Indekss   Iepriekšējais   Nākošais   Pilns teksts

Procedūra : 2011/0391(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A7-0379/2012
Iesniegtie teksti : A7-0379/2012		Debates : PV 11/12/2012 - 13 CRE 11/12/2012 - 13		Balsojumi : PV 12/12/2012 - 7.13 Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P7_TA(2012)0495

Pieņemtie teksti	803k  594k
Trešdiena, 2012. gada 12. decembris - Strasbūra
Laika nišu piešķiršana Eiropas Savienības lidostās ***I	P7_TA(2012)0495 A7-0379/2012
Rezolūcija   Konsolidētais teksts   Pielikums   Pielikums

Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Eiropas Savienības lidostās (pārstrādāta versija) (COM(2011)0827 – C7-0458/2011 – 2011/0391(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana) Eiropas Parlaments, –  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0827), –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0458/2011), –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, –  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1), –  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 18. jūlija atzinumu(2), –  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3), –  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 9. maija vēstuli Transporta un tūrisma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu, –  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu, –  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0379/2012), A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību; 1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus; 2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. (1) OV C 181, 21.6.2012., 173. lpp. (2) OV C 277, 13.9.2012., 110. lpp. (3) OV C 77, 28.3.2002, 1. lpp.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Eiropas Savienības lidostās (pārstrādāta versija)
P7_TC1-COD(2011)0391
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2), saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3), tā kā: (1)  Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās(4) ir vairākkārt būtiski grozīta(5). Sakarā ar jaunajiem grozījumiem, kā arī skaidrības labad minētā regula ir jāpārstrādā. (2)  Regula (EEK) Nr. 95/93 sniedza izšķirošu ieguldījumu aviācijas iekšējā tirgus īstenošanā un attiecību pilnveidošanā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un trešām valstīm, ar neitrāliem, pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem nodrošinot piekļuvi Savienības pārslogotajām lidostām. (3)  Tomēr pastāv arvien lielāka nesamērība starp gaisa transporta sistēmas attīstību Eiropā un tādas noteiktas lidostu infrastruktūras pieejamību, kas apmierinātu šo pieprasījumu. Tādējādi pārslogoto lidostu skaits Savienībā pieaug. (4)  Laika nišu piešķiršanas sistēma, kuru izveidoja 1993. gadā, nenodrošina laika nišu un attiecīgi arī lidostu kapacitātes optimālu piešķiršanu un to izmantošanu. Apstākļos, kad arvien pieaug lidostu noslogojums, bet jaunas nozīmīgas lidostu infrastruktūras attīstīšana ir ierobežota, laika nišas ir rets resurss. Tam, vai šādi resursi ir pieejami, ir izšķiroša nozīme gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā un faktiskas konkurences uzturēšanā. Šajā nolūkā laika nišu piešķiršanas un izmantošanas efektivitāti var uzlabot, ieviešot tirgusnišu maiņas mehānismus, garantējot, ka neizmantotās laika nišas iespējami drīz pārskatāmā veidā tiek nodotas ieinteresēto pārvadātāju rīcībā, kā arī pastiprinot sistēmas pamatprincipu ieviešanu ne vien nišu piešķiršanā un pārvaldīšanā, bet arī to izmantošanā. Tajā pašā laikā, lai gan vēsturiski piešķirtās nišas nodrošina stabilitāti lidojumu sarakstu ziņā, kas aviosabiedrībām tik ļoti vajadzīga, turpmākajā šīs regulas piemērošanas izvērtēšanas gaitā varētu paredzēt pakāpenisku citu tirgus mehānismu ieviešanu, tādu kā vēsturisko nišu atsaukšana un to izsolīšana.Turklāt ir svarīgi, lai tiktu saglabāta reģionālo lidostu pieeja transporta mezglu lidostām, ja šādi maršruti ir būtiski svarīgi attiecīgā reģiona ekonomikai. Tādēļ bažas par efektīvu laika nišu piešķiršanu arī turpmāk ir jālīdzsvaro ar nepieciešamību aizsargāt gaisa transporta pakalpojumu ārējos ieguvumus un jo īpaši to nozīmīgumu Eiropas reģionos. [Gr. 1] (5)  Tālab ir nepieciešams mainīt sistēmu, kurai atbilstoši notiek laika nišu piešķiršana Savienības lidostās. (5a)  Attiecīgajā teorijā un tiesu praksē vēl līdz šim nav izstrādāta izsmeļoša termina “lidostu laika nišu” juridiskā definīcija. No šā brīža būtu vēlams izmantot pieņēmumu, ka laika nišas izmantošana sabiedrības interesēs ‐ tādējādi ne tiešā nozīmē kā sabiedrības labumu ‐ varētu kalpot kā galvenais kritērijs, izstrādājot šā termina juridisku definīciju. Tāpēc būtu jāizstrādā laika nišu definīcija, kas nosaka, ka tās var kļūt par tiesību objektu, un regulē to piešķiršanu. [Gr. 79] (6)  Laika nišu piešķiršanai pārslogotajās lidostās arī turpmāk būtuir jāpamatojas uz neitrāliem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem noteikumiem. [Gr. 2] (7)  Pašreizējo laika nišu piešķiršanas sistēmu būtu jāpielāgo atbilstoši tam, kā attīstās tirgus mehānismi, kurus izmanto atsevišķās lidostās, lai nodotu laika nišas vai apmainītos ar tām. Komisija savā 2008. gada 30. aprīļa paziņojumā par to, kā tiek piemērota Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās, apņēmās nākt klajā ar priekšlikumiem gadījumā, ja izrādītos nepieciešams pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus ar konkurenci saistītu vai citu iemeslu dēļ. (8)  Pieredze liecina, ka laika nišu sekundārajai tirdzniecībai, t. i., darījumiem ar laika nišām, saņemot par to finansiālu vai cita veida kompensāciju, nav viendabīga un konsekventa tiesiskā regulējuma, kurš garantētu pārredzamību un konkurences uzturēšanu. Tālab laika nišu sekundārajai tirdzniecībai Eiropas Savienībā ir jāizstrādā pienācīgs regulējums. (9)  Informācijas caurskatāmība ir objektīvas laika nišu piešķiršanas procedūras nodrošināšanas būtisks elements. Ir jāpastiprina šī caurskatāmība un jāņem vērā tehnoloģiskā attīstība. (10)  Būtu jāparedz arī noteikumi, kas ļautu jaunienācējiem ienākt Savienības tirgū. Pieredze liecina, ka pašreizējam termina “jaunienācēja” definējumam nav izdevies pilnībā sekmēt konkurenci un ka tāpēc tas būtu pienācīgi jāgroza. Turklāt ir jācīnās pret ļaunprātīgu izmantošanu, ierobežojot iespēju uzņēmumam iegūt jaunienācēja statusu tad, ja kopā ar tā mātesuzņēmumu, tā filiālēm vai tā mātesuzņēmuma filiālēm šim uzņēmumam ir vairāk nekā 10 % no kopējā konkrētajā dienā konkrētajā lidostā piešķirto laika nišu skaita. Gaisa pārvadātājs nebūtu jāuzskata par jaunienācēju arī tad, ja laika nišas, ko viņš ieguvis kā jaunienācējs, ir nodotas, lai atkal iegūtu minēto statusu. (11)  Jāatceļ prioritāte, ko piešķir aviosabiedrībām, kuras pieprasa laika nišu sēriju lidostā nepārtrauktiem regulāriem pasažieru pārvadājumiem starp minēto lidostu un reģionālo lidostu, sakarā ar to, ka uz šādu situāciju jau attiecas cita prioritāte ‐ tā, kuru piešķir aviosabiedrībai, kas pieprasa laika nišu sēriju nepārtrauktiem regulāriem pasažieru pārvadājumiem starp divām Savienības lidostām. [Gr. 3] (12)  Nepieciešams arī novērst situācijas, kad pieejamo laika nišu trūkuma dēļ liberalizācijas labumi tiek izplatīti nevienmērīgi un rodas konkurences traucējumi. [Gr. 4] (12a)  Neregulāri gaisa pārvadājumi veicina reģionālo kohēziju un konkurētspēju. Ja aviosabiedrības ir regulāri izmantojušas laika nišas šādiem pārvadījumiem lidostā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, pat ja šīs laika nišas ne vienmēr tiek izmantotas vieniem un tiem pašiem maršrutiem, prioritāti vajadzētu piešķirt pieprasījumiem turpināt izmantot šīs laika nišas. [Gr. 5] (13)  Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanā sasniegtajiem rezultātiem ir svarīga nozīme laika nišu piešķiršanas procesā. Noteikumi par laika nišu piešķiršanu ir jāatjaunina, jo tas ir nepieciešams, nosakot darbības shēmas, atbilstīgi kurām lidostām, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem tiek piemēroti uzraudzības un darbības uzlabošanas noteikumi, kā arī saistībā ar tīkla pārvaldības funkciju, kuras pamats ir Eiropas maršrutu tīkla ieviešana un centralizēta gaisa satiksmes pārvaldība. Tālab ir jāizveido pienācīgs satvars, kurā būtu paredzēts, ka tīkla pārvaldītājs, darbības izvērtēšanas iestāde un valsts uzraudzības iestādes var piedalīties lidostu kapacitātes un koordinācijas parametru noteikšanas procedūrā. Lai tīkls sekmīgāk reaģētu uz krīzes situācijām, tā interesēs būtu jāizveido jauna lidostu kategorija.