Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (10475/2012 – C7-0181/2012 – 2012/0059(NLE))

P7_TA(2012)0337 A7-0268/2012

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10475/2012),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 6. jūnija Lēmumu 2005/781/EK par Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu (C7-0181/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu, 90. panta 7. punktu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A7-0268/2012),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma atjaunošanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 295, 11.11.2005., 37. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par Padomes lēmumu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību (08283/2012 – C7-0122/2012 – 2011/0175(NLE))

P7_TA(2012)0338 A7-0267/2012

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08283/2012),

–  ņemot vērā nolīguma projektu, kas parakstīts 2012. gada 19. martā (17318/2011),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C7-0122/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu, 90. panta 7. punktu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A7-0267/2012),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Alžīrijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra lēmums par Eiropas Parlamenta un Padomes iestāžu nolīguma noslēgšanu par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā (2012/2069(ACI))

P7_TA(2012)0339 A7-0245/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja 2012. gada 10. aprīļa vēstuli,

–  ņemot vērā iestāžu nolīguma projektu starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 1. panta otro punktu, 2., 6., 10. un 11. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. un 295. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1), jo īpaši tās 2. panta 5. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā tā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par publisku piekļuvi 2009.–2010. gada dokumentiem (Reglamenta 104. panta 7. punkts)(2), jo īpaši tās 12. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 23. panta 12. punktu un 127. panta 1. punktu, kā arī VIII pielikumu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0245/2012),

A.  tā kā pārredzamība un piekļuve visiem atbilstošajiem dokumentiem un informācijai ir demokrātijas pamats un obligāts priekšnoteikums, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamentu, lai ļautu tam pienācīgi veikt savu darbu pilsoņu labā, kā paredzēts Līgumos;

B.  tā kā ar Lisabonas līgumu ir palielinātas pārredzamības prasības un pilsoņu tiesības piedalīties Savienības lēmumu pieņemšanā; tā kā ierobežot Parlamenta un tā deputātu tiesības sniegt sabiedrībai atbilstošu informāciju drīkst tikai skaidri formulētos un pamatotos gadījumos;

C.  tā kā Līgumos, proti LES 13. panta 2. punktā, atzīts pilnīgas savstarpējas sadarbības princips starp Eiropas Savienības iestādēm;

D.  tā kā LES 14. panta 1. punktā ir teikts, ka Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi īsteno likumdošanas un budžeta funkcijas un ka tas īsteno politiskas kontroles un politisku apspriežu funkcijas, kā paredzēts Līgumos, un tā kā Parlamentam Līgumā piešķirto funkciju efektīvai īstenošanai ir nepieciešama piekļuve atbilstošiem Padomes dokumentiem;

E.  tā kā Līgumi un citi noteikumi paredz, ka Padomei pirms attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu vai jāsaņem tā piekrišana;

  F tā kā LESD 218. panta 10. punktā ir pieprasīts, lai Parlaments tiktu nekavējoties un pilnā mērā informēts par visiem starptautisku nolīgumu slēgšanas posmiem;

G.  tā kā Savienības dokumentu klasifikācijas un deklasifikācijas noteikumi ir jānosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtām regulām, pamatojoties uz LESD 15. panta 3. punktu(3);

H.  tā kā pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(4) jau ir paredzēti noteikumi par Komisijas konfidenciālas informācijas nodošanu Parlamentam;

I.  tā kā Eiropas Parlamenta Prezidijs 2011. gada 6. jūnijā ir formulējis noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā(5);

J.  tā kā Priekšsēdētāju konferencē tika iecelta darba grupa sarunām ar Ministru padomi par trim konkrētiem jautājumiem ‐ par atbilstības tabulu iekļaušanu Savienības direktīvās, noteikumiem par Parlamenta piedalīšanos starptautiskās konferencēs un piekļuvi klasificētiem Padomes dokumentiem; tā kā jautājums par atbilstības tabulām un Parlamenta piedalīšanos starptautiskās konferencēs jau ir atrisināts(6),

1.  uzskata, ka nolīgums par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā (“nolīgums”), ir nepieciešams instruments, kas dod Parlamentam iespēju pilnā mērā īstenot savas pilnvaras un funkcijas; norāda, ka nolīgums neskar regulas par piekļuvi dokumentiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu;

2.  norāda, ka, lai gan nolīguma darbības joma attiecas uz klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, uz starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu un kas skar ne tikai kopējo ārpolitiku un drošības politiku (jaukti nolīgumi), šis nolīgums attiecas, tostarp ikviena tā daļa, kas ietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā; turklāt uzsver, ka Parlamenta piekļuve klasificētai informācijai, kas attiecas tikai uz ārpolitiku un drošības politiku, arī turpmāk tiks pakļauta noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar īpašu, šim gadījumam paredzētu Padomes lēmumu vai saskaņā ar 2002. gada 20. novembra iestāžu nolīgumu par Parlamenta piekļuvi konfidenciālai Padomes informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā(7)(2002. gada Iestāžu nolīgums), līdz laikam, kad tiks panākta vienošanās par citiem noteikumiem;

3.  šajā saistībā vērš uzmanību uz Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojumu, kurš pievienots nolīgumam un kurā ir norādīts, ka 2002. gada Iestāžu nolīguma pārskatīšanai būtu jāsākas 2012. gadā un ka tajā būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta, īstenojot gan nolīgumu, gan 2002. gada Iestāžu nolīgumu;

4.  pauž nožēlu, ka 2002. gada Iestāžu nolīgumā nebija iespējams noteikt par ad hoc lēmumu pieņemšanu precīzākus kritērijus attiecībā uz pieeju klasificētai informācijai, kas saistīta ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku; Tālab šajā sakarībā uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome sāktu sarunas par 2002. gada Iestāžu nolīguma grozīšanu, to pielāgojot gan kopš tā laika veiktajām reformām, gan pašreizējiem apstākļiem;

5.  atzinīgi vērtē paziņojumu, kas pievienots nolīgumam, par dokumentu klasifikāciju; pauž nožēlu par to, ka atšķirībā no pamatnolīguma starp Komisiju un Parlamentu šajā nolīgumā nav iekļauta sīki izstrādāta procedūra, kas būtu jāievēro šaubu gadījumos par informācijas konfidencialitāti vai tai piemērojamo klasifikācijas līmeni;

6.  īpaši atzinīgi vērtē šādus nolīgumā iekļautos aspektus:

7.  aicina Prezidiju saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 23. panta 12. punktu pielāgot iepriekš minēto 2011. gada 6. jūnija lēmumu, lai ņemtu vērā šo nolīgumu;

8.  atzinīgi vērtē nolīguma secinājumu tādā veidā, kādā tas pievienots šim dokumentam, un nolemj pievienot to arī Reglamentam;

9.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt nolīgumu ar Padomes priekšsēdētāju;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, kā arī tā pielikumu nosūtīt zināšanai Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes Iestāžu nolīgumS par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME,

tā kā:

(1)  Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Parlamentam kopīgi ar Padomi jāveic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas un ka tam jāpilda politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas, kā noteikts Līgumos.

(2)  LES 13. panta 2. punktā paredzēts, ka katrai iestādei jādarbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Šis noteikums arī paredz, ka iestādēm jāīsteno pilnīga savstarpēja sadarbība. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei, inter alia, jāvienojas par sadarbības kārtību un ka šajā nolūkā tie var atbilstīgi Līgumiem noslēgt iestāžu nolīgumus, kas var būt saistoši.

(3)  Līgumos un attiecīgos gadījumos citos atbilstīgos noteikumos paredzēts, ka vai nu saistībā ar īpašu likumdošanas procedūru, vai saskaņā ar citām lēmumu pieņemšanas procedūrām Padomei pirms tiesību akta pieņemšanas jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu vai jāsaņem tā piekrišana. Līgumos arī paredzēts, ka konkrētos gadījumos Eiropas Parlaments jāinformē par attiecīgas procedūras virzību vai rezultātiem vai tas jāiesaista konkrētu Savienības aģentūru izvērtēšanā vai pārbaudēs.

(4)  Jo īpaši LESD 218. panta 6. punktā paredzēts, ka, izņemot gadījumus, kad nolīgums attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padomei lēmums par attiecīgā nolīguma noslēgšanu jāpieņem ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vai pēc apspriešanās ar to; tādēļ uz visiem šādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuri neattiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ir attiecināms šis Iestāžu nolīgums.

(5)  LESD 218. panta 10. punktā paredzēts, ka Eiropas Parlaments nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos procedūras posmos; minēto noteikumu piemēro arī nolīgumiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

(6)  Gadījumiem, kad Līgumu un attiecīgos gadījumos citu atbilstīgu noteikumu īstenošanas vajadzībām būtu nepieciešams, lai Eiropas Parlamentam ir piekļuve Padomes rīcībā esošai klasificētai informācijai, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāvienojas par atbilstīgiem mehānismiem, ar kuriem reglamentētu tādu piekļuvi.

(7)  Ja Padome nolemj Eiropas Parlamentam piešķirt piekļuvi Padomes rīcībā esošai klasificētai kopējās ārpolitikas un drošības politikas informācijai, tā šajā jautājumā attiecīgi vai nu pieņem ad hoc lēmumus, vai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Iestāžu nolīgumu (2002. gada 20. novembris) par Eiropas Parlamenta pieeju slepenai Padomes informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā (8) (turpmāk  “2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgums”).

(8)  Augstās pārstāves deklarācijā par politisko atbildību (9), ar kuru nāca klajā, pieņemot Padomes Lēmumu 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs) , ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (10), tika norādīts, ka Augstā pārstāve pārskatīs un vajadzības gadījumā ierosinās pielāgot noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu piekļuvi klasificētiem dokumentiem un informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā (proti, 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu).

(9)  Ir svarīgi Eiropas Parlamentam darīt zināmus klasificētas informācijas aizsardzības principus, standartus un noteikumus, kuri vajadzīgi, lai aizsargātu Eiropas Savienības un dalībvalstu intereses. Turklāt Eiropas Parlamentam būs iespēja sniegt klasificētu informāciju Padomei.

(10)  Padome 2011. gada 31. martā pieņēma Lēmumu 2011/292/ES par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (11) (turpmāk “Padomes drošības noteikumi”).

(11)  Eiropas Parlamenta Prezidijs 2011. gada 6. jūnijā pieņēma Lēmumu par noteikumiem par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā(12) (turpmāk “Eiropas Parlamenta drošības noteikumi”).

(12)  Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru drošības noteikumiem Eiropas Savienībā būtu jāveido visaptverošs un saskaņots vispārējs kopums, lai aizsargātu klasificētu informāciju, un būtu jānodrošina pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums. Tādējādi Eiropas Parlamenta drošības noteikumos un Padomes drošības noteikumos paredzētajiem pamatprincipiem un minimālajiem standartiem vajadzētu būt līdzvērtīgiem.

(13)  Aizsardzības līmenim, ko klasificētai informācijai piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem, vajadzētu būt līdzvērtīgam tam, ko klasificētai informācijai piemēro saskaņā ar Padomes drošības noteikumiem.

(14)  Attiecīgie Eiropas Parlamenta Sekretariāta un Padomes Ģenerālsekretariāta dienesti cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka klasificētai informācijai abās iestādēs piemēro līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

(15)  Šis nolīgums neskar esošos un turpmākos dokumentu piekļuves noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu; saskaņā ar LESD 16. panta 2. punktu pieņemtos noteikumus par personas datu aizsardzību; saskaņā ar LESD 226. panta trešo daļu pieņemtos noteikumus par Eiropas Parlamenta tiesībām veikt izmeklēšanu un attiecīgos noteikumus par Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF),

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis un darbības joma

2. pants

“Klasificētas informācijas” definīcija

3. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

1.  Eiropas Parlaments saskaņā ar saviem drošības noteikumiem un šo nolīgumu aizsargā visu klasificēto informāciju, ko tam sniegusi Padome.

2.  Tā kā attiecīgajos Eiropas Parlamenta un Padomes drošības noteikumos ir jāsaglabā abu iestāžu noteikto pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums, Eiropas Parlaments nodrošina, ka tā telpās veiktie drošības pasākumi garantē klasificētas informācijas aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, kādu šādai informācijai piemēro Padomes telpās. Minētajā nolūkā attiecīgie Eiropas Parlamenta un Padomes dienesti cieši sadarbojas.

3.  Eiropas Parlaments paredz atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Padomes sniegtā klasificētā informācija netiek:

4.  Padome Eiropas Parlamentam piekļuvi klasificētai informācijai, kura sagatavota citās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās, vai dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, var sniegt vienīgi ar iepriekšēju informācijas sagatavotāja rakstisku piekrišanu.

4. pants

Personāla drošība

1.  Piekļuvi klasificētai informācijai Eiropas Parlamenta deputātiem piešķir saskaņā ar 5. panta 4. punktu.

2.  Ja attiecīgā informācija ir klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL, SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET vai līdzvērtīgā līmenī, piekļuvi ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja atļauju var piešķirt tikai tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas:

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja attiecīgā informācija ir klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai līdzvērtīgā līmenī, piekļuvi var arī sniegt saskaņā ar 5. panta 4. punktu noteiktajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem ir parakstījuši svinīgu neizpaušanas solījumu. Padome tiek informēta par Eiropas Parlamenta deputātu vārdiem, kuriem piekļuve piešķirta saskaņā ar šo daļu.

3.  Pirms Eiropas Parlamenta deputātiem sniedz piekļuvi klasificētai informācijai, viņus informē par šādas informācijas aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem un pienākumu aizsargāt šo informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem, un viņi atzīst šo pienākumu.

4.  Piekļuvi klasificētai informācijai piešķir tikai tiem Eiropas Parlamenta ierēdņiem un citiem Parlamenta darbiniekiem, kuri strādā politisko grupu uzdevumā:

5. pants

Procedūra, saskaņā ar kuru piekļūst klasificētai informācijai

1.  Padome klasificēto informāciju, kā minēts 1. pantā, Eiropas Parlamentam sniedz, ja tai saskaņā ar Līgumiem vai uz Līgumu pamata pieņemtiem tiesību aktiem ir juridisks pienākums to darīt. Parlamenta struktūras vai pilnvarotās personas, kas minētas 3. punktā, var arī iesniegt rakstisku lūgumu saņemt šādu informāciju.

2.  Citos gadījumos Padome var klasificēto informāciju, kā minēts 1. pantā, sniegt Eiropas Parlamentam vai nu pati pēc savas iniciatīvas, vai pamatojoties uz lūgumu, ko iesniegusi kāda no 3. punktā minētajām Parlamenta struktūrām vai pilnvarotām personām.

3.  Rakstisku lūgumu Padomei var iesniegt šādas Parlamenta struktūras vai pilnvarotās personas:

Eiropas Parlamenta deputātu lūgumus iesniedz, izmantojot kādu no pirmajā daļā minētajām Parlamenta struktūrām vai pilnvarotajām personām.

Padome uz šādiem lūgumiem atbild nekavējoties.

4.  Ja Padomei ir juridisks pienākums sniegt Eiropas Parlamentam piekļuvi klasificētai informācijai, vai tā ir nolēmusi to darīt, Padome pirms minētās informācijas nodošanas kopā ar attiecīgo struktūru vai pilnvaroto personu, kā uzskaitīts 3. punktā, rakstiski nosaka turpmāko:

6. pants

Klasificētās informācijas reģistrēšana, glabāšana, iepazīšanās ar to un apspriešana Eiropas Parlamentā

1.  Klasificētu informāciju, ko Padome sniedz Eiropas Parlamentam, ja tā ir klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL, SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, vai līdzvērtīgā līmenī:

2.  Klasificētu informāciju, ko Padome sniedz Eiropas Parlamentam, ja tā ir klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgā līmenī, apstrādā un glabā saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem, ar kuriem nodrošina tādu drošības līmeni, kāds šāda veida klasificētai informācijai tiek piemērots Padomē.

Neatkarīgi no tā, kas minēts pirmajā daļā, 12 mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī vai līdzvērtīgā līmenī, apstrādā un glabā saskaņā ar 1. punktu. Piekļuvi šādai klasificētai informācijai reglamentē ar 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktu un 5. panta 4. punktu.

3.  Klasificētu informāciju var apstrādāt tikai ar tādām komunikācijas un informācijas sistēmām, kas ir atbilstīgi akreditētas vai apstiprinātas saskaņā ar standartiem, kuri ir līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti Padomes drošības noteikumos.

4.  Uz klasificētu informāciju, kas saņēmējiem Eiropas Parlamentā sniegta mutiski, attiecas tāds pats aizsardzības līmenis kā tas, ko piemēro rakstiskā veidā sniegtai klasificētai informācijai.

5.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta c) apakšpunkta informāciju, kura klasificēta līdz CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai līdzvērtīgam līmenim un kuru Padome sniedz Eiropas Parlamentam, var apspriest sanāksmēs, kas notiek aiz slēgtām durvīm un ko apmeklē vienīgi Eiropas Parlamenta deputāti un tie Eiropas Parlamenta ierēdņi un citi Parlamenta darbinieki, kuri strādā politisko grupu uzdevumā, kam ir piešķirta piekļuve šai informācijai saskaņā ar 4. panta 4. punktu un 5. panta 4. punktu. Piemēro šādus nosacījumus:

6.  Ja ir vajadzīgas sanāksmes, lai apspriestu informāciju, kas klasificēta SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī vai līdzvērtīgā līmenī, Eiropas Parlaments un Padome katrā gadījumā atsevišķi vienojas par īpašiem nosacījumiem.

7. pants

Klasificētas informācijas drošības prasību pārkāpumi, tās zudums vai apdraudēšana

1.  Gadījumā, ja konstatē vai ja rodas aizdomas, ka ir zudusi vai ir apdraudēta Padomes sniegta klasificēta informācija, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs nekavējoties par to informē Padomes ģenerālsekretāru. Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs veic izmeklēšanu un informē Padomes ģenerālsekretāru par izmeklēšanas rezultātiem un par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu tāda gadījuma atkārtošanos. Ja tas attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātu, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs rīkojas kopā ar Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru.

2.  Eiropas Parlamenta deputātam, kas ir atbildīgs par Eiropas Parlamenta drošības noteikumos vai šajā nolīgumā paredzēto noteikumu pārkāpumiem, var piemērot pasākumus un sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 2. punktu un 152. līdz 154. pantu.

3.  Jebkuram Eiropas Parlamenta ierēdnim vai citam Parlamenta darbiniekam, kas strādā kādas politiskās grupas uzdevumā un kas ir atbildīgs par Eiropas Parlamenta drošības noteikumos vai šajā nolīgumā paredzēto noteikumu pārkāpumiem, var piemērot sankcijas, kas ir izklāstītas Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(13).

4.  Personām, kas ir atbildīgas par klasificētas informācijas zudumu vai apdraudējumu, var piemērot disciplināratbildību un/vai pret tām vēršas tiesā saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

1.  Eiropas Parlaments un Padome katrs no savas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma īstenošanu. Tie šajā nolūkā sadarbojas, jo īpaši organizējot apmeklējumus, lai pārbaudītu, kā īsteno šā nolīguma ar drošību saistītos tehniskos aspektus.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts klasificētas informācijas aizsardzības pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums, attiecīgie Eiropas Parlamenta Sekretariāta un Padomes Ģenerālsekretariāta dienesti savstarpēji apspriežas, pirms kāda no šīm iestādēm groza tās attiecīgos drošības noteikumus.

