Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Revīzijas palātas locekļa iecelšana (Iliana Ivanova ‐ Bulgārija) |
| ||||||
(Apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, ar kuru saskaņā Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0111/2012), – ņemot vērā Reglamenta 108. pantu, – ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0188/2012), A. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja ir sākusi izvērtēt minētās kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; B. tā kā Budžeta kontroles komiteja 2012. gada 4. jūnija sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekles amata kandidāti, 1. apstiprina priekšlikumu iecelt Iliana Ivanova par Revīzijas palātas locekli; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un ‐ informēšanas nolūkā ‐ Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm. | |||||||
| Ieteikums Padomei attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 67. sesiju |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 21. un 34. pantu, – ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (UNGA) 67. sesiju (B7-0132/2012), kuru ALDE grupas vārdā iesniedzis Alexander Graf Lambsdorff, – ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei par ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesiju(1) un 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES kā globāla spēka nozīmi daudzpusējās organizācijās(2), – ņemot vērā ES prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 66. sesijai, kuras Padome pieņēma 2011. gada 10. jūnijā(3), – ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesiju, jo īpaši šīs organizācijas rezolūcijas “Apvienoto Nāciju Organizācija globālā pārvaldības sistēmā”(4), “Valsts pārvaldes lietderības, pārskatatbildības efektivitātes un pārredzamības veicināšana, stiprinot augstākās revīzijas iestādes”(5), “Situācija Sīrijas Arābu Republikā”(6), “Iedzīvotāju iespēju palielināšana un attīstības veicināšana”(7), “Ceļā uz pasaules mēroga partnerattiecībām”(8), “Dienvidu–dienvidu sadarbība”(9), “Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīme attīstības veicināšanā globalizētā un savstarpēji atkarīgā pasaulē”(10), “Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīmes palielināšana periodisku un nefalsificētu vēlēšanu un demokrātijas veicināšanā”(11), “Ziņojums par atbruņošanās konferenci”(12), “Demokrātiskas un taisnīgas starptautiskās kārtības veicināšana”(13) un “Universālais, nedalāmais, savstarpēji saistītais, savstarpēji atkarīgais un savstarpēji pastiprinošais cilvēktiesību un pamatbrīvību raksturs”(14), – ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 19. decembra rezolūciju par vēršanos pret neiecietību, negatīviem stereotipiem, stigmatizāciju, diskrimināciju, pamudināšanu uz vardarbību un vardarbību pret personām reliģijas vai ticības dēļ(15), – ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā(16), – ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 31. marta rezolūciju par Agenda 21 īstenošanu, Agenda 21 turpmākas īstenošanas programmu un Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību rezultātiem(17), – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), ko starptautiskā sabiedrība kopīgi noteikusi kā uzdevumus nabadzības izskaušanai, – ņemot vērā Komisijas 2003. gada 10. septembra paziņojumu “Eiropas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija ‐ daudzpusības izvēle” (COM(2003)0526), – ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja piezīmes pēc tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru (ANO ĢS) 2012. gada 16. aprīlī, – ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 16. februāra rezolūciju par nostāju ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 19. sesijā(18), – ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai ‐ problēmu risināšanu un grūtību pārvarēšanu(19), – ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam(20), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūciju par ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības turpmāko nākotni pēc ES un Āfrikas trešās augstākā līmeņa sanāksmes(21), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību(22), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 23. novembra rezolūciju par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu(23), – ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu(24), – ņemot vērā Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas apvienotās delegācijas ziņojumu ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijā, kas notika 2011. gada 28.–29. novembrī, – ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu un 97. pantu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0186/2012), A. tā kā kopīgu starptautisku vērtību un normu mērķis ir garantēt mieru, cilvēktiesību aizsardzību, drošību un labklājību pasaulē un taisnīgāk dalīties ar visiem ar globalizācijas priekšrocībām; B. tā kā ANO ir globālās pārvaldības centrā, kaut gan tā pašlaik veic iekšējas reformas, lai sekmētu pārredzamību, efektivitāti un lietderību; C. tā kā pieaug vajadzība pēc kopīgiem noteikumiem un lēmumu pieņemšanas mehānismiem, lai kopīgi risinātu jaunas globālas problēmas un novērstu globālās ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi; D. tā kā ES ir jāstiprina kohēzija, lai saglabātu vadošo lomu aizvien daudzpolārākā pasaulē, kam nepieciešama globālā mērogā saskaņota rīcība; tā kā ES dalībvalstīm ir līgumos noteikts pienākums saskaņot savu rīcību starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs; E. tā kā ES atbalsta efektīvas daudzpusējas attiecības ar spēcīgu ANO centrā, jo tas ir svarīgi, lai risinātu globālas problēmas; F. tā kā ES un tās dalībvalstis ANO sistēmai nodrošina lielākos finanšu līdzekļus; tā kā ES-27 finansē 39 % no ANO vispārējā budžeta un vairāk nekā 40 % no ANO miera uzturēšanas operācijām; G. tā kā spēcīgas un stabilas ES un ANO partnerattiecības ir svarīgas ANO darbā ar visās trijās galvenajās jomās ‐ miers un drošība, cilvēktiesības un attīstība ‐ un tās ir arī būtiskas, lai ES saglabātu savu starptautiska dalībnieka ietekmi; H. tā kā ES un ANO ir pašsaprotami partneri miera un valstu veidošanā un kopīgi nodrošina pamatu kolektīviem miera un valstu veidošanas centieniem; I. tā kā cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības un Eiropas ārējās darbības, tostarp starptautiskās tirdzniecības, galvenie principi un mērķi; tā kā cilvēktiesību universālā rakstura un nedalāmības ievērošana veicināšana un nodrošināšana ir Eiropas vienotības un nedalāmības stūrakmeņi; J. tā kā taisnīgums un tiesiskums ir ilgtspējīga miera pīlāri, kas garantē cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem ir izšķirīga ietekme uz atbalstu cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu ievērošanai un cīņai pret nesodāmību; K. tā kā visas valstis un visi iedzīvotāji, kā arī starptautiskā sabiedrība gūst labumu no pastāvīgas demokrātisko procesu atbalstīšanas; tā kā tie sastopas ar demokrātijas veidošanas, atjaunošanas un saglabāšanas problēmām, 1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu augstajai pārstāvei/ priekšsēdētāja vietniecei, Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Vispārējo tarifa preferenču sistēma ***I |
| |||||||||
| ||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0241), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0116/2011), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, – ņemot vērā 2012. gada 6. jūnija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, – ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0054/2012), 1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; 2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 13. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 978/2012.) | ||||||||||
| To eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšana, kurās ir finansiālās stabilitātes grūtības ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Budžeta plānu projektu pārraudzība un novērtēšana un pārmērīga budžeta deficīta novēršana eurozonas dalībvalstīs ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu paplašināšana, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu ***I |
| |||||||
| ||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0905), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0523/2011), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, – ņemot vērā Padomes pārstāvja 2012. gada 3. maija vēstulē pausto apņemšanos atbalstīt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A7-0142/2012), 1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 13. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) Nr. .../2012/ES par grozījumiem Nolīgumā par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) dibināšanu, ar ko paplašina ERAB darbības ģeogrāfisko apgabalu, aptverot Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionu
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 602/2012/ES.) | ||||||||
| Daudzgadu finanšu shēma un pašu resursi |
| |||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1), – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 311. un 312. pantu, – ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē ‐ jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(2), – ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu “Budžets stratēģijai ”Eiropa 2020“, – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu, A. tā kā saskaņā ar LESD 312. panta 2. punktu Padomei pēc tam, kad tā ir saņēmusi Parlamenta piekrišanu, vienprātīgi jāpieņem regula, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu; B. tā kā Savienībai saskaņā ar LESD 311. pantu ir jānodrošina pašai sevi ar līdzekļiem, kas nepieciešami tās mērķu sasniegšanai un politikas virzienu īstenošanai, un šie līdzekļi pilnībā jāgūst no pašu resursiem; C. tā kā Dānija kā pašreizējā ES prezidentvalsts Eiropadomes jūnija sanāksmē gatavojas iesniegt tā dēvēto “sarunu paketi”, piedāvājot dažādas izvēles iespējas attiecībā uz visiem sarunu aspektiem, tostarp ieņēmumiem, tomēr šajā posmā vēl neminot nekādus skaitļus; D. tā kā Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā noteica savas politikas prioritātes attiecībā uz nākamo DFS gan likumdošanas, gan budžeta jomā, tādējādi nodrošinot stabilu pamatu sarunām; E. tā kā ar nākamo DFS saistītās daudzgadu programmas pieņems Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; F. tā kā Parlaments vairākkārt ir prasījis izveidot jaunus un patiesus pašu resursus, 1. uzsver, ka ES budžets ir ieguldījumu budžets ar izteiktu sviras efektu, ņemot vērā to, ka 94 % tā apropriāciju ir paredzētas ekonomiskās izaugsmes un darbavietu izveides stimulēšanai un Savienības ietekmes palielināšanai pasaules mērogā; uzsver, ka, neraugoties uz ES budžeta nelielo apjomu ‐ tikai 2 % no Savienības kopējiem publiskajiem izdevumiem, tas apvieno līdzekļus, darbojas kā katalizators un nodrošina apjomradītus ietaupījumus un pozitīvu pārrobežu ietekmi, kas nepieciešami ES kopīgi izvirzīto politikas mērķu sasniegšanai; pauž stingru pārliecību, ka ES budžets ir ļoti iedarbīgs instruments, lai palielinātu stratēģiskos ieguldījumus ar Eiropas pievienoto vērtību un ievirzītu Eiropas ekonomiku atpakaļ pareizajās sliedēs, veicinot izaugsmi un darbavietu izveidi un vienlaikus atbalstot ekonomisko un sociālo kohēziju visā Savienībā; tādēļ uzsver, ka paralēli budžeta konsolidācijas pasākumiem, kas pašlaik tiek piemēroti dalībvalstu budžetiem, ES budžetam jābūt stratēģiskai lomai; 2. atgādina, ka Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Īpašās komitejas ilgtspējīgas Eiropas Savienības politisko uzdevumu un budžeta resursu plānošanai laikposmam pēc 2013. gada (SURE) ziņojumu, kas iekļauts tā 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā, kuras saturs joprojām ir pilnībā spēkā un kura jāuzskata par Parlamenta sarunu nostāju attiecībā uz DFS laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam; atkārtoti apgalvo, ka Savienības politikas mērķus nebūs iespējams sasniegt bez atbilstoša finansējuma no stabila ES budžeta; uzsver, ka visu 27 dalībvalstu atbalstītajai stratēģijai “Eiropa 2020” būtu jāpalīdz Savienībai atgūties no krīzes un kļūt stiprākai, radot darbavietas un nodrošinot viedu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi; atkārtoti apstiprina savu nostāju pret jebkādiem priekšlikumiem, kas Savienībai neļautu pildīt savus uzdevumus un politiskās saistībās, kuras tā jau ir uzņēmusies, vai uzņemties jaunus pienākumus; 3. uzstāj, ka ES budžetā saskaņā ar Līguma prasībām būtu jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp ieņēmumiem, kas gūti no patiesiem pašu resursiem, un izdevumiem; apgalvo, ka Parlaments nav gatavs dot piekrišanu nākamajai DFS regulai, ja pirms tam netiks panākta politiska vienošanās par pašu resursu sistēmas reformu, kas atceltu pašreizējās atlaides un citus korekcijas mehānismus un ieviestu pārredzamību, godīgumu un ilgtspējību; atzinīgi vērtē Komisijas 2011. gada 29. jūnija likumdošanas priekšlikumus attiecībā uz pašu resursu sistēmas reformu, tai skaitā priekšlikumus par finanšu darījumu nodokli un jaunu ES PVN kā pašu resursu veidu, kuru mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt uz dalībvalstu NKI balstīto pašu resursu īpatsvaru ES budžetā līdz 40 %, tādējādi atbalstot dalībvalstu apvienotos centienus; 4. ņemot vērā makroekonomisko vidi un mainīgās pasaules izaicinājumus, kā arī nepieciešamību labāk un efektīvāk izmantot ES budžeta līdzekļus, uzstāj, ka ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam jāpanāk lielāks budžeta elastīgums gan vienas izdevumu kategorijas ietvaros, gan starp izdevumu kategorijām, kā arī starp finanšu gadiem vienas DFS ietvaros, lai nodrošinātu to, ka budžeta līdzekļi atbilst jaunajiem apstākļiem un prioritātēm; uzstāj, ka ES budžetā ir jāievēro vienotības princips un uzsver ‐ iekļaujot daudzgadu finanšu shēmā ES politikas virzienus un programmas, tiem jāparedz pienācīgs finansējums, tādējādi veicinot pārredzamību, prognozējamību un pārskatatbildību; 5. pieprasa, lai pirms Padomes priekšlikumu oficiālas iesniegšanas Parlamenta piekrišanas saņemšanai par DFS regulu saskaņā ar LESD 312. pantu Eiropadomes politiskās nostājas apspriestu Parlaments un Padome, ko pārstāvētu Vispārējo lietu padome; uzsver, ka sarunas par likumdošanas priekšlikumiem attiecībā uz daudzgadu programmām notiks saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un tiks pabeigtas, tiklīdz būs panākta vienošanās par to finansējumu; pauž apņemšanos pilnībā izmantot savas piekrišanas un parastās likumdošanas pilnvaras, kā to paredz Līgums; 6. uzsver, ka pirms konkrētu skaitļu ierakstīšanas ir jāvienojas par pašiem DFS mērķiem un politikas virzieniem un ka Parlamentam un Padomei pirms konkrētu skaitļu ierakstīšanas un visas DFS tiesību aktu paketes galīgās pielāgošanas ir jārīko visaptverošas sarunas par visiem ar DFS saistītajiem aspektiem; kā atbilstošu darba metodi atbalsta principu “nav panākta vienošanās ne par ko, kamēr nav panākta vienošanās par visu”; 7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī pārējām iesaistītajām institūcijām un struktūrām.