[Gr. 80] (14)  Būtu jānodrošina sekmīgāka lidojuma plānu un laika nišu koordinācija nolūkā sekmīgāk izmantotLai optimizētu pieejamo lidostu kapacitāti un uzlabot, ir jāpieņem procedūras, kas nodrošinātu, ka laika nišas ir labāk saskaņotas ar lidojumu precizitāti laikāplāniem. [Gr. 7] (15)  Dalībvalstij, kas atbild par sarakstu koordinēto lidostu vai koordinēto lidostu, būtu jānodrošina tāda sarakstu koordinatora vai koordinatora iecelšana, par kura neitralitāti nebūtu jāšaubās. Šajā nolūkā ir jāpastiprina koordinatoru un sarakstu koordinatoru nozīme. Tālab būtu jāparedz koordinatora juridiskā, organizatoriskā, lēmumu pieņemšanas un finanšu neatkarība attiecībā pret visām ieinteresētajām personām, dalībvalsti un no šīs valsts atkarīgajām struktūrām. Lai novērstu situācijas, kad koordinatora vai sarakstu koordinatora darbību nelabvēlīgi ietekmē cilvēkresursu, tehnisko vai finanšu resursu vai tehnisko zināšanu trūkums, dalībvalstij būtu jānodrošina koordinatoram visi tie resursi, kas nepieciešami tā darbību sekmīgai izpildei. [Gr. 8] (16)  Gaisa pārvadātājiem jānosaka papildu pienākumi attiecībā uz informācijas nosūtīšanu koordinatoram un sarakstu koordinatoram. Vajadzētu paredzēt papildu sankcijas gadījumā, ja informācija nav sniegta vai ja sniegtā informācija ir kļūdaina vai maldinoša. Ciktāl tas attiecas uz tīklā ietilpstošajāmcitām lidostām, kurām nav īpašas kvalifikācijas, aviosabiedrībām vajadzētu būt pienākumam sniegt ziņas par lidojuma nodomiem vai citu saistošu informāciju, ko pieprasa koordinators vai lidojumu sarakstu koordinators. [Gr. 9] (17)  Savienībai jāatvieglina koordinatoru un sarakstu koordinatoru sadarbība, lai starp tiem notiktu sekmīga paraugprakses apmaiņa nolūkā nonākt līdz tam, lai attiecīgā brīdī tiktu izveidotsizveidot vienotu Eiropas koordinatorslīmeņa koordinatoru, ņemot vērā Eiropas vienotās gaisa telpas izveides virzību. [Gr. 10] (18)  Lidostai var piešķirt koordinētas lidostas statusu ar noteikumu, ka tiek ievēroti caurskatāmības, neitralitātes un nediskriminēšanas principi, un ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. (19)  Lēmums par lidostas darbības koordinēšanu uz objektīvu kritēriju pamata būtu jāpieņem dalībvalstij, kas atbildīga par šo lidostu. Ņemot vērā rezultātus, kas sasniegti Eiropas vienotās gaisa telpas, gaisa telpas funkcionālo bloku un tīkla pārvaldītāja funkciju izveidē, ir noderīgi tuvināt lidostu kapacitātes izvērtēšanas metodes, lai nodrošinātu labāku Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla darbību. [Gr. 11] (20)  Ir jāparedz procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalsts pieņem lēmumu mainīt koordinētas lidostas vai sarakstu koordinētas lidostas klasifikāciju, proti, koordinētai lidostai piešķirot sarakstu koordinētas lidostas statusu, savukārt sarakstu koordinētai lidostai ‐ tās konkrētās klasifikācijas statusu atsaucot. (21)  Laika nišu sērijas derīguma termiņam nebūtu jāpārsniedz tā sarakstu plānošanas perioda ilgums, uz kuru šī attiecīgā sērija ir piešķirta. Laika nišu sērijas, pat ja ir runa par vēsturiski piešķirtajām laika nišām, būtu jāpiešķir prioritārā kārtā tikai tadvienīgi tad, ja tās piešķir vai šo piešķiršanu apstiprina koordinators. Attiecībā uz vēsturiski piešķirtajām laika nišu sērijām prioritāte būtu jānosaka koordinatoram, pamatojoties uz to iepriekšēju pareizu izmantošanu. [Gr. 81] (22)  Jāpatur spēkā īpaši noteikumi, lai ierobežotos apstākļos nodrošinātu pietiekama vietējo gaisa pārvadājumu reisu skaita saglabāšanu uz attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu reģioniem, ja ir noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. (22a)  Stājoties spēkā, šai regulai nevajadzētu ierobežot reģionālo lidostu savienojamību ar lielajām transporta mezglu lidostām. Tādēļ būtu lietderīgi paredzēt attiecīgus pasākumus, kas nodrošinātu Eiropas reģionu, tostarp perifēro un ultraperifēro reģionu un salu savienojumus ar lielajām Eiropas transporta mezglu lidostām un līdz ar to ar pasaules gaisa satiksmes tīklu. [Gr. 13] (23)  Tiktāl, ciktāl ar vidi saistītos aspektus var ņemt vērā koordinācijas parametros un reģionālos maršrutus var apkalpot, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pienākumus, gūtā pieredze liecina, ka vietēja mēroga noteikumi nav lietderīgi. Turklāt nav iespējams izslēgt, ka šādu noteikumu piemērošana izraisītu diskriminācijas gadījumus laika nišu piešķiršanā. Tālab ir jāierobežo iespēja piemērot vietējos noteikumus. Visi tehniskie, funkcionālie, darbības un vides ierobežojumi, kurus nosaka koordinators vai sarakstu koordinators, jādefinē koordinācijas parametros. Iespēja piemērot vietējos noteikumus tiks ierobežota, paredzot, ka vietējos noteikumus var pieņemt tikai par laika nišu izmantošanas pārraudzību un iespēju šajā regulā paredzētajos gadījumos samazināt laika nišu sēriju termiņu. Lidostu kapacitātes izmantošanas uzlabošanai, piešķirot laika nišas, ir jāpastiprina šādi divi pamatprincipi: laika nišu sērijas definējums un vēsturiski piešķirto nišu aprēķins. Līdztekus tam būtu sekmīgāk jāregulē gaisa pārvadātājiem pieļautais elastīgums, lai izvairītos no neatbilstībām šīs regulas piemērošanā dažādās dalībvalstīs. Tālab ir jāaicina lidostu kapacitāti izmantot labāk. Būtu jāatbalsta savienojumi starp dzelzceļu un lidostām, kā arī dzelzceļa un lidmašīnas biļešu integrācija. [Gr. 91] (24)  Lai gaisa pārvadātāji varētu pielāgoties steidzamu ārkārtas situāciju apstākļos, tādos kā gaisa satiksmes apjoma krasa samazināšanās vai, piemēram, ekonomikas krīze, kas iedragā gaisa pārvadātāju darbību un lielulielākodaļu sarakstu perioda, ir jāļauj Komisijai pieņemt ārkārtas pasākumus nolūkā nodrošināt koordinētajās lidostās pieņemamo pasākumu konsekvenci. Minētie pasākumi ļautu gaisa pārvadātājiem saglabāt prioritāti to pašu sēriju piešķiršanā nākamajā sarakstu plānošanas periodā pat tad, ja netiek sasniegts 8580 % izmantošanas rādītājs. [Gr. 14] (24a)  Šajā regulā būtu jāņem vērā uzņēmējdarbības aviācijai, tostarp līgumreisiem, nepieciešamās elastības prasības, lai varētu veikt ārpuskārtas lidojumus, galvenokārt ņemot vērā to, ka šie operatori nevar veidot laika nišu portfeli, pamatojoties uz vēsturiskajām tiesībām. [Gr. 15] (25)  Ir divkārtīgi jāpastiprina koordinācijas komitejas nozīme. Pirmkārt, sekot komitejas sanāksmēm būtu jāaicina tīkla pārvaldītājs, darbības izvērtēšanas iestāde un valsts uzraudzības iestāde. Otrkārt, līdztekus citiem uzdevumiem koordinācijas komiteja varētu sagatavot priekšlikumus un sniegt padomus koordinatoram un/vai dalībvalstīm par visiem jautājumiem, kas attiecas uz lidostas kapacitāti, jo īpaši saistībā ar Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu un Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla darbību. Komitejai vajadzētu arī spēt sniegt atzinumus darbības izvērtēšanas iestādei un valsts uzraudzības iestādei par saikni starp koordinācijas parametriem un galvenajiem darbības rādītājiem, kas ieteikti aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. [Gr. 16] (26)  Pieredze liecina, ka nozīmīgs skaits laika nišu ir nodotas atpakaļ laika nišu kopējā fondā pārāk vēlu, lai būtu iespējama to lietderīga pārdalīšana. Lidostas vadības dienests būtu jāaicina izmantot lidostas maksu sistēmu, lai šāda veida praksi novērstufinanšu sistēmu instrumentus un pastāvīgi pastiprināt patlaban spēkā esošo sankciju režīmu, lai aviosabiedrības atturētu no šādas prakses. Tomēr, izmantojot minētos mehānismus, lidostas vadības dienestam nevajadzētu likt šķēršļus aviosabiedrību ienākšanai tirgū vai pakalpojumu attīstīšanai. [Gr. 17] (26a)  Lidostu jaudas palielināšanas labad regulā būtu jāievieš iespēja dalībvalstīm no laika nišu pārdošanas otrreizējā tirgū gūtos ieņēmumus izmantot tam, lai optimizētu gaisa satiksmi un attīstītu jaunu infrastruktūru. [Gr. 18] (27)  Ir vēlams, lai trešo valstu attieksme pret Savienības aviosabiedrībām būtu vienlīdzīga. (28)  Šīs regulas noteikumu piemērošanai nebūtu jāierobežopiemērošana nedrīkst ierobežot Līgumā, jo īpaši tā 101., 102. un 106. pantā, paredzētos konkurences noteikumus. [Gr. 19] (29)  Ministru deklarācija par Gibraltāra lidostu, par ko vienošanās panākta Kordovā 2006. gada 18. septembrī, pirmoreiz sanākot ministriem saistībā ar dialoga forumu par Gibraltāru, aizstās Kopīgo deklarāciju par Gibraltāra lidostu, kas pasludināta Londonā 1987. gada 2. decembrī, un pilnīgu atbilstību 2006. gada deklarācijai uzskatīs par pilnīgu atbilstību 1987. gada deklarācijai. (30)  Lai atjauninātu šo sarakstu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu metodes, kā sagatavojama kapacitātes un pieprasījuma analīze. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija, veicot priekšdarbus, jau sāktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī. [Gr. 20] (31)  Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai jāgādā par to, lai saistošie dokumenti savlaicīgi un pienācīgā veidā tajā paša laikā tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei. (32)  Lai nodrošinātu vienādus priekšnosacījumus šīs regulas izpildei, Komisijai ir jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(6). (33)  Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, pieņemot īstenošanas aktus saistībā ar Eiropas koordinatora izveidi, sakarā ar paraugu koordinatora vai sarakstu koordinatora darbības gada pārskatam, kā arī lēmumu par to, ka vienai vai vairākām dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi kādas trešās valsts diskriminējošās attieksmes novēršanai pret Savienības gaisa pārvadātājiem. [Gr. 82] (34)  Atbilstoši pamatotos gadījumos, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt vēsturisko nišu nepārtrauktību un kad tas steidzami nepieciešams, Komisijai saskaņā ar pārbaudes procedūru vajadzētu pieņemt tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus. (35)  Šī regula būtu jāpārskata pēc noteikta darbības perioda, lai izvērtētu, kā tā darbojas. (35a)  Pēc apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, Komisijai būtu jāveic kapacitātes un pieprasījuma analīze, kas iesniedzama Eiropas Parlamentam un Padomei viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. [Gr. 21] (36)  Tā kā šīs darbības mērķus ‐ respektīvi, panākt Eiropas Savienības tiesību aktu viendabīgāku piemērošanu laika nišu jomā, ‐ dalībvalstis nevar pietiekamā veidā sasniegt, bet tos var sekmīgāk sasniegt Savienības līmenī gaisa transporta darbības sakarā pārrobežu dimensijas svarīguma dēļ, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstīgi Eiropas Savienības līguma 5. pantā piesauktajam subsidiaritātes principam. Atbilstoši tajā pašā pantā minētajam proporcionalitātes principam, ar šo regulu netiek pārsniegts tas, kas nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. Darbības joma un definīcijas  1. pants Darbības joma 1.  Šī regula attiecas uz Eiropas Savienības lidostām. 2.  Šīs regulas piemērošanu Gibraltāra lidostai saprot kā tādu, kas neierobežo Spānijas Karalistes un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes attiecīgās juridiskās nostājas attiecībā uz konfliktu par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta. 2. pants Definīcijas Šajā regulā:    1) “laika niša” ir koordinatora atbilstīgi šai regulai aviosabiedrībai izdota atļauja lietot visu to lidostas infrastruktūru, kas vajadzīga, lai apkalpotu gaisa satiksmes līniju koordinētajā lidostā konkrētajā dienā un laikākonkrētajās dienās un laikos nolaišanās vai pacelšanās nolūkā, kā to iedala koordinators atbilstīgi šai regulai; [Gr. 22]    2) “jaunienācējs” ir aviosabiedrība, kas kā daļu no laika nišu sērijas pieprasa laika nišu lidostā jebkurā dienā, ja pēc aviosabiedrības pieprasījuma pieņemšanas tai kopumā šajā lidostā šajā dienā būtu piešķirts mazāk par piecām laika nišām; vai    b) aviosabiedrība, kas pieprasa laika nišu sēriju nepārtrauktiem regulāriem pasažieru pārvadājumiem starp divām Eiropas Savienības lidostām, ja iepriekš minētos nepārtrauktos regulāros pasažieru pārvadājumus starp minētajām lidostām šajā dienā veic ne vairāk kā divas citas aviosabiedrības, un ja pēc aviosabiedrības pieprasījuma pieņemšanas tai šajā lidostā šajā dienā šiem nepārtrauktajiem pārvadājumiem tomēr būtu piešķirts mazāk par deviņām laika nišām. [Gr. 23]    Aviosabiedrību, kuras rīcībā kopīgi ar tās mātesuzņēmumu, tās filiālēm vai tās mātesuzņēmuma filiālēm ir vairāk nekā 10 % no visām laika nišām, kas attiecīgajā dienā piešķirtas konkrētajā lidostā, neuzskata par jaunienācēju šajā lidostā;    Gaisa pārvadātāju, kurš 13. panta nozīmē ir nodevis savas jaunienācēja statusā iegūtās laika nišas citam gaisa pārvadātājam tajā pašā lidostā, lai attiecīgajā lidostā tas atkal iegūtu jaunienācēja statusu, neuzskata par jaunienācēju;
	3)	“sarakstu periods” ir vai nu vasaras, vai ziemas sezona, ko izmanto aviosabiedrību reisu sarakstos saskaņā ar noteikumiem un vadlīnijām, kuras gaisa transporta nozarē izstrādātas pasaules mērogā;
	4)	“ Savienības aviosabiedrība” ir jebkura aviosabiedrība ar spēkā esošu darbības licenci, ko izsniegusi kāda dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā(7);
	5)	“aviosabiedrība” ir gaisa satiksmes uzņēmums ar spēkā esošu darbības licenci vai tai līdzvērtīgu licenci vēlākais 31. janvārī turpmākajai vasaras sezonai vai 31. augustā turpmākajai ziemas sezonai; 5., 9., 10., 11. un 13. pantā aviosabiedrības definīcijā iekļauj arī uzņēmējdarbības aviācijas gaisa kuģu ekspluatantus; saistībā ar 7., 17. un 18. pantu aviosabiedrības definīcijā iekļauj arī civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantus;
	6)	“aviosabiedrību grupa” ir divas vai vairākas aviosabiedrības, kuras kopā veic kopīgu apkalpošanu, franšīzes operācijas vai kodu koplietošanu, vai konsorcijs neregulāru lidojumu veicēju gadījumos konkrētas gaisa satiksmes līnijas apkalpošanailaika nišas izmantošanai; [Gr. 24]
	7)	“aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs” ir ikviens aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula)(8) 2. panta 5. punkta nozīmē;
	8)	“apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējs” ir ikviens pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina apkalpošanu uz zemes, Regulas (ES) Nr. […] (par apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem) […]. panta nozīmē; vai ikviens lidostas izmantotājs Regulas (ES) Nr. […] (par apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem)  panta nozīmē, kas sniedz pašpakalpojumus Regulas (ES) Nr. […] (par apkalpošanas uz zemes pakalpojumiem) […]. panta nozīmē;
	9)	“tīkla lidosta” ir lidosta, kurai nav pārslogojuma problēmu, bet kura gadījumā, ja pēkšņi un būtiski pieaug satiksme vai pēkšņi un būtiski samazinās šīs lidostas kapacitāte, varētu ietekmēt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (turpmāk ‐ tīkla) darbību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004(9) 6. pantam; [Gr. 25]
	10)	“sarakstu koordinēta lidosta” ir lidosta, kur iespējama pārslogotība dažos dienas, nedēļas vai gada posmos, ko iespējams atrisināt, aviosabiedrībām brīvprātīgi sadarbojoties savā starpā, un kur ir iecelts sarakstu koordinators, lai veicinātu to aviosabiedrību darbību, kuras veic pārvadājumus vai plāno tos veikt šajā lidostā;
	11)	“koordinēta lidosta” ir ikviena lidosta, kur aviosabiedrībai vai jebkuram citam gaisa kuģa ekspluatantam jāsaņem laika niša no koordinatora, lai paceltos vai nolaistos, izņemot valsts lidojumus, avārijas nolaišanos un humānās palīdzības lidojumus;
	12)	“lidostas vadības dienests” ir dienests, kam saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem ir uzdevums, kopā ar citām darbībām vai citādi, vadīt un pārvaldīt lidostas infrastruktūras, kā arī koordinēt un kontrolēt dažādo lidostā esošo uzņēmēju darbību;
	13)	“laika nišu sērija” ir vismaz 15piecas laika nišas vasaras sarakstu periodā vai 10 laika nišas ziemas sarakstu periodā, kas secīgām nedēļām pieprasītas nedēļas vienas un tās pašas dienas vienā un tajā pašā sarakstu periodā regulāri pieprasītas vienam un tam pašam laikam vienā nedēļas dienā un laikā kuras koordinators piešķīris uz šāšādapamata vai, ja tas nav iespējams, kas piešķirtas aptuveni tajā pašā laikā, ja vien ar vietēja noteikuma starpniecību nav panākta cita vienošanās saskaņā ar šīs regulas 9. panta 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem; [Gr. 26]
	14)	“uzņēmējdarbības aviācija” ir tā vispārējas nozīmes aviācijas nozare, kura attiecas uz gaisa kuģu ekspluatāciju vai lietošanu, ko veic uzņēmumi pasažieru vai kravu pārvadāšanai kā atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai, ja gaisa kuģi kopumā netiek publiski iznomāti un tos pilotē privātpersonas, kurām ir vismaz derīga komerciālās aviācijas pilota licence ar instrumentu klasi;
	15)	“koordinācijas parametri” ir visa tā caurlaides spēja darbības izteiksmē, kas pieejama laika nišu sadalei lidostā katra sarakstu perioda laikā, un darbības noteikumi par caurlaides spējas izmantošanu, kas atspoguļo visus tehniskos, darbības un vides faktorus, kas ietekmē lidostas infrastruktūras un tās dažādo apakšsistēmu darbību;
	16)	“lidojuma plāns” ir detalizēta informācija, ko gaisa satiksmes pakalpojumu vienības saņem par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu;
	17)	“regulāri gaisa pārvadājumi” ir lidojumu sērijas, kam ir Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta definētās pazīmes;
	18)	“plānots neregulāri gaisa pārvadājumi” ir lidojumu sērijalidojumi, kas neatbilst visiem Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta paredzētajiem nosacījumiem, bet kas darbojas regulāri un tik bieži, ka ir skaidrs, ka tas ietilpst sistemātiskā sērijā; [Gr. 75]
	19)	“tīkla pārvaldītājs” ir gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) struktūra, kas izveidota saskaņā ar 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula(10) un kas ļauj optimāli izmantot gaisa telpu un nodrošināt, ka aviosabiedrības var izmantot vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem; [Gr. 28]
	20)	“darbības izvērtēšanas iestāde” ir struktūra, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantu;
	21)	“valsts uzraudzības iestāde” ir dalībvalstu izraudzīta vai izveidota struktūra vai struktūras valsts iestādes funkcijas pildīšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 4. pantu.