3.  Klasificētu informāciju Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo nolīgumu sniedz pēc tam, kad Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir nolēmusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes drošības noteikumos ir panākts klasificētas informācijas aizsardzības pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums, no vienas puses, un Eiropas Parlamenta un Padomes telpās ir nodrošināts klasificētas informācijas aizsardzības līmeņa līdzvērtīgs piemērojums, no otras puses.

4.  Šo nolīgumu var pārskatīt, ja to lūdz viena no iestādēm, ņemot vērā tā piemērošanas gaitā gūto pieredzi.

5.  Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PAZIŅOJUMI

a)  Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par 8. panta 3. punktu

Eiropas Parlaments un Padome sadarbosies, lai nolemšanu, kas minēta 8. panta 3. punktā Iestāžu nolīgumā ... (14)starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, varētu veikt līdz minētā nolīguma spēkā stāšanās brīdim.

b)  Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par dokumentu klasifikāciju

Eiropas Parlaments un Padome atgādina, ka pārlieku augsta vai pārlieku zema klasifikācijas līmeņa piešķiršana dokumentiem nelabvēlīgi ietekmē drošības noteikumu ticamību.

Padome turpinās nodrošināt, ka Padomē sagatavotajai informācijai saskaņā ar tās drošības noteikumiem piemēro pareizu klasifikācijas līmeni. Padome pirms jebkura dokumenta pārsūtīšanas Eiropas Parlamentam pārskatīs tā klasifikācijas līmeni, jo īpaši lai pārliecinātos par to, ka piešķirtā klasifikācija joprojām ir atbilstīga.

Eiropas Parlaments tam sniegto klasificēto informāciju aizsargās atbilstīgi tās klasifikācijas līmenim. Ja Parlaments lūdz pārbaudīt, vai Padomes sniegtam dokumentam var piemērot zemāku klasifikācijas līmeni vai deklasificēt to, šādu zemāka klasifikācijas līmeņa piemērošanu vai deklasifikāciju var veikt, tikai iepriekš saņemot rakstisku Padomes piekrišanu.

c)  Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par piekļuvi klasificētai informācijai kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā

Atgādinot Augstās pārstāves deklarāciju par politisko atbildību(15), Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka 2012. gadā vajadzētu sākt pārskatīt 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā(16) .

Šo pārskatīšanu veiks, respektējot īpašo lomu, kas Eiropas Parlamentam ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, un ņemot vērā pieredzi, kas ir gūta, īstenojot gan Iestāžu nolīgumu...(17)starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, gan iepriekšminēto 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu.

Pirms tiek pabeigta šī pārskatīšana, ja Padome nolemj sniegt Eiropas Parlamentam piekļuvi Padomes rīcībā esošai klasificētai informācijai kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, tā rīkojas saskaņā ar Iestāžu nolīguma...(18)starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, 7. apsvērumu un saskaņā ar Augstās pārstāves iepriekšminētās deklarācijas 2. punktu.

Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ka šā paziņojuma īstenošana notiks, pienācīgi ņemot vērā kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomas informācijas īpašo raksturu un satura sevišķo slepenību.

d)  Padomes paziņojums par neklasificētiem Padomes dokumentiem

Padome apstiprina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Iestāžu nolīgumu...(19)par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, nepiemēro neklasificētiem iekšējiem Padomes dokumentiem (proti, dokumentiem, kas marķēti ar atzīmi LIMITÈ).

e)  Eiropas Parlamenta paziņojums par Komisijas rīcībā esošu klasificētu informāciju

Eiropas Parlaments uzsver, ka klasificēta informācija, kura sākotnēji ir Komisijas rīcībā un/vai kuru Eiropas Komisija pārsūta Eiropas Parlamentam, nosūta un apstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Pamatnolīgumā (2010. gada 20. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(20).

(1) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0378. (3) Šajā saistībā skatīt arī Parlamenta 2011. gada 15. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija) (P7_TA(2011)0580), kā arī tā iepriekš minēto 2011. gada 14. septembra rezolūciju par publisku piekļuvi 2009.–2010. gada dokumentiem (Reglamenta 104. panta 7. punkts.) (4) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp. (5) OV C 190, 30.6.2011., 2. lpp. (6) Par atbilstības tabulām skatīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem, kas pievienoti Parlamenta 2011. gada 27. oktobra normatīvajai rezolūcijai par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par obligātajiem standartiem, lai klasificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā personas, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta redakcija (P7_TA(2011)0469); attiecībā uz Parlamenta piedalīšanos jautājumu atrisināja, apmainoties vēstulēm. (7) OV C 298, 30.11.2002., 1. lpp. (8) OV C 298, 30.11.2002., 1. lpp. (9) OV C 210, 3.8.2010., 1. lpp. (10) OV L 201, 3.8.2010, 30. lpp. (11) OV L 141, 27.5.2011., 17. lpp. (12) OV C 190, 30.6.2011., 2 lpp. (13) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. (14) * Iestāžu nolīguma parakstīšanas datums. (15) OV C 210, 3.8.2010., 1. lpp. (16) OV C 298, 30.11.2002., 1. lpp. (17) * Iestāžu nolīguma parakstīšanas datums. (18) * Iestāžu nolīguma parakstīšanas datums. (19) * Iestāžu nolīguma parakstīšanas datums. (20) OV L 304, 20.11.2010., 47.lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra rezolūcija par 18. ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi ‐ subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošana (2010. gads) (2011/2276(INI))

P7_TA(2012)0340 A7-0251/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi(1),

–  ņemot vērā dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 27. oktobra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(3),

–  ņemot vērā praktiskos pasākumus, par kuriem Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas atbildīgie dienesti panāca vienošanos 2011. gada 22. jūlijā, attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. panta 4. punkta īstenošanu pirmajā lasījumā panāktas vienošanās gadījumā,

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par tiesību aktu labāku izstrādi, subsidiaritāti un proporcionalitāti un lietpratīgu regulējumu(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par divdesmit septīto gada pārskatu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu(6),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (18. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2010. gads) (COM(2011)0344),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par regulatīvā sloga mazināšanu MVU ‐ ES regulējuma pielāgošanu mikrouzņēmuma vajadzībām (COM(2011)0803),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par divdesmit astoto. gada pārskatu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2010. gads) (COM(2011) 0588),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par lietpratīgu regulējumu Eiropas Savienībā (COM(2010) 0543),

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2011. gada 5. decembra secinājumus par ietekmes novērtējumu,

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2011. gada 30. maija secinājumus par lietpratīgu regulējumu,

–  ņemot vērā augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem 2011. gada 15. novembra ziņojumu ’Eiropa var labāk: ziņojums par paraugpraksi dalībvalstīs, lai ES tiesību aktus īstenotu vismazāk apgrūtinošā veidā’,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A7-0251/2012),

A.  tā kā ieteikumu skaits, kurus 2010. gada laikā saņēma Eiropas Parlaments, septiņas reizes pārsniedza dalībvalstu parlamentu argumentēto atzinumu skaitu;

B.  tā kā lietpratīga regulējuma programma ir mēģinājums nostiprināt centienus saistībā ar labāku tiesību aktu izstrādi, ES tiesību aktu vienkāršošanu un administratīvā un regulatīvā sloga mazināšanu, kā arī virzīties uz labu pārvaldību, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana un kurā būtiska nozīme ir ietekmes novērtējumiem un ex-post kontroles pasākumiem;

C.  tā kā 2003. gada Iestāžu nolīgums par tiesību aktu labāku izstrādi vairs nav piemērots pašreizējai ar Lisabonas līgumu radītajai leģislatīvajai videi, tostarp ņemot vērā ES iestāžu īstenoto pakāpenisko pieeju attiecībā uz kopīgu politisko deklarāciju pieņemšanu par skaidrojošajiem dokumentiem un sekretariāta līmeņa praktiskos pasākumus Līguma par Eiropas Savienību (LESD) 294. panta īstenošanai;

D.  tā kā nepareiza izvēle starp deleģēto aktu izmantošanu saskaņā ar LESD 290. pantu vai īstenošanas aktu izmantošanu saskaņā ar LESD 291. pantu attiecībā uz tiesību aktu rada risku, ka Eiropas Savienības Tiesa šo tiesību aktu anulēs,

Vispārējas piezīmes

1.  uzsver visaptverošo vajadzību nodrošināt skaidru, vienkāršu, viegli uztveramu un visiem pieejamu tiesisko regulējumu;

2.  uzsver, ka, pieņemot tiesību aktus, Eiropas Savienības iestādēm ir jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

3.  pauž dziļas bažas par Ietekmes novērtējuma padomes pārstāvju viedokli, ka Komisija savos ietekmes novērtējumos nepietiekami ņem vērā šos principus; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija novērstu visus šajā jomā konstatējamos trūkumus nolūkā nodrošināt šo principu ievērošanu;

4.  atkārto savus vairākkārtējos aicinājumus vēlreiz apspriest 2003. gada Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu radīto jauno leģislatīvo vidi, nostiprinātu pašreizējo paraugpraksi un atjauninātu nolīgumu atbilstoši lietpratīga regulējuma programmai; iesaka šajā kontekstā vienoties par noteikumiem saistībā ar deleģēto un īstenošanas aktu nošķiršanu; lūdz priekšsēdētāju veikt nepieciešamos pasākumus, lai sāktu sarunas ar pārējām iestādēm;

Dalībvalstu parlamentu veikta subsidiaritātes kontrole

5.  atzinīgi vērtē valstu parlamentu ciešāku iesaistīšanos Eiropas likumdošanas procesā, it īpaši attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumu kontroli no subsidiaritātes un proporcionalitātes viedokļa;

6.  atzīmē, ka 2010. gadā no valstu parlamentiem tika saņemti 211 atzinumi, taču tikai mazs to skaits, proti, kopā 34, attiecās uz subsidiaritātes jautājumiem; norāda, ka Protokola par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu 2. panta pirmā teikuma nosacījumi pirmo reizi tika izpildīti 2012. gada maijā saistībā ar priekšlikumu Padomes regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus (COM(2012)0130); šajā sakarībā aicina Komisiju veikt nepieciešamo šā projekta pārskatīšanu, vislielāko vērību pievēršot konkrēti paustajai valstu parlamentu gribai, jo jaunā kontroles procedūra ir paredzēta, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem;

7.  aicina Komisijas vārdā veikt neatkarīgu analīzi, lai noskaidrotu reģionālo un vietējo parlamentu lomu, veicot subsidiaritātes kontroles; šajā sakarībā norāda uz Starpparlamentu ES informācijas sistēmas (IPEX) platformu, ko finansē Eiropas Parlaments un valstu parlamenti un kas ir īpaši noderīga, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu saistībā ar kontroles procedūrām;

8.  iesaka, lai likumdošanas procesā iesaistītajām iestādēm atgādinātu par vajadzību nodrošināt subsidiaritātes un proporcionalitātes principu pareizu piemērošanu saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību pievienoto 2. protokolu;

9.  norāda, ka kritisku vērtējumu par subsidiaritātes ievērošanu, kādu sniedza Ietekmes novērtējuma padome, pauda arī vairāki dalībvalstu parlamenti savos dokumentos, kurus tie iesniedza ar Lisabonas līgumu ieviestā subsidiaritātes kontroles mehānisma ietvaros, tomēr norāda, ka 2010. gadā nevienu reizi netika sasniegta robežšķirtne, lai sāktu formālās procedūras saskaņā ar Līgumiem pievienoto 2. protokolu;

10.  tomēr norāda, ka 2012. gada 22. maijā pirmo reizi kopš brīža, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, valstu parlamenti izmantoja ’dzeltenās kartes’ procedūru, pieņemot pamatotus atzinumus, kuros bija izteikti iebildumi Komisijas priekšlikumam Padomes regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus (COM(2012)0130);

11.  norāda ar bažām, ka no dažiem valstu parlamentu atzinumiem uzskatāmi izriet tas, ka vairākos Komisijas priekšlikumos subsidiaritātes pamatojums ir nepietiekams vai nav sniegts vispār;

12.  uzsver vajadzību Eiropas iestādēm nodrošināt valstu parlamentiem iespēju kontrolēt likumdošanas priekšlikumus, garantējot, ka Komisija sīki un visaptveroši pamato savus lēmumus par subsidiaritāti un proporcionalitāti saskaņā ar LESD 2. protokola 5. punktu;

13.  iesaka veikt novērtējumu, lai noteiktu nepieciešamību noteikt atbilstošus kritērijus ES līmenī nolūkā novērtēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu;

14.  uzskata, ka Līgumos noteiktie pašreizējie termiņi attiecībā uz dalībvalstu veiktām subsidiaritātes pārbaudēm būtu jāpārskata, lai noteiktu, vai tie ir pietiekami; iesaka, lai EP, Komisija un dalībvalstu parlamentu pārstāvji veiktu izmeklēšanu par iespējām mazināt visus traucēkļus dalībvalstu parlamentu līdzdalībai subsidiaritātes kontroles mehānismā;

15.  atgādina, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu ES rīkojas ārpus savas ekskluzīvās kompetences robežām tikai tad un tajā mērā, ja plānotā pasākuma mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī nekā valstu, reģionālā vai vietējā līmenī; tāpēc subsidiaritātes principa piemērošanas rezultātā Savienības darbību apjoms var tikt paplašināts, ievērojot tās pilnvaras, ja tas nepieciešams atbilstoši apstākļiem, un tas var attiecīgi tikt ierobežots vai samazināts, ja tas konkrētajos apstākļos vairs nav nepieciešams; uzsver, ka subsidiaritāte šajā kontekstā attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības un dalībvalstu attiecībām, bet aptver arī reģionālo un vietējo līmeni;

16.  mudina Komisiju uzlabot paziņojumus, kuros tās likumdošanas iniciatīvas pamatotas ar subsidiaritātes principa ievērošanu, kā arī sniegt tos regulāri; atgādina, ka ES administratīvo tiesību akti būtu jāpielāgo un jāvienkāršo, lai samazinātu administratīvās un tiesību aktu izpildes izmaksas; konstatē, ka šajā saistībā būtu atbilstoši jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

17.  pauž nožēlu, ka Komisija nav pienācīgi ziņojusi par proporcionalitātes principa piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz to, kā tiek izmantots LESD 290. un 291. pants par deleģētajiem un īstenošanas aktiem; brīdina Padomi nejaukt precīzi nošķirtos deleģētos un īstenošanas aktus; mudina Komisiju nodrošināt pareizu šo abu pantu piemērošanu;

18.  atzīst, ka Eiropas Savienības Tiesa pārskatāmajā periodā ir pieņēmusi tikai vienu spriedumu par proporcionalitāti un subsidiaritāti (par viesabonēšanas mobilajiem telefona sakariem), norādot uz Tiesas secinājumu par to, ka neviens no šiem abiem principiem konkrētajā lietā nav pārkāpts, jo bija jāierobežo galīgajiem patērētājiem paredzētā cena, lai aizsargātu viņu intereses, un ka šo mērķi vislabāk varēja sasniegt Savienības līmenī;

19.  šajā kontekstā atzinīgi vērtē pārstrādātās iepriekš minētās IPEX tīmekļa vietnes darbības sākšanu, kas var kalpot kā katalizators turpmākiem uzlabojumiem un līdzdalībai subsidiaritātes kontroles mehānisma darbībā, kā arī uzsver, ka šī vietne ir jāveicina tālāk;

20.  uzsver, ka ir svarīgi paplašināt subsidiaritātes principa kontroli, to dalībvalstīs īstenojot arī reģionālā un vietējā līmenī; saistībā ar šo atzinīgi vērtē gada ziņojumu par subsidiaritātes principa piemērošanu, ko publicējusi Reģionu komiteja un komitejas izveidotā REGPEX tīmekļa vietne, kas abas atbalsta informācijas apmaiņu un nodrošinās turpmākos uzlabojumus subsidiaritātes uzraudzībā;

21.  aicina valstu parlamentus saskaņā ar Subsidiaritātes protokolu apspriesties ar reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras; aicina Komisiju subsidiaritātes kontrolē un jo īpaši gada ziņojumos par subsidiaritātes un proporcionalitātes piemērošanu veltīt uzmanību reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras;

Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana

22.  uzsver lietpratīga regulējuma programmas un jaunu regulējošo pieeju izstrādes nozīmi, lai nodrošinātu ES tiesību aktu atbilstību to mērķiem un spēju sniegt efektīvu ieguldījumu turpmāko ar konkurētspēju un izaugsmi saistīto problēmu risināšanā;

23.  norāda uz lielo nozīmi, kāda ir ietekmes novērtējumam kā instrumentam, ar kuru palīdz lēmumu pieņemšanā saistībā ar likumdošanas procesu, un uzsver nepieciešamību šajā sakarībā pienācīgi apsvērt jautājumus, kas skar subsidiaritāti un proporcionalitāti;

24.  uzsver Parlamenta saistības saskaņā ar lietpratīga regulējuma programmu un iesaka tiesību aktu izstrādē iesaistītajām komitejām regulāri izmantot Parlamenta Ietekmes novērtēšanas direktorātu; atgādina saistības, kuras Parlaments un Padome uzņēmās Iestāžu 2005. gada dokumentā ’Vienota pieeja ietekmes novērtējumam’ ‐ veikt ietekmes novērtējumu pirms būtisku grozījumu pieņemšanas ‐, un aicina komitejas šo saistību izpildē izmantot jauno Ietekmes novērtēšanas direktorātu;

25.  ierosina, lai saistībā ar sistemātiskāku pieeju ietekmes novērtējumu izskatīšanai Parlamentā komitejas pirmajā viedokļu apmaiņā aicinātu Ietekmes novērtēšanas direktorātu sagatavot īsu katra izskatāmā ietekmes novērtējuma kopsavilkumu; ierosina šajā kopsavilkumā iekļaut kodolīgus secinājumus par ietekmes novērtējuma kvalitāti, kā arī nelielu ziņojumu par svarīgākajiem rezultātiem un visām analīzes jomām, kurām Komisija nav pievērsusies; uzskata, ka tas ievērojami uzlabotu Parlamenta veikto tiesību aktu projektu pārbaudi;

26.  uzskata, ka ir svarīgi, lai Ietekmes novērtēšanas direktorāta izmantotās metodes būtu savietojamas un salīdzināmas ar Komisijas piemēroto pieeju, un aicina Parlamentu un Komisiju šajā jomā īstenot visaptverošu sadarbību;

27.  atgādina par 2003. gada Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi un mudina Padomi pabeigt darbu pie sava mehānisma izveides ietekmes novērtējumu veikšanai bez nevajadzīgas kavēšanās ‐ atbilstīgi 2003. gada nolīgumā paredzētajām saistībām;

28.  mudina Komisiju turpināt uzlabot savu pieeju ietekmes novērtējumiem un aicina to nostiprināt Ietekmes novērtējuma padomes nozīmi un ‐ jo īpaši ‐ pabeigt un iesniegt tikai tādus tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem Ietekmes novērtējuma padome ir sniegusi labvēlīgu atzinumu;

Regulatīvo slogu mazināšana

29.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par regulatīvo slogu mazināšanu MVU; uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija, izstrādājot tiesību aktus, ievērotu principu ’Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem’, un ir gandarīts par Komisijas pausto apņēmību un vēlēšanos paplašināt pašreizējās pieejas un piemērot mazākiem uzņēmumiem atvieglotu kārtību un atbrīvojumus;