| ||||||||||||
| ES tirdzniecības sarunas ar Japānu |
| |||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, – ņemot vērā LESD 218. panta 2. un 10. punktu, – ņemot vērā konsultatīvā uzņēmuma “Copenhagen Economics” 2009. gada 30. novembrī publicēto ziņojumu “Novērtējums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem starp ES un Japānu”, – ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts 19. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada 28. aprīlī Tokijā, – ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas rīkotajā ES un Japānas tirdzniecības attiecību sabiedriskajā apspriešanā un publicēti 2011. gada 21. februārī, – ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta secinājumus, – ņemot vērā 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām(1), – ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts ES un Japānas 20. augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada 28. maijā Briselē, – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu, A. tā kā Padome un Komisija atzīmējušas, ka Japānas spēja atcelt regulatīvās barjeras tirdzniecībai ir priekšnoteikums sarunu sākšanai par ES un Japānas tirdzniecības nolīgumu, tā veicinot abu stratēģisko tirdzniecības partneru ciešāku ekonomisko integrāciju; B. tā kā ES un Japānas 20. augstākā līmeņa sanāksmē 2011. gada 28. maijā Briselē abu pušu vadītāji nolēma, ka tām jāsāk diskusijas, lai noteiktu šādu sarunu darbības jomu un vērienu; C. tā kā ir izveidota kompetenta darba grupa, lai novērtētu kopējo izpratni par iespējamo tirdzniecības sarunu starp Japānu un ES darbības jomu un vērienu; 1. aicina Padomi neatļaut tirdzniecības sarunu sākšanu, līdz Parlaments nav paudis savu nostāju par ierosinātajām sarunu pilnvarām, balstoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu; 2. uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Gvineja-Bisava |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā to, ka 2012. gada 18. martā Gvinejā-Bisavā ir notikusi prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un 2012. gada 29. aprīlī bija plānots rīkot šo vēlēšanu otro kārtu, – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 2012. gada 31. marta, 13. un 21. aprīļa un 8. maija paziņojumus un 2012. gada 18. maija rezolūciju Nr. 2048, – ņemot vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) priekšsēdētāja 2012. gada 6., 12. un 19. aprīļa paziņojumus, – ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 12. un 14. aprīļa paziņojumus, – ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 13. un 16. aprīļa paziņojumus, – ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2012. gada 13. aprīļa paziņojumu, – ņemot vērā Portugāļu valodā runājošo valstu kopienas (CPLP) priekšsēdētāja 2012. gada 13. aprīļa paziņojumu, – ņemot vērā CPLP Ministru padomes astotajā un devītajā ārkārtas sanāksmē 2012. gada 14. aprīlī un 5. maijā pieņemtās rezolūcijas, – ņemot vērā Starptautiskās Frankofonijas organizācijas (SFO) ģenerālsekretāra 2012. gada 16. aprīļa paziņojumu, – ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) Miera un drošības padomes 2012. gada 17. un 24. aprīļa lēmumus, – ņemot vērā OIF Pastāvīgās padomes 2012. gada 18. aprīļa lēmumu, – ņemot vērā Āfrikas Attīstības bankas grupas (ĀABG) un Pasaules Bankas grupas (PBG) 2012. gada 19. aprīļa kopīgo paziņojumu, – ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2012. gada 23. aprīļa un 3. maija secinājumus, – ņemot vērā ECOWAS valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa ārkārtas sanāksmēs 2012. gada 26. aprīlī un 3. maijā pieņemtos noslēguma komunikē, – ņemot vērā diplomātiskās, ekonomiskās un finansiālās sankcijas, ko ECOWAS Gvinejai-Bisavai noteica 2012. gada 29. aprīlī un 31. maijā, – ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 30. aprīļa īpašo ziņojumu, – ņemot vērā Padomes 2012. gada 3. maija Regulu (ES) Nr. 377/2012 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā, un ņemot vērā Padomes 2012. gada 31. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 458/2012, ar ko īsteno Regulas (ES) Nr. 377/2012 11. panta 1. punktu, – ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto prezidentūras 2012. gada 18. maija deklarāciju, – ņemot vērā 2009. gada 12. marta rezolūciju par Gvineju-Bisavu(1), 2010. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(2) un 2011. gada 11. maija rezolūciju par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā(3), – ņemot vērā Kotonū nolīgumu, jo īpaši tā 1., 8., 9., 10., 11., 20. un 33. pantu, – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu, A. tā kā 2012. gada 12. aprīlī bruņoto spēku vienības vardarbīgi sagrāba varu Gvinejā-Bisavā un aizturēja valsts pagaidu prezidentu Raimundo Pereira un ministru prezidentu Carlos Gomes Júnior; B. tā kā šī nelikumīgā rīcība notika dienu pirms prezidenta vēlēšanu otrās kārtas kampaņas sākuma Gvinejā-Bisavā; C. tā kā gan valsts, gan starptautiskā līmenī ir atzīts, ka vēlēšanas Gvinejā-Bisavā ir notikušas pārredzami, ministru prezidentam Gomes Júnior pirmajā kārtā iegūstot 48,7 % no vēlētāju balsīm; D. tā kā militārais apvērsums izpelnījās plašu starptautiskās sabiedrības nosodījumu; E. tā kā militārie līderi un dažas opozīcijas partijas ECOWAS aizgādībā bez valsts leģitīmo politisko institūciju brīvas piekrišanas ir vienojušies par Valsts pagaidu padomes un pagaidu valdības izveidošanu; F. tā kā gadu desmitiem ilgušās politiskās nestabilitātes rezultātā Gvineja-Bisava ir nonākusi dziļā politiskā, valdības un humanitārā krīzē; G. tā kā Gvinejas-Bisavas militārie līderi ne reizi vien nepieļaujamā kārtā ir iejaukušies valsts politiskajā dzīvē un tas ir ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmējis demokrātisku iestāžu veidošanas procesu un tiesiskuma iedibināšanu, kā arī iedzīvotāju drošību un ekonomikas attīstību; H. tā kā nestabilitāte Gvinejā-Bisavā ne vien liedz iespēju efektīvi cīnīties pret narkotiku tirdzniecību, bet arī apdraud miera nostiprināšanu valstī un stabilitāti Rietumāfrikas reģionā, I. tā kā saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fondu (2008–2013) Gvinejai-Bisavai paredzētais Eiropas Savienības kopējais piešķīrums sasniedz EUR 102,8 miljonus; J. tā kā Gvinejas-Bisavas ekonomika visnabadzīgākā un visatkarīgākā ekonomika visā Rietumāfrikas reģionā un 80 % no valsts budžeta veido starptautiskā palīdzība; K. tā kā pašreizējā valsts politiskā stāvokļa dēļ tiek novērsta uzmanība no iedzīvotāju vajadzībām un no tā, ka humanitārā krīze vēršas plašumā; L. tā kā Gvinejā-Bisavā izveidotā ES drošības sektora reformas misija, kura tika sākta 2008. gada jūnijā un īstenota saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, 2010. gada 30. septembrī paziņoja, ka tās pilnvaru laiks ir beidzies un atstāja valsti, 1. ļoti asi nosoda antikonstitucionālo apvērsumu, ko Gvinejas-Bisavas bruņotie spēki veica 2012. gada 12. aprīlī, sagrābjot varu valstī; 2. ņem vērā to, ka 2012. gada 27. aprīlī tika atbrīvots gan pagaidu prezidents, gan ministru prezidents un ka viņi bija spiesti pamest valsti, un prasa, lai šīm abām personām tiktu brīvi ļauts atsākt civilo un politisko tiesību pilnīgu īstenošanu; 3. pieprasa, lai pilnībā tiktu respektēta visu to valsts amatpersonu un citu pilsoņu fiziskā neaizskaramība, kuri kļuvuši par militāro dumpinieku gūstekņiem, un prasa nekavējoties viņus atbrīvot un izbeigt vardarbību, laupīšanu un iebiedēšanu; 4. nosoda to, ka ir vardarbīgi apspiestas miermīlīgās demonstrācijas, kuru dalībnieki prasīja atjaunot tiesiskumu, jo īpaši tās demonstrācijas, kas notika 2012. gada 25. maijā Bisavā; 5. mudina visas iesaistītās puses nekavējoties izbeigt vardarbīgās un nelikumīgās darbības un atgādina, ka armija apņēmās ievērot Gvinejas-Bisavas konstitūciju; 6. aicina starptautisko sabiedrību izmantot visu nepieciešamo ietekmi un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai panāktu šo nelikumīgo darbību rūpīgu izmeklēšanu un lai vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības; 7. neatbalsta pašpasludinātas militārās pavēlniecības, pārejas nacionālās padomes un pagaidu valdības veidošanu, uzsver, ka neatzīst šādas pašpasludinātas militāras un pagaidu institūcijas un mudina starptautisko sabiedrību rīkoties tieši tāpat; 8. atgādina par ECOWAS principu par absolūtu neiecietību pret varas iegūšanu vai saglabāšanu nekonstitucionālā un nedemokrātiskā veidā un atbalsta šo principu, un uzskata, ka Gvinejā-Bisavā panāktā pagaidu vienošanās nepārprotami ir pretrunā ar šo principu, pārkāpj konstitūciju un leģitimizē valsts apvērsumu; 9. pieprasa nekavējoties atjaunot konstitucionālo kārtību un tiesiskumu un pabeigt vēlēšanu, tostarp likumdevēja vēlēšanu, procesu, lai Gvinejas-Bisavas tauta lemtu par savu nākotni brīvās un godīgās vēlēšanās; 10. noraida jebkādus ārējus mēģinājumus izmantot pašreizējo situāciju un mazināt Gvinejas-Bisavas tautas suverenitāti un Gvinejas-Bisavas teritoriālo integritāti un neatkarību; 11. pieprasa, lai valsts iestādes no jauna pilnībā ievērotu un garantētu pamatbrīvības, tostarp vārda un preses brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību un pārvietošanās brīvību; 12. prasa atrisināt domstarpības ar politiskiem un miermīlīgiem līdzekļiem Gvinejas-Bisavas likumīgajās institūcijās; 13. aicina politiskās partijas vienoties par visaptverošām reformām armijā, policijā, drošības sektorā un tieslietu sistēmā, kas būtu pirmais solis ceļā uz politisko stabilitāti; 14. atbalsta valsts un starptautiskos centienus atjaunot savstarpēju uzticēšanos starp politisko procesu dalībniekiem, militārpersonām, drošības spēkiem un pilsonisko sabiedrību, lai atjaunotu valstī konstitucionālo kārtību; 15. atkārtoti uzsver stingru pārliecību, ka tikmēr, kamēr Gvinejas-Bisavas iestādēs netiks novērstas strukturālās nepilnības, pastāv risks, ka valsts arī turpmāk būs militāri nestabila un nespēs atrisināt plašās korupcijas problēmu un atbrīvoties no ietekmīgas narkotiku tranzītvalsts statusa; 16. uzsver, ka ir svarīgi izveidot ANO koordinētu Gvinejas-Bisavas krīzes kontaktgrupu, kurā būtu ĀS, ECOWAS un CPLP pārstāvji, kā minēts ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 30. aprīļa īpašajā ziņojumā par situāciju Gvinejā-Bisavā, un prasa šajā grupā iesaistīt ES; 17. atbalsta ES vēlmi sadarboties ar Rietumāfrikas valstīm un tās reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, tostarp ANO, ĀS, CPLP un ECOWAS, lai izveidotu efektīvu partnerību, kas varētu veicināt miera atjaunošanu un Gvinejas-Bisavas ilgtermiņa stabilizāciju; 18. atzinīgi vērtē ECOWAS noteiktās nepieciešamās diplomātiskās, ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Gvineju-Bisavu, Eiropas Savienības Padomes pieņemtos ierobežojošos pasākumus pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā, un ANO Drošības padomes noteikto ceļošanas aizliegumu atsevišķām personām; 19. aicina visus starptautiskos partnerus nepārtraukti un cieši uzraudzīt stāvokli Gvinejā-Bisavā un būt gataviem pārskatīt pieņemto pasākumu atbilstību, tostarp tos pastiprinot, vienlaikus nepieļaujot nekādu negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem; 20. ņem vērā ECOWAS lēmumu izmantot rezerves spēkus, lai nodrošinātu Angolas tehniskās militārās palīdzības misijas (MISSANG) izvešanu un sava pirmā kontingenta ierašanos Gvinejā-Bisavā; 21. atzinīgi vērtē CPLP priekšlikumu ANO sistēmā izveidot Gvinejas-Bisavas stabilizācijas spēkus, kuru pilnvaras ANO Drošības padome noteiktu sadarbībā ar ECOWAS, ĀS un ES, ņemot vērā MISSANG pieredzi; 22. aicina Padomi sniegt padomu un palīdzību, lai atbalstītu steidzamu aizsardzības un drošības nozares reformu Gvinejā-Bisavā, un apsvērt efektīvu atbalstu starptautiskas stabilizācijas operācijas izveidei saskaņā ar KDAP; 23. mudina ES, ANO, ĀS, ECOWAS un KDAP kopīgi koordinēt tos dažādos kaimiņvalstu, tostarp Angolas, Nigērijas, Senegālas un Burkinafaso, militāros spēkus, kuri jau atrodas valsts teritorijā; 24. aicina ES prasīt to valstu iestādēm, kuras nodrošina militāros un drošības spēkus un kuras visas ir ĀKK valstis, garantēt, lai šie spēki netiktu izmantoti nelikumīgas kārtības atbalstīšanai, kā to cenšas panākt valsts apvērsuma izdarītāji un pašpasludinātās pārejas iestādes, un neveiktu cilvēktiesību pārkāpumus pret Gvinejas-Bisavas iedzīvotājiem; 25. pauž nožēlu par to, ka 2010. gadā darbu Gvinejā-Bisavā ir beigusi drošības sektora reformas misija; 26. aicina augsto pārstāvi /priekšsēdētāja vietnieci un Padomi izpētīt iespēju nosūtīt uz Gvineju-Bisavu jaunu drošības sektora reformas misiju ar pastiprinātām pilnvarām, lai tā palīdzētu reformēt drošības un aizsardzības nozares, veicināt spēju veidošanu, reformēt valsts administrāciju un atbalstīt tiesiskumu, tiklīdz likumīgās iestādes no jauna sāks pilnībā īstenot Gvinejas-Bisavas pārvaldību un pieprasīs šādu misiju; 27. vēlreiz mudina Padomi un augsto pārstāvi /priekšsēdētāja vietnieci apsvērt jaunus veidus, kā palīdzēt likumīgajai Gvinejas-Bisavas valdībai cīnīties pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, tādējādi nepieļaujot, ka šī valsts kļūst par vēl vienu sabrukušu valsti, kurā plaukst narkotiku tirdzniecība; 28. atgādina, ka narkotiku tirdzniecība Gvinejā-Bisavā notiek ar mērķi tās novirzīt uz Eiropas tirgu un ir saistīta ar citiem noziedzīgiem tīkliem, kas darbojas šajā reģionā, tostarp teroristu tīkliem jo īpaši Sāhelā un Nigērijā; 29. prasa stiprināt ES un starptautisko apņemšanos veidot demokrātisku un stabilu Gvineju-Bisavu; 30. pievērš uzmanību humanitārajai situācijai Gvinejā-Bisavā, jo īpaši attiecībā uz valsts iekšienē pārvietotām personām, bēgļiem, epidēmiju risku un draudiem nodrošinātībai ar pārtiku un veselības aprūpei, un aicina ES un starptautisko sabiedrību nekavējoties veikt konkrētus un piemērotus palīdzības pasākumus; 31. aicina Komisiju turpināt sniegt iedzīvotājiem humāno palīdzību un tiešu atbalstu; 32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, ANO un ECOWAS ģenerālsekretāriem, ĀS iestādēm, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, CPLP sekretariātam un Gvinejas-Bisavas valdībai un parlamentam.
| ||||||||||||||
| Sudāna un Dienvidsudāna |
| |||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu, – ņemot vērā ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju Nr. 2046 (2012) par Sudānu un Dienvidsudānu, – ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton paziņojumu, kurā pausta atzinība par ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju Nr. 2046 (2012), – ņemot vērā Padomes 2011. gada 31. janvāra secinājumus par Sudānu un Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu(1), – ņemot vērā Sudānas un Dienvidsudānas 2012. gada 10. februārī parakstīto Saprašanās memorandu par neuzbrukšanu un sadarbību, – ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton pārstāvja 2012. gada 28. marta un 2012. gada 11. aprīļa paziņojumus par bruņotiem robežincidentiem starp Sudānu un Dienvidsudānu, – ņemot vērā Āfrikas Savienības 2012. gada 17. aprīļa paziņojumu, kurā tā aicina Sudānu un Dienvidsudānu rīkoties atbildīgi un pievērst uzmanību Āfrikas Savienības un starptautiskās sabiedrības aicinājumiem nekavējoties pārtraukt pašreizējo konfliktu starp abām valstīm, – ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra pārstāvja 2012. gada 16. aprīļa paziņojumu par stāvokli Sudānā un Dienvidsudānā, kurā paustas dziļas bažas par karadarbības turpināšanos starp abām valstīm, tostarp par tās ietekmi uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem, – ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2012. gada 19. aprīļa paziņojumu, kurā viņš aicina Sudānu un Dienvidsudānu pārtraukt karadarbību, neļaujot atsākties konfliktam, kurā pēdējās divās desmitgadēs jau ir gājuši bojā miljoniem cilvēku, – ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. aprīļa secinājumus par Sudānu un Dienvidsudānu (pieņemti Ārlietu padomes 3159. sanāksmē), kuros ES pauž dziļas bažas par Sudānas un Dienvidsudānas konflikta saasināšanos, – ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto plānu, kas noteikts Āfrikas Savienības Miera un Drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa komunikē, kuru ES pilnībā atbalsta, – ņemot vērā 2005. gadā noslēgto Sudānas Vispārējo miera nolīgumu (VMN); – ņemot vērā ANO misiju Sudānā (UNMIS) un ANO Pārejas posma drošības spēkus Abjejā (UNISFA), – ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju deklarāciju par Sudānu un Dienvidsudānu, ko Apvienotā parlamentārā asambleja pieņēma 2012. gada 30. maijā; – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu, A. tā kā atkārtoti pārrobežu vardarbības gadījumi, tostarp karaspēka pārvietošanās, Higligas ieņemšana un okupācija, atbalsts sabiedroto spēkiem, atbalsts pretējās puses nemierniekiem un cīņas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un Sudānas Tautas atbrīvošanas armiju ir veicinājuši Sudānas un Dienvidsudānas konflikta pāraugšanu plašā konfrontācijā; B. tā kā cīņas starp Sudānu un Dienvidsudānu un vēl aizvien notiekošās kaujas Dienvidkordofanas un Zilās Nīlas pavalstīs Sudānā ir izraisījušas humanitārā stāvokļa pasliktināšanos; C. tā kā abas valstis nav spējušas panākt vienošanos par pārejas pasākumiem ekonomikas jomā, tostarp par naftas izmantošanu, un tāpēc Sudānas iestādes ir sākušas konfiscēt Dienvidsudānā iegūto naftu, savukārt Dienvidsudāna ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt naftas ieguvi, tāpēc pašreizējā krīze ir vēl vairāk saasinājusies; D. tā kā 2011. gada 29. jūnijā starp Sudānas valdību un Dienvidsudānas valdību tika noslēgts nolīgums par robežu drošību un kopīgu politikas un drošības mehānismu, tostarp paužot apņēmību izveidot drošu demilitarizētu robežzonu, un tā kā 2011. gada 30. jūlijā starp Sudānas valdību un Dienvidsudānas valdību tika noslēgts nolīgums par robežu uzraudzības atbalsta misiju; E. tā kā Dienvidsudāna ir paziņojusi par savu bruņoto spēku tūlītēju izvešanu no Abjejas apgabala atbilstoši 2011. gada 20. jūnija nolīgumam starp Sudānu un Dienvidsudānu; F. tā kā lēmumu projekti saskaņā ar kopīgo politikas un drošības mehānismu, ko 2012. gada 4. aprīlī pusēm piedāvāja Āfrikas Savienības augsta līmeņa darba grupa, rada stabilu pamatu, lai izveidotu abpusēju drošību ap Sudānas un Dienvidsudānas kopējo robežu; G. tā kā ar 2012. gada 2. maijā vienbalsīgi pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju ir apstiprināts plāns Sudānai un Dienvidsudānai, lai tās turpmāko trīs mēnešu laikā varētu pārtraukt karadarbību un vienoties par jautājumiem, kuri palikuši neatrisināti pēc abu valstu atdalīšanās; H. tā kā gan Sudāna, gan Dienvidsudāna atzinīgi novērtēja šo plānu un apstiprināja apņemšanos nekavējoties pārtraukt karadarbību; tā kā šo valstu savstarpējās attiecības tomēr joprojām ir ļoti saspringtas; I. tā kā 2012. gada 4. jūnijā Sudāna un Dienvidsudāna sāka pirmās augsta līmeņa sarunas par robežas drošību, jo virkne sadursmju uz šo valstu robežas radīja draudus, ka agrākais pilsoņu karš varētu pārvērsties pilna apjoma konfliktā; J. tā kā ES piešķir īpašu nozīmi tam, lai nekavējoties sāktu darboties kopīgais robežas pārbaudes un pārraudzības mehānisms, izvietojot starptautiskos novērotājus un citu personālu darbam pie robežas, lai veiktu notiekošā pārraudzību un palīdzētu nodrošināt atbilstību; K. tā kā Sudānu un Dienvidsudānu smagi ietekmē ārkārtīgs sausums un cilvēki dodas pārtikas meklējumos, un tā kā atbilstoši ANO amatpersonu sniegtajai informācijai aptuveni vienam miljonam cilvēku varētu draudēt bads, ja nākamo mēnešu laikā viņiem netiks sniegta pārtikas palīdzība, 1. atzinīgi vērtē to, ka gan Sudāna, gan Dienvidsudāna ir piekritušas ar ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju Nr. 2046 (2012) apstiprinātajam plānam un paudušas apņemšanos nekavējoties pārtraukt karadarbību; atzinīgi vērtē gan to, ka atsākušās tiešās sarunas Adisabebā, gan arī Āfrikas Savienības lomu un vidutāja Thabo Mbeki centienus šajā procesā; 2. mudina Sudānu un Dienvidsudānu politiski un praktiski pierādīt vēlmi virzīties uz mieru, pievēršoties abu pušu drošības problēmu risināšanai nopietnās sarunās atbilstoši kopīgam politikas un drošības mehānismam, un vispirms ‐ saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem nolīgumiem, tostarp 2011. gada 30. jūlija nolīgumam par robežu uzraudzības atbalsta misiju, ‐ radīt drošu, demilitarizētu robežzonu un bez jebkādiem nosacījumiem atsaukt abu pušu bruņotos spēkus un izvietot tos katru savā robežas pusē; 3. prasa, lai nekavējoties sāktu darboties kopīgais robežas pārbaudes un pārraudzības mehānisms, izvietojot starptautiskos novērotājus un citu personālu darbam pie robežas, lai veiktu notiekošā pārraudzību un palīdzētu nodrošināt atbilstību; 4. aicina Sudānu un Dienvidsudānu izpildīt 2011. gada 20. jūnija nolīguma par pagaidu drošības un administratīvajiem pasākumiem Abjejas apgabalam vēl neizpildītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz visu Sudānas un Dienvidsudānas bruņoto spēku izvešanu no Abjejas apgabala; atzinīgi vērtē Dienvidsudānas bruņoto spēku izvešanu no Higligas un aicina Sudānas valdību darīt to pašu; prasa nekavējoties pārtraukt gaisa uzlidojumus, kurus Sudānas bruņotie spēki veic pret Dienvidsudānu; 5. aicina Sudānu un Dienvidsudānu turpmāk neļaut savā teritorijā uzturēties nemiernieku grupām, kuras cīnās pret otru valsti, un pārtraukt tās atbalstīt; 6. mudina visus iesaistītos jo īpaši ievērot Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa lēmuma 7. un 16. pantu, kuros uzsvērts, ka valstu teritoriālās robežas netiek grozītas ar spēku un jebkādus teritoriālus strīdus risina tikai un vienīgi savstarpēji vienojoties, ar miermīlīgiem un politiskiem līdzekļiem, un ka nevar būt nekāda militāra risinājumam konfliktam Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs; 7. aicina ES arī turpmāk cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Āfrikas Savienību un ANO, lai nodrošinātu, ka Sudāna un Dienvidsudāna īsteno ANO Drošības padomes 2012. gada 2. maija Rezolūciju par plānu Sudānai un Dienvidsudānai; 8. pauž nopietnas bažas par humanitāro situāciju, ko radījušas sadursmes starp Sudānu un Dienvidsudānu un nerimstošā kaujas darbība Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs Sudānā; asi nosoda jebkādu vardarbību pret civiliedzīvotājiem, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības; 9. aicina visus iesaistītos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tostarp sieviešu un pie mazāk aizsargātām grupām piederošu personu cilvēktiesības, lai izpildītu starptautiskajos tiesību aktos, tostarp starptautiskajos tiesību aktos humanitāro tiesību un cilvēktiesību jomā, noteiktos pienākumus, un prasa saukt pie atbildības tās personas, kuras ir atbildīgas par nopietniem šo tiesību pārkāpumiem, piemēram, seksuālu vardarbību; 10. neatlaidīgi mudina Sudānu un Dienvidsudānu atļaut humānās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem konflikta zonās, jo īpaši Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām nodrošināt Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu humānās palīdzības organizāciju personāla drošu, netraucētu un tūlītēju piekļuvi, kā arī ļaut piegādāt materiālus un aprīkojumu, lai šis personāls varētu efektīvi veikt savu uzdevumu ‐ palīdzēt konfliktu skartajiem civiliedzīvotājiem; 11. mudina abas puses pārtraukt naidīgo retoriku un propagandu, kas noved pie savstarpējām apsūdzībām, ksenofobijas un vardarbības draudiem; aicina abu valstu valdības uzņemties pilnu atbildību par otras puses valstspiederīgo aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem principiem un atbilstoši Pamatnolīgumam par otras valsts valstspiederīgo statusu un saistītajiem jautājumiem, kas parafēts 2012. gada martā; 12. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes lēmumu pagarināt UNMIS pilnvaras un nosūtīt uz Sudānu papildu miera uzturēšanas spēkus; uzskata, ka ANO klātbūtne arī turpmāk ir ļoti svarīga, lai abas valstis varētu pastāvēt un miermīlīgi attīstīties; aicina gan Sudānu, gan Dienvidsudānu pozitīvi vērtēt ANO klātbūtni un garantēt tās drošību; 13. stingri mudina Sudānu un Dienvidsudānu panākt vienošanos par tiem pārejas pasākumiem ekonomikas jomā, par kuriem abām valstīm nav vienprātības, tostarp par naftas izmantošanu; atgādina, ka priekšnoteikums miera un stabilitātes nodrošināšanai šajā reģionā ir atrisināt ar robežu demarkāciju saistītos jautājumus; 14. aicina Sudānu un Dienvidsudānu izmantot Āfrikas Savienības Robežu programmas pakalpojumus, kas var palīdzēt abām pusēm risināt jautājumus par apstrīdēto teritoriju iezīmēšanu, demarkāciju un sadalīšanu, pamatojoties uz Āfrikas valstu labāko praksi un starptautiskajiem principiem; 15. pauž pārliecību, ka ilgtermiņa stabilitātei reģionā ir nepieciešama jauna vienota, visaptveroša starptautiska stratēģija, kurā ES būtu jāiesaistās līdzās citiem pasaules un reģionāliem dalībniekiem, un kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta ne tikai ziemeļu–dienvidu attiecībām un stāvoklim Dienvidkordofanas un Zilās Nīlas pavalstīs, bet arī novēlotajam reformu procesam Sudānā un demokrātisko reformu padziļināšanai Dienvidsudānā; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju būt gataviem piedāvāt nepieciešamo palīdzību, ja valdošā Sudānas Nacionālā kongresa partija piekritīs brīvam un netraucētam valsts mēroga dialogam ar mērķi izveidot iekļaujošu un visiem pieņemamu konstitucionālu kārtību un veiks reālas darbības, lai izbeigtu nesodāmību Darfūrā un Dienvidkordofanas un Zilās Nīlas pavalstīs; 16. aicina Komisiju, ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pildīt savas finansiālās saistības attiecībā uz reģionu un jo īpaši risināt nopietnās problēmas, kas saistās ar pārtikas, ārkārtas patvēruma un aizsardzības trūkumu; prasa pievērst īpašu uzmanību situācijai attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku un pasākumiem, kas būtu jāīsteno gadījumā, ja situācija pasliktinās; 17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāram, ES īpašajai pārstāvei Dienvidsudānā, Sudānas valdībai, Dienvidsudānas valdībai, Āfrikas Savienības iestādēm, Āfrikas Savienības augsta līmeņa darba grupas Sudānas jautājumos priekšsēdētājam un ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| ES tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā ES, Kolumbiju un Peru sarunu noslēgšanu 2010. gada 1. martā par tirdzniecības nolīgumu un paziņojumu par tirdzniecības sarunu noslēgšanu 2010. gada 19. maijā, – ņemot vērā ES, Kolumbiju un Peru nolīguma parafēšanu 2011. gada 23. martā, – ņemot vērā to, ka tirdzniecības nolīguma puses to oficiāli apstiprināja 2011. gada 13. aprīlī, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par tirdzniecības nolīguma Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā (COM(2011)0570), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku(1) un 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām(2), – ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas rezolūcijas un it sevišķi tās 2011. gada 19. maija rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas tirdzniecības attiecību perspektīvu, – ņemot vērā 2012. gada 26. aprīļa jautājumu Komisijai par tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (O–000107/2012 – B7-0114/2012), – ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu, A. tā kā, ņemot vērā vēsturisko un kultūras saikņu nozīmi, starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru noslēgtā tirdzniecības nolīguma mērķis ir atvērt tirgus inter alia precēm, pakalpojumiem, valsts iepirkumam un investīcijām un veicināt nolīguma pušu ekonomisko integrāciju un vispusīgu ekonomikas attīstību, lai samazinātu nabadzību, radītu jaunas nodarbinātības iespējas, uzlabotu darba apstākļus un paaugstinātu dzīves standartus, liberalizējot un paplašinot tirdzniecību starp pušu teritorijām un investīcijas tajās, kā arī lai sekmētu apņemšanos īstenot tirdzniecības nolīgumu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, tostarp veicinot ekonomikas izaugsmi un darba tiesību ievērošanu un aizsargājot vidi atbilstīgi starptautiskajām saistībām, ko puses ir uzņēmušās; B. B. tā kā saskaņā ar neatkarīga ilgtspējības ietekmes novērtējuma pētījuma datiem Eiropas Savienība ir otrais lielākais Kolumbijas un Peru tirdzniecības partneris un tā kā plānotajā tirdzniecības nolīgumā ir paredzēta pilnīga rūpniecības un zvejniecības produktu tirdzniecības liberalizācija, kas ilgākā termiņā varētu palielināt Kolumbijas IKP par 1,3 % un Peru IKP par 0,7 %, bet kurai varētu būtu arī būtiska negatīva ietekme uz vides un sociālo jomu; C. tā kā, stājoties spēkā šim tirdzniecības nolīgumam, uz Kolumbiju un Peru vairs neattiektos ES vispārējo preferenču sistēmas īpašais veicināšanas režīms (VPS+), kuru patlaban pārskata; D. tā kā saskaņā ar spēkā esošo VPS+ sistēmu gan Kolumbijai, gan Peru ir piešķirtas tirdzniecības preferences apmaiņā pret to, ka tās nodrošinās 27 cilvēka pamattiesību un vides konvenciju, tostarp SDO četru darba pamatstandartu, efektīvu īstenošanu; E. tā kā atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību ES rīkojoties starptautiskajā arēnā ir jāievēro tie paši principi, kas ir likti tās izveides, attīstības un paplašināšanās pamatā un ko tā mēģina popularizēt pēc iespējas plašāk: demokrātija, tiesiskas valsts, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas ievērošana, vienlīdzības un solidaritātes principi, kā arī visu Apvienoto Nācijas Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana; tā kā Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerības ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālam vai globālām organizācijām, kuras atbalsta iepriekš minētos principus; F. tā kā tirdzniecības nolīguma pirmajā pantā ir iekļauti plaši un saistoši noteikumi, kuros ir garantēta cilvēktiesību aizsardzība, nosakot, ka “demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana, kā tas paredzēts Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, un tiesiskas valsts principa ievērošana ir pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā. Šo principu ievērošana ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa”; tā kā cilvēktiesību un demokrātijas principu neievērošana tiktu uzskatīta par būtisku šā tirdzniecības nolīguma pārkāpumu un atbilstīgi starptautiskajām publiskajām tiesībām būtu uzskatāma par pamatu pieņemt atbilstošus pasākumus, tostarp arī pamatu iespējai šo nolīgumu izbeigt vai daļēji vai pilnībā apturēt tā darbību; tā kā ir atbilstoši jāuzrauga, kā visas nolīguma parakstītājas puses ievēro cilvēktiesības, un jāgarantē cilvēktiesību klauzulas faktiskā piemērojamība; G. tā kā tirdzniecības nolīgumā ir piedāvātas garantijas, lai nodrošinātu, ka saistībā ar jauno ES tirdzniecības un investīciju attiecību struktūru tiek atbalstīta tālejoša sociāla un vides aizsardzība un ilgtspējīga attīstība, veicinot un saglabājot augstus darba un vides aizsardzības standartus visās nolīguma pusēs, jo tajā ir iekļauta nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; H. tā kā gan Kolumbija, gan Peru pēdējos gados ir pielikušas ļoti lielas pūles, lai uzlabotu savu iedzīvotāju vispārējos dzīves apstākļus, tostarp cilvēktiesības un darba tiesības; I. I. tā kā, neraugoties uz milzīgajiem centieniem pilnībā īstenot augstos standartus, ko noteikuši un pieprasa atsevišķi iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, opozīcijas partijas un valdība, gan Kolumbijā, gan Peru vēl joprojām ir jāveic liels darbs, jo īpaši, lai efektīvi īstenotu jauno tiesisko regulējumu, kas izstrādāts nolūkā atrisināt vēl pilnībā neatrisinātās vecās problēmas, kuras saistītas ar ilgi pastāvošo nabadzību, vardarbību un korupciju, iekšēju bruņotu konfliktu (tā aizsākumi Kolumbijas gadījumā ir meklējami vairāk kā 50 gadus senā pagātnē), nelegāliem bruņotiem grupējumiem, narkotiku tirdzniecību, nesodāmību un zemes atsavināšanu; J. tā kā, neskatoties uz šiem lielajiem pūliņiem, Kolumbija joprojām ir augstākais arodbiedrības biedru slepkavību skaits pasaulē, un tā kā, neskatoties uz būtiskiem uzlabojumiem, kas nesen panākti tiesību īstenošanas kontrolē, vairāk nekā 90 % no šiem noziegumiem joprojām paliek nesodīti; tā kā valsts iekšienē ir pārvietoti gandrīz 4 miljoni personu; tā kā, kaut arī ANO speciālais referents par pirmiedzīvotāju tiesībām apstiprināja, ka Kolumbijas valsts atzīst pirmiedzīvotāju tiesības, tomēr mudināja Kolumbiju uzaicināt ANO īpašo padomdevēju genocīda novēršanas jautājumā, lai viņš uzraudzītu to pirmiedzīvotāju kopienu situāciju, kuriem draud kulturāla un fiziska bojāeja, jo valstī jau ilgstoši notiek iekšējs un bruņots konflikts, 1. pauž nožēlu, ka, neskatoties uz to, ka tirdzniecības nolīguma nodaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir iekļautas tiesiski saistošas normas, tajā nav strīdu obligātas izšķiršanas mehānisma un ka šajā nodaļā paredzēto standartu neievērošanas gadījumā nedrīkst piemērot pasākumus un sankcijas, kas noteikti tirdzniecības nolīgumā saistošajā vispārīgajā strīdu izšķiršanas mehānismā, tādējādi vājinot spēkā esošos ES VPS+ sistēmas saistošos nosacījumus; 2. augstu vērtē visu iesaistīto pušu izrādīto apņemšanos veicināt cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskas valsts principu, par ko liecina fakts, ka tirdzniecības nolīgumā kā pirmais ir iekļauts pants, kurā paredzēti plaši un saistoši noteikumi attiecībā uz šiem pamatprincipiem; 3. uzsver, cik svarīgi ir uzturēt konstruktīvu dialogu ar mūsu partnervalstīm par cilvēktiesību augstāku standartu efektīvu īstenošanu; augstu