Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu (02074/2011 – C7-0090/2011 – 2011/0901A(COD))

P7_TA(2012)0294 A7-0185/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas lūgumu (02074/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. panta pirmo un otro daļu un 281. panta otro daļu, saskaņā ar kurām tam ir iesniegts šis akta projekts (C7-0090/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0596),

–  ņemot vērā Tiesas 2012. gada 8. maija vēstuli,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija vēstuli,

–  ņemot vērā 2012. gada 31. maija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A7-0185/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  norāda – ņemot vērā to, ka Tiesas sastāvs tiks daļēji nomainīts 2012. gada 7. oktobrī un ka steidzami jāmeklē risinājums, kas nodrošinātu pienācīgu Civildienesta tiesas darbību, vajadzētu nekavējoties pieņemt ierosinātos grozījumus Statūtos attiecībā uz Tiesas un Vispārējās tiesas organizāciju un Civildienesta tiesu, kā norādīts Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 8. maija vēstulē;

3.  patur tiesības Tiesas iesniegtā lūguma izskatīšanu daļā par Vispārējās tiesas locekļiem atlikt uz vēlāku laiku;

4.  nolemj tuvākajā nākotnē Parlamentā rīkot debates par to, kādi būs ieguvumi, ja Tiesā tiks atļauts tiesnešiem paust atsevišķu viedokli;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 5. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. …/2012, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES, Euratom) Nr. 741/2012.)

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem (01923/2011 – C7-0091/2011 – 2011/0902(COD))

P7_TA(2012)0295 A7-0184/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas lūgumu (01923/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 257. un 281. pantu, saskaņā ar kuriem Parlamentam ir iesniegts šis akta projekts (C7-0091/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0596),

–  ņemot vērā 2012. gada 31. maija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0184/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 5. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. …/2012 par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesnešiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES, Euratom) Nr. 979/2012.)

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (COM(2011)0659 – C7-0372/2011 – 2011/0301(COD))

P7_TA(2012)0296 A7-0150/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0659),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 172. pantu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0372/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 23. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2012. gada 30. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A7-0150/2012),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 5. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 670/2012.)

(1) OV C 143, 22.5.2012., 134. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2012 projektu, III iedaļa ‐ Komisija (11113/2012 – C7-0147/2012 – 2012/2071(BUD))

P7_TA(2012)0297 A7-0206/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 310. un 314. pantu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), (Finanšu regula) un jo īpaši tās 15., 37. un 38. pantu,

–  ņemot vērā 2011. gada 1. decembrī galīgajā variantā pieņemto Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu(2),

–  ņemot vērā Padomes nostāju attiecībā uz 2012. gada 7. jūnijā pieņemto apropriāciju pārvietojuma pieprasījumu DEC 9/2012,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2012 projektu, ko Komisija iesniedza 2012. gada 16. aprīlī (COM(2012)0181),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 11. jūnijā pieņemto nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2012 projektu (11113/2012 – C7-0147/2012),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 22. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)0815),

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0206/2012),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2012 projekta mērķis ir 2012. gada budžetā iegrāmatot 2011. finanšu gada budžeta pārpalikumu EUR 1 496 968 014 apmērā;

B.  tā kā šo pārpalikumu galvenokārt veido neiztērētās izdevumiem paredzētās summas EUR 0,73 miljardu apmērā, plānoto ieņēmumu pārsniegums vairāk nekā EUR 0,67 miljardu apmērā un pozitīva valūtas maiņas kursa starpība EUR 0,1 miljarda apmērā;

C.  tā kā lielāko daļu ieņēmumu (EUR 0,45 miljardus no EUR 0,67 miljardiem) veido naudas sodi un novēlotu maksājumu soda procenti;

D.  tā kā iemesls neizlietotām 2011. gada budžeta apropriācijām EUR 0,56 miljardu apmērā un no 2010. gada budžeta pārnestām apropriācijām EUR 0,17 miljardu apmērā ir nevis līdzekļu apguves problēma vai nesaimnieciska rīcība, bet gan spēkā esošie noteikumi par maksājumu pārdali atbilstīgi vajadzībām, jo īpaši finanšu gada pēdējās nedēļās;

E.  tā kā ‐ tieši pretēji ‐ visi pieejamie rādītāji šogad liecina par maksājumu apropriāciju deficītu daudzās ES intervences jomās, īpaši tādēļ, ka 2011. gadā salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējām aplēsēm budžeta lēmējinstitūcija ir samazinājusi maksājumu apropriāciju līmeni Savienības 2012. gada budžetā par vairāk nekā EUR 3 miljardiem, tai skaitā pētniecības un kohēzijas politikas jomā, un šāds samazinājums tiek veikts jau otro gadu pēc kārtas;

F.  tā kā savā nostājā par apropriāciju pārvietojuma pieprasījumu DEC 9/2012 Padome krasi samazināja maksājumu apropriācijas, kas paredzētas pētniecības jomai, kurā saskaņā ar ziņojumiem ir steidzami nepieciešami līdzekļi, lai ievērotu iepriekšējās saistības, tomēr beidzot Padome pārskata savu nostāju saistībā ar apropriāciju pārvietojuma pieprasījumu DEC 19/2012;

G.  tā kā Finanšu regulas 15. pantā ir paredzēts, ka visas neatbilstības tāmēm iegrāmato Savienības budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šāda veida neatbilstībai,

1.  pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 3/2012 projektu, kas attiecas tikai uz 2011. gada budžeta pārpalikuma iegrāmatošanu saskaņā ar Finanšu regulas 15. pantu; uzsver, ka Finanšu regulā ir paredzēta zināma rīcības brīvība attiecībā uz to, kurām budžeta pozīcijām tiek novirzīts pārpalikums;

2.  pieņem zināšanai to, ka šo pārpalikumu galvenokārt veido neizlietotās izdevumiem paredzētās summas EUR 0,73 miljardu apmērā, plānoto ieņēmumu pārsniegums vairāk nekā EUR 0,67 miljardu apmērā un pozitīva valūtas maiņas kursa starpība EUR 0,1 miljarda apmērā;

3.  uzsver to, ka iemesls neizlietotiem izdevumiem EUR 0,73 miljardu apmērā ir nevis līdzekļu apguves problēma vai nesaimnieciska rīcība, bet spēkā esošie noteikumi par maksājumu pārdali atbilstīgi vajadzībām; attiecīgi uzskata, ka šādi līdzekļi būtu jāapstrādā atšķirīgi nekā tā pārpalikuma daļa, kas radusies ieņēmumu izmaiņu dēļ; turklāt uzsver, ka liela daļa no šī pārpalikuma radusies tādēļ, ka Padome nolēma nepieņemt algu un pensiju korekciju saskaņā ar Civildienesta noteikumiem;

4.  pauž nožēlu par to, ka, neņemot vērā LESD 310. panta 5. punkta noteikumus par pareizu finanšu pārvaldību un kopīgo paziņojumu par maksājumu apropriācijām, par kuru visas trīs iestādes vienojās saistībā ar 2012. gada budžeta procedūru, Padome sākotnēji izlēma par divām trešdaļām samazināt apropriāciju pārvietojuma pieprasījumā DEC 9/2012 paredzēto apropriāciju pārvietojumu EUR 485 miljonu apmērā no enerģētikas projektos neiztērētajiem līdzekļiem, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, pārvietojot līdzekļus uz trim budžeta pozīcijām Septītās pamatprogrammas Sadarbības programmā;

5.  uzsver, ka tādējādi tiktu mākslīgi palielināts 2012. gadā maksājumiem paredzēto un neiztērēto līdzekļu apmērs un attiecīgi arī pārpalikums 2012. gada budžetā, lai gan visi pieejamie rādītāji liecina par to, ka šogad gaidāms maksājumu apropriāciju deficīts pētniecības jomā un citās ES intervences jomās; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Padome pārskata savu nostāju, pieņemot apropriāciju pārvietojuma pieprasījumu DEC 19/2012;

6.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2012 projektu bez grozījumiem:

7.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 3/2012 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (2) OV L 56, 29.2.2012. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija rezolūcija par ES politiku attiecībā uz Jordānas Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi (2012/2694(RSP))

P7_TA(2012)0298 RC-B7-0373/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2011.gada 29. septembra rezolūciju par situāciju Palestīnā(1), 2012. gada 16. februāra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu reģionālu konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem(2), un 2010. gada 9. septembra rezolūciju par situāciju saistībā ar Jordānas upi un jo īpaši saistībā ar teritoriju tās lejtecē(3),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu, kas pieņemti 2012. gada 14. maijā, 2011. gada 23. maijā un 18. jūlijā un 2009. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā PV/AP Ketrinas Eštones runu Parlamenta 2012. gada 12. jūnija plenārsēdē par jaunākajiem notikumiem Tuvajos Austrumos un Sīrijā,

–  ņemot vērā PV/AP Ketrinas Eštones paziņojumus, jo īpaši 2012. gada 8. jūnija paziņojumu par apmetņu paplašināšanu, 2012. gada 25. aprīļa paziņojumu par okupētajās palestīniešu teritorijās izvietoto Sansanas, Rehelimas un Bruhinas apmetņu statusu, kā arī 2012. gada 22. februāra paziņojumu par Izraēlas veikto apmetņu apstiprināšanu,

–  ņemot vērā ES dalībvalstu misiju vadītāju 2012. gada janvāra ziņojumu par Austrumjeruzalemi, 2011. gada jūlija ziņojumu “C apgabals un Palestīnas valsts veidošana” un 2011. gada aprīļa ziņojumu par apmetņu iedzīvotāju vardarbību, kā arī tam vēlāk pievienoto ES dalībvalstu misiju vadītāju 2012. gada februāra piezīmi par apmetņu iedzīvotāju vardarbību,