30.  atgādina Parlamenta nostāju jautājumā par atbrīvojumiem no tiesību aktu piemērošanas un mudina Komisiju attiecināt šos atbrīvojumus arī uz MVU gadījumos, ja regulējošie noteikumi tos ietekmētu nesamērīgi un nebūtu pamatota iemesla tos iekļaut tiesību aktu piemērošanas jomā; atzinīgi vērtē MVU pārbaudes stingras piemērošanas aktualizāciju no jauna un uzskata, ka mikrodimensija ir būtiska šīs pārbaudes daļa, kurā tiek sistēmiski novērtētas visas reālās iespējas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nostāju par mikrovienību iekļaušanu tiesību akta projektā, kas būtu attaisnoti pilnā mērā tikai tad, ja ar tiem tiek stiprināta MVU pārbaude;

31.  tomēr atgādina Komisijai, ka pierādīšanas pienākuma atcelšanai nevajadzētu automātiski novest pie sarežģītākiem tiesību aktiem, kuru izstrādē nav ņemti vērā MVU; aicina Komisiju, kad vien iespējams, censties panākt tiesību aktu vienkāršošanu un turpināt sagatavot un iesniegt priekšlikumus, kā pamatprincipus tiesību aktu izstrādē ievērojot pieejamību un vienkāršu īstenošanu attiecībā uz MVU ‐ pat tad, ja varētu tikt piemērots atbrīvojums;

32.  uzsver, ka Komisijai tās direktorātos jānodrošina konsekvents uzlabota MVU testa piemērojums, un aicina dalībvalstis iekļaut līdzīgus apsvērumus valsts līmeņa lēmumu pieņemšanas procesos;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto īpaši pielāgoto pieeju tiesību aktu izstrādei; aicina apsvērt turpmāku īpaši pielāgotas pieejas piemērošanu, pārskatot spēkā esošos tiesību aktus;

Kontrole, ex-post kontroles un atgriezeniskā saite politikas veidošanas ciklā

34.  atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija pieņēma Parlamenta ieteikumus par informācijas publicēšanu saistībā ar īstenošanu, tādējādi risinot tiesību aktu ’uzlabošanas’ (’gold-plating’) problēmu; atgādina Komisijai un Padomei, ka, lai nodrošinātu spēkā esošo un turpmāko programmu, kas paredzētas slogu mazināšanai, sekmes, ir vajadzīga aktīva Komisijas un dalībvalstu sadarbība, lai izvairītos no neatbilstībām tiesību aktu interpretācijā un īstenošanā; mudina dalībvalstis līdz 2015. gadam samazināt administratīvo slogu vēl par 25 %;

35.  uzskata, ka ierosinājumu publiskot un nosodīt Eiropas Savienības iestādes, kuras neievēro vienkāršošanas principu, pamatā ir labi nodomi; tomēr uzskata, ka konstruktīvāka sadarbība ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm pirmslikumdošanas procesā, kā arī vispārēju vienkāršošanas un lietpratīga regulējuma saistību ievērošana novērstu vajadzību pēc šādas publicitātes; tomēr ierosina, ka būtu jānosauc tās dalībvalstis, kuras visaktīvāk iesaistās direktīvu ’uzlabošanā’, kā arī dalībvalstis, kuras ir vislielākās pārkāpējas saistībā ar novēlotu, neprecīzu vai nepilnīgu ES tiesību aktu transponēšanu;

36.  atgādina tā iepriekšējos paziņojumus par vajadzību veikt visaptverošu Komisijas īstenotā konsultāciju procesa pārskatīšanu un cer, ka Komisija pieņems Parlamenta ieteikumus šajā jomā pirms 2012. gada beigām;

Nepārtrauktības un modrības nodrošināšana

37.  uzsver šo pasākumu kā galvenā elementa nozīmi ekonomikas izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai Eiropā; šajā saistībā atgādina par savu rezolūciju par lietpratīgu regulējumu un aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par regulatīvās kompensēšanas īstenošanu, kurai būtu vajadzīga ekvivalentu izmaksu kompensāciju noteikšana pirms jauno tiesību aktu pieņemšanas, kas paredzētu radīt izmaksas; turklāt atgādina par tā atbalstu administratīvā sloga samazināšanas programmas piemērošanas jomas paplašināšanai un mudina Komisiju tās 2013. gada darba programmā iekļaut programmu, ar kuras palīdzību tiek risināta vajadzība samazināt vispārējo regulatīvo slogu;

o
o   o

38.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp. (2) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp. (3) OV C 369, 17.12.2011., 15. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0381. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0377. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0259.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra rezolūcija par ES kohēzijas politikas stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam (2011/2310(INI))

P7_TA(2012)0341 A7-0222/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ’Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde’ (COM(2011)0782),

–  ņemot vērā 2010. gada 14. jūnija Padomes secinājumus par Eiropas Savienības stratēģiju Atlantijas okeāna teritorijai,

–  ņemot vērā ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un ES stratēģiju Donavas reģionam,

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu ’Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde’ (ECO/306),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu ’Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde’,

–   ņemot vērā 2011. gada 23. jūnija rezolūciju par 3. mērķi: teritoriālās sadarbības uzdevumi ‐ pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības turpmākā darba kārtība(2),

–  ņemot vērā tā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0222/2012),

A.  tā kā Atlantijas okeāna teritorijai ir vairākas īpašas iezīmes, kuru dēļ nepieciešama politiska rīcība Eiropas mērogā:

B.  tā kā Eiropas krīze ir pasliktinājusi situāciju un liela daļa Atlantijas okeāna reģionam piederošo teritoriju ir pieredzējušas to attīstības līmeņa lejupslīdi;

C.  tā kā Atlantijas okeāna reģionu veido relatīvi heterogēnu teritoriju kopums un tā kā to liela daļa joprojām nav sasniegušas vidējo ES ienākumu līmeni un uz tām joprojām attiecas Eiropas kohēzijas politikas konverģences mērķis;

D.  tā kā būtiska nozīme ir makroreģionālai stratēģijai, lai dinamizētu Atlantijas okeāna teritoriju, nodrošinot kopīgu perspektīvu, lai:

E.  tā kā stratēģijā būtu jāietver visi Atlantijas okeāna ES reģioni, ieskaitot Lamanša un Īrijas jūras piekrastes reģionus, tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas, un būtu jāņem vērā Atlantijas okeāna reģionu un Ziemeļjūras reģionu mijiedarbība;

F.  tā kā ir jānodrošina norādītajām teritorijām attīstība, kas būtu ilgtspējīga vides, sabiedrības un ekonomikas ziņā,

Atlantijas okeāna reģiona teritoriālās plānošanas politika

1.  vēlas, lai stratēģijā tiktu piemērota plašāka pieeja, nosakot kopēju stratēģisku redzējumu Atlantijas okeāna reģiona turpmākajai attīstībai, iekļaujot teritoriālo dimensiju, attīstot savienojumus starp sauszemi un jūru un izveidojot regulējumu, lai labāk pārvaldītu jūras un sauszemes teritoriju plānošanas politiku Atlantijas okeāna reģionos;

2.  prasa, lai Atlantijas stratēģijas sagatavošanas procesā pilnībā ņemtu vērā vērtīgo pieredzi, kas gūta, izstrādājot pašreizējās makroreģionālās un citas pārrobežu stratēģijas, jo īpaši tādos jautājumos kā pārvaldība, politikas izstrāde, saziņa un īpašumtiesības, mērķi un novērtējums;

3.  uzskata, ka kohēzijas politika ir būtisks instruments, lai pārvarētu ES teritoriālās politikas problēmas un sekmētu makroreģiona teritoriju iekšējo attīstību;

4.  prasa stratēģijā un tās rīcības plānā stingri uzsvērt nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus reģionos ‐ gan jūras, gan iekšzemes reģionos;

5.  prasa, lai Atlantijas okeāna teritorijas mērogā tiktu izveidota pastāvīga teritoriālās plānošanas struktūra, kuru veidotu reģioni, attiecīgās dalībvalstis un Eiropas Komisija un kuras mērķis būtu koordinēt izstrādātās stratēģijas īstenošanu un uzraudzīt rīcības plāna izpildi atbilstīgi starpnozaru un starpvalstu pieejai;

6.  uzskata, ka jūras un jūrlietu datu integrēta pārvaldībai ES līmenī ir būtiska nozīme, lai izmantotu jūrlietu iespējas; prasa Komisijai turpināt centienus, lai uzlabotu datu pārvaldību un pieejamību;

7.  uzskata, ka nepieciešama stingra rīcība ekoloģiskā līdzsvara un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī oglekļa dioksīda pēdas mazināšanai Atlantijas okeāna reģionā;

8.  uzskata, ka jūras zvejai, jo īpaši maza mēroga un piekrastes zvejai, un akvakultūras darbībai ir jāieņem galvenā loma jūrlietu plānošanas politikā, jo tās var dot izšķirīgu ieguldījumu, veicinot ekonomikas izaugsmi, peļņas gūšanu un darbavietu izveidi; pauž vēlmi, lai kopējās zivsaimniecības politikas reģionalizācija ļautu īstenot uz ekosistēmas pieejas balstītu un Atlantijas okeāna teritorijai pielāgotu pārvaldību, un tādēļ aicina Komisiju pirms kopējās zivsaimniecības politikas un pārvaldības programmu īstenošanas apspriesties ar Reģionālajām konsultatīvajām padomēm (RKP);

9.  aicina izveidot vietējas, reģionālas un pārrobežu partnerības ar mērķi uzlabot risku novēršanas un pārvaldības iespējas Atlantijas okeāna reģionā saistībā ar jūras un sauszemes negadījumiem, dabas katastrofām un noziedzīgām darbībām (pirātisms, nelegāla tirdzniecība un nelegāla zveja), kā arī ieviest atbilstīgus un elastīgus kompensācijas un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas mehānismus; aicina izveidot Eiropas krasta apsardzes dienestu;

10.  aicina uzlabot pastāvošās kuģu novērošanas sistēmas, nekavējoties pielietot EMSA pastiprinātās pilnvaras un noslēgt atbildīgo iestāžu datu apmaiņas nolīgumus, lai atļautu kuģu identificēšanu un izsekošanu un apkarotu tādus draudus kā pārrobežu noziedzība, kontrabanda, nelegāla zveja un tirdzniecība; uzsver Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) īstenošanas un ieviešanas atbalsta nozīmi, lai aptvertu meklēšanas un glābšanas sistēmas Atlantijas okeānā; atgādina par nepieciešamību nodrošināt Savienības ilgtermiņa finansējumu Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmai, kas īpaši sniedz ieguldījumu jūras risku novēršanā un pārvaldībā;

11.  uzskata, ka būtiska nozīme ir stratēģijas teritoriālajai dimensijai, lai padarītu pieejamākus Atlantijas okeāna reģionus, un ka uzmanība jākoncentrē uz Atlantijas okeāna reģiona saistīšanu ar Eiropas cietzemi, transporta, enerģijas un informācijas tīklu savstarpēju savienošanu, iekšzemes lauku un pilsētu teritoriju attīstību, kā arī sauszemes un jūras saikņu pastiprināšanu, neatstājot novārtā tālākos un salu reģionus;

12.  uzskata, ka jūras maģistrāles dod iespēju novērst Atlantijas okeāna reģionu izolāciju, uzlabot tirdzniecību, stimulēt ostu ekonomisko aktivitāti, aktivizēt tūrismu un samazināt CO2 emisiju apjomu; uzskata, ka ir svarīgi CO2 emisiju samazināšanas darbībās ņemt vērā jūras tirdzniecību Atlantijas okeānā, kā arī tālāko reģionu īpašās iezīmes, kuros kravu un cilvēku jūras transports ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju; prasa, lai par tām būtu tiesības saņemt atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta;

13.  jūras maģistrāļu ilgtspējas labā un saskaņā ar stratēģiju ’Eiropa 2020’ mudina ieviest īpašus ieteikumus par kuģiem, lai veicinātu dzinēja sistēmu ar zemu oglekļa emisiju līmeni iekļaušanu un tādu būvniecības kritēriju izmantošanu, kas izvirza augstas prasības efektivitātes, komforta, jaudas, drošības, atrašanās vietas noteikšanas un telekomunikāciju ziņā; uzsver, ka šiem ieteikumiem būtu jākoncentrējas uz šā transporta veida efektivitātes palielināšanu, aizsargājot vidi un atvieglojot tā integrāciju ar citiem transporta tīkliem un veidiem;

14.  uzskata, ka ir jāuzlabo Atlantijas okeāna reģionu savienojums ar pārējo Eiropu, izmantojot ieguldījumus transporta infrastruktūrās atbilstīgi multimodāla transporta pieejai;

15.  uzsver, ka ilgtspējīgākas multimodālas transporta sistēmas izveidošanai ir vajadzīga efektīva pārrobežu koordinēšana un sadarbība, lai būvētu un izmantotu ceļu un dzelzceļa infrastruktūras, tostarp ātrgaitas vilcienu sliežu ceļus, lidostas, jūras ostas, iekšzemes ostas un iekšzemes termināļus un izmantotu loģistiku;

16.  uzsver ostu ekonomisko un teritoriālo nozīmi un uzskata, ka dzelzceļa un upju savienojumu ar to nomaļajām vietām pastāvēšana ir to konkurētspējas pamata nosacījums;

17.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumos par Eiropas transporta tīklu centrālo tīklu nav ietverts koridors, kas aptvertu visu Atlantijas okeāna teritoriju, un pauž nožēlu, ka pārāk maz Atlantijas okeāna ostu ir piedāvātas iekļaušanai šajā centrālajā tīklā; uzskata, ka starp ostām ar transporta mezgla funkciju ir jāiekļauj vēl citas Atlantijas okeāna ostas, un paziņo, ka šajā ziņā sniegs ierosinājumus;

18.  atgādina par ieguvumiem, ko dod Eiropas vienotās gaisa telpas izveide, lai nostiprinātu teritoriālo kohēziju, pateicoties palielinātai satiksmei starp reģionālajām lidostām Savienībā, un tāpēc aicina Komisiju nodrošināt funkcionālo gaisa telpas bloku izmantošanu, ievērojot termiņus, kas noteikti šā mērķa sasniegšanai;

Rūpniecības politika Atlantijas okeāna reģionam

19.  pauž cerību, ka stratēģija atbalstīs Atlantijas okeāna reģionu dinamisko ekonomikas nozaru konkurētspēju, izmantojot piemērotu rūpniecības politiku; šajā saistībā uzskata, ka privātā sektora ieguldījumi būtu jāpapildina valsts varas iestāžu atbalstam pētniecības un izstrādes, inovācijas, kopu attīstīšanas un MVU ieguldījumu jomās;

20.  prasa pievērst īpašu uzmanību reģioniem, kuros notiek uzņēmumu un nozaru pārstrukturēšana, kā arī uzņēmumu slēgšana vai pārvietošana, ar mērķi sekmēt rūpniecības atjaunošanu, veidojot sinerģijas starp ostu darbību, loģistiku un papildnozaru ar lielāko pievienoto vērtību attīstību; turklāt prasa izveidot mehānismu rūpniecības paraugprakses apmaiņai starp Atlantijas loka reģioniem;

21.  uzskata, ka ar stratēģiju jāsekmē jūras zinātniskā un tehniskā pētniecība un jāsekmē uzņēmumu piekļuve iegūtajiem datiem, lai uzlabotu zinātniskās atziņas par jūras vidi, stimulētu inovāciju jūrlietu nozarēs un ļautu ilgtspējīgi izmantot jūras resursus;

22.  uzskata, ka stratēģijā jāietver vērienīgs sociālais aspekts, lai sekmētu apmācību un ar jūrlietām saistītu profesiju pieejamību jauniešiem, konsolidējot nodarbinātības struktūras, kas pašlaik ir saistītas ar jūru, un to lomu, lai veicinātu to, ka piekrastes apgabali joprojām tiek apdzīvoti, un arī radot jaunas specialitātes, kas var sekmēt zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti šajās teritorijās;

23.  uzsver, ka atjaunojamās jūras enerģijas ir nākotnes rūpniecības nozare, kas ļauj mazināt klimata pārmaiņu sekas un ES energoatkarību, panākt lielāku enerģētisko ilgtspēju Atlantijas okeāna reģionos un sasniegt stratēģijas ’Eiropa 2020’ mērķus; norāda, ka Atlantijas okeāna teritorija ir īpaši piemērota, lai popularizētu šādus enerģijas veidus, un uzskata, ka nepieciešams publiskais atbalsts, ar ko papildināt privātos ieguldījumus attiecīgajās tehnoloģijās, jo īpaši jūras vēja enerģijā un viļņu un plūdmaiņu enerģijā;

24.  uzsver jūras transporta stratēģisko nozīmi Atlantijas okeāna piekrastē un savienojumos starp tālākajiem reģioniem un citām kontinentālām teritorijām; prasa Komisijai, lai tā ierosina pasākumus ar mērķi vienkāršot administratīvās formalitātes ostās, nezaudējot spēju kontrolēt darbības un kravas un pārbaudīt to atbilstību noteikumiem;

25.  atgādina par jūrlietu nozaru ekonomisko nozīmi Atlantijas okeāna reģionos, jo īpaši kuģubūves nozares nozīmi, kas noteiktos Atlantijas okeāna reģionos atrodas sevišķi sarežģītos apstākļos un kā labā Komisijai ir jāmeklē risinājumi; prasa Komisijai atsākt iniciatīvas ’LeaderSHIP 2015’ īstenošanu, lai uzlabotu šīs nozares konkurētspēju starptautiskās konkurences kontekstā;

26.  uzsver ar jūru un zivsaimniecību saistīto darbību un akvakultūras nozīmi Atlantijas okeāna reģionos un atzinīgi vērtē publisko atbalstu zvejas kuģu atjaunošanai un modernizēšanai, kā arī piekrastes nerūpnieciskās zvejas un gliemeņu audzēšanas īpatnību un potenciāla diferencēšanu;

27.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt sociālā, ekonomiskā un ekoloģiskā ziņā ilgtspējīgus tūrisma veidus, kas var veidot nozīmīgu pievienotās vērtības avotu Atlantijas okeāna reģioniem, aizsargājot to ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību; norāda, ka atbalsts kuģošanas tūrismam ļauj attīstīt sportiskās aktivitātes un veicināt izmantot kruīzu tūrismu;

28.  norāda uz Atlantijas okeāna dzīļu bagātību un uzskata, ka ar stratēģiju jāsekmē to ilgtspējīga izpēte un izmantošana;

Rīcības plāns laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam

29.  aicina stratēģijā iekļaut ārēju dimensiju, lai sekmētu noteiktu mērķu sasniegšanu un piesaistītu starptautiskus ieguldījumus, izmantojot pastāvošās iespējas, un ierosina, ka rīcības plāna galvenajam elementam ir jābūt Atlantijas okeāna reģiona popularizēšanai kā vietai, kur ieguldīt, ko apmeklēt un kur veikt uzņēmējdarbību;

30.  prasa Komisijai izveidot Atlantijas okeāna makroreģionu un nākt klajā ar rīcības plāna priekšlikumu, lai īstenotu stratēģiju laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

31.  aicina ievērot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju rīcības plāna izstrādei, īstenošanai, novērtēšanai un pārskatīšanai, ar ciešu reģionālo un vietējo varas iestāžu, Atlantijas okeāna reģiona dalībvalstu, privātā sektora ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību;

32.  uzsver, ka rīcības plānā būtu jāizmanto esošais Eiropas finansējums, neveidojot jaunus budžeta instrumentus;

33.  ierosina rīcības plānu saistīt ar Savienības reģionālo politiku, integrēto jūrniecības politiku, pētniecības un inovācijas politiku (’Apvārsnis 2020’) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu; uzskata, ka ir būtiski veidot sinerģijas ar citiem Eiropas politikas virzieniem pētniecības un inovācijas, transporta, vides, enerģētikas, tehnoloģijas, tūrisma, zivsaimniecības, akvakultūras un starptautiskās sadarbības jomās;

34.  uzsver Eiropas Investīciju bankas, projektu obligāciju un publiskā un privātā sektora partnerību nozīmīgo potenciālu stratēģijā paredzēto ieguldījumu finansēšanā;

35.  uzstāj, ka Atlantijas okeāna jaunās stratēģijas pamatā ir jābūt stratēģijas ’Eiropa 2020’ tematiskajiem pīlāriem, jo tas ļautu integrēt nozaru politikas jomu tematisko saturu; šajā sakarībā uzskata, ka nākamajam plānošanas periodam ierosinātajiem Eiropas kohēzijas politikas kopējās stratēģijas piecu fondu tematiskajiem mērķiem un tematiskajai koncentrācijai ir jābūt rīcības plāna pamatā; uzsver šādus mērķus: ’nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju’, ’nostiprināt MVU konkurētspēju’, ’atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni’ un ’veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīklu infrastruktūrās’;

36.  prasa, lai tiktu ieviesta saistoša partnerības nolīgumu un darbības programmu orientēšana uz attiecīgajām makroreģionālo stratēģiju prioritātēm, kurās tās piedalās, lai nodrošinātu darbības programmu pasākumu un makroreģionālo stratēģiju prioritāšu ciešu saskaņošanu, kā rezultātā tiek panākta struktūrfondu efektīvāka izmantošana un radīta pievienotā vērtība reģionālajā līmenī; norāda, ka šai saistošai orientēšanai ir jāattiecas ne vien uz kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķi (INTERREG), bet arī uz katra Atlantijas okeāna teritorijas reģiona darbības programmām;

37.  atbalsta jau esošo teritoriālās sadarbības stratēģiju, projektu un pieredzes atzīšanu un iekļaušanu, kas var sniegt rīcības vadlīnijas un politiskās un darbības prioritātes rīcības plānam; aicina, izstrādājot un īstenojot turpmākās teritoriālās sadarbības programmas, uz ko attiecas stratēģija, pienācīgi ņemt vērā rīcības plānu; turklāt uzskata, ka Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu aspektam ir jānodrošina tehnisks atbalsts rīcības plāna īstenošanai, jo īpaši veicinot paraugprakses apmaiņu un tīkla veidošanu;

38.  uzskata, ka darbības programmas, kas aptver vairākus reģionus un fondus, kā arī integrētie teritoriālie ieguldījumi (ITI) ir īpaši piemēroti instrumenti, lai sekmētu rīcības plāna īstenošanu;

39.  ierosina, ka attiecīgo programmu gada īstenošanas ziņojumos būtu jāiekļauj novērtējums par to, kā programmas veicina Atlantijas stratēģijas mērķu sasniegšanu un rīcības plāna īstenošanu;

40.  uzsver tālākajiem reģioniem piemītošo potenciālu kā dabiskai laboratorijai, kur īstenot pētniecības un izstrādes darbības atjaunojamo enerģiju un jūras ekonomikas jomā; uzsver tūrisma nozares nozīmi šajos reģionos un iespējas veidot loģistikas platformas, kas sekmētu kravu pārvadājumus starp Eiropu un citām pasaules ekonomikām;

41.  aicina valstu, reģionālās un vietējās varas iestādes censties panākt sinerģijas starp to politiku un rīcības plāna prioritātēm;

42.  atgādina, ka atšķirīgā veidā pārvaldītu Eiropas fondu līdzdalība stratēģijā nosaka nepieciešamību izstrādāt pielāgotu pārvaldības un kontroles sistēmu, un tādēļ prasa ieviest rīcības plāna vadības platformu, kas saņēmējiem nodrošinātu informācijas un komunikācijas moduli un sekmētu koordinēšanu dažādo iestāžu starpā, kas atbild par fondu pārvaldību;

43.  iesaka ‐ Atlantijas stratēģijā vispirms ir jāvienojas par stratēģisku redzējumu Atlantijas okeāna reģionam, kas sniegtu norādi rīcības plānam 2014.–2020. gada periodam; turklāt ierosina, ka šajā rīcības plānā būtu vajadzīgs:

44.  atgādina, ka 2012. un 2013. gadā kā Parlamenta ierosināts sagatavošanās pasākums notiks Atlantijas forums, lai apvienotu visus rīcības plāna izstrādē iesaistītos dalībniekus; uzsver, ka Parlamentam kā šā foruma iniciatoram tajā būs vadošā loma;

45.  ierosina, ka rīcības plānu pieņem Atlantijas forumā, un aicina gaidāmo ES prezidentvalsti Īriju tās prezidentūras laikā noteikt par prioritāti rīcības plāna apstiprinājumu Eiropadomē, uzmanību pievēršot izpildei, uzticamam uzraudzības procesam, pastāvīgai novērtēšanai un vidusposma pārskatīšanas ieplānošanai;

46.   aicina Komisiju pētīt, vai būtu iespējams līdzīgas makroreģionālas stratēģijas īstenot citos reģionos, kur tādējādi varētu nodrošināt ilgtspējīgas un atbalstāmas ekonomikas izaugsmi;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

(1) OV C 199 E, 7.7.2012., 95. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0285.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1528/2007 I pielikumu attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas. (COM(2011)0598 – C7-0305/2011 – 2011/0260(COD))

P7_TA(2012)0342 A7-0207/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0598),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0305/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0207/2012),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 13. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1528/2007 I pielikumu attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN jeb Nolīgumi) starp:

(2)  Pēc sarunu pabeigšanas par Nolīgumiem ar Antigvu un Barbudu, Bahamu Salu Sadraudzību, Barbadosu, Belizu, Botsvānas Republiku, Burundijas Republiku, Kamerūnas Republiku, Komoru Savienību, Kotdivuāras Republiku, Dominikas Sadraudzību, Dominikānas Republiku, Fidži Suverēno Demokrātisko Republiku, Ganas Republiku, Grenādu, Gajānas Kooperatīvo Republiku, Haiti Republiku, Jamaiku, Kenijas Republiku, Lesoto Karalisti, Madagaskaras Republiku, Maurīcijas Republiku, Mozambikas Republiku, Namībijas Republiku, Papua-Jaungvinejas Neatkarīgo Valsti, Ruandas Republiku, Sentkitsas un Nevisas Federāciju, Sentlusiju, Sentvinsentu un Grenadīnām, Seišelu Salu Republiku, Surinamas Republiku, Svazilendas Karalisti, Tanzānijas Savienoto Republiku, Trinidādas un Tobāgo Republiku, Ugandas Republiku, Zambijas Republiku(2) un Zimbabves Republiku minētās valstis varēja iekļaut I pielikumā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide(3).

(3)  Botsvānas Republika, Burundijas Republika, Kamerūnas Republika, Komoru Savienība, Kotdivuāras Republika, Fidži Suverēnā Demokrātiskā Republika, Ganas Republika, Haiti Republika, Kenijas Republika, Lesoto Karaliste, Mozambikas Republika, Namībijas Republika, Ruandas Republika, Svazilendas Karaliste, Tanzānijas Savienotā Republika, Ugandas Republika, Zambijas Republika un Zimbabves Republika nav veikušas nepieciešamos pasākumus, lai ratificētu attiecīgos Nolīgumus.

(4)  Tāpēc, ņemot vērā 2. panta 3. punktu un jo īpaši b) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1528/2007, minētās regulas I pielikums būtu jāgroza, svītrojot no tā minētās valstis.

(5)  Lai nodrošinātu iespēju partnervalstis ātri atjaunot minētās regulas I pielikumā, tiklīdz tās veikušas attiecīgo Nolīgumu ratifikācijai nepieciešamos pasākumus laikā, kamēr tie vēl nav stājušies spēkā, tiesības pieņemt tiesību aktus atbilstīgi 290. pantam Līgumā par Eiropas Savienības darbību tiek nodotas Komisijai attiecībā uz to valstu atjaunošanu I pielikumā, kuras ar šo regulu no tā svītrotas. Īpaši svarīgi ir tas, lai sagatavošanas darbu laikā Komisija veiktu atbilstīgu apspriešanos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar deleģēto aktu sagatavošanu un īstenošanu. Komisijai būtu jāaicina Parlamenta eksperti piedalīties šajās sanāksmēs.[Gr. 1]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1528/2007 groza šādi:

1)  regulā iekļauj šādus pantus:"

2.a pants

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 2.b pantu, lai grozītu I pielikumu, atjaunojot sarakstā tos reģionus vai valstis no ĀKK valstīm, kuras ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../..(4)] no pielikuma svītrotas un kuras pēc svītrošanas no I pielikuma ir veikušas attiecīgo Nolīgumu ratifikācijai nepieciešamos pasākumus.

2.b pants

Deleģēšana

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 2.a pantā, Komisijai piešķir uz nenoteiktupiecu gadu laikposmu, sākot no dienas, kad šī regula stājas spēkā.…(5). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.[Gr. 2]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 2.a pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu tiek izbeigts tajā norādīto pilnvaru deleģējums. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 2.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem. [Gr. 3]

* OV L .. , .. .. lpp.

2)  Regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra2016. gada 1. janvāra. [Gr. 4]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐

priekšsēdētājs

Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

’I PIELIKUMS

To reģionu vai valstu saraksts, kas pabeigušas sarunas 2. panta 2. punkta nozīmē

ANTIGVA UN BARBUDA

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBA

BARBADOSA

BELIZA

DOMINIKAS SADRAUDZĪBA

DOMINIKĀNAS REPUBLIKA

GRENĀDA

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀ REPUBLIKA

JAMAIKA

MADAGASKARAS REPUBLIKA

MAURĪCIJAS REPUBLIKA

PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀ VALSTS

SENTKITSAS UN NEVISAS FEDERĀCIJA

SENTLUSIJA

SENTVINSENTA UN GRENADĪNAS

SEIŠELU SALU REPUBLIKA

SURINAMAS REPUBLIKA

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKA’

(1) Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra nostāja. (2) OV L 330, 9.12.2008., 1. lpp. (3) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp. (4) + Šīs regulas numurs. (5) + Šīs regulas spēkā stāšanās datums.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā (COM(2011)0540 – C7-0235/2011 – 2011/0238(COD))

P7_TA(2012)0343 A7-0264/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0540),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0235/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Luksemburgas Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā 2012. gada 5. jūnija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A7-0264/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 13. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2012/ES, ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 994/2012/ES.)

(1) OV C 68, 6.3.2012., 65. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām (COM(2010)0733 – C7-0423/2010 – 2010/0353(COD))

P7_TA(2012)0344 A7-0266/2011

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2010)0733),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu un 118. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu (C7-0423/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 5. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 12. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 25. jūnija vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0266/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Padomes paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 13. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1151/2012.)

Normatīvās rezolūcijas pielikums

Padomes paziņojums

Padome ir pieņēmusi zināšanai, cik lielu nozīmi Eiropas Parlaments piešķir tam, lai ACVN un AĢIN siera ražošanas pārvaldības sistēmu attiecinātu arī uz citiem ACVN un AĢIN produktiem.

Padome apņemas apspriest jautājumu par ACVN un AĢIN produktu piedāvājuma pārvaldību saistībā ar sarunām ar Eiropas Parlamentu par Komisijas KLP reformas priekšlikumu par vienoto TKO, kurā ietverti noteikumi attiecībā uz instrumentiem, kas paredzēti lauksaimniecības produktu piedāvājuma reglamentēšanai.

(1) OV C 218, 23.7.2011., 114. lpp. (2) OV C 192, 1.7.2011., 28. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (COM(2011)0862 – C7-0489/2011 – 2011/0418(COD))(1)

P7_TA(2012)0345 A7-0194/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Gr. 2]

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)

P7_TA(2012)0345 A7-0194/2012

Komisijas priekšlikumā

P7_TA(2012)0345 A7-0194/2012

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
REGULA (ES) Nr. …/2012
par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Ieguldītāji arvien vairāk cenšas arī sasniegt sociālus mērķus, nevis tikai meklē finansiālu ieguvumu, tāpēc sociālo ieguldījumu tirgus Savienībā izplešas arvien vairāk, daļēji pateicoties ieguldījumu fondiem, kas veic ieguldījumus sociāli atbildīgos uzņēmumos. Šie ieguldījumu fondi nodrošina finansējumu sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kas darbojas kā sociālo pārmaiņu veicinātāji, piedāvājot inovatīvus risinājumus sociālām problēmām, piemēram, palīdzot novērst finanšu krīzes sociālās sekas un dodot vērtīgu ieguldījumu stratēģijas ’Eiropa 2020’ mērķu sasniegšanā.

(1a)  Šī regula ir daļa no sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, ko Komisija izklāstījusi 2011. gada 25. oktobra paziņojumā ’Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem ‐ sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam’.

(2)  Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, jāizveido kopēja noteikumu sistēma attiecībā uz nosaukuma ’Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds’ (ESUF) izmantošanu, īpaši attiecībā uz fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa saturu, tiesīgajiem ieguldījumu saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un to ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgi ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus pasākumus valstu līmenī, radot tiešu nelabvēlīgu ietekmi un šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo fondiem, kas gatavojas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa saturu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījuma piedāvājumu, kas saistās ar Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (ESUF). Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu ESUF ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi ESUF pārrobežu finansējuma piesaistīšanai un jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem turpmākiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi atbilstošais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(3)  Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus ESUF piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu ’ESUF’. Šīm prasībām būtu jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas gatavojas ieguldīt šādos fondos.

(3a)  Šī regula neattiecas uz dalībvalstīs spēkā esošajām shēmām, kas ļauj veikt ieguldījumus sociālajā uzņēmējdarbībā un kas neizmanto nosaukumu ’ESUF’.

(4)  Regulas formā izveidojot kvalitātes prasības nosaukuma ’ESUF’ izmantošanai, būtu jānodrošina, ka šīs prasības tiks tieši piemērotas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tam būtu jānodrošina vienādi nosacījumi šā nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveido atšķirīgas prasības, transponējot direktīvu. Šajā regulā būtu jāparedz, ka to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabotu arī to ieguldītāju pārliecību, kuri gatavojas veikt ieguldījumus fondos, kas koncentrējas uz ieguldīšanu sociāli atbildīgos uzņēmumos. Regula samazinātu arī regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē šādu fondu darbību, jo īpaši tiem pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu pārrobežu līmenī. Regulai būtu jāpalīdz novērst arī konkurences izkropļojumus.

(4a)  Būtu jāparedz iespēja ESUF pārvaldīt gan ārēji, gan iekšēji. Ja ESUF pārvalda iekšēji, tad ESUF ir arī pārvaldnieks un līdz ar to tam būtu jāievēro visas šajā regulā ESUF pārvaldniekiem izvirzītās prasības, kā arī šī darbība attiecīgi jāreģistrē. Tomēr iekšēji pārvaldītam ESUF nebūtu jāļauj ārēji pārvaldīt citus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus vai PVKIU.

(5)  Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un citiem vispārīgi piemērojamajiem Savienības noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jāparedz, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)(6) 1. pantu un kas ir izveidoti Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem(7), ar nosacījumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda ESUF portfeļus. Tomēr ESUF pārvaldniekiem, kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu un kuri ir ārējie pārvaldnieki, būtu jāļauj papildus pārvaldīt PVKIU, ja ir saņemta Direktīvā 2009/65/EK minētā atļauja.

(5a)  Turklāt šo regulu piemēro tikai pārvaldniekiem, kas pārvalda tādus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kuru pārvaldāmie kopējie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību. Tas nozīmē, ka robežvērtības aprēķināšana šīs regulas mērķiem ir tāda pati kā Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā robežvērtības aprēķināšana. Tomēr ESUF pārvaldnieki, kuri ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu un kuru kopējie aktīvi attiecīgi pieaug, pārsniedzot Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, un kuriem līdz ar to saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu ir jāsaņem savu dalībvalstu kompetento iestāžu atļauja, drīkst arī turpmāk izmantot nosaukumu ’ESUF’ saistībā ar ESUF tirgvedību Savienībā, ar nosacījumu, ka šie pārvaldnieki ievēro minētās direktīvas prasības un vienmēr saistībā ar ESUF turpina ievērot atsevišķas šajā regulā minētās prasības attiecībā uz nosaukuma ’ESUF’ izmantošanu. Tas attiecas gan uz pašreizējiem ESUF, gan uz tiem ESUF, kurus izveido pēc minētās robežvērtības pārsniegšanas.

(6)  Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki negatavojas izmantot nosaukumu ’ESUF’, šo regulu nepiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(7)  Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz ESUF raksturu, jo īpaši attiecībā uz portfeļuzņēmumiem, kuros ESUF ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai skaidri varētu nodalīt ESUF no citiem alternatīviem ieguldījumu fondiem, kas izmanto citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, pārpirkšanu, ko šī regula neatbalsta.

(7a)  Saskaņā ar mērķi precīzi apzināt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kas tiks iekļauti šajā regulā, un lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta kapitāla nodrošināšanai sociāliem uzņēmumiem, ESUF būtu jākļūst par tādu fondu, kas plāno sociālos uzņēmumos ieguldīt vismaz 70 % no kopējiem kapitālieguldījumiem un nepieprasītā atvēlētā kapitāla. ESUF nebūtu jāļauj ieguldīt vairāk nekā 30 % no kopējiem kapitālieguldījumiem un nepieprasītā atvēlētā kapitāla aktīvos, kas nav kritērijiem atbilstoši ieguldījumi. Tas nozīmē, ka 30 % vienmēr būtu maksimālā robežvērtība kritērijiem neatbilstošiem ieguldījumiem, savukārt 70 % būtu jārezervē kritērijiem atbilstošiem ieguldījumiem visā ESUF pastāvēšanas laikā. Iepriekš minētās robežvērtības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz summu, kas ieguldāma pēc tam, kad ir atvilktas visas attiecīgās izmaksas un līdzdalība skaidrā naudā un tās ekvivalentos. Ar šo regulu būtu detalizēti jānosaka, kā aprēķināmas minētās ieguldījumu robežvētības.

(7b)  Lai nodrošinātu nepieciešamo skaidrību un noteiktību, šajā regulā būtu jāparedz arī vienoti kritēriji, kuriem atbilstīgi noteiktu, ka sociāli atbildīgie uzņēmumi ir tiesīgi kvalificēti portfeļuzņēmumi. Sociālais uzņēmums, kas ir sociālās ekonomikas dalībnieks, ir tāds uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālās ietekmes īstenošana, nevis peļņas radīšana saviem īpašniekiem vai partneriem. Tas darbojas, piegādājot preces un sniedzot pakalpojumus tirgū, un gūto peļņu galvenokārt izmanto sociāliem mērķiem. Šādu uzņēmumu vada atbildīgi un pārredzami, jo īpaši iesaistot uzņēmuma komerciālajā darbībā tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās puses.

(7c)  Tā kā sociāli atbildīgo uzņēmumu galvenais mērķis ir labvēlīga sociālā ietekme, nevis pēc iespējas lielāka peļņa ▌, tāpēc ar šo regulu būtu jāveicina atbalsts tikai kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir panākt izmērāmu un labvēlīgu sociālo ietekmi. Izmērāma un labvēlīga sociālā ietekme varētu ietvert pakalpojumu sniegšanu imigrantiem, kuri pretējā gadījumā tiktu atstumti, vai atstumto grupu reintegrāciju darba tirgū, nodrošinot darbu, atbalstu vai apmācību. Šie uzņēmumi peļņu izmanto galvenokārt savu sociālo mērķu sasniegšanai, un tos jāpārvalda atbildīgā un pārredzamā veidā. Kopumā ārkārtējos gadījumos, kad kvalificēts portfeļuzņēmums gatavojas sadalīt peļņu akcionāriem un īpašniekiem, tam būtu jābūt iepriekš izveidotām procedūrām un noteikumiem attiecībā uz to, kā peļņu sadala akcionāriem un īpašniekiem. Šajos noteikumos būtu jāprecizē, ka peļņas sadalīšana neietekmē galveno sociālo mērķi.

(8)  Sociāli atbildīgie uzņēmumi ietver plašu uzņēmumu loku ar dažādām juridiskām formām, kuri sniedz sociālos pakalpojumus vai tirgo preces nelabvēlīgām vai atstumtām personām. Šie pakalpojumi ietver piekļuvi mājoklim, veselības aprūpei, palīdzību vecāka gadagājuma personām vai personām ar invaliditāti, bērnu aprūpi, piekļuvi nodarbinātībai un apmācībām, kā arī atkarības pārvaldībai. Sociāli atbildīgi uzņēmumi ietver arī tos uzņēmumus, kuri izmanto tādu preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodi, kas palīdz īstenot to sociālo mērķi, bet kuru darbība var nebūt saistīta ar sociālo preču tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas jomu. Šīs darbības ietver sociālo un profesionālo integrāciju, dodot piekļuvi nodarbinātībai sociāli atstumtiem cilvēkiem, jo īpaši cilvēkiem ar nepietiekamu kvalifikāciju vai sociālām vai profesionālām problēmām, kuru dēļ tie ir nelabvēlīgākā stāvoklī vai atstumti. Šīs darbības var būt saistītas arī ar vides aizsardzību, kam ir sociāla ietekme, piemēram, piesārņojuma novēršana, otrreizējā pārstrāde un atjaunīgā enerģija.

(8a)  Šīs regulas mērķis ir atbalstīt sociālo uzņēmumu izaugsmi Savienībā. Ieguldījumi trešās valstīs izveidotos kvalificētos portfeļuzņēmumos var piesaistīt vairāk kapitāla ESUF un līdz ar to attīstīt Savienības sociālos uzņēmumus. Tomēr nekādā gadījumā nedrīkstētu ieguldīt trešo valstu portfeļuzņēmumos, kuri atrodas nodokļu oāzēs vai jurisdikcijās, kas nevēlas sadarboties.

(8b)  ESUF nebūtu jāveido nodokļu oāzēs vai jurisdikcijās, kas nevēlas sadarboties, piemēram, trešās valstīs, kurās nepastāv nodokļi vai pastāv tikai nominālie nodokļi, kurās nav izveidota pietiekama sadarbība starp ESUF pārvaldnieka piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm trešā valstī, kurā dibināts sociālais uzņēmējdarbības fonds, vai arī nenotiek efektīva informācijas apmaiņa nodokļu jomā. ESUF arī nebūtu jāiegulda jurisdikcijās, kas atbilst kādam no iepriekš minētajiem kritērijiem.

(8c)  ESUF pārvaldniekiem būtu jāspēj piesaistīt papildu kapitālieguldījumus visā fonda pastāvēšanas laikā. Šādi papildu kapitālieguldījumi visā ESUF pastāvēšanas laikā būtu jāņem vērā, apsverot tādu turpmāko ieguldīšanu aktīvos, kas nav kritērijiem atbilstošie aktīvi. Papildu kapitālieguldījumi būtu jāatļauj saskaņā ar kritērijiem un nosacījumiem, kas izklāstīti ESUF dibināšanas noteikumos vai instrumentos.

(9)  Ņemot vērā konkrētas sociāli atbildīgo uzņēmumu finansēšanas vajadzības, jāievieš skaidrība attiecībā uz to instrumentu veidiem, kādi ESUF būtu jāizmanto šādai finansēšanai. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz vienoti noteikumi par instrumentiem, ko ESUF varētu izmantot, veicot ieguldījumus, un kas ietver pašu kapitāla un kvazikapitāla instrumentus, parāda instrumentus, piemēram, vekseļus un depozītu sertifikātus, ieguldījumus citos ESUF, nodrošinātus vai nenodrošinātus aizdevumus un dotācijas. Tomēr, lai novērstu ieguldījumu aizstāšanu kvalificētos portfeļuzņēmumos, ESUF būtu jāļauj ieguldīt tikai citos ESUF, ja šie citi ESUF paši nav ieguldījuši citos ESUF vairāk nekā 10 % no kopējiem kapitālieguldījumiem un nepieprasītā atvēlētā kapitāla.

(9a)  ESUF pamatdarbības nodrošina finansējumu sociāliem uzņēmumiem, veicot primāros ieguldījumus. ESUF nebūtu jāiesaistās sistēmiski svarīgās banku sistēmas darbībās, kas nav paredzētas ierastajā piesardzīgas uzraudzības tiesiskajā regulējumā (tā dēvētās ’paralēlās banku sistēmas darbības’). Nedz arī jāiesaistās privātam kapitālam raksturīgās stratēģijās, piemēram, pārpirkšanā, uzņemoties parādsaistības.

(10)  Lai saglabātu nepieciešamo elastīgumu savā ieguldījumu portfelī, ESUF ▌ iegulda arī citos aktīvos, kas nav kritērijiem atbilstoši ieguldījumi, ja šie ieguldījumi nepārsniedz 30 % no kritērijiem neatbilstošiem ieguldījumiem. šā ierobežojuma aprēķināšanā nebūtu jāņem vērā līdzdalība skaidrā naudā un tās ekvivalentos, jo skaidra nauda un tās ekvivalenti netiek uzskatīti par ieguldījumiem. ESUF būtu jāiesaistās ieguldījumos, izmantojot visu tā portfeli un saskaņā ar ētisku ieguldījumu stratēģiju, piemēram, ESUF nevajadzētu ieguldīt ieroču rūpniecībā, kas var izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus vai radīt elektronisko atkritumu izgāztuves.

(11)  Lai nodrošinātu, ka nosaukums ’ESUF’ ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, šajā regulā būtu jānosaka, ka tikai tie ESUF pārvaldnieki, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, ir tiesīgi izmantot šo nosaukumu, tirgojot ESUF visā Savienībā.

(12)  Lai nodrošinātu, ka ESUF ir atsevišķs un atpazīstams profils, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāparedz vienoti noteikumi par portfeļa saturu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem fondiem ir atļauts izmantot.

(13)  Lai nodrošinātu, ka ESUF nerada sistēmiskus riskus un ▌ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, vajadzētu aizliegt aizņemšanos un pašu kapitāla izmantošanu būtisku aizņēmumu garantēšanai fonda līmenī. ESUF pārvaldniekiem tikai tad būtu jāļauj aizņemties, emitēt parāda obligācijas vai sniegt garantijas ESUF līmenī, ja tie šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz ar nepieprasītām saistībām un līdz ar to tie nepalielina fonda pakļautību riskam tādā mērā, ka tā pārsniedz fonda kapitāla saistības. Īstenojot šādu pieeju, ESUF ieguldītāju naudas avansa maksājumi, kas ir pilnībā nodrošināti ar šo ieguldītāju kapitāla saistībām, nepalielina ESUF risku un līdz ar to šāda darbība būtu jāatļauj. Turklāt, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts atvēlētais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz nepieprasīto atvēlēto kapitālu.

(14)  Lai nodrošinātu, ka ESUF tiek tirgoti tikai ieguldītājiem, kam ir ▌ pieredze, zināšanas un speciālas prasmes patstāvīgi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un pienācīgi novērtēt ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību ESUF, būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc ESUF ▌ būtu jātirgo tikai tiem ieguldītājiem, kas ir profesionāli klienti vai kas var tikt uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ▌(8). Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem ESUF, ir vēlams, lai arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp finansiāli nodrošinātām privātpersonām, būtu pieeja šiem fondiem. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka ESUF tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus. Turklāt ESUF pārvaldnieka īstenotajā pārvaldībā iesaistīto vadītāju, direktoru vai darbinieku veiktie ieguldījumi būtu jānodrošina gadījumā, kad viņi iegulda pašu vadītajā ESUF, ja attiecīgās personas ir pietiekami kompetentas, lai piedalītos šādu ieguldījumu veikšanā.

(15)  Lai nodrošinātu, ka tikai tie ESUF pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu ’ESUF’, šajā regulā būtu jāizveido noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un ESUF pārvaldnieka attiecībām ar saviem ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ šajā regulā būtu jāparedz arī vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekam ir jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(15a)  Ja ESUF pārvaldnieks ir paredzējis savus pienākumus deleģēt trešām personām, šāda pienākumu deleģēšana nedrīkstētu ietekmēt pārvaldnieka atbildību pret ESUF un tā ieguldītājiem. Turklāt ESUF pārvaldnieks nedrīkstētu deleģēt pienākumus tādā apmērā, ka to būtībā vairs nevar uzskatīt par ESUF pārvaldnieku un ka tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu. ESUF pārvaldniekam visu laiku vajadzētu būt atbildīgam par deleģēto pienākumu pienācīgu izpildi un atbilstību šai regulai. Pienākumu deleģēšana nedrīkstētu mazināt ESUF pārvaldnieka veiktās uzraudzības efektivitāti un it īpaši ‐ traucēt ESUF pārvaldnieka darbību vai ESUF pārvaldīšanu tā ieguldītāju interesēs.

(16)  Labvēlīgas sociālās ietekmes radīšana papildus finansiālam ieguvumam ieguldītājiem ir to ieguldījumu fondu galvenā īpašība, kas veic ieguldījumus sociāli atbildīgos uzņēmumos, un ar to tie atšķiras no citiem ieguldījumu fondu veidiem. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka prasība, ka ESUF pārvaldniekiem jāizveido procedūras, ar ko ▌ mēra labvēlīgo sociālo ietekmi, kas jāsasniedz ar ieguldījumiem kvalificētos portfeļuzņēmumos.

(16a)  Pašlaik fondi, kuru mērķi ir sociāli sasniegumi vai ietekme, parasti novērtē un vāc informāciju tādā apmērā, kādā sociālie uzņēmumi sasniedz nospraustos mērķus. Pastāv plašs dažādu veidu sociālo sasniegumu un ietekmes spektrs, ko par mērķi varētu izvirzīt sociālie uzņēmumi. Līdz ar to ir apzināti dažādi veidi kā noteikt un izmērīt sociālo ietekmi. Piemēram, uzņēmums, kas cenšas palīdzēt mazaizsargātām personām, var ziņot par šādu palīdzību saņēmušo personu skaitu, piemēram, par bezdarbniekiem, kuri, nesaņemot palīdzību, netiktu nodarbināti. Vai arī ‐ uzņēmums, kas cenšas uzlabot bijušo ieslodzīto reintegrāciju sabiedrībā, var novērtēt savu darbību, salīdzinot recidīvisma rādītājus. Fonds atbalsta uzņēmumus, kuri sagatavo un sniedz informāciju par saviem mērķiem un sasniegumiem un apkopo to iesniegšanai ieguldītājiem. Lai gan informācija par sociālo ietekmi ieguldītājiem ir ļoti svarīga, ir grūti salīdzināt dažādus sociālos uzņēmumus un dažādus fondus, jo, pirmkārt, ir izvirzīti dažādi sociālie mērķi un, otrkārt, pašlaik tiek izmantotas dažādas pieejas. Lai ilgtermiņā panāktu šādas informācijas lielāku saskaņotību un salīdzināmību un lai informācijas iegūšanas procedūras būtu efektīvākas, vēlams šajā jomā izstrādāt deleģētos aktus. Šādiem deleģētajiem aktiem būtu arī jānodrošina lielāka skaidrība uzraudzītājiem, ESUF un sociālajiem uzņēmumiem.

(17)  Lai nodrošinātu nosaukuma ’ESUF’ integritāti, šajā regulā būtu jāietver arī kvalitātes kritēriji attiecībā uz ESUF pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus ▌.

(17a)  Lai ESUF pārvaldība būtu pienācīga un pārvaldnieki varētu segt potenciālos riskus, ko rada viņu darbība, ar šo regulu būtu jānosaka vienotas, proporcionālas prasības ESUF pārvaldniekiem attiecībā uz pašu kapitāla uzturēšanu pietiekamā apmērā. Pašu kapitāla apmēram vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu nepārtrauktu un pienācīgu ESUF pārvaldību.

(18)  Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina pienācīga ESUF aktīvu novērtēšana. Tāpēc ESUF dibināšanas noteikumos vai instrumentos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(19)  Lai nodrošinātu, ka tie ESUF pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu ’ESUF’, pietiekami atbildīgi veic savas darbības, būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz gada pārskatiem.

(20)  Lai nodrošinātu nosaukuma ’ESUF’ integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir saistošas ESUF pārvaldniekam attiecībā pret tā ieguldītājiem. Šajās prasībās būtu jāietver elementi, kas ir specifiski ieguldījumiem sociāli atbildīgos uzņēmumos, lai sasniegtu labāku šādas informācijas konsekvenci un salīdzināmību. Šī informācija ietver kritērijus un procedūras, ko izmanto, lai izvēlētos konkrētus kvalificētus portfeļuzņēmumus, kuros veikt ieguldījumus. Tā ietver arī informāciju par labvēlīgu sociālo ietekmi, kas jāpanāk ar ieguldījumu politiku, un to, kā tā jāuzrauga un jānovērtē. Lai nodrošinātu vajadzīgo ieguldītāju pārliecību un uzticību šiem ieguldījumiem, šajā informācijā papildus jāiekļauj arī informācija par ESUF aktīviem, kas nav ieguldīti kvalificētos portfeļuzņēmumos, un par to, kā tie ir izvēlēti.

(21)  Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāuzrauga ESUF pārvaldnieka atbilstība šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc ESUF pārvaldniekam, kas gatavojas tirgot savus fondus ar nosaukumu ’ESUF’, būtu jāinformē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē fonda pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(21a)  Lai veicinātu efektīvu ESUF pārrobežu tirdzniecību, pārvaldnieka reģistrācija būtu jāveic pēc iespējas drīz.

(21b)  Lai gan šajā regulā ir iekļautas garantijas, ar kurām nodrošināt fondu pareizu izmantošanu, uzraudzības iestādēm vajadzētu būt modrām un nodrošināt, ka šīs garantijas tiek ievērotas.

(22)  Lai efektīvi uzraudzītu atbilstību noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(23)  Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai tajā būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc ESUF pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(24)  Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus ESUF pārvaldnieku veiktai tirgvedībai visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(9), būtu jāpiešķir pilnvaras uzturēt centrālu datubāzi ar visu to ESUF pārvaldnieku un viņu pārvaldīto ESUF sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu..

(24a)  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pamatots iemesls uzskatīt, ka ESUF pārvaldnieks tās teritorijā ir pārkāpis šīs regulas noteikumus, tai nekavējoties būtu jāinformē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai būtu jāveic piemēroti pasākumi.

(24b)  Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktie pasākumi nav bijuši iedarbīgi vai ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saprātīgā termiņā nav veikusi pasākumus, vai ja ESUF pārvaldnieks turpina tādu rīcību, kas nepārprotami ir pretrunā šai regulai, tad uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, informējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, var veikt visus atbilstīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp paredzot iespēju attiecīgajam pārvaldniekam aizliegt veikt turpmāku ESUF tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

(25)  Lai nodrošinātu izveidoto vienoto kritēriju efektīvu uzraudzību, šajā regulā būtu jāietver kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru saraksts.

(26)  Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā būtu jāietver arī administratīvas sankcijas un pasākumi par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa saturu, drošības pasākumiem saistībā ar tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma ’ESUF’ izmantošanu tikai reģistrētiem ESUF pārvaldniekiem. Būtu jāparedz, ka šo galveno noteikumu pārkāpuma gadījumā tiek aizliegts izmantot šo nosaukumu un fonda pārvaldnieks tiek izslēgts no reģistra.

(27)  Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(28)  Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(28a)  ESUF ieguldījums Eiropas sociālo investīciju tirgus izaugsmē būs atkarīgas no tā, vai fondu pārvaldnieki pieņems ESUF nosaukumu, vai ieguldītāji atzīs šo nosaukumu un vai tiks attīstīta sociālo uzņēmumu spēcīga ekosistēma visā Savienībā, kas šiem uzņēmumiem palīdz gūt labumu no piedāvātajām finansējuma iespējām. Šajā ziņā visām ieinteresētajām personām, tostarp tirgus dalībniekiem, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisijai un citām attiecīgajām struktūrām visā Savienībā būtu jācenšas nodrošināt plaša informētība par šajā regulā paredzētajām iespējām.

(29)  Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(30)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā regulā minētās paziņošanas ▌ formātu ▌.

(31)  Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem precizē tādu preču un pakalpojumu veidus vai tādu preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas metodes, ar kuriem īsteno sociālu mērķi, un apstākļus, kādos īpašniekiem un ieguldītājiem var sadalīt peļņu, interešu konfliktu veidus, no kādiem jāizvairās ESUF pārvaldniekiem, un šajā sakarībā veicamos pasākumus, to procedūru sīku aprakstu, ar kurām mēra sociālo ietekmi, kas jāpanāk kritērijiem atbilstošajiem portfeļuzņēmumiem, un ieguldītājiem paredzētās informācijas saturu un sniegšanas kārtību. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba laikā Komisija veiktu atbilstošu apspriešanu, tostarp speciālistu līmenī, ņemot vērā pašregulācijas iniciatīvas un rīcības kodeksus. Attiecīgās ieinteresētās personas un EVTI būtu jāiesaista apspriešanā, ko Komisija veic sagatavošanas darba laikā attiecībā uz deleģētajiem aktiem par to procedūru detalizētu izklāstu, ar kurām mēra sociālo ietekmi, kas jāpanāk kritērijiem atbilstošajiem portfeļuzņēmumiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

▌

(33)  Vēlākais četrus gadus pēc dienas, kad šo regulu sāk piemērot, būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana, lai ņemtu vērā ESUF tirgus attīstību. Pārskatā būtu jāietver vispārīgs apskats par šīs regulas noteikumu darbību un to piemērošanā gūto pieredzi. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(33a)  Turklāt līdz 2017. gada 22. jūlijam Komisijai būtu jāsāk pārskatīt mijiedarbību starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši tiem, kas minēti Direktīvā 2011/61/ES. Šajā pārskatīšanā jo īpaši jāanalizē šīs regulas darbības joma, novērtējot to, vai darbības joma ir jāpaplašina, atļaujot pārvaldniekiem nosaukumu ’ESUF’ attiecināt arī uz alternatīviem ieguldījumu fondiem. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(33b)  Šīs pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jānovērtē, vai pastāv kādi šķēršļi, kas ieguldītājiem traucē apgūt fondus, tostarp būtu jānovērtē ietekme, kādu uz institucionālajiem ieguldītājiem atstāj citi prudenciāla rakstura noteikumi, kurus viņiem varētu piemērot. Papildus tam Komisijai būtu jāapkopo dati nolūkā novērtēt ESUF ieguldījumu citās Savienības programmās, piemēram, programmā ’Apvārsnis’, kuras mērķis arī ir atbalstīt inovāciju Savienībā.

(33c)  Saistībā ar Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumā ’Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam’ paredzēto Komisijas izvērtējumu attiecībā uz šķēršļiem, kurus pārrobežu riska kapitāla ieguldījumiem rada nodokļi, un šīs regulas pārskatīšanas kontekstā Komisijai būtu jāapsver līdzvērtīga izvērtējuma veikšana attiecībā uz iespējamiem nodokļu radītiem šķēršļiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un jānovērtē nodokļu iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sociālo uzņēmējdarbību Savienībā.

(33d)  EVTI būtu jāizvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(34)  Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību un uzņēmējdarbības brīvību.

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu(10) brīvu apriti reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu(11) brīvu apriti reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(36)  Tā kā šīs regulas mērķi, konkrēti, uzlabot iekšējo tirgu ESUF, izveidojot tādu sistēmu ESUF pārvaldnieku reģistrēšanai, kura atvieglo ESUF tirgvedību visā Savienībā, šā mērķa mēroga un ietekmes dēļ dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt un tādēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šī mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā regulā paredzētas vienotas prasības un nosacījumi tiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas gatavojas izmantot nosaukumu ’Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds’ (ESUF) saistībā ar ESUF tirdzniecību Savienībā, tādējādi veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.

Šajā regulā paredzēti arī vienoti noteikumi attiecībā uz ESUF ▌ tirdzniecību tiesīgiem ieguldītājiem visā Savienībā, ESUF portfeļa saturu, piemērojamiem ieguldījumu instrumentiem un metodēm, kā arī to ESUF pārvaldnieku organizāciju, pārredzamību un rīcību, kas tirgo ESUF visā Savienībā.

2. pants

1.  Šo regulu piemēro 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā definēto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuru kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, kuri ir izveidoti Savienībā un kuriem jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda ESUF portfeļus ▌.

1.a  ESUF pārvaldniekiem, kuri reģistrēti saskaņā ar šīs regulas 14. pantu un kuru kopējie aktīvi attiecīgi pieaug, pārsniedzot Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, un kuriem līdz ar to saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu ir vajadzīga izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu atļauja, drīkst arī turpmāk izmantot nosaukumu ’ESUF’ saistībā ar ESUF tirdzniecību Savienībā, ar nosacījumu, ka viņi ievēro Direktīvā 2011/61/ES noteiktās prasības un ESUF sakarībā vienmēr turpina ievērot šīs regulas 3., 5. un 9. pantu, 12. panta 1. punktu un 13. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu.

▌

3.a   ESUF pārvaldnieki, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu, papildus var pārvaldīt arī PVKIU, saņemot atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, ar nosacījumu, ka viņi ir ārējie pārvaldnieki.

3. pants

1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

Robežvērtības, kas minētas i) un ii) punktā aprēķina, pamatojoties uz summām, kas ieguldāmas pēc tam, kad ir atvilktas visas attiecīgās izmaksas un līdzdalība skaidrā naudā un tās ekvivalentos;

Attiecībā uz pirmā punkta h) apakšpunktu, ja ESUF juridiskā forma pieļauj iekšēju pārvaldību un ja fonda pārvaldes struktūra nolemj neizraudzīties ārēju pārvaldnieku, tad pašu ESUF reģistrē kā ESUF pārvaldnieku. ESUF, kas ir reģistrēts kā ESUF iekšējais pārvaldnieks, nedrīkst reģistrēt kā citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ārējo ESUF pārvaldnieku.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 24. pantu, lai noteiktu pakalpojumu vai preču veidus un pakalpojumu sniegšanas vai preču ražošanas metodes, kas ietver sociālu mērķi atbilstīgi šā panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktam, ņemot vērā dažādu veidu kvalificētus portfeļuzņēmumus un apstākļus, kādos peļņu var sadalīt īpašniekiem un ieguldītājiem.

II NODAĻA

NOSACĪJUMI NOSAUKUMA ’EIROPAS SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS FONDS’ IZMANTOŠANAI

4. pants

ESUF pārvaldnieki, kas atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, var izmantot nosaukumu ’ESUF’, tirgojot ESUF visā Savienībā.

5. pants

1.  ESUF pārvaldnieki nodrošina, ka, iegādājoties aktīvus, kas nav būtiski ieguldījumi, ne vairāk kā 30 % no ESUF kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla tiek izmantoti tādu aktīvu iegādei, kas nav būtiski ieguldījumi; šos 30 % aprēķina, pamatojoties uz summu, kas ieguldāma pēc tam, kad ir atvilktas visas attiecīgās izmaksas; aprēķinot šo ierobežojumu, neņem vērā īstermiņa līdzdalību skaidrā naudā un tās ekvivalentos, jo skaidru naudu un tās ekvivalentus neuzskata par ieguldījumiem.

2.  ESUF pārvaldnieks nedrīkst ▌ESUF līmenī piemērot nekādu metodi, ar ko tiek palielināts fonda risks, pārsniedzot tā atvēlēto kapitālu, ne ar naudas vai vērtspapīru aizņēmumiem, ne iesaistīšanos atvasinājumu pozīcijās, ne arī jebkādos citos veidos.

2.a  ESUF pārvaldnieks var aizņemties, emitēt parāda obligācijas vai sniegt garantijas ESUF līmenī tikai tad, ja šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz ar nepieprasītām saistībām.

▌

6. pants

1.  ESUF pārvaldnieki tirgo to pārvaldībā esošā ESUF daļas un akcijas tikai tādiem ieguldītājiem, kuri tiek uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļu vai kurus pēc pieprasījuma var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma II iedaļu, vai citiem ieguldītājiem, ja

1.a  Panta 1. punktu nepiemēro ieguldījumiem, kurus veikuši ESUF pārvaldnieka īstenotajā pārvaldībā iesaistītie vadītāji, direktori vai darbinieki, ja ieguldījumi veikti viņu pārvaldītajā ESUF.

7. pants

7.a pants

1.  Ja ESUF pārvaldnieks plāno pienākumus deleģēt trešām personām, tad pārvaldnieka saistības pret ESUF un tā ieguldītājiem neietekmē tas, ka pārvaldnieks funkcijas ir deleģējis trešai personai, nedz arī pārvaldnieks pienākumus deleģē tādā apmērā, ka tas būtībā vairs nav uzskatāms par ESUF pārvaldnieku un ka tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu.

2.  Pienākumu deleģēšana nedrīkst mazināt ESUF pārvaldnieka veiktās uzraudzības efektivitāti un it īpaši ‐ traucēt ESUF pārvaldnieka darbību vai ESUF pārvaldīšanu tā ieguldītāju interesēs.

8. pants

1.  ESUF pārvaldnieki apzina un novērš interešu konfliktus un gadījumos, kad tos nevar novērst, pārvalda un uzrauga tos, un saskaņā ar 4. punktu nekavējoties izpauž informāciju par šiem interešu konfliktiem, lai nepieļautu, ka tie nelabvēlīgi ietekmē ESUF un to ieguldītāju intereses, un lai nodrošinātu, ka to pārvaldītie ESUF tiek godīgi izmantoti.

2.  ESUF pārvaldnieki īpaši apzina interešu konfliktus, kas var rasties starp

3.  ESUF pārvaldnieki uztur un piemēro efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai atbilstu 1. un 2. punktā minētajām prasībām.

4.  Par interešu konfliktiem izpauž informāciju atbilstīgi 1. punktam, ja ESUF pārvaldnieka izveidotie organizatoriskie pasākumi interešu konfliktu apzināšanai, novēršanai, pārvaldībai un uzraudzībai nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsti riski saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz ieguldītāju interesēm. ESUF pārvaldnieki pirms uzņēmējdarbības sākšanas ieguldītāju vārdā skaidri izpauž tiem interešu konfliktu avotus vai vispārējo raksturu.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 24. pantu, precizējot:

9. pants

1.  ESUF pārvaldnieki katram to pārvaldītajam ESUF piemēro procedūras, lai mērītu ▌, kādā mērā kvalificēti portfeļuzņēmumi, kuros ESUF iegulda, sasniedz labvēlīgu sociālo ietekmi, ko tie ir apņēmušies panākt. Pārvaldītāji nodrošina, ka šīs procedūras ir skaidras un pārredzamas un ietver rādītājus, kas atkarībā no kvalificētā portfeļuzņēmuma sociālā mērķa un funkcijas var ietvert vienu vai vairākus šādus jautājumus:

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 24. pantu, detalizēti izstrādājot šā panta 1. punktā minētās procedūras attiecībā uz dažādiem kvalificētiem portfeļuzņēmumiem.

10. pants

ESUF pārvaldniekiem vienmēr ir pietiekami pašu līdzekļi, un tie izmanto atbilstošus un piemērotus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas nepieciešami ESUF pienācīgai pārvaldībai.

ESUF pārvaldnieki vienmēr ir atbildīgi par to, lai tie varētu pierādīt, ka pašu kapitāls ir pietiekamā apmērā nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, un izklāstīt pamatojumus, kas apliecina šā kapitāla pietiekamību kā izklāstīts 13. pantā.

11. pants

1.  ESUF dibināšanas statūtos vai instrumentos iekļauj noteikumus aktīvu novērtēšanai un nodrošina pareizu un pārredzamu novērtēšanas procesu.

1.a  Ar izmantojamām novērtēšanas procedūrām nodrošina, ka vismaz reizi gadā pienācīgi novērtē aktīvus un aprēķina to vērtību.

1.b   Lai nodrošinātu kvalificēto portfeļuzņēmumu konsekventu novērtēšanu, EVTI izstrādā pamatnostādnes, ar kurām nosaka vienotus principus ieguldījumu apgrozībai šādos uzņēmumos, ņemot vērā šo uzņēmumu primāro mērķi panākt izmērāmu labvēlīgu sociālo ietekmi un peļņu pirmām kārtām un galvenokārt izmantot šīs ietekmes panākšanai.

12. pants

1.  ESUF pārvaldnieki nosūta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei gada pārskatu par katru to pārvaldīto ESUF ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc finanšu gada beigām. Pārskatā apraksta ESUF portfeļa saturu un iepriekšējā gadā veiktās darbības. Pārskatā ietver arī informāciju par ESUF peļņu līdz tā darbības beigām un attiecīgā gadījumā informāciju par peļņas sadali tā darbības laikā. Tajā ietver ESUF revīzijas finanšu pārskatus. Revīzijā apstiprina, ka naudas līdzekļi un aktīvi tiek glabāti fonda vārdā un ka ESUF pārvaldnieks ir izveidojis atbilstošu uzskaites un kontroles sistēmu un nodrošinājis šīs sistēmas piemērošanu to pilnvaru vai kontroles tiesību izmantošanai, kuras attiecas uz ESUF un tā ieguldītāju naudu un aktīviem, un revīziju veic reizi gadā. Gada pārskats ir izveidots atbilstoši esošajiem pārskatu sniegšanas standartiem un nosacījumiem, par ko vienojušies ESUF pārvaldnieks un ieguldītāji. ESUF pārvaldnieki pēc pieprasījuma nosūta pārskatu ieguldītājiem. ESUF pārvaldnieki un ieguldītāji var savā starpā vienoties par papildu informācijas izpaušanu.

2.  Gada pārskatā ietver vismaz:

3.  Ja ESUF pārvaldniekam jāpublicē gada finanšu pārskats saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū(12), attiecībā uz ESUF, šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai gada finanšu pārskata papildinājumā.

13. pants

1.  ESUF pārvaldnieki saistībā ar ESUF, ko tie pārvalda, saviem ieguldītājiem, pirms tie pieņem lēmumu par ieguldījumu, skaidrā un pārredzamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

2.  Visa 1. punktā minētā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Vajadzības gadījumā to regulāri atjaunina un pārskata.

3.  Ja ESUF pārvaldniekam jāpublicē prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību(13), vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz ESUF, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai prospekta ietvaros.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 24. pantu, precizējot:

III NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

14. pants

1.  ESUF pārvaldnieki, kas gatavojas izmantot nosaukumu ’ESUF’ savu ESUF tirdzniecībai, informē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un iesniedz šādu informāciju:

2.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē ESUF pārvaldnieku tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

3.  Reģistrācija ir derīga visā Savienības teritorijā un ļauj ESUF pārvaldniekiem tirgot ESUF ar nosaukumu ’ESUF’ visā Savienībā.

15. pants

16. pants

1.  Tūlīt pēc ESUF pārvaldnieka reģistrācijas, jauna ESUF izveides, jaunas mītnes vietas atrašanas ESUF izveidei vai jaunas dalībvalsts izraudzīšanās, kurā ESUF pārvaldnieks plāno tirgot ESUF, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde šo informāciju paziņo šīs regulas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām dalībvalstīm un EVTI ▌.

2.  Šīs regulas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās uzņēmējas dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu reģistrētajam ESUF pārvaldniekam neuzliek nekādas prasības vai administratīvas procedūras attiecībā uz tā ESUF tirdzniecību un nepieprasa nekādu tirdzniecības apstiprinājumu pirms tās uzsākšanas.

3.  Lai nodrošinātu vienotu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka paziņojuma formātu.

4.  EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..](14).

5.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantā noteikto procedūru pieņemt 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

17. pants

Saskaņā ar šo regulu EVTI uztur centrālu internetā publiski pieejamu datubāzi, kurā iekļauti visi Savienībā reģistrētie ESUF pārvaldnieki un ESUF, kurus tie tirgo, kā arī valstis, kurās šos ESUF tirgo.

18. pants

1.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

1.a   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pamatots iemesls uzskatīt, ka ESUF pārvaldnieks tās teritorijā ir pārkāpis šīs regulas noteikumus, tā nekavējoties informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, kas veic piemērotus pasākumus.

1.b   Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktie pasākumi nav bijuši iedarbīgi vai ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saprātīgā termiņā nav veikusi pasākumus, vai ja ESUF pārvaldnieks turpina tādu rīcību, kas nepārprotami ir pretrunā šai regulai, tad uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, informējot izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, veic visus atbilstīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp paredzot iespēju attiecīgajam pārvaldniekam aizliegt veikt turpmāku ESUF tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

19. pants

20. pants

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvām sankcijām un pasākumus, kas piemērojami šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek piemēroti. Paredzētajām administratīvajām sankcijām un pasākumiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

2.  Līdz ..(15) dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI savus 1. punktā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par jebkuriem attiecīgajiem grozījumiem šajos noteikumos.

21. pants

1.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, ievērojot proporcionalitātes principu, veic atbilstošus 2. punktā minētos pasākumus, ja ESUF pārvaldnieks:

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punktā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstoši veic šādus pasākumus:

3.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē to uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un EVTI par ESUF pārvaldnieka izslēgšanu no reģistra atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam.

4.  Tiesības tirgot Savienībā vienu vai vairākus ESUF ar nosaukumu ’ESUF’ nekavējoties tiek atceltas no dienas, kad kompetentā iestāde pieņem 2. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu.

22. pants

1.  Kompetentās iestādes un EVTI sadarbojas cita ar citu vienmēr, kad tas nepieciešams, lai veiktu savus šajā regulā noteiktos pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Kompetentās iestādes un EVTI apmainās ar visu vajadzīgo informāciju un dokumentiem, lai attiecīgi veiktu savus pienākumus, ko tām uzliek šī regula saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un jo īpaši lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.

22.a pants

Ja starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm rodas domstarpības par vienas kompetentās iestādes novērtējumu, darbību vai bezdarbību jomās, kurās šīs regula paredz sadarbību vai saskaņošanu starp vairāku dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tad kompetentās iestādes šo jautājumu var iesniegt izskatīšanai EVTI, kura var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tām uzticētas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, ja vien šīs domstarpības nav saistītas ar šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu vai 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta -i) punktu.

23. pants

1.  Uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs vai EVTI, kā arī uz kompetento iestāžu un EVTI norīkotajiem revidentiem un speciālistiem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Nekādu konfidenciālu informāciju, ko šīs personas saņem savu pienākumu pildīšanas laikā, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot vispārējā vai kopsavilkuma formā, lai ESUF pārvaldniekus un ESUF nevarētu atsevišķi identificēt, neskarot gadījumus, kas paredzēti krimināllikumā un tiesvedībā, kas saistīta ar šo regulu.

2.  Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai EVTI nedrīkst aizliegt apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem, ko piemēro ESUF pārvaldniekiem un ESUF.

3.  Ja kompetentās iestādes un EVTI saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 1. punktu, tās var to izmantot tikai savu pienākumu veikšanai un administratīvām un tiesvedības procedūrām.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.  Pilnvaras, kas minētas ▌ 3. panta 2. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2. punktā un 13. panta 4. punktā, deleģē Komisijai uz četriem gadiem no ..(16). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms četru gadu termiņa beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tādiem pašiem termiņiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra termiņa beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt ▌ 3. panta 2. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2. punktā un 13. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģēts akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome triju mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par trim mēnešiem.

25. pants

1.  Vēlākais četrus gadus pēc dienas, kad šo regulu sāk piemērot, Komisija pārskata šo regulu. Pārskatā ietver vispārīgu apskatu par šīs regulas noteikumu darbību un tās piemērošanā uzkrāto pieredzi, tostarp par:

2.  Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un pēc apspriešanās ar EVTI Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

25.a pants

1.  Līdz 2017. gada 22. jūlijam Komisija sāk izstrādāt pārskatu par mijiedarbību starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši tiem, kas minēti Direktīvā 2011/61/ES. Šajā pārskatā analizē šīs regulas darbības jomu. Tajā apkopo datus par to, vai darbības joma ir jāpaplašina, lai par ESUF pārvaldniekiem apstiprinātu tādus pārvaldniekus, kuru pārvaldīto ESUF kopējie aktīvi pārsniedz 2. panta 1. punktā noteikto robežvērtību.

2.  Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un pēc apspriešanās ar EVTI Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

26. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 22. jūlija, izņemot ▌ 3. panta 2. punktu, 8. panta 5. punktu, 9. panta 2. punktu un 13. panta 4. punktu, ko piemēro no regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐

priekšsēdētājs

priekšsēdētājs

Padomes vārdā ‐

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7- 0194/2012). (2) * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌. (3) OV C 175, 19.6.2012., 11. lpp. (4) OV C 229, 31.7.2012., 55. lpp. (5) Eiropas Parlamenta ... nostāja (6) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp. (7) OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp. (8) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. (9) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. (10) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (11) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (12) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp. (13) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp. (14) * Deviņi mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (15) * 24 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (16) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem (COM(2011)0860 – C7-0490/2011 – 2011/0417(COD))(1)

P7_TA(2012)0346 A7-0193/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Gr. 2]

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)

P7_TA(2012)0346 A7-0193/2012

Komisijas priekšlikumā

P7_TA(2012)0346 A7-0193/2012

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
REGULA (ES) Nr. .../2012
par Eiropas riska kapitāla fondiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Riska kapitāls nodrošina finansējumu uzņēmumiem, kuri parasti ir ļoti mazi, atrodas savas korporatīvās pastāvēšanas sākumposmā un kuriem ir spēcīgs izaugsmes un paplašināšanās potenciāls. Turklāt riska kapitāla fondi nodrošina ▌ uzņēmumiem vērtīgu kompetenci un zināšanas, uzņēmējdarbības kontaktus, zīmola vērtību un stratēģiskas konsultācijas. Sniedzot finansējumu un konsultācijas šiem uzņēmumiem, riska kapitāla fondi veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt darba vietas un piesaistīt kapitālu, sekmē inovatīvu uzņēmumu izveidi un paplašināšanos, palielina to ieguldījumu pētniecībā un izstrādē un veicina uzņēmējdarbību, inovāciju un konkurētspēju saskaņā ar stratēģijas ’Eiropa 2020’ mērķiem un saistībā ar dalībvalstu ilgtermiņa uzdevumiem, kas noteikti, piemēram, Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas ziņojumā ’Vispārējās tendences 2030. gadam’.

(2)  Ieviešot vienotus noteikumus Savienībā, jāizveido kopēja noteikumu sistēma attiecībā uz Eiropas riska kapitāla fonda nosaukuma ’EuVECA’ izmantošanu, īpaši attiecībā uz fondu, kas darbojas ar šo nosaukumu, portfeļa saturu, to tiesīgajiem ieguldījuma saņēmējiem, ieguldījumu instrumentiem, kurus tie var izmantot, un ieguldītāju kategorijām, kas ir tiesīgas ieguldīt šādos fondos. Bez šāda kopēja regulējuma pastāv risks, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus pasākumus valstu līmenī, radot tiešu nelabvēlīgu ietekmi un šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, jo riska kapitāla fondiem, kas gatavojas darboties visā Savienībā, katrā dalībvalstī tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi. Turklāt atšķirīgas kvalitātes prasības attiecībā uz portfeļa saturu, ieguldījumu saņēmējiem un tiesīgajiem ieguldītājiem varētu radīt dažādus ieguldītāju aizsardzības līmeņus un raisīt neizpratni attiecībā uz ieguldījuma piedāvājumu, kas saistās ar EuVECA. Turklāt ieguldītājiem būtu jāvar salīdzināt dažādu riska kapitāla fondu ieguldījumu piedāvājumus. Jānovērš būtiski šķēršļi riska kapitāla fondu pārrobežu finansējuma piesaistīšanai, jāizvairās no konkurences izkropļošanas starp šiem fondiem un jebkādiem turpmākiem iespējamiem šķēršļiem tirdzniecībai un būtiskiem konkurences kropļojumiem nākotnē. Attiecīgi atbilstošais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, kas interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(3)  Jāpieņem regula, ar kuru izveido vienotus Eiropas riska kapitāla fondiem piemērojamus noteikumus un nosaka atbilstošas prasības visās dalībvalstīs to pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu visā Savienībā, izmantojot nosaukumu ’EuVECA’. Šīm prasībām jānodrošina to ieguldītāju pārliecība, kas gatavojas ieguldīt riska kapitāla fondos.

(4)  Regulas formā izveidojot kvalitātes prasības nosaukuma ’EuVECA’ izmantošanai, būtu jānodrošina, ka šīs prasības tiks tieši piemērotas to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas piesaista līdzekļus, izmantojot šo nosaukumu. Tam būtu jānodrošina vienoti nosacījumi šā nosaukuma izmantošanai, novēršot situāciju, ka valstis izveido atšķirīgas valstu prasības, transponējot direktīvu. Šajā regulā būtu jāparedz, ka to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas izmanto šo nosaukumu, jāievēro vienādi noteikumi visā Savienībā, un tas uzlabotu arī to ieguldītāju pārliecību, kas gatavojas veikt ieguldījumus riska kapitāla fondos. Regula samazinātu arī regulējuma sarežģītību un pārvaldnieka izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu atbilstību nereti atšķirīgiem valstu noteikumiem, ar ko reglamentē riska kapitāla fondu darbību, jo īpaši attiecībā uz tiem pārvaldniekiem, kas gatavojas piesaistīt kapitālu pārrobežu līmenī. Regulai būtu jāpalīdz novērst arī konkurences izkropļojumus.

(4a)  Kā norādīts Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumā ’Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam’, Komisija 2012. gadā pabeigs savu pētījumu par pārrobežu riska kapitāla ieguldījumu nodokļu šķēršļiem ar mērķi 2013. gadā piedāvāt risinājumus, lai novērstu šos šķēršļus, vienlaicīgi nepieļaujot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu.

(4b)  Būtu jāparedz iespēja, ka kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu var pārvaldīt gan iekšēji, gan ārēji. Ja kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu pārvalda iekšēji, tad šis kritērijiem atbilstošais riska kapitāla fonds ir arī pārvaldnieks un tam tādēļ jāpilda visas prasības, ko kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem piemēro saskaņā ar šo regulu, un jābūt reģistrētiem kā tādiem. Tomēr kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds, ko pārvalda iekšēji, nedrīkst būt citu kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu vai pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) ārējs pārvaldnieks.

(5)  Lai skaidrāk noteiktu attiecības starp šo regulu un citiem noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jāparedz, ka šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)(6) 1. pantu un kas ir izveidoti Savienībā un reģistrēti izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem(7), ar nosacījumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu portfeļus. Tomēr būtu jāparedz iespēja, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieki, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu un ir ārēji pārvaldnieki, drīkst papildus pārvaldīt PVKIU, saņemot atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK.

(5a)  Turklāt šo regulu piemēro tikai to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, ▌kuru pārvaldāmie kopējie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību. Tas nozīmē, ka minēto robežvērtību šajā regulā aprēķina atbilstīgi tam, kā aprēķina Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību.

(5b)  Tomēr riska kapitāla fonda pārvaldnieki, kuri reģistrēti saskaņā ar šo regulu, kuru kopējie aktīvi pēc tam pārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību un kuriem tādēļ jāsaņem atļauja no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, var turpināt izmantot nosaukumu ’EuVECA’ attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā, ar nosacījumu, ka tie pilda minētās direktīvas prasības un ka tie turpina pildīt noteiktas prasības, kas šajā regulā paredzētas kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem, lai tie varētu izmantot nosaukumu ’EuVECA’. Tas attiecas gan uz pašreizējiem kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem, gan kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem, kuri izveidoti pēc robežvērtības pārsniegšanas.

(6)  Ja kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki negatavojas izmantot nosaukumu ’EuVECA’, šī regula nebūtu jāpiemēro. Šādos gadījumos turpina piemērot pastāvošos valstu noteikumus un vispārīgos Savienības noteikumus.

(7)  Ar šo regulu būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu raksturu, jo īpaši attiecībā uz portfeļuzņēmumiem, kuros kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem ir atļauts ieguldīt, un izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem. Tas ir nepieciešams, lai skaidri varētu nodalīt kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu no citiem alternatīviem ieguldījumu fondiem, kas piemēro citas, mazāk specializētas ieguldījumu stratēģijas, piemēram, izpirkšanu vai spekulatīvus ieguldījumus nekustamajā īpašumā, ko necenšas veicināt ar šo regulu.

(8)  Atbilstīgi mērķim precīzi norobežot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un lai nodrošinātu ▌koncentrēšanos uz kapitāla nodrošināšanu maziem uzņēmumiem to korporatīvās pastāvēšanas sākotnējā posmā, kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus uzskata par fondiem, kas plāno vismaz 70 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla ieguldīt šādos uzņēmumos ▌. kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds nedrīkstētu vairāk nekā 30 % no savām kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla ieguldīt aktīvos, kas nav kritērijiem atbilstoši ieguldījumi. Tēdējādi, lai gan 30% vienmēr vajadzētu būt maksimālajai robežvērtībai attiecībā uz kritērijiem neatbilstošiem ieguldījumiem, 70% robežvērtība būtu jāpiemēro tikai kritērijiem atbilstošiem ieguldījumiem, ko veic kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda darbības laikā. Minētās robežvērtības aprēķina, pamatojoties uz summām, ko var ieguldīt pēc visu atbilstīgo izmaksu un turējumu skaidrā naudā un tās ekvivalentos atskaitīšanas. Šajā regulā būtu jānosaka precīzi noteikumi minēto ieguldījumu robežvērtību aprēķināšanai.

(8a)  Šīs regulas mērķis ir sekmēt izaugsmi un inovācijas mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) Savienībā. Ieguldījumi kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos, kas reģistrēti trešās valstīs, var nest kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem lielāku kapitālu un tādējādi dot labumu Savienības MVU. Tomēr nekādos apstākļos nedrīkst ieguldīt trešo valstu portfeļuzņēmumos, kas atrodas ’nodokļu oāzēs’ vai jurisdikcijās, kuras nesadarbojas.

(8b)  Kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds nedrīkst atrasties ’nodokļu oāzēs’ vai jurisdikcijās, kuras nesadarbojas, piemēram, trešās valstīs, kurās nav nodokļu vai ir nominālā nodokļa likme, un nenotiek pienācīga sadarbība starp riska kapitāla fonda pārvaldnieka izcelsmes valsts kompetentajām iestādēm un tās trešās valsts uzraudzības iestādēm, kurā kritērijiem atbilstošais riska kapitāla fonds ir reģistrēts, vai arī nenorit efektīva informācijas apmaiņa nodokļu jomā. Kritērijiem atbilstošam riska kapitāla fondam arī nebūtu jāveic ieguldījumi jurisdikcijās, kuras raksturo jebkurš no iepriekš minētajiem kritērijiem.

(8c)  Kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldniekiem jābūt spējīgiem piesaistīt papildu kapitāla saistības šā fonda pastāvēšanas laikā. Šādas papildu kapitāla saistības kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pastāvēšanas laikā būtu jāņem vērā, apsverot nākamos ieguldījumus aktīvos, kas nav kritērijiem atbilstoši aktīvi. Papildu kapitāla saistības būtu pieļaujamas saskaņā ar kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda dibināšanas noteikumos vai instrumentos paredzētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

(8d)  Kritērijiem atbilstošiem ieguldījumiem vajadzētu būt kapitāla vai kvazikapitāla instrumentu formā. Kvazikapitāla instrumenti ietver tādu finansēšanas instrumentu, kurš apvieno pašu kapitālu un parādu, kura ienākumi ir saistīti ar kritērijiem atbilstošā portfeļuzņēmuma peļņu vai zaudējumiem un kurā saistību nepildīšanas gadījumā netiek pilnībā nodrošināta instrumenta atlīdzināšana. Minētie instrumenti ietver dažādus finansēšanas instrumentus, piemēram, subordinētos aizdevumus, kapitāldaļas bez balsstiesībām, līdzdalības aizdevumus, peļņdalības tiesības, konvertējamās obligācijas un obligācijas ar garantijām. Būtu pieļaujams iespējams papildinājums, bet ne aizstājējs, kapitāla un kvazikapitāla instrumentiem un nodrošinātiem vai nenodrošinātiem aizdevumiem, piemēram, pārejas laika finansējums, ko kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds piešķir kritērijiem atbilstošam portfeļuzņēmumam, kurā kritērijiem atbilstošais riska kapitāla fonds jau ir veicis kritērijiem atbilstošus ieguldījumus, ar nosacījumu, ka šādiem aizdevumiem izmanto ne vairāk kā 30% no kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla. Turklāt, lai atspoguļotu riska kapitāla tirgū izmantoto uzņēmējdarbības praksi, kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds drīkst pirkt kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma akcijas no šāda uzņēmuma akcionāriem. Turklāt, lai nodrošinātu iespējami plašākas finansējuma piesaistīšanas iespējas, būtu pieļaujami ieguldījumi citos kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos. Lai novērstu ieguldījumu nopludināšanu kritērijiem atbilstošos portfeļuzņēmumos, kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi drīkst ieguldīt citos kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos tikai tad, ja minētie fondi paši vairāk nekā 10% no to kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla nav ieguldījuši citos kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos.

(8e)  Galvenā riska kapitāla fondu darbība ir sniegt finansējumu MVU, veicot primāros ieguldījumus. Riska kapitāla fondiem nebūtu jāiesaistās sistēmiski svarīgās banku sistēmas darbībās, kas nav paredzētas ierastajā piesardzīgas uzraudzības tiesiskajā regulējumā (tā dēvētās ’paralēlās banku sistēmas darbībās’). Tiem arī nebūtu jāīsteno tipiska privātā kapitāla stratēģija, piemēram, pārpirkšana ar parādsaistību uzņemšanos.

(8f)  Saskaņā ar stratēģiju ’Eiropa 2020’ gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei šīs regulas mērķis ir sekmēt riska kapitāla ieguldījumus inovatīvos MVU, kas darbojas reālajā ekonomikā. Tāpēc uz kredītiestādēm, ieguldījumu sabiedrībēm, apdrošināšanas sabiedrībēm, finanšu kontrolakciju sabiedrībēm un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībēm nebūtu jāattiecina šajā regulā paredzētā kritērijiem atbilstoša portfeļuzņēmuma definīcija.

(9)  Lai ieviestu būtisku drošības pasākumu, kas šajā regulā minētos kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondus nodalītu no plašākas alternatīvo ieguldījumu fondu kategorijas, kas tirgo emitētus vērtspapīrus sekundāros tirgos, ir jāparedz noteikumi, kuriem atbilstīgi kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi veic ieguldījumus galvenokārt tieši emitētos instrumentos.

(10)  Lai piešķirtu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem konkrētu elastīguma līmeni to pārvaldīto kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu ieguldījumu un likviditātes pārvaldībai, ▌tirdzniecību, piemēram, ar kritērijiem neatbilstošu portfeļuzņēmumu akcijām vai kapitāla daļām, vai kritērijiem neatbilstošu ieguldījumu aktīvu iegādi vajadzētu atļaut līdz maksimālajai robežvērtībai, kas nepārsniedz 30 % no kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā kapitāla ▌. ▌

(11)  Lai nodrošinātu, ka nosaukums ’EuVECA’ ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, šajā regulā būtu jāparedz, ka tikai tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kvalitātes kritērijiem, ir tiesīgi izmantot nosaukumu ’EuVECA’, tirgojot kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

(12)  Lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem ir atsevišķs un atpazīstams profils, kas ir atbilstošs to mērķim, būtu jāizveido vienoti noteikumi par portfeļa saturu un ieguldījumu metodēm, ko šādiem kritērijiem atbilstošiem fondiem ir atļauts izmantot.

(13)  Lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi nerada sistēmiskus riskus un ▌ ka šādi fondi savās ieguldījumu darbībās koncentrējas uz atbalsta sniegšanu kritērijiem atbilstošiem portfeļuzņēmumiem, nebūtu jāpieļauj ▌saistību īpatsvara palielināšana fonda līmenī. Riska kapitāla fonda pārvaldnieks drīkstētu veikt aizņēmumus, emitēt parāda obligācijas vai izsniegt garantijas kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda līmenī tikai tādā gadījumā, ja šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz no nepieprasītajām saistībām un tādējādi fonda risks netiek palielināts, pārsniedzot tā atvēlētā kapitāla līmeni. Saskaņā ar šo pieeju kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu ieguldītāju naudas aizdevumi, ko pilnībā sedz no šo ieguldītāju kapitāla saistībām, nepalielina kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda risku un tādēļ būtu jāatļauj. Turklāt, lai ļautu fondam nosegt ārkārtējas likviditātes vajadzības, kas var rasties no brīža, kad no ieguldītājiem pieprasīts atvēlētais kapitāls, līdz faktiskai kapitāla ieskaitīšanai tā kontos, būtu jāpieļauj īstermiņa aizņēmumi, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz nepieprasītā atvēlētā kapitāla apmēru.

(14)  Lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir ▌pieredze un specializētas zināšanas, lai tie paši varētu pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un pienācīgi novērtēt ar šiem fondiem saistītos riskus, un lai saglabātu ieguldītāju pārliecību un uzticību kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem, būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi. Tāpēc kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi ▌būtu jātirgo tikai tādiem ieguldītājiem, kuri ir profesionāli klienti vai kurus var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem(8). Tomēr, lai uzturētu pietiekami plašu ieguldītāju loku ieguldījumiem kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos, ir vēlams, lai arī konkrētiem citiem ieguldītājiem, tostarp finansiāli nodrošinātām privātpersonām, būtu piekļuve kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem. Attiecībā uz šiem citiem ieguldītājiem tomēr būtu jāizveido konkrēti drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka kritērijiem atbilstoši riska kapitāla fondi tiek tirgoti tikai tādiem ieguldītājiem, kam ir atbilstošs profils, lai veiktu šādus ieguldījumus. Šie drošības pasākumi izslēdz tirdzniecību, izmantojot periodiskus uzkrājumu plānus. Turklāt būtu jāparedz iespēja, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieka vadošie darbinieki, direktori vai darbinieki, kas ir iesaistīti fonda pārvaldībā, veic ieguldījumus kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos, ko tie pārvalda, jo šīs personas ir pietiekami kompetentas, lai veiktu riska kapitāla ieguldījumus.

(15)  Lai nodrošinātu, ka tikai tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem attiecībā uz to rīcību tirgū, izmanto nosaukumu ’EuVECA’, šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par uzņēmējdarbības veikšanu un riska kapitāla fonda pārvaldnieka attiecībām ar saviem ieguldītājiem. Tā paša iemesla dēļ šajā regulā būtu jāizveido vienoti nosacījumi attiecībā uz šo pārvaldnieku rīcību interešu konfliktu gadījumā. Šajos noteikumos būtu jāparedz arī tas, ka pārvaldniekam ir jāizveido nepieciešamie organizatoriskie un administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu rīcību interešu konfliktu gadījumā.

(15a)  Ja riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno deleģēt funkcijas trešām personām, riska kapitāla fonda pārvaldnieka funkciju deleģējums trešai personai nevajadzētu skart pārvaldnieka atbildību pret riska kapitāla fondu un tā ieguldītājiem. Turklāt riska kapitāla fonda pārvaldnieks nedrīkstētu deleģēt savas funkcijas tādā mērā, ka to pēc būtības vairs nevar uzskatīt par riska kapitāla fonda pārvaldnieku un tas ir kļuvis par pastkastītes uzņēmumu. Riska kapitāla fonda pārvaldniekam vienmēr būtu jābūt atbildīgam par deleģēto funkciju pienācīgu izpildi un atbilstību šīs regulas noteikumiem. Funkciju deleģējums nedrīkstētu traucēt riska kapitāla fonda pārvaldnieka uzraudzības efektivitāti un jo īpaši kavēt riska kapitāla fonda pārvaldnieka rīcību vai riska kapitāla fonda pārvaldību ieguldītāju interesēs.

(16)  Lai nodrošinātu nosaukuma ’EuVECA’ integritāti, šajā regulā būtu jāietver arī kvalitātes kritēriji attiecībā uz riska kapitāla fonda pārvaldnieka organizāciju. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienotas un proporcionālas prasības nepieciešamībai uzturēt atbilstošus tehniskos resursus un cilvēkresursus ▌.

(16a)  Lai nodrošinātu kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pienācīgu pārvaldību un pārvaldnieka spēju tikt galā ar potenciāliem riskiem, kas izriet no fonda darbības, šajā regulā būtu jāparedz vienotas un proporcionālas prasības riska kapitāla fondu pārvaldniekiem uzturēt pietiekamus pašu līdzekļus. Šāda pašu kapitāla apjomam vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda darbības nepārtrauktību un pienācīgu pārvaldību.

(17)  Ieguldītāju aizsardzības nolūkos jānodrošina kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda aktīvu pienācīga novērtēšana. Tāpēc kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda dibināšanas noteikumos vai instrumentos būtu jāietver noteikumi par aktīvu novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina novērtējuma integritāte un pārredzamība.

(18)  Lai nodrošinātu, ka tie riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu ’EuVECA’, pietiekami atbildīgi veic savas darbības, būtu jāizveido vienoti noteikumi attiecībā uz gada pārskatiem.

(19)  Lai nodrošinātu nosaukuma ’EuVECA’ integritāti ieguldītāju skatījumā, šis nosaukums jāizmanto tikai tiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuru ieguldījumu politika un ieguldījumu saņēmēji ir pilnībā pārredzami. Tāpēc šajā regulā būtu jāizveido vienoti noteikumi par informācijas atklāšanas prasībām, kas ir saistošas riska kapitāla fonda pārvaldniekam attiecībā pret saviem ieguldītājiem. Jo īpaši būtu jānosaka informācijas atklāšanas pienākumi pirms līguma noslēgšanas saistībā ar kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu ieguldījumu stratēģiju un mērķiem, izmantotajiem ieguldījumu instrumentiem, informāciju par izmaksām un saistītajiem maksājumiem un kritērijiem atbilstoša fonda piedāvātā ieguldījuma riska/atlīdzības profilu. Lai sasniegtu augsta līmeņa pārredzamību, šajās informācijas atklāšanas prasībās jāietver arī informācija par to, kā tiek aprēķināts riska kapitāla fonda pārvaldnieka atalgojums.

(20)  Lai nodrošinātu šajā regulā ietverto vienoto prasību efektīvu pārraudzību, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga riska kapitāla fonda pārvaldnieka atbilstību šajā regulā noteiktajām vienotajām prasībām. Tāpēc kritērijiem atbilstoša riska kapitāla pārvaldniekam, kas gatavojas tirgot savus kritērijiem atbilstošos fondus ar nosaukumu ’EuVECA’, būtu jāinformē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē riska kapitāla fonda pārvaldnieks, ja ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ieviesti attiecīgi pasākumi, lai panāktu atbilstību šīs regulas prasībām. Šai reģistrācijai būtu jābūt spēkā visā Savienībā.

(20a)  Lai sekmētu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu efektīvu pārrobežu tirdzniecību, pārvaldnieka reģistrācijai būtu jānorit iespējami ātri.

(20b)  Lai gan šajā regulā ir ietverti drošības pasākumi, lai pārliecinātos, ka fondus izmanto pienācīgi, uzraudzības iestādēm jābūt modrām un jānodrošina, ka minētie drošības pasākumi tiek īstenoti.

(21)  Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šajā regulā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, tajā būtu jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāatjaunina izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegtā informācija.

(22)  Efektīvai šajā regulā noteikto prasību uzraudzībai tajā būtu jāizveido arī pārrobežu ziņošanas process starp kompetentajām uzraudzības iestādēm, ko uzsāk pēc riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrēšanas tā izcelsmes dalībvalstī.

(23)  Lai saglabātu pārredzamus nosacījumus kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecībai visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(9), būtu jāpiešķir pilnvaras uzturēt centrālu datubāzi, kurā ir apkopoti visi kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu pārvaldnieki un to pārvaldītie kritērijiem atbilstošie riska kapitāla fondi, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

(23a)  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks tās teritorijā ir pārkāpis šīs regulas noteikumus, tai nekavējoties atbilstīgi jāinformē izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai jāveic attiecīgi pasākumi.

(23b)  Ja, neraugoties uz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, vai ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nerīkojas saprātīgā laikposmā, vai ja riska kapitāla fonda pārvaldnieks turpina rīkoties pretrunā šīs regulas noteikumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, tostarp vajadzības gadījumā liegt attiecīgajam pārvaldniekam turpināt veikt tā riska kapitāla fondu tirdzniecību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

(24)  Lai nodrošinātu efektīvu šajā regulā noteikto vienoto kritēriju uzraudzību, tajā būtu jāietver kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru saraksts.

(25)  Lai nodrošinātu pareizu izpildi, šajā regulā būtu jāietver administratīvas sankcijas un pasākumi par tās galveno noteikumu pārkāpumiem, proti, attiecībā uz portfeļa saturu, drošības pasākumiem attiecībā uz tiesīgo ieguldītāju identitāti un nosaukuma ’EuVECA’ izmantošanu tikai reģistrētiem riska kapitāla fonda pārvaldniekiem. Būtu jāparedz, ka šo galveno noteikumu pārkāpuma gadījumā tiek aizliegts izmantot šo nosaukumu un riska kapitāla fonda pārvaldnieks tiek izslēgts no reģistra.

(26)  Uzraudzības informācijas apmaiņa būtu jāveic starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un EVTI.

(27)  Efektīvai regulatīvai sadarbībai starp iestādēm, kurām uzticēts uzraudzīt atbilstību vienotajiem kritērijiem, kas noteikti šajā regulā, būtu nepieciešama augsta līmeņa dienesta noslēpuma piemērošana visām attiecīgajām valstu iestādēm un EVTI.

(28)  Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa harmonizācija un augsta līmeņa uzraudzība Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā iestādei ar īpaši specializētu kompetenci izstrādāt iesniegšanai Komisijai to īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas risinājumus.

(29)  Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi)(10). EVTI būtu jāuztic izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā regulā minētās paziņošanas procedūras formātu ▌.

(30)  Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ▌attiecībā uz interešu konfliktu veidiem, no kādiem jāizvairās riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, un šajā saistībā veicamos pasākumus. Ir sevišķi svarīgi, lai sagatavošanas darba laikā Komisija veiktu atbilstošu apspriešanu, tostarp speciālistu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
▌

(32)  Vēlākais četrus gadus pēc dienas, kad šo regulu sāk piemērot, būtu jāveic šīs regulas pārskatīšana, lai ņemtu vērā riska kapitāla tirgus attīstību. Pārskatīšanā būtu jāietver vispārīgs apskats par šīs regulas noteikumu darbību un to piemērošanā uzkrāto pieredzi. Balstoties uz šo pārskatīšanu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(32a)  Turklāt līdz 2017. gada 22. jūlijam Komisijai būtu jāuzsāk izvērtēt mijiedarbību starp šo regulu un noteikumiem par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un to pārvaldniekiem, jo īpaši Direktīvas 2011/61/EK noteikumiem. Minētajā izvērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš šīs regulas darbības jomai, vērtējot to, vai šī darbības joma nebūtu jāpaplašina, lai ļautu lielāku alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem izmantot nosaukumu ’EuVECA’. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(32b)  Šajā izvērtējumā Komisijai būtu jānovērtē visi šķēršļi, kas varētu būt traucējuši ieguldītājiem apgūt fondus, tostarp citu piesardzīgas uzraudzības noteikumu iespējamā ietekme uz institucionāliem ieguldītājiem. Turklāt Komisijai būtu jāapkopo dati, lai novērtētu EuVECA ieguldījumu citās Savienības programmās, piemēram, ’Apvārsnis 2020’, ar kurām cita starpā cenšas sekmēt inovācijas Savienībā.

(32c)  Ņemot vērā Komisijas paziņojumu par rīcības plānu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, un Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu ’Stratēģijas ’Eiropa 2020’ pamatiniciatīva ’Inovācijas savienība'’, ir svarīgi nodrošināt to publisko shēmu efektivitāti, kuras Savienībā izmanto riska kapitāla tirgus atbalstam, un koordinēt un saskaņot dažādus Savienības politikas virzienus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas, tostarp konkurences un pētniecības politiku. Savienības inovācijas un izaugsmes politikas svarīgākais jautājums ir zaļās tehnoloģijas, ņemot vērā mērķi padarīt Savienību par pasaules līderi gudras un ilgtspējīgas izaugsmes jomā, kā arī energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas jomā, tostarp attiecībā uz MVU finansēšanu. Pārskatot šo regulu, ir svarīgi novērtēt tās ietekmi uz sasniegto minēto mērķu īstenošanā.

(32d)  EVTI izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(32e)  Eiropas Investīciju fonds (EIF) cita starpā veic ieguldījumus riska kapitāla fondos visā Savienībā. Pasākumiem, kas šajā regulā paredzēti, lai ļautu vienkārši apzināt riska kapitāla fondus ar konkrētām kopīgām iezīmēm, būtu jāļauj EIF vienkāršāk identificēt šajā regulā minētos riska kapitāla fondus kā iespējamus ieguldījumu mērķus. Tādēļ būtu jāsekmē EIF ieguldījumi Eiropas riska kapitāla fondos.

(33)  Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, īpaši tie, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās dzīves un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants) un uzņēmējdarbības brīvību (16. pants).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(11) reglamentē personas datu apstrādi dalībvalstīs, piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetento iestāžu, īpaši dalībvalstu izvēlētu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu dati brīvu apriti(12) reglamentē personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo regulu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

(35)  Šai regulai nevajadzētu skart valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem.

(36)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt vienotu prasību piemērošanu kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecībai un izveidot vienkāršu riska kapitāla fondu pārvaldnieku reģistrācijas sistēmu, tādējādi pilnībā ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot drošību un uzticamību, kas saistīta ar nosaukuma ’EuVECA’ izmantošanu, ar efektīvu riska kapitāla tirgus darbību un izmaksām tā dažādajām ieinteresētajām personām, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs un tālab tās mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar tajā pašā pantā noteikto proporcionalitātes principu ▌ šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā regulā paredzētas vienotas prasības un nosacījumi tiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas gatavojas izmantot nosaukumu ’EuVECA’, attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā, tādējādi veicinot netraucētu iekšējā tirgus darbību. Tajā paredzēti vienoti noteikumi attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecību tiesīgiem ieguldītājiem visā Savienībā, kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu portfeļa saturu, kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu izmantojamajiem ieguldījumu instrumentiem un metodēm, kā arī to riska kapitāla fondu pārvaldnieku organizāciju, rīcību un pārredzamību, kas tirgo kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

2. pants

1.  Šo regulu piemēro 3. panta b) apakšpunktā definēto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuru kopējie pārvaldītie aktīvi nepārsniedz Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību, kuri ir izveidoti Savienībā un kuriem jāreģistrējas savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajās iestādēs saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka šie pārvaldnieki pārvalda kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu portfeļus ▌.

1.a  Riska kapitāla fonda pārvaldnieki, kuri atbilstīgi šai regulai reģistrēti saskaņā ar 13. pantu, kuru kopējie aktīvi pēc tam palielinās, pārsniedzot Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto robežvērtību un kuriem tādēļ jāsaņem atļauja no savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, var turpināt izmantot nosaukumu ’EuVECA’ attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu tirdzniecību Savienībā, ar nosacījumu, ka tie pilda minētās direktīvas prasības un ka tie turpina pildīt šīs regulas 3. panta, 5. panta un 12. panta b) un ga) apakšpunkta prasības attiecībā uz kritērijiem atbilstošiem riska kapitāla fondiem.

1.b  Riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu, var pārvaldīt arī PVKIU, saņemot atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, ar nosacījumu, ka viņi ir ārējie pārvaldnieki.

▌

3. pants

Attiecībā uz pirmās daļas i) apakšpunktu, ja no juridiskās formas viedokļa kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds drīkst veikt iekšēju pārvaldību un ja fonda pārvaldes struktūra izvēlas neiecelt ārēju pārvaldnieku, tad kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds pats ir arī riska kapitāla fonda pārvaldnieks. Kritērijiem atbilstošs riska kapitāla fonds, kas ir reģistrēts kā iekšējs riska kapitāla fonda pārvaldnieks, nevar tikt reģistrēts kā ārējs riska kapitāla fonda pārvaldnieks citiem kolektīviem ieguldījumu uzņēmumiem.

II NODAĻA

NOSACĪJUMI NOSAUKUMA ’EIROPAS EuVECA’ IZMANTOŠANAI

4. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, var izmantot nosaukumu ’EuVECA’, tirgojot kritērijiem atbilstošus riska kapitāla fondus visā Savienībā.

5. pants

1.  Riska kapitāla fonda pārvaldnieks nodrošina, ka, iegādājoties aktīvus, kas nav būtiski ieguldījumi, ne vairāk kā 30 % no fonda kopējām kapitāla iemaksām un nepieprasītā atvēlētā kapitāla tiek izmantoti tādu aktīvu iegādei, kas nav būtiski ieguldījumi; šos 30 % aprēķina, pamatojoties uz summām, ko var ieguldīt pēc visu atbilstīgo izmaksu un turējumu skaidrā naudā un tās ekvivalentos atskaitīšanas; aprēķinot šo ierobežojumu, neņem vērā īstermiņa līdzdalību skaidrā naudā un tās ekvivalentos, jo skaidru naudu un tās ekvivalentus neuzskata par ieguldījumiem.

2.  Riska kapitāla fonda pārvaldnieks nedrīkst kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda līmenī piemērot nekādu metodi, ar ko tiek palielināts fonda risks, pārsniedzot tā atvēlētā kapitāla apjomu, ne ar naudas vai vērtspapīru aizņēmumiem, ne iesaistīšanos atvasinājumu pozīcijās, ne arī jebkādos citos veidos.

2.a  Riska kapitāla fonda pārvaldnieks drīkst veikt aizņēmumus, emitēt parāda obligācijas vai izsniegt garantijas kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda līmenī, ja šādus aizņēmumus, parāda obligācijas vai garantijas sedz no nepieprasītajām saistībām.

▌

6. pants

1.  Riska kapitāla fondu pārvaldnieki tirgo to pārvaldībā esošās kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu daļas un akcijas tikai tādiem ieguldītājiem, kuri tiek uzskatīti par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļu vai kurus pēc pieprasījuma var uzskatīt par profesionāliem klientiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma II iedaļu, vai citiem ieguldītājiem, ja

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro ieguldījumiem, ko veic riska kapitāla fonda pārvaldnieka vadošie darbinieki, direktori vai darbinieki, kas iesaistīti riska kapitāla fonda pārvaldnieka darbības vadībā, veicot ieguldījumus kritērijiem atbilstošos riska kapitāla fondos, ko tie pārvalda.

7. pants

7.a pants

1.  Ja riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno deleģēt savas funkcijas trešām personām, pārvaldnieka funkciju deleģējums trešai personai neskar pārvaldnieka atbildību pret riska kapitāla fondu un tā ieguldītājiem; turklāt pārvaldnieks nedrīkst deleģēt savas funkcijas tādā mērā, ka to pēc būtības vairs nevar uzskatīt par kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldnieku un tas kļūst par pastkastītes uzņēmumu.

2.  Funkciju deleģējums nedrīkst traucēt riska kapitāla fonda pārvaldnieka uzraudzības efektivitāti un jo īpaši kavēt fonda pārvaldnieka rīcību vai fonda pārvaldību ieguldītāju interesēs.

8. pants

1.  Riska kapitāla fondu pārvaldnieki apzina un novērš interešu konfliktus un gadījumos, kad tos nevar novērst, pārvalda un uzrauga tos, un saskaņā ar 4. punktu nekavējoties atklāj informāciju par šiem interešu konfliktiem, lai nepieļautu, ka tie nelabvēlīgi ietekmē kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu un to ieguldītāju intereses, un lai nodrošinātu, ka to pārvaldītie kritērijiem atbilstošie riska kapitāla fondi tiek godīgi izmantoti.

2.  Riska kapitāla fondu pārvaldnieki īpaši apzina interešu konfliktus, kas var rasties starp:

3.  Riska kapitāla fondu pārvaldnieki uztur un piemēro efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai atbilstu 1. un 2. punktā minētajām prasībām.

4.  Par interešu konfliktiem atklāj informāciju atbilstīgi 1. punktam, ja riska kapitāla fonda pārvaldnieka izveidotie organizatoriskie pasākumi interešu konfliktu apzināšanai, novēršanai, pārvaldībai un uzraudzībai nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka tiks novērsti riski saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz ieguldītāju interesēm. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki pirms uzņēmējdarbības sākšanas ieguldītāju vārdā skaidri atklāj tiem interešu konfliktu avotus vai vispārējo raksturu.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 23. pantā minētajiem pasākumiem, precizējot:

9. pants

Riska kapitāla fondu pārvaldniekiem vienmēr ir pietiekami pašu līdzekļi, un tie izmanto atbilstošus un piemērotus cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas nepieciešami kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu pienācīgai pārvaldībai.

Riska kapitāla fondu pārvaldniekiem vienmēr ir pienākums nodrošināt, ka tie spēj pamatot pašu kapitāla pietiekamību, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, un atklāt pamatojumu tam, ka pašu kapitāls ir pietiekams, kā norādīts 12. pantā.

10. pants

Kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda dibināšanas noteikumos vai instrumentos iekļauj noteikumus aktīvu novērtēšanai, ar kuriem nodrošina pareizu un pārredzamu novērtēšanas procesu.

Ar izmantotajām novērtēšanas procedūrām nodrošina, ka aktīvi tiek pienācīgi novērtēti un to vērtība tiek aprēķināta vismaz reizi gadā.

11. pants

1.  Riska kapitāla fonda pārvaldnieks nosūta izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei gada pārskatu par katru tā pārvaldīto kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc finanšu gada beigām. Pārskatā apraksta kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda portfeļa saturu un iepriekšējā gadā veiktās darbības. Tajā atklāj arī kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda peļņas apmēru tā darbības beigās un attiecīgā gadījumā peļņas sadali darbības laikā. Tajā ietver kritērijiem atbilstošā riska kapitāla fonda revīzijas finanšu pārskatus. Revīzijā apstiprina, ka naudas līdzekļi un aktīvi ir turējumā fonda vārdā un ka riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir izveidojis un veicis atbilstīgu uzskaiti un pārbaudes attiecībā uz jebkādu pilnvaru izmantošanu vai kontroli pār kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda vai tā ieguldītāju naudas līdzekļiem un aktīviem, un to veic vismaz reizi gadā. Atbilstoši esošajiem pārskatu sniegšanas standartiem un nosacījumiem, par ko vienojušies riska kapitāla fonda pārvaldnieks un ieguldītāji, sagatavo gada pārskatu. Riska kapitāla fonda pārvaldnieks pēc pieprasījuma nosūta pārskatu ieguldītājiem. Riska kapitāla fondu pārvaldnieki un ieguldītāji var savā starpā vienoties par papildu informācijas izpaušanu.

2.  Ja riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublicē gada finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū(13), attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu, 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai gada finanšu pārskata papildinājumā.

12. pants

1.  Riska kapitāla fondu pārvaldnieki attiecībā uz to pārvaldītajiem kritērijiem atbilstošajiem riska kapitāla fondiem saviem ieguldītājiem, pirms tie pieņem lēmumu par ieguldījumu, skaidrā un saprotamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

1.a   Visa 1. punktā minētā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. To regulāri atjaunina un attiecīgā gadījumā pārskata.

2.  Ja kritērijiem atbilstoša riska kapitāla fonda pārvaldniekam jāpublicē prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību(14), vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz kritērijiem atbilstošu riska kapitāla fondu, šā panta 1. punktā minēto informāciju var sniegt atsevišķi vai prospekta ietvaros.

III NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

13. pants

1.  Riska kapitāla fondu pārvaldnieki, kas gatavojas izmantot nosaukumu ’EuVECA’ savu kritērijiem atbilstošo riska kapitāla fondu tirdzniecībai, informē par to savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un iesniedz šādu informāciju:

2.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē riska kapitāla fonda pārvaldnieku tikai tad, ja ir pārliecinājusies, ka ir ievēroti šādi nosacījumi: