daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem tiek stiprināta taisnīga, pārredzama un ilgtspējīga zivju tirdzniecība;

81.  uzskata, ka vienlaikus būtu jāparedz stimuli trešām valstīm, kuras nepiemēro ES labas prakses standartus, un, ja iespējams, jāievieš tirdzniecības pasākumi, piemēram, tādu produktu importa aizliegums, kas iegūti NNN zvejā, un tādu akvakultūras un zvejas produktu aizliegums, kas iegūti, pārkāpjot cilvēktiesības un Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas par nodarbinātību (ILO) un kuģošanu (IMO);

82.  mudina Komisiju veicināt starptautisko sadarbību cīņā pret NNN zveju un noskaidrot, vai pastāv iespēja, ka abas valstis, kuras kopā ar Eiropas Savienību veido galveno zivsaimniecības produktu tirgu pasaulē, proti, ASV un Japāna, piekristu tam, ka viens no šīs problēmas risinājumiem būtu unikāla identifikācijas numura piemērošana visiem kuģiem, lai pārredzami nodrošinātu produktu pilnīgu izsekojamību;

83.  uzsver, ka uz laiku var tikt atcelti preferenciālie tarifi, ja partnervalsts nopietni vai sistemātiski neievēro RZPO noteiktos mērķus vai jebkuru Eiropas Savienībai saistošu starptautisku vienošanos par zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par to, kā tiek īstenoti ar zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību saistītie noteikumi, kas ir iekļauti Komisijas priekšlikumā par pārskatīto vispārējo tarifa preferenču (VTP) sistēmu;

84.  uzskata, ka ES ir jānodrošina, lai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības principiem importētie produkti atbilstu noteikumiem un prasībām, ko piemēro ES produktiem;

85.  aicina Komisiju nodrošināt, lai zivju un zvejas produkti no trešām valstīm atbilstu tādām pašām sanitārajām un higiēnas prasībām un nāktu no ilgtspējīgām zivsaimniecībām, un tādējādi radīt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus ES un trešo valstu zivsaimniecībām

86.  aicina Komisiju turpināt pilnveidot ES politiku atbilstīgi attīstības, tirdzniecības un zivsaimniecības politikas mērķiem;

87.  pieprasa, lai Eiropas Savienības apspriestajos divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos tiktu ievēroti šādi noteikumi:

88.  atgādina, ka daudziem ES tirdzniecības partneriem ir atšķirīgi tiesību akti, līdz ar to tirdzniecības sarunās jautājumi par izcelsmes noteikumiem un tās kumulāciju ir strīdīgi un delikāti; tādēļ aicina Komisiju pievērst tam īpašu uzmanību un panākt līdzsvarotus risinājumus, kas nekaitē ES zivsaimniecības nozarēm;

89.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ar tirdzniecību saistītiem pasākumiem, piemēram, par zivju un zivsaimniecības produktu importa ierobežošanu valstīm, kurās atļauta neilgtspējīga zivsaimniecības prakse, vienlaikus nodrošinot to atbilstību PTO noteikumiem;

90.  mudina ES izstrādāt un īstenot reģionālās stratēģijas saistībā ar darbību okeānos un jūrās, it īpaši tajos okeānos un jūrās, kurās ilgtspējīgu zivsaimniecību var nodrošināt, tikai īstenojot starptautisko sadarbību;

o
o   o

91.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp. (2) OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0516. (4) OV C 348 E, 21.12.2010., 15. lpp. (5) OV C 351 E, 2.12.2011., 119. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0232. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0573. (8) 1930. gada Piespiedu darba konvencija (Nr. 29), 1948. gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (Nr. 87), 1949. gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (Nr. 98), 1951. gada Konvencija par vienlīdzīgu atalgojumu (Nr. 100), 1957. gada Konvencija par piespiedu darba izskaušanu (Nr. 105), 1958. gada Konvencija par diskrimināciju attiecībā uz nodarbinātību un nodarbošanos (Nr. 111), 1973. gada Minimālā vecuma konvencija (Nr. 139), 1999. gada Bērnu darba jaunāko formu konvencija (Nr. 182). (9) ftp://ftp.fao.org/docrep/fao/007/x4874e/x4874e00.pdf.