–  ņemot vērā 1949. gada Ceturto Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālā asamblejas rezolūcijas 181 (1947) un 194 (1948), kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijas 242 (1967), 252 (1968), 338 (1973), 476 (1980), 478 (1980), 1397 (2002), 1515 (2003) un 1850 (2008),

–  ņemot vērā 1966. gada ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Tuvo Austrumu Kvarteta paziņojumus, jo īpaši 2012. gada 11. aprīļa un 2011. gada 23. septembra paziņojumu,

–  ņemot vērā Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes 2012. gada 12. maija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2004. gada 9. jūlija konsultatīvo atzinumu par juridiskajām sekām, kādas varētu būt robežmūra celtniecībai okupētajā palestīniešu teritorijā,

–  ņemot vērā Palestīniešu pašpārvaldes premjerministra Salama Fajāda 2009. gada augusta valsts izveides divu gadu plānu “Okupācijas izbeigšana, valsts izveide”,

–  ņemot vērā 1995. gada 18. septembrī noslēgto pagaidu vienošanos par Jordānas Rietumkrastu un Gazas sektoru;

–  ņemot vērā 1993. gada 13. septembra Oslo līgumu (“Pagaidu pašpārvaldes kārtības principu deklarācija”),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir atkārtoti paudusi atbalstu divu valstu risinājumam, kad Izraēlas valsts mierā un drošībā pastāv blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai palestīniešu valstij, un ir paziņojusi, ka tiks atzītas tikai tās izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, par kurām būs vienojušās abas puses; tā kā palestīniešu tiesības uz pašnoteikšanos un savas valsts izveidi ir tikpat neapšaubāmas, kā Izraēlas Valsts tiesības pastāvēt drošās robežās;

B.  tā kā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos ir uzsvērts, ka “arābu pasaulē notiekošās pārmaiņas arvien steidzamāk prasa panākt progresu Tuvo Austrumu miera procesā” un ka “ir ārkārtīgi svarīgi pievērsties reģiona iedzīvotāju cerībām, tostarp palestīniešu cerībām uz savu valsti un Izraēlas iedzīvotāju cerībām uz drošību, lai reģionā panāktu ilgstošu mieru, stabilitāti un labklājību”;

C.  tā kā tiešas miera sarunas starp pusēm ir apturētas un visi nesenie centieni tās atjaunot ir piedzīvojuši neveiksmi; tā kā ES ir aicinājusi puses rīkoties tā, lai radītu savstarpējas uzticēšanās gaisotni, kāda nepieciešama jēgpilnu sarunu nodrošināšanai, un atturēties no rīcības, kas varētu apdraudēt procesa ticamību, kā arī nepieļaut provokācijas;

D.  tā kā 2012. gada 12. maijā Izraēla un Palestīniešu pašpārvalde nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, tajā norādot, ka “Izraēla un Palestīniešu pašpārvalde apņemas panākt mieru, un puses cer, ka vēstuļu apmaiņa starp prezidentu Abasu un ministru prezidentu Netanjahu ļaus tuvoties šā mērķa sasniegšanai”;

E.  tā kā uz Rietumkrastu, tostarp Austrumjeruzalemi un Gazas joslu, pilnībā attiecas starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības, tostarp Ceturtā Ženēvas konvencija; tā kā Izraēlas kā okupācijas varas pienākums ir, cita starpā, pēc labākās sirdsapziņas nodrošināt okupācijai pakļauto Palestīnas iedzīvotāju pamatvajadzības, īstenot savu okupācijas varu vietējiem iedzīvotājiem labvēlīgā veidā, aizsargāt un saglabāt civilos objektus un neizvietot nedz savus iedzīvotājus okupētajās teritorijās, nedz arī okupēto teritoriju iedzīvotājus savā teritorijā;

F.  tā kā ES dalībvalstu misiju vadītāju ziņojumi par C apgabalu un Palestīnas valsts veidošanu, par Austrumjeruzalemi, kā arī par apmetņu iedzīvotāju vardarbību nonāca presē un no jauna apliecināja biedējošo un potenciāli neatgriezenisko notikumu gaitu attiecīgajās teritorijās; tā kā Izraēlas Ārlietu ministrija noraida ES laikrakstos paustos apgalvojumus un ir kritizējusi šos laikrakstus, paziņojot, ka tie nepalīdz paātrināt miera procesu;

G.  tā kā kopš 1993. gada Oslo līgumu noslēgšanas Rietumkrasts ir administratīvi sadalīts trijās zonās jeb apgabalos; tā kā C apgabals aptver lielāko daļu Rietumkrasta teritorijas; tā kā C apgabala sociālā un ekonomiskā attīstība ir izšķirīgi svarīga, lai nodrošinātu nākotnē veidojamās Palestīnas valsts dzīvotspēju;

H.  tā kā Izraēlas valdības īstenotā politika, jo īpaši attiecībā uz jaunu apmetņu būvēšanu un jau esošo plašināšanu, apdraud palestīniešu klātbūtni Rietumkrastā, jo īpaši C apgabalā un Austrumjeruzalemē; tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Izraēlas apmetnes ir nelikumīgas un ir būtisks šķērslis miera centieniem, taču Izraēlas valdība tās subsidē, nodrošinot ievērojamus stimulus nodokļu, mājokļu, infrastruktūras, ceļu, ūdens pieejamības, izglītības, veselības aprūpes u. c. jomās;

I.  tā kā Izraēla savā 1980. gada pamatlikumā “Jeruzaleme ‐ Izraēlas galvaspilsēta” pasludināja Jeruzalemi par nedalāmu un apvienotu Izraēlas galvaspilsētu, kas ir pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijai 478 (1980); tā kā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos ir vēlreiz uzsvērts, ka nepieciešams sarunu ceļā rast veidu, kā atrisināt jautājumu par Jeruzalemes statusu, lai tā nākotnē būtu abu valstu galvaspilsēta; tā kā pašreizējā notikumu attīstība Austrumjeruzalemē padara praktiski neiespējamu un nesasniedzamu to, ka Jeruzaleme nākotnē varētu kļūt par divu valstu galvaspilsētu; tā kā Austrumjeruzaleme arvien lielākā mērā tiek atdalīta no Rietumkrasta, savukārt Jeruzalemes vēsturiskais centrs arvien lielākā mērā tiek atdalīts no pārējās Austrumjeruzalemes teritorijas;

J.  tā kā Austrumjeruzalemē dzīvojošie palestīnieši veido 37 % no Jeruzalemes iedzīvotājiem un nodrošina 36 % no pašvaldības nodokļu ieņēmumiem, taču tikai 10 % no pašvaldības budžeta tiek izlietoti Austrumjeruzalemes vajadzībām, un pakalpojumi tiek sniegti visai nepietiekamā apmērā; tā kā Izraēlas varas iestādes Austrumjeruzalemē ir slēgušas lielāko daļu palestīniešu iestāžu, tostarp Austrumu namu, tādējādi radot institucionālu un vadības vakuumu vietējā palestīniešu sabiedrībā, un šis apstāklis rada nopietnas bažas;

K.  tā kā Austrumjeruzalemē dzīvojošajiem palestīniešiem ir pastāvīga iedzīvotāja statuss, ko bērniem var nodot, tikai ievērojot īpašus nosacījumus, un šis statuss netiek automātiski saņemts laulības gadījumā, kā rezultātā daudzi Austrumjeruzalemes pastāvīgo iedzīvotāju laulātie un bērni nevar dzīvot kopā ar saviem ģimenes locekļiem; tā kā, no otras puses, Austrumjeruzalemē un tās apkaimē dzīvo aptuveni 200 000 Izraēlas apmetņu iedzīvotāju;

L.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt palestīniešus un viņu tiesības Rietumkrastā, jo īpaši C apgabalā, un Austrumjeruzalemē, lai saglabātu divu valstu risinājuma iespējamību; tā kā nepārtrauktā apmetņu paplašināšana un to iemītnieku vardarbība, projektēšanas ierobežojumi un no tiem izrietošais akūtais mājokļu deficīts, ēku nojaukšana, iedzīvotāju izlikšana no mājām un pārvietošana, zemes atsavināšana, sarežģīta piekļuve ūdenim un citiem dabas resursiem, galveno sabiedrisko pakalpojumu un sociālās palīdzības trūkums atstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz palestīniešu dzīves apstākļiem; tā kā ekonomiskais stāvoklis šajās teritorijās, ko vēl vairāk saasina pieejamības, pārvietošanās un projektēšanas ierobežojumi, joprojām rada nopietnas bažas; tā kā saskaņā ar ikgadējo SDO ziņojumu 53,5 % jaunu sieviešu un 32,3 % jaunu vīriešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem Rietumkrasta teritorijā ir bezdarbnieki;

M.  tā kā Rietumkrastā dzīvojošie palestīnieši, jo īpaši C apgabala un Austrumjeruzalemes iedzīvotāji, saskaras ar nopietnu ūdens resursu trūkumu; tā kā palestīniešu lauksaimnieki smagi izjūt apūdeņošanai nepieciešamā ūdens trūkumu, jo lielāko daļu šī ūdens izmanto Izraēla un Izraēlas apmetņu iedzīvotāji; tā kā pietiekamu ūdens resursu pieejamība ir būtiski svarīga, lai nākotnē pastāvētu dzīvotspējīga Palestīnas valsts;

N.  tā kā Izraēlas uzbūvētais robežmūris, kas nesakrīt ar pamiera robežu (“zaļo līniju”), atšķeļ ievērojamas palestīniešu teritorijas daļas gan Rietumkrastā, gan Austrumjeruzalemē; tā kā Starptautiskā Tiesa 2004. gada konsultatīvajā atzinumā par okupētajā palestīniešu teritorijā īstenotās robežmūra celtniecības juridiskajām sekām norādīja, ka “Izraēlas (..) īstenotā robežmūra būvniecība, un ar šo mūri saistītais režīms ir pretrunā starptautisko tiesību normām”;

O.  tā kā Parlaments jau vairākkārt ir paudis atbalstu prezidenta Mahmuda Abasa un ministru prezidenta Salama Fajāda valsts izveides centieniem un atzinis un atzinīgi novērtējis ministru prezidenta sagatavotā valsts izveides divgadu plāna panākumus; tā kā C apgabalam un Austrumjeruzalemei joprojām ir jābūt prioritāriem jautājumiem palestīniešu nacionālās attīstības plānos, arī tādēļ, lai reaģētu uz šajās teritorijās dzīvojošo palestīniešu “novārtā pamestības” sajūtu;

P.  tā kā Izraēlas cietumos un aizturēšanas centros ir ieslodzīti 4500 palestīniešu, tostarp 24 Palestīniešu likumdošanas padomes deputāti, aptuveni 240 bērnu un vairāk nekā 300 palestīniešu, kas aizturēti par administratīviem pārkāpumiem;

Q.  tā kā arābu izcelsmes beduīni ir pirmiedzīvotāji; šie cilvēki nav klejotāji, un viņu dzīve tradicionāli ir saistīta ar lauksaimniecību jau senčiem piederējušās zemēs, un viņi cenšas panākt sava unikālā stāvokļa un statusa oficiālu un pastāvīgu atzīšanu; tā kā arābu izcelsmes beduīnu kopienas apdraud Izraēlas īstenotā politika, kas liedz viņiem iztiku un bieži nozīmē arī piespiedu pārvietošanu, un viņi ir īpaši neaizsargāta iedzīvotāju grupa gan okupētajās palestīniešu teritorijās, gan Negevā;

R.  tā kā Pārvietošanas darba grupas (Displacement Working Group (DWG)) 2012.gada 14. maija ziņojumā un ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) ikmēneša humanitārās uzraudzības ziņojumā ir teikts, ka Izraēlas bruņotie spēki kopš 2011. gada janvāra ir iznīcinājuši vairāk nekā 60 objektus, tostarp saules bateriju paneļus, ūdenstvertnes un lauksaimniecības ēkas, kuras bija finansējusi Eiropas Savienība un vairākas dalībvalstis; tā kā pastāv draudi, ka varētu tikt nojaukti vēl vairāk nekā 100 līdzīgi projekti;

S.  tā kā daudzos gadījumos, tostarp Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos, ES un dalībvalstis ir atkārtoti paudušas savu apņemšanos atbalstīt Izraēlas drošību, ļoti asi nosodījušas vardarbību, kas apzināti vērsta pret civiliedzīvotājiem, tostarp raķešu uzbrukumus no Gazas joslas, un prasījušas efektīvi novērst ieroču kontrabandu uz Gazas joslu;

T.  tā kā ES un Izraēlas Asociācijas nolīguma 2. pantā ir noteikts, ka pušu attiecību pamatā būs cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana, kas ir to iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un viens no būtiskākajiem šī nolīguma elementiem;

U.  tā kā Gazas joslā kopš 2007. gada turpinās blokāde un humanitārā krīze, neraugoties uz to, ka starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt prasījusi nekavējoties un bez nosacījumiem pastāvīgi atvērt robežpunktus, lai uz Gazu un no Gazas nodrošinātu humānās palīdzības un tirdzniecības preču apriti un personu pārvietošanos, un šī prasība ir atkārtoti uzsvērta arī Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos;

1.  atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, pamatojoties uz 1967. gada robežām un paredzot, ka Jeruzaleme būtu abu valstu galvaspilsēta, mierā un drošībā līdzās pastāvot Izraēlas valstij ar drošām un atzītām robežām un neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij;

2.  atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 14. maija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu, tostarp secinājumus par Jordānas Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi, un vēlreiz uzsver, ka ES atzīs tikai tās izmaiņas līdz 1967. gadam noteiktajās robežās, tostarp attiecībā uz Jeruzalemi, par kurām būs vienojušās abas puses, un atzinīgi vērtē Tuvo Austrumu Kvarteta 2012. gada 11. aprīļa paziņojumu;

3.  uzsver, ka gan ES, gan abas puses, gan arī viss reģions ir ļoti ieinteresēti konflikta izbeigšanā un to var panākt ar visaptverošu miera nolīgumu, kas balstīts uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, Madrides konferences principiem, tostarp principu “zeme apmaiņā pret mieru”, Ceļvedi, starp pusēm agrāk noslēgtajiem nolīgumiem un Arābu valstu miera iniciatīvu; uzstāj, ka rastais risinājums nedrīkst aizskart nevienas puses cieņu; norāda, ka Eiropas Savienības ‐ kas ir lielākā līdzekļu devēja Palestīniešu pašpārvaldei un viena no Izraēlas nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem ‐ rīcībā ir instrumenti, ar ko tā var aktīvāk rosināt abu pušu centienus panākt risinājumu; aicina abas puses sadarboties ar ES, kurai vajadzētu pielikt visus spēkus, lai atrisinātu šo konfliktu; atgādina, ka okupētajās palestīniešu teritorijās ir piemērojamas starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp arī Ceturtā Ženēvas Konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā;

4.  uzsver, ka Izraēlai un palestīniešiem nekavējoties un saskaņā ar Kvarteta prasītajiem termiņiem jāatsāk tiešas sarunas, kuru mērķis ir nodrošināt divu valstu risinājumu, lai pārvarētu pašreizējo nepieņemamo stāvokli; atzinīgi vērtē 2012. gada 17. aprīlī uzsākto vēstuļu apmaiņu starp pusēm un Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes 2012. gada 12. maija kopīgo paziņojumu;

5.  pauž visdziļākās bažas par ES dalībvalstu misiju vadītāju 2011. gada jūlija ziņojumā par C apgabalu un Palestīnas valsts veidošanu un 2012. gada janvāra ziņojumā par Austrumjeruzalemi aprakstīto notikumu attīstību Rietumkrasta C apgabalā un Austrumjeruzalemē;

6.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt C apgabalā un Austrumjeruzalemē dzīvojošos palestīniešus un viņu tiesības, jo tam ir būtiska nozīme, lai saglabātu divu valstu risinājuma iespējamību;

7.  atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām visas apmetnes ir un paliek nelikumīgas, un aicina Izraēlas valdību apturēt visus apmetņu būvniecības un paplašināšanas projektus Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē un nojaukt visus ārējos posteņus, kas uzcelti kopš 2001. gada marta;

8.  asi nosoda visas apmetnēs dzīvojošo kolonistu ekstrēmisma, vardarbības un agresijas izpausmes pret palestīniešu civiliedzīvotājiem un aicina Izraēlas valdību saukt pie atbildības tos, kas vainojami šādos nodarījumos;

9.  prasa pilnībā un efektīvi piemērot spēkā esošos ES tiesību aktus un ES un Izraēlas divpusējos nolīgumus, lai ar ES kontroles mehānismu, kas ir tehniskās vienošanās, nepieļautu, ka Izraēlas apmetņu produkti tiek importēti Eiropas tirgū, piemērojot ES un Izraēlas asociācijas nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu;

10.  aicina Izraēlas valdību un varas iestādes pildīt savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem humanitāro tiesību aktiem, proti:

11.  pieprasa Izraēlas varas iestādēm izbeigt ieslodzījuma piemērošanu palestīniešiem par administratīviem pārkāpumiem bez oficiālas apsūdzības vai tiesas procesa, nodrošināt visiem palestīniešu ieslodzītajiem taisnīgas tiesas pieejamību un atbrīvot palestīniešu politieslodzītos, īpaši Palestīniešu likumdošanas padomes locekļus, tostarp Marwan Barghouti, un par administratīvajiem pārkāpumiem ieslodzītos palestīniešus; turklāt aicina nekavējoties atbrīvot Jeninas bēgļu nometnes Brīvības teātra māksliniecisko direktoru Nabil Al-Raee, kurš tika apcietināts 2012. gada 6. jūnijā un kopš tā laika atrodas ieslodzījumā; atzinīgi vērtē 2012. gada 14. maijā noslēgto vienošanos, kas deva iespēju izbeigt ieslodzīto palestīniešu bada streiku, un prasa šo vienošanos pilnībā un nekavējoties īstenot;

12.  prasa aizsargāt beduīnu kopienas Rietumkrastā un Negevā, kā arī prasa, lai Izraēlas varas iestādes pilnībā ievērotu viņu tiesības, un nosoda visus tiesību aizskārumus (piemēram, ēku nojaukšana, piespiedu pārvietošana, ierobežojumi attiecībā uz civildienestu); šajā sakarībā arī prasa, lai Izraēlas valdība atsauktu Prawer plānu;

13.  rosina palestīniešu valdību un varas iestādes nacionālajos attīstības plānos un projektos pastiprinātu uzmanību veltīt C apgabalam un Austrumjeruzalemei, lai uzlabotu šajās teritorijās dzīvojošo palestīniešu stāvokli un dzīves apstākļus;

14.  atkārtoti uzsver, ka miermīlīgi un nevardarbīgi pasākumi ir vienīgais veids, kā panākt ilgtspējīgu Izraēlas un Palestīnas konflikta risinājumu; šajā sakarībā turpina paust atbalstu prezidenta Abasa nevardarbīgas pretošanās politikai un mudina panākt palestīniešu savstarpēju izlīgumu, kā arī veidot Palestīnas valsti, kā arī uzskata, ka nozīmīga daļa šajā procesā ir prezidenta un parlamenta vēlēšanas;

15.  atkārtoti apstiprina stingro apņemšanos atbalstīt Izraēlas valsts drošību; nosoda ikvienu pret civiliedzīvotājiem apzināti vērstas vardarbības izpausmi un ir dziļi satriekts par raķešu uzbrukumiem no Gazas joslas;

16.  aicina Padomi un Komisiju turpināt sniegt atbalstu un palīdzību palestīniešu iestādēm un attīstības projektiem C apgabalā un Austrumjeruzalemē, lai aizsargātu un spēcinātu palestīniešu sabiedrību; prasa, lai šajā jomā tiktu uzlabota koordinācija starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm; uzsver, ka Izraēlai jābeidz piesavināties muitas un nodokļu ieņēmumus, kas pieder Palestīniešu pašpārvaldei;

17.  aicina EĀDD un Komisiju pārbaudīt uz vietas visas apsūdzības par ES finansētu struktūru un projektu iznīcināšanu un bojāšanu okupētajās teritorijās un pārbaužu rezultātus iesniegt Parlamentam;

18.  aicina Padomi un Komisiju turpināt risināt šos jautājumus visos ES divpusējo attiecību ar Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi līmeņos; uzsver, ka ES divpusējās attiecībās ar Izraēlu pilnībā jāņem vērā Izraēlas apņemšanās ievērot savus pienākumus pret okupēto palestīniešu teritoriju iedzīvotājiem, kurus tai uzliek starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības;

19.  atkārtoti mudina ES un dalībvalstis uzņemties aktīvāku politisko lomu ‐ arī Kvarteta ietvaros ‐ centienos, kuru mērķis ir panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem; atkārtoti uzsver Kvarteta galveno lomu un turpina atbalstīt Savienības augsto pārstāvi centienos radīt ticamu perspektīvu miera procesa atsākšanai;

20.  atkārtoti prasa nekavējoties, uz ilgu laiku un bez nosacījumiem pārtraukt Gazas joslas blokādi attiecībā uz personu pārvietošanos, humānās palīdzības piegādi un tirdzniecības preču apriti un veikt pasākumus šīs teritorijas atjaunošanai un tās ekonomikas atveseļošanai; prasa arī, pienācīgi atzīstot Izraēlas leģitīmās drošības prasības, ieviest efektīvus kontroles mehānismus, lai nepieļautu ieroču kontrabandu uz Gazu; pieņem zināšanai Padomes lēmumu pagarināt ES Robežapsardzes atbalsta misijas Rafā mandātu līdz 2013. gada 30. jūnijam, un cer, ka šī misija izpildīs savus uzdevumus un tā būs izšķiroša un efektīva attiecībā uz pārrobežu attiecību ikdienas pārvaldību un veicinās uzticēšanos starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi; aicina kustību “Hamas” atzīt Izraēlas valsti un dod atbalstu divu valstu risinājumam; turklāt aicina kustību “Hamas” izbeigt vardarbību pret Izraēlas valsti, kas notiek gan valstī, gan ārpus tās;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Drošības padomes dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0429. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0060. (3) OV C 308 E, 20.10.2011., 81. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija rezolūcija par vardarbību pret lesbietēm un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesībām Āfrikā (2012/2701(RSP))

P7_TA(2012)0299 RC-B7-0389/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (VCD), Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (SPPPT) un Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību harta (ACTTH),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Pekinas Rīcības platformu, uzsverot, ka visām sievietēm ir tiesības bez piespiešanas, stigmatizācijas un vardarbības kontrolēt jautājumus, kas skar viņu seksualitāti un lemt par tiem brīvi un ar atbildību,

–  ņemot vērā 2011. gada 17. jūnija ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūciju A/HRC/17/19 par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti un ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos 2011. gada 17. novembra ziņojumu par diskriminējošiem likumiem, praksi un vardarbību pret indivīdiem viņu seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes paneļdiskusiju par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, kas notika 2012. gada 7. martā,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navanethem Pillay paziņojumu paneļdiskusijā par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, kas tika rīkota 2012. gada 7. martā ‐ ANO Cilvēktiesību padomes 19. sesijas ietvaros,

–  ņemot vērā organizācijas Amnesty International 2012. gada ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli pasaulē, kurā apgalvots, ka Āfrikā ir pieaugusi neiecietība pret lesbietēm, gejiem, biseksuāliem un transpersonām (LGBT),

–  ņemot vērā to, ka jau otro reizi tika pārskatīts Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, (Kotonū nolīgums) un tajā iekļautās cilvēktiesību klauzulas, īpaši 8. panta 4. punkts un 9. pants,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. pantu, saskaņā ar kuriem Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums attiecībās ar pārējo pasauli uzstāt uz vispārējo cilvēktiesību ievērošanu, veicināt to un aizsargāt indivīdus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības rīcības plānu par dzimumu līdztiesības un sieviešu ietekmes palielināšanu saistībā ar attīstību (2010-2015),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojumus 2010., 2011. un 2012. gadā saistībā ar Starptautisko dienu pret homofobiju,

–  ņemot vērā Padomes Instrumentu komplektu, ar ko veicināt un aizsargāt visu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) cilvēktiesības (LGBT instrumentu kopumu),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (COM(2011)0840), un Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumu “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma” (COM(2011)0637),

–  ņemot vērā 2009. gada 17. decembra rezolūciju par Ugandu: pret homoseksualitāti vērsts likumprojekts(1), 2010. gada 16. decembra rezolūciju par Ugandu ‐ Bahati likums un homoseksuāļu, biseksuāļu un transpersonu diskriminācija(2), 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Ugandu ‐ David Kato slepkavība(3) un 2011. gada 28. septembra rezolūciju par cilvēktiesību, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijā(4),

–  ņemot vērā 2009. gada 7. maija rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās un miera/valsts nostiprināšanā(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās; tā kā ikvienai valstij ir pienākums nepieļaut vardarbību un naida kurināšanu, kas saistīta ar seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un dzimuma izpausmēm, un ievērot sieviešu un vīriešu līdztiesības principu;

B.  tā kā lesbietēm, biseksuālām sievietēm, transpersonām un starpdzimuma personām ir tādas pašas cilvēktiesības kā visām pārējām sievietēm un vīriešiem, kas ir jāaizsargā neatkarīgi no cilvēku seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes un dzimuma izpausmēm;

C.  tā kā dažas Āfrikas valstis ir bijušas līderpozīcijās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā, tā kā Dienvidāfrikas pēcaparteīda konstitūcija bija pirmā pasaulē, kurā tika iekļauts diskriminācijas aizliegums seksuālās orientācijas dēļ un tā kā Dienvidāfrika bija ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūcijas A/HRC/17/19 par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti iniciatore;

D.  tā kā ir politiskās kustības un līderi, kas spētu rosināt pārmaiņas, lai nostiprinātu cilvēktiesības, sieviešu tiesības un lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) tiesības Āfrikā;

E.  tā kā Āfrikā aizvien palielinās valsts un policijas spēku, sieviešu ģimeņu un kopienu locekļu piekopta stigmatizācija un vardarbība, kas vērsta pret lesbietēm, biseksuālām sievietēm, transpersonām un starpdzimuma personām, kas ir pamats kopīgām bažām, kā daudzos paziņojumus norādījuši ANO ģenerālsekretārs Ban Ki Moon un ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navanethem Pillay un uz ko vērsta uzmanība ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūcijā A/HRC/17/19 par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti;

F.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes ikgadējā diskusijā par sieviešu cilvēktiesību aizstāvēm, kas notika 2012. gada 25. un 26. jūnijā, ANO īpašā referente par cilvēktiesību aizstāvjiem Margret Sekaggya norādīja, ka vardarbībai, kas vērsta pret sieviešu cilvēktiesību aizstāvēm, ir dzimspecifiskas izpausmes, tā svārstās no seksuāla rakstura aizvainojošiem izteikumiem līdz seksuālai izmantošanai un izvarošanai, ka tiek uzskatīts, ka šīs sievietes pārkāpj pieņemtās sociālās normas, kultūru, tradīcijas vai reliģiskos priekšrakstus, un tādēļ tiek stigmatizētas, viņa norādīja, ka sieviešu cilvēktiesību aizstāvēm ir nepieciešama īpaša uzmanība, jo tas, ko viņas ir pārcietušas saistībā ar savu darbību, pārsniedz vīriešu dzimuma cilvēktiesību aizstāvju pārciesto;

G.  tā kā sievietes, kas pārkāpj pieņemtās sociālās un kultūras normas, tiek uzskatītas par lesbietēm un viņām draud vardarbīga un/vai pazemojoša attieksme no vīriešu puses, tā kā tādējādi tiek apspiesta visu sieviešu, arī heteroseksuālo sieviešu, seksualitāte un izvēles brīvība; tā kā seksuālās tiesības ir saistītas ar visu sieviešu fizisko autonomiju un izvēles brīvību;

H.  tā kā Āfrikā homoseksuālas sieviešu attiecības ir likumīgas 27 valstīs, bet 27 valstīs tās ar likumu ir aizliegtas, tā kā homoseksuālas vīriešu attiecības ir likumīgas 16 valstīs un aizliegtas 38, tā kā par homoseksualitāti draud nāvessods Mauritānijā, Sudānā un daļā Somālijas un Nigērijas un tā kā deputātu privāti iesniegts likumprojekts Ugandas parlamentā paredz nāvessodu par homoseksuālām attiecībām;

I.  tā kā likumi, kas paredz kriminālatbildību par viendzimuma attiecībām, veicina tāda klimata rašanos, kas mudina uz vardarbību pret sievietēm, kuras lesbietes vai tiek uzskatītas par lesbietēm;

J.  tā kā LGBTI cilvēku nogalināšana, spīdzināšana, apcietināšana, pret viņiem vērsta vardarbība, stigmatizācija un naidīgi izteikumi, kas dažkārt ir atļauts ar likumu, notiek visos pasaules reģionos; tā kā atsevišķās Āfrikas valstīs notiek atkārtoti vardarbības gadījumi un agresija, kas vērsta pret lesbietēm;

K.  tā kā cīņa par liesbiešu līdztiesību, taisnīgu izturēšanos pret viņām, pamanāmību un tiesībām ir cieši saistīta ar cīņu par sieviešu cilvēktiesībām kā tādām; tā kā lesbietes tāpat kā daudzas citas sievietes ir pakļautas vardarbībai sava dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ;

L.  tā kā Kamerūnā 2012. gada februārī desmiet sievietes tikai apcietināts un trīs pirmo reizi notiesātas par homoseksuālu attiecību piekopšanu; tā kā aresti un policijas veikta piekaušana turpinās, un pēdējais šāds gadījums, par kuru saņemtas ziņas, ir noticis 2012. gada 24. jūnijā; tā kā juristei Alice Nkom ir vairākkārt draudēts ar nogalināšanu un vardarbību par homoseksualitātes dēļ apsūdzēto personu aizstāvēšanu; tā kā LGBTI sanāksmi Jaundē 2012. gada 19. maijā vardarbīgā veidā izjauca banda;

M.  tā kā Liberijā Senāts pašreiz apspriež priekšlikumu par viendzimuma attiecību stingrāku aizliegumu salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošām tiesībām; tā kā plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība kopumā cenšas pastiprināti iebiedēt LGBTI cilvēkus (lesbietes, gejus, biseksuāļus, transseksuāļus un starpdzimuma personas) un tā kā divām lesbietēm nesen uzbruka bruņoti vīrieši;

N.  tā kā Malāvi sieviešu homoseksualitāte tika aizliegta ar likumu pavisam nesen ‐ 2011. gada janvārī; tā kā jaunā prezidente Joyce Banda teica, ka liks parlamentam atcelt likumu, ar kuru homoseksualitāte ir padarīta par noziegumu;

O.  tā kā Nigērijā tiek mēģināts saukt pie kriminālatbildības par tādu sanāksmju vai procesiju organizēšanu, reģistrēšanu un tādu organizāciju darbību vai uzturēšanu, kas viennozīmīgi attiecas uz privātās dzīves sfēru, kā arī mēģināts aizliegt tikai šo sfēru skarošas darbības;

P.  tā kā Dienvidāfrikā joprojām nemazinās tā saucamo “korektīvo izvarošanu” skaits, kuras īsteno attiecībā uz lesbietēm un transpersonām; tā kā aizvien aktuālās diskusijas par konstitucionālu aizsardzību, pamatojoties uz seksuālu orientāciju, uzkurina vardarbību pret LGBTI cilvēkiem; tā kā geju aktīvists Thapelo Makutle nesen tikai spīdzināts un nogalināts, 22 gadus vecā lesbiete Phumeza Nkolonzi tikai nogalināta ar šāvieniem galvā savas seksuālās orientācijas dēļ un Neil Daniels tikai sadurts, sakropļots un sadedzināts dzīvs tādēļ, ka viņš bija gejs;

Q.  tā kā Svazilendā tiek veikti pozitīvi vērtējami pasākumi HIV/AIDS profilaksei un ārstēšanai riska grupās, tostarp sieviešu vidū un tādu vīriešu vidū, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, neraugoties uz to, ka šajā valstī par homoseksualitāti draud kriminālatbildība;

R.  tā kā Ugandā 2012. gada februārī un jūnijā policijas spēki un Ētikas un godīguma ministrija, rīkojoties bez orderiem un neņemot vērā pilsoņu pulcēšanās brīvību, pārtrauca privātas cilvēktiesību aktīvistu sanāksmes; tā kā ministrs plāno pasludināt par nelikumīgām 38 organizācijas, kuras, kā noprotams, darbojas LGBTI cilvēku cilvēktiesību jomā; tā kā vēl aizvien tiek apspriests pirmo reizi 2009. gadā ierosinātais prethomoseksualitātes likums un tajā var tikt iekļauti nepieņemami noteikumi, tostarp paredzēts nāvessods; tā kā tiesu prāvās un izmeklēšanā Ugandā un ASV ir atklājusies citu starpā Scott Lively un Abiding Truth Ministries ‐ ASV bāzētas fundamentālistu evaņģēlistu grupas ‐ loma naida un neiecietības kurināšanā seksuālās orientācijas dēļ un šī likuma ierosināšanā,

Lesbiešu diskriminācija un vardarbība pret lesbietēm Āfrikā

1.  asi nosoda jebkāda veida vardarbību un diskrimināciju, kas vērsta pret lesbietēm tajās Āfrikas valstīs, kurās tāda pastāv, tostarp tādus ekstrēmus vardarbības veidus kā “korektīvās izvarošanas” un cita veida seksuālo vardarbību;

2.  pauž ciešu atbalstu kampaņām un iniciatīvām, kuru mērķis ir atcelt likumus, kas ir diskriminējoši pret sievietēm un LGBTI cilvēkiem; aicina tās Āfrikas valstis, kurās vēl aizvien ir spēkā diskriminējoši likumi, nekavējoties tos atcelt, tostarp atcelt likumus, ar kuriem tiek aizliegta homoseksualitāte, un likumus, ar kuriem tiek diskriminētas sievietes attiecībā uz viņu civilo statusu, īpašumtiesībām un tiesībām mantot;

3.  piekrīt tam, ka Āfrikas lesbiešu cīņa par pamattiesībām un cilvēktiesībām ir nesaraujami saistīta ar visu sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības aizsardzību, un tāpēc aicina Eiropas Savienību stingri apņemties attiecībās ar Āfrikas partnervalstīm no resursu un politikas viedokļa sniegt atbalstu seksuālai un reproduktīvai veselībai;

4.  aicina attiecīgās Āfrikas valstu iestādes efektīvi aizsargāt visas sievietes pret noslepkavošanu, “korektīvo izvarošanu” un cita veida seksuālo vardarbību un saukt vainīgās personas pie atbildības;

5.  norāda, ka lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu stigmatizācija un pret šīm grupām vērstā vardarbība bieži ir cieši saistīta ar diskrimināciju;

6.  pauž solidaritāti un atbalstu visiem tiem, kuri iestājas par stingrākiem pasākumiem sieviešu tiesību jomā;

7.  aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīt Āfrikas sieviešu un LGBT organizāciju cīņu par vienlīdzību un ķermeņa autonomiju un tiesībām uz brīvu seksualitāti visām sievietēm un LGBT personām un vienlaikus uzsver vajadzību īpašu uzmanību pievērst LGBT kustības un citu sociālo kustību dalībniecēm lesbietēm, kuras sūdzas par divkāršo un dažkārt vairākkārtējo diskrimināciju, ar kuru saskaras Āfrikas valstu lesbietes;

8.  aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis paātrināt to mērķu īstenošanu, kas nosprausti Eiropas Savienības plānā par Dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā, un, veidojot savas attiecības ar trešām valstīm un atbalstot nevalstiskās organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus, īpašu vērību pievērst lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma sieviešu tiesībām;

LGBTI tiesības Āfrikā

9.  aicina 76 pasaules valstis, kurās homoseksualitāte ir pasludināta par nelikumīgu, tostarp 38 Āfrikas valstis, atcelt homoseksualitātes kā noziedzīga nodarījuma statusu;

10.  nosoda naida un vardarbības kurināšanu, pamatojoties uz seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai dzimuma izpausmi; aicina iepriekš minētās valstis efektīvi aizstāvēt LGBTI cilvēku tiesības uz dzīvību un cilvēka cieņu un nosoda pret viņiem vērstu vardarbību, diskrimināciju, stigmatizāciju un viņu pazemošanu;

11.  aicina politiskos un reliģiskos līderus nosodīt seksuālas orientācijas dēļ īstenotu vajāšanu un diskrimināciju un stingri iestāties pret homofobiju, tādējādi pievienojoties arhibīskapa Desmond Tutu aicinājumiem, kas izteikti, nosodot netaisnību un aizspriedumus un atbalstot solidaritāti un tiesiskumu;

12.  aicina EĀDD, Eiropas Komisiju un dalībvalstis, īstenojot politisku dialogu ar Āfrikas valstīm, tām atgādināt par pienākumu ievērot saistības, kuras tās uzņēmušās, parakstot tiesiski saistošus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus un konvencijas, jo īpaši ievērot tiesības uz diskriminācijas nepieļaujamību seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ un sekmēt to ievērošanu;

13.  atzinīgi vērtē to, ka dažas Āfrikas valstis, tostarp Kaboverde, Centrālāfrikas Republika, Gabona, Gvineja Bisava, Malāvija, Maurīcija, Ruanda, Santome un Prinsipi, Dienvidāfrikas Republika un Svazilenda, apliecināja savu nostāju pret kriminalizāciju, nodrošināja LGBTI cilvēkiem iespējas izmantot veselības aprūpes pakalpojumus vai apņēmās atcelt homoseksualitātes kā noziedzīga nodarījuma statusu;

14.  aicina ĀKK valstis uzsākt atklātu, konstruktīvu un savstarpēju cieņu apliecinošu diskusiju;

15.  aicina Āfrikas valstis nodrošināt LGBT cilvēktiesību aizstāvju drošību un ‐ Eiropas Savienību palīdzēt vietējai pilsoniskajai sabiedrībai īstenot kapacitātes palielināšanas programmas Āfrikā;

16.  mudina Eiropas Komisiju un EĀDD un dalībvalstis pilnībā izmantot LGBT instrumentu kopumu, iedrošinot trešās valstis atcelt homoseksualitātes kā noziedzīga nodarījuma statusu, palīdzot samazināt vardarbību un diskrimināciju un aizsargājot LGBTI cilvēktiesību aizstāvjus;

17.  aicina Komisiju un jo īpaši Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci rīkoties konkrēti, liekot lietā visus atbilstošos instrumentus, ar kuriem varētu izdarīt spiedienu nolūkā aizsargāt personas pret diskrimināciju un vajāšanu seksuālās orientācijas dēļ, un šos jautājumus risināt, īstenojot attiecības un dialogu ar trešām valstīm;

o
o   o

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstīm, ĀKK valstu ģenerālsekretāram, visiem ĀKK valstu vēstniekiem Eiropas Savienībā, Dienvidāfrikas Republikas Parlamentam, Āfrikas Savienībai un tās iestādēm.

(1) OV C 286 E, 22.10.2010., 25. lpp. (2) OV C 169 E, 15.6.2012., 134. lpp. (3) OV C 188 E, 28.6.2012., 62. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0427. (5) OV C 212 E, 5.8.2010., 32. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija rezolūcija par Baltkrieviju, jo īpaši Andrzej Poczobut lietu (2012/2702(RSP))

P7_TA(2012)0300 RC-B7-0393/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju, jo īpaši 2012. gada 29. marta rezolūciju(1), 2012. gada 16. februāra rezolūciju(2), 2011. gada 15. septembra rezolūciju(3), 2011. gada 12. maija rezolūciju(4), 2011. gada 10. marta rezolūciju(5), 2011. gada 20. janvāra rezolūciju(6), 2010. gada 10. marta rezolūciju(7) un 2009. gada 17. decembra rezolūciju(8),

–  ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 28. jūnija paziņojumu par situāciju Baltkrievijā,

–  ņemot vērā EDSO pārstāves plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Dunja Mijatovic 2012. gada 22. jūnija paziņojumu presei par Polijas un Baltkrievijas žurnālista Andrzej Poczobut arestu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2012. gada 26. jūnija rakstisko deklarāciju Nr. 523, kurā tiek aicināts atbrīvot Polijas un Baltkrievijas žurnālistu Andrzej Poczobut no apcietinājuma Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 1.–2. marta secinājumus, kuros paustas dziļas bažas par stāvokļa tālāku pasliktināšanos Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 28. februāra Īstenošanas Lēmumu 2012/126/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2010/639/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju(9),

–   ņemot vērā Padomes secinājumus par Eiropas modernizācijas dialoga uzsākšanu ar Baltkrievijas sabiedrību (3157.Ārlietu padomes sanāksme Briselē 2012. gada 23. martā),

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. aprīļa Regulu (ES) Nr. 354/2012, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju(10),

–   ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 28. februāra paziņojumu par viņas un Polijas valdības lēmumiem atsaukt attiecīgi ES delegācijas vadītāju Minskā un Polijas vēstnieku Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. janvāra Lēmumu 2012/36/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2010/639/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju(11),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2012. gada 25. janvāra rezolūciju Nr. 1857 (2012) par stāvokli Baltkrievijā, kurā tika pausts nosodījums pret opozīcijas pārstāvju vajāšanu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvju un cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu Baltkrievijā,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2012. gada 10. aprīļa ziņojumu un ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 17. jūnija rezolūciju Nr. 17/24 par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Prāgā 2009. gada 7.–9. maijā pieņemto deklarāciju un Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Varšavā 2011. gada 30. septembrī pieņemto deklarāciju par stāvokli Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Višegradas grupas valstu, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru Prāgā 2012. gada 5. martā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma Baltkrievijas Nacionālās platformas Minskā 2012. gada 2. martā pieņemto paziņojumu,

–   ņemot vērā Padomes secinājumus par Baltkrieviju, kurus pieņēma 3101. Ārlietu padomes sanāksmē 2011. gada 20. jūnijā,

–  ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2011. gada 10. aprīļa paziņojumu par neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešanu Baltkrievijā,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu un ES Pamattiesību hartas 11. pantu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu un ANO 1988. gada deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2012. gada 21. jūnijā Grodņas pilsētā Baltkrievijā tika arestēts Polijas dienas laikraksta Gazeta Wyborcza korespondents, prominents Polijas baltkrievu minoritātes aktīvists un Poļu savienības Baltkrievijā priekšsēdētājs Andrzej Poczobut;

B.  tā kā Prokuratūra pārmeklēja A. Poczobut dzīvokli Grodņā un konfiscēja viņa materiālus; tā kā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki vēlāk pārmeklēja Poļu savienības biroju Grodņā, kura likumīgs nomnieks ir A. Poczobut, un konfiscēja datoraprīkojumu;

C.  tā kā saskaņā ar Baltkrievijas Republikas Kriminālkodeksa 367. pantu A. Poczobut tika uzrādītas apsūdzības par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko it kā apmelošanu 12 rakstos, kas tika publicēti “Hartas 97” un “Balkrtievijas partizāna” tīmekļa vietnēs, cita starpā par pagājušajā gadā notikušo tiesas prāvu spridzināšanas lietā;

D.  tā kā A. Poczobut jau ir pavadījis cietumā trīs mēnešus un viņam ir piespriests trīs gadu nosacīts cietumsods, pamatojoties uz tām pašām apsūdzībām par prezidenta it kā apmelošanu rakstā, kas publicēts Gazeta Wyborcza un kādā Baltkrievijas tīmekļa vietnē; tā kā līdz ar to viņam ir piemērota septiņus gadus un deviņus mēnešus ilga brīvības atņemšana, ieskaitot nosacīto cietumsodu;

E.  tā kā A. Poczobut 2012. gada 30. jūnijā tika nosacīti atbrīvots no apcietinājuma, parakstot apņemšanos neatstāt savu dzīvesvietu;

F.  tā kā Ļeņinskas Tiesa Grodņā 2011. gada 5. jūlijā saskaņā ar Kriminālkodeksa 368. pantu pieņēma spriedumu attaisnot A. Poczobut apsūdzības lietā par prezidenta apmelošanu, taču saskaņā ar Kriminālkodeksa 367. panta 1. daļu atzina viņu par vainīgu neslavas celšanā prezidentam;

G.  tā kā 2012. gada 21. jūnijā īstenotais pēdējais A. Poczobut arests notika vienlaikus ar miermīlīgiem protestiem, kurus pret A. Lukašenko režīma veikto poļu skolas Grodņā piespiedu pārkrievošanu A. Poczobut vadībā rīkoja Poļu savienība un kuru laikā tika aizturēti aptuveni 20 cilvēki;

H.  tā kā 2008. gadā spēkā stājušais Baltkrievijas tiesību akts plašaziņas līdzekļu jomā ir represīvs, jo žurnālistu darbība tiek kontrolēta dažādos veidos, piemēram, ar televīzijas un radio cenzūru, neatkarīgu žurnālistu darbības uzraudzību un izdevniecību kontroli;

I.  tā kā saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu ikvienam ir tiesības uz uzskatu brīvību bez iejaukšanās un tiesības uz vārda brīvību, savukārt Baltkrievijas Konstitūcijas 34. pants garantē vārda brīvību; tā kā neatkarīgi un starptautiski plašsaziņas līdzekļu novērotāji un žurnālisti ir konsekventi atmaskojuši valdības īstenotos vārda un plašaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumus;

J.  tā kā pēc A. Poczobut aresta 2011. gada aprīlī organizācija Amnesty International atzina viņu par ieslodzīto pārliecības dēļ;

K.  tā kā A. Poczobut lieta ir daļa no plašākas tendences, ko raksturo ilgtoša pilsoniskās sabiedrības, poļu minoritātes un cilvēktiesību aizstāvju vajāšana pēc prezidenta vēlēšanām 2010. gada decembrī, kas noveda pie dramatiskas stāvokļa pasliktināšanās cilvēktiesību un pilsonisko un politisko brīvību jomā Baltkrievijā;

L.  tā kā pastāvīgi tiek ziņots par regulāru pilsoniskās sabiedrības pārstāvju apspiešanu Baltkrievijā; tā kā irnotikuši vēl vairāki citi aresta gadījumi, tostarp ir apcietināti demokrātiskās opozīcijas pārstāvji Alyaksandr Artsybashaw Paval Vinahradaw un Siarhei Kavalenka, kā arī aizturēti žurnālisti Aliaksandr Barazenka, Siarhei Balai, Alina Radachynskaya un Ina Studzinskay un organizācijas “Saki patiesību” aktīvisti Hanna Kurlovich, Mikhail Pashkevich, Aliaksandr Ulitsionak un Siarhei Vazniak;

M.  tā kā soda izciešanas iestādē Bobruiskas pilsētā ieslodzītajam cilvēktiesību centra Viasna priekšsēdētājam un Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietniekam Ales Bialiatski nesen ir piemēroti jauni nelikumīgi ierobežojoši pasākumi un pret viņu tiek vērsts soda izciešanas iestādes administrācijas spiediens ar skaidru mērķi panākt viņa tā sauktās vainas atzīšanu;

N.  tā kā 2012. gada 24. maijā civilā ģērbušies policisti apcietināja Alehu Volčeku, kādreizējo Iedzīvotāju juridiskās palīdzības ‐ organizācijas, kura līdz tās likvidācijai 2003. gadā sniedza juridisko palīdzību ‐ vadītāju, apsūdzot viņu par “lamāšanos sabiedriskā vietā”; tā kā tajā pašā dienā viņam tika piespriests deviņu dienu administratīvais ieslodzījums saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 17.1. pantu (“lamāšanās, kas vērsta pret policiju”); tā kā A. Volčekam pirms tam 2012. gada janvārī bija piespriests četru dienu administratīvs ieslodzījums par it kā necenzētu izteicienu lietošanas uz ielas; tā kā viņa vārds iekļauts to personu sarakstā, kam nav atļauts izbraukt no Baltkrievijas;

O.  tā kā kopš 2012. gada marta piecpadsmit opozīcijas politiķiem, neatkarīgajiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem ir ar dažādu ieganstu tikušas liegtas viņu tiesības pamest valsti, savukārt tiek ziņots, ka Baltkrievijas varasiestādes apsvēra ideju sastādīt sarakstu ar 108 cilvēktiesību un opozīcijas aktīvistu vārdiem, lai aizliegtu viņiem pamest valsti;

P.  tā kā 2012. gada 14. jūnijā Baltkrievijas parlaments pieņēma vairākus grozījumus likumā par valsts drošības struktūrām, piešķirot plašas pilnvaras Baltkrievijas KGB, tostarp pilnvaras brīvi izmantot piespiedu līdzekļus; tā kā jaunajā likumdošanā KGB ir atļauts brīvi iekļūt privātīpašumā un neierobežoti apcietināt Baltkrievijas pilsoņus un diplomātus, un starptautisko institūciju pārstāvjus;

Q.  tā kā 2011. gadā vismaz 95 žurnālisti tika aizturēti “klusā protesta” akcijās, 22 žurnālisti stājās tiesas priekšā un 13 tika piespriests dažāda ilguma administratīvais apcietinājums; tā kā 2011. gada beigās varasiestādes vēl ciešāk pastiprināja interneta kontroli, cita starpā piemērojot papildu interneta regulēšanas pasākumus;

R.   tā ka pastāv bažas, ka Baltkrievijas iestāžu centieni reģistrēt krimināllietas pret opozīcijas aktīvistiem ir kļuvuši par ieganstu, lai viņiem legāli aizliegtu pamest valsti un sadarboties ar ANO un citiem mehānismiem,

1.  stingri nosoda Polijas laikraksta “Gazeta Wyborcza” žurnālista Andžeja Počobuta neseno arestu un viņam izvirzītās apsūdzības;

2.  atzinīgi vērtē A. Počobuta atbrīvošanu no ieslodzījuma un pieprasa izbeigt izmeklēšanu un visas viņam izvirzītās apsūdzības;

3.  pauž dziļas bažas par to, ka Baltkrievijā pasliktinās cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis, un izsaka nosodījumu par visiem iebiedēšanas gadījumiem pret žurnālistiem un personām, kas izmanto savas tiesības brīvi paust uzskatus;

4.  aicina Ceturtajā Austrumu partnerības ārlietu ministru sanāksmē 2012. gada 23. un 24. jūlijā Briselē izskatīt un apspriest jautājumu par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā un A. Počobuta lietu;

5.  aicina izbeigt žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju kriminālvajāšanu; aicina Baltkrievijas iestādes izbeigt savu pašreizējo represīvo politiku;

6.  šajā saistībā un ņemot vērā agrāk nepieredzēto uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām 2010. gada decembrī un to sekas (kurās tika piekauts vismaz 21 reportieris un aizturēti vismaz 27 žurnālisti, no kuriem 13 tika piespriests ieslodzījums no desmit līdz piecpadsmit dienām), uzskata, ka A. Počobuta lieta ir politiski motivēta un tās nolūks ir traucēt viņa likumīgo darbu žurnālista profesijā un nacionālās minoritātes vadītāja amatā;

7.  pauž dziļas bažas par atlikto spriedumu A. Počobutam ‐ trīs gadi ieslodzījuma, kas viņam piespriesti par līdzīgiem, kā apgalvots, “pārkāpumiem”; pauž bažas, ka atlikšanu var atcelt, jo atliktais spriedums nozīmē, ka viņš var tikt katru brīdi atkal nogādāts cietumā, par ko pilnībā var lemt A. Lukašenko režīms, ja iestādes nolemj, ka viņš atkal ir “pārkāpis likumu”, veicot savu darbu žurnālistikā; uzskata, ka tas faktiski ir iebiedēšanas veids un mēģinājums piespiest viņu veikt pašcenzūru;

8.  pauž nožēlu par to, ka Baltkrievijas iestādes neļauj žurnālistiem darboties, ieviešot represīvus likumus, kuru mērķis ir slāpēt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, un izmantojot kriminālsankciju draudus, lai iebiedētu cilvēktiesību aizstāvjus un minoritāšu aktīvistus;

9.  uzskata, ka Baltkrievijas iestādes ir tīši izmantojušas negodīgi un izmantojušas par instrumentu Baltkrievijas tiesību normas un starptautiskos mehānismus;

10.  aicina Baltkrievijas iestādes nodrošināt jebkādos apstākļos demokrātisko principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem, ko Baltkrievija ir ratificējusi; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvība pieder pie demokrātijas stūrakmeņiem, ko Baltkrievijas iestādes ir apņēmušās ievērot;

11.  mudina Baltkrievijas iestādes reformēt likumu un panākt, lai Baltkrievijas likumdošana, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās un vārda brīvību, atbilstu starptautiskajiem standartiem, un likvidēt cenzūras un pašcenzūras praksi, un atturēties no turpmākas likuma ļaunprātīgas izmantošanas, ka, piemēram, politisko oponentu ieslodzīšana cietumā, žurnālistu “apklusināšana”, neatkarīgu aizstāvības advokātu vajāšana un interneta kontroles pasākumu piemērošana;

12.  mudina Baltkrievijas iestādes atcelt grozījumu vairākos likumdošanas aktos, ko parlaments pieņēma 2011. gada oktobrī, kas vēl vairāk ierobežo biedrošanās, pulcēšanās, apziņas un vārda brīvību;

13.  mudina Baltkrievijas iestādes izbeigt īslaicīgās patvaļīgās aizturēšanas un patvaļīgos ceļošanas aizliegumus, kuru mērķis izrādās iebiedēt cilvēktiesību aizstāvjus, plašsaziņas līdzekļus, politisko opozīciju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un neļaut viņiem darīt savu darbu;

14.  uzskata, ka Mikolas Statkeviča pārvešana uz vieninieku kameru ir represijas akts un mēģinājums piespiest viņu parakstīt apžēlošanas lūgumu; tādēļ aicina Komisiju un EĀDD iejaukties šajā lietā;

15.  aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties pārtraukt visa veida spiedienu uz žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem un atsaukt visas apsūdzības pret žurnālistiem, kas tiek vajāti to profesionālās darbības dēļ, un veikt pasākumus viņu reabilitēšanai; arī aicina nodrošināt vārda brīvību un radīt tiesisko vidi un praksi, kas ved uz patiesu plašsaziņas līdzekļu brīvību, un likvidēt cenzūras un pašcenzūras praksi, kā arī nodrošināt, interneta kontroles pasākumi ir minimāli un noteikumi neizraisa cenzūru attiecībā uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un vārda brīvību;

16.  uzsver, ka ikvienai ES darbības uzsākšanai ar Baltkrieviju ir stingri priekšnosacījumi un tā ir atkarīga no Baltkrievijas apņemšanās ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, kā norādīts Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Prāgā 2009. gada 7. maija kopīgajā deklarācijā, ko parakstījusi arī Baltkrievijas valdība;

17.  aicina Padomi un Komisiju intensīvāk sadarboties ar Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un veicināt ciešākus personīgos kontaktus;

18.  aicina tās ES dalībvalstis, kas pašlaik ir ANO Cilvēktiesību padomes locekles, šajā struktūrā darīt visu iespējamo, lai izveidotu ‐ vismaz uz diviem gadiem ‐ attiecībā uz šo valsti specifisku mandātu, kā, piemēram, īpašais referents jautājumā par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā; uzsver, ka šādam mehānismam arī būtu svarīga loma, neatkarīgi dokumentējot pārkāpumus un uzraugot, kā tiek īstenoti ieteikumi, ko izdevuši dažādie ANO mehānismi, jo īpaši tie, kas formulēti augstā komisāra jaunākajā ziņojumā;

19.  atkārtoti atgādina par nepieciešamību uzlabot attiecības un politisko dialogu starp ES un tas austrumu kaimiņiem Austrumu partnerības ietvaros, ieskaitot tās parlamentāro dimensiju, Euronest Parlamentāro asambleju, ar kopīgo mērķi nodrošināt Baltkrievijā demokrātiskas reformas;

20.  mudina Baltkrievijas iestādes, ņemot vērā 2012. gada parlamenta vēlēšanas, veikt reformas attiecībā uz vēlēšanu tiesību aktiem un praksi, ievērojot visus ieteikumus, ko sniedz EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs un Eiropas Komisija par likumā pamatotu demokrātiju, kā arī rīkoties saskaņā ar visām demokrātijas normām un standartiem;

21.  aicina dalībvalstis izvērtēt, cik efektīvi ir pašreizējie ierobežojošie pasākumi attiecībā pret Baltkrieviju, un apsvērt iespēju paplašināt pašreizējās sankcijas, papildinot savu sarakstu ar tiem Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas vīzu aizliegums un līdzekļu iesaldēšana;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, EDSO Parlamentārajai asamblejai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un Baltkrievijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0112. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0063. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0392. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0244. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0099. (6) OV C 136 E, 11.5.2012., 57. lpp. (7) OV C 349 E, 22.12.2010., 37. lpp. (8) OV C 286 E, 22.10.2010., 16.lpp (9) OV L 55, 29.2.2012., 19. lpp. (10) OV L 113, 25.4.2012., 1. lpp. (11) OV L 19, 24.1.2012., 31. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija rezolūcija par piespiedu aborta skandālu Ķīnā (2012/2712(RSP))

P7_TA(2012)0301 RC-B7-0388/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās papildprotokolu, kā arī Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcības vai sodīšanu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 1994. gadā Kairā rīkoto Starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD),

–  ņemot vērā Ķīnas viena bērna politiku un Ķīnas tiesību aktus par abortiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2012. gada 2. jūnijā Džeņpinas apgabalā (Šaaņsji province) tika nolaupīta Feng Jianmei, kas bija septītajā grūtniecības mēnesī, un viņai veikts piespiedu aborts, kas izraisīja Ķīnas un pasaules iedzīvotāju sašutuma un nosodījuma vilni;

B.  tā kā saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem par nelikumīgiem uzskatāmi aborti, kas veikti vēlāk par 6. grūtniecības mēnesi; tā kā Aņkanas pašvaldība veica izmeklēšanu, kurā tika konstatēts, ka Džeņpinas apgabala amatpersonas izmantojušas rupjus paņēmienus un piespiedušas sievieti pārtraukt grūtniecību; tā kā ziņojumā norādīts, ka šis lēmums bija viņas tiesību pārkāpums; tā kā Aņkanas pašvaldība ir piespriedusi sodus, tostarp atlaišanu, šajā lietā iesaistītajām vietējām par dzimstības plānošanu atbildīgajām amatpersonām;

C.  tā kā šī izmeklēšana liecina, ka vietējie ierēdņi ir prasījuši Feng Jianmei ģimenei “garantijas iemaksu” 40 000 RMB apjomā, kas pēc Feng Jianmei vīra vārdiem bija sodanauda par otru bērnu; tā kā vietējām varas iestādēm nebija tiesiska pamata pieprasīt šādu iemaksu; tā kā Feng Jianmei bija spiesta parakstīt veidlapu, ka viņa piekrīt grūtniecības pārtraukšanai, jo nebija samaksājusi sodanaudu, un slimnīcā viņa tika apsargāta;

D.  tā kā Ķīnas viena bērna politikas ietekmē ir plaši izplatīti nelikumīgi dzimumselektīvi aborti, kas rada sieviešu un vīriešu skaita atšķirības,

E.  tā kā ES ir sniegusi un joprojām sniedz līdzekļus ģimenes plānošanas politikā iesaistītajām organizācijām Ķīnā;

1.  stingri uzsver, ka saskaņā ar Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības plānu, ģimenes plānošanas programmām ir jāsniedz iespēja pāriem un atsevišķām personām pieņemt brīvus, atbildīgus un apzinātus lēmumus par grūtniecību un jādara pieejamas dažādas drošas, efektīvas un pieņemamas ģimenes plānošanas metodes, ko viņi var izvēlēties pēc saviem ieskatiem, un šajās programmās nav vietas piespiedu pasākumiem;

2.  atkārto, ka visu sieviešu pamattiesības ir piekļūt valsts veselības aprūpes sistēmai, tostarp primārajai, ginekoloģiskajai un dzemdību veselības aprūpei, kā to noteikusi Pasaules Veselības organizācija;

3.  pauž līdzjūtību cietušo ģimenēm, stingri nosoda pret viņiem veikto vardarbību un prasa viņiem sniegt sabiedrības aizsardzību;

4.  stingri nosoda lēmumu piespiest Feng Jianmei veikt abortu un nosoda pasaulē īstenoto piespiedu abortu un sterilizācijas praksi, jo īpaši viena bērna politikas kontekstā;

5.  atzinīgi vērtē Aņkanas pašvaldības lēmumu piešķirt Feng Jianmei ģimenei kompensāciju un smagi sodīt lietā iesaistītās vietējās amatpersonas;

6.  pieņem zināšanai, ka Feng Jianmei gadījums kļuva plaši zināms, pateicoties internetam, un uzsver vārda brīvības lielo nozīmi, tostarp tiešsaistes vidē; atzinīgi vērtē sabiedrisko debašu veidošanos, daļēji pateicoties mikroblogošanai;

7.  uzskata par svarīgām pašlaik noritošās intelektuālo un akadēmisko debates par to, vai Ķīnā būtu jāturpina viena bērna politika;

8.  mudina Komisiju nodrošināt, lai tās veiktā projektu finansēšana nebūtu pretrunā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta 2012. finanšu gadam III iedaļas 21. sadaļā izklāstītajām piezīmēm;

9.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu nākamā ar Ķīnu īstenojamā cilvēktiesību dialoga darba kārtībā iekļaut jautājumu par piespiedu abortiem;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Savienības delegācijai Apvienoto Nāciju Organizācijā un Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5.jūlija deklarācija par izglītību attīstības jomā un aktīvu globālo pilsoniskumu

P7_TA(2012)0302 P7_DCL(2012)0007

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Konsensu par attīstību, kurā uzsvērts, ka “ES īpašu uzmanību veltīs ES iedzīvotāju izglītībai un izpratnes veicināšanai attīstības jomā”,

–  ņemot vērā strukturētā dialoga par pilsoniskās sabiedrības un vietējo varas iestāžu nozīmi attīstībā secinājumus, kuros pausts aicinājums ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai nostiprināt savas stratēģijas attiecībā uz izglītību un izpratnes veicināšanu attīstības jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. pantu,

A.  tā kā izglītība un izpratnes veicināšana attīstības jomā ir izšķiroši svarīgi faktori Eiropas attīstības politikas virzienos, kā noteikts Eiropas Konsensā izglītības attīstības jomā (Eiropas Konsenss par attīstību ‐ ieguldījums saistībā ar izglītības un izpratnes veicināšanu attīstības jomā);

B.  tā kā, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība ir viena no nozīmīgākajiem attīstības izglītības iedibinātājiem Eiropā, tai nav konkrētas šai jomai veltītas stratēģijas;

C.  tā kā taupības, krīzes un nacionālistisku, kā arī populistisku kustību sarosīšanās laikos ir īpaši svarīgi atbalstīt aktīvu globālo pilsoniskumu;

1.  aicina Komisiju un Padomi izstrādāt ilgtermiņa, starpnozaru Eiropas stratēģiju izglītībai un izpratnes veicināšanai attīstības jomā un aktīvam globālajam pilsoniskumam;

2.  aicina dalībvalstis izstrādāt vai pilnveidot valsts stratēģijas izglītībai attīstības jomā;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem(1) Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Parakstītāju saraksts publicēts 2012. gada 5.jūlija protokola I pielikumā (P7_PV(2012)07-05(ANN1)).

Eiropas Parlamenta 2012. gada 5. jūlija deklarācija par Eiropas amatnieciski ražota saldējuma dienas ieviešanu

P7_TA(2012)0303 P7_DCL(2012)0010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. pantu,

A.  tā kā Eiropas normatīvie akti tiek pilnveidoti, cenšoties garantēt pārtikas produktu kvalitāti, un tā kā starp svaigpiena produktiem amatnieciski gatavotais saldējums ir izcils ražojums kvalitātes un pārtikas drošības ziņā ‐ tie ir parametri, kas ceļ katras dalībvalsts lauksaimniecības pārtikas produktu vērtību;

B.  tā kā patērētāji aizvien vairāk izvēlas veselīgus, uzturziņā vērtīgākus, garšīgākus pārtikas produktus, kas ražoti ar tradicionālām metodēm, kuras neietekmē vidi;

C.  tā kā šī nozare veicina tiešu nodarbinātību, iesaistot galvenokārt jauniešus, un Eiropā kopumā tajā strādā ap 300 000 darbinieku apmēram 50 000 saldējuma ražotnēs un tā kā pamazām izlīdzinās saldējuma patēriņa sezonalitāte, tādējādi visa gada laikā radot simtiem miljonu eiro lielu apgrozījumu,

1.  aicina dalībvalstis atbalstīt kvalitatīvu produktu ražošanu, kuras tipisks piemērs ir saldējuma amatnieciska gatavošana ‐ konkurētspējīga Eiropas ekonomikas nozare, uz ko var paļauties pašreizējās krīzes laikā, kura cita starpā skar arī piena produktu jomu;

2.  aicina ieviest Eiropas amatnieciski ražota saldējuma dienu, kas tiktu atzīmēta 24. martā, lai tādējādi dotu ieguldījumu šā produkta popularizēšanā un šīs nozares gastronomiskās tradīcijas attīstībā;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem(1) dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Parakstītāju saraksts publicēts 2012. gada 5.jūlija protokola II pielikumā (P7_PV(2012)07-05(ANN2)).