Lidostu klasificēšana 

3. pants

Lidostas koordinēšanas vai sarakstu koordinēšanas nosacījumi

1.  Dalībvalstīm nav pienākuma klasificēt lidostu kā sarakstu koordinētu lidostu vai koordinētu lidostu, ja vien to neparedz šis pants.

Dalībvalstis klasificē lidostu kā koordinētu lidostu tikai atbilstoši 3. punkta noteikumiem.

2.  Dalībvalsts tomēr var paredzēt sarakstu koordinētas lidostas statusa piešķiršanu jebkurai lidostai ar noteikumu, ka tiek ievēroti caurskatāmības, neitralitātes un nediskriminēšanas principi.

3.  Atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka lidostā bez klasifikācijas statusa, lidostā, kas ietilpst Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā (turpmāk ‐ tīkls), vai sarakstu koordinētajā lidostā tās vadības dienests vai jebkura cita kompetentā iestāde veic vispusīgu caurlaides spējas un pieprasījuma analīzi, kad dalībvalsts uzskata to par vajadzīgu vai sešu mēnešu laikā

Minētajā analīzē, kuras pamatā ir vispāratzītas metodes, par ko ir kopīga vienošanās, nosaka ikvienu caurlaides spējas nepietiekamību, ņemot vērā ar vidi saistītus ierobežojumus attiecīgajā lidostā. Šajā analīzē apsver iespējas novērst minēto nepietiekamību ar jaunas vai pārveidotas infrastruktūras, darbības izmaiņu vai cita veida izmaiņu palīdzību, un termiņu, kas paredzēts šo problēmu atrisināšanai.

Šo analīzi balsta uz metodēm, ko ar deleģētu aktu izstrādājusi Komisija atbilstoši šīs regulas 15. pantam. Šajās metodēs ņem vērā tīkla darbības plānam izvirzītās prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 677/2011 V pielikumā.

Šo analīzi atjaunina, ja izdara atsauci uz 6. punktu, ja ir izmaiņas lidostā, kas būtiski ietekmē tās caurlaides spēju un šīs spējas izmantošanu vai pēc koordinācijas komitejas, dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma. Kā analīzi, tā arī metodi, uz ko tā pamatojas, dara pieejamas pusēm, kuras pieprasījušas analīzes veikšanu, un arī citām ieinteresētajām pusēm pēc to pieprasījuma. Par analīzes rezultātiem vienlaicīgi paziņo arī Komisijai.

4.  Pamatojoties uz analīzes rezultātiem, dalībvalsts par situāciju ar caurlaides spēju lidostā apspriežas ar lidostas vadības dienestu, aviosabiedrībām, kuras regulāri lieto lidostu, tās pārstāvošajām organizācijām, vispārējas nozīmes aviācijas pārstāvjiem, kas regulāri lieto lidostu, un gaisa satiksmes vadības iestādēm.

5.  Komisija var lūgt tīkla pārvaldītājam paust viedokli par to, kā tiek noteikta kapacitāte attiecībā pret to, kādas ir tīkla darbības vajadzības. Komisija var nākt klajā ar ieteikumiem. Dalībvalsts pamato jebkuru lēmumu, kas neatbilst minētajiem ieteikumiem. Šādu lēmumu paziņo Komisijai.

6.  Ja problēmas ar caurlaides spēju rodas vismaz vienā saraksta periodā, dalībvalsts nodrošina, ka lidosta attiecīgajos periodos ir klasificēta kā koordinēta lidosta tikai tad, ja

7.  Atkāpjoties no 6. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis izņēmuma gadījumos var klasificēt kā koordinētas lidostas tās lidostas, kuras tiek ietekmētas attiecīgajā periodā, kas var būt mazāks par sarakstu periodu.

Atkāpjoties no 3., 4., 5. un 6. panta, dalībvalstis ārkārtas situācijās var attiecīgo lidostu uz konkrēto periodu klasificēt kā koordinētu lidostu.

8.  Ja, atkārtoti izanalizējot jaudu un pieprasījumu koordinētā lidostā vai sarakstu koordinētā lidostā, izrādās, ka minētajā lidostā ir pietiekama kapacitāte, lai atbilstu faktiskajai vai paredzētajai lidojumu kustībai, dalībvalsts pēc apspriešanās ar 4. punktā minētajām struktūrām maina lidostas klasifikāciju, to klasificējot attiecīgi par sarakstu koordinētu lidostu vai lidostu bez īpaša statusa.

9.  Pēc Komisijas pieprasījuma, kura var rīkoties gan pēc savas, gan arī pēc tīkla pārvaldītāja iniciatīvas, kā arī pēc apspriešanās ar 4. punktā minētajām struktūrvienībām, dalībvalsts gādā par to, lai lidosta, kurai nav klasifikācijas statusa, tiek klasificēta kā tīkla lidosta. Šādu lēmumu paziņo Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgajai lidostai tīklā vairs nav tādas nozīmes, tad pēc apspriešanās ar 4. punktā minētajām struktūrām tā šo lidostu pārklasificē par lidostu bez statusa.

10.  Ja tiek pieņemts lēmums atbilstīgi 6., 8. vai 9vai 8. punktam, dalībvalsts to paziņo 4. punktā minētajām struktūrām vēlākais 1. aprīlī, ja runa ir par ziemas sarakstu plānošanas periodu, vai vēlākais 1. septembrī, ja runa ir par vasaras sarakstu plānošanas periodu. [Gr. 29]

4. pants

Koordinācijas parametri

1.  Atbildīgā dalībvalsts divas reizes gadā nodrošina koordinācijas parametru noteikšanu koordinētajā lidostā vai sarakstu koordinētajā lidostā, tajā pat laikā ņemot vērā visus būtiskos tehniskos, funkcionālos, darbības un vides ierobežojumus, kā arī visas ar tiem saistītās izmaiņas. Šie ierobežojumi jādara zināmi Komisijai. Vajadzības gadījumā Komisija ar tīkla pārvaldītāja atbalstu izskata šos ierobežojumus un nāk klajā ar ieteikumiem, kuri jāņem vēra dalībvalstij, pirms tā sāk koordinācijas parametru noteikšanu.[Gr. 30]

Šis pasākums pamatojas uz objektīvas analīzes datiem par gaisa satiksmes noregulēšanas iespējām, ņemot vērā dažādus satiksmes veidus šajā lidostā, gaisa telpas pārslogotību, kas varētu rasties koordinācijas perioda laikā, un situāciju ar caurlaides spēju.

2.  Parametru noteikšanu un izmantotās metodes, kā arī visas ar tām saistītās izmaiņas, sīki apspriež koordinācijas komitejā ar mērķi palielināt caurlaides spēju un sadalei pieejamo laika nišu skaitu, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par koordinācijas parametriem. Pēc pieprasījuma ieinteresētajām pusēm dara pieejamus visus attiecīgos dokumentus.

3.  Koordinācijas parametru noteikšana nedrīkst ietekmēt laika nišu piešķiršanas neitralitāti un nediskriminējošo raksturu. [Gr. 31]

4.  Parametrus savlaicīgi paziņo lidostas koordinatoram, pirms tiek veikta sākotnējā laika nišu iesniegšana, lai tos ņemtu vērā konferencēs par lidojumu sarakstiem.

5.  Tā pasākuma nolūkā, kas minēts 1. punktā, koordinators nosaka attiecīgos koordinācijas laika intervālus pēc apspriešanās ar koordinācijas komiteju un atbilstīgi noteiktajai caurlaides spējai, ja dalībvalsts to nenosaka.

Koordinācijas, sarakstu koordinācijas un datu vākšanas darbību organizācija 

5. pants

Sarakstu koordinators un koordinators

1.  Dalībvalsts, kas atbildīga par sarakstu koordinēto lidostu vai koordinēto lidostu, kura ietilpst tīklā, nodrošina kvalificētas fiziskas vai juridiskas personas iecelšanu par sarakstu koordinatoru vai koordinatoru pēc apspriešanās ar aviosabiedrībām, kas regulāri lieto lidostas pakalpojumus, tās pārstāvošajām organizācijām, lidostas vadības dienestu un koordinācijas komiteju, ja tāda pastāv. Vienu un to pašu sarakstu koordinatoru vai koordinatoru var iecelt vairāk nekā vienai lidostai. [Gr. 32]

2.  Dalībvalstis sekmē ciešu sadarbību starp koordinatoriem un sarakstu koordinatoriem, lai Eiropas līmenī izstrādātu kopīgus projektus. Lai Eiropas Savienības lidostās vēl vairāk uzlabotu laika nišu piešķiršanas sistēmu un atkarībā no šokopējo projektu īstenošanas gaitas, Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanā sasniegtajiem rezultātiem un rezultātiem, kas atspoguļoti 21. pantā minētajā izvērtējuma ziņojumā, Komisija pieņem izpildes pasākumusdeleģētos aktus saistībā ar Eiropas koordinatora amata izveidi. Šos izpildes pasākumusDeleģētos aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Šā panta15. pantā paredzētajām procedūrām. Principus, kas nosaka koordinatora neatkarību, tostarp finanšu nosacījumus, koordinatoru svarīgākās funkcijas, tiem izvirzītās galvenās prasības no organizācijas un lēmumu pieņemšanas procesa viedokļa, kā minēts šī panta 3. punktā, mutatis mutandis piemēro arī Eiropas koordinatoram. Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru ieceļ Eiropas koordinatoru. [Gr. 86]

3.  Dalībvalsts, kas atbildīga par sarakstu koordinēto lidostu vai koordinēto lidostu, nodrošina, ka:

Finansējumu, kas paredzēts c) punktā, visasaviosabiedrības, kas darbojas koordinētajās un sarakstu koordinētajās lidostās, un attiecīgās lidostas nodrošina tā, lai tiktu garantēts taisnīgs finansiālā sloga sadalījums starp visām ieinteresētajām personām un lai nebūtu tā, ka finansējums ir atkarīgs galvenokārt no vienas ieinteresētās personas. Dalībvalstis ievieš ieinteresēto personu apspriešanās procedūru, pieļaujot pārskatīšanas iespēju, lai tādā veidā garantētu pārredzamu, nediskriminējošu un ar koordinatora un sarakstu koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem samērīgu tarifu sistēmu. Aviosabiedrību maksu iekasēšana ir attiecīgo lidostu ziņā, kuras tās nodod koordinatoram un sarakstu koordinatoram. Dalībvalstis gādā par to, lai koordinatora un sarakstu koordinatora rīcībā pastāvīgi būtu visi nepieciešamieatbilstīgi finanšu resursi, ‐ gan cilvēkresursi, ganun tehniskie un materiālie resursi, gankā arī darbību sekmīgai veikšanai nepieciešamās tehniskās zināšanas, lai tie varētu pastāvīgi veikt savus pienākumus. [Gr. 37]

4.  Sarakstu koordinators un koordinators piedalās tādās aviosabiedrību starptautiskās konferencēs par lidojumu sarakstiem, kuras ir atbilstīgas Savienības tiesībām.

5.  Sarakstu koordinators sniedz padomus aviosabiedrībām un iesaka alternatīvos ielidošanas un/vai izlidošanas laikus, ja ir ticams, ka varētu rasties pārslogotība.

6.  Koordinators ir vienīgā persona, kas atbild par laika nišu sadali. Viņš piešķir laika nišas atbilstoši šīs regulas noteikumiem un rūpējas, lai ārkārtas situācijas gadījumā laika nišas varētu tikt piešķirtas arī ārpus darbalaika.

7.  Sarakstu koordinators pārrauga aviosabiedrību veikto lidojumu atbilstību sarakstiem, kas ir ieteikti šīm sabiedrībām.

Koordinators pārrauga aviosabiedrību veikto lidojumu atbilstību laika nišām, kas ir piešķirtas tām. Minētās atbilstības pārbaudes veic sadarbībā ar lidostas vadības dienestu un gaisa satiksmes vadības iestādēm un tīkla pārvaldītāju, un tās ņem vērā laiku un citus būtiskos parametrus, kas attiecas uz konkrēto lidostu. [Gr. 38]

Visi sarakstu koordinatori un koordinatori sadarbojas, lai atklātu pretrunas sarakstos un skubinātu gaisa pārvadātājus tās novērst.

6. pants

Koordinācijas un sarakstu koordinācijas darbību pārredzamība 

1.  Katra sarakstu perioda beigāsReizi gadā koordinators vai sarakstu koordinators attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai un pēc pieprasījuma jebkurai no finansēšanā iesaistītajām pusēm iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai darbības atskaiti, kurā izklāstīta vispārējā situācija laika nišu piešķiršanas un/vai sarakstu koordinācijas jomā. Ziņojumāun izskatīta jo īpaši 9. panta 5. punkta un 13. un 18. panta piemērošana, kā arī visas sūdzības par 9. un 10. panta piemērošanu, kas iesniegtas koordinācijas komitejai, un veiktie pasākumi, lai tās atrisinātu. ZiņojumāAtskaitē iekļauj arī kopējos un atsevišķos datus par finansiālo kompensāciju saistībā ar laika nišu tirdzniecību, kā minēts 13. pantā, un rezultātus, kas gūti, aptaujājot ieinteresētās personas, par koordinatora un sarakstu koordinatora piedāvāto pakalpojumu kvalitāti.

Turklāt koordinators un sarakstu koordinators iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un visām šo koordinatoru finansēšanā iesaistītajām pusēm atsevišķu gada finanšu pārskatu, kurā attiecībā uz savu darbību precīzi norāda ieņēmumus un izdevumus.

2.  Komisija var pieņemt paraugu 1. punktā minētajam darbības pārskatam. Šo izpildes aktu pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

3.  Koordinators par katru lidostu, par kuru tas ir atbildīgs, uztur un aktualizē elektronisko datu bāzi, kurai piekļuve ir bez maksaskura pēc pieprasījuma ir pieejama visām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Parlamentam, un kurā iekļauj šādu informāciju:

Šo informāciju pastāvīgi atjaunina. Katras sezonas beigāsReizi gadā koordinators gādā par to, lai tiktu publicēts 1. punktā minētais ziņojums par darbību.

4.  Koordinators gādā par to, lai dati tiktu saglabāti un būtu pieejami vismaz 5 secīgus attiecīgos (ziemas vai vasaras) sarakstu plānošanas periodus.

5.  Ja pieejami attiecīgie un vispārpieņemtie sarakstu informācijas formāta standarti, sarakstu koordinators, koordinators un aviosabiedrības lieto tos ar noteikumu, ka tie atbilst Savienības tiesībām. [Gr. 39]

7. pants

Informācija sarakstu koordinatoriem un koordinatoriem

1.  Aviosabiedrības, kas darbojas vai plāno darboties lidostā, kura ietilpst tīklā, sarakstu koordinētajā lidostā vai koordinētajā lidostā, iesniedz attiecīgi sarakstu koordinatoram vai koordinatoram visu viņa pieprasīto būtisko informāciju. Ja ir izmaiņas minētajā informācijā, aviosabiedrība to nekavējotiessavlaicīgi un pēc iespējas ātrāk paziņo sarakstu koordinatoram un koordinatoram. Visu būtisko informāciju sniedz veidā un termiņā, kuru norādījis sarakstu koordinators vai koordinators. Aviosabiedrība, pieprasot piešķirt laika nišas, koordinatoru jo īpaši informē par to, vai šī sabiedrība varētu gūt labumu no jaunienācēja statusa atbilstīgi 2. panta 2. punktam attiecībā uz pieprasītajām laika nišām nišām un vai tai ir īpašumtiesiska saikne ar citām aviosabiedrībām, kas darbojas tajā pašā lidostā, lai izvairītos no iespējas nepamatoti iegūt šādu statusu. [Gr. 40]

Visu pārējo lidostu gadījumā, kurām nav konkrēta klasifikācijas statusa, aviosabiedrības, kas darbojas vai plāno darboties lidostā, lidostas vadības dienests, apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji pēc koordinatora vai sarakstu koordinatora pieprasījuma saprātīgā termiņā sniedz visu tā rīcībā esošo informāciju par aviosabiedrību plānotajiem pakalpojumiem. [Gr. 41]

Pēc tīkla pārvaldītāja pieprasījuma sarakstu koordinators vai koordinators viņam nosūta visu šajā punktā minēto informāciju.

2.  Ja aviosabiedrība nesniedz 1. punktā minēto informāciju, izņemot gadījumu, kad tā pierāda, ka pastāv mīkstinoši apstākļi, vai sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, koordinators neņem vērā tās aviosabiedrības pieprasījumu vai pieprasījumus pēc laika nišām, uz kuru attiecas minētā trūkstošā, nepatiesā vai maldinošā informācija. Viņš atsauc laika nišu vai laika nišu sērijas, ja tās ir jau piešķirtas, un/vai aicina kompetento struktūru piemērot sankcijas atbilstoši valsts tiesībām. Koordinators dodpiedāvā iespēju minētajai aviosabiedrībai iesniegt savus novērojumus. [Gr. 42]

3.  Sarakstu koordinators vai koordinators, lidostas vadības dienests un, gaisa satiksmes vadības iestādes un tīkla pārvaldītājs apmainās ar visu informāciju, kuru tie pieprasa savu pienākumu veikšanai, tostarp datiem par lidojumiem un laika nišām, jo sevišķi 17. panta piemērošanas nolūkā. [Gr. 43]

3.a   Šajā pantā minētās informācijas veidu un apjomu nosaka nozares pasaules mēroga standartā, par kuru panākta vienošanās. Nosūtīto informāciju izmanto vienīgi šīs regulas mērķiem. [Am. 44]

8. pants

Koordinācijas komiteja

1.  Atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka koordinētajā lidostā ir izveidota koordinācijas komiteja. Viena un tā pati koordinācijas komiteja var būt nozīmēta vairākās lidostās. Šajā komitejā uzņem vismaz aviosabiedrības, kuras regulāribieži lieto attiecīgo(-ās) lidostu(-as), tā brīža lidojumu plānošanas sezonā un kuras to ir izmantojušas iepriekšējā sezonā, un tās pārstāvošās organizācijas, attiecīgās lidostas vadības dienestu, attiecīgās gaisa satiksmes vadības iestādes un vispārējās aviācijas pārstāvjus, kuri regulāri lieto lidostu, tīkla pārvaldītāju, Papildus šiem komitejas locekļiem koordinācijas komitejas sanāksmēs vienīgi novērotāja statusā bez balsstiesībām var piedalīties tīkla pārvaldītāja, darbības izvērtēšanas iestādiiestādes un valsts uzraudzības iestādi attiecīgajā dalībvalstīiestādes pārstāvji. Koordinācijas komiteja var uz savām sanāksmēm novērotāju statusā pieaicināt citas tieši vai netieši laika nišu piešķiršanas procesā iesaistītās struktūras. Lai šīs struktūras varētu piedalīties sanāksmēs, informācija par tiem jāpaziņo koordinācijas komitejai vismaz septiņas dienas pirms konkrētās sanāksmes.

2.  Dalībvalsts pārstāvjus un koordinatoru uzaicina uz koordinācijas komitejas sanāksmēm kā novērotājus. Minētajās sanāksmēs var piedalīties Komisija, ja tā to pieprasa.

3.  Koordinācijas komiteja izveido rakstisku reglamentu, kas aptver inter alia piedalīšanos, vēlēšanas un lēmumu pieņemšanu, sanāksmju biežumu un lietoto(-ās) valodu(-as).

Ikviens koordinācijas komitejas dalībnieks var ierosināt vietējās pamatnostādnes saskaņā ar 9. panta 8. punktu. Pēc koordinatora pieprasījuma Koordinācijas komiteja apspriež ierosinātās vietējās pamatnostādnes. Ziņojumu par apspriedēm koordinācijas komitejā iesniedz attiecīgajai dalībvalstij ar norādi uz attiecīgajām nostājām, kas paziņotas komitejā. Minēto ziņojumu arī dara zināmu darbības izvērtēšanas iestādei un tīkla pārvaldītājam. [Gr. 45 un 87]

Laika nišu piešķiršana 

9. pants

Laika nišu kopējais fonds

1.  Koordinators izveido kopējo fondu, kurā ir visas laika nišas, kas nav sadalītas saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu. Visu jaunizveidoto laika nišu caurlaides spēju, kas noteikta atbilstīgi 3. panta 3. punktam, iekļauj kopējā fondā. Šī procedūra neierobežo reģionālo lidostu savienojamību ar transporta mezglu lidostām. Ja šāda savienojamība tiek ierobežota, dalībvalstīm ir atļauts iejaukties. [Am. 46]

2.  Neskarot šīs regulas 10. panta 2. un 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punktu, kopējā fondā ievietotās laika nišas sadala starp aviosabiedrībām, kas lūdz to piešķiršanu. 50 % no minētajām laika nišām vispirms piešķir jaunienācējiem, ja vien šo jaunienācēju kopējais pieprasījums nav mazāks par 50 %. Jaunienācējiem atvēlēto priekšrocību saglabā visā sarakstu plānošanas periodā. Koordinators taisnīgi apstrādā jaunienācēju un citu aviosabiedrību pieprasījumus atbilstīgi katras saraksta dienas koordinācijas periodiem. [Gr. 47]

Starp jaunienācēju pieprasījumiem priekšroka ir dodama tām aviosabiedrībām, kam ir tiesības uz jaunienācēja statusu saskaņā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

3.  Neskarot 10. panta 2. punktu, situācijā, kad nevar apmierināt visus attiecīgo aviosabiedrību pieprasījumus pēc laika nišām nevar apmierināt, priekšroku dod gaisa satiksmes visa veida komercpakalpojumiem un jo īpaši regulārajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem un plānotajiem neregulārajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem. Vienas un tās pašas pakalpojumu kategorijas konkurējošo pieprasījumu gadījumā priekšroku dod visu gadu veiktajiem lidojumiem. [Gr. 48]

4.  Jaunienācējs, kuram tikusi piedāvāta laika nišu sērija vienas stundas laika robežās pirms vai pēc tā pieprasītā laika, bet kurš nav pieņēmis šo piedāvājumu, zaudē jaunienācēja statusu attiecībā uz šo sēriju minētajā saraksta periodā.

5.  To pakalpojumu gadījumā, kurus sniedz aviosabiedrību grupa, tikai viena no aviosabiedrībām var pieteikties uz pieprasīto laika nišu saņemšanu. Aviosabiedrība, kura sniedz šādu pakalpojumu, uzņemas atbildību par to darbības kritēriju ievērošanu, kas vajadzīgi, lai izmantotusaglabātu 10. panta 2. punktā minēto vēsturisko prioritāti. [Gr. 49]

Laika nišas, kas piešķirtas vienai aviosabiedrībai, var lietot cita aviosabiedrība vai citas aviosabiedrības, kas ietilpst aviosabiedrību grupā, ar noteikumu, ka tās aviosabiedrības apzīmējuma kods, kurai ir piešķirtas laika nišas, koordinācijas un pārraudzības nolūkā turpina būt kopīgā reisa apzīmējumā. Pārtraucot minēto kopīgo apkalpošanu, šādi lietotās laika nišas paliek tās aviosabiedrības rīcībā, kurai tās sākotnēji tika piešķirtas. Par šādiem gaisa satiksmes pakalpojumiem aviosabiedrības, kas ietilpst grupā, paziņo koordinatoram, un tos var uzsākt tikai tad, kad koordinators ir sniedzis nepārprotamu apstiprinājumu.

Ja laika nišu sēriju, kas piešķirta vienam gaisa pārvadātājam, izmanto cits gaisa pārvadātājs savādāk, nekā noteikts šajā punktā, koordinators pēc attiecīgo pārvadātāju uzklausīšanas šo laika nišu sēriju atsauc un novieto atpakaļ kopējā fondā.

6.  Ja jaunienācējām sabiedrībām turpina pastāvēt nopietnas problēmas, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tiek sasaukta lidostas koordinācijas komitejas sapulce. Šīs sapulces mērķis ir izskatīt situācijas uzlabošanas iespējas. Komisiju uzaicina uz šādu sapulci.

7.  Ja pieprasīto laika nišu nevar piešķirt, koordinators informē aviosabiedrību, kas iesniegusi pieprasījumu, par attiecīgiem cēloņiem un norāda tuvāko alternatīvo laika nišu.

8.  Koordinators ņem vērā arī papildu pamatnostādnes, kuras izveidojusi gaisa satiksmes nozare Savienībā vai pasaulē vai Savienībā, kā arī vietējās pamatnostādnes, kuras ierosinājusi koordinācijas komiteja un apstiprinājusi dalībvalsts vai jebkura cita kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par konkrēto lidostu, ar noteikumu, ka šādas pamatnostādnes neietekmē koordinatora neatkarīgo statusu, atbilst Savienības tiesībām, un tiecas palielināt lidostas caurlaides spējas efektīvu izmantojumu, ir iepriekš paziņotas Komisijai un Komisija tās ir apstiprinājusi. Vietējās vadlīnijas var attiekties tikai uz piešķirto laika nišu uzraudzību un izmantošanu un uz laika nišu sērijas definējuma maiņu nolūkā samazināt tās garumu līdz mazāk nekā 10 laika nišām ziemas sarakstu plānošanas periodā vai līdz mazāk nekā 15 laika nišām vasaras sarakstu plānošanas periodā, bet nevienā no gadījumiem tās nesamazinot līdz mazāk nekā 5 laika nišām. Laika nišu sērijas garuma samazinājumu piemēro vienīgi tajās lidostās, kur gaisa pārvadājumu pakalpojumu pieprasījums dažādās sezonās krasi atšķiras.

Vietējie noteikumi attiecas uz laika nišu sadali un uzraudzību. Tos var piemērot tikai tad, ja var pierādīt, ka kāda lidosta sasniedz satraucošu noslogojuma līmeni un ka veikumu vai caurlaidspēju var uzlabot, piemērojot vietējos noteikumus. Šādi vietējie noteikumi ir pārredzami un nediskriminējoši, un par tiem ir jāvienojas koordinācijas komitejā, kura minēta šīs regulas 8. panta 3. punktā. [Gr. 88]

9.  Koordinators, papildus plānotajai laika nišu sadalei attiecīgajā saraksta periodā, cenšas ātri apmierināt pieprasījumus pēc vienas laika nišas jebkuram aviācijas veidam, ieskaitot vispārējas nozīmes aviāciju. Šajā nolūkā var lietot laika nišas, kas palikušas kopējā fondā pēc sadalīšanas starp pieprasījuma iesniedzējām aviosabiedrībām, un ātri pieejamās laika nišas.

10. pants

Iepriekšējā periodā izmantotās laika nišas

-1.  Lidostu laika nišas ir sabiedriski izmantojama nemateriāla vērtība, uz kuru izmantošanu attiecas šajā regulā izklāstītie noteikumi. Tādēļ tās piešķir lidostu koordinatori maksimāli pārredzamā veidā, lai nodrošinātu dalībvalstu, pasažieru, lidostu vadības un aviosabiedrību intereses. [Gr. 89]

1.  Laika nišu sērijas piešķir pieteikumu iesniedzējām aviosabiedrībām koordinators, ievērojot maksimālas pārredzamības un vienlīdzības kritērijus, no laika nišu kopējā fonda kā atļaujas lietot lidostas infrastruktūru nolaišanās vai pacelšanās nolūkā tajā sarakstu periodā, attiecībā uz kuru tās ir pieprasītas, un šo atļauju termiņa beigās tās tiek nodotas atpakaļ laika nišu kopējā fondā, kas izveidots atbilstīgi 9. pantam. [Gr. 51]

2.  Neierobežojot 7., 12., 13. un 17. un 12 pantu, attiecīgajai aviosabiedrībai dod prioritātiir jādod vēsturiskā prioritāte, kad tiek piešķirta tā pati laika nišu sērija nākamajā līdzvērtīgajā saraksta periodā, ja minētā aviosabiedrība to pieprasījusi termiņā, kas norādīts 7. panta 1. punktā, un ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi: [Gr. 52]

2.a   Grafikā neiekļauti gaisa pārvadājumi veicina reģionālo kohēziju un konkurētspēju. Ja aviosabiedrībām ir regulāri izmantotas laika nišas šādiem pārvadījumiem lidostā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, pat ja šīs laika nišas ne vienmēr tiek izmantotas vieniem un tiem pašiem maršrutiem, prioritāti piešķir pieprasījumiem turpināt izmantot šīs laika nišas. [Gr. 55]

3.  Laika nišu sēriju secības maiņu pirms 9. pantā minētajā kopējā fondā atlikušo laika nišu piešķiršanas citām pieteikumu iesniedzējām aviosabiedrībām apstiprina tikai darbības iemeslu dēļ, piemēram, ja mainījies aviosabiedrības izmantotā gaisa kuģa tips vai apkalpotais maršruts vai 2. pantā definētajiem jaunienācējiem piešķirto laika nišu sēriju gadījumā, ja šādu prasītāju aviosabiedrību laika nišu secība izrādās labāka par to, kāda tika pieprasīta sākotnēji. Tā nestājas spēkā, pirms koordinators nav izteicis savu apstiprinājumu. [Gr. 56]

4.  Laika nišas, kas aviosabiedrībai piešķirtas pirms 31. janvāra nākamajai vasaras sezonai vai pirms 31. augusta nākamajai ziemas sezonai, bet nodotas atpakaļ koordinatoram atkārtotai piešķiršanai pirms šiem datumiem, aprēķinā par to izmantošanu neņem vērā, ja vien laika nišas, kuras vēl aizvien ir piešķirtas, neveido sēriju 2. panta 13. punkta nozīmē.

Laika nišas, kuras iegadās svētku dienās, iekļaus nākamās sezonas sērijā, neliekot paskaidrot, kāpēc tās netika izmantotas. [Gr. 57]

5.  Ja laika nišu sērijas izmantošanu 8580 % apmērā nevar pierādīt, 2. punktā minēto vēsturisko prioritāti nedod, ja vien to neizmantošanu nevar pamatot ar kādu no šādiem iemesliem: [Gr. 58]

Aizliegumu darbībai Eiropas Savienībā, kas pieņemts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 ( 2006. gada 22. marts) par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (13), nevar pieņemt kā iemeslu, kas pamato laika nišu sērijas neizmantošanu šā punkta nozīmē.

6.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pārbauda, kā 5. punktu piemēro tās lidostas koordinators, uz kuru attiecas šī regula.

Komisija pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

7.  Ja nav izpildīti 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, Komisija, apspriežoties ar dažādiem partneriem, var tomēr pieņemt lēmumu, ka vēsturiskā prioritāte piešķirt aviosabiedrībām tās pašas sērijas prioritārā kārtā ir jāpiešķir gaisa pārvadātājiemtiek saglabāta arī nākamajā sarakstu plānošanas periodā, ja to pamato neatliekama steidzamība saistībā ar ārkārtējiem notikumiem, kuru dēļ ir nepieciešams nodrošināt konsekvenci šajās lidostās piemērojamajos pasākumos. Komisija viena mēneša laikā ‐ ja to pieprasa attiecīgā dalībvalsts vai lidosta ‐ pieņem nepieciešamos pasākumus, ko nepiemēro ilgāk par viena sarakstu perioda ilgumu. Komisija šos tūlītēji piemērojamos izpildes aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Komisijas pieņemtos pasākumus var dažādot atkarībā no dalībvalsts, lidostas vai attiecīgo gaisa transporta pakalpojumu veida atbilstoši ārkārtas situācijas apstākļiem. [Gr. 61]

8.  Prioritāte attiecībā uz šā panta 2. punktā minēto laika nišu sēriju nedod pamatu jebkādām prasībām par kompensāciju attiecībā uz ikvienu minētās prioritātes ierobežojumu vai likvidēšanu, ko ievieš saskaņā ar Savienības tiesībām, jo īpaši piemērojot Līguma noteikumus attiecībā uz gaisa transportu.

11. pants

Laika nišu rezervēšana

1.  Lidostas vadības dienests var pieņemt lēmumu izmantot lidostas maksu sistēmu kā atturošu līdzekli, lai gaisa pārvadātāji laika nišas nenodotu atpakaļ 9. pantā minētajā fondā pārāk vēlu, un tos saukt pie atbildības par to, ka tie lidostas infrastruktūru ir rezervējuši, bet nav izmantojuši. Ievēro šādus principus:

2.  Koordinators paziņo lidostas vadības dienestam visu informāciju, uz kuras pamata var īstenot pirmajā punktā minēto lēmumu. [Gr. 62]

12. pants

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības

1.  Ja atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 16. pantam maršrutā ir tikušas ieviestas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, dalībvalsts koordinētajā lidostā var rezervētrezervē laika nišas, kas vajadzīgas to lidojumu veikšanai, kas paredzēti minētajā maršrutā. Ja rezervētās laika nišas attiecīgajā maršrutā netiek lietotas, tās dara pieejamas jebkurai citai aviosabiedrībai, kas ir ieinteresēta maršruta apkalpošanā atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, ievērojot 2. punktu. Ja neviena aviosabiedrība nav ieinteresēta maršruta apkalpošanā un attiecīgā dalībvalsts neizsludina uzaicinājumu uz konkursu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 16. panta 10. punktu, 17. panta 3. līdz 7. punktu un 18. panta 1. punktu, laika nišas vai nu rezervē citam maršrutam, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, vai arī tās ievieto atpakaļ kopējā fondā. Laika nišas atgriež kopējā fondā, ja tās nav izmantotas pēc maksimālā sešu mēnešu perioda. Ja maršruts vairs neatbilst sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību laika nišu rezervēšanas prasībām, laika nišas vai nu rezervē citam maršrutam, kas atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, vai saglabā aviosabiedrībai, kas tās izmantoja, ja attiecībā uz šīm laika nišām ir izpildītas prasības, kuras noteiktas šīs regulas 10. panta 2. punktā.[Gr. 63]

2.  Konkursa procedūru, kas izveidota Regulas (EK) Nr. 1008/2008 16. panta 9. punktā, 17. panta 3. un 7. punktā un 18. panta 1. punktā, izmanto šī panta 1. punktā norādīto laika nišu lietojuma gadījumā, ja vairākas Savienības aviosabiedrības ir ieinteresētas maršruta apkalpošanā un nav spējušas iegūt laika nišas vienu stundu pirms vai pēc tā laika, kas pieprasīts koordinatoram.

Laika nišu pārvietojamība 

13. pants

Laika nišu nodošana un apmaiņa

1.  Laika nišas var:

2.  Dalībvalsts Koordinators ievieš pārredzamu regulējumu, kurā gaisa pārvadātāji, kurus interesē laika nišu nodošana vai apmainīšana, ievērojot Savienības tiesības, var slēgt par to līgumus.

Saistībā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto nodošanu vai apmaiņu aviosabiedrības paziņo koordinatoram informāciju par iespējamu kompensāciju naudā vai cita veidā. Sīkākas ziņas par kompensāciju par nodošanu vai apmaiņu iekļauj 6. panta 1. punktā minētajā darbības atskaitē, un koordinators tās izpauž tikai tai dalībvalstij, kurā atrodas attiecīgā lidosta, Komisijai un visām pusēm, kas iesaistītas koordinatora finansēšanā. Veicot šādu nodošanu vai apmaiņu, nedrīkst piemērotnepiemēro ierobežojošus nosacījumus, kuru nolūks būtu mazināt uz laika nišām pretendējošā aviosabiedrības iespējas konkurēt ar aviosabiedrību, kas nodod nišas vai ar tām apmainās.

3.  Laika nišas, kas piešķirtas jaunienācējam, kas definēts 2. panta 2. punktā, nedrīkst nodotnenodod veidā, kas noteikts šī panta 1. punkta b) apakšpunktā, divu līdzvērtīgo saraksta periodu laikā, izņemot gadījumus, kad notiek bankrotējuša uzņēmuma darbību likumīga pārņemšana;

Laika nišas, kas piešķirtas jaunienācējam, kā noteikts 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, nedrīkst pārceltnepārceļ uz citu maršrutu, kā noteikts šī panta 1. punkta a) apakšpunktā, divu līdzvērtīgo saraksta periodu laikā, ja vien jaunienācējam jaunajā maršrutā netiktu piešķirta tā pati priekšrocība, kāda bija sākotnējā maršrutā.

Laika nišas, kas piešķirtas jaunienācējam, kā noteikts 2. panta 2. punktā, nedrīkst apmainīt, kā noteikts šī panta 1. punkta c) apakšpunktā, divu līdzvērtīgo saraksta periodu laikā, izņemot gadījumus, kas tas ir vajadzīgs, lai uzlabotu laika nišu secību šiem pakalpojumiem attiecībā pret sākotnēji pieprasīto secību.

Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, ar kuriem fondam piešķir daļu no ienākumiem, kas gūti no nišu tirdzniecības, lai segtu izdevumus par lidostu infrastruktūras attīstību un saistīto pakalpojumu optimizāciju. Pilnīgas pārredzamības interesēs minēto fondu regulē un apstiprina neatkarīga uzraudzības iestāde, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām(15). Fonds pastāvīgi jāpārvalda tā, lai nodrošinātu grāmatvedības nošķirtības principu ievērošanu un varētu identificēt finanšu resursus, ko no fonda piešķir katrai lidostai. Ienākumus, ko gūst no nišu tirdzniecības vienā lidostā reinvestē tajā pašā lidostā. [Gr. 64]

14. pants

Konkurences noteikumi 

Šī regula neskar valsts iestāžu pilnvaras apstiprināt laika nišu nodošanu starp aviosabiedrībām un noteikt, kā tās tiek sadalītas, atbilstīgi valsts konkurences tiesībām vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102. vai 106. pantam, vai Padomes Regulai (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula)(16).

Deleģētie akti un komiteja

15. pants

Deleģēšanas kārtība

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētu aktu Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Šīs Pilnvaras pieņemt 3. panta 3. punkta beigāspunktā un 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir Komisijai uz neierobežotu laikuuz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 65]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. punktā un 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lemums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 3. panta 3. punktu un 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

16. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem, izmantojot rakstisku procedūru, šo procedūru slēdz bez rezultāta gadījumos, kad atzinuma sniegšanas termiņā to nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu divu trešdaļu vairākums.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar 5. pantu.

4.  Komisija turklāt var apspriesties ar komiteju par jebkuriem citiem jautājumiem saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

Īstenošanas akti 

17. pants

Atbilstība starp laika nišām un lidojuma plāniem 

1.  Gaisa pārvadātājs, iesniegdams lidojuma plānu, tajā iekļauj atsauci uz tam piešķirto laika nišu. Tīkla pārvaldnieks noraida pēc attiecīgās aviosabiedrības un lidostas vadības struktūras uzklausīšanas var noraidīta viosabiedrības lidojuma plānu, ja aviosabiedrība plāno veikt gaisa kuģu pacelšanos vai nolaišanos koordinētajā lidostā koordinācijas periodos, ja koordinators tai nav piešķīris laika nišu. Komercaviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem nav jābūt laika nišai, ja tiem nākas veikt lidojumu ārpus laika nišā paredzētā laika robežām un ja šī kavēšanās nav notikusi aeronavigācijas pakalpojumu dēļ. [tark. 66,77, un 90rev]

2.  Attiecīgā dalībvalsts pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp koordinatoru, tīkla pārvaldītāju, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un lidostas vadības dienestu.

18. pants

Izpilde

1.  Koordinators atsauc laika nišu sērijas, kas uz laiku piešķirtas aviosabiedrībai tās nostiprināšanās procesā, un novieto tās kopējā fondā 31. janvārī turpmākajai vasaras sezonai vai 31. augustā turpmākajai ziemas sezonai, ja aviosabiedrībai minētajā dienā nav darbības licences vai tai līdzvērtīgas licences vai ja kompetentā licencēšanas iestāde nav norādījusi, ka tiks izsniegta darbības licence vai tai līdzvērtīga licence pirms attiecīgā saraksta perioda sākuma. Licencēšanas jomā kompetentās iestādes regulāri paziņo koordinatoram atjauninātu informāciju un saprātīgā termiņā atbild uz tā lūgumiem.

2.  Aviosabiedrības, kas atkārtoti vai tīši, vai vispārējas nozīmes un uzņēmējdarbības aviācija, kas apzināti sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus laikā, kurš būtiski atšķiras no piešķirtās laika nišas, kas ir daļa no laika nišu sērijas, vai lieto laika nišas veidā, kas būtiski atšķiras no tā veida, kāds tika norādīts nišu piešķiršanas laikā un tādējādi traucē lidostas vai gaisa satiksmes darbības, zaudē savu vēsturisko prioritāti kas norādīta 10. panta 2. punktā. Koordinators pēc apspriešanās ar attiecīgo aviosabiedrību un vienreizēja brīdinājuma var nolemt atsaukt laika nišu sērijas no minētās aviosabiedrības pirms sarakstu perioda atlikušās daļas beigām un novietot tās kopējā fondā. Ja šī aviosabiedrība šajā laikā pieprasa līdzvērtīgas nišas, koordinatoram nav pienākuma tai tās piešķirt. [Gr. 67]

Attiecīgā dalībvalsts gādā par to, lai koordinators ieviestu iedarbīgu sistēmu šā panta piemērošanas uzraudzībai.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas un tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijasievieš efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju sistēmu gadījumiem, kad

Par šo sankciju piemērošanu pienācīgi informē koordinatoru. Dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar šo punktu ieviesto sankciju sistēmu. [Gr. 68]

3.a   Dalībvalstis nodrošina arī to, ka koordinētās lidostas vadības dienests pieņem un piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas finansiālas sankcijas, lai novērstu laika nišu nodošanu atpakaļ pēc nozares vēsturiskās sākumpozīcijas datuma attiecīgi nākamajai ziemai vai vasarai vai neizmantoto nišu saglabāšanu, lai aviosabiedrības atturētu no laika nišu nodošanas atpakaļ 9. pantā minētajā fondā pārāk vēlu, un lai tās sauktu pie atbildības par to, ka tās ir rezervējušas lidostas infrastruktūru, bet nav to izmantojušas. Šajā sakarā jāievēro šādi principi:

Koordinators paziņo lidostas vadības dienestam visu šā punkta īstenošanai vajadzīgo informāciju.

Dalībvalstis šīs sankcijas ievieš ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs regulas pieņemšanas. Tās pienācīgi informē Komisiju, kas novērtē attiecīgo sankciju efektivitāti. Ja, uzraugot laika nišas vai citādā veidā, tiek konstatēts šā panta 2. vai 3. punkta iespējams pārkāpums, ar aviosabiedrību sazinās rakstiski, norādot inkriminēto pārkāpumu un pieprasot informāciju par attiecīgo aviācijas pakalpojumu vai laika nišu. Ja ir nepieciešamas sankcijas, tās piemēro attiecībā uz tās aviosabiedrības katru atsevišķu pārkāpumu, kurš nav ievērojis šā panta 2. vai 3. punktu, un tās nav mazākas par dalībvalsts iepriekš paredzēto minimālo apmēru. Vairākkārtīgi pārkāpumi var izraisīt vairākas finansiālas sankcijas un var, piemēram, būt par pamatu finansiālo sankciju dubultošanai par katru turpmāko pārkāpumu. Par sankciju piemērošanu pienācīgi informē koordinatoru. Lēmumus par finansiālu sankciju noteikšanu publisko koordinators. [Gr. 69]

4.  Neskarot 10. panta 5. punktu, ja aviosabiedrība nevar izmantot laika nišu sēriju 8580 % apmērā, kas noteikts 10. panta 2. punktā, koordinators pēc apspriešanās ar attiecīgo aviosabiedrību var nolemt atsaukt laika nišu sērijas no minētās aviosabiedrības pirms saraksta perioda atlikušās daļas beigām un novietot tās kopējā fondā. [Gr. 70]

Neskarot 10. panta 5. punktu, ja pēc piešķirtā laika, kas atbilst 1520 % no sērijas derīguma perioda, nav tikušas izmantotas minētās sērijas laika nišas, koordinators pēc apspriešanās ar attiecīgo aviosabiedrībunovieto tās kopējā fondā līdz saraksta perioda atlikušās daļas beigām. Koordinators var nolemt atsaukt laika nišu sērijas pirms tāda perioda beigām, kas atbilst 15 20 % no laika nišu sērijas derīguma termiņa, ja pārvadātājs neapliecina savu nodomu tās izmantot. [Gr. 71]

19. pants

Sūdzības un pārsūdzības tiesības

1.  Neskarot pārsūdzības tiesību izmantošanu saskaņā ar valstu tiesību aktiem, sūdzības saistībā ar 7. panta 2. punkta, 9., 10., 13. un 17. panta un 18. panta 1., 2., 3. un 4. punkta piemērošanu iesniedz koordinācijas komitejai. Komiteja izskata jautājumu viena mēneša laikā pēc sūdzības iesniegšanas un, ja iespējams, iesniedz priekšlikumus koordinatoram, lai mēģinātu atrisināt problēmu. Ja sūdzību nevar apmierināt, atbildīgā dalībvalsts uz papildu termiņudalībvalsts tuvāko divu mēnešu laikā var paredzēt starpniecību, ko īsteno aviosabiedrības vai lidostas pārstāvošā organizācija vai cita trešā puse. [Gr. 72]

2.  Dalībvalstis atbilstīgi saviem tiesību aktiem veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu koordinatorus pret prasībām par zaudējumiem, kas saistītas ar to pienākumiem saskaņā ar šo regulu, izņemot rupjas nolaidības un tīšu nodarījumu gadījumus.

20. pants

Attiecības ar trešām valstīm

1.  Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, var nolemt, ka vienai vai vairākām dalībvalstīm jāveic pasākumi, tostarp laika nišu atsaukšana, attiecībā uz vienu vai vairākām trešās valsts aviosabiedrībām, lai kompensētu attiecīgās trešās valsts diskriminējošo rīcību, ja izrādās, ka kāda trešā valsts saistībā ar laika nišu piešķiršanu un lietošanu tās lidostās:

2.  Dalībvalstis informē Komisiju par jebkurām nopietnām grūtībām, ar ko Savienības aviosabiedrības sastopas de jure vai de facto, saņemot laika nišas trešo valstu lidostās.

Nobeiguma noteikumi 

21. pants

Ziņojums un sadarbība

1.  ČetrusTrīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās darbību. Šajā ziņojumā īpaši izvērtē 9., 10., 11. un 13. panta darbību. [Gr. 73]

1.a   Komisija uzrauga laika nišu sekundāros tirgus, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no koordinatoriem, un ziņo par svarīgām tendencēm, tostarp tām, kas saistītas ar reģionālo un Savienības līmeņa pārklājumu, savā ikgadējā analīzē par gaisa pārvadājumu tirgu. [Gr. 74]

2.  Dalībvalstis un Komisija sadarbojas šīs regulas piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz informācijas vākšanu 1. punktā minētajam ziņojumam.

22. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 95/93 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā pirmajā dienā otrajā sarakstu periodā, kas sākas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐

priekšsēdētājs

Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs

(1) OV C 181, 21.6.2012., 173. lpp. (2) OV C 277, 13.9.2012., 110. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. decembra nostāja. (4) OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp. (5) Sk. I pielikumu. (6) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (7) OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp. (8) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp. (9) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp. (10) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp. (11) OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp. (12) OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp. (13) OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp. (14) OV L 70, 14.3.2009., 11. lpp. (15) OV L 70, 14.3.2009., 11. lpp. (16) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.