vērtē savstarpējo dialoga mehānismu par cilvēktiesībām (ES un Kolumbijas cilvēktiesību dialogu), kas 2009. gadā tika brīvprātīgi izveidots starp Kolumbiju un Eiropas Savienību un kopš tā laika tiek rīkots divas reizes gadā un kas ir skaidrs pierādījums tam, ka Kolumbijas valdība ir atvērta dialogam par cilvēktiesībām ar ES, kā arī ar citiem starptautiskajiem partneriem; tomēr pauž nožēlu, ka Eiropas Parlaments netiek informēts regulāri un pilnīgi par tā programmu un rezultātiem; 4. pauž stingru atbalstu tam, ka tirdzniecības nolīgumā tiek iekļauta nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību un izveidoti iekšzemes mehānismi un sākts dialogs ar pilsonisko sabiedrību, kurā iedzīvotāji piedalīsies vai nu individuāli, vai arī organizēti kolektīvā veidā; 5. aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Andu reģiona valstīs, gan Eiropas Savienībā piedalīties uzraudzības mehānismos, kas paredzēti tirdzniecības nolīguma nodaļā par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; aicina iesaistītās valdības iespējami drīz izstrādāt tiesisko regulējumu iekšzemes mehānismiem un sākt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, ja tas vēl nav izdarīts, tostarp organizēt plašu informācijas un reklāmas kampaņu, lai pilsoniskās sabiedrības mehānisma uzraudzības sistēmā iesaistītos pēc iespējas vairāk ieinteresēto grupu vai personu; ierosina šīs procedūras izveidot sešu mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, nevis viena gada laikā, kā tas paredzēts tirdzniecības nolīgumā(3); 6. atgādina, cik svarīgi ir izveidot reprezentatīvus iekšzemes padomdevēju mehānismus, kā tas paredzēts tirdzniecības nolīguma 281. pantā, iesaistot tajos arodbiedrības, darba devēju pārstāvjus vai citas atbilstīgās ieinteresētās personas, piemēram, NVO, kuriem obligāti jāpiedalās tirdzniecības nolīguma īstenošanas procesa novērošanā, jo īpaši jautājumos, kas skar darbaspēku un ilgtspējīgu attīstību, piešķirot tiem tiesības pieprasīt, lai ar tiem regulāri apspriestos, tiesības iesniegt sūdzības, īstenojot obligātu un institucionalizētu sūdzību izskatīšanas mehānismu, kā arī ieteikumus un priekšlikumus, tostarp priekšlikumu organizēt neatkarīgu viedokļu apmaiņu ar līdzvērtīgām struktūrām citās ES dalībvalstīs; 7. lai pilnībā īstenotu tirdzniecības nolīgumā paredzētos augstos cilvēktiesību standartus, kurus ievērot ir apņēmušās gan minētās Andu reģiona valstis, gan Eiropas Savienība, iesaka iesaistītajām pusēm steidzami izveidot speciālo iekšējo padomdevējgrupu (IPG) cilvēktiesību un demokrātijas principu jautājumos, kurai būtu jāseko līdzi šā vai citu tirdzniecības nolīgumu īstenošanai un tā jāuzrauga un jādarbojas kā efektīvai iekšējai konsultatīvai struktūrai, kas sniegtu padomus iekšzemes dienestiem, kuri piedalās tirdzniecības nolīguma Tirdzniecības komitejā, par savas darbības modeli izmantojot tiesisko regulējumu, kas tirdzniecības nolīgumā paredzēts pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejā; aicina tirdzniecības nolīguma puses garantēt šīm IPG tāda paša līmeņa obligātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, kāds tas bija paredzēts brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Dienvidkoreju, iekļaujot oficiālu un institucionalizētu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas mehānismu; turklāt aicina puses nodrošināt IPG pilnīgu neatkarību, arī attiecībā uz to tiesībām pašām izvēlēties savus locekļus; 8. atbalsta visus likumdošanas un neleģislatīvos pasākumus, ko abas šīs Andu reģiona valstis veikušas, lai apkarotu nabadzību, visa veida vardarbību, nesodāmību, korupciju, narkotiku tirdzniecību, aizsargātu bērnu un sieviešu tiesības ‐ jo īpaši saistībā ar bērnu darbu ‐, nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību kā vienīgo dzīvotspējīgo nākotni mūsu planētai, kā arī sekmētu pirmiedzīvotāju tiesību ievērošanu, plašāku dialogu un iedzīvotāju līdzdalību likumdošanas procesā un atjaunotu taisnīgumu; 9. stingri nosoda arodbiedrības biedru, cilvēktiesību aizstāvju, civilo iedzīvotāju, pirmiedzīvotāju ‐ viņi visi ir iekšējā bruņotā konflikta upuri ‐ policistu un militārpersonu nogalināšanu, kas jo īpaši notiek Kolumbijā; tomēr konstatē, ka pēdējos divos gados ziņojumu skaits par arodbiedrību biedru slepkavībām ir samazinājies; 10. atbalsta Kolumbijas valdības veiktos nesodāmības un arodbiedrības biedru un cilvēktiesību aizstāvju slepkavību apkarošanas pūliņus, kas, piemēram, izpaužas kā ģenerālprokuratūras izmeklētāju skaita palielināšana no 100 2010. gadā līdz 243 2011. gadā, jo īpaši izmeklējot noziegumus, kas izdarīti pret arodbiedrības biedriem; arī saskaņā ar SDO datiem laikposmā starp 2010. gadu un 2011. gada jūniju tika veikti 355 aresti un pieņemti 88 spriedumi un 483 personas tika notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret arodbiedrības biedriem; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir īpašā aizsardzības programma, ar kuru patlaban valsts aizsargā vairāk kā 8 500 cilvēku, tostarp arodbiedrības biedrus (13 %), pašvaldību deputātus (30 %) un cilvēktiesību aizstāvjus (15 %); secina, ka šīs programmas budžets ir palielināts no 10,5 miljoniem euro 2002. gadā līdz vairāk kā 120 miljoniem euro 2011. gadā; 11. atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības nolīguma 271. un 324. pantā ir minēts, cik nozīmīgas ir attiecīgi ilgtspējīgu attīstību atbalstošas tirdzniecības un taisnīgas un līdztiesīgas tirdzniecības veicināšanas koncepcijas; aicina puses atvieglot tādu preču tirdzniecību, kas palīdz nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, tostarp arī tādu, kuras tirgo atbilstoši taisnīgas un ētiskas tirdzniecības sistēmām, un tādu, kuras ražojot, uzņēmumi ir bijuši sociāli atbildīgi un ir ievērojuši pārskatatbildības pienākumu, piemēram, saskaņā ar taisnīgas tirdzniecības, tropisko mežu alianses, UTZ Certified, BSCI vai citām līdzīgām sistēmām; 12. aicina iesaistītās puses sniegt pietiekamu tehnisko un finansiālo nodrošinājumu, lai garantētu tirdzniecības nolīgumā iekļauto ilgtspējības standartu pilnīgu ievērošanu, un paredzēt, ka pilnībā tiks pārskatīta, uzraudzīta un novērtēta nodaļas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību īstenošana ne vēlāk kā trīs gadu pēc brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā; 13. jo īpaši uzsver, cik svarīgi ir veicināt uzņēmumu sociālo atbildību USA, un atbalsta tās iekļaušanu tirdzniecības nolīgumā; aicina visas puses veicināt ar USA saistīto labākās uzņēmējdarbības praksi atbilstoši ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas USA vadlīnijām vai Komisijas nesenajam 2011. gada 25. oktobra paziņojumam “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” COM(2011)0681; ir cieši pārliecināts, ka augstāku dzīves līmeni iedzīvotājiem var nodrošināt tikai, aktīvi sadarbojoties uzņēmējiem, darba ņēmējiem, NVO un pārvaldes struktūrām gan centrālajā, gan reģionālajā, gan pašvaldību līmenī; tādēļ vēlreiz uzsver to, cik svarīgi ir iesaistīt visus šo ieinteresētos dalībniekus, jo īpaši valdības, kurām jāuzņemas būtiska loma par USA efektīvu īstenošanu savās valstīs; aicina ES un šīs Andu reģiona valstis strādāt pie tā, lai visā pasaulē īstenotu saistošos ANO pamatprincipus USA jomā; 14. atzinīgi vērtē stingrās vides tiesības, kuras Kolumbijas varas iestādes ir pievienojušas normatīvajam kopumam, taču uzsver nepieciešamību šīs tiesības pilnībā un pareizi īstenot; īpaši norāda uz iespējamām vides problēmām, tostarp pieaugušo atmežošanu un rūpniecisko, agrāro un kalnrūpniecisko piesārņojumu, kas varētu negatīvi ietekmēt pastāvīgu ūdens piegādi un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; 15. aicina Andu reģiona valstis nodrošināt pārredzama un saistoša ceļveža pieņemšanu par cilvēktiesībām, vides un darba tiesībām, kurš būtu jāizstrādā, lai galvenokārt aizsargātu cilvēktiesības, paplašinātu un uzlabotu arodbiedrības biedru tiesības un aizsargātu vidi; ierosina šajā plānā ņemt vērā rīcības plānu darba ņēmēju tiesību jomā, ko izstrādājušas Kolumbija un ASV un kurā ir paredzētas šādas darbības:
16. aicina Komisiju palīdzēt veikt šos pasākumus ar sadarbības programmu palīdzību izglītības, apmācības un normatīvās sadarbības jomā, jo īpaši uzlabojot Andu varas iestāžu spēju efektīvi ierosināt, īstenot un novērtēt vides tiesību aktus; šajā sakarībā mudina Komisiju pilnībā izmantot attīstības sadarbības instrumentu un Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības instrumentu; 17. augstu vērtē jauno “Upuru un zemes tiesību atjaunošanas aktu” (ko pazīst arī ar nosaukumu “Ley 1448”), kas Kolumbijā stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, garantējot finansiālu kompensāciju un zemes tiesību atjaunošanu gandrīz 4 miljoniem cilvēku, kuri cietuši no šajā valstī vairāk nekā piecdesmit gadus ilgušā bruņotā konflikta un vardarbības; uzsver lielo summu, ko Kolumbijas valdība nākamajiem desmit gadiem ir atvēlējusi un kas tiek lēsta vairāk nekā 25 miljardu ASV dolāru apmērā, t.i. nākamo desmit gadu laikā ik mēnesi ir paredzēts tērēt aptuveni 160 miljonu euro; īpaši norāda uz nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt un izvērtēt šā likuma īstenošanu, cieši apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz atgriezušos personu aizsardzību; 18. atzinīgi vērtē augstākā mērā neviennozīmīgi vērtētās slepenās aģentūras likvidāciju un 25 gadu cietumsoda piespriešanu tās bijušajam direktoram, kas ir svarīgs signāls par izmaiņām Kolumbijas pārvaldes attieksmē un par tās atvērtību, kā arī par tiesu varas neatkarību; 19. uzsver, ka tiesības uz īpašumu arī ir vienas no pamata cilvēktiesībām un ir jāaizsargā visām tirdzniecības nolīguma pusēm; tāpēc brīdina visas tirdzniecības nolīguma puses par vienpusējas rīcības bīstamību, jo tā varētu apdraudēt ieguldījumu aizsardzību; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību efektīvi īstenot strīdu izšķiršanas pienācīgu risinājumu; 20. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar SDO pārstāvja teikto Starptautiskās tirdzniecības komitejas rīkotā atklātā uzklausīšanā par šo tirdzniecības nolīgumu Eiropas Parlamentā Briselē 2012. gada 29. februārī Kolumbija un Peru ir ratificējušas visas astoņas SDO pamata konvencijas un papildus tam vēl trīs no četrām pārvaldības konvencijām; stingri norāda, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk ratificēt un efektīvi īstenot visas šīs SDO konvencijas, jo īpaši konvenciju Nr. 122 Kolumbijas gadījumā un konvenciju Nr. 129 Peru gadījumā; uzsver visām pusēm, cik svarīgi ir ratificēt SDO konvenciju Nr. 135 par darba ņēmēju pārstāvjiem; šajā sakarībā atgādina, ka 24 ES dalībvalstis vēl joprojām nav ratificējušas SDO Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām; 21. uzsver, cik nozīmīgi ir godīgu, taisnīgu un pārredzamu administratīvo un juridisko procedūru principi, lai īstenotu valsts darba tiesības, tostarp stingras darba inspekcijas un piemērotu starptautiskos cilvēktiesību standartus saskaņā ar starptautiskajām saistībām; uzskata, ka godīgas, taisnīgas un pārredzamas administratīvās un juridiskās procedūras ir nepieciešamas arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka netiek nevajadzīgi ierobežota saziņa vai runas brīvība, kas ir ļoti svarīga, lai pilsoņi varētu pašorganizēties; 22. uzskata, ka Lisabonas līgumā Eiropas Parlamentam paredzētās jaunās pilnvaras par starptautiskajiem nolīgumiem uzliek tam arī jaunus pienākumus; tādēļ ierosina 2013. gada pēdējā ceturksnī organizēt atklātas uzklausīšanas gan Eiropas Parlamentā, gan vienā no šo Andu reģiona valstu galvaspilsētām; pēc uzklausīšanām prasa, lai Starptautiskās tirdzniecības komitejai un Cilvēktiesību apakškomitejai tiktu iesniegts rakstisks ziņojums par šā tirdzniecības nolīguma līdzšinējās piemērošanas rezultātiem; 23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Kolumbijas un Peru valdībām.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 6., 21., 31., 33. un 36. pantu, – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, – ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par 2009. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā(1), – ņemot vērā 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(2), – ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas 2011. gada 12. decembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Cilvēktiesības un demokrātija ‐ ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas iedzīvotājiem ‐ Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010)0171), – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamatnostādnes cilvēktiesību jomā un starptautiskās humanitārās tiesības(3), – ņemot vērā Eiropas Savienības pievienošanos Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, – ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos deklarāciju par politisko atbildību(4), – ņemot vērā Reglamenta 97. pantu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0174/2012), A. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās veicināt cilvēktiesības un demokrātiju visos ārējās darbības pasākumos, garantējot atbilstību un konsekvenci visās jomās un starp ārējo darbību un pārējiem savas politikas aspektiem; B. tā kā LES 33. pantā paredzēts ES īpašā pārstāvja (ESĪP) cilvēktiesību jomā iecelšanas tiesiskais pamats, proti: “Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma var izvirzīt īpašu pārstāvi, pilnvarojot to konkrētos politikas jautājumos. Īpašais pārstāvis īsteno savas pilnvaras Augstā pārstāvja vadībā”; C. tā kā Eiropas Parlaments atkārtoti ir prasījis iecelt ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos (ESĪP cilvēktiesību jautājumos), kā noteikts iepriekšminētajās 2010. gada 16. decembra un 2012. gada 18. aprīļa rezolūcijās; D. tā kā ESĪP cilvēktiesību jautājumos būtu jāstiprina ES cilvēktiesību politikas kā kopējās ārlietu un drošības politikas (KĀDP) būtiskas sastāvdaļas redzamība un atbilstība un jādod ieguldījums ES cilvēktiesību darbībā visā pasaulē, 1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei, Savienības augstajai pārstāvei ārlietu un drošības politikas jautājumos un informēšanas nolūkā Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Sarunas par ANO Ieroču tirdzniecības līgumu |
| |||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā to, ka no 2012. gada 2. līdz 27. jūlijam Ņujorkā notiks ANO konference, kurā tiks apspriests Ieroču tirdzniecības līgums (ATT), – ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2006. gada 6. decembra Rezolūciju 61/89 “Pretī ieroču tirdzniecības līgumam: kā noteikt kopējus starptautiskus parasto ieroču importa, eksporta un pārsūtīšanas standartus”(1), ko atbalstīja 153 ANO dalībvalstis un ar ko oficiāli sākas ATT sarunu process, un 2009. gada 2. decembra Rezolūciju 64/48 par ieroču tirdzniecības līgumu(2), ko atbalstīja 153 ANO dalībvalstis, kuras nolēma sasaukt Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par Ieroču tirdzniecības līgumu, kas norisināsies četras nedēļas pēc kārtas 2012. gadā, lai izstrādātu juridiski saistošu dokumentu par augstākajiem kopējiem starptautiskiem standartiem konvencionālo ieroču nodošanas jomā, – ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. jūnija Lēmumu 2010/336/KĀDP(3) un iepriekšējos padomes lēmumus par ES darbībām, saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstot ieroču tirdzniecības līgumu, – ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(4), – ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes secinājumus, it īpaši 2007. gada 10. decembra un 2010. gada 12. jūlija secinājumus par Ieroču tirdzniecības līgumu, – ņemot ērā 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Ieroču tirdzniecības līgumu: kopēju starptautisko standartu noteikšana konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai(5), 2008. gada 13. marta rezolūciju par ES Rīcības kodeksu ieroču eksportam(6) un 2008. gada 4. decembra rezolūciju par ES Rīcības kodeksu ieroču eksportam(7), kurās ir uzsvērta steidzama nepieciešamība pēc ieroču tirdzniecības līguma, – ņemot vērā ES atbildi uz ANO ģenerālsekretāra lūgumu paust viedokli par Ieroču tirdzniecības līguma elementiem, – ņemot vērā daudzās pilsoniskās sabiedrības organizētās kampaņas visā pasaulē, paužot atbalstu stingram un noteiktam Ieroču tirdzniecības līgumam, tostarp ieroču kontroles kampaņu un Nobela Miera prēmijas laureātu aicinājumu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(8), – ņemot vērā Eiropas Savienības līguma 34. pantu, – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu, A. tā kā nav juridiski saistoša starptautiska līguma, kas reglamentētu konvencionālo ieroču nodošanu; B. tā kā vairāk nekā 40 ANO dalībvalstīm nav nedz savas regulatīvās sistēmas ieroču nodošanas kontrolei, nedz tās ievēro kādas reģionālas vai starptautiskas normas; C. tā kā saskaņā ar ASV Kongresa pētniecības dienesta(9) aplēsēm 2010. gadā ar jaunattīstības valstīm noslēgto ieroču tirdzniecības līgumu vērtība bija USD 40 355 miljoni, bet piegāžu vērtība bija USD 34 989 miljoni; D. tā kā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 64/48 ANO dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt efektīvu un līdzsvarotu, kā arī juridiski saistošu dokumentu par augstākajiem kopējiem starptautiskiem standartiem konvencionālo ieroču nodošanai un panākt, ka tiek pieņemts stingrs un noteikts līgums; E. tā kā ANO Ģenerālā asambleja ir noteikusi, ka Ieroču tirdzniecības līgums (ATT) ir “juridiski saistošs līgums, ar ko nosaka kopējus starptautiskus standartus konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai”(10), un ka valstu mērķis ir “nodrošināt to nacionālo sistēmu un iekšējās kontroles atbilstību augstākajiem iespējamajiem standartiem, lai novērstu konvencionālo ieroču tirdzniecības novirzīšanos no legālā uz nelegālo tirgu, kur tos var iegūt, lai izmantotu terorisma aktos, organizētā noziedzībā un citās noziedzīgās darbībās”(11); F. tā kā nekontrolēta un neregulēta ieroču tirdzniecība nopietni apdraud ne tikai mieru, drošību un stabilitāti valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī, bet arī demokrātiju, tiesiskumu un ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību; tā kā neregulēta ieroču tirdzniecība veicina bruņotus konfliktus, iedzīvotāju pārvietošanu, organizēto noziedzību un terorismu; G. tā kā Ieroču tirdzniecības līgumā, kas tiks apspriests 2012. gadā, ir jāiekļauj skaidri un saistoši noteikumi, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem un pilnībā atbilst arī starptautiskajām cilvēktiesībām (IHRL) un starptautiskajām humanitārajām tiesībām (IHL); H. tā kā vienota, saskaņota un konsekventa ES pieeja ir būtiski svarīga, lai šāds līgums tiktu pieņemts un efektīvi īstenots starptautiskā līmenī; I. tā kā ieroču nodošanas jomā nav saistību, kas skaidri nodrošinātu starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; J. tā kā Padome uzsvēra, ka būtu jāpieliek visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka Sagatavošanas komitejas sanāksmēs piedalās pēc iespējas plašs pārstāvju loks; tā kā šajā nolūkā Padome 2010. gada 14. jūnijā pieņēma Lēmumu 2010/336/KĀDP par ES darbībām, saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstot ieroču tirdzniecības līgumu, lai ANO dalībvalstīm, pilsoniskajai sabiedrībai un rūpniecības aprindām popularizētu ATT; K. tā kā ES Kopējā nostāja, ar ko nosaka kopējus noteikumus par militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, kopš tās pieņemšanas ir veicinājusi ES dalībvalstu ieroču eksporta kontroles politikas saskaņošanu, un tās principus un kritērijus oficiāli ir atzinušas vairākas trešās valstis; L. tā kā ar Ieroču tirdzniecības līgumu ir jānostiprina pārskatatbildība un tā kā šā līguma piemērošanai ir jābūt atklātai un pārredzamai; M. tā kā ANO harta paredz ANO dalībvalstīm tiesības un pienākumus, tostarp 51. pantā nosakot visu valstu neatņemamas tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, Pārredzamība un pārskatatbildība ‐ stabila Ieroču tirdzniecības līguma pamats 1. norāda, ka starptautiskā eksporta vērtība, neraugoties uz ekonomikas un finanšu krīzi, ir turpinājusi pieaugt, ES dalībvalstu eksports vēl aizvien veido 30 % no kopējā apjoma un ES valstis ir vienas no lielākajām ieroču ražotājām un eksportētājām pasaulē(12); tādēļ uzsver, ka ES ir pienākums izstrādāt un dot ieguldījumu noregulētā un pārredzamā starptautiskajā ieroču tirdzniecībā un ka tas ir ES interesēs; 2. norāda, ka vāji regulēta, nekontrolēta un nepārredzama ieroču tirdzniecība noved pie bezatbildīgas ieroču tirdzniecības, ir radījusi nevajadzīgas ciešanas cilvēkiem, saasinājusi bruņotus konfliktus, radījusi nestabilitāti, terora aktus un korupciju, kaitējusi miera veidošanas procesiem, labai pārvaldībai un sociāli ekonomiskajai attīstībai, kā arī novedusi pie tā, ka tiek gāztas demokrātiski ievēlētas valdības un pārkāpts tiesiskums, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; 3. tādēļ aicina 2012. gada jūlija sarunās par juridiski saistošu Starptautisko ieroču tirdzniecības līgumu spert vēsturisku soli un panākt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, izveidojot augstus starptautiskos standartus un kritērijus, ko izmanto, vērtējot lēmumus par konvencionālo ieroču nodošanu, importu un eksportu; 4. aicina starptautisko sabiedrību demonstrēt savu apņemšanos regulēt starptautisko ieroču tirdzniecību, pilnībā izmantojot Reglamentu, lai vienotos par visaptverošu tekstu, kas aptvertu visus svarīgākos jautājumus, kas nepieciešami, lai 2012. gada jūlijā apspriestais līgums būtu stabils; 5. aicina starptautisko un visaptverošo ANO Ieroču tirdzniecības līgumu apspriest ātrās sarunās un pieņemt bez kavēšanās, lai tas varētu stāties spēkā; Darbības joma 6. uzsver, ka efektīvam līgumam vajadzētu aptvert pēc iespējas plašāku darbību spektru konvencionālo ieroču tirdzniecībā, tostarp importu, eksportu, nodošanu (ieskaitot tranzītu un pārvadāšanu, kā arī pagaidu ievešanu un izvešanu, un atkārtotu izvešanu), ražošanu, izmantojot ārvalstu licenci, krājumu pārvaldību un visus ar ieročiem saistītos pakalpojumus, tostarp tirdzniecības starpniecību, transportēšanu un finansēšanu; 7. uzskata, ka efektīvam līgumam vajadzētu aptvert visus konvencionālo ieroču tirdzniecības aspektus, tostarp ieroču nodošanu no valsts valstij, valsts ieroču nodošanu privātiem gala lietotājiem, komerciālu tirdzniecību, aizdošanu, dāvināšanu un jebkāda cita veida nodošanu; 8. uzskata, ka efektīvam līgumam vajadzētu aptvert arī visplašāko konvencionālo ieroču spektru, tostarp vieglos un kājnieku ieročus, to munīciju, nemateriālas nodošanas, divējāda lietojuma preces, ieroču sastāvdaļas un tehnoloģijas, kas saistītas ar to izmantošanu, ražošanu vai remontu, neatkarīgi no tā, vai šie ieroči ir paredzēti militāram izmantojumam vai citiem ar drošību un tiesībaizsardzību saistītiem mērķiem; 9. uzskata, ka pienācīga uzmanība jāpievērš konvencionālo ieroču un munīcijas marķēšanai un izsekojamībai, lai uzlabotu pārskatatbildību un lai novērstu ieroču nodošanu saņēmējiem, kuriem nav atļauts nodot ieročus; Kritēriji un starptautiskie standarti 10. uzskata, ka ATT sekmīga darbība ilgtermiņā ir atkarīga no pēc iespējas augstāku, stingrāku un skaidrāku standartu pieņemšanas; 11. aicina ATT iekļautu atgādinājumu parakstītājvalstīm, ka visiem lēmumiem par ieroču importu, eksportu un nodošanu pilnībā jāatbilst pastāvošajām starptautiskajām saistībām, īpaši starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ANO hartai, tostarp reģionālo iestāžu un ANO Drošības padomes noteiktajām sankcijām un ieroču embargo; uzskata, ka parakstītājvalstīm nevajadzētu nodot ieročus valstīm, kur pastāv ievērojams risks, ka tos varētu izmantot, lai veiktu vai palīdzētu veikt nopietnus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ieskaitot genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus; 12. mudina ANO dalībvalstis pieņemt papildu kritērijus (kas jāizstrādā kā starptautiski standarti), kuri kalpotu par norādēm tiem, kas pieņem lēmumus par ieroču eksportu; uzskata, ka tajos jo īpaši jāietver saņēmējvalsts labas pārvaldības vēsture, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, ieroču neizplatīšana, cīņa pret korupciju, risku novēršana, ietekme uz valsts sociālekonomisko attīstību un miera un drošības saglabāšanu reģionā; uzskata, ka līgumā ir jāiekļauj īpaši pretkorupcijas kritēriji; 13. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi un ES dalībvalstis sekmēt to, lai noslēdzamajā līgumā tiktu iekļauti spēcīgi pretkorupcijas mehānismi, kā noteikts ES 2011. gada 12. jūlija paziņojumā; atgādina, ka ir jāiekļauj tāda atsauce uz korupciju, kas atbilst attiecīgajiem spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem, lai tiktu veikti pienācīgi pasākumi šādu noziegumu novēršanai; 14. aicina šos kritērijus izstrādāt kā kopējās darbības vadlīnijas riska novērtējumu veikšanai, uz kuriem balstās lēmumu pieņemšana par ieroču nodošanu; 15. aicina Eiropas Savienību, neraugoties uz sarunu par ATT iznākumu, turpināt atbalstīt iespējami augstākos standartus Padomes Kopējās nostājas (2008/944/KĀDP) par ieroču eksportu interpretācijā, kā arī tajā noteiktos astoņus kritērijus, it īpaši attiecībā uz starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem un starptautiskajām humanitārajām tiesībām; Īstenošana un ziņošanas pasākumi 16. uzsver, ka liela nozīme ir efektīvai un uzticamai ATT īstenošanai ar uzsvaru uz pārskatatbildību, pārredzamību parakstītājvalstu atbildīgumu un uz labāku sadarbību kompetento iestāžu starpā; 17. uzsver, ka stabilā ATT ir jāiekļauj noteikumi un kritēriji, saskaņā ar kuriem parakstītājvalstu pienākums ir pieņemt tiesību aktus un izveidot iestādi, kuras pienākums ir kontrolēt līgumā ietverto priekšmetu nodošanu un izpildīt visas ziņošanas un īstenošanas prasības; uzskata, ka ATT īstenošanā jāiekļauj gala lietotāju kontrole un starpniecības darbības, tostarp operatoru reģistrācija un viņu darbības licencēšana, prasība, lai pieteikuma iesniedzējs sniegtu nepieciešamo informāciju un visu pamatojošo dokumentāciju, pirms tiek izdota izvešanas atļauja, kā arī likumdošanas pasākumi, lai noteiktu, ka jebkāda ieroču un munīcijas nodošana, ko nav licencējusi valsts iestāde vai kas nenotiek saskaņā ar līgumu, ir noziedzīgs nodarījums; 18. uzskata, ka efektīva līguma īstenošana būs atkarīga no pārredzamības veicināšanas un parakstītājvalstu apmaiņas ar informāciju un labu praksi, kas saistīta ar ieroču eksporta, importa un nodošanas lēmumu pieņemšanu; 19. uzskata, ka pieredze, kas gūta, veidojot ANO Konvencionālo ieroču reģistru, atvieglos šādas pārredzamības iedibināšanu un apmaiņu ar informāciju un aicina iekļaut reģistrā jaunas ieroču, tostarp vieglo un kājnieku ieroču un munīcijas, kategorijas; 20. tādēļ aicina iekļaut ATT stingrus un skaidrus noteikumus par to, ka parakstītājvalstīm ir regulāri ‐vienu reizi gadā ‐ jāziņo par visiem ieroču nodošanas lēmumiem, tostarp jāsniedz informācija par tāda ekipējuma veidiem, apjomiem un saņēmējiem, kuru nodošanai dota atļauja, un par visu līguma darbības jomu un noteikumu īstenošanu; aicina iekļaut ATT arī prasību parakstītājvalstīm izveidot sistēmu detalizētas uzskaites veikšanai par visiem vismaz 20 gadu ilgā laikposmā veiktajiem starptautiskās tirdzniecības darījumiem, kuri pakļauti valsts kontroles sistēmas pārbaudēm; 21. aicina izveidot speciālu ATT īstenošanas un atbalsta vienību, kuras pienākumos ietilptu parakstītājvalstu ziņojumu kompilācija un analīze, un aicina ANO ģenerālsekretāru publicēt gada pārskatu ar priekšlikumiem par līguma darbības noteikumu nostiprināšanu; aicina ATT īstenošanas un atbalsta vienībai piešķirt tiesības arī analizēt datus par ieroču nodošanu un konstatēt neatbilstības un iespējamos līguma pārkāpumus, un ziņot par tiem parakstītājvalstu asamblejai; 22. aicina visus ziņojumus darīt publiski pieejamus; 23. aicina ik gadu rīkot parakstītājvalstu asambleju un ik pēc pieciem gadiem organizēt pārskatīšanas konferenci, kurā tiktu mudinātas piedalīties pilsoniskās sabiedrības organizācijas; 24. uzskata, ka ATT darbības sekmes ilgtermiņā būs atkarīgas no pilnīgas pārredzamības un pārskatatbildības eksportētājvalstu un importētājvalstu kompetento valstu iestāžu, tostarp parlamentāro kontroles institūciju, priekšā; tādēļ aicina izveidot stabilus pārredzamības mehānismus, tostarp gada pārskatus, lai nostiprinātu parlamentu iespējas prasīt savām valdībām atskaitīties par ieroču eksporta, importa un nodošanas lēmumiem; 25. uzskata, ka ikvienai parakstītājvalstij, kura lūdz palīdzību savu saistību pildīšanā, ko tai uzliek Ieroču tirdzniecības nolīgums, vajadzētu sniegt visu nepieciešamo atbalstu un tehnisko palīdzību; aicina Eiropas Savienību turpināt pasākumus ietekmes palielināšanai un palielināt palīdzību tādās jomās kā atbalsts tiesību aktu izstrādē, iestāžu veidošanā, administratīvais atbalsts un atbalstīt vietējo profesionālo zināšanu palielināšanu visās iestādēs, kas ir iesaistītas ieroču nodošanas kontroles sistēmā, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijās un parlamentos; ES un EP loma 26. atzīst, ka ES un tās dalībvalstis ir saskaņoti un konsekventi atbalstījušas starptautisko procesu Ieroču tirdzniecības līguma izstrādei; aicina, gatavojoties konferencei, nezaudēt apņēmību un turpināt sarunas, tostarp visaugstākajā politiskajā līmenī, diplomātiskajās aprindās un augstākā līmeņa sanāksmēs kā pirms jūlija konferences, tā ratifikācijas un īstenošanas gaitā; 27. uzskata, ka ES atbilde uz ANO ģenerālsekretāra lūgumu paust viedokli par Ieroču tirdzniecības līguma elementiem ir pienācīgs pamats saskaņotai ES dalībvalstu rīcībai starptautiskajā ATT konferencē; 28. rosina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi aktīvi apspriesties un sadarboties ar visām ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka ES pauž vienotu nostāju un stingru viedokli; 29. aicina dalībvalstis atbilstīgi saistībām, ko paredz Lisabonas līgums, konferencē ieņemt Savienības nostāju, kas izklāstīta atbildē ANO ģenerālsekretāram, lai nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu un stabila Ieroču tirdzniecības līguma pieņemšanu; tāpēc aicina ES dalībvalstis atklāti un nepārprotami paust savu atbalstu ES delegācijai, kas piedalās sarunās; 30. mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi attiecībā uz noslēdzamā līguma saturu un tā parakstītājvalstīm dot priekšroku stabilitātei; mudina ES atkāpties no savas nostājas, ka Ieroču tirdzniecības līgums ir jāapspriež tā, lai panāktu konsensu; 31. atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves paziņojumu, kas tiks sniegts atbilstoši Eiropas Savienības līguma 34. panta 1. punktam un kurā viņa iepazīstinās Parlamentu ar ES nostāju pirms konferences; o 32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ANO un ES dalībvalstu parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Vēlēšanu uzraudzība Kongo Demokrātiskajā Republikā |
| ||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Deklarāciju par starptautiskas vēlēšanu novērošanas principiem, kuras gadadienu Apvienoto Nāciju Organizācija atzīmēja 2005. gada oktobrī, – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību hartu, – ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) ratificēja 1982. gadā, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to novērošanu, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), – ņemot vērā 2000. gada jūnijā Kotonū parakstīto Partnerattiecību nolīgumu, – ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 22. novembra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, it īpaši tās austrumu daļā, un šīs situācijas ietekmi uz reģionu, – ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. oktobra Vienoto rīcību 2009/769/KĀDP, ar ko groza Vienoto rīcību 2007/405/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu un tās mijiedarbību ar tiesu sistēmu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo), – ņemot vērā ES Konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUSEC RD Congo), ko izveidoja 2005. gada jūnijā (Padomes 2005. gada 2. maija Vienotā rīcība 2005/355/KĀDP par Eiropas Savienības misiju, lai sniegtu konsultācijas un atbalstu saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR)), – ņemot vērā mandātu, kas piešķirts Eiropas Savienības nosūtītajai vēlēšanu novērošanas misijai, kura sekoja prezidenta un parlamenta vēlēšanām, kas notika 2011. gada 28. novembrī, proti, sniegt detalizētu, objektīvu un neatkarīgu novērtējumu par vēlēšanu norisi atbilstīgi valsts un reģionālajam tiesiskajam regulējumam, kā arī starptautiskajām normām un Kongo Demokrātiskās Republikas parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem, – ņemot vērā mandātu Eiropas Parlamenta delegācijai, kura pievienojās ES vēlēšanu novērošanas misijai un atbalstīja tās secinājumus, – ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces baroneses Eštones 2011. gada 9. decembra paziņojumu par vēlēšanu procesu Kongo Demokrātiskajā Republikā , – ņemot vērā ES augstās pārstāves Eštones un komisāra Piebalga 2011. gada 2. decembra kopīgo paziņojumu par vēlēšanām un 2012. gada 7. jūnija deklarāciju, – ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces baroneses Eštones 2011. gada 20. decembra paziņojumu par vēlēšanu procesu Kongo Demokrātiskajā Republikā, – ņemot vērā Eiropas Savienības Vēlēšanu novērošanas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā galīgo ziņojumu un tās ieteikumus, – ņemot vērā Neatkarīgās valsts vēlēšanu komisijas (CENI) ieteikumus, ko tā izdeva 2012. gada aprīlī, – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 122. pantu, A. tā kā Eiropas Savienības Vēlēšanu novērošanas misija Kongo Demokrātiskajā Republikā savā galīgajā ziņojumā secināja, ka daudzo konstatēto pārkāpumu un krāpšanas gadījumu dēļ vēlēšanas nebija pārredzamas un uzticamas; B. tā kā ES Vēlēšanu novērošanas misija KDR pieņēma 22 tādus ieteikumus KDR varas iestādēm, kuru mērķis ir ievērojami uzlabot vēlēšanu pārredzamību un uzticamību un kuri ir tehniski īstenojami līdz nākamajām provinču un vietējām vēlēšanām; C. tā kā, runājot ES vārdā, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve Ketrina Eštone atkārtoti uzsvēra bažas par būtiskajām nepilnībām un pārredzamības trūkumu vēlēšanu rezultātu apkopošanā un publicēšanā, par ko ziņoja arī ES Vēlēšanu novērošanas misija; D. tā kā, neraugoties uz nepilnībām, uz kurām norādīja pašas Kongo varas iestādes un KDR CENI, KDR Augstākā tiesa apstiprināja abu vēlēšanu galīgos rezultātus un 2011. gada 16. decembrī pasludināja, ka par prezidentu ir atkārtoti ievēlēts pie varas esošais prezidents Džozefs Kabils; E. tā kā netika ievērots provinču un vietējo vēlēšanu organizēšanai noteiktais termiņš, proti, 2012. gada 25. marts, un tā kā 2012. gada 6. jūnijā CENI priekšsēdētājs paziņoja pārskatītu grafiku vēlēšanām provincēs, pilsētās, pašvaldībās un vietējām vēlēšanām, pagarinot vēlēšanu procesu līdz 2014. gadam; F. tā kā Audiovizuālās nozares un komunikācijas augstākā padome (CSAC) nespēja nodrošināt, lai tiktu ievērots princips par visiem kandidātiem vienlīdzīgām iespējām paust viedokļus plašsaziņas līdzekļos; G. tā kā tas, ka nopietnie cilvēktiesību pārkāpumi ir palikuši nesodīti, rada nedrošības gaisotni un tā kā stāvoklis saistībā ar demokratizācijas procesu KDR joprojām rada bažas, jo, gatavojoties prezidenta vēlēšanām, pieauga politiski motivētu cilvēktiesību pārkāpumu skaits; H. tā kā pret cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem Kongo arvien biežāk tiek vērstas represijas un viņi tiek patvaļīgi aizturēti un iebiedēti; I. tā kā nozīmīga Kongo cilvēktiesību aizstāvja Floribert Chebeya Bahizire nogalināšana un tas, kā jautājums tika risināts, ir ne tikai smagi noziegumi, bet arī vissliktākais iespējamais brīdinājums visiem Kongo cilvēktiesību aizstāvjiem; J. tā kā pirmsvēlēšanu laikā radās daudzas problēmas, tostarp pāreja uz prezidenta vēlēšanām, kas notiek vienā kārtā, neapstiprināts vēlētāju saraksts, leģitimitātes trūkums CENI darbā, neatbilstošs tiesiskais regulējums, kas tiek slikti piemērots, un Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana; K. tā kā saskaņā ar noteikumiem par 10. Eiropas Attīstības fonda A kategorijas finanšu līdzekļu piešķiršanu ES atbalsta labas pārvaldības projektus, piemēram, demokrātisku un pārredzamu vēlēšanu norisi; L. ņemot vērā ES finansiālo ieguldījumu šajās vēlēšanās EUR 47,5 miljonu apmērā, papildus piešķirot EUR 2 miljonus drošībai; atzinīgi vērtējot 147 novērotāju personīgo ieguldījumu vēlēšanu uzraudzībā, piedaloties 2011. gada ES Vēlēšanu novērošanas misijā KDR; M. tā kā ANO Drošības padome 2011. gada 28. jūnijā pieņemtajā rezolūcijā Nr. 1991(2011) līdz 2012. gada 30. jūnijam pagarināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Stabilizācijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (Monusco) mandātu; N. tā kā politisko nestabilitāti Kongo Demokrātiskajā Republikā ietekmē arī tādi faktori kā bezdarba pieaugums, iedzīvotāju sociālā stāvokļa pasliktināšanās un nabadzības palielināšanās; O. tā kā valsts iekšienē ir pārvietoti 1,7 miljoni cilvēku un kaimiņvalstīs ir 426 000 bēgļu no KDR, 1. uzskata, ka demokrātiskas sabiedrības izveidei pirmām kārtām ir nepieciešama politisko vadītāju, valdību un opozīcijas grupu stingra politiskā apņēmība un ambiciozs redzējums, lai veidotu politiskas institūcijas un līdz ar to nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesību, pilsonisko, politisko, sociālo, ekonomisko un vides tiesību ievērošanu; 2. uzskata, ka KDR politiskiem līderiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, reliģiskām iestādēm un sieviešu apvienībām būtu jāpanāk nacionāla vienprātība par atbilstošām un piemērotām institūcijām, jānosaka un jāvienojas par procedūrām, ar kurām demokrātiju varētu īstenot praksē; 3. uzskata, ka neatkarīgai tiesu varai un plašsaziņas līdzekļu sistēmai ir būtiska nozīme, veidojot un regulējot demokrātisko procesu, kura mērķis ir nostiprināt tiesiskumu, veidot demokrātiskas institūcijas, tostarp darbotiesspējīgu parlamentu, pamatojoties uz politisko plurālismu, un stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu; 4. uzskata, ka vēlēšanas ir nepieciešams, taču ar tām vien nepietiek, lai izveidotu demokratizācijas procesam vajadzīgos apstākļus, kas aptver ko vairāk par vēlēšanu rīkošanu; uzskata ‐ lai demokratizācijas process būtu veiksmīgs, ir svarīgi apņemties veicināt valsts sociālo un ekonomisko attīstību un ievērot iedzīvotāju pamattiesības, tostarp tiesības uz nodarbinātību, veselību un izglītību; 5. atzinīgi vērtē Kongo tautas rīcību, plaši piedaloties prezidenta un parlamenta vēlēšanās 2011. gada novembrī un tādējādi apliecinot savu uzticību īstenas demokrātijas veidošanai KDR; 6. mudina valdību sākt politisku dialogu ar visām partijām, tostarp opozīcijas spēkiem un pilsonisko sabiedrību, jo tas pavērtu ceļu patiesai demokrātijai un politiskām reformām valstī; 7. uzsver, ka ir svarīgi izveidot konstitucionālu tiesu, tādējādi radot iespēju nodrošināt lielāku pārredzamību vēlēšanu procesā, it īpaši attiecībā uz tādu strīdu risināšanu, kas saistīti ar vēlēšanām; 8. atkārto savu konstatējumu, ka CENI slikti pilda savus pienākumus, un iesaka veikt plašas reformas vairākos aspektos pēc tam, kad tās sastāvs tiktu pārskatīts, lai tā būtu patiesi objektīva un vairāk pārstāvētu Kongo pilsonisko sabiedrību; 9. atzinīgi vērtē CENI gatavību atjaunot uzticību dažādu procesa dalībnieku starpā un īstenot ES Vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus; šajā sakarībā aicina CENI ierosināt konkrētu vēlamās rīcības plānu; 10. īpaši uzsver Kongo pilsoniskās sabiedrības izšķirošo lomu vēlēšanu procesā saistībā ar pilsonisko izglītošanu un vietējiem vēlēšanu novērotājiem; tādēļ prasa Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai palīdzēt KDR tās centienos konsolidēt demokrātiju un mieru, sniegt atbalstu tās nevalstiskajām organizācijām vēlētāju izglītošanā un vietējā vēlēšanu novērošanā, kā arī atbalstīt Kongo tautas vēlmi pēc demokrātijas un sociālā taisnīguma; 11. mudina nodrošināt īstenu un efektīvu CSAC darbību, lai nodrošinātu un garantētu, ka tiek piemērots princips par visiem vēlēšanu kandidātiem vienlīdzīgām iespējām paust viedokli plašsaziņas līdzekļos; 12. stingri nosoda nepieļaujamo vardarbību un pamattiesību pārkāpumus 2011. gada 28. novembra vēlēšanās un prasa KDR varas iestādēm darīt visu iespējamo, lai organizētu nepieciešamo izmeklēšanu vainīgo noskaidrošanai; atzinīgi vērtē un mudina turpināt drošības un kārtības uzturēšanas spēku darbu attiecībā uz viņu centieniem efektīvi novērst visus cilvēktiesību pārkāpumus; 13. uzsver, ka nav novērots nekāds būtisks progress saistībā ar atklātu tiesu varas iestāžu informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem, it īpaši masveida izvarošanu; norāda, ka tiesu vara būtībā joprojām nav spējīga nodrošināt tiesiskumu un kaitējuma atlīdzināšanu cietušajiem; 14. pauž bažas par to, ka cilvēktiesību aktīvista Floribert Chebeya slepkavas, neskatoties uz tiesas spriedumu, joprojām atrodas brīvībā; prasa Kongo tiesu varas iestādēm ņemt vērā to, ka Chebeya atraitne šo spriedumu ir pārsūdzējusi, un noteikt datumu pārsūdzības izskatīšanai; 15. aicina Kongo varas iestādes, ievērojot vārda brīvību, ne tieši, ne netieši nekavēt režisora Thierry Michel par šo lietu uzņemtās filmas izplatīšanu KDR; 16. prasa Kongo valdībai stingri apņemties īstenot patiesi praktisku politiku, ievērojot cilvēktiesības, tostarp vārda un uzskatu brīvību, brīvību piedalīties demonstrācijās un reliģijas brīvību, kā arī izbeigt diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu vai seksuālo orientāciju; uzsver, ka ir svarīgi nostiprināt tiesiskumu, labu pārvaldību, korupcijas apkarošanu un kontroli pār drošības spēkiem; 17. aicina pašreizējo KDR valdību vairāk darīt iekšpolitikā, lai nodrošinātu tiesiskumu un drošību Kongo iedzīvotājiem visā valstī; aicina premjerministru kā valdības pārstāvi, kurš ir atbildīgs par valsts finansēm, nodrošināt, lai KDR valdības lēmumos saistībā ar politikas veidošanu par normu kļūtu augsti finanšu pārvaldības standarti un pienācīgas budžeta procedūras; 18. konstatē, ka, neraugoties uz konstitucionālajā likumā nostiprināto principu par vīriešu un sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības principu dažādās lēmumu pieņemšanas iestādēs, sievietes joprojām tiek diskriminētas, kas apgrūtina viņu pilnvērtīgu līdzdalību politiskajā dzīvē; rosina īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai sievietes integrētu politiskajā dzīvē un grozītu vēlēšanu likumu nolūkā nodrošināt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu; 19. atzinīgi vērtē to, ka CENI prezidijs 2012. gada 6. jūnija paziņojumā presei paziņojis par savu lēmumu Nr. 019/CEN/BUR/12 noteikt pārskatītu grafiku vēlēšanām provincēs, pilsētās, pašvaldībās un vietējām vēlēšanām, pagarinot vēlēšanu procesu līdz 2014. gadam; 20. aicina CENI iesniegt organizatorisko plānu un budžeta plānu, kas skaidri parādītu, kā tiks organizētas nākamās vēlēšanas; prasa, lai šie plāni tiktu apspriesti ar visām politiskajām partijām un pilsonisko sabiedrību nolūkā saņemt viņu piekrišanu; 21. aicina visus prezidentu atbalstošā vairākuma, opozīcijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, kā arī pilsonisko sabiedrību un Kongo tautu kopumā nodrošināt, lai nākamās vēlēšanas, kas ir paredzētas pārskatītajā vēlēšanu grafikā laikposmam no 2012. līdz 2014. gadam, būtu pārredzamas, ticamas un uzticamas un lai būtu ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības; 22. mudina Komisiju un dalībvalstis Savienības finansiālo ieguldījumu Kongo vēlēšanu procesā sniegt ar nosacījumu, ka tiks efektīvi īstenoti ES vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumi; 23. uzsver, ka valsts drošības un humanitārais stāvoklis joprojām apdraud reģiona stabilitāti un ka miers, drošība, demokrātija un laba pārvaldība ir priekšnoteikums ilgtermiņa attīstībai KDR; 24. aicina Kongo parlamentu piedalīties kalnrūpniecības nozares uzraudzībā un apsvērt iespēju veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai nodrošinātu, ka šīs nozares darbība ir pārredzama; 25. pauž atbalstu tam, ka Cilvēktiesību padomē ir izveidots īpaša referenta par KDR amats, kā arī pagarināts Monusco mandāts, lai aizsargātu civiliedzīvotājus; 26. prasa KDR varas iestādēm vistuvākajā laikā ratificēt Āfrikas Hartu par demokrātiju, vēlēšanām un pārvaldību; 27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Āfrikas Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, ANO Cilvēktiesību padomei un Kongo Demokrātiskās Republikas iestādēm. | |||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |