Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Situācija cilvēktiesību jomā Apvienotajos Arābu Emirātos |
| |||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi (GCC)(1), – ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Arābijas pussalu vizīti Apvienotajos Arābu Emirātos no 2012. gada 29. aprīļa līdz 3. maijam, – ņemot vērā Apvienoto Arābu Emirātu konstitūcijas 30. pantu, – ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartu, kurai Apvienotie Arābu Emirāti ir pievienojušies, – ņemot vērā gada ziņojumus par cilvēktiesībām, – ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju, – ņemot vērā 2004. gadā pieņemtās un 2008. gadā atjauninātās ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, – ņemot vērā līdzpriekšsēdētāju paziņojumu ES un GCC Apvienotās padomes un ministru 22. sanāksmē, kas notika Luksemburgā 2012. gada 25. jūnijā, – ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves paziņojumu pēc 2011. gada 20. aprīlī notikušās ES un GCC Apvienotās padomes un ministru sanāksmes un viņas piezīmes pēc 2012. gada 25. jūnijā notikušās ES un GCC Apvienotās padomes un ministru 22. sanāksmes, – ņemot vērā 1989. gada 25. februāra sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Persijas līča Sadarbības padomi, – ņemot vērā kopīgo rīcības programmu (2010–2013) ES un Persijas līča Sadarbības padomes 1988. gada sadarbības nolīguma īstenošanai, – ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, – ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), – ņemot vērā Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to (Palermo protokolu), ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un ANO Konvenciju par bērna tiesībām (CRC), – ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par personu, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību 2012. gada 12. aprīļa ieteikumus, – ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu, A. tā kā Apvienoto Arābu Emirātu valdība 2012. gadā ir pastiprinājusi cilvēktiesību aktīvistu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu apspiešanu un savas politiskās pārliecības dēļ ir aizturētas jau 64 personas; B. tā kā lielākā daļa no šīm personām apcietinājumā tiek turētas bez tiesībām sazināties, ir aizdomas par spīdzināšanu un viņām tiek liegta juridiskā palīdzība; C. tā kā aizturēto vidū ir Apvienoto Arābu Emirātu Studentu asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Mansoor al-Ahmadi, viens praktizējošs tiesnesis Mohamed al-Abdouly, divi bijušie tiesneši Khamis al-Zyoudiand un Ahmed al-Za’abi un divi sabiedrībā labi pazīstami juristi cilvēktiesību jomā ‐ bijušais Juristu asociācijas priekšsēdētājs Mohamed al-Mansoori un Mohamed al-Roken; D. tā kā ir aizdomas, ka pret tā Emirātu advokāta, kas aizturētajiem sniedz juridisku palīdzību, biroja darbiniekiem ir vērsta sistemātiska vajāšanas un iebiedēšanas kampaņa, tostarp valsts drošības apsvērumu dēļ izraidot trīs darbiniekus, kuri nav Emirātu valstspiederīgie; tā kā tiek vajāti arī tie advokāti, kas ir ieradušies Apvienotajos Arābu Emirātos, lai aizturētajiem sniegtu juridisku palīdzību; E. tā kā pret cilvēktiesību aizstāvjiem un demokrātijas aktīvistiem vēršas, viņus vajājot, nosakot ceļošanas aizliegumus un vārda brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, patvaļīgi aizturot, atņemot pilsonību, deportējot un nelikumīgi turot apcietinājumā; F. tā kā Apvienoto Arābu Emirātu iestādes apgalvo, ka šo personu apspiešana ir atbilde uz ārvalstu atbalstītu islāmistu plānu, kura mērķis ir gāzt valdību; tā kā visas aizturētās personas ir saistītas ar miermīlīgu islāmistu grupējumu Al-Islah, kas Apvienotajos Arābu Emirātos ir darbojies kopš 1974. gada; tā kā pierādījumi liecina, ka valsts drošība ir aizsegs, lai apspiestu miermīlīgos aktīvistus, tādējādi slāpējot viņu prasības pēc konstitucionālas reformas un reformas attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem, piemēram, bezvalstniecību; G. tā kā pēdējo nedēļu laikā pret labi zināmo cilvēktiesību aizstāvi un blogeri Ahmed Mansoor tika vērsti divi uzbrukumi, viņš regulāri tiek iebiedēts un viņam tiek izteikti draudi; tā kā 2011. gadā viņš septiņus mēnešus pavadīja cietumā un pēc tam, novembrī, tika notiesāts par valsts galveno amatpersonu apvainošanu; tā kā iestādes viņam ir atņēmušas pasi un patvaļīgi aizliegušas ceļot; H. tā kā Ahmed Mansoor un citi aktīvisti tika apsūdzēti par valsts politiķu apvainošanu pēc tam, kad viņi bija sagatavojuši un parakstījuši petīciju, pieprasot nodrošināt lielāku politisko līdzdalību ar vēlēta parlamenta palīdzību, kam būtu plašas likumdošanas un regulatīvās pilnvaras; I. tā kā 2012. gada 15. jūlijā valsts apsūdzības uzturētājs paziņoja, ka aizturēto politisko oponentu grupas lietā notiks izmeklēšana saistībā ar “noziegumu pret valsts drošību” plānošanu, iebildumiem pret “Apvienoto Arābu Emirātu konstitūciju un valdošo kārtību” un saiknes uzturēšanu ar “ārvalstu organizācijām un kustībām”; J. tā kā kriminālkodekss ļauj iestādēm apsūdzēt cilvēkus par valdību kritizējoša viedokļa paušanu, lai gan Apvienotajos Arābu Emirātos vārda un preses brīvībai ir nodrošināta konstitucionālā aizsardzība; tā kā ir slēgts vismaz viens interneta diskusiju forums un Apvienotajos Arābu Emirātos ir bloķēta piekļuve vairākām tīmekļa vietnēm, kurās tiek iztirzāti politiski jautājumi; K. tā kā Apvienoto Arābu Emirātu iestādes 2012. gadā pārtrauca labi zināmu un starptautiski atpazīstamu nevalstisko organizāciju darbību, kuras šajā reģionā veicināja demokrātiju, proti, slēdzot Nacionālā demokrātijas institūta biroju Dubaijā un demokrātijas atbalstam izveidotās Vācijas ideju laboratorijas “Konrad-Adenauer-Stiftung” biroju Abū Dabī; L. tā kā saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojusi īpašā referente jautājumos par personu tirdzniecību, Apvienotajos Arābu Emirātos cilvēku tirdzniecība nolūkā izmantot viņus par darbaspēku joprojām ir plaši izplatīta parādība un šādas tirdzniecības upuri netiek identificēti; M. tā kā valdība 2010. gada sākumā sasniedza nelielu progresu, īstenojot CEDAW komitejas ieteikumu; N. tā kā Apvienoto Arābu Emirātos joprojām tiek piespriesti nāvessodi, 1. pauž lielas bažas par uzbrukumiem, represijām un iebaidīšanu, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem, politiskajiem aktīvistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas miermīlīgi īsteno savas pamattiesības uz vārda, uzskatu un pulcēšanās brīvību; aicina Apvienoto Arābu Emirātu iestādes nekavējoties pārtraukt notiekošo apspiešanu; 2. prasa bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas ieslodzītas savas pārliecības dēļ, un aktīvistus, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus, un aicina Apvienoto Arābu Emirātu iestādes nodrošināt, lai personas, kuras aizturētas uz aizdomu pamata par likumpārkāpumu, tiktu tiesātas, viņām tiktu uzrādīta apsūdzība un sniegta juridiskā palīdzība pēc izvēles; 3. aicina Apvienoto Arābu Emirātu iestādes veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar uzbrukumiem un publiski izteiktajiem draudiem Ahmed Mansoor, kā arī izmeklēt visus pārējos vajāšanas un uzbrukumu gadījumus; 4. prasa ievērot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda brīvību gan tiešsaistē, gan nesaistē, pulcēšanās brīvību, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un tiesības uz taisnīgu tiesu; 5. atzinīgi vērtē to, ka Apvienotie Arābu Emirāti 2012. gada 19. jūlijā pievienojās ANO Konvencijai pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, un mudina Apvienoto Arābu Emirātu iestādes apstiprināt apņemšanos pildīt nolīgumos paredzētās saistības, veicot rūpīgu, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar iespējamiem spīdzināšanas un cilvēku piespiedu pazušanas gadījumiem; 6. aicina Apvienotos Arābu Emirātus apstiprināt nodomu “ievērot visaugstākos cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības standartus” atbilstoši to lūgumam par dalību ANO Cilvēktiesību padomē laikā no 2013. līdz 2015. gadam, ratificējot ICCPR, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālām un kultūras tiesībām (ICESCR) un šo dokumentu fakultatīvos protokolus un izdodot visiem ANO īpašo procedūru pilnvaru turētājiem pastāvīgu uzaicinājumu apmeklējumam; 7. kategoriski nosoda nāvessoda piemērošanu; 8. atzinīgi vērtē jaunā ES tiesību aktu kopuma cilvēktiesību jomā pieņemšanu un mudina Eiropas iestādes, tostarp ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, kopīgi ar 27 dalībvalstīm veikt konkrētus pasākumus, lai ar demaršiem, publiskiem paziņojumiem un iniciatīvām Cilvēktiesību padomē attiecībās ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem nodrošinātu skaidru un principiālu politiku, kas pievēršas vēl aizvien notiekošajiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; 9. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi un Eiropas iestādes attiecībās ar visām trešām valstīm, tostarp stratēģiskajiem partneriem, uzmanības centrā izvirzīt cilvēktiesības, liekot īpašu uzsvaru uz nākamo ES un GCC ministru sanāksmi; 10. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt centienus pastiprināt sadarbību starp ES un Persijas līča reģiona valstīm un veicināt savstarpēju sapratni un uzticēšanos; uzskata, ka regulāras parlamentu sanāksmes starp Parlamentu un tā partneriem šajā reģionā ir nozīmīgs forums, lai veidotu konstruktīvu un atklātu dialogu par visām pusēm svarīgiem jautājumiem; 11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Apvienoto Arābu Emirātu valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes dalībvalstu valdībām.
| ||||||||||
| Meiteņu diskriminācija Pakistānā, jo īpaši Malala Yousafzai lieta |
| |||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par sieviešu stāvokli Afganistānā un Pakistānā(1), – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju Pakistānā, it īpaši 2011. gada 20. janvāra(2) un 2010. gada 20. maija rezolūciju(3), – ņemot vērā 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(4), – ņemot vērā augstās pārstāves preses sekretāra 2012. gada 10. oktobra paziņojumu par jaunās cilvēktiesību aktīvistes sašaušanu Pakistānā, – ņemot vērā ANO struktūras dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai (UN Women) izpilddirektores 2012. gada 10. oktobra paziņojumu par uzbrukumu Malala Yousafzai, – ņemot vērā Padomes secinājumus par neiecietību, diskrimināciju un vardarbību ticības vai pārliecības dēļ, ko tā pieņēma 2011. gada 21. februārī, – ņemot vērā 2012. gada martā pieņemto ES un Pakistānas attiecību stiprināšanas piecgades plānu, kurā iekļautas tādas prioritātes kā laba pārvaldība, sadarbība sieviešu līdzdalības jomā un cilvēktiesību dialogs, – ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnija secinājumus par Pakistānu, kurā uzsvērts, ka ES no tās sagaida cilvēktiesību veicināšanu un ievērošanu, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055), – ņemot vērā 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (UDHR) 26. pantu, – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1993. gada 20. decembra Deklarāciju par vardarbības izskaušanu pret sievietēm, – ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību un ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1888 (2009) par seksuālo vardarbību pret sievietēm un bērniem bruņota konflikta situācijās, kurā uzsvērta visu valstu atbildība izbeigt nesodāmību un sākt to personu kriminālvajāšanu, kuras izdarījušas noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, tai skaitā noziegumus, kas saistīti ar seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, – ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu, A. tā kā 2012. gada 9. oktobrī 14. gadīgajai Svātas ielejas iedzīvotājai Malala Yousafzai uzbruka skolas autobusā ceļā uz mājām un iešāva galvā un kaklā, nodarot smagus miesas bojājumus, un uzbrukumā ievainojot vēl divas citas meitenes; B. tā kā Malala Yousafzai bija kļuvusi par nacionālās pretošanās simbolu Taliban centieniem atņemt meitenēm izglītības iespējas, jo viņa kopš 11 gadu vecuma par to raksta savos emuāros, 2011. gadā saņemot Nacionālo jauniešu miera prēmiju, kas viņai par godu tika pārsaukta par Nacionālo Malalas miera prēmiju; C. tā kā par pēc uzbrukuma par to atbildību uzņēmās Tehreek-e-Taliban Pakistan (TTP) grupējums, sniedzot paziņojumu, kurā tas norādīja, ka ir svarīgi nogalināt ikvienu, kas īsteno kampaņu pret islāma likumiem un ka tas centīsies nogalināt Malala Yousafzai, ja viņa atlabs no šiem ievainojumiem; D. tā kā Pakistānā un citās musulmaņu valstīs ir notikuši protesti, lai paustu apbrīnu un solidaritāti Malala Yousafzai un nosodītu Taliban brutālo uzbrukumu; E. tā kā uz to ir reaģējuši drošības spēki, arestējot daudzus noziegumā aizdomās turamos, un tā kā Pakistānas parlaments ir apspriedis rezolūcijas pieņemšanu, kurā nosodītu šo uzbrukumu, tomēr pret to ir iebildusi galvenā opozīcijas partija, Pakistānas musulmaņu līga–N; F. tā ka pēdējo 12 mēnešu laikā pirms uzbrukuma Malala Yousafzai ir nogalinātas cilvēktiesību aktīvistes Farida Afridi un Zarteef Afridi, iespējams, par viņu centieniem sieviešu labklājības un izglītības labā; G. tā kā pēdējos mēnešos Pakistānā joprojām notiek bruņotu grupu uzbrukumi, kuros izmanto iebiedēšanas taktiku un ietekmējas no Taliban vai Al-Qaida, tostarp TTP, grupējumiem vai sadarbojas ar tiem, un šie uzbrukumi bieži ir vērsti uz valdības mītnēm, skolām un civiliedzīvotājiem, arī bērniem, Haiberas Paštunkvas (Khyber Pakhtunkhwa) jeb Ziemeļrietumu pierobežas provincē, Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos (FATA) un pilsētās; H. tā kā 2011. gadā tika ziņots par 11 gadījumiem, kad bruņoti grupējumi bija izmantojuši bērnus, lai tie veiktu pašnāvnieku uzbrukumus, bērni ir cietuši vispārējos uzbrukumos, tostarp ar pašizgatavotiem spridzināšanas līdzekļiem un pašnāvnieku bumbu sprādzienos, attiecīgajā laikposmā 57 bērnus nogalināja kājnieku bumbas, sprādzienbīstamas kara munīcijas atliekas un pašizgatavoti spridzināšanas līdzekļi, bumbu sprādzieni, apšaudes un mērķtiecīgi uzbrukumi, turklāt tiek apgalvots, ka 2011. gada 13. septembrī TTP uzbruka skolas autobusam Haiberas Paštunkvas provincē, nogalinot četrus bērnus; I. tā kā pēc valdības sniegtajām ziņām konflikta dēļ ar Taliban grupējumu Haiberas Paštunkvas provincē 2012. gadā tika iznīcinātas 246 skolas (59 meiteņu skolas, 187 zēnu skolas) un bojātas 763 skolas (244 meiteņu skolas, 519 zēnu skolas), atņemot tūkstošiem bērnu iespēju gūt izglītību; J. tā kā no 2009. gada bruņotie grupējumi joprojām tieši uzbrūk meiteņu skolām, izmantojot bumbas un pašizgatavotus spridzināšanas līdzekļus, kā rezultātā 2011. gadā 152 gadījumos ir daļēji vai pilnīgi iznīcinātas skolu ēkas Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos un Haiberas Paštunkvas provincē; tā kā tiek apgalvots, ka šie uzbrukumi bija paredzēti, lai atriebtos par militārajām operācijām šajā reģionā un pretotos sekulārajai izglītībai un meiteņu izglītošanai; tā kā pēdējais uzbrukums meiteņu skolai tika veikts 2012. gada 25. septembrī Čarsadas apgabalā; K. tā kā daudzu sieviešu un meiteņu situācija Pakistānā ir ļoti nopietna un tā kā pēc Pasaules dzimumu nevienlīdzības indeksa Pakistāna sievietēm ir pasaulē trešā bīstamākā vieta; L. tā kā Unesco struktūras “Izglītība visiem” 2012. gada 16. oktobra globālajā novērošanas ziņojumā tika norādīts, ka Pakistāna ir samazinājusi izglītībai paredzēto finansējumu līdz mazāk par 2,3 % no nacionālā kopprodukta, neraugoties uz to, ka šajā valstī ir otrais lielākais skolu neapmeklējošo meiteņu skaits pasaulē; M. tā kā meitenes joprojām bieži vien cieš no vardarbības ģimenē, cilvēku tirdzniecības un piespiedu laulībām vai viņas izmanto kā izlīguma valūtu domstarpību risināšanā; N. tā kā lielākajā daļā gadījumu pret sievietēm un meitenēm vērstās vardarbības veicēji paliek nesodīti; O. tā kā Pakistānā ir spēkā daudzi sievietes diskriminējoši likumi, tomēr Pakistānas valdība 2011. un 2012. gadā ir pieņēmusi jaunus likumus, lai efektīvāk apkarotu pret sievietēm vērsto diskrimināciju un vardarbību, tostarp likumus pret piespiedu laulībām, sieviešu aizskaršanu darba vietā un mājās un uzbrukumus ar skābēm; tā kā šie likumi vēl ir jāīsteno un jānodrošina to izpilde; P. tā kā Taliban kontroles palielināšanās dažās teritorijās negatīvi ietekmē sievietes un meitenes, neļaujot viņam izmantot savas tiesības; Q. tā kā 2012. gada attiecību stiprināšanas piecgades plānā ES atkārtoti apliecināja apņemšanos veidot stipras ilgtermiņa partnerattiecības ar Pakistānu, pamatojoties uz savstarpējām interesēm un kopīgām vērtībām, atbalstot Pakistānas demokrātiskās iestādes un pilsonisko pārvaldi, kā arī pilsonisko sabiedrību; R. tā kā ES ‐ lai gan ir gatava turpināt sadarbību ‐ paļaujas uz to, ka Pakistāna ievēros savas starptautiskās saistības, it īpaši drošības un cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, jomā; S. tā kā ES un Pakistāna 2012. gada 5. jūnijā paziņoja, ka tiek dibināta Terorisma apkarošanas koordinācijas komiteja, lai pastiprinātu sadarbību terorisma apkarošanā; T. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punkts paredz, ka demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un mērķi un ka tās ir vispārējs pamats attiecībām ar trešām valstīm; tā kā ES palīdzība tirdzniecības un attīstības jomā ir atkarīga no cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanas, 1. stingri nosoda vardarbīgo uzbrukumu Malala Yousafzai un nopietnu ievainojumu nodarīšanu divām viņas klasesbiedrenēm, atzīmējot, ka šis uzbrukums ir smags bērna tiesību pārkāpums un trieciens gan cilvēka pamatvērtībām, gan visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Pakistānā; 2. pauž apbrīnu un atzinību par Malala Yousafzai drosmi un apņēmību, ar kādu viņa tik agrīnā vecumā ir iesaistījusies cīņā par meiteņu tiesībām iegūt izglītību un ir kļuvusi par paraugu daudzām sava vecuma meitenēm; atzinīgi vērtē Pakistānas militāro ārstu un Apvienotās Karalistes ārstu ātro rīcību un pauž stipras cerības, ka meitene spēs pilnībā atveseļoties no nopietnajiem ievainojumiem; 3. atzinīgi vērtē lielas daļas Pakistānas sabiedrības, akadēmiski izglītoto musulmaņu un lielākās daļas svarīgāko politisko partiju plašo nosodījumu šim uzbrukumam; aicina visas politiskās partijas skaidri nosodīt Pakistānas Taliban organizāciju (TTP), kas uzņēmusies atbildību par šo uzbrukumu; 4. pauž atbalstu visām tām Pakistānas ģimenēm, kas mudina savas meitas iegūt izglītību; 5. aicina Pakistānas valdību nodrošināt Malala Yousafzai un viņas ģimenes drošību un saukt pie atbildības tos, kas ir vainojami šajā uzbrukumā; aicina Pakistānas valdību nodrošināt citu cilvēktiesību aktīvistu ‐ it īpaši sabiedriski un politiski aktīvu sieviešu un meiteņu ‐ drošību, kuri ir saņēmuši draudus no Taliban un citiem ekstrēmistu grupējumiem; pauž bažas par draudiem, ko saņēmusi 17 gadus vecā Hinna Khan un viņas ģimene; 6. pauž nopietnas bažas par sieviešu un meiteņu stāvokli un par atkārtotajiem ziņojumiem par bērnu un sieviešu tiesību pārkāpumiem Pakistānā, tai skaitā ziņojumiem par gadījumiem, kad bruņotas grupas izmanto bērnus pašnāvnieku uzbrukumu veikšanai; uzsver, ka sieviešu un meiteņu stāvoklim Pakistānā steidzami jāvelta pastiprināta starptautiskā uzmanība; 7. pauž dziļas bažas par vardarbīgā ekstrēmisma pastiprināšanos, kas nopietni apdraud sievietes un meitenes, kā arī par iebiedēšanas un vardarbības pielietošanu, kas jau ir novedusi pie meiteņu skolu uzspridzināšanas un sieviešu pēršanas Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos (FATA) un Haiberas Paštunkvas provincē; 8. mudina Pakistānas iestādes saukt pie kriminālatbildības indivīdus un grupas, kas musina uz vardarbību, un it īpaši tos, kuri pieprasa nogalināt tos cilvēkus un pat cilvēku grupas, kuri viņiem nepiekrīt; 9. prasa, lai Pakistānas valdība īstenotu daudz lielākus centienus simtiem, ja ne tūkstošiem, piespiedu kārtā pazudušo personu, tai skaitā bērnu, daži no kuriem ir deviņus desmit gadus vecas meitenes, meklēšanā; prasa publicēt valdības iekšējās izmeklēšanas rezultātus, kura tika veikta, lai noteiktu šīs problēmas apmērus; 10. atzinīgi vērtē 2012. gada 10. janvārī uzsākto bērnu aizsardzības politiku Federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos, kuras mērķis ir īstenot plānu, kas paredz visās FATA aģentūrās izveidot bērnu aizsardzības dienestus un bērnu aizsardzības vienības; 11. atzinīgi vērtē to, ka 2010. gadā pieņemtais Bērnu aizsardzības likums, kas jau ir stājies spēkā Haiberas Paštunkvas (Khyber Pakhtunkhwa) provincē, tagad ir nekavējoties jāpiemēro arī Provinciāli pārvaldītajos cilšu apgabalos (PATA), tai skaitā Svātā; cer, ka šī likuma efektīva piemērošana palīdzēs likt PATA ievērot tajā noteiktās prasības; 12. mudina Pakistānas valdību izmantot pašreizējo situāciju, lai veiktu patiesus uzlabojumus sieviešu un meiteņu tiesību jomā, pārskatot un grozot Hududa dekrētu (Hudood Ordinances), Pierādījumu likumu, Likumu par bērnu laulību ierobežošanu un citus tiesību aktus, kas ierobežo sieviešu stāvokli sabiedrībā un pārkāpj sieviešu tiesības, liekot viņām pakļauties likumam; 13. atzinīgi vērtē to, ka Pakistānas valdība 2011. un 2012. gadā pieņēma jaunus tiesību aktus, lai efektīvāk risinātu diskriminācijas un pret sievietēm vērstas vardarbības problēmas, un aicina valdību nodrošināt šo jauno tiesību aktu īstenošanu un tās uzraudzību; 14. mudina Pakistānas valdību ciešā sadarbībā ar ANO un ES īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus, it īpaši 2. mērķi, kas paredz, ka “līdz 2015. gadam visiem bērniem, gan meitenēm, gan zēniem, jābūt nodrošinātai iespējai pabeigt pilnu pamatizglītības kursu”; aicina Pakistānas valdību par prioritāti noteikt skolas izglītību apgūstošo meiteņu skaita palielināšanu un garantēt viņu drošību izglītības apgūšanas laikā; 15. aicina Pakistānas valdību palielināt finansējumu publiskām skolām un veikt efektīvus pasākumus, lai visām privātā vai valsts īpašumā esošām madrasām ‐ kas bieži vien ir vienīgais izglītības avots, it īpaši lauku apgabalos, ‐ noteiktu obligātu pamatizglītības mācību standartprogrammu un pārbaudes režīmu; 16. aicina Komisiju savas attīstības palīdzības politikas ietvaros kopā ar Pakistānas valdību izstrādāt izglītības programmas, kuru mērķis būtu uzlabot Pakistānas sieviešu prasmi lasīt un rakstīt, kā arī viņu vispārējo izglītības līmeni; 17. mudina Komisiju un Padomi, kā arī starptautisko sabiedrību būtiski palielināt līdzekļus, kas paredzēti centieniem aizsargāt sievietes un meitenes no izvarošanas, ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības ģimenē, un pasākumiem, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības kustības pret sieviešu un meiteņu diskrimināciju; 18. aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar savā paziņojumā “Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” pausto apņemšanos un nodrošināt, ka ES dara visu iespējamo, lai veicinātu un aizsargātu bērnu tiesības; 19. uzstāj, ka jautājums par sieviešu un bērnu tiesībām un it īpaši jautājums par cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm, it īpaši par piespiedu laulībām, vardarbību ģimenē un sieviešu nogalināšanu, ir skaidri jārisina visos cilvēktiesību dialogos, un tāpat arī uzstāj, ka jānoraida jebkādu ieražu, tradīciju vai reliģisko apsvērumu piesaukšana ar mērķi izvairīties no pienākuma izskaust šādu brutalitāti; uzskata, ka ir ļoti svarīgi novērst bērnu laulību praktizēšanu, lai nodrošinātu pusaugu meiteņu pamattiesību ievērošanu Pakistānā; 20. aicina kompetentās ES iestādes politiskajā dialogā ar Pakistānu arī turpmāk uzsvērt jautājumu par reliģisko iecietību sabiedrībā, jo šim jautājumam ir liela nozīme ilgtermiņa cīņā pret islāmistu ekstrēmismu; 21. mudina kompetentās ES iestādes uzstāt, lai Pakistānas valdība ievērotu demokrātijas un cilvēktiesību klauzulu, kas iekļauta Eiropas Savienību un Pakistānas Islāma Republikas sadarbības nolīgumā; atkārtoti aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos regulāri ziņot par minētā sadarbības nolīguma un demokrātijas un cilvēktiesību klauzulas īstenošanu, tostarp par sieviešu un bērnu tiesību ievērošanu; 22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO struktūrai dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai (UN Women), ANO Cilvēktiesību padomei un Pakistānas valdībai un parlamentam.
| ||||||||||||||||
| Stāvoklis Kambodžā |
| |||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) īpašā referenta par cilvēktiesību situāciju Kambodžā 2012. gada 16. jūlija un 24. septembra ziņojumus, – ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 21. sesiju 2012. gada 24. septembrī, – ņemot ES augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2012. gada 1. oktobra paziņojumu par cilvēktiesību aizstāvju notiesāšanu Kambodžā, – ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas ziņojumu par Nacionālās asamblejas vēlēšanām 2008. gada 27. jūlijā Kambodžā, – ņemot vērā desmit NVO 2012. gada 1. oktobra kopīgo vēstuli ES tirdzniecības komisāram K. de Gucht, – ņemot vērā ES tirdzniecības režīmu “Viss, izņemot ieročus” (EBA), kas sniedz visām vismazāk attīstītajām valstīm, tostarp Kambodžai, bez šķēršļiem eksportēt uz ES jebkuras preces, izņemot ieročus, – ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuriem Kambodža ir pievienojusies, – ņemot vērā ANO 1998. gada Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem, – ņemot vērā 1997. gada sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kambodžas Karalisti(1), jo īpaši tā 1. pantu (cilvēktiesību ievērošana), 19. pantu (nolīguma nepildīšana) un 1. pielikumu, kas attiecas uz 19. pantu (nolīguma darbības apturēšana, ja kāda no pusēm pārkāpj 1. pantu), – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām, ko 2007. gada 13. septembrī pieņēma Ģenerālās asamblejas 62. sesijā, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kambodžu, jo īpaši 2010. gada 21. oktobra rezolūciju(2), – ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu, A. tā kā jaunākajā ziņojumā ANO īpašais referents par cilvēktiesību situāciju Kambodžā atzīst, ka pēc divus gadu desmitus ilgušā konflikta un kopš Parīzes miera līguma 1991. gadā Kambodža ir panākusi progresu attiecībā uz to, lai stiprinātu demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu; B. tā kā četri cilvēktiesību aizstāvji, kurus apsūdzēja par noziegumiem pret valsti ‐ Kambodžas Demokrātu apvienības vadītājs un Beehive radio direktors Mom Sonando un kopā ar viņu apsūdzētie Phorn Sreoun, Touch Ream un Kann Sovann ‐ Pnompeņas Municipālajā tiesā 2012. gada 1. oktobrī tika notiesāti; C. tā kā drošības spēki turpina izmantot pārmērīgu spēku pret protestētājiem; tā kā vadošu vides kampaņu organizētāju Chuh Wutty, kas izmeklēja nelikumīgu mežizstrādi, 2012. gada 26. aprīlī nošāva policija; tā kā 2012. gada 22. maijā 13 sieviešu aktīvistes no Boeung Kak apgabala tika patvaļīgi arestētas un viņām piesprieda ilgstošus cietumsodus par miermīlīgu protestu pie būvdarbu teritorijas, kas ietekmē viņu kopienu; tā kā pēc starptautiska spiediena viņas tika atbrīvotas, tomēr tiesas spriedumi nav atcelti; tā kā 2012. gada 16. maijā 14 gadus vecu meiteni Heng Chantha nošāva drošības spēki un tā kā netiek veikta viņas nāves izmeklēšana; D. tā kā valdības ekonomiskās zemes koncesijas politikas dēļ pēdējo desmit gadu laikā iestādes un uzņēmumi ir pārvietojuši vismaz 400 000 cilvēku un viņi ir palikuši bez savas zemes, mājām un iztikas, kas izraisījis asiņainas sadursmes ar kopienām un negatīvi ietekmējis situāciju attiecībā uz nabadzību; E. tā kā līdz 2012. gada augustam Kambodžas valdība bija piešķīrusi vismaz 2 157 744 hektāru ekonomiski izmantojamās zemes koncesijās vairāk nekā 200 uzņēmumiem, bieži vien pārkāpjot 2001. gada Zemes likuma noteikumus un apejot juridiskās garantijas, piemēram, pienākumus nepieļaut koncesijas aizsargājamās teritorijās, veikt sociālās ietekmes novērtējumu un iegūt brīvprātīgu, iepriekšēju un informētu piekrišanu no pamatiedzīvotāju kopienām; F. tā kā premjerministrs Hun Sen 2012. gada maijā izdeva direktīvu, ar ko nosaka moratoriju attiecībā uz jaunām ekonomiskām zemes koncesijām un paredz pārskatīt esošās koncesijas; tā kā, neraugoties uz direktīvu, ir piešķirtas vismaz 12 jaunas koncesijas, jo nepilnība direktīvā pieļauj noslēgt jaunas zemes koncesijas, ja sarunas ir jau beigu posmā vai ir panākta principiāla vienošanās; tā kā nav veikta neviena īsta pašreizējo zemes koncesiju pārskatīšana un nav atcelta neviena no problemātiskajām koncesijām; G. tā kā saskaņā ar ANO īpašā referenta ziņojumā minētajiem galvenajiem konstatējumiem Kambodžas vēlēšanu īstenošanā pastāv ievērojamas nepilnības un ir vajadzīgas steidzamas reformas, lai Kambodžas iedzīvotājiem nodrošinātu uzticību vēlēšanu procesam, valstij tuvojoties vispārējām vēlēšanām 2013. gada jūlijā; H. tā kā pēc Kambodžas pēdējām valsts mēroga vēlēšanām ES vēlēšanu novērošanas misija Kambodžā secināja, ka vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem standartiem par demokrātiskām vēlēšanām, un aicināja Kambodžas valdību veikt vairākas būtiskas vēlēšanu reformas; I. tā kā ES ir lielākais atsevišķais līdzekļu devējs Kambodžai, 1. nosoda visus politiski motivētos spriedumus un to, ka ir notiesāti politikas kritizētāji, parlamenta opozīcijas politiķi, jo īpaši Sam Rainsy, cilvēktiesību aizstāvji un zemes aktīvisti, un pauž nožēlu par Chuk Wutty un Heng Chantha nogalināšanu, kas notikusi, kad viņi īstenojuši savas tiesības uz miermīlīgu protestu; 2. prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Mom Sonando un citus valdības kritizētājus un zemes tiesību aktīvistus, kas tiek turēti ieslodzījumā vienīgi politisku apsvērumu dēļ; 3. uzsver, ka visi tie, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, būtu jāidentificē un jāsauc pie atbildības par savu rīcību; 4. uzsver, cik svarīgs ir ANO īpašā referenta secinājums, ka ir jārisina un jānovērš nopietnie un plašie cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar zemes koncesijām; 5. mudina Kambodžas valdību pārtraukt jebkādas piespiedu pārvietošanas, pārskatīt 2012. gada maija direktīvu un ieviest un piemērot moratoriju iedzīvotāju pārvietošanai Kambodžā līdz pārredzama un atbildīga tiesiskā regulējuma un attiecīgas politikas ieviešanai, lai nodrošinātu, ka turpmāk ekonomiskās zemes koncesijas tiek piešķirtas saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, un lai visiem piespiedu kārtā pārvietotajiem garantētu atbilstošu kompensāciju un piemērotu mājvietu; 6. aicina Komisiju izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumu izplatīšanos Kambodžā, ko izraisa ekonomiskās zemes koncesiju piešķiršana agrorūpnieciskai attīstībai saistībā ar lauksaimniecības preču eksportu uz Eiropas Savienību, un uz laiku apturēt EBA preferences lauksaimniecības produktiem no Kambodžas gadījumos, kad tiek konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi; pieņem zināšanai Kambodžas premjerministra lēmumu apturēt jaunas ekonomiskās zemes koncesijas un viņa apņemšanos pārskatīt esošās koncesijas; 7. mudina Kambodžas valdību, Valsts vēlēšanu komiteju un pašvaldību vēlēšanu komiteju īstenot nesenos ANO ieteikumus reformēt vēlēšanu sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem pirms balsu nodošanas, tās laikā un pēc tās; aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā Kambodžas iestādes īsteno ANO ieteikumus; 8. pauž bažas par Sam Rainsy partijas līdera Sam Rainsy situāciju, kas notiesāts par apsūdzībām, kuras, iespējams, ir politiski motivētas; mudina Kambodžas valdību un opozīcijas partijas strādāt pie izlīguma, ļaujot opozīcijai pilnvērtīgi iesaistīties Kambodžas politikā un gaidāmajās vēlēšanās, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa uzticamību; 9. mudina Kambodžas valdību stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu ‐ it īpaši plašsaziņas līdzekļu, vārda un pulcēšanās brīvību ‐, jo šīs vērtības ir būtiski elementi ES un Kambodžas sadarbības nolīgumā, kā noteikts šī nolīguma 1. pantā; 10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Kambodžas Karalistes valdībai un Nacionālajai asamblejai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram un ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.
| ||||||||||||
| ES un ASV nolīgums par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu *** |
| ||||||
(Piekrišana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09890/2012), – ņemot vērā projektu nolīgumam par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu starp Amerikas Savienoto Valstu valdību un Eiropas Savienību (10193/2012), – ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. un 207. pantu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0134/2012), – ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu, – ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A7-0275/2012), 1. sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam. | |||||||
| Novatoriski finansēšanas instrumenti saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumus “Budžets stratēģijai ”Eiropa 2020“” (COM(2011)0500), “Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas” (COM(2011)0662) (“paziņojumi par finansēšanas instrumentiem”), “Integrēto Eiropas infrastruktūru izaugsmes pakete” (COM(2011)0676), “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870) un “Stratēģijas ”Eiropa 2020“ projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms” (COM(2011)0660), – ņemot vērā Komisijas priekšlikumus, jo īpaši priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)0398), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)0815), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (COM(2011)0659), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (COM(2011)0809), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (COM(2011)0785), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido “ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (COM(2011)0788), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (COM(2011)0609), priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (COM(2011)0615/2), – ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentus “Finanšu instrumenti kohēzijas politikā” (SWD(2012)0036) un “Vienotā stratēģiskā satvara 2014.-2020. gadam Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam, Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam elementi” (SWD(2012)0061) (“vienotais stratēģiskais satvars struktūrfondiem un Kohēzijas fondam”), – ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus Nr. 4/2011 par MVU garantiju mehānisma revīziju un Nr. 2/2012 par MVU paredzētajiem finanšu instrumentiem, kurus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī Revīzijas palātas atzinumu Nr. 7/2011 par priekšlikumu regulai par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, – ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ieguldījumu nākotnē ‐ jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai(1) un 2011. gada 6. jūlija rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi ‐ ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām(2); – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0270/2012), A. tā kā kopš pagājušās desmitgades pirmajiem gadiem ES iestādes ir izstrādājušas vairākus novatoriskus finansēšanas instrumentus (NFI), kas balstīti uz mehānismiem, kuri apvieno Savienības budžeta finansējumu un valsts un/vai privāto finansējumu, lai palielinātu Savienības stratēģisko mērķu īstenošanai pieejamo ieguldījumu apjomu; B. tā kā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma 49. punktu “iestādes ir vienisprātis, ka ir jāievieš līdzfinansēšanas mehānismi, lai stiprinātu Eiropas Savienības budžeta sviras efektu, palielinot finansējuma veicināšanu. Tās vienojas sekmēt atbilstīgu daudzgadu finanšu instrumentu izstrādi, kuri darbojas kā katalizatori valsts un privātiem ieguldītājiem”; C. tā kā tiek lēsts, ka pašlaik aptuveni 1,3 % no ES budžeta tiek nodrošināti NFI, un Savienība 2007.–2013. gada DFS ir izveidojusi 14 šādus instrumentus iekšpolitikas jomā (EUR 3 miljardi jeb 3,4 % no pieejamā budžeta 1.a izdevumu kategorijā un aptuveni 5,9 miljardi reģionālajai un kohēzijas politikai), kā arī 11 instrumentus ārpolitikas jomā (EUR 1,2 miljardi jeb 2,2 % 4. izdevumu kategorijā, neskaitot NFI, kuri izveidoti saistībā ar Eiropas Attīstības fondu); D. tā kā Savienība jau ir guvusi pieredzi NFI pārvaldībā un ir publicēti vairāki attiecīgi novērtējumi un salīdzinoši ietekmes novērtējumi; E. tā kā saskaņā ar 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par tematu “Ieguldīšana nākotnē ‐ jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai” novatorisko finansēšanas instrumentu īstenošanas pamatnoteikumi jānosaka, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, lai nodrošinātu pastāvīgu informācijas plūsmu un budžeta iestādes līdzdalību attiecībā uz šo instrumentu izmantošanu visā Savienībā, dodot Parlamentam iespēju pārbaudīt, vai tā politiskās prioritātes ir izpildītas, kā arī stiprinātu šādu instrumentu kontroli, ko īsteno Eiropas Savienības Revīzijas palāta, Līdzšinējie novatoriskie finansēšanas instrumenti 1. atgādina, ka ES līmenī NFI izmantošana bija iecerēta kā līdzeklis, lai Savienība panāktu lielākus ieguldījumu apjomus Eiropas reālajā ekonomikā saskaņā ar Savienības mērķiem, tās budžetam piešķirtajiem līdzekļiem pastāvīgi samazinoties, taču tās politiskajām ambīcijām un attiecīgi tās vajadzībām nepārstājot palielināties; 2. uzsver, ka finansēšanas instrumentu galīgais mērķis un pamatojums tirgus nepilnību vai nepietiekamu ieguldījumu situācijās balstās uz to katalizatora efektu, kas, pamatojoties uz ieguldījumu no Savienības budžeta, ļauj mobilizēt valsts un/vai privāto finansējumu tādu projektu atbalstam, kuriem nav iespējams nodrošināt atbalstu vai ir iespējams tikai nodrošināt nepietiekamu atbalstu tirgū; norāda, ka tāpēc publiskā sektora intervence ļauj samazināt riska izmaksas, uzņemoties daļu no tām, un tādējādi atvieglo šo projektu īstenošanu; 3. norāda, ka līdz šim brīdim izstrādātie NFI ir aptvēruši ārkārtīgi dažādus intervences veidus ‐ sākot no kapitāla daļu iegādes pašu kapitāla / riska kapitāla fondos, līdz garantiju/ pretgarantiju nodrošināšanai finanšu starpniekiem (jo īpaši bankām), kopīgi ar finanšu iestādēm veidojot riska dalīšanas instrumentus, lai veicinātu ieguldījumus, inovāciju un pētniecību; 4. konstatē, ka šāda dažādība ir skaidrojama ar aptverto jomu daudzveidīgumu (atbalsts MVU, enerģija, klimata pārmaiņas, nodarbinātība, mikrokredīts, pētniecība, inovācija, transporta infrastruktūra un informācijas tehnoloģijas); 5. uzsver, ka NFI izmantošana tiesību aktu (nepieciešama likumdevējas iestādes piekrišana) un budžeta jomā ir stingri noteikta; atzīmē, ka NFI izmantošana Savienības budžetam nerada neparedzētas izmaksas, jo Kopienas budžeta atbildībai ir noteikta maksimālā robežvērtība un tā ir ierobežota līdz Savienības ieguldījuma summai, kas finansēšanas instrumentam piešķirta, pamatojoties uz ikgadējiem budžeta piešķīrumiem, kā ir vienojusies budžeta iestāde, un neuzliek iespējamās saistības Savienības budžetam; norāda, ka, tieši pretēji, NFI palīdz sasniegt valsts finansējuma pareizas un efektīvas pārvaldības mērķi, jo budžeta ieguldījums var radīt ieņēmumus, ko var no jauna ieguldīt attiecīgajā novatoriskajā finansēšanas instrumentā, tādējādi stiprinot tā spēju sniegt atbalstu un palielinot publiskā sektora rīcības efektivitāti; tādējādi uzsver to, ka Eiropas Savienības Revīzijas palātai ir atbilstoši jārevidē NFI finansētās darbības un abām likumdošanas iestādēm jābūt pilnībā informētām par jebkādiem rezultātiem; 6. atgādina, ka ir trīs veidu ieguldījumu situācijas: 1) pietiekamu ieguldījumu situācija ar skaidri pozitīvu peļņu un iespēju izmantot tirgus finansējumu; 2) daļēji pietiekamu ieguldījumu situācija ar peļņu, taču tā nav pietiekama, lai nodrošinātu tirgus finansējumu, un NFI izmantošana ir pamatota un 3) situācija, kad peļņa ir neliela vai tās nav, tāpēc nepieciešama Savienības intervence, izmantojot dotācijas, kuras var apvienot ar NFI, ja attiecīgajā projektā tas iespējams; 7. atkārtoti uzsver, ka lielākas NFI izmantošanas pamatā jābūt stratēģijai, kura būtu vērsta nevis uz Savienības budžeta samazināšanu, bet gan uz optimālu izmantošanu, un izsaka gandarījumu, ka Komisija tās iepriekšminētajā paziņojumā par NFI atzīst, ka “novatoriskos finansēšanas instrumentus izmanto aizvien vairāk nevis tādēļ, lai aizstātu dotācijas ar finansēšanas instrumentiem”; 8. uzsver, ka līdzšinējā pieredze, kas iegūta NFI jomā, kopumā ir apmierinoša, pat ja to palielinošā ietekme ievērojami atšķiras atkarībā no intervences jomas, nozares mērķiem, kas sasniedzami, izmantojot NFI, piedāvātā NFI veida un izvēlētās īstenošanas kārtības; 9. norāda, ka NFI Savienības iekšpolitikas jomā tiek īstenoti ES līmenī (Komisijas vai tās deleģētas iestādes pārvaldībā) vai valstu līmenī reģionālās un kohēzijas politikas ietvaros (dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm); 10. uzsver, ka tādējādi NFI īstenošana ir atkarīga no tādas dažādu dalībnieku virknes iesaistes, kas ietver, gan Komisiju kā iestādi, kas atbildīga par Savienības budžeta līdzekļu izmaksāšanu, gan EIB grupu (Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu), kā arī bankas ‐ valstu vai vietējās bankas, komercbankas vai bankas, kas specializējas ieguldījumu vai attīstības jomā, kā arī privātā un publiskā sektora ieguldītājus; uzsver, ka kopumā to sekmīga īstenošana ir atkarīga no publisko finanšu starpnieku, publiskajiem starpniekiem pielīdzināmo un privāto finanšu starpnieku mobilizēšanas, kuru mērķi atšķiras atkarībā no intervences jomas (mikrokredītu iestādes, garantijas fondi MVU, reģionālās attīstības organizācijas, pētniecības atbalsta fondi utt.); 11. īpaši norāda uz būtiskām atšķirībām starp novatoriskiem finansēšanas instrumentiem, ko centralizēti pārvalda Kopienas līmenī, un tiem, kurus īsteno dalītā pārvaldībā reģionālās un kohēzijas politikas jomā vai ārējo attiecību jomā; 12. atzīmē, ka NFI kohēzijas politikas jomā ir darbojušies dažādi atkarībā no dalībvalsts un NFI veida; atzīst, ka attiecībā uz kohēzijas politikas NFI tiek norādīts uz nepilnīgu tiesisko pamatu, kura dēļ radušies kavējumi to īstenošanā, grūtības panākt kritisko daudzumu un būtisku palielinošu ietekmi, kā arī uz pārraudzības un koordinēšanas trūkumu; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu stiprināt tiesisko pamatu un tādējādi palielināt NFI izmantošanu kohēzijas politikā nākamajā plānošanas periodā (2014–2020); 13. atzīmē, ka attiecībā uz ārpolitikas NFI iesaistīto starptautisko finanšu iestāžu skaits ir ļoti liels, arī Savienības ieguldījuma daudzkāršojošā ietekme ir augsta, taču ir vērojamas pārāk lielas atšķirības instrumentos, kuru skaits pēdējo gadu laikā ir īpaši pieaudzis (pašreiz kopā ir trīspadsmit); 14. konstatē, ka minētie NFI tiek īstenoti, pamatojoties uz līgumiem, kas ir vēl sarežģītāki nekā līgumi iekšpolitikas jomā, un aptver virkni dažādu pārvaldības procedūru un dalībnieku (ERAB, starptautiskas organizācijas); 15. konstatē, ka šādos apstākļos Savienības budžeta intervences pārredzamība uzņēmēju un pilsoņu vidū dažos gadījumos nav pietiekama; 16. atzīmē, ka ārpolitikas jomā lielākā daļa NFI ļauj ieguldījumu nesto peļņu ieguldīt no jauna, turpretim iekšpolitikas jomā situācija ir pretēja; 17. atzīmē, ka atkarībā no vajadzībām NFI tika izstrādāti saskaņā ar dažādiem stratēģiskajiem mērķiem un līdzekļiem un ne vienmēr koordinētā veidā, radot pārklāšanās problēmu; 18. norāda, ka, lai gan NFI īstenošana ir laikietilpīga un tajā ir nepieciešamas sarežģītas prasmes ieguldījumu jomā, rūpīga projektu sagatavošana un padziļinātas zināšanas par tirgus mehānismiem, šādi instrumenti var uzlabot atbalstāmo projektu pārvaldību un efektivitāti, kombinējot prasmes un iesaistīto darbinieku zinātību; norāda, ka NFI sniedz stimulu finanšu resursu un cilvēkresursu apvienošanai, lai sasniegtu kopējos stratēģiskos Eiropas mērķus; Komisijas priekšlikumi nākamajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam 19. norāda, ka 2014.–2020. gadam iekšpolitikas jomā Komisija ierosina dažus NFI ar plašu piemērošanas jomu; atzinīgi vērtē šo attīstību, kurai vajadzētu uzlabot minēto instrumentu pamanāmību attiecībā uz dalībniekiem, palīdzēt tiem sasniegt kritisko masu un uzlabot to, kā tiek dalīts un dažādots ar šiem instrumentiem saistītais risks, pamatojoties uz portfeļa pieeju; 20. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot pašu kapitāla un parāda instrumentu platformas; norāda, ka šīs platformas ir izstrādātas, lai vienkāršotu un standartizētu NFI, ko finansē no Savienības budžeta, un kopumā uzlabotu to saskaņotību; uzsver, ka, lai platformas varētu darboties un tiktu sekmīgi īstenotas, piemērošanas struktūra un cita tehniskā informācija būtu jāiesniedz savlaicīgi un noteikti pirms nākamā plānošanas perioda 2014.–2020. gadam sākuma; 21. šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka drīz tiks izveidota tāda Savienības platforma ārējās sadarbības un attīstības jomā, kas būs paredzēta, lai uzlabotu tādu “apvienošanas” (garantiju un aizdevumu kombinācija) mehānismu kvalitāti un efektivitāti, kurus izmanto saistībā ar minētajām politikas jomām, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā reģionālās sistēmas, kas nosaka Savienības attiecības ar tās partnervalstīm; norāda, ka platformas mērķis ir vienkāršot gan pašreizējo ārpolitikas instrumentu novērtēšanu, gan 2014.–2020. gada laikposmam paredzētu jaunu instrumentu izstrādi; 22. atzinīgi vērtē finanšu instrumentu (FI) piemērošanas paplašināšanu, kohēzijas politikas jomā to attiecinot arī uz visiem tematiskajiem mērķiem un visiem Kopienas atbalsta shēmas fondiem vai tiem projektiem, projektu grupām vai projektu programmu daļām, kas nodrošina ienākumus un peļņu un kas līdz ar to nākamajā plānošanas periodā ir piemēroti FI izmantošanai; tomēr uzsver, ka ir vajadzīgs labāks pārskats par piemērotajiem FI, lai mazinātu vājas koordinācijas un dažādu shēmu pārklāšanās risku; 23. atzīmē, ka valstu pārvaldes iestādēm būs pieejami vienota parauga instrumenti (“gatavi instrumenti”); uzskata, ka to panākumu nodrošināšanai iepriekš būs vajadzīga savlaicīga tehniskās informācijas iesniegšana un pastiprināta iepriekšēja informācijas apmaiņa starp Komisiju un vietējām iestādēm; 24. atzinīgi vērtē to, ka Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 [jaunā Finanšu regula] turpmāk tiek noteikta kā atsauces tiesiskais pamats attiecībā uz novatorisku finansēšanas instrumentu definīciju, koncepciju un izmantošanu, tādējādi nodrošinot to atbilstību Savienības mērķiem un interesēm; 25. uzskata, ka papildus iepriekš minēto platformu izveidei varētu ieviest ilgstošu centralizētu NFI koordināciju, ko veiktu Komisija; norāda, ka ir izveidota starpdienestu ekspertu grupa finanšu instrumentu jautājumos (FIEG), un uzskata, ka tai būtu jāuztic Komisijas institucionālās spējas uzlabošana NFI uzraudzībai; 26. uzskata, ka jaunu NFI ieviešana ar Savienības atbalstu veicinās reālās ekonomikas finansēšanu, atbalstot projektus ar Eiropas pievienoto vērtību; Jauno NFI izstrāde 27. uzsver, ka kopš 1990. gadu vidus publiskā sektora ieguldījums ES pastāvīgi samazinās un kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā minētā tendence ir pieaugusi; turklāt norāda, ka projektu virzītāji saskaras ar stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem un tiem ir grūtāk saņemt naudas aizņēmumus kapitāla tirgū; tāpēc ir pārliecināts, ka novatorisko finansēšanas instrumentu turpmākā attīstība valstu un Savienības līmenī varētu kļūt par veicinošu faktoru, ja Savienība vēlas saskaņotā veidā atkal panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; 28. uzsver, ka, pamatojoties uz Komisijas aplēsēm, kopējais ieguldījumu apjoms visā Savienībā, kas nepieciešams stratēģijas “Eiropa 2020” un tās 7 pamatiniciatīvu īstenošanai līdz 2020. gadam, ir EUR 1600 miljardi; norāda, ka šie ieguldījumi aptver dažādu jomu mērķus ‐ sākot no lielu infrastruktūras projektu īstenošanas līdz atbalstam mazāka mēroga projektiem, kam tomēr ir lielas izaugsmes iespējas vietējā un reģionālā līmenī, tostarp pasākumiem sociālās kohēzijas veicināšanai; 29. atkārtoti uzsver, ka NFI ir paredzēti, lai sekmētu vai atvieglotu tādu projektu īstenošanu, kurus uzskata par būtiski nepieciešamiem Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanai, un tāpēc saistībā ar tiem ir labāk jāņem vērā programmu grafiki un jāiekļaujas tajos; 30. stingri uzskata, ka novatoriskajiem finansēšanas instrumentiem jābūt vērstiem uz vienu vai vairākiem konkrētiem Savienības politikas mērķiem, jo īpaši tiem, kas norādīti stratēģijā “Eiropa 2020”, jādarbojas nediskriminējošā veidā, jābūt skaidram beigu datumam, jāievēro pārdomātas finanšu pārvaldības principi un jāpapildina tradicionālie instrumenti, piemēram, dotācijas, uzlabojot izdevumu kvalitāti un veicinot finanšu resursu optimālas izmantošanas nodrošināšanas pamatprincipus; 31. uzskata, ka jaunie NFI var veicināt publisko un privāto partnerību izveidi, vairāk piesaistot privāto kapitālu sabiedriskās infrastruktūras projektos; 32. uzsver ex ante novērtējumu nozīmi, nosakot tirgus nepilnību vai nepietiekamu ieguldījumu situācijas, ieguldījumu nepieciešamību, iespējamu privātā sektora līdzdalību, apjomradītu ietaupījumu iespējas un kritiskās masas jautājumus un pārbaudot, vai instruments nerada konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un nav pretrunā ar noteikumiem par valsts atbalstu; aicina Komisiju ierosināt objektīvas, vispārējas un atbilstīgas prasības par ex ante novērtējuma nozīmi un piemērošanu; piešķir lielu nozīmi uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas principam un uzskata, ka šāds novērtējums veicinās novatorisko finansēšanas instrumentu efektīvu un lietderīgu darbību; 33. uzskata, ka, īstenojot uz rezultātiem vērstu pieeju, visu NFI ex ante un ex post novērtējumos ir būtiski iekļaut pamatotu skaitu kvalitatīvo un/vai kvantitatīvo rādītāju gan attiecībā uz instrumenta finansiālo ietekmi, gan attiecībā uz to, kādā ziņā tas veicina Savienības mērķu īstenošanu; uzskata, ka ar minēto prasību nedrīkst pieļaut pārmērīga administratīvā sloga radīšanu projektu vadītājiem; šajā saistībā uzsver pārtraukumu jauna NFI izmantošanā, kuru varētu radīt vajadzība veikt tā ex post novērtējumu; 34. tomēr norāda, ka NFI skaita pieaugums rada daudzas problēmas regulējuma, pārvaldības un to efektivitātes kontroles jomā un ir jāatrod pareizs līdzsvars, pirmkārt, starp pārredzamības un kontroles nodrošināšanu un, otrkārt, starp pietiekamu efektivitātes un izpildes ātruma līmeni; uzskata, ka finansēšanas instrumentu skaita samazināšana varētu līdz minimumam samazināt atšķirības un nodrošināt pietiekamu kritisko masu; 35. tādēļ uzsver tāda tiesiskā regulējuma nozīmi, kurš būtu pēc iespējas vienkāršāks, skaidrāks un pārredzamāks, kurš nepalielinātu starpnieku un saņēmēju administratīvo slogu un būtu saistošs publiskā un privātā sektora ieguldītājiem; 36. jo īpaši uzskata, ka būtu jāuzlabo ziņošanas noteikumi, lai tie būtu skaidri un pēc iespējas vienoti, lai panāktu samērīgu līdzsvaru starp informācijas uzticamību un NFI pievilcību; aicina Komisiju ieviest atbilstīgas pārvaldes un kontroles sistēmas, kas nodrošinās pašreizējo revīzijas noteikumu piemērošanu; 37. prasa Komisijai sniegt Eiropas Parlamentam atsevišķu, kopēju un rezumējošu gada ziņojumu par NFI, aptverot to izmantošanas mērķus un sasniegtos rezultātus atkarībā no fonda veida, tematiskā mērķa un dalībvalsts; 38. ņemot vērā šiem finanšu instrumentiem raksturīgo pamanāmības trūkumu, mudina Komisiju veikt pasākumus, kas nodrošinātu pienācīgu komunikāciju par šāda veida intervenci, izmantojot Eiropas budžetu, kura būtu vērsta ne tikai uz iespējamajiem investoriem, bet arī Eiropas iedzīvotājiem; uzsver, cik būtiska ir plaši izvērsta ES līmeņa informācijas kampaņa par jaunajiem finansēšanas instrumentiem, lai nodrošinātu piekļuvi visiem ieguldītājiem neatkarīgi no tās iestādes lieluma, kuru tie pārstāv; 39. uzsver, ka sviras efekts un palielinoša ietekme dažādās intervences jomās ievērojami atšķiras; uzskata, ka ES likumdevējs nedrīkst nospraust pārāk vienotus mērķus šajā jomā, jo minētā ietekme pēc būtības lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskajiem apstākļiem un attiecīgās jomas specifikas; 40. uzsver, ka NFI darbības joma lielā mērā vēl ir jāprecizē un tā var strauji mainīties; tāpēc norāda, ka radošajai spējai vai elastīgumam un spējai pielāgoties situācijai jābūt pēc iespējas augstākā līmenī; tādēļ ierosina, ka katram instrumentam piešķirto ikgadējo summu budžeta iestāde var pielāgot, ja tas ir noderīgi, lai labāk sasniegtu mērķus, kas ir bijuši instrumenta izveides pamatā; 41. atkārtoti uzsver, ka procentu un citu konkrētā instrumenta radīto ieņēmumu investēšanai no jauna (atmaksājumiem) minētajā instrumentā jābūt visu novatorisko finansēšanas instrumentu principam un visiem izņēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem; atzinīgi vērtē šajā sakarībā gūtos panākumus saistībā ar jauno Finanšu regulu, kura stāsies spēkā nākamajā gadā; 42. uzskata, ka ir jāattīsta pārvaldes iestāžu, finanšu starpnieku, banku un vietējo pašvaldību kompetence un tehniskās spējas NFI izmantošanas un pārvaldības jomā; iesaka pastiprināt pieredzes apmaiņu starp visiem minētajiem dalībniekiem, īpaši tiem, kuri pārzina attiecīgo valsts tirgu, pirms Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai noteiktu standartizētus instrumentus, kas būs pieejami dalībvalstīm; uzskata, ka minētās apmaiņas savlaicīga norise ir būtiska, lai pārvarētu kultūras šķēršļus, nodrošinātu līdzdalību NFI jomā un maksimāli palielinātu šādu instrumentu izredzes uz panākumiem; 43. uzskata, ka ir jāatzīst dažādu valsts un reģionālo banku iestāžu nozīme, jo tām ir nepieciešamā pieredze un zinātība, lai ņemtu vērā vietējās un reģionālās īpatnības, kas ir būtiskas finansēšanas instrumentu izstrādē un īstenošanā; 44. uzskata, ka, ņemot vērā NFI novatorisko būtību, ir nepieciešams izveidot to publisko finanšu iestāžu koordinācijas sistēmu, kam tiks uzticētas budžeta izpildes pilnvaras saistībā ar NFI un kurā būtu iesaistīti Eiropas Komisijas, Padomes un Parlamenta pārstāvji; 45. pauž gandarījumu par ātri panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu 2012.–2013. gadā transporta, enerģijas un informācijas tehnoloģiju jomā(3); pamatojoties uz šā izmēģinājuma posma visaptverošo neatkarīgo novērtējumu, pauž gatavību novērtēt turpmāk veicamos pasākumus, lai uzlabotu Savienības izdevumu efektivitāti, kā arī palielinātu ieguldījumu apjomus attiecībā uz prioritārajiem projektiem; 46. tādēļ prasa steidzami īstenot projektu obligāciju iniciatīvu un precīzi novērtēt, vai būtu lietderīga jauna atsevišķa iniciatīva attiecībā uz infrastruktūrai paredzētu Eiropas obligāciju emitēšanu, ES kapitālam tieši piedaloties kopēju interešu infrastruktūras projektos ar augstu Eiropas pievienoto vērtību, Savienībai publiski emitējot projektu obligācijas; 47. uzskata, ka Eiropas Savienība (viena vai kopā ar dalībvalstīm), tieši piedaloties infrastruktūras projektu (kuriem raksturīga ieguldījumu ilgtermiņa atdeve) kapitālā, raidītu spēcīgu signālu publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem, kā arī finanšu tirgiem; uzskata, ka šādai Eiropas Savienības kā ieguldītāja līdzdalībai būtu jānodrošina atbilstība Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un tā būtu garantija projekta īstenošanai, radot stipru katalizatora efektu un tikpat stipru sviras efektu; 48. atzinīgi vērtē arī Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē panākto vienošanos palielināt EIB kapitālu par EUR 10 miljardiem, kas ļaus EIB grupai turpmākajos gados palielināt tās aizdošanas spējas Savienībā par aptuveni EUR 60 miljardiem un tādējādi nodrošināt vēlamo pretciklisko funkciju saistībā ar saskaņotajiem centieniem Eiropas ekonomikas atveseļošanā; norāda uz to, ka ir vispāratzīts, ka EIB aizdevumiem ir trīskārtēja palielinoša ietekme; tādēļ uzsver, ka šīs jaunās saistības nedrīkst apdraudēt vienlaicīgi īstenotos centienus ar mērķi nostiprināt un uzlabot EIB un Savienības kopējos budžeta instrumentus, kurus izmanto riska dalīšanai un līdzdalībai kapitālā, jo tie tiek izmantoti, lai atbalstītu tādu projektu un pasākumu veidus, kuriem neizmanto EIB aizdevumus un kuriem ir lielāks pastiprinošs efekts nekā šādiem aizdevumiem; 49. vērš uzmanību uz to, ka neatkarīgi no tā, cik lielā mērā ar NFI tiek sasniegts tiem sākotnēji noteiktais mērķis, to iedarbība var būt pilnīga tikai tad, ja tiesiskā un regulatīvā vide kopumā ir labvēlīga to attīstībai, piemēram, attiecībā uz attieksmi pret ilgtermiņa ieguldījumiem saistībā ar konsultatīvās uzraudzības noteikumiem, kuri pašlaik tiek pārskatīti (Bāzele III, Maksātspēja II); 50. pauž pārliecību, ka NFI plašāka izmantošana ļoti pozitīvi ietekmēs Eiropas ekonomiku, bet pauž bažas, ka praktiski tas būs iespējams tikai tādos projektos, kuriem ir īsa vai vidēja termiņa peļņa; pauž bažas par to, ka ieguldījumi projektos, kas vienlīdz nepieciešami, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, var palikt neīstenoti, jo šādus projektus uzskata par ieguldītājiem pārāk riskantiem un trūkst arī publiskā sektora finansējuma; tāpēc prasa Komisijai iespējami drīz iesniegt priekšlikumus, lai atvieglotu pašreiz nepietiekami izmantoto uzkrājumu mobilizāciju vidēji ilga un ilgtermiņa projektu atbalstam, kas Savienībā rada ilgtspējīgu izaugsmi; 51. uzskata, ka, ja konkrēts jaunais NFI sasniegs pietiekamu kritisko masu, tas varētu kļūt ļoti saistošs privātā kapitāla tirgum, jo tiktu samazināts risks, ko rada liels projektu portfeļa apjoms, un būtu atvieglotas iespējas veikt darījumus tirgos; 52. uzsver nepieciešamību uzraudzīt, lai iespējamās “jauktas finanšu ekonomikas” izveidošanās rezultātā jauni NFI nekļūtu par sarežģītiem atvasinātajiem produktiem, ko var pārvērst vērtspapīros vai novirzīt no to sākotnējā mērķa; o 53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||
| Gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2011. gadā |
| |||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2011. gadā, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta trešo daļu, 228. un 298. pantu, – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu, – ņemot vērā 2008. gada 18. jūnija rezolūciju(1) par priekšlikumu pieņemt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(2), – ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī, – ņemot vērā 2009. gada 1. janvāra Eiropas Ombuda statūtu īstenošanas noteikumus(3), – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību, – ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta otro un trešo teikumu, – ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0297/2012), A. tā kā 2012. gada 22. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2011. gadā un tā kā 2012. gada 19. jūnijā Briselē ombuds Nikiforos Diamandouros ar šo ziņojumu iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju; B. tā kā LESD 24. pantā ir noteikts, ka “ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie ombuda, kura institūts izveidots saskaņā ar 228. pantu”; C. tā kā ar LESD 228. pantu Eiropas Ombuds tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par kļūdām pārvaldē, kas pieļautas Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru darbībā, izņemot kļūdas, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa; D. tā kā saskaņā ar LESD 298. pantu ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras “saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”, un tajā pašā pantā šim nolūkam paredz pieņemt sekundāros tiesību aktus, proti, regulas, kas ir piemērojami visās ES pārvaldības jomām; E. tā kā Pamattiesību hartas 41. pants nosaka, ka “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”; F. tā kā kļūdas pārvaldē notiek ne tikai tad, kad valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu, un tā kā labas pārvaldības princips prasa, lai ES iestādes būtu orientētas uz pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu, ka sabiedrības locekļi saņem pienācīgu attieksmi un pilnībā izmanto savas tiesības; G. tā kā saskaņā ar šo definīciju kļūdas pārvaldē attiecas ne tikai uz tiem gadījumiem, kad pārkāptais noteikums vai princips ir juridiski saistošs; tā kā labas pārvaldības principi ir plašāki par tiesību aktos noteikto un prasa, lai ES iestādes ne tikai pildītu savas juridiskās saistības, bet arī lai tās būtu orientētas uz pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu, ka sabiedrības locekļi saņem pienācīgu attieksmi un pilnībā izmanto savas tiesības; H. tā kā Ombuds 2011. gadā saņēma 2510 sūdzības (2010. gadā ‐ 2667), ierosināja izmeklēšanu 396 lietās (2010. gadā ‐ 335) un pabeidza 318 izmeklēšanas (2010. gadā ‐ 326); tā kā no visām 2011. gadā Ombuda izskatītajām 2544 sūdzībām 698 (27 %) bija viņa kompetencē (2010. gadā ‐ 744 sūdzības); I. tā kā no saņemtajām sūdzībām 1321 sūdzība ietilpa kāda Eiropas ombudu tīkla locekļa pilnvaru jomā; tā kā šo tīklu veido valstu un reģionālie ombudi; tā kā Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla pilntiesīga locekle; J. tā kā Ombuds 2011. gadā 59 sūdzības pārsūtīja Lūgumrakstu komitejai; tā kā 147 sūdzības tika nosūtītas Komisijai, bet 591 sūdzība ‐ citām iestādēm un struktūrām, tostarp SOLVIT un dienestam “Tavs Eiropas padomdevējs”, kā arī specializētiem ombudiem vai citām sūdzību izskatīšanas struktūrām dalībvalstīs; K. tā kā gandrīz 61 % 2011. gadā saņemto sūdzību bija iesniegtas internetā; tā kā vairāk nekā puse no šīm sūdzībām (53 %) tika iesniegtas, izmantojot Ombuda tīmekļa vietnē pieejamo elektronisko sūdzības veidlapu; L. tā kā informācijas pieprasījumu skaita būtiskais kritums pēdējos gados apliecina, ka Ombuda interaktīvais ceļvedis, kas tā tīmekļa vietnē ir pieejams kopš 2009. gada janvāra, ir sniedzis rezultātus; M. tā kā to sūdzību skaits, kuras neietilpst Ombuda pilnvaru jomā, 2011. gadā ir samazinājies līdz 1846 sūdzībām, kas ir mazākais skaits, kāds reģistrēts kopš 2003. gada; N. tā kā visvairāk sūdzību kā parasti ir iesnieguši Vācijas un Spānijas sūdzību iesniedzēji; tā kā 2011. gadā pirmajā vietā izvirzījās Spānija, kurai sekoja Vācija, Polija un Beļģija; tā kā proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam visvairāk sūdzību ir saņemtas no Luksemburgas, Kipras, Beļģijas, Maltas un Slovēnijas; O. tā kā Ombuds kopumā ir ierosinājis 396 izmeklēšanas, no kurām 382 izmeklēšanas bija pamatotas uz sūdzībām, bet 14 izmeklēšanas Ombuds sāka pēc savas iniciatīvas; tā kā 2011. gadā ierosināto izmeklēšanu skaits ir lielākais, kāds jebkad ir bijis; P. tā kā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Komisiju (231), kam sekoja EPSO (42); tā kā to ierosināto izmeklēšanu skaits, kuras attiecās uz Parlamentu, ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu; tā kā izmeklēšanu skaits saistībā ar Padomi ir pieaudzis par vienu trešdaļu; Q. tā kā Ombuds 2011. gadā pabeidza 318 izmeklēšanas; tā kā lielākā daļa šo izmeklēšanu (66 %) tika pabeigtas viena gada laikā, bet trešā daļa no tām tika pabeigtas trijos mēnešos; tā kā vidējais izmeklēšanas laiks bija 10 mēneši; R. tā kā 64 lietās Ombuds nekonstatēja kļūdas pārvaldē; tā kā kļūdas nekonstatēšana nav negatīvs iznākums, jo sūdzības iesniedzējs saņem pilnu paskaidrojumu no attiecīgās iestādes, un šis iznākums ir pierādījums tam, ka iestāde ir rīkojusies saskaņā ar labas pārvaldības principiem; S. tā kā 84 lietās, kuras tika slēgtas, tika panākts pozitīvs iznākums, jo attiecīgā iestāde pieņēma mierizlīgumu vai pati atrisināja jautājumu; tā kā Ombuds pēc iespējas cenšas panākt mierizlīgumu; tā kā ES iestāžu sadarbība ir būtiska mierizlīguma panākšanai; T. tā kā 47 lietās Ombuds konstatēja kļūdas pārvaldē un 13 lietās, kurās tika konstatētas kļūdas pārvaldē, attiecīgā iestāde pilnībā vai daļēji pieņēma ieteikuma projektu; U. tā kā 35 lietas tika slēgtas, izsakot aizrādījumu, bet 39 lietas tika slēgtas, izsakot citas piezīmes, kas ir paredzētas, lai attiecīgajām iestādēm palīdzētu uzlabot pārvaldības kvalitāti; V. tā kā Ombuds katru gadu publicē konstatējumus par to, kādus pasākumus ES iestādes ir veikušas saistībā ar viņa aizrādījumiem un citām piezīmēm; W. tā kā saistībā ar viņa aizrādījumiem un citām piezīmēm veikto apmierinošo pasākumu kopējais rādītājs 2010. gadā bija 78 %; tā kā saistībā ar viņa citām piezīmēm veiktie pasākumi bija apmierinoši 95 % gadījumu, bet apmierinošu pasākumu rādītājs aizrādījumu gadījumā bija ievērojami zemāks ‐ 68 %; X. tā kā Ombuds 2011. gadā sagatavoja 25 ieteikuma projektus un slēdza 13 lietas, kurās attiecīgā iestāde pilnībā vai daļēji pieņēma ieteikuma projektu; Y. tā kā 2011. gadā Ombuds Parlamentam neiesniedza nevienu īpašo ziņojumu; Z. tā kā Ombuda budžets ir Eiropas Savienības budžeta neatkarīga iedaļa, kas ir sadalīta trīs sadaļās: 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus, 2. sadaļa attiecas uz ēkām, mēbelēm, iekārtām un dažādiem darbības izdevumiem un 3. sadaļa ietver izdevumus, kuri izriet no vispārējām funkcijām, ko veic šī iestāde, 1. apstiprina Eiropas Ombuda iesniegto 2011. gada ziņojumu; 2. norāda, ka 2011. gadā Ombuds ir palīdzējis vairāk nekā 22 000 pilsoņu, no kuriem 2510 bija iesnieguši sūdzības, 1284 lūdza sniegt informāciju, bet 18 274 saņēma konsultāciju, izmantojot Ombuda tīmekļa vietnē pieejamo interaktīvo ceļvedi; 3. norāda, ka pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies kopējais Ombudam iesniegto sūdzību skaits, jo īpaši tādu sūdzību skaits, kas neattiecas uz Ombuda pilnvarām; ar interesi seko līdzi šai tendencei, lai izvērtētu, vai pastāv tieša saistība starp sūdzību skaita samazināšanos un interaktīvā ceļveža ieviešanu; 4. norāda, ka vairāk nekā 65 % no visām izskatītajām sūdzībām Ombuds varēja ierosināt izmeklēšanu vai ieteikt sūdzības iesniedzējam vērsties pie kompetentās iestādes, piemēram, kāda Eiropas ombudu tīkla locekļa, piemēram, Parlamenta Lūgumrakstu komitejas, Komisijas vai citas sūdzību izskatīšanas iestādes (tostarp SOLVIT); norāda, ka Lūgumrakstu komiteja 2011. gadā no Ombuda saņēma 59 sūdzības; 5. norāda, ka galvenie iespējamo pārvaldē pieļauto kļūdu veidi, ko Ombuds izmeklēja 2011. gadā, attiecās uz problēmām saistībā ar likumīgumu (28 % izmeklēšanu), informācijas pieprasījumiem (16,2 %), taisnīgumu (13,6 %), pienākumu lēmumu pamatot un iekļaut norādi par iespējām lēmumu apstrīdēt (8,1 %), saprātīgiem lēmumu pieņemšanas termiņiem (7,3 %), pieprasījumiem nodrošināt publisku pieeju dokumentiem (7,1 %), diskriminācijas novēršanu (86,8 %) un pienākumu atbildēt uz vēstulēm pilsoņu dzimtajā valodā un norādīt kompetento amatpersonu (5,8 %); 6. norāda, ka lielākā daļa 2011. gadā Ombuda sākto izmeklēšanu bija saistīta ar Komisiju (231 izmeklēšana), kam sekoja EPSO (42 izmeklēšanas); uzskata ‐ tā kā Komisija ir iestāde, kuras lēmumi tieši ietekmē pilsoņus, ir likumsakarīgi, ka tā ir galvenais sūdzību objekts; 7. ar gandarījumu konstatē, ka Ombuda ierosināto izmeklēšanu skaits saistībā ar Parlamentu ir samazinājies vairāk nekā uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu; norāda, ka Ombuds ir ierosinājis par vienu trešdaļu vairāk izmeklēšanu saistībā ar ES Padomi; 8. norāda, ka 2011. gadā Ombuds ir grozījis savas procedūras, lai pilsoņiem tās būtu vienkāršāk izmantojamas, un ir ieviesis jaunu izmeklēšanas veidu ‐ precizējošo izmeklēšanu, kuru sūdzības iesniedzēji var izmantot, lai sniegtu precīzāku informāciju par savu sūdzību, ja Ombuds sākotnēji nav pārliecināts par to, ka ir pamatoti pieprasīt ES iestādei sniegt atzinumu par konkrēto lietu; 9. norāda, ka tagad Ombuds aktīvi aicina sūdzību iesniedzējus izteikt savus apsvērumus, ja viņi nav apmierināti ar iestādes atbildi, turpretī iepriekš sūdzību iesniedzējiem bija jāraksta jauna sūdzība gadījumā, ja viņi nebija apmierināti ar atbildes saturu; 10. pauž gandarījumu par to, ka šīs jaunās pieejas rezultātā Ombuds ir slēdzis mazāk tādu lietu, kuras “ir atrisinājusi iestāde”, un ir slēdzis vairāk lietu, kurās tika secināts, ka “kļūda pārvaldē nav konstatēta” vai “turpmāka izmeklēšana nav pamatota”; 11. norāda, ka Ombuds ir pārskatījis arī to sūdzību izskatīšanu, kuras neattiecas uz viņa pilnvarām ‐ tās tagad izskata Ombuda biroja Reģistrācijas nodaļa, kas nodrošina, lai sūdzību iesniedzēji iespējami drīzāk tiktu informēti par to, ka Ombuds nevar izskatīt viņu sūdzības, un lai viņiem tiek sniegts padoms par to, kur viņiem būtu jāvēršas; 12. norāda, ka 2011. gada īpašais Eirobarometra ziņojums par pilsoņu tiesībām un ES pārvaldes iestāžu darbības efektivitāti(4) ir parādījis, ka pilsoņi augstu vērtē savas tiesības iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam un ka, viņuprāt, svarīgākas par šīm tiesībām ir tikai viņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Savienības teritorijā, kā arī tiesības uz labu pārvaldību; 13. izsaka Ombudam atzinību par to, ka viņš ir publicējis brošūru “Problēmas saistībā ar ES? Kas jums var palīdzēt?”, kurā ietverta visaptveroša informācija par problēmu risināšanas mehānismiem tiem pilsoņiem, kuri saskaras ar problēmām saistībā ar ES, kā arī par to, ka Ombuds šo publikāciju ir padarījis pieejamu arī audio un lieldrukas formātā; 14. uzsver, ka, neskatoties uz šajā sakarībā gūtajiem sasniegumiem iepriekšējos gados, to izskatīto sūdzību īpatsvars, kuras tiešām ietilpa Ombuda atbildības jomā, arī 2011. gadā bija tikai aptuveni 27 %, kas ir salīdzinoši neliela daļa, un ka tādēļ būtu jāapsver iespējas veikt plašākus un proaktīvākus pilsoņiem domātus izpratnes veidošanas pasākumus par Ombuda kompetences jomu, jo īpaši ciešā sadarbībā ar valstu un reģionu ombudiem, Parlamentu un Komisiju; 15. piekrīt Ombudam, ka lakonisks un precīzs pārskats par tām pamatvērtībām, kas ES civildienesta darbībām būtu jāatspoguļo, var efektīvi palielināt pilsoņu uzticību ES civildienestam un iestādēm, kurām tas kalpo; 16. atbalsta Ombuda viedokli, ka iestādes, kuru darbība sakņojas pakalpojumu kultūrā, neuzskata sūdzības par draudu, bet gan par iespēju efektīvāk komunicēt un, ja kļūda ir pieļauta, labot situāciju un izdarīt secinājumus nākotnei; 17. atgādina, ka saskaņā ar Pamattiesību hartu tiesības uz labu pārvaldību ir starp ES pilsoņu pamattiesībām (41. pants); 18. aicina visas Eiropas Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras rīkoties saskaņā ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksu, kuru Parlaments pieņēma 2001. gada 6. septembra rezolūcijā(5); 19. atzinīgi vērtē Ombuda pastāvīgos un konstruktīvos centienus, piemēram, sagatavojot attiecīgas publikācijas, sekmēt regulas izstrādi par Eiropas Savienības vispārējām administratīvajām procedūrām; uzsver, ka šāds tiesību akts, kura uzdevums būtu nodrošināt juridiski saistošus obligātos kvalitātes un procesuālo garantiju standartus visās ES tiešās pārvaldības jomās, varētu būt balstīts uz LESD 298. pantu un šāda tiesību akta faktiskajā izstrādē būtu cieši jāsadarbojas ar Ombudu; 20. atbalsta Ombuda viedokli, ka labas pārvaldības principi ir plašāki par tiesību aktu prasībām, un prasa, lai ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ne tikai pildītu savas juridiskās saistības, bet arī lai tās būtu orientētas uz pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu, ka sabiedrības locekļi saņem pienācīgu attieksmi un pilnībā izmanto savas tiesības; 21. izsaka Ombudam atzinību par to, ka viņš ir publicējis un izplatījis darbiniekiem visās ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās Eiropas Ombuda rokasgrāmatu par sūdzībām, lai rosinātu ES pārvaldi uzlabot darbu, cenšoties pastiprināti ievērot pilsoņiem sniegto pakalpojumu kultūras principus; 22. atzinīgi vērtē Ombuda sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu un prasa, lai šāda sadarbība cita starpā būtu orientēta uz to, lai popularizētu Eiropas pilsoņu iniciatīvu kā jaunu instrumentu tiešai pilsoņu līdzdalībai ES tiesību aktu izstrādē un nodrošinātu, ka šis instruments tehnisko prasību ziņā pilsoņiem nerada pārāk lielu apgrūtinājumu; 23. atgādina, ka 2011. gada oktobrī Kopenhāgenā notika Astotais nacionālais Eiropas ombudu tīkla seminārs; atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja ir šī tīkla pilntiesīga locekle un šajā seminārā bija pārstāvēta; atgādina, ka seminārā tīkla locekļi apņēmās rast veidus, kā labāk informēt Eiropas pilsoņus par viņu tiesībām; 24. atgādina, ka seminārā Ombuds iepazīstināja ar teksta projektu par civildienesta principiem ES ierēdņiem, kurā viņš noteica piecus šādus principus, proti, apņēmība strādāt ES un pilsoņu labā, godprātība, objektivitāte, cieņa pret citiem un pārredzamība; norāda, ka Ombuds ir organizējis šo principu sabiedrisku apspriešanu un teksta galīgā redakcija tika publicēta 2012. gada 19. jūnijā; 25. ar gandarījumu konstatē, ka pārskata periodā Ombuds savas pilnvaras ir īstenojis aktīvi, līdzsvaroti un pamatotā vienprātībā un ciešā sadarbībā ar citām ES iestādēm; 26. prasa, lai Ombuds arī turpmāk nodrošinātu resursu izmantošanu iespējami labākajā veidā, izvairoties no nevajadzīgas darbinieku dublēšanās un sadarbojoties ar citām pašreizējām ES iestādēm, lai panāktu izdevumu racionalizāciju ES budžetā; 27. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzvērtīgām kompetentajām iestādēm.
| ||||||||||||||||||
| Finanšu instrumentu tirgi un Direktīvas 2004/39/EK atcelšana ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana) [Gr. 1, ja vien nav norādīts citādi]
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3), ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5), tā kā: (1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem,(6) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara arī citi turpmāki grozījumi, skaidrības ieviešanas nolūkā tā būtu jāpārstrādā. (2) Ar Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā(7) bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem pilnvarotas ieguldījumu sabiedrības un bankas ar piederības valsts atļauju tās uzraudzībā varētu sniegt konkrētus pakalpojumus vai veidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas normas. Tā arī paredzēja saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulētu tirgu darbību. (3) Pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāts arvien kompleksāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā šo attīstību, Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam būtu jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab jāparedz saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un ļautu ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, kura ir iekšējais tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Paturot prātā iepriekš minēto, Direktīva 93/22/EEK tika aizstāta ar Direktīvu 2004/39/EK. (4) Finanšu krīze norādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu, tostarp ārpusbiržas tirdzniecības šādos tirgos, regulēšanas sistēmu, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, pievērstos neregulētajām jomām un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus. (5) Regulatīvās iestādes starptautiskā līmenī ir atzinušas, ka trūkumi vairāku finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā, tostarp efektīvu pārbaužu un saskaņotības trūkums, ir palīdzējis radīt finanšu krīzi. Pārmērīga un neapdomīga riska uzņemšanās var izraisīt konkrētās finanšu iestādes bankrotu un radīt sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un globālā mērogā. Nepareiza uzņēmumu rīcība, sniedzot pakalpojumus klientiem, var radīt zaudējumus ieguldītājiem un mazināt ieguldītāju uzticēšanos. Lai cīnītos ar negatīvo ietekmi, kas var rasties šo korporatīvās pārvaldības pasākumu trūkumu dēļ, šīs direktīvas noteikumi būtu jāpapildina ar sīkāk izstrādātiem principiem un obligātajiem standartiem. Šie principi un standarti būtu jāpiemēro, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrību raksturu, apjomu un sarežģītību. Neatkarīgi no akcionāru pienākumiem nodrošināt, ka valdes pienācīgi veic savus pienākumus, attiecīgajos pasākumos būtu jāietver ierobežojumi attiecībā uz direktoru skaitu finanšu iestādēs. Šie pasākumi būtu jāpiemēro, ņemot vērā šādu iestāžu efektīvas pārvaldības prasības, vajadzības gadījumā vienlaikus ļaujot šādu sabiedrību direktoriem jo īpaši turpināt ieņemt direktora amatu bezpeļņas organizācijās saskaņā ar uzņēmumu sociālo atbildību. (6) Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos aicināja Eiropas Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulējuma kopumu. Turpmākās Eiropas uzraudzības arhitektūras kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienoto noteikumu kopumu, kas ir piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm. (7) Ņemot vērā iepriekš minēto, Direktīva 2004/39/EK tagad ir daļēji pārstrādāta, izveidojot šo jauno direktīvu, un daļēji aizstāta ar Regulu (ES) Nr. …/… [FITR]. Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums, kurā noteiktas prasības, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, regulētiem tirgiem, datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības Eiropas Savienībā. Tādējādi šī direktīva būtu jālasa kopā ar regulu. Direktīvā būtu jāietver noteikumi par uzņēmējdarbības atļaujām, būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumiem, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un sankciju režīmu. Šā priekšlikuma galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus minētajās jomās, tāpēc priekšlikums būtu jābalsta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punktu. Direktīvas forma ir piemērota, lai īstenošanas noteikumus šīs direktīvas darbības jomās vajadzības gadījumā varētu mainīt, piemērojot tos jebkādām konkrētā tirgus vajadzībām un katras dalībvalsts tiesību sistēmai. (8) Finanšu instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert ▌atvasinātus preču instrumentus un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu instrumentiem. Apdrošināšanas līgumi attiecībā uz darbību veidiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)(8) I pielikumā, ja tos slēdz ar apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumu vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumu, nav atvasinātie finanšu instrumenti vai atvasinātie līgumi saskaņā ar šo direktīvu. (9) Sekundārajos aktuāltirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisiju kvotām, kas var mazināt uzticēšanos emisiju tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā(9), un ir veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisiju kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisiju kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un uzraudzītu to efektīvu darbību, veicot arī vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, Direktīvā 2003/87/EK izveidotie pasākumi jāpapildina, pilnībā ietverot emisiju kvotas šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. .../... [TIR] darbības jomā ▌. Turpretim ir lietderīgi precizēt, ka ‐ lai arī direktīvas darbības joma attiecas uz valūtu atvasinātiem finanšu instrumentiem, tā neattiecas uz tūlītējiem ārvalstu valūtas maiņas darījumiem. (10) Šīs direktīvas mērķis ir aptvert uzņēmumus, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tālab tās darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu darbību. (11) Jāizveido visaptverošs regulatīvs režīms, kas reglamentē darījumu izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti. Būtu jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to pasūtījumu izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem būtu jāattiecina saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un sakārtotu darbību un nodrošinātu, ka šādās organizētās tirdzniecības sistēmās netiek gūts labums no regulējuma nepilnībām. (12) Visām tirdzniecības vietām, tas ir, regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, būtu jāizveido pārredzami noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi sistēmai. Tomēr regulētiem tirgiem un daudzpusējām tirdzniecības sistēmām būtu jāsaglabā ▌līdzīgas prasības attiecībā uz locekļu vai dalībnieku piekļuvi, bet regulētām tirdzniecības sistēmām būtu jāvar noteikt un ierobežot piekļuvi, cita starpā balstoties uz to organizētāju lomu un saistībām pret saviem klientiem. Tirdzniecības vietām būtu jāļauj lietotājiem noteikt rīkojumu plūsmas veidu, ar ko mijiedarbojas viņu rīkojumi pirms tie tiek ievadīti sistēmā, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts atklāti un pārredzami un nav saistīts ar diskrimināciju no platformas operatora puses. (13) ▌Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu sabiedrības, kas regulēti, regulāri un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas divpusējā sistēmā. Lai nodrošinātu šīs definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu sabiedrībām, jebkādai divpusējai tirdzniecībai ar klientiem vajadzētu būt atbilstošiem un kvantitatīviem kritērijiem, kas papildina kvalitatīvos kritērijus to ieguldījumu sabiedrību identificēšanai, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji, kā noteikts 21. pantā Komisijas 2006. gada 10. augusta Regulā (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem(10). Lai arī tirdzniecības vietas ir telpas un vietas, kurās daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, sistemātisks internalizētājs nedrīkstētu sasaistīt trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses funkcionāli tādā pašā veidā, kā to dara tirdzniecības vieta. (14) Šīs direktīvas darbības jomai nevajadzētu attiekties uz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un uzņēmumiem, kas nesniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai neveic ieguldījumu darbības, kuras nav darījumu veikšana savā vārdā, ja vien tās nav tirgus līderes, regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieces vai ja tās izpilda klientu rīkojumus, darboties savā vārdā. Izņēmuma kārtā personas, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem savā vārdā kā regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, tostarp kā tirgus veidotāji saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem, emisiju kvotām vai no tiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, kā papildu darbību savai pamata uzņēmējdarbībai, kuri grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu nozīmē(11), nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. Ņemot vērā šajā direktīvā paredzētos kritērijus, kuros būtu jāiekļauj darbības apjoms un tas, cik lielā mērā tā samazina pamata uzņēmējdarbības radītos riskus, regulatīvos tehniskajos standartos būtu jānosaka tehniskie kritēriji, lai noteiktu, vai darbība ir papildu darbība pamata uzņēmējdarbībai. Klientu rīkojumu izpildē savā vārdā būtu jāietver uzņēmumi, kuri izpilda dažādu klientu rīkojumus, pamatojoties uz saskaņotu pamatsummu (dienas kārtības tirdzniecība), kas būtu jāuzskata par uzņēmumiem, kas rīkojas kā principāli, un tiem būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi gan attiecībā uz klientu rīkojumu izpildi, gan darbības veikšanu savā vārdā. Finanšu instrumentu rīkojumu izpilde, ko veic kā papildu darbību starp divām personām, kuru pamata uzņēmējdarbība grupu līmenī nav ne ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, ne banku pakalpojumi Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, nebūtu jāuzskata par tirdzniecības veikšanu savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus. (15) Atsauces tekstā uz personām jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. (16) Nebūtu jāietver apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, uz kuru darbībām attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kuriem attiecas Direktīva 2009/138/EK, izņemot dažus noteikumus saistībā apdrošināšanas produktiem, ko izmanto kā ieguldījumu instrumentus. Ieguldījumus klientiem nereti pārdod kā apdrošināšanas līgumus, kas ir alternatīvs vai aizstājošs variants finanšu instrumentiem, kurus reglamentē šī direktīva. Lai nodrošinātu privāto klientu konsekventu aizsardzību, ir svarīgi, lai ieguldījumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem tiktu piemēroti vienādi uzņēmējdarbības veikšanas standarti, it sevišķi tie, kas attiecas uz interešu konfliktu pārvaldību, pamudinājumu ierobežojumiem un noteikumiem par konsultāciju piemērotības un vai tirdzniecības bez konsultācijas sniegšanas atbilstības nodrošināšanu. Tāpēc šīs direktīvas prasības attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību un interešu konfliktiem būtu vienlīdz jāpiemēro arī ieguldījumiem, ko standartizē kā apdrošināšanas līgumus, un būtu jānodrošina saskaņotība starp šo direktīvu un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvu 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību(12). (17) Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem. (18) Šīs direktīvas darbības jomai nav jāattiecas arī uz personām, kas profesionālās darbības gaitā sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai kā papildpakalpojumus, ja šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz sniegt ieguldījumu pakalpojumus kā papildpakalpojumus. (19) Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vienīgi saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz ieguldījumu pakalpojumus trešām personām. (20) Šī direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu. (21) Lai skaidrāk definētu izņēmumu režīmu Eiropas Centrālo banku sistēmai, citām valstu iestādēm, kas veic līdzīgas darbības, un iestādēm, kas daļēji veic valsts parāda pārvaldību, ir lietderīgi noteikt ierobežojumus tikai tām iestādēm un institūcijām, kas darbojas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskām iestādēm, kuru locekļi ir viena vai vairākas dalībvalstis. (22) Šī direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Eiropas Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai. (22a) Lai nodrošinātu elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus atbilstīgu darbību un lai īstenotu pārvades sistēmu operatoru uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK(13), Direktīvu 2009/73/EK(14), Regulu (EK) Nr. 714/2009(15), Regulu (EK) Nr. 715/2009(16) vai tīkla kodeksiem un pamatnostādnēm, kuras pieņemtas atbilstīgi minētajām regulām, pārvades sistēmu operatoriem ir jāpiemēro atbrīvojums, piešķirot pārvades tiesības vai nu kā fiziskas pārvades tiesības, vai kā finansiālas pārvades tiesības un paredzot platformu sekundārajai tirdzniecībai. (23) Lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības šīs personas pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī, uz šādu personu vairs nav jāattiecina atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana vairs nav papilddarbības šīs personas pamatdarbībai. (24) Uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, jāattiecina piederības dalībvalsts pilnvarojums, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitāti. (25) Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, nav vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem. (26) Strukturētie noguldījumi ir radušies kā ieguldījumu produkta veids, bet tie nav iekļauti nevienā leģislatīvā aktā, kas attiecas uz ieguldītāju aizsardzību Eiropas Savienības līmenī, taču citi strukturētie ieguldījumi šādos leģislatīvos aktos ir iekļauti. Tāpēc ir lietderīgi stiprināt ieguldītāju uzticēšanos un veidot vienotāku regulējumu attiecībā uz dažādu standartizētu privāto ieguldījumu produktu izplatīšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmenī visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ir lietderīgi strukturētos noguldījumus iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, tā kā strukturētie noguldījumi ir ieguldījumu produktu veids, tie neietver tādus vienkāršus noguldījumus, kas ir saistīti tikai ar procentu likmēm, piemēram Euribor vai Libor, neatkarīgi no tā, vai procentu likmes ir iepriekš noteiktas, vai fiksētas vai mainīgas. Tāpēc šādi vienkārši noguldījumi neietilpst šīs direktīvas darbības jomā. (27) Lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību Eiropas Savienībā, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kādos dalībvalstis var nepiemērot šo direktīvu personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuri rezultātā nav aizsargāti ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ir lietderīgi noteikt prasību dalībvalstīm piemērot šīm personām vismaz līdzvērtīgas prasības tām, kas noteiktas šajā direktīvā, jo īpaši atļaujas pieprasījuma izskatīšanas laikā, novērtējot to reputāciju un pieredzi, un jebkuru akcionāru atbilstību, pārskatot nosacījumus sākotnējās atļaujas piešķiršanai un pastāvīgās uzraudzības veikšanai, kā arī attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas saistībām. (28) Ja ieguldījumu sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nav vajadzīga papildu atļauja saskaņā ar šo direktīvu. (29) Šajā direktīvā rīkojumu pieņemšanas un nodošanas darbībai būtu jāietver arī divu vai vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem ieguldītājiem. (30) Uz ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, kurus tās pašas emitē, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ja tās saviem klientiem sniedz ieguldījumu konsultācijas. Lai novērstu nenoteiktību un stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi paredzēt šīs direktīvas piemērošanu, ja ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes izplata pašu emitētos finanšu instrumentus pamattirgū, nesniedzot nekādas konsultācijas. Tāpēc būtu jāpaplašina rīkojumu izpildes klientu vārdā pakalpojuma definējums. (31) Savstarpējās atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nevar izsniegt atļauju vai tā jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski veiktās darbības skaidri liecina, ka ieguldījumu sabiedrība ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību. Ieguldījumu sabiedrībai, kas ir juridiska persona, atļaujai vajadzētu būt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu sabiedrībai, kas nav juridiska persona, atļaujai vajadzētu būt izsniegtai dalībvalstī, kurā ir tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un darbību faktiski veiktu savā piederības dalībvalstī. (32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/44/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē(17), noteikti sīki izstrādāti kritēriji, lai piesardzīgi novērtētu plānotās līdzdalības iegūšanu ieguldījumu sabiedrībā, un procedūra to piemērošanai. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz novērtēšanas procesu, kā arī uz tā rezultātu, ir lietderīgi apstiprināt Direktīvā 2007/44/EK noteiktos kritērijus un piesardzīgas novērtēšanas procesu. Jo īpaši, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilstība un plānotās līdzdalības iegūšanas finanšu stabilitāte, izmantojot šādus kritērijus: potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija; jebkuras personas, kas vadīs ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību, reputācija un pieredze; potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte; ieguldījumu sabiedrības spēja ievērot uzraudzības prasības, kas pamatojas uz šo un citām direktīvām, jo īpaši Direktīvu 2002/87/EK(18) un Direktīvu 2006/49/EK(19); varbūtība, ka līdzdalības iegūšana varētu palielināt interešu konfliktus; pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana Direktīvas 2005/60/EK(20) 1. panta izpratnē vai tiek izdarīti šādu darbību mēģinājumi, vai arī plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku. (33) Ieguldījumu sabiedrībai, kas pilnvarota savā piederības dalībvalstī, jābūt tiesīgai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Eiropas Savienībā, lai nevajadzētu lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības. (34) Ņemot vērā to, ka uz dažām ieguldījumu sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas noteikti ar Direktīvu 2006/49/EK, šīm ieguldījumu sabiedrībām obligāti jābūt noteiktam kapitāla minimālajam apjomam vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, vai abiem. Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, jāņem vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Direktīvu 2002/92/EK. Šī īpašā pieeja kapitāla pietiekamības vajadzībām nevar ierobežot lēmumus attiecībā uz atbilstošo pieeju šādām sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Eiropas Savienības tiesību aktos par kapitāla pietiekamību. (35) Ņemot vērā to, ka uzraudzības noteikumu darbības joma jāierobežo tā, lai tie attiektos tikai uz tām vienībām, kas atbilstīgi profesionālās darbības gaitā veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā ir iemesls darījuma partneru riskam attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nav jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu instrumentiem, tostarp atvasinātiem preču instrumentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar atvasinātiem preču instrumentiem kā papildpakalpojumus to pamatdarbības klientiem uzņēmumu grupu līmenī, ja šī pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē. (36) Lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas līdzīgas tiesības attiecībā uz vērtspapīriem un tā tiesības attiecībā uz līdzekļiem, kas uzticēti uzņēmumam, minētajām tiesībām jābūt nošķirtām no uzņēmuma tiesībām. Tomēr šim principam nevajadzētu atturēt uzņēmumus no darbību veikšanas savā vārdā, izņemot, ja tie šo darbību veic ieguldītāju interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma specifikas dēļ un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana. (37) Prasības attiecībā uz klientu aktīvu aizsardzību ir būtisks instruments klientu aizsardzībai, sniedzot pakalpojumus un veicot darbības. Šīs prasības var neievērot, ja pilnīgi visas līdzekļu un finanšu instrumenta īpašumtiesības tiek nodotas ieguldījumu sabiedrībai, lai segtu jebkādas pašreizējās un turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. Šī plašā iespēja var radīt nenoteiktību un apdraudēt prasību efektivitāti attiecībā uz klientu aktīvu uzraudzību. Tāpēc vismaz attiecībā uz privāto klientu aktīviem jāierobežo ieguldījumu sabiedrību spēja noslēgt finanšu nodrošinājumu līgumus, kas paredz īpašumtiesību nodošanu, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīvā 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem(21), lai garantētu vai citādi aizsargātu viņu saistības. (38) Jānostiprina ieguldījumu sabiedrību vadības struktūru loma, lai nodrošinātu pienācīgu un apdomīgu sabiedrību pārvaldību un veicinātu tirgus integritāti un ieguldītāju interešu ievērošanu. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz korporatīvo pārvaldību, ir vēlams pēc iespējas saskaņot prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām ar prasībām, kas iekļautas Direktīvā .../.../ES [KPD IV], un nodrošināt, ka šādas prasības ir samērīgas, ņemot vērā to uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību. Lai novērstu interešu konfliktus, ieguldījumu sabiedrību vadības struktūras izpildvaras loceklim nevajadzētu būt arī tirdzniecības vietas vadības struktūras izpildvaras loceklim, taču viņš varētu būt šādas vadības struktūras loceklis bez izpildpilnvarām, lai, piemēram, nodrošinātu lietotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Ieguldījumu sabiedrības vadības struktūrai kopumā vienmēr jāvelta pietiekami daudz laika un jābūt atbilstošai kompetencei, prasmēm un pieredzei, lai spētu izprast ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību un tās galvenos riskus. Lai izvairītos no domāšanas grupā un veicinātu lēmumu kritisku apstrīdēšanu, pārstāvjiem ieguldījumu sabiedrību valdēs vajadzētu būt pietiekami dažāda vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, ar pietiekami dažādu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, lai būtu pārstāvēti dažādi uzskati un pieredze. Lai nodrošinātu demogrāfiskās realitātes atbilstošu atspoguļojumu, īpaši liela nozīme ir arī dzimumu līdzsvaram. Attiecīgā gadījumā darbinieku pārstāvība vadības struktūrā arī būtu uzskatāma par veidu, kā palielināt daudzveidību, to papildinot ar pamatredzējumu un patiesām zināšanām par iestādes iekšējās darbības principiem. Turklāt ir vajadzīgi mehānismi, lai nodrošinātu, ka vadības struktūru locekļus nopietnu vadības pārkāpumu gadījumā var saukt pie atbildības. (39) Lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības darbību efektīvu pārraudzību un kontroli, vadības struktūrai būtu jāpārzina ieguldījumu sabiedrības kopējā stratēģija un vajadzētu būt atbildīgai par to, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību un riska profilu. Vadības struktūrai būtu jāuzņemas skaidri definēta atbildība par ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbības ciklu šādās jomās: uzņēmuma stratēģisko mērķu identificēšana un definēšana, savas iekšējās organizācijas apstiprināšana, tostarp darbinieku atlases un apmācību kritēriji, vispārējo pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politiku izveidošana, kā arī tirdzniecības personāla atalgojums un jaunu produktu apstiprināšana izplatīšanai klientiem. Ieguldījumu sabiedrību, to iekšējās organizācijas un pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politiku stratēģisko mērķu periodiskai uzraudzīšanai un novērtēšanai jānodrošina pastāvīga spēja veikt pienācīgu un apdomīgu pārvaldību, veicinot tirgu integritāti un ieguldītāju aizsardzību. (40) To darbību apjoma palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē sabiedrību klientu intereses. ▌ (42) Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīva 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un terminu definīcijām minētās direktīvas mērķiem(22), dalībvalstīm ļauj ieguldījumu sabiedrību organizatorisko prasību kontekstā pieprasīt ierakstīt telefonsarunas vai saglabāt elektronisko saziņu, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem. To telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšana, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem, ir atbilstīga Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un pamatota, lai stiprinātu ieguldītāju aizsardzību, uzlabotu tirgus uzraudzību un palielinātu tiesisko noteiktību ieguldījumu sabiedrību un to klientu interesēs. Šādas ierakstīšanas nozīme ir minēta arī Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada 29. jūlijā izdotajos tehniskajos ieteikumos Komisijai. Šo iemeslu dēļ ir lietderīgi šajā direktīvā paredzēt principus vispārējam režīmam attiecībā uz to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem. Saistībā ar saziņu starp privātajiem klientiem un finanšu iestādēm ir atbilstīgi ļaut dalībvalstīm tā vietā atzīt šādas saziņas rakstiskus ierakstus attiecībā uz finanšu iestādēm, kas reģistrētas to teritorijā, un filiālēm, kuras atrodas to teritorijā. (43) Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību ievērošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(23) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(24), ar kurām regulē personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo direktīvu. Šī aizsardzība būtu jo īpaši jāievēro attiecībā uz telefonsarunu un elektroniskās saziņas ierakstīšanu. Personas datu apstrādi, ko veic Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(25), piemērojot šo direktīvu, nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(26). (44) Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījušās tirdzniecības tehnoloģijas, un tagad tirgus dalībnieki tās plaši izmanto. Daudzi tirgus dalībnieki tagad izmanto algoritmisko tirdzniecību, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojuma aspektus ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Īpašs algoritmiskās tirdzniecības paveids ir automatizēta ātrā datorizētā tirdzniecība, kad tirdzniecības sistēma ļoti ātri, parasti milisekundēs vai mikrosekundēs, analizē tirgus datus vai signālus un pēc tam, balstoties uz šo analīzi, ļoti īsā laikā nosūta vai atjaunina lielu rīkojumu skaitu. Automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību parasti izmanto tirgotāji, kas veic tirdzniecību ar savu kapitālu, un būtībā tā nav atsevišķa stratēģija, bet bieži var būt saistīta ar sarežģītas tehnoloģijas izmantošanu, īstenojot tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu vai arbitrāžu. (45) Saskaņā ar Padomes 2009. gada jūnija secinājumiem par Eiropas Savienības finanšu pārvaldības stiprināšanu un lai palīdzētu izveidot vienoto noteikumu kopumu par ES finanšu tirgiem, tālāk attīstītu vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, palielinātu ieguldītāju aizsardzību un uzlabotu pārvaldību un noteikumu piemērošanu, Eiropas Savienība ir apņēmusies vajadzības gadījumā līdz minimumam samazināt dalībvalstu rīcības brīvību Eiropas Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanā. Papildus kopēja režīma ieviešanai šajā direktīvā to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanai, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem, ir lietderīgi samazināt kompetento iestāžu spēju konkrētos gadījumos deleģēt uzraudzības uzdevumus, lai ierobežotu rīcības brīvību prasībās, kuras piemēro saistītiem aģentiem un filiāļu pārskatu sniegšanai. Taču ‐ lai arī kompetentajām iestādēm ir pienākums saskaņā ar šo direktīvu aizsargāt ieguldītāju intereses, neviens noteiktums šajā direktīvā neliedz dalībvalstīm papildus kompetentajām iestādēm izraudzīties citas iestādes, lai nodrošinātu tirgus papildu uzraudzību nolūkā palielināt privāto ieguldītāju aizsardzību. (46) Tehnikas sasniegumi ir ļāvuši īstenot automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību un sekmējuši un uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Automatizēto ātro datorizēto tirdzniecību sekmē tirgus dalībnieku telpu un iekārtu fiziska līdzāsatrašanās tirdzniecības vietas saskanības noteikšanas programmai. Lai nodrošinātu prognozējamus un taisnīgus tirdzniecības apstākļus, ir jāpieprasa, lai tirdzniecības vietās nodrošinātu šādus līdzāsatrašanās pakalpojumus, pamatojoties uz nediskriminējošu, taisnīgu un pārredzamu pieeju. Automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības tehnoloģijas izmantošana ir palielinājusi ieguldītāju tirdzniecības ātrumu, spējas un sarežģītību. Tāpat tā ļauj tirgus dalībniekiem atvieglot saviem klientiem tiešu piekļuvi tirgiem, izmantojot to tirdzniecības sistēmas, tiešu piekļuvi tirgum vai sponsorētu piekļuvi. Tirdzniecības tehnoloģija ir devusi ieguvumus tirgum un tirgus dalībniekiem kopumā, piemēram, plašāku dalību tirgos, iespējams, lielāku likviditāti (taču saglabājas šaubas par nodrošinātās likviditātes faktisko līmeni), cenu mazāku starpību, samazinātu īstermiņa svārstīgumu un līdzekļus, lai uzlabotu cenu veidošanu un labāk izpildītu klientu rīkojumus. Tomēr automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības tehnoloģija rada arī vairākus potenciālus riskus, piemēram, lielāku tirdzniecības vietu sistēmu pārslodzes risku lielāka rīkojumu apjoma dēļ, algoritmiskās tirdzniecības riskus izveidot dubultus vai kļūdainus rīkojumus vai citus tās darbības traucējumus, kas var apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Turklāt pastāv risks, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas pārmērīgi reaģē uz citiem notikumiem tirgū, kas var palielināt svārstīgumu, ja tirgū jau pastāv kāda problēma. Algoritmiskā tirdzniecība vai automatizētā ātrā datorizētā tirdzniecība, līdzīgi kā jebkurš cits tirdzniecības veids, nepareizas tās izmantošanas gadījumā var pati radīt zināmas ļaunprātīgas darbības formas, kas būtu jāaizliedz saskaņā ar Regulu (EU) Nr. .../... [jaunā TIR] ]. Automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumi, nodrošinot informētības priekšrocību automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem, var arī mudināt ieguldītājus izvēlēties izpildīt tirdzniecības darījumus tirdzniecības vietās, kur tie var izvairīties no mijiedarības ar automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem. Ir lietderīgi automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu stratēģijām, kas balstītas uz konkrētiem noteiktiem raksturlielumiem, piemērot īpašu regulatīvo kontroli. Lai arī tās galvenokārt ir stratēģijas, kuru pamatā ir tirdzniecība savā vārdā, šāda kontrole būtu arī jāpiemēro gadījumos, kad tirdzniecības stratēģijas izpilde ir strukturēta tā, lai izvairītos no izpildes savā vārdā. (47) Šos potenciālos riskus, ko rada biežāka tehnoloģijas izmantošana, vislabāk var mazināt, apvienojot konkrētas risku kontroles, lai kontrolētu sabiedrības, kuras veic algoritmisko tirdzniecību vai automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumus, ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz visu tirdzniecības vietu operatoriem, kurām piekļūs šādas sabiedrības. Tiem būtu jāatbilst un jābūt balstītiem uz EVTI 2012. gada februārī izdotajām tehniskajām pamatnostādnēm “Pamatnostādnes tirdzniecības platformām, ieguldījumu sabiedrībām un kompetentajām iestādēm attiecībā uz sistēmām un kontroli automatizētā tirdzniecības vidē” (EVTI/2012/122), lai nostiprinātu tirgu elastību, ņemot vērā tehniskas sasniegumus. Būtu vēlams nodrošināt, lai uzņēmumiem, kas veic automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumus, būtu atbilstoša atļauja, ja tie ir tirdzniecības vietas tieši locekļi. Tas nodrošinātu, ka uz tiem attiecas šīs direktīvas organizatoriskās prasības un tie tiek pienācīgi uzraudzīti. Šajā saistībā EVTI būtu jāīsteno svarīgs koordinēšanas uzdevums, nosakot atbilstīgu darbību apjomu nolūkā Eiropas līmenī nodrošināt tirgu sakārtotu darbību. Turklāt visiem rīkojumiem būtu jāpiemēro pienācīga riska kontrole rīkojuma izcelsmes līmenī. Tāpēc ir lietderīgi arī izbeigt tiešas sponsorētas un nesegtas piekļuves prakses īstenošanu, lai novērstu risku, ka sabiedrības ar nepietiekamiem kontroles pasākumiem rada nesakārtotus tirgus apstākļus, un nodrošinātu to, ka tirgus dalībniekus var identificēt un saukt pie atbildības par jebkādu nesakārtotu apstākļu radīšanu. Tāpat būtu jāspēj skaidri noteikt rīkojumu plūsmas, kas nāk no automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumiem. EVTI būtu arī jāturpina pārraudzīt tehnikas sasniegumi un to metožu attīstība, ko izmanto, lai piekļūtu tirdzniecības vietām, un jāturpina pamatnostādņu izstrāde, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas prasības var arī turpmāk efektīvi piemērot, ņemot vērā jauno praksi. (48) Uzņēmumiem un tirdzniecības vietām būtu jānodrošina spēcīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumi un automātiskā tirdzniecība neapdraud pienācīgu tirgus darbību un to nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina arī, lai to tirdzniecības sistēmas būtu elastīgas un atbilstoši pārbaudītas darbam ar lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū un visas tirdzniecības vietas ir aprīkotas ar bloķēšanas sistēmām, lai uz laiku pārtrauktu tirdzniecību pēkšņu un negaidītu cenu svārstību gadījumā. (48a) Ir jānodrošina arī tas, ka tirdzniecības vietu maksas struktūras ir pārredzamas, nediskriminējošas un taisnīgas un ka tās nav veidotas tā, lai radītu nesakārtotus tirgus apstākļus. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt, ka tirdzniecības vietu maksas struktūras stimulē sistēmas paziņojumu zemākus rādītājus attiecībā pret veiktajiem tirdzniecības darījumiem, piemērot augstāku maksu tādai praksei kā liela pasūtījuma vai tā daļas atsaukšana, kas var radīt šādus neprognozējamus apstākļus un kas liek tirdzniecības vietām palielināt infrastruktūras jaudu, no kā pārējie tirgus dalībnieki varētu negūt nekādu labumu. (49) Papildus pasākumiem attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem ir lietderīgi aizliegt sponsorētu un nesegtu piekļuvi un izveidot kontroli tām ieguldījumu sabiedrībām, kas klientiem nodrošina tiešu piekļuvi tirgiem ▌. Tāpat ir lietderīgi, ka uzņēmumi, kas sniedz tiešu piekļuvi tirgiem, nodrošina, lai personas, kas izmanto šo pakalpojumu, būtu atbilstoši kvalificētas un pakalpojuma izmantošanai tiktu veikta riska kontrole. Deleģētajos aktos būtu sīkāk jāizstrādā organizatoriskās prasības attiecībā uz šīm jaunajām tirdzniecības formām. Papildus EVTI pilnvarām sagatavot atjauninātas vadlīnijas attiecībā uz dažādiem pieejas tirgum veidiem un ar to saistītajiem kontroles pasākumiem, tam būtu jānodrošina, lai šīs prasības vajadzības gadījumā var grozīt atbilstoši turpmākām inovācijām un attīstībai šajā jomā (50) Pašlaik Savienībā darbojas liels skaits tirdzniecības vietu, no kurām daudzas tirgo identiskus instrumentus. Lai novērstu potenciālus riskus ieguldītājiem, jāformalizē un tālāk jākoordinē procesi attiecībā uz ietekmi uz citu tirdzniecības vietu tirdzniecību, ja viena tirdzniecības vieta nolemj pārtraukt vai atcelt kāda finanšu instrumenta tirdzniecību. Tiesiskās noteiktības nolūkā un lai atbilstoši novērstu interešu konfliktus, ja tiek izdarīts lēmums pārtraukt vai atcelt instrumentu tirdzniecību, būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja viens regulēts tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma pārtrauc tirdzniecību, lai neatklātu informāciju par emitentu vai finanšu instrumentu, citi seko šim lēmumam. Turklāt vēl vairāk jāformalizē un jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība starp tirdzniecības vietām attiecībā uz konkrētu instrumentu, ko tirgo vairākās tirdzniecības vietās, ārkārtēju apstākļu gadījumos. Te būtu jāiekļauj pasākumi, lai neļautu tirdzniecības vietām komerciāliem mērķiem izmantot informāciju, kas pārraidīta saistībā ar instrumentu tirgošanas pārtraukšanu vai atcelšanu. (51) Finanšu tirgos aktīvi darbojas vairāk ieguldītāju, un tiem tiek piedāvāts sarežģītāks plaša spektra pakalpojumu un instrumentu kopums, tāpēc, ņemot vērā šo attīstību, jāpaaugstina saskaņošanas līmenis, lai nodrošinātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Kad tika pieņemta Direktīva 2004/39/EK, pieaugošas ieguldītāju atkarības no personiskiem ieteikumiem dēļ tajā bija jāiekļauj noteikums par ieguldījumu konsultācijām kā ieguldījumu pakalpojumu, kam nepieciešama atļauja un konkrētas uzņēmējdarbības veikšanas saistības. Personisko klientiem paredzēto ieteikumu paliekošās nozīmes un pieaugošās pakalpojumu un instrumentu sarežģītības dēļ jāstiprina uzņēmējdarbības veikšanas saistības, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību. (51a) Lai gan konsultatīvajiem dienestiem ir nepieciešamas palielinātas uzņēmējdarbības veikšanas saistības, ar tām nepietiek, lai nodrošinātu ieguldītāju atbilstīgu aizsardzību. Dalībvalstīm jo īpaši ir jānodrošina, lai ieguldījumu sabiedrību radītie ieguldījumu produkti vai strukturētie noguldījumi pārdošanai profesionāliem vai privātiem klientiem atbilstu noteiktā mērķa tirgus vajadzībām un īpašībām attiecīgajā klientu kategorijā. Turklāt dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības veic saprātīgus pasākumus, lai ieguldījumu produkts tiktu pārdots un izplatīts mērķa grupas klientu vidū. Tomēr tam nevajadzētu mazināt trešo pušu atbildību, ja tās laiž pārdošanā vai izplata šo produktu ārpus mērķa grupām bez tā uzņēmuma zināšanas vai piekrišanas, kas šo produktu izstrādāja. Produktu izstrādātājiem vajadzētu arī regulāri pārskatīt savu produktu veiktspēju, lai novērtētu, vai produkta rezultāti atbilst tā izstrādātajam dizainam, un lai noteiktu, vai produkta mērķa tirgus joprojām ir atbilstīgs. Ieguldītājiem arī ir nepieciešama atbilstīga informācija par produktiem un jo īpaši regulāra informācija par to, kāda ir maksas par ieguldījumu ienākumiem dažādu slāņu kumulatīvā ietekme. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā Direktīvas 2006/48/EK 80. panta 8. punkta noteikumi. (52) Lai sniegtu ieguldītājiem visu nepieciešamo informāciju, ir lietderīgi noteikt prasību ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, precizēt to sniegto konsultāciju pamatojumu, jo īpaši produktu klāstu, kuru tās ņem vērā, sniedzot klientiem personiskus ieteikumus, maksu par šo konsultāciju, ja maksu un pamudinājumu izmaksas nevar noteikt pirms konsultāciju pakalpojuma sniegšanas, izmaksu aprēķināšanas metodi, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu konsultācija ir sniegta saistībā ar trešās personas pamudinājuma pieņemšanu vai saņemšanu vai ieguldījumu sabiedrības sniedz klientiem periodisku finanšu instrumentu atbilstības regulāru novērtējumu. Ir lietderīgi arī pieprasīt ieguldījumu sabiedrībām paskaidrot klientiem tiem sniegto konsultāciju iemeslus. EVTI vadlīnijas varētu būt noderīgas, lai nodrošinātu šo noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu. Lai sīkāk izstrādātu tiesisko regulējumu ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, vienlaicīgi ļaujot ieguldījumu sabiedrībām un klientiem izdarīt izvēli, ir lietderīgi noteikt nosacījumus šā pakalpojuma sniegšanai gadījumā, ja uzņēmumi informē klientus, ka konsultācija tiek sniegta saistībā ar pamudinājuma pieņemšanu vai saņemšanu no trešās personas. Veicot portfeļu patstāvīgu pārvaldību, ieguldījumu sabiedrībai pirms vienošanās būtu jāinformē klients par stimulu paredzēto apjomu un periodiskajos ziņojumos ir jāatklāj informācija par visiem maksātajiem vai saņemtajiem stimuliem. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, ka šādi trešo personu pamudinājumi neattur ieguldījumu sabiedrību no darbošanās ar mērķi maksimāli apmierināt klienta intereses, būtu jāparedz, ka zināmos apstākļos aizliegums saņemt šādus pamudinājumus vai pieprasīt tos ir jāattiecina uz klientu. (52a) Lai vēl vairāk aizsargātu patērētājus, ir arī lietderīgi nodrošināt, ka ieguldījumu sabiedrības neatalgo savus darbiniekus vai nenovērtē to rezultātus veidā, kas ir pretrunā sabiedrības pienākumam rīkoties savu klientu interesēs. Tādējādi darbinieku, kas pārdod vai dod ar ieguldījumus saistītus padomus, atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no tirdzniecības mērķiem vai peļņas. ko sabiedrība guvusi no konkrēta finanšu instrumenta, jo tas radītu stimulus sniegt informāciju, kas nav godīga, skaidra un nemaldīga, kā arī dot ieteikumus, kas pilnībā neatbilst klienta interesēm. (52b) Ņemot vērā ieguldījumu produktu sarežģītību un nepārtrauktās inovācijas, ir svarīgi nodrošināt, ka darbiniekiem, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktiem vai pārdod tos privātajiem klientiem, ir atbilstīgas zināšanas un kompetence piedāvāto produktu jomā. Ieguldījumu sabiedrībām jādod saviem darbiniekiem pietiekami daudz laika un resursu, lai viņi varētu gūt šīs zināšanas un kompetenci un prastu tās izmantot, sniedzot pakalpojumus klientiem (53) Ieguldījumu sabiedrības var sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas sastāv tikai no klientu rīkojumu izpildes un/vai saņemšanas un pārsūtīšanas, nesaņemot informāciju par klienta kompetenci un pieredzi, lai novērtētu pakalpojuma vai instrumenta atbilstību klientam. Tā kā šie pakalpojumi ir saistīti ar zināmu klientu aizsardzības samazināšanos, ir lietderīgi uzlabot šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Jo īpaši ir lietderīgi izslēgt iespēju sniegt šos pakalpojumus kopā ar papildpakalpojumiem, kas ietver kredītu vai aizdevumu piešķiršanu ieguldītājiem, lai ļautu tiem veikt darījumu, kurā ir iesaistīta ieguldījumu sabiedrība, jo tas papildus sarežģī darījumu un saistītā riska novērtēšanu. Ir lietderīgi arī skaidrāk definēt kritērijus to finanšu instrumentu izvēlei, ar kuriem šie pakalpojumi ir saistīti, lai izslēgtu tos finanšu instrumentus, kas ietver atvasinātu finanšu instrumentu, izņemot gadījumus, kad šāds atvasināts instruments nepalielina klientam risku, vai ir struktūras sastāvā, apgrūtinot klientam izprast saistīto risku. (54) Eiropas Savienības teritorijā daudzu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu plaši pielietotā stratēģija ir šķērspārdošanas paņēmieni. Tā var dot ieguvumu privātiem klientiem, bet var būt arī gadījumi, kad nav atbilstoši ņemtas vērā klienta intereses. Piemēram, dažas kombinētās pārdošanas prakses formas, konkrēti saistītās prakses, kad divi vai vairāki finanšu pakalpojumi tiek pārdoti kopā paketē un vismaz viens no šiem pakalpojumiem nav pieejams atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu izvēli. Saistītās prakses piemērs var būt prasība atvērt norēķinu kontus, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu privātam klientam. Lai gan arī tāda pakalpojumu apkopošanas prakse, kurā divus vai vairāk finanšu pakalpojumus pārdod kopā paketē, bet katru pakalpojumu var iegādāties arī atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt uz informāciju balstītu izvēli, tā vismaz dod klientam izvēli un tādējādi rada mazāku risku, ka ieguldījumu sabiedrības varētu neatbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām. Šādas prakses izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, lai veicinātu konkurenci un patērētāja izvēles iespējas. (55) Attiecībā uz pakalpojumu jāuzskata, ka to sniedz pēc klienta iniciatīvas, ja vien klients to nepieprasa kā atbildes pasākumu uz tādu personalizētu paziņojumu no uzņēmuma vai uzņēmuma vārdā šim konkrētajam klientam, kurā ietverts aicinājums attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu vai kurš ir paredzēts, lai ietekmētu klientu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu. Attiecībā uz pakalpojumu var uzskatīt, ka tas ir sniegts pēc klienta iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai kategorijai. (56) Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai aizsargātu ieguldītājus, jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas specifikai (mazajiem ieguldītajiem, profesionāļiem un darījumu partneriem). Tomēr, lai uzlabotu tiesisko regulējumu, ko piemēro pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no attiecīgo klientu kategorijas, ir lietderīgi skaidri noteikt, ka principiem jādarbojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un, ka pienākums rīkoties patiesi, skaidri un nemaldinoši attiecas uz attiecībām ar jebkuru klientu. (57) Atkāpjoties no piederības valsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir vairāk piemērota, lai atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to novēršanā. (58) Jāievieš efektīvs “labākās izpildes” pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības klientu pasūtījumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie klientam. Šim pienākumam jāattiecas uz sabiedrību, kam ir līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu. (58a) Lai visā Savienībā veicinātu plašākas akcionāru bāzes izveidi, vajadzētu uzlabot “labākās izpildes” satvaru saistībā ar privātajiem ieguldītājiem, lai viņi varētu piekļūt plašākam izpildes vietu piedāvājumam, kas pašlaik pieejams Savienībā. Piemērojot “labākās izpildes” satvaru, būtu jāņem vērā “labākās izpildes” uzraudzības tehnoloģiju attīstība. (59) Lai uzlabotu nosacījumus, kas ieguldījumu sabiedrībām jāievēro, veicot saistības izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientam saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi noteikt prasību tirdzniecības vietām darīt publiski pieejamus datus par katras tirdzniecības vietas darījumu izpildes kvalitāti. (60) Ieguldījumu sabiedrību sniegtā informācija klientiem saistībā ar to rīkojumu izpildes politiku bieži ir vispārīga un standartizēta un neļauj klientiem saprast, kā rīkojums tiks izpildīts, un pārbaudīt uzņēmumu atbilstību saistībām izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi precizēt principus attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību sniegto informāciju saviem klientiem par rīkojumu izpildes politiku un noteikt prasību sabiedrībām reizi trijos mēnešos darīt publiski pieejamu piecu labāko tirdzniecības vietu sarakstu katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurās tās izpildījušas klientu rīkojumus iepriekšējā gadā, kā arī ņemt vērā šo informāciju un to, kuru attiecībā uz izpildes kvalitāti publisko tirdzniecības vietas savās izpildes paraugprakses politiskajās nostādnēs. ▌ (62) Personas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu sabiedrības vārdā, nav jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet gan par ieguldījumu sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas. (63) Šai direktīvai nav jāierobežo saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā. (64) Šī direktīva nav jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība). (65) Dalībvalstu kompetentajām iestādēm nav jāveic reģistrācija vai tā ir jāatceļ, ja faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic lielāko daļu savu darbību. (66) Šajā direktīvā attiecībā uz tiesīgiem darījumu partneriem jāuzskata, ka tie rīkojas kā klienti. (67) Finanšu krīze ir pierādījusi, ka klientiem, kas nav privātie klienti, ir ierobežotas iespējas novērtēt savu ieguldījumu risku. Lai gan būtu jāapstiprina, ka vajadzētu stiprināt uzņēmējdarbības veikšanas noteikumus tiem ieguldītājiem, kam visvairāk nepieciešama aizsardzība, ir lietderīgi pielāgot dažādu kategoriju klientiem piemērojamās prasības. Tāpēc dažās informācijas un pārskatu sniegšanas prasībās ir lietderīgi iekļaut attiecības ar tiesīgiem darījumu partneriem. Jo īpaši vajadzētu būt atbilstošām prasībām par klientu finanšu instrumentu un naudas uzraudzību, kā arī informācijas un pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz sarežģītākiem finanšu instrumentiem un darījumiem. Lai labāk atspoguļotu pašvaldību un vietējo publiskā sektora iestāžu, kurām nevajadzētu veikt darbības ar spekulatīviem instrumentiem, funkcijas, tās skaidri jāizslēdz no to tiesīgo darījumu partneru un klientu saraksta, kas uzskatāmi par profesionāļiem, tomēr ļaujot šiem klientiem pieprasīt pieeju, ko piemēro profesionāliem klientiem, ja ir ievēroti dalībvalstu noteiktie stingrie nosacījumi. (68) Attiecībā uz darījumiem, kas veikti starp tiesīgiem darījumu partneriem, pienākums izziņot klienta ierobežotos pasūtījumus jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris skaidri nosūta ierobežotu pasūtījumu ieguldījumu sabiedrībai tā izpildei. ▌ (70) Ieguldījumu sabiedrībām jābūt vienādām iespējām pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem visā Eiropas Savienībā. Neatkarīgi no tā, kā darījumi pašreiz ir organizēti dalībvalstīs, ir būtiski atcelt tehniskos un tiesiskos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi regulētiem tirgiem. (71) Lai veicinātu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu sabiedrību piekļuvi mijieskaita un maksājumu sistēmām visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no tā, vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās, jāizpilda attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz līdzdalību, kā arī uzraudzības pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu nevainojamu un sakārtotu darbību. (72) Trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā nosaka valstu režīmos un prasībās. Šie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un veikt darbību citās dalībvalstīs, kā tikai tajā, kurā tie ir izveidoti. Šajā jomā ir lietderīgi izveidot kopēju tiesisko regulējumu Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, tostarp ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem. Lai trešo valstu uzņēmumi varētu gūt labumu no pases, kas ļauj tiem sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības visā ES, režīmam būtu jāsaskaņo esošā sadrumstalotā sistēma, jānodrošina noteiktība un vienots regulējums attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem, kas gatavojas darboties Eiropas Savienībā, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi trešo valstu regulatīvās un uzraudzības sistēmas līdzvērtības patiesu novērtējumu, par galveno uzskatot ES lielāko tirdzniecības partneru un G20 programmas aptverto jomu novērtējumu, un jānodrošina tiem ieguldītājiem ES, kas saņem pakalpojumus, ko sniedz trešo valstu uzņēmumi, salīdzināms aizsardzības līmenis. (73) Sniedzot pakalpojumus privātiem klientiem vai klientiem, kuri ir atteikušies no konkrētiem aizsardzības pasākumiem, lai saņemtu profesionāliem klientiem piemērotu attieksmi, vienmēr būtu jāizveido uzņēmuma filiāle Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībai jāizsniedz attiecīga atļauja un jāuzrauga filiāles izveidošana. Starp attiecīgo kompetento iestādi un trešās valsts kompetento iestādi vajadzētu būt atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. Filiālei vajadzētu būt brīvi pieejamam pietiekamam sākuma kapitālam. Pēc atļaujas saņemšanas filiāli vajadzētu uzraudzīt dalībvalstī, kurā tā ir izveidota. Trešās valsts uzņēmumam būtu jāspēj sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, izmantojot filiāli, kas saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ar noteikumu ievērot ziņošanas procedūru. Neizveidojot filiāli, pakalpojumi Savienībā būtu sniedzami tikai tiesīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem, kas nav klienti, kuri ir atteikušies no konkrētiem aizsardzības pasākumiem, lai saņemtu profesionāliem klientiem piemērotu attieksmi. Izņemot gadījumus, kad pakalpojumus sniedz pēc klienta paša iniciatīvas, uzņēmumam būtu jāreģistrējas EVTI, un tas būtu jāuzrauga trešajā valstī. Starp EVTI un trešās valsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt noslēgtiem atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. (74) Šīs direktīvas noteikumiem, ar kuriem regulē trešo valstu uzņēmumu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību sniegšanu Eiropas Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju Savienības personām saņemt trešās valsts uzņēmuma ieguldījumu pakalpojumus tikai pēc savas iniciatīvas. Ja trešās valsts uzņēmums sniedz pakalpojumus Savienības personai, kas tos pieprasa tikai pēc savas iniciatīvas, nebūtu uzskatāms, ka pakalpojumi tiek sniegti Savienības teritorijā. Ja trešās valsts uzņēmums pats piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas. (75) Atļaujai darboties regulētā tirgū jāattiecas uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas ar pasūtījumu piedāvāšanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu no brīža, kad šādus pasūtījumus saņēmis regulētais tirgus, līdz brīdim, kad tie ir nosūtīti turpmākai pabeigšanai, un uz darbībām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām jāattiecina arī darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus līderu starpniecību, kurus izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ņemot vērā to, cik nozīmīgi paredzamai un efektīvai tirgus darbībai ir tirgus līderi, tirdzniecības vietām vajadzētu būt noslēgtiem rakstiskiem nolīgumiem ar tirgus līderiem, kuros būtu izskaidrotas viņu saistības un garantēts, ka visos apstākļos, izņemot ārkārtas gadījumus, viņi pilda savas saistības nodrošināt tirgum likviditāti. Ne visi darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti regulēta tirgus daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētas tirdzniecības sistēmās . Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti attiecībā uz regulētu tirgu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, sistemātiska internalizētāja definīcijā jāuzskata par darījumiem, kas noslēgti ārpus regulēta tirgus daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas . Šādā gadījumā jāpiemēro ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai uzņēmuma noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu noteiktie nosacījumi. (76) Lai sniegtu pakalpojumus saistībā ar tiem galvenajiem tirgus datiem, kas ir svarīgi lietotājiem, lai iegūtu vēlamo pārskatu par tirdzniecības darbību Eiropas Savienības tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem, būtu nepieciešamas atļaujas un regulējums, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitātes līmeni. (77) Apstiprinātu publicēšanas struktūru ieviešana uzlabotu tādas pārredzamas tirdzniecības informācijas kvalitāti, kas publiskota ārpusbiržas tirdzniecības darījumiem un būtiski palīdzētu nodrošināt, ka šādi dati ir publiskoti tādā veidā, lai veicinātu to konsolidēšanu ar tirdzniecības vietu publicētajiem datiem. (78) Tā kā ir ieviesta tāda tirgus uzbūve, kas paredz konkurenci starp vairākām tirdzniecības vietām, ir būtiski, lai pēc iespējas drīzāk sāktu darboties efektīva un vispusīga konsolidētu datu sistēma. Konsolidētu datu sistēmas komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem, gan instrumentiem, kas līdzīgi kapitāla vērtspapīriem, palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībniekiem iegūt piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības pārredzamības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, lai nodrošinātu, ka tiek darīti zināmi konsekventi un precīzi tirgus dati, un kuri konkurē cits ar citu, lai sniegtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas iespējami lielā mērā sniegtu ieguldījumu tirgū. Lai sekmētu stabilas konsolidētu datu sistēmas agrīnu attīstību, Komisijai pēc iespējas drīzāk vajadzētu pieņemt deleģētus aktus, precizējot konkrētus aspektus attiecībā uz konsolidētu datu sistēmu nodrošinātāju pienākumu sniegt informāciju. Nosakot prasību visiem konsolidētu datu vispusīgas sistēmas nodrošinātājiem konsolidēt visus apstiprinātā publicēšanas pasākumu datus, tiks nodrošināta konkurence, pamatojoties uz pakalpojuma kvalitāti, nevis uz ietverto datu apmēru. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka ir jāizstrādā sabiedrisks risinājums, ja komerciālais risinājums nenodrošina datu savlaicīgu, efektīvu un visaptverošu konsolidēšanu. (79) Pārskatot Direktīvu 2006/49/EK , jānosaka obligātās kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu atļauju, un jāņem vērā to risku specifika, kas saistīti ar šādiem tirgiem. (80) Regulētā tirgus operatoriem jāspēj arī darboties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem. (81) Šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nav jāierobežo veids, kādā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem(27). Nav jāliedz regulētam tirgum piemērot tādas prasības attiecībā uz to vērtspapīru vai instrumentu emitentiem, kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, kas ir stingrākas nekā prasības, kas ieviestas atbilstoši šai direktīvai. (82) Dalībvalstīm jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā direktīvā noteikto daudzveidīgo saistību izpilde. Šādām iestādēm jābūt valsts iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus operatoriem un novērš interešu konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktiem jānodrošina kompetentās iestādes atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, jānosaka arī funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde. (83) G–20 samitā Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī tika nolemts uzlabot finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību, lai cīnītos ar pārmērīgām preču cenu svārstībām. Komisijas 2009. gada 28. oktobra Paziņojumā par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu Eiropā un 2011. gada 2. februāra Paziņojumā par aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā norādīti pasākumi, kas jāpieņem Direktīvas 2004/39/EK pārskatīšanas kontekstā. Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija 2011. gada septembrī publicēja atvasināto preču instrumentu tirgu regulēšanas un uzraudzības principus. Šos principus apstiprināja G20 samitā Kannās 2011. gada 4. novembrī, un tajos bija pausts aicinājums piešķirt tirgus līderiem oficiālas pozīciju pārvaldības pilnvaras, tostarp pilnvaras vajadzības gadījumā noteikt ex ante pozīciju ierobežojumus. (84) Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām iegūt informāciju no jebkuras personas par pozīcijas apjomu un mērķi atvasināto preču instrumentu līgumos un izveidot prasību personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto finanšu instrumentu līgumos. (85) Tirdzniecības vietām un kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai ierobežotu jebkuras personas vai personu kategorijas spēju slēgt vai ievērot atvasināto preču instrumentu līgumu, kas pamatojas uz EVTI noteiktiem tehniskiem standartiem, un pārvaldīt pozīcijas veidā, kas veicina atvasināto finanšu instrumentu un attiecīgo preču tirgu, pārlieku neapgrūtinot likviditāti. Šo ierobežojumu būtu jāspēj piemērot individuāliem darījumiem, kā arī laika gaitā izveidotām pozīcijām. Jo īpaši otrajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jānodrošina, ka šie pozīciju ierobežojumi būtu nediskriminējoši, skaidri definēti, lai tajos būtu pietiekami ņemta vērā attiecīgā tirgus specifika un tie būtu nepieciešami, lai nodrošinātu tirgus integritāti un pienācīgu darbību. Šādi ierobežojumi nebūtu jāattiecina uz pozīcijām, kuras objektīvi samazina apdraudējumu, kas ir tieši saistīts ar komercdarbību ar precēm. Lai novērstu netīšu ietekmi, ko uz tirgu ar attiecīgajām precēm varētu atstāt atvasinājumu regulējums, ir lietderīgi precizēt atšķirību starp līgumiem par tūlītēju darījumu un biržā tirgotiem nākotnes līgumiem. (86) Papildus pilnvarām, ko piešķir kompetentajām iestādēm, visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar atvasinātiem preču instrumentiem, vajadzētu būt izveidotiem atbilstošiem ierobežojumiem un citiem atbilstīgiem pozīviju vadības pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai atbalstītu likviditāti, novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu pienācīgus cenu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Šādi pasākumi var ietvert, piemēram, lielu pozīciju koncentrāciju izveides identificēšanu, tuvojoties lēmuma pieņemšanai, pozīciju ierobežojumus, cenu svārstību ierobežojumus, likvidācijas rīkojumus vai atvērtu pozīciju pārvietošanu, tirdzniecības apturēšanu, piegādes noteikumu vai nosacījumu izmainīšanu, tirdzniecības atcelšanu un piegādes nodomu pieprasīšanu. EVTI būtu jāglabā un jāpublicē visu šādu spēkā esošo pasākumu apkopojumu saraksts. Ierobežojumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, uz ko tie attiecas, un jebkādi izņēmumi tajos, kā arī attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības, kas veido ierobežojumus vai var likt ievērot citas saistības. Ņemot vērā to, ka viena atsevišķa tirdzniecības vieta nespēj aplūkot visas pozīcijas, ko tās locekļi vai dalībnieki ir uzņēmušies vispārējā tirgū, ir atbilstīgi paredzēt kontroles specifikācijas, pieņemot regulatīvus tehniskos standartus, tostarp ar mērķi novērst jebkādu atšķirīgu ierobežojumu un pasākumu ietekmi, ja tos piemēro salīdzināmiem līgumiem dažādās tirdzniecības vietās. (87) Tirdzniecības vietām, kurās tirgo vislikvīdākos atvasinātos preču instrumentus, katru nedēļu būtu jāpublicē dažādu kategoriju tirgus dalībnieku pozīciju sadalījuma apkopojums, tostarp arī par klientiem, kas paši neveic tirdzniecību. Pēc pieprasījuma kompetentai iestādei būtu jādara zināms vispusīgs un detalizēts apkopojums par tirgus dalībniekiem sadalījumā pa to veidiem un identitātes, attiecīgā gadījumā ņemot vērā informācijas sniegšanas prasības, kas jau ir ieviestas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību(28) (REMIT) 8. pantu. ▌ (89) Būtu vēlams veicināt mazu un vidēju uzņēmumu piekļuvi kapitālam un turpmāku specializēto tirgu attīstību ar mērķi rūpēties par mazu un vidēju emitentu vajadzībām. Šie tirgi, kas saskaņā ar šo direktīvu parasti darbojas kā daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, ir plašāk pazīstami kā MVU tirgi, izaugsmes tirgi vai jaunie tirgi. Jaunas apakškategorijas ‐ MVU izaugsmes tirgi ‐ izveidošana daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kategorijā un šo tirgu reģistrēšana palielinātu to redzamību un profilu un palīdzētu ieviest kopējos Eiropas regulatīvos standartus šajos tirgos. Uzmanība būtu jākoncentrē uz to, kā izstrādāt turpmākos tiesību aktus, lai turpinātu sekmēt un veicināt šā tirgus izmantošanu kā jaunu aktīvu kategoriju, kas būtu ieguldītājiem pievilcīga. Pārējais ES tirgus regulējums būtu jāatjaunina, lai samazinātu administratīvos slogus un nodrošinātu turpmākus stimulus MVU ietveršanai MVU izaugsmes tirgu sarakstos. (90) Prasībām, kas attiecas uz šo jauno tirgu kategoriju, vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai ņemtu vērā pašreizējo veiksmīgo tirgus modeļu paraugus visā Eiropā. Tām jābūt arī pareizi līdzsvarotām, lai saglabātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir būtiska, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos emitentiem šajos tirgos, vienlaicīgi samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem šajos tirgos. Priekšlikumā noteikts, ka deleģētos aktos vai tehniskajos standartos sīkāk jādefinē tādas prasības attiecībā uz MVU tirgiem kā pielaides kritēriji tirdzniecībai šādā tirgū. (91) Lai nelabvēlīgi neietekmētu esošos veiksmīgos tirgus, tirgus operatoriem, kas darbojas ar MVU emitentiem, būtu jāsaglabā iespēja izvēlēties turpināt darboties šajā tirgū saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, nereģistrējot MVU izaugsmes tirgu. (92) Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, nav jāuzskata par izteikti vietēju informāciju. (93) Jāuzlabo to pilnvaru konverģence, kas ir kompetentām iestādēm, lai radītu pamatu līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam obligāto pilnvaru kopumam kopā ar atbilstošiem resursiem jāgarantē uzraudzības efektivitāte. (94) Ņemot vērā daudzu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu būtisko ietekmi un tirgus daļu, ir lietderīgi nodrošināt atbilstošu sadarbības noteikumu izveidi starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas kompetento iestādi un tās jurisdikcijas kompetento iestādi, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma sniedz pakalpojumus. Paredzot līdzīgu attīstību, šis noteikums būtu jāpiemēro arī regulētām tirdzniecības sistēmām. (95) Lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrību un regulēto tirgu, to uzņēmējdarbības efektīvo kontrolētāju un ieguldījumu sabiedrību un regulēto tirgu vadības struktūras locekļu atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. .../... [FITR] saistībām un nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība piemērot efektīvas un proporcionālas administratīvās sankcijas, kas novērš atkārtotu pārkāpuma izdarīšanu. Tāpēc dalībvalstu noteiktajām administratīvajām sankcijām un pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, sankcijas vai pasākuma piemērošanas kritērijiem, publiskošanu, galvenajām sankciju uzlikšanas pilnvarām un administratīvo finansiālo sankciju līmenim. (96) Kompetentajām iestādēm jo īpaši vajadzētu būt pilnvarotām piemērot pietiekami augstas finansiālās sankcijas, lai tās pārsniegtu ekonomiskos ieguvumus, kas izriet no pārkāpuma, un lai tās atturētu arī lielas iestādes un to vadītājus izdarīt pārkāpumus. (97) Lai nodrošinātu sankciju saskaņotu piemērošanu dalībvalstīs, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, lai kompetentās iestādes ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni. (98) Lai nodrošinātu, ka sankcijas attur izdarīt pārkāpumus sabiedrībā kopumā, informācija par uzliktajām sankcijām parasti būtu jāpublicē, izņemot konkrētus skaidri noteiktus gadījumus. (99) Lai atklātu potenciālus pārkāpumus, kompetentām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un tām būtu jāizveido efektīvi un uzticami mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem, tostarp lai aizsargātu darbiniekus, kas ziņo par pārkāpumiem savās iestādēs. Šie mehānismiem nevajadzētu skart atbilstošu apsūdzēto personu uzraudzību. Būtu jāizveido atbilstošas procedūras, lai personai, par kuru tiek ziņots, nodrošinātu aizsardzības tiesības un izteikšanās tiesības pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, kā arī tiesības iesniegt tiesā attaisnojumus pret viņu pieņemtajam lēmumam. (100) Šai direktīvai būtu jāattiecas gan uz administratīvajām sankcijām, gan uz pasākumiem, kas paredzēti, lai aptvertu visas darbības, ko veic pēc tam, kad noticis pārkāpums, un lai novērstu turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību aktos tie kvalificēti kā sankcija vai kā pasākums. (101) Šai direktīvai nevajadzētu skart nekādus dalībvalstu tiesību noteikumus saistībā ar kriminālsankcijām. Neskarot dalībvalstu tiesiskās sistēmas, tām jānodrošina, ka gadījumos, ja tiek apgalvots, ka kāds ieguldījumu uzņēmuma vai tirgus operatora valdes loceklis nav ievērojis noteikumus vai izdarījis pārkāpumu saistībā ar jautājumiem, uz ko atteicas šī direktīva vai Regula (ES) Nr. .../… [FITR], pret viņu var ierosināt kriminālo vai civilo tiesvedību. (102) Lai aizsargātu klientus, neierobežojot to tiesības iesniegt prasības tiesās, dalībvalstīm ir lietderīgi nodrošināt valsts un privāto iestāžu izveidošanu strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, lai tās sadarbotos pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumu 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā(29), un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumu 2001/310/EK par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā(30). Ieviešot noteikumus par sūdzību un prasību procedūrām, kas paredzētas izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, dalībvalstis jāiedrošina izmantot pašreizējos pārrobežu sadarbības mehānismus, jo īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem (FIN–Net). (103) jebkāda informācijas apmaiņa vai nosūtīšana starp kompetentām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām jāveic saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm. Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm vai to nosūtīšana trešām valstīm EVTI jāveic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nosūtīšanas noteikumiem . (104) Jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un jāstiprina palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību pieaugošās aktivitātes dēļ kompetentām iestādēm savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvo piemērošanu, tostarp piemērošanu situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var attiekties uz iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nosūtīšanu un īpašu tiesību aizsardzību. ▌ (106) Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz izņēmumiem, konkrētu definīciju precizēšanu, plānotās līdzdalības iegūšanas ieguldījumu sabiedrībā novērtēšanas kritērijiem, ieguldījumu sabiedrību organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktu pārvaldību, ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzņēmējdarbības veikšanas saistībām, rīkojumu izpildi ar vislabākajiem nosacījumiem klientam, klientu rīkojumu apstrādi, darījumiem ar tiesīgiem darījumu partneriem, MVU izaugsmes tirgiem, trešo valstu finanšu iestāžu sākuma kapitāla novērtēšanas nosacījumiem, ar sistēmu elastīgumu, bloķēšanas sistēmām un ar elektronisko tirdzniecību saistītiem pasākumiem, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai, finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, līmeņiem, kad jāsniedz pārskati par tirgotāju kategoriju turētajām pozīcijām, skaidrojumiem par to, kas rada pamatotus komerciālus nosacījumus, lai apstiprināta publicēšanas struktūra (APA) publiskotu informāciju, konsolidētu datu sistēmu nodrošinātāji ‐ nodrošinātu piekļuvi datu plūsmām, un apstiprināta ziņošanas sistēma (ARM) ‐ sniegtu informāciju, kā arī attiecībā uz konsolidētu datu sistēmu nodrošinātājiem noteiktās informācijas sniegšanas prasības sīkāku precizēšanu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā attiecīgi konsultētos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (107) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz efektīvu atbilstības lēmumu pieņemšanu par trešo valstu tiesisko un uzraudzības regulējumu trešo valstu sabiedrību pakalpojumu sniegšanai un tās būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(31). (108) Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju atbilstīga aizsardzība Eiropas Savienībā. Būtu efektīvi un atbilstoši uzticēt EVTI kā specializētas kompetences iestādei izveidot iesniegšanai Komisijai to regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas variantus izvēles. Lai nodrošinātu konsekventu ieguldītāju un patērētāju aizsardzību visās finanšu pakalpojumu nozarēs, EVTI savi uzdevumi būtu pēc iespējas jāveic ciešā sadarbībā ar pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas ietvaros. (109) Komisijai būtu jāpieņem EVTI sagatavotie regulatīvo tehnisko standartu projekti, precizējot kritērijus, ar kuriem nosaka, vai darbība ir saistīta ar pamatdarbību, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām, attiecībā uz vadības struktūru prasībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz pienākumu izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem, attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu, attiecībā uz brīvību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz ierobežojumiem saistībā ar atvasinātu preču instrumentu turēšanu un turpmāku to pozīciju pārbaužu precizēšanu, kas attiecas uz citiem atvasinātiem preču instrumentiem, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumiem, attiecībā uz organizatoriskajām prasībām apstiprinātām publicēšanas struktūrām un konsolidētu datu sistēmas nodrošinātājiem un attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvie tehniskie standarti, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi LESD 290. pantam un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantam. (110) Tāpat Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehnisko standartu projektus, ko izstrādājusi EVTI attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz darījumu pabeigšanas tirdzniecības procesu daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, attiecībā uz instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, attiecībā uz brīvību veikt finanšu pakalpojumus un darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pozīcijām tirgotāju kategorijām, attiecībā uz informācijas nosūtīšanu EVTI, attiecībā uz saistībām sadarboties, attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm, attiecībā uz informācijas apmaiņu un attiecībā uz konsultācijām pirms atļaujas saņemšanas. Komisijai būtu jāpieņem šie īstenošanas tehniskie standarti, izmantojot īstenošanas aktus atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. (111) Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par regulēto tirdzniecības sistēmu darbības novērtējumu, MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, prasību ietekmi attiecībā uz automātiskiem un ļoti biežiem tirdzniecības darījumiem, pieredzi ar konkrētu produktu vai prakšu aizliegšanas mehānismu un pasākumu ietekmi attiecībā uz atvasināto preču instrumentu tirgiem. (112) Tā kā šīs direktīvas mērķis ir izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir nodrošināta, tad ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā tām ir izsniegta atļauja, un ar ko reglamentē regulētu tirgu un citu tirdzniecības sistēmu darbību, lai novērstu to, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj Eiropas finanšu sistēmas efektīvo darbību kopumā, un tādēļ, ņemot vērā šīs direktīvas apjomu un ietekmi, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, tā var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā norādīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai (113) Tiek uzskatīts, ka izveidot konsolidētu datu sistēmu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri, ir grūtāk, nekā izveidot konsolidētu datu sistēmu kapitāla vērtspapīru instrumentiem, tāpēc tās potenciālajiem nodrošinātājiem būtu jāspēj iegūt ar to saistītu pieredzi pirms tās izveidošanas. Tāpēc, lai atvieglotu konsolidētu datu sistēmas izveidošanu instrumentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīri, ir lietderīgi paredzēt garāku attiecīgo noteikumu piemērošanas termiņu. Tomēr ir atbilstoši tagad paredzēt, ka ir jāizstrādā publisks risinājums, ja komerciālais risinājums nespēj savlaicīgi izveidot efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu sistēmu. (113a) Lai turpinātu attīstīt Savienības sistēmu darbību ar vērstpapīriem reglamentēšanai, Komisijai būtu jāiesniedz projekts regulai par tiesību aktiem vērtspapīru jomā, precizējot finanšu instrumenta uzraudzības un pārvaldības definīciju, un tai sadarbībā ar EVTI, Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju būtu jāveicina darbs pie identifikatoru un ziņojumapmaiņas standartizēšanas, lai varētu veikt gandrīz reāllaika darījumu analīzi un sarežģītu produktu struktūru, piemēram, tādu struktūru, kas satur atvasinātos instrumentus vai atpirkuma līgumus, noteikšanu. (114) Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, patērētāju aizsardzības tiesības, tiesības uz efektīviem līdzekļiem un taisnīgu tiesas procesu, tiesības netikt apsūdzētam vai sodītam divas reizes par vienu pārkāpumu, un tā jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. (114a) Būtu jāapspriežas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. I SADAĻA DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA 1. pants Darbības joma 1. Šī direktīva attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, regulētiem tirgiem , datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu pasākumus Eiropas Savienībā. 2. Šajā direktīvā noteiktas prasības attiecībā uz:
3. Šī direktīva attiecas arī uz kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, ja tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, ja tās klientiem pārdod vai sniedz konsultācijas saistībā ar noguldījumiem, izņemot tādiem, kuru peļņas likme ir noteikta saistībā ar procentu likmi (strukturētiem noguldījumiem). ▌ 3.a Turpmāk uzskaitītie noteikumi attiecas arī uz apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas starpniekiem, tostarp nolīgtiem apdrošināšanas starpniekiem, kam atļauja izsniegta vai kuri reģistrēti attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu(32), Direktīvu 2002/92/EK vai Direktīvu 2009/138/EK, ja tie klientiem pārdod vai sniedz konsultācijas saistībā ar apdrošināšanas iemaksu ieguldījumiem:
2. pants Izņēmumi 1. Šī direktīva neattiecas uz:
2. Ar šo direktīvu piešķirtās tiesības neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu partneriem darījumos, ko veic valsts iestādes, kuras veic darījumus ar valsts parādu, vai ECBS dalībnieki, kuri pilda savus uzdevumus, kas paredzēti LESD un ECBS un Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtos, vai kuri veic līdzvērtīgas funkcijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos. 3. Komisija saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā minēto izņēmumu, lai precizētu, kad darbība ir veikta kā gadījuma darbība. ▌ 3.a EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot kritērijus, lai noteiktu, vai darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..](34). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 3. pants Izvēles izņēmumi 1. Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis, ja šo personu darbības pilnvaro un regulē valsts līmenī, ja šīm personām:
1.a Valstu sistēmām vajadzētu pakļaut šīs personas 1. punktā minētajām prasībām, kuras ir vismaz analoģiskas šādām prasībām saskaņā ar šo direktīvu, ņemot vērā to apmēru, riska profilu un juridisko formu:
1.b Dalībvalstis pieprasa, lai uz personām, kas izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 1. punktu, attiektos ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām(36), vai sistēma, kas nodrošina to klientiem līdzvērtīgu aizsardzību. Dalībvalstis kā alternatīvu segumu var atļaut profesionālās darbības civiltiesisko apdrošināšanu, ja tas ir atbilstīgi un samērīgi, ņemot vērā apjomu, riska profilu un juridisko statusu attiecībā uz personām, kurām saskaņā ar 1. punktu nepiemēro šo direktīvu. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 1. punktu un kas sniedz pārdod finanšu instrumentu privātiem klientiem vai sniedz ieguldījumu konsultācijas vai veic portfeļu pārvaldību privātiem klientiem, ir jāievēro noteikumi par ieguldītāju aizsardzību, kas līdzvērtīgi 16. panta 6. un 7. punkta, kā arī 24. un 25. panta noteikumiem. 2. Personas, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā saskaņā ar 1. punktu, negūst labumu no brīvības sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 36. un 37. pantā. 3. Dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI, kad tiek izmantota šajā pantā paredzētā iespēja, un nodrošina, lai katrā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, būtu minēts, ka tā piešķirta saskaņā ar šo pantu. 4. Dalībvalstis paziņo EVTI valsts tiesību aktu noteikumus, kas ir analoģiski 1. punktā norādītajām šīs direktīvas prasībām. 4. pants Definīcijas 1. Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kas sniegtas Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 2. pantā. 2. Piemēro arī turpmāk sniegtās definīcijas:
|
(2) |
“Papildpakalpojums” ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais pakalpojums. | |
(3) |
“Ieguldījumu konsultācijas” ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem; | |
(4) |
“Pasūtījumu izpilde klientu vārdā” ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā. Pasūtījumu izpildē ietilpst līgumu slēgšana, lai to emitēšanas brīdī pārdotu finanšu instrumentus, ko emitējusi kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība ; | |
(5) |
“Darījumu veikšana savā vārdā” ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem. | |
(6) |
“Tirgus līderis” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot pašu kapitālu ▌; | |
(7) |
“Ieguldījumu portfeļa pārvaldīšana” ir klientu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos ieguldījumu portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti. | |
(8) |
“Klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai papildpakalpojumus. | |
(9) |
“Profesionāls klients” ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem. | |
(10) |
“Privātais klients” ir klients, kas nav profesionāls klients. | |
(11) |
“MVU izaugsmes tirgus” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus saskaņā ar 35. pantu. | |
(12) |
“Mazs un vidējs uzņēmums” ir uzņēmums, kura vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā EUR 200 000 000. | |
(13) |
“Ierobežots pasūtījums” ir pasūtījums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu par norādīto cenas ierobežojumu vai par labāku cenu noteiktā daudzumā. | |
(14) |
“Finanšu instrumenti” ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma C iedaļā. | |
(15) |
“Naudas tirgus instrumenti” ir tie finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus. | | (16) |
“Piederības dalībvalsts” ir: |
|
(17) |
“Uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ieguldījumu sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu sabiedrība sniedz pakalpojumus un/vai veic darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā, kuri reģistrēti tajā pašā dalībvalstī. | |
(18) |
“Kompetentā iestāde” ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar 69. pantu, ja šajā direktīvā nav norādīts citādi. | |
(19) |
“Kredītiestādes” ir kredītiestāde, kas definēta Direktīvā 2006/48/EK. | |
(20) |
“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)(37). | |
(21) |
“Saistītais aģents” ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās ieguldījumu sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas, sekmē ieguldījumu pakalpojumu un/vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai iespējamiem klientiem, saņem un nosūta norādījumus un pasūtījumus no klientiem attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem. | |
(22) |
“Filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir ieguldījumu sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja; visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli. | |
(23) |
“Būtiska līdzdalība”“ ir tieša vai netieša līdzdalība ieguldījumu sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū(38), 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punkta nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība. | |
(24) |
”Mātesuzņēmums“ ir mātesuzņēmums, kas definēts 1. un 2. pantā Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem(39). | |
(25) |
”Meitasuzņēmums“ ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi. | | (26) |
”Cieša saistība“ ir situācija, kurā divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista: |
|
(27) |
“Vadības struktūra” ir uzņēmuma vai datu pakalpojumu sniedzēja vadošā struktūra, kas aptver uzraudzības un pārvaldības darbības, ir pilnvarota pieņemt galīgos lēmumus un tiesīga noteikt uzņēmuma vai datu pakalpojumu sniedzēja stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību. Vadības struktūrā iekļautas personas, kuras faktiski virza uzņēmuma darbību. | |
(28) |
“Vadības struktūras uzraudzības funkcija” ir vadības struktūras veikta uzraudzības darbība, lai pārraudzītu un uzraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu. | |
(29) |
“Augstākā līmeņa vadība” ir indivīdi, kuri uzņēmumā veic izpildfunkcijas un sniedz pārskatus par uzņēmuma ikdienas pārvaldību un ir atbildīgi par to, tostarp politikas īstenošanu attiecībā uz pakalpojumu un produktu izplatīšanu klientiem, ko īsteno uzņēmums un tā personāls. | |
(30) |
“Algoritmiskā tirdzniecība” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, piemēram, vai sākt izpildīt rīkojumu, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Definīcijā nav ietvertas tās sistēmas, kas tiek izmantotas tikai, lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstiprinātu rīkojumus, vai izpildītu klientu rīkojumus vai jebkādas juridiskas saistības, nosakot rīkojuma parametrus, vai izpildīto darījumu apstrādi. | |
(30a) |
“Automatizēta ātrā datorizētā tirdzniecība” ir algoritmiska tirdzniecība ar finanšu instrumentiem tādā ātrumā, kurā rīkojumu pārsūtīšanas, atcelšanas vai mainīšanas mehānisma fiziskais latentums kļūst par galveno faktoru laikposmā, kad tiek dotas norādes tirdzniecības vietai vai veikts darījums. | |
(30b) |
“Automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības stratēģija” ir tirdzniecības stratēģija darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai savā vārdā, kura ietver automatizētu ātro datorizēto tirdzniecību un uz kuru attiecas vismaz divi no šiem aspektiem: |
|
(31a) |
“Tieša piekļuve tirgum ” ir kārtība, kādā tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks izsniedz atļauju kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus ieguldījumu sabiedrības iekšējām elektroniskās tirdzniecības sistēmām to automatizētai pārsūtīšanai uz konkrētu tirdzniecības vietu, izmantojot ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības kodu. | |
(31b) |
“Sponsorēta un nesegta pieeja tirgum” ir kārtība, kādā tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks izsniedz atļauju kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus uz konkrētu tirdzniecības vietu, izmantojot ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības kodu, nepārsūtot rīkojumus ieguldījumu sabiedrības iekšējās elektroniskajās tirdzniecības sistēmās. | |
▌ |
(33) |
“Kombinētās pārdošanas prakse” ir viena ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu paketē vai ar vienotu nosacījumu nolīgumam vai paketei. | |
(33a) |
“Apdrošināšanas iemaksu ieguldījums” ir apdrošināšanas līgums, kurā klientam izmaksājamā summa ir atkarīga no aktīva tirgus vērtības vai no aktīva izmaksas, vai atsauces vērtības, un kuros aktīvs nav tiešā klienta īpašumā. | |
(33b) |
“Ieguldījumu produkts” ir produkts, kurā klientam izmaksājamo summu nosaka ar atsauci uz finanšu instrumentu vērtību, vai šis produkts ir strukturēts depozīts, vai tas ir uz apdrošināšanu pamatots ieguldījums, vai arī tas ir standartizēts privāto ieguldījumu produkts, kā noteikts Direktīvas ..../..../ES [FITD] 10. pantā. | |
(33c) |
“Portfeļa diskrecionāra pārvaldība” in portfeļa pārvaldība, kurā klienta sniegts pilnvarojums dod portfeļa pārvaldītājam izvēles tiesības izraudzīties ieguldījumu produktus vai finanšu instrumentus, kuros tiek ieguldīti klienta līdzekļi. | |
(33d) |
“Trešās valsts uzņēmums” ir uzņēmums, kas būtu ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, ja tā galvenais birojs atrastos Savienībā. | 3. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem, lai precizētu dažus tehniskus elementus vai izdarīt grozījumus šā panta 2. punkta 3., 11., 12. un 27. – 33.d apakšpunktā noteiktajās definīcijās, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā:
II SADAĻA ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANA UN DARBĪBAS NOSACĪJUMI IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBĀM I NODAĻA ATĻAUJU PIEŠĶIRŠANAS NOSACĪJUMI UN PROCEDŪRAS 5. pants Pieprasījums atļaujas saņemšanai 1. Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbību veikšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 69. pantu. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis ļauj daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā darboties jebkuram tirgus operatoram, uz kuru attiecas iepriekšēja pārbaude attiecībā uz to atbilstību šīs nodaļas noteikumiem. 3. Dalībvalstis reģistrē visas ieguldījumu sabiedrības. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu sabiedrībai ir izsniegta atļauja. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Eiropas Savienības ieguldījumu sabiedrību sarakstu. Šajā reģistrā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kādas katrai ieguldījumu sabiedrībai atļauts veikt, un to pastāvīgi atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina. Ja kompetentā iestāde atļauju ir atcēlusi saskaņā ar 8. panta b) līdz d) apakšpunktu, šo atsaukumu publicē reģistrā un to tajā saglabā piecus gadus. 4. Visas dalībvalstis pieprasa, lai
6. pants Atļaujas piešķiršanas joma 1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka, piešķirot atļauju, nosaka ieguldījumu pakalpojumus un darbības, ko ieguldījumu sabiedrībai ir atļauts sniegt. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, kas norādīti I pielikuma B iedaļā. Atļauju nekādā gadījumā neizsniedz tikai par papildpakalpojumu sniegšanu. 2. Ieguldījumu sabiedrība, kas vēlas saņemt atļauju, lai paplašinātu savu darbību ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai papildpakalpojumiem, kas nav paredzēti sākotnējā atļaujā, iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu. 3. Atļauja ir derīga visā Eiropas Savienībā un tā ļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, attiecībā uz kurām tai ir piešķirta atļauja, visā Eiropas Savienībā, veidojot filiāles vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus. 7. pants Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras 1. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām. 2. Ieguldījumu sabiedrība sniedz visu to informāciju, tostarp darbības programmu, kurā norāda, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ieguldījumu sabiedrība sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī ir ieviesusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumos. 3. Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta. 4. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē:
EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […](40). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 5. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 7. panta 2. punktā un 9. panta 5. punktā minēto ziņu paziņošanai vai sniegšanai. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz […](41). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 8. pants Atļaujas anulēšana
Par katru atļaujas anulēšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI. 9. pants Vadības struktūra -1. Šajā direktīvā jēdziens “direktors bez izpildpilnvarām” tiek definēts šādi. Direktors bez izpildpilnvarām jeb pieaicināts direktors ir uzņēmuma valdes loceklis, kas nav izpildfunkcijas pildošās vadības grupas loceklis. Viņš(-a) nav attiecīgā uzņēmuma darbinieks(-ce) vai saistīts(-a) ar to kādā citā veidā. Viņi tiek nošķirti no uzņēmuma iekšējiem direktoriem, kas ir valdes locekļi, kuri veic vai ir veikuši iepriekš arī uzņēmuma izpilddirektora pienākumus.
Direktori bez izpildpilnvarām uzrauga pārvaldības procesu. Viņi nav iesaistīti uzņēmuma ikdienas pārvaldībā, bet uzrauga izpildfunkciju veikšanu un sniedz ieguldījumu stratēģijas izstrādē. 1. Visu ieguldījumu sabiedrību vadības struktūras locekļiem vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze, viņi iegulda pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildē un raugās, lai tiktu ņemta vērā dažāda pieredze nolūkā nepieļaut sieviešu diskrimināciju. Vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst šādām prasībām: (a) Visi vadības struktūras locekļi velta pietiekami daudz laika savu darbību veikšanai ieguldījumu sabiedrībā. Nosakot to direktora amatu skaitu, ko vienlaikus var ieņemt vadības struktūras loceklis, ir jāņem vērā konkrēti apstākļi un iestādes darbības raksturs, apjoms un sarežģītība.
Vadības struktūras locekļiem vienlaikus nav pieļaujama ieguldījumu sabiedrības izpilddirektora amata apvienošana ar izpilddirektora amatu regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā pat vienas grupas ietvaros. a) punktā ietver:
b) Vadības struktūrai ir atbilstoša kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai varētu izprast ieguldījumu sabiedrības darbības, jo īpaši ar šīm darbībām saistīto galveno risku. (c) Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un neatkarīgi, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu. Ieguldījumu sabiedrības piešķir atbilstošus resursus, lai vadības struktūras locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos. Ja tirgus operators, kas iesniedz atļaujas pieprasījumu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbībai, un personas, kas efektīvi pārvalda daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas uzņēmējdarbību, ir vieni un tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, uzskata, ka šīs personas atbilst pirmajā apakšpunktā noteiktajām prasībām. 2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām proporcionāli to uzņēmējdarbības veidam, apjomam un sarežģītībai izveidot iecelšanas komiteju, kas novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem un vajadzības gadījumā sagatavo ieteikumus, balstoties uz savu novērtējumu. Iecelšanas komitejas sastāvā ir tie vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru savu locekļu iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro. 3. Dalībvalstis prasa ieguldījumu sabiedrībām un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu. Proti: (a) Ieguldījumu sabiedrības īsteno politiku, kas veicina profesionālo atbildību un saistību uzņemšanos kā pamatkritērijus augstākā līmeņa vadītāju pieņemšanai darbā, nodrošinot to, ka amatā ieceltās personas ir neapstrīdami uzticīgas iestādes interesēm. (b) Ieguldījumu sabiedrības arī veic konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotāku pārstāvību valdē, piemēram, iecelšanas komitejas locekļu apmācību, kompetento kandidātu darba grafika sastādīšanu un tāda amatā iecelšanas procesa ieviešanu, kurā katru dzimumu pārstāv vismaz viens kandidāts. (c) Attiecīgā gadījumā darbinieku pārstāvība vadības struktūrā arī būtu uzskatāma par veidu, kā palielināt daudzveidību, to papildinot ar pamatredzējumu un patiesām zināšanām par iestādes iekšējās darbības principiem. Kompetentās iestādes prasa ieviest vienas trešdaļas dzimumu pārstāvības kvotu līdz …(42) . 4. EVTI izstrādā regulatīvo standartu priekšlikumus, lai noteiktu, kā iestādei jāņem vērā:
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [...](43)*. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. ▌ 5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība paziņo kompetentajai iestādei par visiem tās vadības struktūras locekļiem un visām izmaiņām tās sastāvā, sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai uzņēmums ievēro šā panta 1., 2. un 3. punktu. 6. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrības vadības struktūrai nodrošināt, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgi un apdomīgi, veicinot tirgus integritāti un tās klientu interesēs. Ņemot vērā iepriekšminēto, vadības struktūra veic šādas darbības:
Vadības struktūra uzrauga un regulāri novērtē ieguldījumu sabiedrības organizācijas efektivitāti un politikas atbilstību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu klientiem un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nepilnības. Vadības struktūras locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu. 7. Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka personām, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību, ir pietiekami laba reputācija vai pietiekama pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka uzņēmuma vadības struktūra var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību , kā arī adekvāti neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti . 8. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrību pārvaldību veic vismaz divas personas, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.
8.a. Neskarot dalībvalstu tiesību sistēmas, tās nodrošina, lai gadījumos, kad pastāv aizdomas par to, ka vadības struktūras loceklis ir pārkāpis Direktīvas (ES) Nr. .... [FITD] noteikumus vai ir izdarījis pārkāpumus jomā, uz kuru attiecas minētās direktīvas tvērums, šis loceklis personīgi var tikt saukts pie kriminālatbildības un pret viņu var tikt ierosināta civiltiesiska tiesvedība. 8.b Šis pants ir spēkā, neskarot noteikumus par darbinieku pārstāvību uzņēmuma valdē atbilstoši valsts tiesību aktiem vai praksei. 10. pants Akcionāri un dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība 1. Kompetentās iestādes ieguldījumu sabiedrībai nepiešķir atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, kamēr tās nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un par šo kapitāldaļu apjomu. Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas. Ja ieguldījumu sabiedrībai ir cieša saikne ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saikne netraucē kompetentās iestādes uzraudzības funkciju efektīvajai īstenošanai. 2. Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām sabiedrībai ir cieša saikne, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē veikt tās efektīvās uzraudzības funkcijas. 3. Dalībvalstis nosaka prasību kompetentajai iestādei veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu situāciju, kurā 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme varētu negatīvi ietekmēt pienācīgu un apdomīgu ieguldījumu sabiedrības pārvaldību. Šie pasākumi var būt prasība par tiesas rīkojumu vai sankciju uzlikšana direktoriem un par pārvaldību atbildīgām personām vai balsstiesību anulēšana attiecīgajiem akcionāriem vai locekļiem saistībā ar tiem piederošajām akcijām. 11. pants Paziņojums par iecerēto iegādi 1. Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti, (potenciālais līdzdalības ieguvējs), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā ieguldījumu sabiedrībā vai arī tieši vai netieši arī turpmāk palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ieguldījumu sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu, (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā ieguldījumu sabiedrībā tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 13. panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju. Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši piedāvāt pārdot būtisku līdzdalību ieguldījumu sabiedrībā, vispirms rakstveidā paziņot par to kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošā balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka ieguldījumu sabiedrība vairs nebūtu tās meitasuzņēmums. Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību. Nosakot, vai ir izpildīti 10. pantā un šajā pantā minētie būtiskas līdzdalības kritēriji, dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu, stingri pildot I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās saistības, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas. 2. Veicot 13. panta 1. punktā paredzēto novērtējumu (novērtējums), attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir:
Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Šajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes ‐ visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi licenci ieguldījumu sabiedrībai, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu. 3. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms par tās kapitāldaļas iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ kapitāldaļa pārsniedz kādu no 1. punkta pirmajā daļā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, šī ieguldījumu sabiedrība informē kompetento iestādi. Vismaz reizi gadā ieguldījumu sabiedrības kompetentajai iestādei dara zināmus arī to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir kvalifikācijas kapitāldaļas, un šādu daļu apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem ikgadējā akcionāru un locekļu kopsapulcē vai kura ir apliecinājums par atbilstību noteikumiem, ko piemēro uzņēmējsabiedrībām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū. 4. Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm veikt pasākumus, kas līdzīgi tiem, kas minēti 10. panta 3. punktā, attiecībā uz personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju par kvalifikācijas kapitāldaļas iegūšanu vai palielināšanu. Ja kapitāldaļa ir iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz attiecīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt. 12. pants Vērtēšanas laikposms 1. Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 11. panta 1). punkta pirmajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc šā panta 2. punktā minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam. Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalstī pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 13. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darbdienas (vērtēšanas periods), lai veiktu 10.b panta 1. punktā paredzēto novērtējumu. Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu datumu. 2. Vērtēšanas perioda laikā, bet ne pēc vērtēšanas perioda piecdesmitās darbdienas, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga. Vērtēšanas periods tiek pārtraukts no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt divdesmit darba dienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periodu pārtraukt nedrīkst. 3. Kompetentās iestādes drīkst pagarināt 2. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir kāda no šādām personām :
4. Ja kompetentās iestādes pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās divu darbdienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis. 5. Ja kompetentās iestādes vērtēšanas perioda laikā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu. 6. Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt. 7. Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nedrīkst piemērot stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām. 8. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai izveidotu izsmeļošu informācijas sarakstu, kas minēts 4. punktā un kas ierosinātajiem ieguvējiem ir jāiekļauj paziņojumā, neskarot 2. punktu. EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvu standartu projektus Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu . 8.a EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka veidlapas, veidnes un 11. panta 2. punktā minētā attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa veidu procedūras. EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 13. pants Novērtējums 1. Izvērtējot 11. panta 1. punktā prasīto paziņojumu un 12. panta 2. punktā minēto informāciju, kompetentās iestādes novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrības, kurā plānots iegūt līdzdalību, noturīgu un rūpīgu pārvaldību un ņem vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz ieguldījumu sabiedrību un šādus kritērijus:
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu šā punkta pirmajā daļā izklāstītos novērtējuma kritērijus. 2. Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga. 3. Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām. 4. Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 11. panta 1. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska konsultatīvas uzraudzības novērtējuma veikšanai. 5. Neatkarīgi no 12. panta 1., 2. un 3. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā ieguldījumu sabiedrībā, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā. 14. pants Dalība pilnvarotā ieguldītāju kompensācijas sistēmā Kompetentā iestāde pārliecinās, lai visas struktūras, kas iesniedz pieteikumu par investīciju uzņēmuma statusa apstiprinājumu, apstiprināšanas brīdī atbilstu Direktīvā 97/9/EK minētajām saistībām. Šo pantu nepiemēro strukturētajiem noguldījumiem, kurus piedāvā kredītiestādes, kas ietilpst noguldījumu garantiju shēmā, ko atzīst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju shēmām(44). 15. pants Sākotnējā kapitāla dotācija Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu sabiedrībai nav pietiekams sākotnējais kapitāls saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu. 16. pants Organizatoriskās prasības 1. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības ievēro organizatoriskās prasības, kas noteiktas šā panta 2. līdz 8. punktā un 17. pantā. 2. Ieguldījumu sabiedrība izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka uzņēmums, tostarp tā vadītāji, darbinieki un saistītie aģenti, pilda savus pienākumus, kas paredzēti šīs direktīvas noteikumos, kā arī attiecīgos noteikumos, kas reglamentē šādu personu individuālos darījumus. 3. Ieguldījumu sabiedrība pastāvīgi piemēro efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visus pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu 23. pantā definēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz tās klientu interesēm. Politikas īstenošana un citi pasākumi, kas nepieciešami, lai novērtētu ieguldījumu produkta atbilstību to klientu vajadzībām, kuriem tos varētu piedāvāt, ir daži no šādiem pasākumiem, un tos veicot, nodrošina, lai ieguldījumu produkti vai strukturētie noguldījumi, kurus sabiedrība ir izstrādājusi pārdošanai profesionāliem vai privātajiem klientiem, atbilstu konkrēta mērķa tirgus vajadzībām un lai ieguldījumu sabiedrība, kas tirgo ieguldījumu produktus, garantētu šo produktu pārdošanu tieši mērķa grupas klientiem. Tirdzniecības mērķi un iekšējās pamudinājumu shēmas neietekmē produktu tirdzniecību ārpus mērķa grupas. Jo īpaši ieguldījumu sabiedrība, kas izstrādā ieguldījumu produktus, strukturētus noguldījumus vai finanšu instrumentus, izveido produktu apstiprināšanas procedūru un veic visus nepieciešamos operacionālos un procesuālos pasākumus, ar kuriem īsteno šo produktu apstiprināšanas procedūru. Ieguldījumu produkti un finanšu instrumenti pirms to laišanas vai izplatīšanas tirgū ir jāapstiprina saskaņā ar šo produktu apstiprināšanas procedūru. Visi attiecīgie riski ir rūpīgi jāizvērtē, un produkti un instrumenti tirgū ir jālaiž vai jāizplata, ja tas ir konkrētās klientu grupas interesēs. Ar produktu apstiprināšanas procesu nodrošina to, ka piedāvātie produkti tiek regulāri pārbaudīti, lai panāktu to, ka konkrētais produkts joprojām atbilst attiecīgā mērķa tirgus vajadzībām. Produktu apstiprināšanas procedūru pārskata reizi gadā. Ieguldījumu sabiedrība jebkurā brīdī spēj attiecīgajai kompetentajai iestādei sniegt produktu apstiprināšanas procedūras būtības un atsevišķo aspektu aktuālu un izsmeļošu aprakstu. 4. Ieguldījumu sabiedrība veic pamatotas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību un regularitāti. Tālab ieguldījumu sabiedrība izmanto atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras. 5. Uzticoties trešai personai to darbības funkciju izpildē, kam ir izšķiroša nozīme nepārtrauktu un regulāru pakalpojumu sniegšanā klientiem un nepārtrauktā un apmierinošā ieguldījumu darbību izpildē, ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka tā veic pareizas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu lieku papildu darbības risku. Nozīmīgas darbības funkcijas, piesaistot ārējās organizācijas, nevar veikt tā, lai būtiski pasliktinātos tās iekšējās kontroles kvalitāte un kontroles vadītāja spēja uzraudzīt, vai uzņēmums pilda visus pienākumus. Ieguldījumu sabiedrībai ir atbilstīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms, efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumi. 6. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina visu savu veikto pakalpojumu un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai ļautu kompetentajai iestādei pārraudzīt atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi visus pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem. 7. Uzskaites datos ir iekļauti telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ieraksti, kas ietver vismaz darījumus, kas veikti savā vārdā, un klientu rīkojumus, kad tiek veikti rīkojumu saņemšanas un nosūtīšanas un rīkojumu izpildes pakalpojumi klientu vārdā. Dalībvalstis var atteikties veikt pienākumu ierakstīt telefonsarunas, ja ieguldījumu sabiedrības galvenais uzņēmējdarbības veids nav saņemt un nosūtīt rīkojumu un izpildīt tos klientu vārdā. To ierakstu vietā, kas minēti pirmajā apakšpunktā, dalībvalstis ir tiesīgas attiecībā uz finanšu iestāžu un privāto klientu saziņu atzīt šādu telefonsarunu satura atbilstošu dokumentāciju protokola veidā, ja šo protokolu ir parakstījis klients. Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veiktos telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus vai saskaņā ar šā punkta otro daļu sagatavoto protokolu pēc pieprasījuma izsniedz iesaistītajiem klientiem. Dalībvalstis pieprasa, lai šādus ierakstus glabātu vienu gadu pēc ieguldījuma beigām. Attiecīgās ieguldījumu sabiedrības personas drīkst veikt šā punkta pirmajā daļā minētās telefonsarunas un elektronisko saziņu, izmantojot tikai ieguldījumu sabiedrībai piederošas ierīces, ja šīs sarunas un saziņa tiek saglabāta ierakstītā veidā. 8. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientiem piederošus finanšu instrumentus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, īpaši ieguldījumu sabiedrības maksātnespējas gadījumā, un novērstu klientu instrumentu izmantošanu savā vārdā, izņemot gadījumus, kad klients ir devis skaidru piekrišanu. 9. Ieguldījumu sabiedrība, glabājot klientam piederošus līdzekļus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un, izņemot attiecībā uz kredītiestādēm, novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā. 10. Ieguldījumu sabiedrība ar privātiem klientiem neslēdz līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā nolūkā garantēt klienta pašreizējās vai turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. 11. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības filiālēm tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, neierobežojot ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iespēju tieši piekļūt minētajai uzskaitei, nodrošina 6. un 7. punktā noteiktā pienākuma izpildi attiecībā uz filiāles veiktajiem darījumiem. 12. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai ▌precizētu konkrētas šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām un saskaņā ar 43. pantu atļauju saņēmušām trešo valstu uzņēmumu filiālēm, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus, vai abus. 17. pants Algoritmiskā un ļoti bieža tirdzniecība 1. Ieguldījumu sabiedrībai, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ir izveidotas šīs sabiedrības uzņēmējdarbībai piemērotas efektīvas sistēmas un riska kontroles pasākumi, lai nodrošinātu savas tirdzniecības sistēmas izturētspēju un pietiekamu jaudu, tā piemēro atbilstošas tirdzniecības robežvērtības un ierobežojumus un aizsardzību pret kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmas darbību, kas var apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu sabiedrībai ir arī efektīvas sistēmas un riska kontroles, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības sistēmas nevar izmantot jebkādā nolūkā, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. ../.. [TIR] noteikumiem vai ar to saistītās tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība ir ieviesusi efektīvus uzņēmējdarbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas neparedzētas savas tirdzniecības sistēmas kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šā punkta prasībām. 2. Ieguldījumu sabiedrība, kas veic algoritmisko tirdzniecību, vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma jebkurā citā laikā iesniedz piederības valsts kompetentajai iestādei izsmeļošu aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju veidu, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām, kas nodrošina 1. punkta nosacījumu izpildi, un sistēmu pārbaudes rezultātiem. Ieguldījumu sabiedrība pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iesniedz sīkāku informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un sistēmām, kas tiek izmantotas, lai veiktu šādu tirdzniecību. 2.a Ieguldījumu sabiedrība, kas īsteno ļoti biežas tirdzniecības stratēģiju, apstiprinātā formātā glabā neapstrādātus revīzijas secinājumus par jebkurām kotēšanas un tirdzniecības darbībām, kas veiktas jebkurā tirdzniecības vietā, un dara tos pieejamus valsts kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma. 3. Ieguldījumu sabiedrība, kas nodarbojas ar tirgus veidošanu, tostarp piedaloties tirdzniecības vietas piedāvātajās tirgus veidošanas shēmās, ar tirdzniecības vietu slēdz saistošu rakstisku nolīgumu par galvenajām no tirgus veidošanas izrietošajām saistībām un ievēro šā līguma noteikumus un nosacījumus, tostarp likviditātes rezerves prasību. Ieguldījumu sabiedrība ievieš efektīvas sistēmas un kontroles, lai nodrošinātu, ka tā vienmēr pilda savas šajā nolīgumā paredzētās saistības. Ja kāda ieguldījumu sabiedrība izmanto algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju nolūkā pildīt savas tirgus veidotāja saistības, tā nodrošina, lai algoritms darbotos visu laiku, kamēr tirdzniecības vieta, kurai tā nosūta rīkojumus vai kuras sistēmās tā izpilda darījumus, veic aktīvu tirdzniecību un lai algoritma tirdzniecības parametri vai ierobežojumi garantētu, ka ieguldījumu sabiedrība uzrāda noteiktus kotējumus par konkurētspējīgām cenām, kā rezultātā šīs tirdzniecības vietas regulāri un nepārtraukti visu laiku nodrošina likviditāti, neatkarīgi no tirgus apstākļiem, ja vien rakstiskajā nolīgumā nav paredzēts citādi. 4. Ieguldījumu sabiedrības nenodrošina sponsorēta un nesegtas īsās pozīcijas tirgus iespējas tirdzniecības vietā. Ieguldījumu sabiedrībai, kas nodrošina tiešu piekļuvi tirgum tirdzniecības vietā, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, kas nodrošina atbilstošu to personu, kuras izmanto pakalpojumu, piemērotības novērtēšanu un pārskatu un aizsardzību, lai tās nepārsniegtu attiecīgos iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta robežvērtības, to veiktās tirdzniecības atbilstošu uzraudzību un atbilstošu riska kontroli, kas nepieļauj tirdzniecību, kura var radīt risku pašai ieguldījumu sabiedrībai vai apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību vai arī kura neatbilst Regulai (ES) Nr. [TIR] vai tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu pastāv saistošs rakstisks nolīgums attiecībā uz pamattiesībām un pienākumiem, sniedzot pakalpojumu, un ka saskaņā ar šo nolīgumu tā uzņemas atbildību nodrošināt tirdzniecību, izmantojot šo pakalpojumu, kas atbilst šīs direktīvas, Regulas (ES) Nr. ../.. [TIR] un tirdzniecības vietas noteikumu prasībām. 5. Ieguldījumu sabiedrībai, kas darbojas kā vispārējs klīringa veicējs citām personām, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka klīringa pakalpojumi tiek piemēroti tikai atbilstošām personām un atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem un ka uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus uzņēmumam un tirgum. Ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu ir noslēgts saistošs rakstisks nolīgums par pamattiesībām un saistībām attiecībā uz šā pakalpojuma sniegšanu. 6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu organizatoriskās prasības, kas noteiktas 1.–5. punktā un kas jāpiemēro attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus vai to kombinācijas. 18. pants Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un regulētā tirdzniecības sistēmā 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, papildus organizatorisko prasību izpildei, kas noteiktas 16. pantā, izveido pārskatāmus godīgas un sakārotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka pasūtījumu efektīvās izpildes objektīvus kritērijus. Tās veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , izveido pārskatāmus noteikumus attiecībā uz to finanšu instrumentu noteikšanas kritērijiem, kurus var tirgot tās sistēmās. Dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā gadījumā ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , nodrošina pietiekošu publiski pieejamu informāciju vai ir pārliecināti, ka ir piekļuve šādai informācijai, lai ļautu tās izmantotājiem izveidot ieguldījuma novērtējumu, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus. 3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, izveido, publicē un saglabā pārredzamus un nediskriminējošus, ar objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi sistēmai. 3.a Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, pieņemtu noteikumus nolūkā precīzi konstatēt jebkādu interešu konfliktu starp daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, to īpašniekiem vai dalībniekiem un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas pienācīgu darbību un novērstu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbības negatīvās sekas vai pārvaldītu to dalībniekus, kurus ietekmē šādi interešu konflikti. 4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , skaidri informē tās lietotājus par to attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu efektīvo norēķināšanos par darījumiem, kas noslēgti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās. 4.a Dalībvalstis pieprasa, lai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un regulētā tirdzniecības sistēmā būtu vismaz trīs ļoti aktīvi locekļi vai lietotāji, kuriem būtu iespēja sazināties ar visiem pārējiem par cenu veidošanu. 5. Ja arī pārvedamus vērtspapīrus, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā bez emitenta piekrišanas, uz emitentu neattiecas pienākumi attiecībā uz sākotnējo, pašreizējo vai ad hoc finanšu informācijas atklāšanu attiecībā uz šo daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai regulēto tirdzniecības sistēmu . 6. Dalībvalstis pieprasa, lai visas ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, tūlīt izpilda visus savas kompetentās iestādes norādījumus atbilstoši 72. panta 1. punktam pārtraukt finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsaukt to no tirdzniecības. 7. dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, kompetentajai iestādei un EVTI sniegtu izsmeļošu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbības aprakstu, tostarp informāciju par visām saiknēm ar regulēto tirgu, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, regulētu tirdzniecības sistēmu vai sistemātisku internalizētāju, kurš pieder tai pašai ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus dalībniekam, vai minēto struktūru īpašumtiesību daļām, un to dalībnieku un/vai lietotāju sarakstu. Par jebkuru ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus operatoriem piešķirto atļauju darboties kā daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai tirdzniecības sistēmai jānosūta paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Eiropas Savienības daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju par daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sniegtajiem pakalpojumiem, un katrai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un regulētai tirdzniecības sistēmai piešķir unikālu kodu, ko izmanto paziņojumos saskaņā ar 23. pantu un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITR] un 5. un 9. pantu. Šo sarakstu regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina. 8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 8. punktā minētā apraksta un ziņojuma saturu un formātu. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..](45). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 19. pants Īpašas prasības daudzpusējām tirdzniecības sistēmām 1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, papildus 16. un 18. pantā noteiktajām prasībām noteikt un ieviest nediskrecionārus noteikumus rīkojumu izpildei sistēmā. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai 18. panta 4. punktā minētie noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, atbilstu 55. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem. 3. Dalībvalstis nosaka prasību, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, ieviestu noteikumus:
4. Dalībvalstis pieprasa, lai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai atbilstu 51. un 51.a pantam un lai būtu ieviestas efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumi. 5. Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu nepiemēro darījumiem, kas saskaņā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumiem noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas izmantošanu. Tomēr daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļiem vai dalībniekiem jāievēro 24., 25., 27. un 28. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz saviem klientiem, ja tie izpilda klientu rīkojumus, rīkojoties to vārdā, izmantojot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas. 20. pants Īpašas prasības regulētām tirdzniecības sistēmām 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, noteiktu pasākumus, kuri nepieļautu klientu rīkojumu izpildi regulētās tirdzniecības sistēmās, izmantojot ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus dalībniekam, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, piederošo kapitālu vai tādai jebkurai struktūrai piederošu kapitālu, kas ir tās pašas grupas un/vai juridiskās personas loceklis, pie kuras pieder arī ieguldījumu sabiedrība un/vai tirgus operators. Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, vai kāda struktūra ‐ ieguldījumu sabiedrība un/vai tirgus operators, kas ir tās pašas grupas un/vai juridiskās personas loceklis, nedrīkst darboties kā sistemātisks internalizētājs paša pārvaldītā regulētā tirdzniecības sistēmā, un regulēta tirdzniecības sistēma nedrīkst būt savienota ar sistemātisku internalizētāju tā, ka regulētas tirdzniecības sistēmas rīkojumi mijiedarbojas ar sistemātiska internalizētāja rīkojumiem vai kotējumiem. Regulēta tirdzniecības sistēma neizveido savienojumu ar citu regulētu tirdzniecības sistēmu tā, ka dažādi regulēto tirdzniecības sistēmu ražojumi mijiedarbojas. 1.a Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kuros obligācijas, strukturētu finanšu produktu vai emisiju kvotas pieņem tirgošanai regulētā tirgū vai tie tiek tirgoti daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, atļautu izpildīt liela apjoma rīkojumus tikai regulētā tirdzniecības sistēmā. 1.b Ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, ietekmē regulētas tirdzniecības sistēmas darbību tikai attiecībā uz:
2. Pieprasījumā par regulētas tirdzniecības sistēmas apstiprināšanu ietver sīku paskaidrojumu, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai nevar darboties kā regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai sistemātisks internalizētājs. Pēc apstiprināšanas regulētas tirdzniecības sistēmas izmantotājs reizi gadā ziņo kompetentai iestādei, sniedzot tai atjauninātu paskaidrojumu. 2.a Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības vai tirgus operatori, kas izmanto regulētu tirdzniecības sistēmu, veiktu atbilstošus pasākumus nolūkā atklāt un novērst jebkādus interešu konfliktus, kas izriet no regulētās tirdzniecības sistēmas uzraudzības un darbības un kas varētu negatīvi ietekmēt regulētas tirdzniecības sistēmas locekļus vai dalībniekus. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu piemēro darījumiem, ko slēdz regulētā tirdzniecības sistēmā. 4. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētas tirdzniecības sistēmas ▌atbilstu 51. un 51.a pantam un lai būtu ieviestas efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumi, ar kuriem to nodrošina. II NODAĻA IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI 1. iedaļa Vispārēji noteikumi 21. pants Sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu regulāra pārskatīšana 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība, kam piešķirta atļauja to teritorijā, vienmēr ievēro sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumus, kas noteikti šīs sadaļas I nodaļā. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes izveido atbilstošas metodes, lai pārraudzītu to, vai ieguldījumu sabiedrības ievēro savas saistības, kas minētas 1. punktā. Tās pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības paziņo kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņām. EVTI var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz šajā punktā minētajām uzraudzības metodēm. 22. pants Vispārēja prasība attiecībā uz pašreizēju uzraudzību ▌Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbības, lai novērtētu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem darbības nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ir paredzēti attiecīgi noteikumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu sabiedrību atbilstību minētajām saistībām. 23. pants Interešu konflikti 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic visus vajadzīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atklātu visus interešu konfliktus starp pašām ieguldījumu sabiedrībām, tostarp to pārvaldītājiem, darbiniekiem un saistītiem aģentiem vai visām personām, kam ir tieša vai netieša saikne ar minētajiem subjektiem, īstenojot kontroli, un to klientiem vai interešu konfliktus starp vienu klientu un otru klientu, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus, tostarp interešu konfliktus, kas radušies, saņemot pamudinājumus no tiešām personām vai kas izriet no sabiedrības pašas atlīdzības un citām stimulēšanas struktūrām. 2. Ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi, ko ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar 16. panta 3. punktu noteikusi interešu konfliktu novēršanai vai pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, ieguldījumu sabiedrība skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus klientam pirms darbību uzsākšanas tā vārdā. 3. Saskaņā ar 94. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai:
2. iedaļa Ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas noteikumi 24. pants Vispārīgie principi un informācija klientiem 1. Dalībvalstis pieprasa, lai, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai attiecīgā gadījumā papildpakalpojumus klientiem, ieguldījumu sabiedrība rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm un jo īpaši ievēro šajā pantā un 25. pantā norādītos principus. 1.a Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu produkti vai strukturētie noguldījumi, kurus ieguldījumu sabiedrības ir izstrādājušas pārdošanai profesionāliem vai privātiem klientiem, atbilstu noteiktā mērķa tirgus vajadzībām attiecīgajā klientu kategorijā. Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu sabiedrības veiktu saprātīgus pasākumus nolūkā panākt, ka katru ieguldījumu produktu pārdod un izplata mērķa grupas klientiem un ka tirdzniecības mērķi un iekšējās atlīdzības shēmas vai pamudinājumi nestimulē ieguldījumu produkta tirdzniecību un izplatīšanu šais grupai nepiederošiem klientiem. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas izstrādā ieguldījumu produktus vai strukturētus noguldījumus nolūkā tos tirgot profesionāliem klientiem vai privātiem klientiem, sniegtu informāciju ikvienai trešai personai – izplatītājam par iecerēto attiecīgā produkta mērķa tirgu. 1.b Dalībvalstis nodrošina, lai veids, kādā ieguldījumu sabiedrība sniedz atlīdzību savam personālam, ieceltajiem pārstāvjiem vai citām ieguldījumu sabiedrībām, neietekmētu tās spēju pildīt pienākumu rīkoties klienta interesēs. Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kad darbinieki konsultē privātos klientus, tiem reklamē vai pārdod ieguldījuma produktus vai finanšu instrumentus, konkrētās struktūras atlīdzības sistēmas atbilstošos gadījumos nemazinātu darbinieku spēju sniegt objektīvus ieteikumus vai sniegt informāciju godīgā, precīzā un nemaldinošā veidā saskaņā ar 2. punktu un arī no citiem viedokļiem nerada neatbilstošus interešu konfliktus.
1.c Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības netiek uzskatītas par tādām, kas pilda savus 23. pantā vai šā panta 1. punktā paredzētos pienākumus, jo īpaši tajos gadījumos, kuros tās maksā ikvienai personai, izņemot klientu, vai tām tiek maksāta jebkura veida maksa vai komisija, vai arī citas personas vai pati sabiedrība saņem visu veidu nemonetāru labumu par ieguldījumu pakalpojumu vai papildu pakalpojumu no jebkuras personas, kas nav klients, izņemot gadījumus, kad šie atlīdzības veidi nav maksājums vai komisija vai nemonetāra labuma sniegšana, vai arī nemonetāro labumu sniegšana ir izstrādāta, lai uzlabotu attiecīgā pakalpojuma kvalitāti klientam un nepasliktinātu atbilstību sabiedrības pienākumam rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klienta labākajās interesēs un:
2. Visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējusi ieguldījumu sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi. 3. Klientiem vai potenciāliem klientiem atbilstošā brīdī sniedz attiecīgu informāciju:
Attiecībā uz visiem ieguldījumu produktiem 1. punktā minētajā informācijā iekļauj kopējās ieguldījumu izmaksas, standartizētā veidā ilustrējot kumulatīvo ietekmi uz visu atskaitījumu, tostarp to maksājumu un izmaksu, atgūšanu, kurus nerada ar tirgu saistītais pamata risks, izmantojot tādu standartizētu projekciju, kas ir izteikta kā naudas summa pirms ieguldījuma veikšanas, un vismaz vienreiz gadā par katru faktisko ieguldījumu. 3.a Ja tiek sniegta ieguldījumu konsultācija vai nodrošināta ieguldījumu portfeļa diskrecionāra pārvalde, 3. punktā minēto atbilstošo informāciju sniedz pirms ieguldījumu konsultācijas, un tajā iekļauj šādus aspektus:
Pirmajā apakšpunktā un 1.c punkta c) apakšpunktā minētā informācija ir sniedzama saprotamā formā tādā veidā lai klienti vai potenciālie klienti var atbilstīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz saņemto informāciju. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šo informāciju ▌sniegtu standartizētā formātā. 4. Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumi vai kopīgi Eiropas standarti, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas 2., 3. un 3.a punktā norādītie pienākumi. 5. Papildus tam dalībvalstis ir tiesīgas aizliegt vai turpmāk ierobežot maksu, komisiju vai nemonetāru labumu piedāvāšanu vai pieņemšanu par ieguldījumu konsultāciju sniegšanu vai ieguldījumu portfeļa diskrecionāro pārvaldi. Cita starpā tā var būt prasība par to, lai šādas maksas, komisijas vai nemonetāri labumi tiktu atgriezti klientiem vai kompensēti ar klientu maksātām maksām. 5.a Dalībvalstis gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrība informē klientu par to, ka ieguldījumu konsultācija vai nodrošināta ieguldījumu portfeļa diskrecionāra pārvalde tiek sniegta kā atsevišķs pakalpojums, pieprasa. lai šī ieguldījumu sabiedrība novērtē pietiekami lielu skaitu tirgū pieejamo ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, kuri pēc to veida, emitentu vai produkta piedāvātāja viedokļa ir pietiekami dažādi, nolūkā nodrošināt, ka klienta ieguldījumu mērķus var atbilstoši sasniegti un ka tie neaprobežojas ar finanšu instrumentiem, kurus izdevušas vai piedāvājušas ar ieguldījumu sabiedrību cieši saistītas struktūras. Ja ieguldījumu sabiedrība informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta kā atsevišķs pakalpojums, dalībvalstis nodrošina, ka par ieguldījumu konsultāciju sniegšanu vai ieguldījumu portfeļa diskrecionāro pārvaldi ir aizliegts saņemt maksu, komisijas naudas vai nemonetāros labumus.[Gr. 6] 6. Dalībvalstis ieguldījumu sabiedrībai pieprasa, lai tā, diskrecionāri pārvaldot ieguldījumu portfeli, regulārā ziņojumā darītu zināmus visus iepriekšējā periodā maksātos vai saņemtos pamudinājumus par diskrecionāro portfeļa pārvaldību. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība neatalgo tās darbiniekus, pārstāvjus vai citas saistītās ieguldījumu sabiedrības vai nenovērtē to darbības rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā tās spējai rīkoties klientu interesēs. [Gr. 7] 7. Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā privātam klientam kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu sabiedrība informē klientu, vai ir iespējams iegādāties dažādos komponentus atsevišķi, un sniedz atsevišķas ziņas par katra komponenta izmaksām un maksām. EVTI, sadarbojoties ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi) un darbojoties Apvienoto Eiropas uzraudzības iestāžu komitejā, vēlākais līdz [..](46) izstrādā un periodiski atjaunina kombinētas pārdošanas prakses novērtēšanas un uzraudzības vadlīnijas, jo īpaši situācijām, kad kombinētās pārdošanas prakse neatbilst 1. punktā noteiktajiem pienākumiem. 8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klientiem, ievērotu šajā pantā izklāstītos principus, tostarp nosacījumus, kuriem šai informācijai ir jāatbilst, lai tā būtu patiesa, skaidra un nemaldinoša, tās informācijas saturu un formātu, kas jāsniedz klientiem par ieguldījumu sabiedrībām un to pakalpojumiem, dažādu izdevēju un produktu sniedzēju novērtēšanas kritērijus saistībā ar ieguldījumu padomu sniegšanu kā atsevišķu pakalpojumu, kritērijus, ar ko vērtēt, vai sabiedrības, kas saņem stimulus, ievēro saistības rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā: [Gr. 8]
25. pants Piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem -1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošinātu un apliecinātu, ka fiziskām personām, kas klientiem ieguldījumu sabiedrības vārdā sniedz konsultācijas vai informāciju par ieguldījumu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai papildu dienestiem, ir nepieciešamās zināšanas un kompetence veikt 24. pantā un šajā pantā noteiktās saistības, un publicē zināšanu un kompetences novērtējuma nolūkā izmantotos kritērijus. 1. Sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi, ieguldījumu sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, tā finansiālo stāvokli, tostarp spēju ciest zaudējumus, riska pielaidi un ieguldījumu mērķiem, lai sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti un jo īpaši atbilst tā riska pielaidei un spējai ciest zaudējumus. Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kuros ieguldījumu sabiedrības sniedz ieguldījumu konsultāciju, iesakot pakalpojumu paketi vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 7. punktu, katrs atsevišķais elements būtu piemērots klientam un piemērota būtu arī kopējā piedāvājuma pakete. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas nav 1. pantā minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par viņa zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu sabiedrība varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam. Ja tiek ieteikts 24. panta 7. punktā minēto pakalpojumu vai produktu kopums, novērtējumā būtu jāapsver, vai katrs atsevišķais elements ir lietderīgs un vai lietderīga ir arī kopējā piedāvājuma pakete. Ja ieguldījumu sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam, ieguldījumu sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā. Ja klienti vai potenciālie klienti nesniedz informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņi sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu sabiedrība brīdina viņus par to, ka neļauj sabiedrībai noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņiem piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā. 3. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas ir tikai klientu pasūtījumu izpilde/vai pieņemšana un nodošana ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, izņemot papildpakalpojumu, kas konkretizēts 1. pielikuma B iedaļas 1. punktā, sniegt šādus ieguldījumu pakalpojumus saviem klientiem bez vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta 25. punktā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
Šajā punktā, ja prasības un procedūra, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību(47) 4. panta 1. punkta 3. un 4. daļā, ir izpildītas, trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum.
4. Ieguldījumu sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem. 5. Klientam jāsaņem no ieguldījumu sabiedrības atbilstīgi ziņojumi uz cieta informācijas nesēja par tās klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, un tiem jābūt iesniegtiem rakstveidā. Šie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu tipu un sarežģītumu un klientam sniegtā pakalpojuma veidu, un attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar klienta vārdā veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem. Sniedzot ieguldījumu konsultācijas privātiem klientiem, ieguldījumu sabiedrība nodrošina tiem ierakstu cietā informācijas nesējā, precizējot vismaz klienta mērķus, ieteikumu un to, kā sniegtās konsultācijas atbilst klienta individuālajam raksturojumam un mērķiem. Gadījumos, kuros ieguldījumu sabiedrība nodrošina diskrecionāru ieguldījumu portfeļa pārvaldi un ieguldījumu jautājumos konsultējošā ieguldījumu sabiedrība informē klientu, ka tā regulāri novērtēs piemērotību saskaņā ar 24. panta 3.a punkta d) apakšpunktu, tā dara klientam zināmu novērtējuma un ar to saistītā paziņojuma biežumu un ziņojumā iekļauj informāciju par attiecīgo ieguldījumu produktu ienesīgumu, un, ja tiek sniegta ieguldījumu konsultācija vai veikta diskrecionāra ieguldījumu portfeļa pārvalde, ‐ arī atjauninātu šo ieguldījumu produktu piemērotības novērtējumu. 6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klientiem, atbilst 1. līdz 5. punktā noteiktajiem principiem. Šajos deleģētājos aktos jo īpaši precizē 1. punktā prasītos zināšanu un kompetences novērtējuma kritērijus un ņem vērā:
7. EVTI līdz [..](48) izveido un regulāri atjaunina vadlīnijas to finanšu instrumentu novērtēšanai, kas veido struktūru, kuru saistīto risku klientam ir grūti novērtēt saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu. 26. pants Pakalpojumu sniegšana ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai, kas ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību saņem norādījumu veikt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klienta vārdā, paļauties uz klienta informāciju, ko nosūtījusi šī cita sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniedz norādījumus, ir atbildīga par nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti. Ieguldījumu sabiedrība, kas šādi saņem norādījumu veikt pakalpojumus klienta vārdā, var arī paļauties uz visiem ieteikumiem attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu, ko sniegusi klientam vai veikusi cita ieguldījumu sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība, ar kuras starpniecību sniegti norādījumi, ir atbildīga par sniegto ieteikumu vai konsultāciju piemērotību klientam. Ieguldījumu sabiedrība, kas saņem klienta norādījumus vai pasūtījumus ar citas ieguldījumu sabiedrības starpniecību, joprojām ir atbildīga par pakalpojuma vai darījuma noslēgšanu, pamatojoties uz jebkādu šādu informāciju vai ieteikumiem, atbilstoši attiecīgajiem šīs sadaļas noteikumiem. 27. pants Pienākums izpildīt pasūtījumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic visus vajadzīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai, izpildot pasūtījumus, pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz pasūtījuma izpildi. Tomēr, ja ir īpašs klienta norādījums, ieguldījumu sabiedrība izpilda pasūtījumu, ievērojot īpašo norādījumu. Ja ieguldījumu sabiedrība izpilda rīkojumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas atspoguļo finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar rīkojuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksas, mijieskaita un norēķinu maksas, kā arī citas maksas trešām personām, kuras ir iesaistītas rīkojuma izpildē. 1.a Ieguldījumu sabiedrība nedrīkst saņemt atlīdzību, atlaidi vai nemonetāru labumu par rīkojumu nosūtīšanu uz konkrētu tirdzniecības vai izpildes vietu. 2. Dalībvalstis nosaka prasību visām izpildes vietām vismaz reizi ceturksnī publiskot bez maksas datus par darījumu izpildes kvalitāti attiecīgajā izpildes vietā un pēc darījuma izpildes klienta vārdā ieguldījumu sabiedrība informē klientu par rīkojuma izpildes vietu, ja tas tiek prasīts. Regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumentu cenu, izpildes ātrumu un izpildes iespējamību. 3. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām noteikt un īstenot efektīvus pasākumus 1. punkta noteikumu izpildei. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām izveidot un īstenot pasūtījumu izpildes politiku, lai tās attiecībā uz savu klientu pasūtījumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu saskaņā ar 1. punktu. 4. Pasūtījumu izpildes politikā attiecībā uz katru instrumentu kategoriju ietver informāciju par dažādajām vietām, kur ieguldījumu sabiedrība izpilda sava klienta pasūtījumus, un faktoriem, kas ietekmē izpildes vietas izvēli. Tajā ietver vismaz tās vietas, kas ļauj ieguldījumu sabiedrībai pastāvīgi gūt labāko iespējamo rezultātu klientu pasūtījumu izpildē. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz attiecīgu informāciju saviem klientiem par savu pasūtījumu izpildes politiku. Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā uzņēmums klienta vārdā izpildīs pasūtījumus. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības attiecībā uz izpildes politiku iegūtu no klientiem iepriekšēju piekrišanu. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad pasūtījumu izpildes politika paredz iespēju, ka klienta pasūtījumus var izpildīti ārpus regulēta tirgus , daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas , ieguldījumu sabiedrība jo īpaši informē savus klientus par šo iespēju. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības saņem savu klientu skaidru iepriekšēju piekrišanu pirms to pasūtījumu izpildes ārpus regulēta tirgus daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. Ieguldījumu sabiedrības var iegūt šo piekrišanu vispārējas vienošanās veidā vai attiecībā uz individuāliem darījumiem. 4.a Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības par katru finanšu instrumentu klasi reizi ceturksnī apkopotu un publiskotu piecas no norīkotā tirdzniecības apjoma viedokļa labākās izpildes vietas, kurās iepriekšējā ceturksnī tika izpildīti klientu rīkojumi, un datus par panāktās izpildes kvalitāti. 5. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām uzraudzīt savu pasūtījumu izpildes pasākumu un izpildes politikas efektivitāti, lai identificētu un attiecīgā gadījumā novērstu trūkumus. Jo īpaši tās regulāri novērtē, vai izpildes vietas, kas ietvertas pasūtījumu izpildes politikā, sniedz labāko iespējamo rezultātu klientam, un vai tām ir jāveic izmaiņas savos izpildes pasākumos. Šajā novērtējumā ņem vērā arī to, kādas politiskas izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas, ir jāveic, ievērojot saskaņā ar 2. un 4.a punktu publiskoto informāciju. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām ziņot klientiem par visām būtiskām izmaiņām savos pasūtījumu izpildes pasākumos vai izpildes politikā. ▌ 6. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības varētu saviem klientiem pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ir izpildījušas to pasūtījumus atbilstoši sabiedrības izpildes politikai un šim pantam. 7. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo:
EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [..](49). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 28. pants Klientu pasūtījumu apstrādes noteikumi 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kam ir piešķirta atļauja izpildīt pasūtījumus klientu vārdā, izpilda procedūras un pasākumus, kas paredz tūlītēju, godīgu un ātru klientu pasūtījumu izpildi attiecībā pret citiem klientu pasūtījumiem vai ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības interesēm. Šīs procedūras vai pasākumi ļauj citādi salīdzināmu klientu pasūtījumu izpildi atbilstoši laikam, kad tos saņēmusi ieguldījumu sabiedrība. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad klienta ierobežotais pasūtījums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt izpildīts, ieguldījumu sabiedrības, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai veicinātu iespējami drīzu minētā pasūtījuma izpildi, tūlīt publiskojot šo klienta ierobežoto pasūtījumu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības ievēro šo pienākumu, nosūtot attiecīgo klienta ierobežoto pasūtījumu uz regulētu tirgu vai daudzpusēju tirdzniecības sistēmu. Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var atteikties no pienākuma darīt zināmu atklātībai ierobežoto pasūtījumu, kas ir liela apjoma pasūtījums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../.. [FITD] 4. pantu . 3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumu, ar ko definē:
29. pants Ieguldījumu sabiedrību pienākumi, izraugoties saistītos aģentus 1. Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībai izraudzīties saistītos aģentus, lai veicinātu ieguldījumu sabiedrības pakalpojumus, piedāvātu pakalpojumus vai saņemtu pasūtījumus no klientiem vai potenciāliem klientiem un nosūtītu šos pasūtījumus, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu sabiedrība. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrība nolemj iecelt saistītu aģentu, tā joprojām ir pilnīgi un bez nosacījumiem atbildīga par visām darbībām vai trūkumiem no saistītā aģenta puses, kad tas rīkojas sabiedrības vārdā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība nodrošina, ka saistīts aģents atklāj, kāda ir viņa kompetence un kādu sabiedrību viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu vai pirms viņš uzsāk veikt darījumus ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu. Dalībvalstis aizliedz to teritorijā reģistrētajiem saistītajiem aģentiem rīkoties ar klientu naudu un/vai finanšu instrumentiem. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, darbojoties ar saistīto aģentu starpniecību, uzrauga savu saistīto aģentu darbības, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk izpilda šīs direktīvas prasības. 3. Piesaistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti. EVTI savā tīmekļa vietnē ievieto norādes vai hipersaites uz publiskajiem reģistriem, kurus dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, ir izveidojušas saskaņā ar šo pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā tikai tad, ja ir konstatēts, ka viņiem ir pietiekoši laba reputācija un attiecīgas vispārīgas, komerciālās un profesionālās zināšanas un kompetence, lai viņi varētu klientam vai potenciālam klientam sniegt ieguldījumu pakalpojumu vai papildu pakalpojumu un precīzi darīt zināmu visu attiecīgo informāciju par piedāvāto pakalpojumu. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu sabiedrības, kuras tiek atbilstoši kontrolētas, nevis kompetentās iestādes, var pārbaudīt, vai saistītajiem aģentiem, ko tās iecēlušas, ir pietiekami laba reputācija un zināšanas, kas minētas trešajā daļā. Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski pieejams, lai sniegtu konsultācijas. 4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas ieceļ saistītos aģentus, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu negatīvu ietekmi, kas saistītā aģenta darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas darbības joma, varētu būt attiecībā uz darbībām, ko veic saistītais aģents ieguldījumu sabiedrības vārdā. Dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm sadarboties ar ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, to asociācijām un citām vienībām, reģistrējot saistītos aģentus un uzraugot saistīto aģentu atbilstību 3. punkta prasībām. Jo īpaši saistītos aģentus var reģistrēt ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes vai to asociācijas un citas vienības kompetentās iestādes uzraudzībā. 5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izraugās tikai tos saistītos aģentus, kas reģistrēti 3. punktā minētajos publiskajos reģistros. 5.a Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības to ieceltiem saistītiem aģentiem sniegtu jaunāko informāciju par ieguldījumu produktiem un mērķa tirgu, kas ir noteikta 24. panta 1. punktā, un nodrošinātu, ka saistītais aģents klientam sniedz 24. panta 3. punktā minēto informāciju. 6. Dalībvalstis var pastiprināt prasības, kas norādītas šajā pantā, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā. 30. pants Darījumi, kas veikti ar tiesīgiem darījumu partneriem 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt pasūtījumus klientu vārdā un/vai veikt darījumus savā vārdā, un/vai saņemt un nosūtīt pasūtījumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar tiesīgiem darījuma partneriem bez vajadzības izpildīt pienākumus, kas paredzēti 24. pantā (izņemot 3. punktu), 25. pantā (izņemot 5. punktu) un 27. pantā, un 28. panta 1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz visiem papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībās ar tiesīgiem darījumu partneriem ieguldījumu sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā tiesīgā darījumu partnera un tā uzņēmējdarbības būtību. 2. Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem atzīst ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, PVKIU un to pārvaldības sabiedrības, pensiju fondus un to pārvaldības sabiedrības, citas finanšu iestādes, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem vai ko regulē minētie tiesību akti, uzņēmumus, kas atbrīvoti no šīs direktīvas piemērošanas saskaņā ar 2. panta 1. punkta k) apakšpunktu, valstu valdības un to attiecīgos birojus, tostarp valstu iestādes, kas veic darījumus ar valsts parādu valsts līmenī, centrālās bankas un pārvalstiskās organizācijas. Klasificēšanu par tiesīgu darījuma partneri saskaņā ar pirmo daļu veic, neskarot minēto vienību tiesības vispārīgi vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu lūgt tām piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darbību ar ieguldījuma sabiedrību attiecas 24., 25., 27. un 28. punkts. 3. Dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem var arī atzīt citus uzņēmumus, kas atbilst iepriekš noteiktām samērīgām prasībām, tostarp kvantitatīvām robežvērtībām. Attiecībā uz darījumu, kurā potenciālie darījuma partneri atrodas dažādās teritorijās, ieguldījumu sabiedrība piekāpjas otra uzņēmuma statusam, kas noteikts ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai pasākumiem, kur minētais uzņēmums ir reģistrēts. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība, iesaistoties darījumos atbilstoši 1. punktam ar šādiem uzņēmumiem, saņem skaidru apstiprinājumu no potenciālā darījuma partnera par to, ka tas piekrīt, ka to uzskata par tiesīgu darījuma partneri. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu sabiedrībai iegūt šo apstiprinājumu vispārīgas vienošanās viedā vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu. 4. Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem trešo valstu vienības, kas ir līdzvērtīgas to kategoriju vienībām, kuras minētas 2. punktā. Dalībvalstis var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem arī trešo valstu uzņēmumus, piemēram, tos, kas minēti 3. punktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un attiecinot uz tiem tādas pašas prasības, kas noteiktas 3. punktā. 5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu pasākumus, ar kuriem definē:
3. iedaļa Tirgus pārskatāmība un integritāte 31. pants Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , nosaka un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai regulēto tirdzniecības sistēmu, lai regulāri uzraudzītu tās lietotāju vai klientu atbilstību to noteikumiem. Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un regulētu tirdzniecības sistēmu, uzraudzītu dotos un atceltos rīkojumus un to klientu vai lietotāju šajās sistēmās veiktos darījumus, lai atklātu minēto noteikumu pārkāpumus, nepienācīgus tirdzniecības apstākļus vai norisi, kas var būt saistīti ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un izmantotu resursu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šādas uzraudzības efektivitāti. 2. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , par būtiskiem tās noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas ir tirgus ļaunprātīgu izmantošana, ziņot kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu , tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, un pilnā apjomā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta tās sistēmās vai ar tās sistēmu starpniecību. 32. pants Instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā 1. Neskarot kompetentās iestādes 72. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā paredzētās tiesības pieprasīt instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu vai atcelšanu, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas dalībnieks ir tiesīgs pārtraukt vai atcelt tā finanšu instrumenta tirdzniecību, kas vairs neatbilst daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas noteikumiem, ja vien šāda rīcība nevarētu radīt ievērojamu kaitējumu ieguldītāju interesēm vai tirgus pienācīgai darbībai. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, kura pārtrauc vai atceļ kāda finanšu instrumenta tirdzniecību, publiskot šo lēmumu, paziņot to regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, un paziņot attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja pārtraukšanas vai atcelšanas iemesls ir informācijas nesniegšana par emitentu vai finanšu instrumentu, attiecīgā kompetentā iestāde, kas definēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 2. panta 7. punktā, nosaka prasību, ka citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas vai jebkādi citi tirdzniecības režīmi, kas tirgo tos pašus finanšu instrumentus, arī pēc iespējas ātrāk pārtrauc vai atceļ šā finanšu instrumenta tirdzniecību. Dalībvalstis pieprasa, lai citi regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētas tirdzniecības sistēmas paziņotu savu lēmumu savai kompetentajai iestādei un visiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, ietverot paskaidrojumu, ja ir nolemts neapturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai neatsaukt to no tirdzniecības. 2. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punktā minēto paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..](50). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. ▌ 3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai:
34. pants Daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu sadarbība un informācijas apmaiņa 1. Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, nekavējoties informēt citu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, regulēto tirdzniecības sistēmu un regulēto tirgu ieguldījumu sabiedrības un tirgus operatorus par turpmāk minēto:
1.a Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu un kas konstatē rīcību, attiecībā uz kuru ir aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši Regulas (ES) Nr. ../.. [TIR] darbības jomai, nekavējoties informētu saskaņā ar šīs regulas 16. pantu izraudzīto kompetento iestādi vai struktūru, kurai saskaņā ar šīs Regulas 17. pantu ir deleģētas kompetentās iestādes pilnvaras, lai sekmētu reāllaika uzraudzību visos tirgos. 2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus, kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība. EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..](51). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 4. iedaļa MVU tirgi 35. pants MVU izaugsmes tirgi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka daudzpusējās tirdzniecības sistēmas operators var iesniegt savas valsts kompetentajai iestādei pieprasījumu reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu, ja kompetentā iestāde saņem 1. punktā minēto pieprasījumu un pārliecinās, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma atbilst 3. punktā minētajām prasībām. 3. Daudzpusējai tirdzniecības sistēmai jābūt efektīviem noteikumiem, sistēmām un procedūrām, kas nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:
4. Kritēriji, kas minēti 3. punktā, neskar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas organizētāja atbilstību citām saistībām saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu darbību. Tāpat tie neliedz daudzpusējas tirdzniecības sistēmas organizētājam noteikt prasības papildus tām, kas norādītas minētajā punktā. 5. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu jebkurā no šādiem gadījumiem:
6. Dalībvalstis nosaka prasību savām kompetentajām iestādēm, reģistrējot daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā MVU izaugsmes tirgu vai atceļot šādu reģistrāciju saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņot par to EVTI. EVTI publicē MVU izaugsmes tirgu sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina šo sarakstu. 7. Dalībvalstis nosaka prasību, ka to emitenta finanšu instrumentu, kam ir izsniegta atļauja tirgošanai vienā MVU izaugsmes tirgū, citā MVU izaugsmes tirgū drīkst tirgot tikai ar nepārprotamu emitenta piekrišanu. Tomēr šādā gadījumā emitentam nav nekādu saistību attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnēju, pastāvīgu vai ad hoc informācijas atklāšanu attiecībā uz citu MVU tirgu. 8. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 94. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros sīkāk precizētas 3. punktā minētās prasības. Veicot pasākumus, ņem vērā prasību saglabāt ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem tirgiem, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot administratīvo slogu tirgus emitentiem. III NODAĻA IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU TIESĪBAS 36. pants Brīvība sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības 1. Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK var brīvi veikt ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus to teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām. Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas jāievēro šādai ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. 2. Visas ieguldījumu sabiedrības, kas vēlas sniegt pakalpojumus vai darbības citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai kas vēlas mainīt šādi sniegto pakalpojumu vai darbību klāstu, tās piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm dara zināmu šādu informāciju:
Ja ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu, paziņo to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot pakalpojumu sniegšanai šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šo informāciju dara publiski pieejamu. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem. 3. Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta to uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu. Ieguldījumu sabiedrība tad var sākt uzņēmējā dalībvalstī sniegt attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu vai pakalpojumus. 4. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām. 5. Jebkura kredītiestāde, kas vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, izmantojot saistītus aģentus, nosūta paziņojumu piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par šo saistīto aģentu identitāti. Ja kredītiestāde gatavojas izmantot saistītos aģentus, kredītiestādes piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu, to saistīto aģentu identitāti, kurus kredītiestāde plāno izmantot, lai sniegtu pakalpojumus šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šo informāciju dara publiski pieejamu. 6. Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas un kas ir no citām dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu lietotāju vai dalībnieku piekļuvi to sistēmām un šo sistēmu izmantošanu. 7. Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, dara zināmu tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma plāno veikt šādus pasākumus. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to daudzpusējās tirdzniecības sistēmas locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī. 8. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 7. punktu. Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..](52). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 9. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 4. un 7. punktu. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2016. gada 31. decembrim]. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 37. pants Filiāles izveidošana 1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus var sniegt to teritorijās atbilstoši šai direktīvai un Direktīvai 2006/48/EK , izveidojot filiāli, ja uz minētajiem pakalpojumiem un darbībām attiecas atļauja, kas ieguldījumu sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirta piederības dalībvalstī. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām. Dalībvalstis neievieš papildu prasības, izņemot 8. punktā atļautās, attiecībā uz filiāles organizāciju un darbību saistībā ar tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. 2. Dalībvalstis pieprasa visām ieguldījumu sabiedrībām, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, vispirms informēt tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniegt tai šādu informāciju:
Ja ieguldījumu sabiedrība dalībvalstī reģistrētu saistītu aģentu izmanto ārpus tās piederības dalībvalsts, šādu saistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm. 3. Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt ieguldījumu sabiedrības administratīvās struktūras atbilstību vai finansiālo stāvokli, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas to dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 83. panta 1. punktu, un par to informē attiecīgo ieguldījumu sabiedrību. 4. Papildus 2. punktā minētajai informācijai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei dara zināmu informāciju par akreditētu kompensēšanas shēmu, kuras dalībniece ir ieguldījumu sabiedrība atbilstoši Direktīvai 97/9/EK. Ja notiek izmaiņas šajā informācijā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi. 5. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai dara zināmus atteikuma iemeslus. 6. Filiāli var izveidot un tā var uzsākt darbību pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tad, ja šāds paziņojums no minētās iestādes nav saņemts vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūtījusi paziņojumu. 7. Jebkura kredītiestāde, kas vēlas izmantot saistīto aģentu, kurš izveidots dalībvalstī, kas nav tās piederības dalībvalsts, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus un/vai veiktu ieguldījumu darbības, kā arī sniegtu papildpakalpojumus saskaņā ar šo direktīvu, paziņo par to savas piederības valsts kompetentajai iestādei. Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei nav iemesla apšaubīt kredītiestādes administratīvās struktūras vai finansiālā stāvokļa atbilstību, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu, un atbilstoši informē par to attiecīgo kredītiestādi. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus attiecīgajai kredītiestādei trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas. Pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai, ja šāds paziņojums no tās nav saņemts, vēlākais divu mēnešu laikā pēc tam, kas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi paziņojumu, saistītais aģents var sākt uzņēmējdarbību. Uz šo saistīto aģentu attiecas šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz filiālēm. 8. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, uzņemas atbildību par to, lai nodrošinātu, ka filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā, izpilda saistības, kas noteiktas 24., 25., 27. un 28., pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITD] 13. līdz 23. pantā, un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas filiāle, ir tiesības pārbaudīt filiāles noteikumus un pieprasīt veikt izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzētas 24., 25., 27., 28., . pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITD] 13. līdz 23. pantā, un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko filiāle veic tās teritorijā. 9. Katra dalībvalsts nosaka, ka, ja ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ir izveidojusi filiāli tās teritorijā, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudes uz vietas minētajā filiālē. 10. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi. 11. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 109. punktu. Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..](53). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 12. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 3. un 10. punktu. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [2016. gada 31. decembrim]. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 38. pants Piekļuve regulētiem tirgiem 1. Dalībvalstis pieprasa, lai tām ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm, kam ir atļauja izpildīt klientu pasūtījumus vai veikt darījumus savā vārdā, ir tiesības līdzdarboties regulētā tirgū, kas izveidots to teritorijā, vai ir piekļuve šādam tirgum ar jebkuru šādu pasākumu starpniecību:
2. Dalībvalstis attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, neievieš papildu normatīvās vai administratīvās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas izmanto ar 1. punktu piešķirtās tiesības. 39. pants Piekļuve centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu 1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrībām no citām dalībvalstīm ir tiesības piekļūt centrālajam darījumu starpniekam, mijieskaita un norēķinu sistēmām to teritorijā, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu. Dalībvalstis pieprasa, lai uz šo ieguldījumu sabiedrību piekļuvi šādām sistēmām attiecinātu tos pašus nediskriminējošos, pārskatāmos un objektīvos kritērijus, ko piemēro vietējiem dalībniekiem. Dalībvalstis neierobežo minēto sistēmu izmantošanu, atļaujot tikai mijieskaitu un norēķinus par tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas veikti regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā to teritorijā. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi to teritorijā piedāvā visiem to locekļiem un dalībniekiem tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu attiecībā uz tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko veic attiecīgajā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus :
Šis regulētā tirgus kompetentās iestādes novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Kompetentā iestāde ņem vērā pārraudzību/uzraudzību, ko minētās iestādes jau veikušas, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos. 40. pants Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu starpnieku un attiecībā uz vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem saistībā ar daudzpusējām tirdzniecības sistēmām 1. Dalībvalstis neliedz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, noslēgt atbilstīgas vienošanās ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu dažu vai visu to darījumu mijieskaitu un/vai norēķinus, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās. 2. To ieguldījumu sabiedrību un tirgus operatoru kompetentā iestāde, kas izmanto daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, nevar iebilst pret centrālā darījumu starpnieka, mijieskaita iestāžu un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav šāda rīcība nav acīmredzami vajadzīga, lai saglabātu minētās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas sakārtoto darbību, ņemot vērā 39. panta 2. punktā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību un uzraudzību, ko jau veikušas attiecīgās centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetencē ir šādas sistēmas. IV NODAĻA Trešās valsts uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas kārtība 1. iedaļa Pakalpojumu sniegšana vai pasākumi, izveidojot filiāli 41. pants Filiāles izveidošana 1. Dalībvalstis pieprasa, lai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas tās teritorijā sniegt pakalpojumus vai veikt ieguldījumus līdztekus papildu pakalpojumiem, izmantojot filiāli, iegūtu iepriekšēju šo dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtu atļauju saskaņā ar šādiem noteikumiem:
2. Dalībvalstis nosaka prasību, ka trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus privātajiem klientiem vai profesionālajiem klientiem II pielikuma II iedaļas izpratnē attiecīgo dalībvalstu teritorijā, jāizveido filiāle Eiropas Savienībā. 3. Komisija pieņem lēmumu par trešo valstu saskaņā ar 95. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosakot, vai, īstenojot tiesiskos un uzraudzības pasākumus trešajā valstī, ir nodrošināts, ka šajā trešajā valstī apstiprināti uzņēmumi atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā, regulā (ES) Nr. ../.. [FITR] un Direktīvā 2006/49/EK un to īstenošanas pasākumos noteiktajām prasībām, un šīs trešās valsts tiesiskajā regulējumā noteikta efektīva, līdzvērtīga un savstarpēja to ieguldījumu sabiedrību reģistrācijas un pakalpojumu sniegšanas režīma atzīšana, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo direktīvu.
Komisija ir tiesīga savu saskaņā ar šo punktu pieņemto lēmumu attiecināt tikai uz ieguldījumu sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas sniedz vienu vai vairākus precīzi noteiktus ieguldījumu pakalpojumus vai veic vienu vai vairākas precīzi noteiktas ieguldījumu darbības saistībā ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem. Trešās valsts uzņēmumam var tikt piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, ja tas pieder uzņēmumu kategorijai, uz kuru attiecas Komisijas lēmums. 4. Trešās valsts uzņēmums, kas minēts 1. punktā, iesniedz savu pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas vēlas izveidot filiāli pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par to, ka tās trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums, kurā uzņēmumam ir piešķirta atļauja, ir līdzvērtīgs 3. punktā minētajām prasībām. 42. pants Informācijas sniegšanas pienākums
43. pants Atļauju piešķiršana 1. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā trešās valsts uzņēmums ir izveidojis savu filiāli, izsniedz atļauju tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
Kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē trešās valsts uzņēmumu, vai atļauja ir piešķirta. 2. Trešās valsts uzņēmuma filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, atbilst šīs direktīvas 16., 17., 18., 19., 20., 23., 24., 25., 27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30., 31. 32. un 34. pantā un Regulas (ES) Nr. ../.. [FITR] 3. līdz 23. pantā noteiktajām saistībām un saistībā ar tām izveidotajiem pasākumiem, un to uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei ir piešķirta atļauja. Dalībvalstis nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā uz šīs direktīvas aptvertajiem jautājumiem. 44. pants Pakalpojumu sniegšana un darbību veikšana citās dalībvalstīs 1. Trešās valsts uzņēmums, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 43. pantu, var sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kurām izsniegta atļauja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neizveidojot jaunas filiāles. Šajā nolūkā tas paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir izveidota filiāle, šādu informāciju:
Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir izveidota filiāle, viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas pārsūta šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 83. panta 1. punktu. Pēc tam trešās valsts uzņēmums var sākt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī. Ja tiek mainīti jebkādi parametri, par kuriem ziņots saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, trešās valsts uzņēmums nosūta rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir izveidota filiāle, vismaz vienu mēnesi pirms šo izmaiņu ieviešanas. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir izveidota filiāle, informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām. Uzņēmumu turpina uzraudzīt tā dalībvalsts, kurā saskaņā ar 43. pantu ir izveidota filiāle. 2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo:
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..](54). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌ pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 3. EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras šajos punktos minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..](55). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu nosacījumus pietiekama filiāles rīcībā esošā sākuma kapitāla novērtēšanai, ņemot vērā filiāles sniegtos ieguldījumu pakalpojumus vai veiktās darbības un to klientu kategoriju, kuriem tie tiks sniegti. 2. iedaļa Reģistrēšana un atļauju anulēšana 45. pants Reģistrēšana Dalībvalstis reģistrē trešo valstu uzņēmumus, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar 41. pantu. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, kurus trešās valsts uzņēmumiem ir atļauts sniegt. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI. EVTI izveido to trešās valsts uzņēmumu sarakstu, kuriem piešķirtas atļaujas sniegt pakalpojumus un veikt darbības Eiropas Savienībā. Sarakstā ietverta informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kurus ārpussavienības uzņēmumam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina. 46. pants Atļaujas anulēšana
Par katru atļaujas anulēšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI. Informācija par atļaujas anulēšanu piecus gadus ir publiski pieejama 45. pantā minētajā sarakstā. III SADAĻA REGULĒTI TIRGI 47. pants Atļaujas piešķiršana un piemērojamie tiesību akti 1. Dalībvalstis atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tām sistēmām, kas atbilst šīs sadaļas noteikumiem. Atļauju kā regulētam tirgum piešķir tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka gan regulētā tirgus operators, gan tā sistēmas atbilst vismaz šajā sadaļā noteiktajām prasībām. Attiecībā uz regulētu tirgu, kas ir juridiska persona un ko vada vai izmanto tirgus operators, kurš pats nav regulētais tirgus, dalībvalstis nosaka, kā dažādie pienākumi, kas šajā direktīvā noteikti tirgus dalībniekiem, jāsadala starp regulēto tirgu un tirgus dalībnieku. Regulētā tirgus dalībnieks sniedz visu vajadzīgo informāciju, tostarp darbības programmu, norādot, inter alia, paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, ko paredz šīs sadaļas noteikumi. 2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam uzdevumus, kas attiecas uz regulētā tirgus organizāciju un darbību, veikt kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata regulēto tirgu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai regulētie tirgi vienmēr atbilstu nosacījumiem, kas šajā sadaļā paredzēti attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanu. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka regulētais tirgus, ko tas pārvalda, atbilst visām šīs sadaļas prasībām. Dalībvalstis arī nodrošina, ka tirgus operators ir tiesīgs īstenot tiesības, kas atbilst regulētajam tirgum, kuru tas pārvalda atbilstīgi šai direktīvai. 4. Neskarot attiecīgos Direktīvas 2003/6/EK noteikumus, regulētā tirgus sistēmās veikto tirdzniecību reglamentē regulētā tirgus piederības dalībvalsts publiskās tiesības. 5. Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta regulētam tirgum, ja tas:
6. EVTI saņem informāciju par visiem gadījumiem, kad tiek atcelta atļauja.“ 48. pants Prasības attiecībā uz regulētā tirgus vadību 1. Tirgus operatora vadības struktūras locekļi vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze, un viņi velta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.
(b) tiem ir atbilstoša kolektīvā kompetence, prasmes un pieredze, lai varētu izprast regulēta tirgus darbības un īpaši ar šīm darbībām saistīto lielāko risku; (c) tie rīkojas pēc godīguma, integritātes un neatkarības principa, lai efektīvi izvērtētu un nepieciešamības gadījumā apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanas procesu; Tirgus operatori piešķir atbilstošus resursus, lai vadības struktūras locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos. (ca) tie nodrošina efektīvu sistēmu darbību, lai noteiktu un pārvaldītu nesaskaņas starp tirgus operatoru un regulēto tirgu vai tā locekļiem, kā arī lai īstenotu un saglabātu spēkā atbilstīgus noteikumus dažādu uzņēmumu darbību nošķiršanai. 2. Dalībvalstis nosaka prasību regulētu tirgu organizētājiem izveidot vēlētu komiteju, kas novērtē atbilstību pirmā punkta noteikumiem, un vajadzības gadījumā izvirza priekšlikumus, balstoties uz savu novērtējumu. Vēlētās komitejas sastāvā ir tie vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā tirgus operatorā neveic nekādas izpildfunkcijas. Kompetentās iestādes var atļaut tirgus operatoram neizveidot atsevišķu vēlētu komiteju, ņemot vērā tirgus operatora darbību raksturu, apjomu un sarežģītību, ja darbojas pietiekami līdzīgs alternatīvs mehānisms. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru savu locekļu iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro. 3. dalībvalstis prasa tirgus operatoriem un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu.
4. EVTI izstrādā regulatīvo standartu projektus, lai precizētu, kā tirgus operatoram ir jāņem vērā:
Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [..](56). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 5. Dalībvalstis nosaka prasību regulētā tirgus operatoram nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā kopā ar informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai uzņēmums atbilst 1., 2. un 3. punktam. ▌ 7. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personām, kurām efektīvi jāpārvalda regulētā tirgus uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pieredze, vai ja ir objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka tirgus operatora vadības struktūra var apdraudēt tā efektīvu, pienācīgu un apdomīgu pārvaldību un attiecīgi tirgus integritāti. Dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot atļauju regulētam tirgum, persona vai personas, kas efektīvi pārvalda regulēta tirgus, kuram jau piešķirta atļauja, uzņēmējdarbību un darbības saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilst 1. punktā minētajām prasībām. 7.a Tirgus operatora vadības struktūra ir spējīga nodrošināt, ka regulētais tirgus tiek pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā un veicinot tirgus integritāti. Vadības struktūra uzrauga un periodiski novērtē regulētā tirgus organizācijas darbības efektivitāti un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu jebkādas nepilnības. Vadības struktūras locekļiem, veicot uzraudzības funkciju, ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu. Vadības struktūra paredz, uztur un publisko paziņojumu par tām politiskajām nostādnēm un praksēm, uz kurām tā pamatojas, lai īstenotu šajā punktā noteiktās prasības. 7.b Neskarot dalībvalstu tiesību sistēmas, tās nodrošina, lai gadījumos, kad pastāv aizdomas par to, ka vadības struktūras loceklis ir pārkāpis Direktīvas (ES) Nr. ../.. [FITR] noteikumus vai ir izdarījis pārkāpumus jomā, uz kuru attiecas minētās direktīvas tvērums, šis loceklis personīgi var tikt saukts pie kriminālatbildības un pret viņu var tikt ierosināta civiltiesiska tiesvedība. 49. pants Prasības saistībā ar personām, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus vadību 1. Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas var tieši vai netieši būtiski ietekmēt regulētā tirgus vadību, ir tam piemērotas. 2. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus dalībniekam:
3. Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas attiecībā uz regulētā tirgus un/vai tirgus operatora kontrolpaketi, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās varētu apdraudēt regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu vadību. 50. pants Organizatoriskās prasības
51. pants Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība 1. Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, kas ir izstrādāti nolūkā nodrošināt, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama jauda apstrādāt rīkojumu un ziņojumu maksimumapjomu, tās var nodrošināt pienācīgu tirdzniecību tirgus spriedzes apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu šo nosacījumu izpildi pat ārkārtīgi nestabila tirgus apstākļos, un tām ir efektīvi uzņēmējdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādas neparedzētas savas sistēmas nepareizas darbības dēļ. 1.a Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus panāktu nolīguma noslēgšanu par tirgus veidotāju rīcību un nodrošinātu, ka šim nolīgumam pievienojas pietiekami liels skaits ieguldījumu sabiedrību, kas dara zināmus sabiedrības noteiktus kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai nodrošinātu regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū minimālā nepārtrauktās tirdzniecības laikā, ņemot vērā dominējošos tirgus nosacījumus, noteikumus un regulējumu, izņemot gadījumus, kad šāda prasība neatbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū. Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum starp regulēto tirgu un ieguldījumu sabiedrību noslēgt saistošu rakstisku nolīgumu par pienākumiem, iesaistoties šādā sistēmā, tostarp par likviditātes nodrošināšanu, bet ne tikai. Regulētais tirgus uzrauga, lai ieguldījumu sabiedrība ievērotu šā saistošā rakstiskā nolīguma prasības, un nodrošina tā ievērošanu. Regulētais tirgus informē kompetento iestādi par saistošā rakstiskā nolīguma saturu un apliecina kompetentajai iestādei, ka tas atbilst šajā punktā minētajām prasībām. EVTI izstrādā pamatnostādnes par nosacījumiem, kādos ieguldījumu sabiedrībai būtu jāpievienojas pirmajā punktā minētajam tirgus veidošanas nolīgumam, un ir tiesīga izstrādāt pamatnostādnes par šāda nolīguma saturu. 1.b Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus ieviestu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus nolūkā nodrošināt, ka visi rīkojumi, kurus sistēmā ievada locekļi vai dalībnieki, ir spēkā vismaz 500 milisekundes un nav atceļami šajā laikā. 2. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus izveidotu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus nolūkā atteikt darījumus, kas pārsniedz iepriekš noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas ir acīm redzami kļūdaini ▌. 2.a Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus varētu uz laiku pārtraukt tirdzniecību finanšu instrumenta cenu būtisku svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai gadījumā, ja attiecīgais tirgus operators informē tirgu, pārtraukt tirdzniecību īslaicīgi saistītajā tirgū un izņēmuma gadījumos varētu atcelt, mainīt vai labot jebkuru darījumu. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus nodrošinātu to, ka tirdzniecības apturēšanas parametrus pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu kategoriju un apakškategoriju likviditāti, tirgus modeļa un lietotāju veidu, un ir pietiekami, lai nepieļautu tirdzniecības pienācīgas darbības ievērojamus traucējumus. Dalībvalstis nodrošina, lai regulēts tirgus par tirdzniecības pārtraukšanas kritērijiem un jebkurām šo parametru būtiskām izmaiņām konsekventā un salīdzināmā veidā ziņotu kompetentajai iestādei un lai kompetentā iestāde savukārt par to ziņotu EVTI. EVTI publicē parametrus savā tīmekļa vietnē. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kuros regulēts tirgus, kurš ir liels no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto instrumentu, apturētu tirdzniecību visās dalībvalstīs; lai tirdzniecības vietā būtu izveidotas vajadzīgās sistēmas un procedūras, ar kurām panāk to, ka regulēts tirgus informē kompetentās iestādes nolūkā koordinēt reakciju visā tirgū un noteikt tirdzniecības apturēšanas lietderību citās vietās, kurās šo instrumentu tirgo, līdz tirdzniecība atsākas sākotnējā tirgū. 3. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus ieviestu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieņemtu locekļiem vai dalībniekiem paredzētas prasības pienācīgi pārbaudīt algoritmus un garantētu šādu pārbaužu sekmēšanas apstākļus, nodrošinātu, ka algoritmiskās vai ļoti biežas tirdzniecības sistēmas nevar kaitēt tirdzniecības apstākļiem vai nevar veicināt šādu apstākļu pasliktināšanos, un pārvaldītu visas nepienācīgas tirdzniecības situācijas, kuras rada šādas algoritmiskas vai ļoti biežas tirdzniecības sistēmas, ierobežotu neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem, ko tā loceklis vai dalībnieks var ievadīt sistēmā, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja ir risks, ka varētu tikt pārsniegta tā sistēmas jauda, un ierobežot un panākt cenas minimālo izmaiņu darījumu izpildi tirgū. 4. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi aizliegtu locekļiem vai dalībniekiem izmantot iespējas ļaut darboties garantēta un nesegtas īsās pozīcijas tirgū. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus, kas dod tiešu piekļuvi tirgiem, izveidotu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā locekļiem vai dalībniekiem ir atļauts sniegt pakalpojumus tikai tad, ja tie ir saskaņā ar šo direktīvu apstiprināta ieguldījumu sabiedrība, izveidot un piemērot atbilstošus kritērijus attiecībā uz to personu atbilstību, kurām tiek dota šāda piekļuve, un ka tā loceklis vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un tirdzniecību, kas izpildīta, izmantojot šo pakalpojumu. Tāpat dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum noteikt atbilstošus standartus attiecībā uz riska kontrolēm un tirdzniecības robežvērtībām, izmantojot šādu piekļuvi, un spēt atšķirt un vajadzības gadījumā pārtraukt rīkojumus vai tirdzniecību, ko izpilda persona, kas izmanto tiešu piekļuvi tirgiem, atsevišķi no citiem šā locekļa vai dalībnieka izpildītajiem rīkojumiem vai tirdzniecības. 5. Dalībvalstis nosaka prasību regulētam tirgum nodrošināt, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem ▌ būtu pārredzami un nediskriminējoši. 5.a Dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus izveidotu nodrošinātu to, ka maksas struktūras, tostarp izpildes maksa, papildu maksa un visas atlaides būtu pārredzamas, godīgas un nediskriminējošas, un lai tās nemudinātu dot, labot vai anulēt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti nepienācīgas tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Jo īpaši dalībvalstis pieprasa, lai regulēts tirgus noteiktu tirgus veidošanas saistības attiecībā uz atsevišķām akcijām vai piemērotu akciju grozu apmaiņā pret visu veidu piešķirtajām cenas atlaidēm, paredzētu augstāku maksu par tādu rīkojumu došanu, kas vēlāk tiek atcelti, salīdzinājumā ar izpildītiem rīkojumiem, un paredzētu augstāku maksu dalībniekiem, kuru atcelto rīkojumu skaits ir lielāks par izpildītajiem rīkojumiem, un tiem dalībniekiem, kas tirgo saskaņā ar ļoti biežas tirdzniecības stratēģiju nolūkā ņemt vērā sistēmai radīto papildu slogu. Dalībvalstis ļauj regulētam tirgum pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bija saglabāts, un pieskaņot maksas katram finanšu instrumentam, uz kuriem tās attiecas. 6. Dalībvalstis nosaka prasību, lai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma regulētam tirgum tas nodotu kompetentās iestādes rīcībā datus attiecībā uz rīkojumu reģistru vai dotu kompetentajai iestādei piekļuvi rīkojumu reģistram tirdzniecības uzraudzības veikšanai. 7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šajā pantā minētajām prasībām, jo īpaši šādām prasībām:
51.a pants Cenas minimālā izmaiņa 1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi pieņemtu cenu minimālo izmaiņu režīmus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, saistībā ar kuriem ir izstrādāti regulatīvi tehniskie standarti saskaņā ar 4. punktu. 2. Cenas minimālās izmaiņas režīmus, kas minēti 1. punktā:
3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenu minimālo izmaiņu minimālo režīmu attiecībā uz īpašām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, ja ir jānodrošina tirgus pienācīga darbība saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un cenu, starpībām un instrumentu likviditātes apjomu. EVTI iesniedz šos regulatīvos tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..].(57). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu. 4. EVTI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenu minimālās izmaiņas vai cenu minimālo izmaiņu minimālos režīmus attiecībā uz īpašiem finanšu instrumentiem, kas nav minēti 3. punktā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tirgu pienācīgu darbību saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un instrumentu cenu, starpībām un likviditātes apjomu. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu. 51.b pants Uzņēmumu pulksteņu sinhronizācija 1. Dalībvalstis pieprasa, lai visas tirdzniecības vietas un to dalībnieki sinhronizētu savus uzņēmuma pulksteņus, ko tie izmanto, lai ierakstītu visu to darījumu datumu un laiku, par ko ir jāziņo. 2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu precizitātes līmeni, ar kādu pulksteņi ir jāsinhronizē atbilstīgi starptautiskajiem standartiem. EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [...](58). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.[Gr. 4] 52. pants Finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana 1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajiem tirgiem ir skaidri un pārskatāmi noteikumi attiecībā uz to, kā atļauj finanšu instrumentu tirdzniecību. Šie noteikumi nodrošina, ka visi finanšu instrumenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt godīgi, precīzi un efektīvi tirgojami un attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem ir brīvi apgrozāmi. 2. Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem noteikumi nodrošina jo īpaši to, ka atvasinātā līguma modelis pieļauj pareizu cenas noteikšanu, kā arī efektīvu norēķinu nosacījumu esamību. 3. Papildus nosacījumiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum izveidot un uzturēt efektīvus pasākumus, lai pārbaudītu, vai emitenti, kas emitē pārvedamos vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, izpilda savus pienākumus, kas Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēti attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras un ad hoc atklāšanas pienākumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētā tirgū ievieš pasākumus, kas sekmē tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kura ir publiskota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. 4. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētajos tirgos ir ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi, lai regulāri pārskatītu atbilstību to finanšu instrumentu tirgošanas atļaušanas prasībām, kurus šajos tirgos ir atļauts tirgot. 5. Tādu pārvedamu vērtspapīru, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, pēc tam var atļaut tirgot citos regulētos tirgos pat bez emitenta piekrišanas saskaņā ar attiecīgajiem Direktīvas 2003/71/EK noteikumiem. Regulētais tirgus informē emitentu par faktu, ka tā vērtspapīrus tirgo konkrētajā regulētajā tirgū. Emitentam nav pienākums sniegt 3. punktā paredzēto informāciju jebkuram regulētam tirgum, kas bez emitenta piekrišanas ir atļāvis tā vērtspapīru tirdzniecību. 6. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, kurā
53. pants Instrumentu tirdzniecības apturēšana un to atsaukšana no tirdzniecības 1. Neskarot kompetentās iestādes 72. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā paredzētās tiesības pieprasīt instrumenta tirdzniecības apturēšanu un tā atsaukšanu no tirdzniecības, regulētā tirgus operators var apturēt tā finanšu instrumenta tirdzniecību, kas vairs neatbilst regulētā tirgus noteikumiem, vai atsaukt to no tirdzniecības, ja vien šāda rīcība nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētā tirgus operators, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsauc to no tirdzniecības, šo lēmumu dara zināmu atklātībai , paziņo to citiem regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām, kas tirgo to pašu finanšu instrumentu, un paziņo attiecīgo informāciju kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde par to informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 2. panta 7. punktā definētā attiecīgā kompetentā iestāde pieprasa pēc iespējas ātrāk pārtraukt vai aizliegt šā finanšu instrumenta tirdzniecību regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, kas darbojas šīs iestādes uzraudzībā, un saskaņā ar 2. punktu pieprasa pārtraukt un aizliegt šā finanšu instrumenta tirdzniecību arī tad, ja nav sniegta informācija par emitentu vai finanšu instrumentu. 2. Kompetentā iestāde, kas pieprasa pārtraukt vai aizliegt finanšu instrumenta tirdzniecību vienā vai vairākos regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās, saskaņā ar 1. punktu nekavējoties dara sabiedrībai zināmu savu lēmumu un informē EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja vien ar to nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa šā finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tirdzniecības aizliegumu regulētajos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, kuras ir šo iestāžu pārraudzībā. 3. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka 1. un 2. punktā minēto paziņojumu un publikāciju formātu un termiņus. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...] (59). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. ▌ 4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, lai precizētu to apstākļu sarakstu, kas uzskatāmi par būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm, precizētu jēdzienu “pēc iespējas drīzāk” un sakārtotu iekšējā tirgus darbību, kā minēts 1. un 2. punktā, un lai apzinātu jautājumus, kas saistīti ar informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, kā minēts 1. punktā, tai skaitā procedūru, ar ko atceļ finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu. 54. pants Regulētu tirgu sadarbība un informācijas apmaiņa 1. Dalībvalstis paredz nosacījumu, ka attiecībā uz finanšu instrumentu regulēta tirgus operators nekavējoties informē citu regulētu tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu organizētājus par šādiem faktoriem:
▌ un
1.a Dalībvalstis pieprasa, lai regulētā tirgus operators, kurš pamana norises, kas var liecināt par ļaunprātīgu darbību, kā minēts Regulā (ES) Nr. .../... [TIR], nekavējoties informē saskaņā ar šīs regulas 16. pantu izraudzīto kompetento iestādi vai struktūru, kurai saskaņā ar šīs Regulas 17. pantu ir deleģētas kompetentās iestādes pilnvaras, lai sekmētu reāllaika uzraudzību visos tirgos. 2. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu konkrētus apstākļus, kuros jāpiemēro 1. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība. Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [...](60). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 55. pants Piekļuve regulētajam tirgum 1. Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum ieviest un pastāvīgi īstenot pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko reglamentē piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā. 2. Šajos noteikumos precizē visas locekļu vai dalībnieku saistības, ko paredz:
3. Regulēti tirgi var atzīt par locekļiem vai dalībniekiem ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes, kas pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK , un citas personas:
4. Dalībvalstis nodrošina, ka locekļiem un dalībniekiem attiecībā uz regulētā tirgū noslēgtiem darījumiem nav pienākuma savstarpēji piemērot pienākumus, kas paredzēti 24., 25., 27. un 28. pantā. Tomēr regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki piemēro pienākumus, kas paredzēti 24., 25., 27. un 28. pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda to pasūtījumus regulētā tirgū. 5. Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā paredz ieguldījumu iestāžu un kredītiestāžu tiešo vai attālo līdzdalību. 6. Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj regulētiem tirgiem no citām dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu locekļu vai dalībnieku piekļuvi šiem tirgiem un to tirdzniecību tajos. Regulētais tirgus informē tā piederības dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus pasākumus. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem. Regulētā tirgus piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to regulētā tirgus locekļu un dalībnieku identitātes, kas reģistrēti minētajā dalībvalstī. 7. Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus operatoram regulāri darīt zināmu regulētā tirgus locekļu un dalībnieku sarakstu regulētā tirgus kompetentajai iestādei. 56. pants Regulētā tirgus noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība 1. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pastāvīgi nosaka efektīvus pasākumus un procedūras, lai regulāri uzraudzītu to, vai to locekļi vai dalībnieki ievēro to noteikumus. Regulētie tirgi uzrauga saņemtos un atceltos rīkojumus un darījumus, ko veic to locekļi vai dalībnieki to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var būt saistīta ar tirgus ļaunprātīgu izmantošana, un piešķir vajadzīgos līdzekļus, lai nodrošinātu šādas uzraudzības efektivitāti. 2. Dalībvalstis pieprasa regulēto tirgu operatoriem par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas var būt tirgus ļaunprātīga izmantošana, ziņot regulētā tirgus kompetentajai iestādei. Dalībvalstis arī pieprasa regulētā tirgus operatoram tūlīt sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par to, un pilnībā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas veikta regulētā tirgus sistēmās vai ar šo sistēmu starpniecību. 57. pants Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu partneri un vienošanos par mijieskaitu un norēķiniem 1. Dalībvalstis neliedz regulētiem tirgiem noslēgt atbilstīgu vienošanos ar citas dalībvalsts centrālo darījumu starpnieku vai mijieskaita iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu mijieskaitu un/vai norēķinus par dažiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās. 2. Regulēta tirgus kompetentā iestāde nevar iebilst pret centrālā darījumu partnera, mijieskaita iestādes un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav pierādāms, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai saglabātu attiecīgā regulētā tirgus sakārtoto darbību, ņemot vērā 39. panta 2. punktā noteiktos norēķinu sistēmu nosacījumus. Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā mijieskaita un norēķinu sistēmas pārraudzību/uzraudzību, ko jau veic valstu centrālās bankas kā mijieskaita un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kas kompetentas attiecībā uz šādām sistēmām. 58. pants Regulēto tirgu saraksts Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu sarakstu, kuriem tā ir izcelsmes dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un EVTI. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu. IV SADAĻA POZĪCIJU IEROBEŽOJUMI, PĀRBAUDES UN ZIŅOŠANA 59. pants Pozīciju ierobežojumi un pārbaudes 1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, attiecībā uz tiem piemēro ierobežojumus līgumu skaitam vai pozīcijām, ko jebkuri attiecīgie tirgus locekļi vai dalībnieki var noslēgt vai turēt konkrētā laikposmā ▌, lai:
Pirmajā daļā minētie ▌ierobežojumi tiek piemēroti gan līgumiem, kuros paredzēta norēķināšanās skaidrā naudā, gan ar fizisku piegādi, tie ir pārredzami un nediskriminējoši, norādot personas, uz kurām tie attiecas, un jebkādus izņēmumus, un ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu un to, kā tie izmanto līgumus, kurus atļauts tirgot. Tajos skaidri precizē tādas kvantitatīvas robežvērtības kā maksimālais tīro pozīciju skaits, ko personas var noslēgt vai turēt konkrētā laika periodā, ņemot vērā atvasināto instrumentu tirgus īpašības, tostarp likviditāti, un attiecīgā preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas. Šos ierobežojumus nepiemēro pozīcijām, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām. 1.a Attiecībā uz pozīcijām, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām, tiek ieviesta pozīciju pārbaudes sistēma. Šo pozīciju pārbaudi veic regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
1.b Regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, var noteikt papildu pasākumus saistībā ar līgumiem un pozīcijām, kuriem saskaņā ar 1. punktu tiek paredzēti ierobežojumi, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu iesaistīto tirgu integritāti un pienācīgu darbību. Kompetentās iestādes var arī pieprasīt, lai regulētie tirgi un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu operatori, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus, nosaka šādus papildu pasākumus, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu iesaistīto tirgu integritāti un pienācīgu darbību. 2. Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas sniedz savām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par pozīciju ierobežojumiem vai pārbaudēm. Kompetentā iestāde šo informāciju paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar spēkā esošajiem pozīciju ierobežojumiem ▌. 2.a EVTI regulāri pārbauda saskaņā ar šā panta 2. punktu un 60. panta 1. un 1.a punktu saņemtos datus un izvērtē, vai papildus šā panta 1.a punktā minētajiem pasākumiem ir nepieciešams veikt citus pasākumus saistībā ar pozīcijām, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar komercdarbībām, lai nodrošinātu tirgu integritāti un pienācīgu darbību. Gadījumos, kad EVTI to uzskata par vajadzīgu, tā iesniedz Komisijai pamatotu ziņojumu, izklāstot ierosinātos pasākumus un to īstenošanas iemeslus, un šo ziņojumu nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. 3. EVTI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai noteiktu 1. punktā minētos ierobežojumus un vēl vairāk precizētu 1.a punktā minētās pozīciju pārbaudes, jo īpaši ierobežojumus līgumu vai tīro pozīciju skaitam, ko katra persona var slēgt konkrētā laikposmā, metodes tādu pozīciju aprēķināšanai, ko personas tur tieši vai netieši, šādu ierobežojumu piemērošanas kārtību, tai skaitā agregātpozīciju tirdzniecības vietās un kritērijus, kurus izmanto, lai noteiktu, vai pozīcija tiešā veidā samazina riskus, kas saistīti ar komercdarbībām. Nosakot ierobežojumus, kurus arī piemēro diferencēti dažādām tirgus dalībnieku kategorijām, un pozīciju kontroles pasākumus, ņem vērā 1. un 1.a punktā minētos apstākļus un regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu noteikumus. Pēc sabiedriskās apspriešanas EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai vēlākais līdz [...](61). Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas(ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. Regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktie ierobežojumi un pozīciju kontroles pasākumi ir pārāki par jebkādiem pasākumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas saskaņā ar šīs direktīvas 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu. 4. Kompetentās iestādes neuzliek spēcīgākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tie ir objektīvi attaisnoti un proporcionāli, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un pienācīgu tirgus darbību. Ierobežojumi ir spēkā sākotnējā laika posmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus no brīža, kad attiecīgā kompetentā iestāde tos publicējusi savā tīmekļa vietnē. Šo ierobežojumu var pagarināt uz ilgāku laika posmu, kas vienā reizē nepārsniedz 6 mēnešus, ja saglabājas pamatojums piemērot ierobežojumu. Ja ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis sešu mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pieņemot ierobežojumus, kas ir stingrāki par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, kompetentās iestādes par to paziņo EVTI. Paziņojumā ietver stingrāku ierobežojumu pamatojumu. EVTI 24 stundu laikā sniedz atzinumu par to, vai tā uzskata, ka šis pasākums konkrētajā izņēmumam gadījumā ir nepieciešams. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē. Ja kompetentā iestāde nosaka ierobežojumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli. 60. pants Tirgotāju kategoriju ziņošana par pozīcijām 1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas, kas pieņem tirgošanai vai tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas un to atvasinātos finanšu instrumentus, veic šādas darbības:
1.a Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kas tirgo atvasinātus preču instrumentus vai emisiju kvotas, vai atsavinātus instrumentus ārpus tirdzniecības vietas, pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei pilnīgu savu pozīciju sadalījumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [FITD] 23. pantu un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (REMIT) 8. pantu. 2. Lai varētu publicēt 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu, daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un regulēto tirdzniecības sistēmu locekļi un dalībnieki reāllaikā ziņo attiecīgajai tirdzniecības vietai par savām pozīcijām, tostarp par jebkādām savu klientu vārdā atvērtām pozīcijām. 3. Regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas klasificē locekļus, dalībniekus un savus klientus par tirgotājiem atbilstoši to pamata uzņēmējdarbības raksturam, ņemot vērā jebkādas piemērojamās atļaujas, klasificē šādi:
4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikts 1. punkta a) apakšpunktā un 1.a punktā minēto paziņojumu formāts un tās informācijas saturs, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punktu. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](62). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu ▌pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus. Attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem paziņošana neskar Direktīvas 2003/87/EK ▌saistību ievērošanu. 4.a EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos centralizēti publicēt. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...]*. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai precizētu 1. punkta pēdējā daļā minētās robežvērtības un 3. punktā minētās locekļu, dalībnieku vai klientu kategorijas. ▌ 5.a EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos centralizēti publicēt. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...]*. Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. V sadaļa Datu pārskatu sniegšanas pakalpojumi 1. iedaļa Atļauju saņemšanas procedūras datu paziņošanas pakalpojumu sniedzējiem 61. pants Pieprasījums atļaujas saņemšanai 1. Dalībvalsts nosaka prasību, ka, lai I pielikuma D iedaļā minētos datu paziņošanas pakalpojumus veiktu kā regulāru darbību vai uzņēmējdarbību, iepriekš ir jāsaņem atļauja saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 69. pantu. 2. Neskarot 1. punkta noteikumus, dalībvalstis ļauj jebkuram tirgus operatoram veikt apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja un apstiprinātas pārskatu sniegšanas sistēmas datu nosūtīšanas pakalpojumus, iepriekš pārbaudot to atbilstību šīs sadaļas noteikumiem. Šo pakalpojumu ietver to attiecīgajās atļaujās. 3. Dalībvalstis reģistrē visus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējus. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir visa informācija par pakalpojumiem, kurus atļauts veikt datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmumam. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Eiropas Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Sarakstā ietverta informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu dara publiski pieejamu savā tīmekļa vietnē un regulāri to atjaunina. Ja kompetentā iestāde ir anulējusi atļauju saskaņā ar 64. pantu, informāciju par šo anulēšanu 5 gadus dara publiski pieejamu sarakstā. 62. pants Atļaujas piešķiršanas joma 1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka atļaujā ir precizēts datu ziņošanas pakalpojums, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību, sniedzot papildu datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz pieprasījumu par savas atļaujas paplašināšanu, lai varētu sniegt šos pakalpojumus. 2. Atļauja ir spēkā visā Eiropas Savienībā un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam visā Eiropas Savienībā sniegt pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja. 63. pants Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras 1. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām. 2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, tostarp darbības programmu, kurā cita starpā uzskaitīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra, kas nepieciešami, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sākotnējās atļaujas saņemšanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem. 3. Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta. 4. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sekojošo:
EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [...](63). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 5. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras 2. punktā un 65. panta 4. punktā minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](64). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 64. pants Atļaujas anulēšana
65. pants Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju vadības struktūrai 1. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem kopumā vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze un lai viņi veltītu pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai. Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu pārskatu sniegšanas pakalpojumu uzņēmuma darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un neatkarīgi, lai efektīvi novērtētu un apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus. Ja tirgus operators iesniedz atļaujas pieprasījumu darboties ar apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu pārskatu sistēmu un apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja vai apstiprinātas pārskatu sistēmas vadības struktūras locekļi ir tie paši regulēta tirgus vadības struktūras vadības locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām. 2. EVTI līdz [...](65) izstrādā vadlīnijas 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un veiktās darbības, kā arī nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un apstiprinātās publicēšanas struktūras, konsolidētās datu sistēmas nodrošinātāja vai apstiprinātās ziņošanas sistēmas lietotājiem. 2.a Neskarot dalībvalstu tiesību sistēmas, tās nodrošina, lai gadījumos, kad pastāv aizdomas par to, ka vadības struktūras loceklis ir pārkāpis Direktīvas (ES) Nr. .../... [FITD] noteikumus vai ir izdarījis pārkāpumus jomā, uz kuru attiecas minētās direktīvas tvērums, šis loceklis personīgi var tikt saukts pie kriminālatbildības un pret viņu var tikt ierosināta civiltiesiska tiesvedība. 3. Dalībvalstis nosaka prasību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai uzņēmums atbilst šā panta 1. punktam. 4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra spēj nodrošināt, ka uzņēmums tiek pārvaldīts pienācīgā un apdomīgā veidā, veicinot tirgus integritāti un ievērojot savu klientu intereses. 5. Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kurām efektīvi jāpārvalda datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka attiecīgās izmaiņas uzņēmuma vadībā apdraud tā pienācīgu un apdomīgu pārvaldību un attiecīgi tā klientu intereses un tirgus integritāti. 2. iedaļa Nosacījumi apstiprinātām publicēšanas struktūrām 66. pants Organizatoriskās prasības 1. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai darītu publiski pieejamu Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 19. un 20. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai publicēšanas struktūrai jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem. 1.a Apstiprinātās publicēšanas struktūras publicētajā informācijā saskaņā ar 1. punktu ietver vismaz šādu informāciju:
2. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā publicēšanas struktūra pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši apstiprinātā publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstīgus noteikumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus. 3. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. Apstiprinātai publicēšanas struktūrai ir atbilstoši resursi un atbalsta sistēmas, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu. 4. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai publicēšanas struktūrai izveidot sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu. 5. Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta noteikumu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglotu informācijas konsolidēšanu atbilstīgi 1. punktam. EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [...](66). Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi 1. punktam. 7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu, precizējot:
3. iedaļa Nosacījumi konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājiem 67. pants Organizatoriskās prasības 1. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju:
Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāvar efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādos formātos, lai tā būtu tirgus dalībniekiem viegli pieejama un izmantojama. 2. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju:
Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. Piederības dalībvalsts izveido nosaka, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji lietojami, viegli pieejami un izmantojami tirgus dalībniekiem. 3. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam nodrošināt, ka nosūtītie dati ir konsolidēti no visiem regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, regulētām tirdzniecības sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un finanšu instrumentiem, kas konkretizēti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos. 4. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas noteikti, lai novērstu interešu konfliktus. Īpaši tirgus operators vai apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī ar konsolidētu datu sistēmu, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus noteikumus, lai nodalītu dažādas uzņēmējdarbības funkcijas. 5. Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājam jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu. 6. Lai nodrošinātu vienotu 1. un 2. punkta noteikumu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5., 9., 19. un 20. pantu publicējamās informācijas datu standartus un formātus, tostarp norādot instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pierakstu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem apstākļiem, kādos darījums tika veikts, kā arī tehniskos noteikumus, lai veicinātu efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu, nodrošinot, ka tā ir brīvi pieejama un izmantojama tirgus dalībniekiem atbilstīgi 1. un 2. punktam, ietverot citus raksturīgus pakalpojumus, ko var veikt konsolidētas datu sistēmas nodrošinātājs, lai palielinātu tirgus efektivitāti. EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](67) attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 5. un 19. pantu, un līdz [...](68)* attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 9. un 20. pantu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 7. Komisija ▌pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem precizē, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai nodrošinātu piekļuvi datu plūsmām atbilstīgi 1. un 2. punktam. 8. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz šādiem pasākumiem, ar ko nosaka:
67.a pants Vienota konsolidēto datu bāze 1. EVTI līdz […](69) iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu par kvalitatīvas pēctirdzniecības informācijas pieejamību, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [FITR] 5. un 19. pantu, konsolidētā veidā atspoguļojot visu tirgu kopumā, saskaņā ar standartiem, kas lietotājiem ir viegli saprotami, un par pieņemamu cenu. 2. Ja EVTI uzskata, ka pēctirdzniecības informācija, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 5. un 19. pantu, nav pieejama vai nav kvalitatīva, vai neatspoguļo visu tirgu kopumā, EVTI sniedz negatīvu atzinumu. 3. Gadījumā, ja saskaņā ar 2. punktu tiek sniegts negatīvs atzinums, Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģēto aktu attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai izveidotu vienotu struktūru, kas nodrošina konsolidētu datu lenti par pēctirdzniecības informāciju, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 5. un 19. pantu. 4. EVTI līdz […](70)* iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu par kvalitatīvas pēctirdzniecības informācijas pieejamību, kas publiskota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../... [FITR] 9. un 20. pantu, konsolidētā veidā atspoguļojot visu tirgu kopumā, saskaņā ar standartiem, kas lietotājiem ir viegli saprotami, un par pieņemamu cenu. 5. Ja EVTI uzskata, ka pēctirdzniecības informācija, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 9. un 20. pantu, nav pieejama vai nav kvalitatīva, vai neatspoguļo visu tirgu kopumā, EVTI sniedz negatīvu atzinumu. 6. Gadījumā, ja saskaņā ar 5. punktu tiek sniegts negatīvs atzinums, Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 94. pantu pieņem deleģēto aktu attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai izveidotu vienotu struktūru, kas nodrošina konsolidētu datu lenti par pēctirdzniecības informāciju, kas darīta zināma atklātībai saskaņā ar 9. un 20. pantu. 4. iedaļa Nosacījumi apstiprinātām ziņošanas sistēmām 68. pants Organizatoriskās prasības 1. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas sistēmai pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām, ziņotu Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] 23. pantā minētajām prasībām atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. 2. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai apstiprinātā ziņošanas sistēma pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši apstiprinātā publicēšanas struktūra, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā, kā arī veic un uztur atbilstīgus pasākumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus. 3. Piederības dalībvalsts nosaka prasību apstiprinātai ziņošanas sistēmai izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi ▌. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas sistēmai jābūt atbilstošiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu. 4. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka apstiprinātai ziņošanas sistēmai jābūt sistēmām, kas var efektīvi pārbaudīt darījumu pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu. 5. Komisija atbilstīgi 94. pantam ar deleģētiem aktiem pieņem pasākumus, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu nosūtīta atbilstīgi šā panta 1. punktam. VI SADAĻA KOMPETENTĀS IESTĀDES I NODAĻA IZRAUDZĪŠANA, PILNVARAS UN PRASĪBU PROCEDŪRAS 69. pants Kompetento iestāžu izraudzīšana 1. Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic visi pienākumi, kuri paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] un šīs direktīvas dažādiem noteikumiem. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas ir atbildīgas par katra no šiem pienākumiem izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu. 2. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, ir valsts iestādes, neierobežojot iespēju deleģēt uzdevumus citām vienībām, ja tas ir skaidri paredzēts 29. panta 4. punktā. Uzdevumu deleģēšana vienībām, kas nav 1. punktā minētās iestādes, nevar ietvert valsts varas īstenošanu vai lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pieprasa kompetentām iestādēm pirms deleģēšanas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vienībai, kam jādeleģē uzdevumi, ir attiecīga spēja un resursi, lai efektīvi izpildītu visus uzdevumus, un ka deleģēšana notiek tikai tad, ja ir izveidota skaidri definēta un dokumentēta sistēma visu deleģēto uzdevumu īstenošanai, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiem jāveic. Minētajos nosacījumos iekļauj klauzulu, kas paredz, ka attiecīgajai iestādei jārīkojas un jābūt organizētai tā, lai novērstu interešu konfliktu, un tā, lai informāciju, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, neizmantotu negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Galīgā atbildība par šīs direktīvas ievērošanas un īstenošanas pasākumu uzraudzību ir uzticēta kompetentajai iestādei vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu. 3. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu. 70. pants Sadarbība starp iestādēm vienā dalībvalstī Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, lai izpildītu šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumus, skaidri definē to attiecīgās funkcijas, un šīs iestādes cieši sadarbojas. Katra dalībvalsts pieprasa, lai šāda sadarbība ir arī starp šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu, pensiju fondu, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību. Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai saistoša attiecībā uz funkciju un pienākumu izpildi. 71. pants Pilnvaras, kas jādara pieejamas kompetentām iestādēm 1. Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju izpildei. Ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti šo iestāžu valstu tiesiskajā regulējumā, tās šādas pilnvaras īsteno:
2. Pilnvaras, kas minētas 1. punktā, īsteno saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un tās ietver vismaz tiesības:
3. Ja saistībā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto pieprasījumu saņemt telefona sarunu izdrukas vai datplūsmas pārskatus 16. panta 7. punktā noteiktajā formātā ir vajadzīga atļauja no tiesas iestādes atbilstīgi valsts noteikumiem, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var lūgt arī kā piesardzības pasākumu. 4. Personas datus, kas iegūti, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šo pantu, apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. 72. pants Tiesību aizsardzības līdzekļi, kas darāmi pieejami kompetentajām iestādēm
73. pants Administratīvi sodi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var piemērot attiecīgos administratīvos sodus un pasākumus , ja nav ievēroti Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un nodrošina, ka tie tiek piemēroti. Dalībvalstis nodrošina, ka šie pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pienākumi attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām un tirgus operatoriem, pārkāpuma gadījumā administratīvos sodus un pasākumus var piemērot ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku vadības struktūras locekļiem un jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu. 3. Dalībvalstis EVTI ik gadu nodod visu informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu. EVTI šo informāciju publicē gada pārskatā. 4. Ja kompetentā iestāde ir darījusi zināmu sabiedrībai informāciju par administratīvu pasākumu vai sankciju, tā vienlaikus par to ziņo arī EVTI. 5. Ja publiskota sankcija attiecas uz ieguldījumu sabiedrību, kurai atļauja ir izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, EVTI atbilstīgi šīs direktīvas 5. panta 3. punktam izveidotajā ieguldījumu sabiedrību reģistrā pievieno norādi par publiskotu sankciju. 5a. EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un formātiem, kas minēti šajā pantā. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](71). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 74. pants Sankciju publicēšana Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde nekavējoties publicē informāciju par jebkuru sankciju vai pasākumu, kas piemēroti Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumu vai valstu noteikumu, kuri izveidoti, piemērojot šo direktīvu, pārkāpumu gadījumā, tostarp informāciju par pārkāpuma tipu un veidu un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda informācijas izpaušana būtiski neapdraud finanšu tirgus. Ja publikācija varētu radīt neproporcionālus zaudējumus saistītajām personām, kompetentās iestādes publicē anonīmu informāciju par sankcijām. 75. pants Atļaujas saņemšanas prasības pārkāpums un citi pārkāpumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību akti, noteikumi vai administratīvās prasības paredz sankcijas vismaz šādos gadījumos:
2. Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību aktos, noteikumos vai administratīvajās prasībās ir paredzētas administratīvās sankcijas un pasākumi, ko var piemērot 1. punktā minētajos gadījumos, ietverot vismaz sekojošo:
2.a Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes ieviest papildu sankciju veidus vai noteikt sankcijas, kuru apmērs pārsniedz 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā minēto, ja tās atbilst 76. panta noteikumiem. 2.b Dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes noteikt efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] pārkāpumiem, kas nav minēti 1. punktā. 76. pants Sankciju efektīva piemērošana 1. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus atbilstošos apstākļus, tostarp:
2. EVTI līdz [...](72) izveido vadlīnijas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par administratīvo pasākumu un sankciju veidiem un administratīvo finansiālo sankciju līmeni. 2.a Šā panta noteikumi neierobežo kompetento iestāžu pilnvaras uzsākt kriminālprocesu vai piemērot kriminālsankcijas, ja tām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tādas pilnvaras. Visas noteiktās kriminālsankcijas ņem vērā, nosakot jebkādas papildus piemērotās administratīvās sankcijas veidu un apmēru. 77. pants Ziņošana par pārkāpumiem 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņot tām par Regulas …/… [FITR] un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno šo direktīvu, iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem. Šie pasākumi ietver vismaz:
2. Dalībvalstis nosaka prasību finanšu iestādēm ieviest atbilstošas procedūras saviem darbiniekiem, lai iestādes iekšienē ziņotu par pārkāpumiem, izmantojot īpašu kanālu. 2.a Darbiniekam ne ar kādiem konfidencialitātes noteikumiem nedrīkst aizliegt ziņot par finanšu iestādes iekšienē izdarītiem pārkāpumiem. Jebkuru informāciju, kas ļauj pierādīt finanšu iestādes iekšienē izdarītus pārkāpumus, vairs neuzskata par konfidenciālu, un tās atklāšana labā ticībā personām, kuras to atklāj, neparedz nekādu atbildību. ▌ 79. pants Apstrīdēšanas tiesības 1. Dalībvalstis nodrošina to, ka jebkurš lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem vai saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir attiecīgi pamatots un ka to ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz atļaujas pieteikumu, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. 2. Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valstu tiesību aktos, patērētāju interesēs un saskaņā ar valstu tiesību aktiem arī var iesniegt prasību tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka ir piemēroti Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] un valstu noteikumi šīs direktīvas īstenošanai:
80. pants Ārpustiesas mehānisms, kas regulē ieguldītāju sūdzības 1. Dalībvalstis nodrošina sūdzību un prasību lietderīgu un efektīvu procedūru izveidi patērētāju strīdu izšķiršanai attiecībā uz to ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu, ko sniedz ieguldījumu sabiedrības, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās iestādes. Dalībvalstis arī nodrošina, ka visas ieguldījumu sabiedrības pakļaujas vienai vai vairākām šādām iestādēm, kas īsteno minētās sūdzību un prasību procedūras. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes pārrobežu strīdu izšķiršanā aktīvi sadarbojas ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs. 3. Kompetentās iestādes paziņo EVTI par 1. punktā minētajām sūdzību un prasību procedūrām, ko var izmantot to jurisdikcijā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu ārpustiesas mehānismu sarakstu. 81. pants Dienesta noslēpums 1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas to kompetento iestāžu vai to vienību labā, kurām uzdevumi ir deleģēti atbilstoši 69. panta 2. punktam, kā arī revidentiem un speciālistiem, ko instruējušas kompetentās iestādes, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Tās neizpauž nekādu konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt, pildot savus pienākumus, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķas ieguldījumu sabiedrības, tirgus operatorus, regulētus tirgus vai jebkuru citu personu, neskarot valsts krimināltiesību vai šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] citu noteikumu prasības. 2. Ja ieguldījumu sabiedrība, tirgus operators vai regulēts tirgus ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālā tiesvedībā, ja tas ir vajadzīgs tiesvedības veikšanai. 3. Neskarot valsts krimināltiesību prasības, kompetentās iestādes, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. …/… [FITR], to var izmantot tikai, veicot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ievērojot šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – mērķim, kādam šī informācija tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Tomēr, ja kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem. 4. Uz visu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. …/… [FITR], attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kas noteikti šajā pantā. Tomēr šis pants neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. …/… [FITR] un citām direktīvām vai regulām, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem tirgiem vai tirgus operatoriem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju. 5. Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes. 82. pants Attiecības ar revidentiem 1. Dalībvalstis paredz vismaz to, ka jebkurai personai, kas ir pilnvarota, kā noteikts Padomes 1984. gada 10. aprīļa Astotajā direktīvā 84/253/EEK, kas attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai(73), un kas ieguldījumu sabiedrībā veic uzdevumu, kurš izklāstīts 51. pantā Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK, kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem(74), Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 2009/65/EK 73. pantā, vai kādu citu uzdevumu, kas noteikts tiesību aktos, ir pienākums uzreiz ziņot kompetentajām iestādēm par jebkādu faktu vai lēmumu, kas saistīts ar konkrēto uzņēmumu un ko attiecīgā persona ir uzzinājusi, pildot minēto uzdevumu, un kas var:
Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas personai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir cieša saistība ar ieguldījumu sabiedrību, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu. 2. Ja personas, kas ir pilnvarotas Direktīvas 84/253/EEK nozīmē, labā ticībā atklāj kompetentajām iestādēm jebkuru 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, tās nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai tiesību aktos, un šādām personām nav jāuzņemas atbildība. II NODAĻA SADARBĪBA STARP DALĪBVALSTU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM UN AR EVTI 83. pants Sadarbības pienākums 1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu to pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. …/… [FITR], izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai Regulu (ES) Nr. …/… [FITR], vai ar valstu tiesību aktiem. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši, tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās. Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento iestādi par kontaktpunktu saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] izpildi. Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas ir izraudzītas saņemt informācijas apmaiņas pieprasījumus vai sadarboties atbilstīgi šim punktam. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina šo iestāžu sarakstu. 2. Ja, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgu situāciju, tāda regulēta tirgus , daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas darbības, kas veic pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvušas par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, regulēto tirgu piederības un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes veic samērīgus sadarbības pasākumus. 3. Dalībvalstis veic administratīvos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu 1. punktā paredzēto palīdzību. Kompetentās iestādes var izmantot savas pilnvaras sadarbības mērķiem, pat gadījumos, kad rīcība, ko izmeklē, nav attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu noteikumu pārkāpums. 4. Ja kompetentai iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem un ko veic vienības, uz kurām neattiecas iestādes uzraudzība, īsteno vai tā ir īstenota citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI. Attiecīgā kompetentā iestāde, kas saņēmusi informāciju, atbilstīgi rīkojas. Tā informē kompetento iestādi, kas tai ir sniegusi ziņas, un EVTI par veiktās rīcības rezultātiem un, ciktāl tas iespējams, arī par būtiskiem starpposma notikumiem. Šis punkts neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura informāciju nosūtīja. 5. Neskarot 1. un 4. punktu, kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par:
Paziņojumā vajadzības gadījumā ietver pieprasījuma aprakstu saskaņā ar 72. panta 1. punkta f) apakšpunktu, tostarp tās personas vai personu identitāti, kam tas tika adresēts, un tā iemeslus, kā arī to ierobežojumu mērķi, kas ieviesti saskaņā ar 72. panta 1. punkta g) apakšpunktu, tostarp informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamajiem finanšu instrumentiem, jebkādiem kvantitatīviem pasākumiem vai robežvērtībām, piemēram, maksimālo līgumu skaitu, ko personas var slēgt, vai nenomaksātajām pozīcijām, nepārkāpjot ierobežojumu, jebkādus ar to saistītos izņēmumus un attiecīgos iemeslus. Paziņojumus nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pirms darbību vai pasākuma plānotās stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var nosūtīt paziņojumu mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem šajā punktā minēto paziņojumu, var ieviest pasākumus saskaņā ar 72. panta 1. punkta f) vai g) apakšpunktu, ja tā ir pārliecinājusies, ka pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu citas kompetentās iestādes mērķi. Kompetentā iestāde arī nosūta paziņojumu saskaņā ar šo punktu, kurā tā ietver priekšlikumu ieviest pasākumus. Ja a) vai b) apakšpunktā minētā darbība attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentā iestāde nosūta informāciju arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009. 6. Attiecībā uz emisiju kvotām kompetentajām iestādēm jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir kompetentas pārraudzīt aktuāltirgus un izsoļu tirgus, un kompetentajām iestādēm, reģistru pārvaldītājiem un citām valsts iestādēm, kas veic atbilstības uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, lai nodrošinātu, ka tās var iegūt konsolidētu pārskatu par emisijas kvotu tirgiem. 7. Komisija ir pilnvarota pēc apspriešanās ar EVTI pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 94. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem regulēta tirgus darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī. 8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minēto sadarbības pasākumu veikšanai. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](75). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 84. pants Kompetento iestāžu sadarbība pārbaužu uz vietas vai izmeklēšanas uzraudzības jomā 1 Dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi iesaistīties uzraudzības darbībā, pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā. Attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas ir attāli regulēta tirgus locekļi, regulētā tirgus kompetentā iestāde var izvēlēties tieši vērsties pie tām, un šādā gadījumā tā atbilstīgi informē attālā locekļa piederības dalībvalsts kompetento iestāde.
2. Lai tuvinātu uzraudzības metodes, EVTI var piedalīties uzraudzītāju kolēģijas darbībās, tostarp pārbaudēs vai izmeklēšanā uz vietas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes. 3. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, ar kuru ir jāapmainās kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu. Minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus EVTI iesniedz Komisijai līdz [...](76). Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu. 4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras kompetento iestāžu sadarbībai saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](77). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 85. pants Informācijas apmaiņa 1. Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir izraudzītas par kontaktpunktiem šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] mērķiem atbilstoši 83. panta 1. punktam, tūlīt sniedz cita citai informāciju, kas pieprasīta, lai veiktu saskaņā ar 69. panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu pienākumus, kas norādīti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. …/… [FITR]. Kompetentās iestādes, kas veic informācijas apmaiņu ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. …/... [FITR], darot zināmu šādu informāciju, var norādīt, ka to nedrīkst izpaust bez šo iestāžu skaidras piekrišanas, tādējādi darot zināmu, ka šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tādiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tās sniegušas piekrišanu. 2. Kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta par kontaktpunktu, saskaņā ar 1. punktu un 82. un 92. pantu saņemto informāciju var nosūtīt 74. pantā minētajām iestādēm. Tās nesūta to citām iestādēm vai fiziskām vai juridiskām personām bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kas atklājušas šo informāciju, un to var nosūtīt tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem minētās iestādes ir devušas piekrišanu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Tādā gadījumā kontaktpunkts tūlīt informē kontaktpunktu, kas nosūtījis attiecīgo informāciju. 3. Iestādes, kas minētas 74. pantā, kā arī citas struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai saskaņā ar 82. un 92. pantu, var izmantot to tikai, pildot savus pienākumus, jo īpaši:
4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](78). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 5. Nedz šis pants, nedz 81. vai 92. pants neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, centrālajām bankām, ECBS un ECB kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei; līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. .../... [FITR] paredzētās funkcijas. 86. pants Saistoša starpniecība 1. Kompetentās iestādes var paziņot EVTI par situācijām, kad pieprasījums attiecībā uz kādu no turpmāk minētajiem jautājumiem noraidīts vai attiecībā uz to saprātīgā termiņā nav veikta rīcība:
1.a Kompetentās iestādes var paziņot EVTI arī par situācijām, kad kompetentā iestāde iebilst pret citas dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzīto procedūru, rīcības saturu vai bezdarbību saistībā ar jebkuriem šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem. 2. Šā panta 1. punktā minētajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir pieprasīta 87 pantā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu. 87. pants Atteikums sadarboties Kompetentā iestāde var atteikties sadarboties, kā izteikts lūgumā, veicot izmeklēšanu, pārbaudi uz vietas vai uzraudzības darbību, kā paredzēts 88. pantā, vai apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 85. pantā, tikai tad, ja:
Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI, sniedzot iespējami sīkāku informāciju. 88. pants Apspriešanās pirms atļaujas piešķiršanas 1. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar citas iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja ieguldījumu sabiedrība ir viena no šādām :
2. Piešķirot atļauju ieguldījumu sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, ja ieguldījumu sabiedrība ir:
3. Attiecīgās 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, novērtējot akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kas faktiski vada uzņēmējdarbību un kas ir iesaistītas tās pašas grupas citas vienības vadībā. Tās apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz akcionāru vai dalībnieku piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kuras faktiski vada uzņēmējdarbību, un kas ir būtiska pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saistībā ar atļaujas piešķiršanu, kā arī saistībā ar pastāvīgo novērtējumu attiecībā uz atbilstību darbības nosacījumiem. 4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apspriedēm ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas. EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [...](79). Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 89. pants Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras 1. Uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu sabiedrībām, kam ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot tām par šo filiāļu darbībām. 2. Pildot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde var pieprasīt ieguldījumu sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai gadījumos, kas minēti 37. panta 8. punktā, uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņēmēja dalībvalsts un kas attiecas uz tām. Šīs prasības nevar būt stingrākas par prasībām, ko tā pati dalībvalsts noteikusi reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību tiem pašiem standartiem. 90. pants Drošības pasākumi, kas jāveic uzņēmējām dalībvalstīm 1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu sabiedrība, kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kuri nepiešķir pilnvaras uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.
2. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā valstī pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai novērst pārkāpumu. Ja attiecīgā ieguldījumu sabiedrība neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ieguldījumu sabiedrība novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi uzņēmēja dalībvalsts, ieguldījumu sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas minēti pirmajā daļā un kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI. Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. 3. Ja regulētā tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka šāds regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai regulēta tirdzniecības sistēma rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai regulētās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, minētais regulētais tirgus vai daudzpusējā tirdzniecības sistēma turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai pienācīgai tirgu darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību ‐ šādi pasākumi ietver iespēju liegt minētajam regulētajam tirgum vai daudzpusējajai tirdzniecības sistēmai darīt pieejamus savus pasākumus attāluma tirdzniecības locekļiem vai dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI. Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. 4. Visi pasākumi, kas pieņemti atbilstoši 1., 2. vai 3. punktam un kas paredz sodus vai ieguldījumu sabiedrības vai regulēta tirgus darbības ierobežojumus, attiecīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai ieguldījumu sabiedrībai vai regulētajam tirgum. 91. pants Sadarbība un informācijas apmaiņa ar EVTI Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS) un ar ECBS -1.a Kompetentās iestādes kā EFUS puses sadarbojas ar uzticību un pilnīgu savstarpējo cieņu, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgas un uzticamas informācijas plūsmu starp tām un citām EFUS pusēm saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā. 1. Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. 2. Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. .../... [FITR], saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 ▌, un attiecīgā gadījumā sniedz ECBS centrālajām bankām visu informāciju, kas attiecas uz to uzdevumu veikšanu. 91.a pants Datu aizsardzība Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. …/… [FITR], kompetentās iestādes piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus un valstu noteikumus, ar kuriem tiek īstenota šī direktīva. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saistībā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. …/… [FITR], EVTI ievēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus. 91.b pants EVTI padomdevēja komiteja automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības jomā
91.c pants EVTI padomdevēja komiteja finanšu tirgos izmantotās tehnoloģijas jomā
Pamatojoties uz šā punkta c) apakšpunktā minēto novērtējumu, EVTI izstrādā papildu vadlīnijas paraugpraksei Savienības finanšu tirgos. III NODAĻA SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM 92. pants Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm 1. Dalībvalstis un, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu, EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 81. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento iestāžu uzdevumus. Personas datus trešai valstij dalībvalsts nosūta saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu. Personas datus trešai valstij EVTI nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.
Trešajā daļā minētos sadarbības nolīgumus var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 81. pantā. Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus. Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas datu nosūtīšana, ko veic dalībvalsts, tā atbilst Direktīvas 95/46/EK IV nodaļai un Regulai (EK) Nr. 45/2001 gadījumā, ja nosūtīšanā iesaistīta EVTI. 2. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, šo informāciju nevar atklāt bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kuras to nosūtījušas, un attiecīgā gadījumā to atklāj tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem šīs iestādes ir devušas piekrišanu. Tas pats noteikums attiecas uz informāciju, ko sniedz trešo valstu kompetentās iestādes. VII SADAĻA
1.NODAĻA DELEĢĒTIE TIESĪBU AKTI ▌94. pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus. 2. Pilnvaras, kas minētas 2. panta 3. punktā, 4. panta 2. punkta 1), 3), 11), 12) un 27) līdz 33.d) apakšpunktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 17. panta 6. punktā, 23. panta 3. punktā, 24. panta 8. punktā, 25. panta 6. punktā, 27. panta 7. punktā, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 32. panta 3. punktā, 35. panta 8. punktā, 44. panta 4. punktā, 51. panta 7. punktā, 52. panta 6. punktā, 53. panta 4. punktā, 60. panta 5. punktā, 66. panta 6. un 7. punktā, 67. panta 7. un 8. punktā, 67.a panta 3. un 6. punktā, 68. panta 5. punktā un 83. panta 7. punktā, deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot no ...(80). 3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 2. panta 3. punktā, 4. panta 1., 3., 11., 12. un 27. līdz 33.d punktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 17. panta 6. punktā, 23. panta 3. punktā, 24. panta 8. punktā, 25. panta 6. punktā, 27. panta 7. punktā, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 32. panta 3. punktā, 35. panta 8. punktā, 44. panta 4. punktā, 51. panta 7. punktā, 52. panta 6. punktā, 53. panta 4. punktā, 60. panta 5. punktā, 66. panta 6. un 7. punktā, 67. panta 7. un 8. punktā, 67.a panta 3. un 6. punktā, 68. panta 5. punktā un 83. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu. 4. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 2. panta 3. punktu, 4. panta 1., 3., 11., 12. un 27. līdz 33.d punktu, 13. panta 1. punktu, 16. panta 12. punktu, 17. panta 6. punktu, 23. panta 3. punktu, 24. panta 8. punktu, 25. panta 6. punktu, 27. panta 7. punktu, 28. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 32. panta 3. punktu, 35. panta 8. punktu, 44. panta 4. punktu, 51. panta 7. punktu, 52. panta 6. punktu, 53. panta 4. punktu, 60. panta 5. punktu, 66. panta 6. un 7. punktu, 67. panta 7. un 8. punktu, 67.a panta 3. un 6. punktu, 68. panta 5. punktu vai 83. panta 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret to nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par trim mēnešiem. 2.NODAĻA Īstenošanas akti 95. pants Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK(81). Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011(82) nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu ▌. 3.NODAĻA Nobeiguma noteikumi 96. pants Ziņojumi un pārskatīšana 1. Komisija līdz [...](83) pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sekojošo:
96.a pants EVTI personāls un resursi EVTI līdz [...](84) izvērtē, cik daudz personāla un resursu nepieciešams tās pilnvaru un pienākumu īstenošanai atbilstīgi šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. …/… [FITR] noteikumiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par to ziņojumu. 97. pants Transponēšana 1. Dalībvalstis ▌līdz [...](85)* pieņem un publicē likumus, tiesību aktus un administratīvos noteikumus, kas nepieciešami, lai izpildītu 1.–5., 7., 9., 10., 13.–25., 27.–32., 34.–37., 39., 41.–46., 48., 51.–54., 59.–69.a, 71.–77., 79., 80., 83., 84., 85., 87.–90., 92.–99. panta, kā arī I un II pielikuma prasības [visos šajos pantos veiktas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar Direktīvu 2004/39/EK]. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto tiesību aktu saturu un to atbilstības tabulu šai direktīvai. Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams šāds paziņojums. Dalībvalstis piemēro šos pasākumus sākot ar [...](86), izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 67. panta 2. punktu, ko piemēro sākot ar [...](87). 2. Dalībvalstis nosūta Komisijai un EVTI valstu likumu galveno noteikumu saturu, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā. 98. pants Atcelšana Direktīvu 2004/39/EK, kurā grozījumi izdarīti ar IIa pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem, atceļ no [...]*, neierobežojot šīs direktīvas IIa pielikuma B daļā noteiktos dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas 2004/39/EK transponēšanai valsts tiesību aktos. Atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK vai Direktīvu 93/22/EEK aizstāj ar atsaucēm uz šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. …/… [FITR] un skata saskaņā ar atbilstības tabulām , kas iekļautas attiecīgi IIb pielikuma A un B daļā. Atsauces uz terminiem vai pantiem Direktīvā 2004/39/EK vai Direktīvā 93/22/EEK aizstāj ar līdzvērtīgām atsaucēm uz terminiem vai pantiem šajā direktīvā. 98.a pants Grozījumi Direktīvā 98/26/EK Direktīvu 98/26/EK groza šādi. Direktīvas 1. pantā iekļauj šādu apakšpunktu:" Šo direktīvu nepiemēro emisiju kvotām, kas sastāv no emisiju vienībām, kuras atzītas par tādām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā+, noteiktajām prasībām. + OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. "99. pants Pārejas noteikumi ▌Trešo valstu uzņēmumi var ▌sniegt pakalpojumus un veikt darbības, izmantojot filiāli dalībvalstīs, saskaņā ar valstu režīmiem ne ilgāk kā vienu gadu pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu saistībā ar attiecīgo trešo valsti saskaņā ar 41. panta 3. punktu. ▌ 100. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 101. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. [vieta], [datums] Eiropas Parlamenta vārdā – priekšsēdētājs Padomes vārdā – priekšsēdētājs I PIELIKUMS PAKALPOJUMU, DARBĪBU UN FINANŠU INSTRUMENTU SARAKSTI A iedaļa Ieguldījumu pakalpojumi un darbības (1) Pasūtījumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem; (2) pasūtījumu izpilde klientu vārdā; (3) darījumu veikšana savā vārdā; (4) vērtspapīru portfeļa pārvaldība; (5) ieguldījumu konsultācijas; (6) finanšu instrumentu riska parakstīšana un/vai finanšu instrumentu izvietošana, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām; (7) finanšu instrumentu izvietošana, nepamatojoties uz stingri noteiktām saistībām; (8) daudzpusēju tirdzniecības sistēmu izmantošana; ▌ (10) Regulētu tirdzniecības sistēmu darbība. B iedaļa Papildpakalpojumi (-1a) Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu uzdevumā, tostarp vērtspapīru glabāšana bankā un saistīti pakalpojumi, tādi kā naudas un nodrošinājuma pārvaldīšana; (1) Kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam, lai ļautu viņam veikt darījumu ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas piešķir kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā; (2) uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu; (3) ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; (4) ieguldījumu izpēte un finanšu analīze vai citi vispārīgu ieteikumu veidi attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem; (5) ar riska parakstīšanu saistīti pakalpojumi; (6) ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā arī to veidu papildpakalpojumi, kas ietverti I pielikuma A vai B iedaļā un kas saistīti ar to atvasināto instrumentu pamattirgu, kuri ir ietverti C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu. C iedaļa Finanšu instrumenti (1) Pārvedami vērtspapīri; (2) naudas tirgus instrumenti; (3) kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu vienības; (4) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu ▌vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finansiāliem pasākumiem un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā; (5) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ; (6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par kuriem nav paredzēts norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū, regulētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā; (6a) apdrošināšanas līgumi, kas saistīti ar instrumentiem, kuri attiecināmu uz ieguldījumiem; (7) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar precēm un par ko aktīvos nevar norēķināties savādāk, kā minēts C iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai par tām ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi; (8) atvasināti kredītriska nodošanas instrumenti; (9) finanšu līgumi attiecībā uz starpībām; (10) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar klimatiskajiem mainīgajiem lielumiem, kravas vedmaksas likmēm, emisiju kvotām, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas datiem un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles citādi, nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ, kā arī jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un pasākumiem, kas šajā iedaļā nav nekur citur minēti un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības, ņemot vērā, inter alia, to, vai tos tirgo regulētā tirgū, regulētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, vai par tiem ir veikts mijieskaits un norēķini ar atzītu mijieskaita iestāžu starpniecību un vai uz tiem attiecas regulāri papildu seguma pieprasījumi; (11) Emisiju kvotas, kas sastāv no emisiju vienībām, kas atzītas par atbilstošām Direktīvas 2003/87/EK prasībām (Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma); (11a) Papildu precizējumi saistībā ar 7. un 10. punktu. 1. Saistībā ar 7. punktu līgums, kas nav līgums par tūlītēju darījumu 2. punkta nozīmē un uz kuru neattiecas 4. punkts, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
2. Līgums par tūlītēju darījumu 1. punkta vajadzībām ir līgums par preces, aktīva vai tiesību pārdošanu, saskaņā ar kura noteikumiem piegāde ir paredzēta kādā no šiem termiņiem, atkarībā no tā, kurš no tiem ir garāks:
Taču līgums nav līgums par tūlītēju darījumu, ja, neraugoties uz tajā skaidri izklāstītajiem noteikumiem, līguma puses vienojas, ka bāzes aktīva piegāde ir jāatliek un nav jāveic pirmajā daļā minētajā termiņā. 3. Saistībā ar 10. punktu atvasināts līgums saistībā ar šajā iedaļā minēto bāzes aktīvu uzskatāmi par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
4. Līgums uzskatāms par līgumu, kas paredzēts komerciāliem mērķiem 7. punkta nozīmē un kuram nepiemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības 7. un 10. punkta nozīmē, ja to noslēdzis vai tas ir noslēgts ar energosadales tīkla, enerģijas plūsmas regulācijas mehānisma vai cauruļvada tīkla operatoru vai administratoru, un noteiktā laikposmā nepieciešams līdzsvarot enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu. 5. Papildus 10. punktā minēto atvasināto līgumu veidiem atvasināts līgums, kas saistīts ar kādu no turpmāk tekstā minētajiem aspektiem, ietilpst 10. punkta darbības jomā, ja līgums atbilst 10. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem:
D iedaļa Datu ziņošanas pakalpojumu saraksts (1) Apstiprinātas publicēšanas struktūras darbība; (2) Konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāja darbība; (3) Apstiprinātas ziņošanas sistēmas darbība; II PIELIKUMS PROFESIONĀLI KLIENTI ŠAJĀ DIREKTĪVĀ Profesionāls klients ir klients, kam ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai pieņemtu savus lēmumus par ieguldījumiem un atbilstīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas. Lai klientu uzskatītu par profesionālu klientu, viņam jāatbilst šādiem kritērijiem. I. To klientu kategorijas, ko uzskata par profesionāļiem
Iepriekšminētās vienības uzskata par profesionāļiem. Tomēr jāatļauj tām pieprasīt, lai pret tām izturas kā pret neprofesionāļiem, un ieguldījumu sabiedrības var piekrist nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni. Ja ieguldījumu sabiedrības klients ir kāds no iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ieguldījumu sabiedrībai pirms pakalpojumu sniegšanas tas jāinformē, ka, pamatojoties uz sabiedrībai pieejamo informāciju, to uzskata par profesionālu klientu un ka pret to izturēsies kā pret profesionālu klientu, ja vien sabiedrība un klients nevienojas citādi. Sabiedrībai arī jāinformē pircējs, ka viņš var pieprasīt vienošanās nosacījumu izmaiņas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni. Augstāka aizsardzības līmeņa pieprasīšana ir tā klienta kompetencē, ko uzskata par profesionālu klientu, ja uzskata, ka tas nespēj atbilstīgi novērtēt vai vadīt attiecīgos riskus. Augstāku aizsardzības līmeni nodrošina, ja klients, ko uzskata par profesionāli, rakstiski vienojas ar ieguldījumu sabiedrību par to, ka šo klientu piemērojamo profesionālās ētikas normu nozīmē neuzskata par profesionāli. Šādas vienošanās noteikumos jāprecizē, vai tas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojumiem vai darījumiem vai uz vienu vai vairākiem produktu vai darījuma veidiem. II.1II. Klienti, ko var uzskatīt par profesionāļiem pēc to pieprasījuma II.1. Identifikācijas kritēriji Klientiem, kas nav minēti I iedaļā, tostarp arī valsts sektora iestādēm, izņemot vietējās valsts sektora iestādes un pašvaldības, un ieguldītājiem privātpersonām var ļaut atteikties no konkrēta veida aizsardzības, ko paredz profesionālās ētikas normas. Tādēļ ieguldījumu sabiedrībām jāļauj jebkuru iepriekšminēto klientu uzskatīt par profesionāli, ja ir ievēroti attiecīgie kritēriji un procedūra, kas minēta turpmāk. Attiecībā uz šiem klientiem tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka viņiem ir tirgus zināšanas un pieredze, kas ir salīdzināma ar I iedaļā minēto klientu kategoriju zināšanām un pieredzi. Jebkādu atteikšanos no aizsardzības, ko nodrošina profesionālās ētikas normas, uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja atbilstīgs klienta kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējums, ko veic ieguldījumu sabiedrība, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, sniedz pamatotu apliecinājumu par to, ka klients pats spēj pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un apzinās attiecīgos riskus. Piemērotības pārbaudi, ko piemēro to vienību vadītājiem un direktoriem, kas pilnvarotas saskaņā ar direktīvām finanšu jomā, varētu uzskatīt par kompetences un zināšanu novērtējuma piemēru. Attiecībā uz mazām vienībām personai, attiecībā uz kuru jāveic iepriekšminētais novērtējums, jābūt personai, kas pilnvarota veikt darījumus vienības vārdā.
II.2. Procedūra
Pirms izlemšanas pieņemt pieprasījumu par atteikšanos jāpieprasa ieguldījumu sabiedrībai, lai tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka klients, kas pieprasa, lai to uzskatītu par profesionālu klientu, atbilst attiecīgajām prasībām, kas iepriekš minētas II iedaļas 1. punktā. Tomēr, ja klienti jau ir kvalificēti kā profesionāļi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kas līdzīgas iepriekšminētajām, nav paredzēts, ka to attiecības ar ieguldījumu sabiedrībām būtu jāietekmē jauniem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pielikumu. Sabiedrībām jāievieš atbilstīga rakstiska iekšējā politika un procedūras, lai klientus iedalītu kategorijās. Profesionāli klienti ir atbildīgi par to, lai sabiedrība būtu informēta par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt to pašreizējo iedalījumu kategorijās. Ja tomēr ieguldījumu sabiedrībai kļūst zināms, ka klients vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to var uzskatīt par profesionāli, ieguldījumu sabiedrība veic attiecīgus pasākumus. IIA PIELIKUMS A daļa Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu (minēta 98. pantā) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/31/EK (2006. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris) attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/10/EK (2008. gada 11. marts), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (OV L 76, 19.3.2008., 33. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES (2010. gada 24. novembris) attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp)
IIB PIELIKUMS Atbilstības tabulas
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Finanšu instrumentu tirgi un grozījumi Regulā [ETIR] par ārpusbiržas atvasinātiem finanšu instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un tirdzniecības reģistriem ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) [Gr. 1, ja vien nav norādīts citādi]
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3), saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4), tā kā: (1) Nesenā finanšu krīze ir norādījusi vājās vietas finanšu tirgu pārredzamībā, kas var radīt negatīvas sociāli ekonomiskās sekas. Lielāka pārredzamība ir viens no kopīgiem principiem finanšu sistēmas stiprināšanai, kā apstiprināts 2009. gada 2. aprīlī Londonā notikušās G-20 sanāksmes paziņojumā. Lai stiprinātu pārredzamību un uzlabotu finanšu instrumentu iekšējā tirgus darbību, būtu jāizveido jauna kopēja sistēma, nosakot vienotas prasības darījumu pārredzamībai finanšu instrumentu tirgos. Kopējā sistēmā jāparedz visaptveroši noteikumi attiecībā uz plašu finanšu instrumentu klāstu. Ar šiem noteikumiem būtu jāpapildina pārredzamības prasības rīkojumiem un darījumiem ar akcijām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem(5). (2) Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos un tās priekšsēdētājs Žaks Delarosjē (Jacques de Larosière) aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu noteikumu kopumu. Nākotnes Eiropas uzraudzības sistēmas kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienotu noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm. (3) Tādējādi jaunajiem tiesību aktiem vajadzētu būt diviem dažādiem juridiskajiem instrumentiem: direktīvai un šai regulai. Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums prasībām, kas tiek piemērotas ieguldījumu sabiedrībām, regulētam tirgum un datu pārskatu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem. Tādēļ šī regula ir jāinterpretē saistībā ar minēto direktīvu. Nepieciešamība izveidot vienotu noteikumu kopumu visām iestādēm par noteiktām prasībām, nepieļaut iespējamu regulējuma arbitrāžu, kā arī nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību un mazāk sarežģītu regulējumu tirgus dalībniekiem nosaka tāda juridiskā pamata izmantošanu, saskaņā ar kuru varētu izstrādāt regulu. Lai likvidētu pārējos tirdzniecības ierobežojumus un būtiskus konkurences izkropļojumus, ko rada valstu tiesību aktu atšķirības, kā arī lai novērstu jebkādu turpmāku iespējamo tirdzniecības ierobežojumu un būtisku konkurences izkropļojumu rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru nosaka vienotus noteikumus, kas piemērojami visās dalībvalstīs. Šāda tieši piemērojama tiesību akta nolūks ir mērķtiecīgi veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, un tāpēc tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta noteikumiem atbilstīgi to Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgai judikatūrai. (4) Direktīva 2004/39/EK izveidoja noteikumus, saskaņā ar kuriem tirdzniecībai ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, jābūt pārredzamai pirms un pēc tirdzniecības, un noteikumus pārskatu sniegšanai kompetentajām iestādēm par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū; direktīva jāpārskata, lai tajā atbilstīgi ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību, risinātu trūkumus un novērstu nepilnības, kas cita starpā parādījās finanšu tirgu krīzes laikā. (5) Noteikumiem par tirdzniecības un regulējuma pārredzamības prasībām jābūt tieši piemērojamu tiesību aktu veidā, kurus piemēro visām ieguldījumu sabiedrībām, kam jāievēro vienoti noteikumi visos Savienības tirgos, lai nodrošinātu vienotu kopēja tiesiskā regulējuma piemērošanu, stiprinātu uzticēšanos tirgus pārredzamībai visā Savienībā, samazinātu regulējuma sarežģītību un uzņēmumu izmaksas atbilstības nodrošināšanai, īpaši finanšu iestādēm ar pārrobežu darbību, un veicinātu konkurences kropļojumu izskaušanu. Vispiemērotākais instruments regulējuma mērķu sasniegšanai un vienotu nosacījumu nodrošināšanai, novēršot atšķirīgas prasības valstu līmenī direktīvas transponēšanas rezultātā, ir pieņemt regulu, kas nodrošina tiešu piemērošanu. (6) Būtu jāprecizē regulēta tirgus un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) definīcijas un tās arī turpmāk savstarpēji jāsalāgo, tādējādi parādot, ka tās pēc būtības pārstāv vienu un to pašu regulētas tirdzniecības darbību. Definīcijās nebūtu jāiekļauj divpusējas sistēmas, kurās ieguldījumu sabiedrība veic tirdzniecību savā vārdā, arī kā ar risku nesaistīts darījuma partneris starp pircēju un pārdevēju. Termins “sistēma” sevī ietver gan tirgus, kurus veido noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, gan tirgus, kuru darbības pamatā ir tikai noteikumu kopums. Regulētiem tirgiem un DTS nav pienākuma nodrošināt tehnisku sistēmu rīkojumu saskaņošanai un būtu jāspēj izmantot citus tirdzniecības protokolus, ieskaitot sistēmas, kurās lietotājiem ir iespēja pieprasīt cenu piedāvājumus no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Šīs regulas nolūkā regulēts tirgus vai DTS ir tāds tirgus, kuru veido tikai tādu noteikumu kopums, kuri regulē aspektus saistībā ar dalību šādā tirgū, atļauju tirgot instrumentus, tirdzniecību starp dalībniekiem, pārskatu sniegšanu un ‐ pēc iespējas ‐ pienākumu nodrošināt pārredzamību, un uzskata, ka saskaņā ar šādiem noteikumiem veikti darījumi tiek veikti atbilstīgi regulēta tirgus sistēmai vai DTS. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā, lai rezultātā tiktu noslēgts līgums, kas notiek tad, ja izpilde norit saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras. Termins “pirkšanas un pārdošanas intereses” jāsaprot plašā nozīmē, un tas attiecas uz rīkojumiem, cenu piedāvājumiem un norādēm par interesi. Viena no svarīgākajām prasībām attiecas uz pienākumu apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks, un tas nozīmē, ka tās ir jāapvieno saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras (tostarp procedūras, kas ietvertas datoru programmatūrā). Termins “nediskrecionāri noteikumi” nozīmē ▌noteikumus, kas regulētam tirgum, tirgus organizētājam vai ieguldījumu sabiedrībai, kura vada DTS, neļauj piemērot diskrecionārus principus šādu interešu iespējamai mijiedarbībai. ▌ (7) Lai veicinātu Eiropas tirgu pārredzamību un efektivitāti un nodrošinātu vienādus darbības noteikumus dažādām daudzpusējam tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietām, jāievieš jauna regulētas tirdzniecības sistēmas (RTS) kategorija obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kā arī jānodrošina, ka tā tiek pienācīgi regulēta un tiek piemēroti nediskriminējoši noteikumi par piekļūšanu sistēmai. Šādas jaunas kategorijas definīcija ir plaša, lai gan pašlaik, gan arī turpmāk tajā varētu ietvert tādu līgumu visu veidu regulētu izpildi un tādas tirdzniecības organizēšanu, kuri neatbilst pastāvošo tirdzniecības vietu darbības vai regulējuma īpatnībām. Attiecīgi jāpiemēro atbilstīgas organizatoriskās struktūras prasības un pārredzamības noteikumi, kas veicina efektīvu informācijas atklāšanu par cenām. Jaunajā kategorijā tiks iekļautas sistēmas, kurās brokeri izpilda divus pretējus klientu rīkojumus, nenosūtot tos tirgum, un šādas sistēmas var raksturot kā iekšējas elektroniskas rīkojumu savienošanas sistēmas, ko vada ieguldījumu sabiedrības, kuras izpilda viena klienta rīkojumu pret otra klienta rīkojumu. Jaunajā kategorijā arī tiks ietvertas sistēmas, kurām vajadzētu būt tiesīgām tirgot atvasinātus finanšu instrumentus, kam drīkst veikt klīringu un kas ir pietiekami likvīdi, bet kurām nav tādu īpašību, kā pašlaik esošajām tirdzniecības vietu kategorijām. Turpretī tajā nevajadzētu ietvert sistēmas, kurās tirdzniecība faktiski netiek veikta vai netiek organizēta, piemēram, sistēmas, kas nodrošina tādu biļetenu publisku pieejamību, kuros tiek reklamētas pirkšanas un pārdošanas intereses, citas struktūras, kas apkopo potenciālās pirkšanas vai pārdošanas intereses vai sniedz elektroniskus pēctirdzniecības apstiprinājuma pakalpojumus. (8) Šī jaunā RTS kategorija papildinās esošo tirdzniecības vietu kategorijas. Kaut gan regulētiem tirgiem un DTS raksturīga nediskrecionāra darījumu izpilde, RTS organizētājs var piemērot diskrecionārus principus, izpildot darījumus. Tādējādi darījumam, kuru slēdz RTS, ko vada ieguldījumu sabiedrība vai tirgus organizētājs, būtu jāpiemēro noteikumus par uzņēmējdarbības veikšanu un pienākumu nodrošināt labāko darījuma izpildi un klienta rīkojumu apstrādi. Tomēr platformas organizētājam jābūt neitrālam, jo RTS (kaut arī pieejama tikai tās klientiem) faktiski ir īsta tirdzniecības platforma. Tādējādi RTS organizētājam būtu jāpiemēro prasības attiecībā uz iespējamu interešu konfliktu pareizu pārvaldību un nediskriminējošu izpildi un tas RTS nedrīkstētu izpildīt nevienu darījumu starp daudzpusējam trešo personu pirkšanas un pārdošanas interesēm, tostarp sistēmā savienotus klientu rīkojumus, izmantojot tam piederošu kapitālu. Attiecīgi šādi organizētāji nevarētu darboties kā sistemātiski internalizētāji to vadītajā RTS. (9) Visa regulētā tirdzniecība būtu jāveic regulētās tirdzniecības vietās, nodrošinot maksimālu pārskatāmību gan pirms, gan pēc tirdzniecības. Tāpēc attiecīgi pielāgotas pārredzamības prasības būtu jāattiecina uz visu veidu tirdzniecības vietām un visiem tajos tirgotiem finanšu instrumentiem. (10) Tirdzniecība ar depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem, līdzīgiem finanšu instrumentiem un akcijām, kuras nav atļauts tirgot regulētā tirgū, tiek veikta lielā mērā līdzīgi un atbilst gandrīz tādiem pašiem ekonomikas mērķiem kā tirdzniecība ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū. Tādēļ pārredzamības prasības, kuras tiek piemērotas akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, būtu jāpaplašina un jāattiecina uz minētajiem instrumentiem. (11) Atzīstot, ka režīmam, kas noteikts atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības, principā jāatbalsta efektīva tirgus darbība, rūpīgi jāpārbauda, vai faktiskie noteikumi par atbrīvojumiem saistībā ar akcijām, kurus patlaban piemēro atbilstīgi Direktīvai 2004/39/EK un 2006. gada 10. augusta Regulai (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārredzamību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un minētajā direktīvā(6) definētajiem terminiem, joprojām ir atbilstīgi no to darbības jomas un piemērojamo nosacījumu viedokļa. Lai nodrošinātu, ka atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārredzamības attiecībā uz akcijām un attiecīgi citiem līdzīgiem instrumentiem un tādiem produktiem, kas nav kapitāla vērtspapīri, tiek piemēroti vienādi īpašiem tirgus modeļiem un rīkojumu veidiem un apjomiem, Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(7), būtu jānovērtē, vai individuāli pieprasījumi piemērot atbrīvojumu ir saderīgi ar šo regulu un turpmākiem deleģētajiem aktiem. EVTI sniedz novērtējumu atzinuma formā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29. pantam. Turklāt saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku EVTI būtu jāpārskata jau pastāvošos atbrīvojumus attiecībā uz akcijām un jāsagatavo novērtējums, ievērojot tādu pašu procedūru, par to nemainīgo atbilstību šīs regulas noteikumiem un deleģētajiem nākotnes aktiem. (12) Finanšu krīze norādījusi īpašas vājās vietas attiecībā uz tādas informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem, kas ir saistīta ar tirdzniecības iespējām un finanšu instrumentu, kas nav akcijas, cenām, konkrēti tādus aspektus kā sniegšanas laiks, granularitāte, vienlīdzīga pieeja un ticamība. Tādējādi jāievieš savlaicīgas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, ņemot vērā noteiktu instrumentu veidu, kas nav akcijas, dažādās iezīmes un tirgus struktūru, kā arī tās nepieciešamības gadījumā jāpielāgo, lai varētu efektīvi darboties gan automatizētas, gan balss tirdzniecības cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmas. Lai nodrošinātu stabilu pārredzamības pamatu visiem būtiskajiem instrumentiem, šādas prasības būtu jāattiecina uz obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem ar prospektu vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, vai tirgo DTS vai RTS, vai kuriem drīkst veikt centrālo klīringu, un ‐pēctirdzniecības pārredzamības gadījumā ‐ atvasinātiem finanšu instrumentiem, par kuriem ziņots darījumu reģistriem. Tādējādi ārpus pārredzamības pienākuma darbības jomas ir tikai tādi finanšu instrumenti, ▌kuri ir izveidoti pēc speciāla pasūtījuma vai nepietiekami likvīdi. (13) Obligāciju, strukturētu finanšu produktu un atvasinātu finanšu instrumentu tirgos jāievieš atbilstīgs tirdzniecības pārredzamības līmenis, lai palīdzētu vērtēt šādus produktus un veicinātu efektīvu cenas noteikšanu. Strukturētos finanšu produktos īpaši būtu jāietver uz aktīviem balstīti vērtspapīri, kas definēti Regulas (EK) Nr. 809/2004(8) 2. panta 5. punktā, kuros cita starpā ietverti arī ar parādsaistībām nodrošināti strukturēti vērtspapīri. (13a) Lai panāktu tiesisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt zināmus izņēmumus no šīs regulas darbības jomas. Kaut arī ir svarīgi regulēt valūtas atvasinātos instrumentus, ieskaitot valūtas mijmaiņas darījumus, kas dod tiesības saņemt naudas izmaksu, ko nosaka atsauce uz citām valūtām, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un tirgus integritāti, tūlītējiem valūtas darījumiem tomēr nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā. Tāpat ir svarīgi precizēt, ka apdrošināšanas līgumi attiecībā uz darbības veidiem, kas minēti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvai 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)(9), nav atvasinājumi šīs regulas izpratnē, ja tie noslēgti ar Savienības vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu. Turklāt, kaut arī ir skaidrs, ka būtu jāregulē riski, kas rodas no algoritmiskās tirdzniecības, algoritmu izmantošana pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumos nav algoritmiskā tirdzniecība. (14) Lai nodrošinātu vienādu nosacījumu piemērošanu tirdzniecības vietām, dažādām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro vienas un tās pašas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Pārredzamības prasībām vajadzētu būt samērīgām un pielāgotām dažādiem instrumentu veidiem, tostarp kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, pienācīgi ņemot vērā gan ieguldītāju un emitentu (tostarp valdības obligāciju emitentu) intereses, gan tirgus likviditāti. Pārredzamības prasības būtu jāpielāgo arī dažādiem tirdzniecības veidiem, tostarp rīkojumu reģistra un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, piemēram, cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmām, kā arī hibrīdām un brokeru pakalpojumu balss sistēmām, un jāņem vērā valstu tirgu emisija, darījumu apjoms un iezīmes. (15) Lai nodrošinātu, ka tirdzniecība, ko veic ārpus biržas, nekavē efektīvi atklāt cenas vai veidot pārredzamus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus tirdzniecības līdzekļiem, atbilstīgas pirmstirdzniecības pārredzamības prasības būtu jāpiemēro ieguldījumu sabiedrībām, kuras veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem ārpus biržas savā vārdā, ciktāl tās veic šādu tirdzniecību kā sistemātiski internalizētāji ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, un obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem drīkst veikt klīringu. (16) Ieguldījumu sabiedrību, kas izpilda klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, ja vien darījumi netiek veikti ārpus regulēta tirgus, DTS un RTS un šādi darījumi tiek veikti ▌ pēc ad hoc principa un neregulāri. Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu sabiedrības, kas regulēti, regulāri un sistemātiski veic darījumus savā vārdā, divpusēji izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas. Lai nodrošinātu šai definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu sabiedrībām, ikvienai divpusējai tirdzniecībai klientu rīkojumu izpildē vajadzētu būt būtiskai un kvantitatīvi kritēriji, ko nosaka finanšu instruments vai aktīvu kategorija varētu papildināt kvalitatīvus kritērijus, nosakot ieguldījumu sabiedrības, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji, kā noteikts 21. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1287/2006. Kaut gan ārpusbiržas tirdzniecības vieta ir jebkura sistēma, kurā daudzkārtējas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, sistemātisks internalizētājs nedrīkstētu savest kopā trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses. Lai garantētu cenas veidošanas procesa kvalitāti, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kuros ārpusbiržas tirdzniecību var veikt ārpus sistemātiska internalizētāja, un kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz akcijām neviens dalībnieks nav priviliģētā stāvoklī attiecībā uz pasūtījuma izpildi sistēmā, kurā ieguldījumu sabiedrība izpilda klientu pasūtījumus, izmantojot sev piederošu kapitālu. (17) Sistemātiski internalizētāji var nolemt, ka tie ļauj piekļūt saviem cenu piedāvājumiem tikai to privātklientiem, tikai to profesionāliem klientiem, vai arī abu veidu klientiem. Tiem nedrīkstētu ļaut diskriminēt kādu no šīm klientu kategorijām, taču tiem jābūt tiesīgiem ņemt vērā atšķirības starp klientiem, piemēram, attiecībā uz kredītrisku. Sistemātiskam internalizētājam nav pienākuma publicēt stabilu cenu piedāvājumu attiecībā uz darījumiem ar kapitāla instrumentiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu, un ar instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti, un kuru apjoms ir lielāks par mazumtirdzniecības apjomu. Standarta tirgus apjoms vai mazumtirdzniecības apjoms ikvienai finanšu instrumentu kategorijai nedrīkst būt ievērojami neproporcionāls salīdzinājumā ar ikvienu finanšu instrumentu attiecīgajā kategorijā. (18) Ir lietderīgi nodrošināt, ka pēc iespējas lielāka daļa no tirdzniecības, kas notiek ārpus regulētām izpildes vietām, noris organizētās sistēmās, kurām tiek piemērotas atbilstīgas pārredzamības prasības, vienlaikus nodrošinot, ka var veikt liela apjoma un neregulārus darījumus. Šīs regulas nolūks nav pieprasīt pirmstirdzniecības pārredzamības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic ārpus biržas, tostarp sākotnējo emisiju, ja atbilstīgi šādu darījumu pazīmēm tie ir izveidoti pēc speciāla pasūtījuma un paredzēti atbilstošu finanšu vai nefinanšu darījuma partneru konkrētām vajadzībām un ir daļa no darījumu attiecībām, kas pašas par sevi ir raksturojamas kā darījumi, kas pārsniedz standarta tirgus apjomu vai standarta mazumtirdzniecības tirgus apjomu, un gadījumos, kad darījumi tiek veikti ārpus sistēmām, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto savā darbībā kā sistemātisks internalizētājs. (19) Tirgus datiem vajadzētu būt viegli un ātri pieejamiem lietotājiem, un tiem jābūt pēc iespējas neapkopotā formā, lai ieguldītāji un tos apkalpojošie datu pakalpojumu sniedzēji varētu pēc iespējas vairāk pielāgot datu risinājumus. Tādējādi pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem jābūt publiski pieejamiem atsevišķi, lai samazinātu izmaksas tirgus dalībniekiem, kad tie pērk datus, un būtu jāizmanto apstiprināta publicēšanas kārtība, lai nodrošinātu konsekvenci un šādu datu kvalitāti un ļautu nodrošināt konsolidētu pēctirdzniecības datu lenti. (20) Šajā regulā ‐ īpaši tās IV sadaļā ‐ Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(10) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(11) pilnībā piemēro personas datu apmaiņai, sūtīšanai un apstrādei, ko veic dalībvalstis un EVTI. (21) Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G-20 Pitsburgas samitā 2009. gada 25. septembrī, par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, jādefinē oficiāla regulējoša procedūra, nosakot, ka tirdzniecība starp finansiāliem darījumu partneriem un lieliem nefinansiāliem darījumu partneriem ar visiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem drīkst veikt klīringu un kuri ir pietiekami likvīdi, obligāti jāveic tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas salīdzināms regulējums ▌. Šīs regulas mērķis nav aizliegt vai ierobežot minēto atvasināto finanšu līgumu izmantošanu vai padarīt tos pārlieku dārgus nefinanšu iestādēm. Tāpēc, veicot likviditātes pietiekamības novērtējumu, būtu jāņem vērā tirgus iezīmes valstī, tostarp tādi elementi kā dalībnieku skaits un veids noteiktā tirgū, un darījumu iezīmes, piemēram, darījumu apjoms un biežums šajā tirgū. Turklāt šīs regulas mērķis nav novērst pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu izmantošanu. (22) Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G-20 Pitsburgas samitā 2009. gada 25. septembrī, par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, no vienas puses, un dažādu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu salīdzinoši zemo likviditāti, no otras puses, ir pareizi noteikt atļautas tirdzniecības vietas, kurās var veikt tirdzniecību saskaņā ar šādu apņemšanos. Visām atļautajām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro lielā mērā salāgotas regulējošas prasības attiecībā uz organizatoriskās struktūras un darbības aspektiem, kārtību interešu konfliktu mazināšanai, visu tirdzniecības darbību uzraudzību, pirmtirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, kas pielāgota atbilstīgi finanšu instrumentam un tirdzniecības modelim, lai daudzpusējas trešo personu tirdzniecības intereses varētu savstarpēji mijiedarboties. Tomēr jāparedz iespēja, ka šādu tirdzniecības vietu organizētāji veiks darījumus saskaņā ar šādu apņemšanos starp to dalībniekiem, piemērojot diskrecionārus principus, lai uzlabotu izpildes un likviditātes nosacījumus. (23) Šādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem noteiktajam tirdzniecības pienākumam būtu jāļauj atļautajām tirdzniecības vietām efektīvi konkurēt. Tādēļ šādas tirdzniecības vietas nedrīkstētu pieprasīt ekskluzīvas tiesības uz kādu atvasinātu finanšu instrumentu, uz kuru attiecas tirdzniecības pienākums, neļaujot citām tirdzniecības vietām piedāvāt šādu instrumentu tirdzniecību. Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci starp atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecības vietām, ir būtiski, lai tirdzniecības vietām ir nediskriminējoša un pārredzama pieeja centrālajiem darījumu partneriem. Nediskriminējoša pieeja centrālajam darījumu partnerim nozīmē, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tās platformā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, saldo aprēķinu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats centrālais darījumu partneris, un uz nediskriminējošām klīringa maksām. (24) Lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti, ieguldītāju aizsardzību un finanšu stabilitāti, ir nepieciešams nodrošināt ieguldījumu produktu izstrādes uzraudzības mehānismu un paredzēt gan pilnvaras, lai aizliegtu vai ierobežotu tāda ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta tirdzniecību, izplatīšanu un pārdošanu, kurš rada nopietnas bažas par ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgus pareizu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitāti, gan arī atbilstīgas EVTI pilnvaras veikt koordināciju un rīkoties ārkārtas situācijās. Šādas pilnvaras kompetentās iestādes un, izņēmuma gadījumos, EVTI izmanto, ja izveidojušies vairāki īpaši nosacījumi. Ja šādi nosacījumi izveidojušies, kompetentajai iestādei un, izņēmuma gadījumos, EVTI vajadzētu būt tiesīgai piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu pirms ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu tirgo, izplata vai pārdod klientiem. (25) Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo EVTI sīkāka informācija par saviem pieprasījumiem samazināt pozīcijas saistībā ar atvasinātu finanšu līgumu, vienreizējiem ierobežojumiem un ikvienu ex–ante pozīciju ierobežošanu, lai uzlabotu sadarbību un konverģenci šo minēto pilnvaru piemērošanā. Svarīgākā informācija par ex–ante pozīciju ierobežošanu, ko piemērojusi kompetentā iestāde, būtu jādara publiski pieejama EVTI tīmekļa vietnē. (26) EVTI būtu jāvar pieprasīt, lai ikviena persona sniedz informāciju par savu pozīciju saistībā ar atvasinātu finanšu līgumu, pieprasīt samazināt pozīciju un noteikt ierobežojumu personai veikt individuālus darījumus saistībā ar preču atvasinātiem instrumentiem. EVTI tad informētu kompetento iestādi par pasākumiem, kurus tā iesaka veikt, un publicē informāciju par šiem pasākumiem. (27) Sīkāku informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm ar EVTI koordinētu sistēmu, lai tās varētu konstatēt un izmeklēt potenciālos tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, uzraudzīt tirgus godīgu un pareizu darbību un ieguldījumu sabiedrību darbību. Šāda pārskata darbības jomā iekļauj visus instrumentus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuri tirgoti tirdzniecības vietā, un visus instrumentus, kuru vērtība ir atkarīga no šādu instrumentu vērtības vai to ietekmē. Lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu ieguldījumu sabiedrībām, no to pienākuma sniegt pārskatus būtu jāizslēdz finanšu instrumenti, kuru tirdzniecība netiek regulēta un kurus neietekmē tirgus ļaunprātīga izmantošana. Ziņojumos vajadzētu izmantot juridiskās personas identifikatoru saskaņā ar G-20 pausto apņemšanos. Komisijai arī būtu jāziņo par to, vai ziņojumu saturs un formāts ir pietiekami, lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, par uzraudzības prioritātēm, ņemot vērā paziņoto datu lielo apjomu, par to, vai ir nepieciešams noteikt tā lēmumu pieņēmēja identitāti, kurš atbild par algoritma lietošanu, un par īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu stabilu ziņošanu par vērtspapīru aizdevumu un atpirkšanas līgumiem, lai tādējādi nodrošinātu visu attiecīgo kompetento iestāžu pārraudzību. (28) Lai darījumu pārskati atbilstu savam mērķim ‐ kalpot par tirgus uzraudzības instrumentu ‐, tiem būtu jāidentificē persona, kas pieņēmusi lēmumu ieguldīt, un personas, kas atbild par šī lēmuma izpildi. Papildus pārredzamības režīmam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulā (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem(12), īsās pārdošanas marķēšana sniedz noderīgu papildu informāciju, kas ļaus kompetentajām iestādēm uzraudzīt īsās pozīcijas pārdošanas līmeni. Ieguldījumu sabiedrībām ir pienākums norādīt, vai akciju vai valsts emitenta parāda instrumentu pārdošana ir īstermiņa pārdošana. Kompetentajām iestādēm arī vajadzīga pilnīga pieeja ierakstiem visos rīkojuma izpildes procesa posmos, sākot ar sākotnējo lēmumu veikt tirdzniecību līdz pat darījuma izpildei. Tādēļ ir prasība ieguldījumu sabiedrībām reģistrēt visus savus darījumus ar finanšu instrumentiem, bet platformu organizētājiem ‐ reģistrēt visus rīkojumus, kas iesniegti to sistēmās. EVTI būtu jākoordinē informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tām ir pieeja visiem ierakstiem par darījumiem un rīkojumiem, tostarp darījumiem un rīkojumiem, kas veikti platformās, kuras darbojas ārpus kompetento iestāžu teritorijas, ar finanšu instrumentiem, kurus iestādes uzrauga. (29) Būtu jānovērš dubulta pārskatu sniegšana par vienu un to pašu informāciju. Pārskatus, ko iesniedz darījumu reģistriem, kurus attiecīgajiem instrumentiem reģistrē vai atzīst atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012, un kas satur visu darījumu pārskatu sniegšanai nepieciešamo informāciju, nebūtu jāsniedz kompetentajām iestādēm; šos pārskatus kompetentajām iestādēm sūtītu darījumu reģistri. Atbilstīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012. (30) Kompetento iestāžu veiktai informācijas apmaiņai vai nodošanai būtu jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(13). EVTI veiktai informācijas apmaiņa vai nodošana jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(14), kam pilnībā jābūt piemērojamai personas datu apstrādei šīs regulas nolūkā. (31) Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu kategorijām būtu jāpiemēro pienākums veikt klīringu. Tā arī novērš konkurences kropļojumus, pieprasot, lai centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu klīringu, tiktu nodrošināta nediskriminējoša pieeja tirdzniecības vietām, un centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu klīringu, tiktu nodrošināta nediskriminējoša pieeja tirdzniecības datiem tirdzniecības vietās. Tā kā ārpusbiržas atvasināti finanšu instrumenti ir atvasināti līgumi, kuri netiek izpildīti regulētā tirgū, nav nepieciešamības ieviest līdzīgus noteikumus regulētiem tirgiem saskaņā ar šo regulu. Uz regulētos tirgos tirgotiem atvasinātiem finanšu instrumentiem arī būtu jāattiecas pienākumam veikt klīringu tādā pašā veidā, kā uz citur tirgotiem instrumentiem, ja EVTI ir pasludinājusi, ka šāda prasība uz tiem attiecas. (32) Papildus Direktīvas 2004/39/EK prasībām, kas neļauj dalībvalstīm nevajadzīgi ierobežot pieeju pēctirdzniecības infrastruktūrai, piemēram, centrālajam darījumu partnerim un norēķinu sistēmām, ir nepieciešams, ka šī regula likvidē dažādus citus komerciālus šķēršļus, kurus var izmantot, lai kavētu konkurenci, veicot pārvedamu vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu klīringu. Lai nepieļautu diskriminējošu praksi, centrālajiem darījumu partneriem būtu jāpiekrīt veikt dažādās tirdzniecības vietās izpildītu darījumu klīringu, ja šādas vietas atbilst centrālā darījumu partnera noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām. Pieeja būtu jāatsaka, ja šāda pieeja nepārprotami apdraudētu centrālo darījumu partneru raitu un pareizu darbību vai finanšu tirgu darbību tādā veidā, kas rada sistēmisku risku. (33) Tirdzniecības vietām būtu arī jānosaka prasība nodrošināt pieeju, tostarp nodrošināt jaunākos datus, atbilstīgi pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem centrālajiem darījumu partneriem, kuri vēlas veikt tirdzniecības vietā izpildīta darījuma klīringu, izņemot gadījumus, kad šāda pieeja apdraudētu tirgu raitu un pareizu darbību. Nosakot centrālā darījumu partnera tiesības uz pieeju tirdzniecības vietai, būtu jāparedz kārtība, kādā daudzi centrālie darījumu partneri var izmantot vienas tirdzniecības vietas informāciju par darījumiem. Tomēr tam nebūtu jāizraisa sadarbspēja attiecībā uz atvasinājumu tīrvērti vai jārada likviditātes sadrumstalotība. Likvidējot šķēršļus un diskriminējošu praksi, tiek paredzēts palielināt konkurenci finanšu instrumentu klīringa un tirdzniecības jomā, lai samazinātu ieguldījumu un aizņemšanās izmaksas, novērstu nepilnības un veicinātu jauninājumus Savienības tirgos. Komisijai būtu arī turpmāk cieši jāpārrauga pēctirdzniecības infrastruktūras attīstība un pēc vajadzības jāiejaucas, lai nepieļautu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. (34) Trešo valstu sabiedrību sniegtiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā piemēro valstu režīmus un prasības. Šie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un veikt darbību citās dalībvalstīs, kā tikai tajā, kurā tie ir izveidoti. Šajā jomā ir lietderīgi izveidot kopēju tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Režīmam būtu jāapvieno esošais sadrumstalotais regulējums, jānodrošina noteiktība un vienota attieksme pret trešo valstu sabiedrībām, kuras izmanto pieeju ES, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi patiesas atbilstības novērtējumu attiecībā uz trešo valstu regulējošo un uzraudzības regulējumu un jānodrošina salīdzināma līmeņa aizsardzība klientiem Savienībā, kas saņem pakalpojumus no trešo valstu sabiedrībām un savstarpēja pieeja trešo valstu tirgiem. Piemērojot režīmu, Komisijai un dalībvalstīm būtu galvenokārt jāpievērš uzmanība tām jomām, uz kurām attiecas G-20 saistības un vienošanās ar Savienības lielākajiem tirdzniecības partneriem, un būtu jāņem vērā galvenā loma, kāda Savienībai ir pasaules finanšu tirgos, kā arī jānodrošina, ka trešo valstu prasību piemērošana nekavē Savienības ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus vai saņemt finansējumu no trešām valstīm, vai trešo valstu ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus, iegūt papildu kapitālu vai saņemt citus finanšu pakalpojumus Savienības tirgos, ja vien tas nav vajadzīgs objektīviem un uz pierādījumiem balstītiem piesardzības pasākumiem. (35) Lai sniegtu pakalpojumus privātpersonām vai privātpersonām, kuras izvēlējušās profesionāla klienta statusu Savienībā, vienmēr būtu jāizveido filiāle Savienībā. Filiāles izveidei būtu jāpiemēro atļaujas saņemšana un uzraudzība Savienībā. Starp attiecīgo kompetento iestādi un trešās valsts kompetento iestādi vajadzētu būt atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. Neizveidojot filiāli, pakalpojumi būtu sniedzami tikai tiesīgiem darījumu partneriem un profesionālajiem klientiem, kuri šādu statusu nav izvēlējušies paši. Uzņēmumam būtu jāreģistrējas EVTI, un tas būtu jāuzrauga trešajā valstī. Starp EVTI un trešās valsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt noslēgtiem atbilstošiem sadarbības nolīgumiem. (36) Šīs regulas nosacījumiem, ar ko regulē pakalpojumu sniegšanu vai darbības, ko veic trešo valstu sabiedrības Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju Savienībā reģistrētām personām Savienībā saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešo valstu sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas, vai arī Savienības ieguldījumu sabiedrībām vai kredītiestādēm saņemt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības no trešo valstu sabiedrībām, vai arī klientam saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts sabiedrības ar šādas kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības starpniecību. Ja trešās valsts sabiedrība sniedz pakalpojumus pēc Savienībā reģistrētas personas iniciatīvas, pakalpojumi nebūtu uzskatāmi par sniegtiem Savienības teritorijā. Ja trešās valsts uzņēmums pats piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas. (37) Sekundārajos aktuāltirgos ar emisijas kvotām ir parādījušies krāpšanas mēģinājumi, un tas varētu mazināt uzticību emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Direktīvu 2003/87/EK, tāpēc tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu emisijas kvotu reģistrēšanas sistēmu un nosacījumus emisijas kvotu tirdzniecībai paredzēta konta atvēršanai. Lai pastiprinātu integritāti un nodrošinātu šo tirgu efektīvu darbību, tostarp visaptverošu tirdzniecības darbību uzraudzību, ir lietderīgi papildināt pasākumus, kas tiek veikti atbilstīgi Direktīvai 2003/87/EK, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(15) darbības jomā ▌. (38) Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteiktu definīciju precizēšanu, precīzu tirdzniecības pārredzamības prasību raksturojumu, sīkāku informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem piešķir atbrīvojumus no pirmstirdzniecības pārredzamības, kārtību pēctirdzniecības publicēšanas atlikšanai, kritērijiem, saskaņā ar kuriem pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības pārredzamību tiek piemērots sistemātiskiem internalizētājiem, īpašiem ar izmaksām saistītiem noteikumiem par tirgus datu pieejamību, kritērijiem, saskaņā ar kuriem starp tirdzniecības vietām un centrālajiem darījumu partneriem tiek piešķirta vai atteikta pieeja, kā arī turpmāk nosakot nosacījumus, saskaņā ar kuriem draudi ieguldītāju aizsardzībai, pienācīgai finanšu tirgu darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitātei var noteikt nepieciešamību rīkoties EVTI. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (39) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīm pilnvarām būtu jāattiecas uz atbilstības lēmumu pieņemšanu par trešo valstu tiesisko un uzraudzības regulējumu trešo valstu sabiedrību pakalpojumu sniegšanai, un tās būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(16). (40) Tā kā šīs regulas mērķus, proti, saistībā ar finanšu instrumentiem noteikt vienotas prasības attiecībā uz tirdzniecības datu atklāšanu, ziņošanu par darījumiem kompetentajām iestādēm, atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecību regulētās tirdzniecības vietās, nediskriminējošu pieeju klīringam, pilnvarām veikt produktu intervences pasākumus, pilnvarām veikt pozīciju pārvaldību un ierobežot pozīcijas un trešo valstu sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbībām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, tā kā, kaut arī valstu kompetentās iestādes atrodas labākās pozīcijās, lai uzraudzītu tirgus attīstību, tomēr vispārējo ietekmi, kādu rada problēmas saistībā ar tirdzniecības pārredzamību, darījumu pārskatu sniegšanu, atvasinātu finanšu instrumentu tirdzniecību, produktu un prakses aizliegumu, var aptvert tikai Savienības mēroga kontekstā, un ņemot vērā arī to, ka šo mērķi tā mēroga vai iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. (41) Tehniskie standarti finanšu pakalpojumu jomā nodrošina atbilstīgu noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzību visā ES. Būtu efektīvi un atbilstoši uzticēt EVTI kā specializētas kompetences iestādei izveidot iesniegšanai Komisijai to regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projektus, kas neietver politikas variantus izvēles. (42) Komisijai būtu jāpieņem EVTI izstrādāts regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecībā uz darījumu pārskatu saturu un specifikācijām, norādot atvasinātu finanšu instrumentu līgumus, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, kā arī norādot, vai tādu atvasinātu finanšu instrumentu kategorija, kuri pasludināti par pakļautiem pienākumam veikt klīringu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, vai arī attiecīgā šādu instrumentu apakškategorija būtu tirgojama tikai regulētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz tādu atvasinātu finanšu instrumentu likviditātes kritērijiem, kurus ņem vērā saistībā ar pienākumu veikt tirdzniecību regulētās tirdzniecības vietās, un attiecībā uz informāciju, ko trešās valsts sabiedrībai, kas iesniedz pieteikumu, būtu jāsniedz EVTI savā reģistrācijas pieteikumā. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi LESD 290. pantam un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantam. ▌ (44) Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai salāgotu piemērošanu ar pārskatītās direktīvas transponēto noteikumu piemērošanu un izstrādātu visus svarīgos īstenošanas pasākumus. Visu regulējuma paketi būtu jāsāk piemērot vienā un tajā pašā laikā. Nevajadzētu atlikt tikai pilnvaru piemērošanu saistībā ar īstenošanas pasākumiem, lai nepieciešamās darbības šādu īstenošanas pasākumu izstrādei un pieņemšanai varētu tikt sāktas pēc iespējas agrāk. (45) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir konkrēti atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), tiesības uz patērētāju aizsardzību (38. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), un tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu (50. pants), un kas jāpiemēro atbilstīgi šādām tiesībām un principiem, (45a) Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU . I sadaļa Priekšmets, darbības joma un definīcijas 1. pants Priekšmets un darbības joma 1. Šajā regulā noteiktas vienotas prasības:
2. Šī regula attiecas uz kredītiestādēm, kuras ir tiesīgas darboties saskaņā ar Direktīvu 2006/48/ES un uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras ir tiesīgas darboties saskaņā ar Direktīvu ../../ES (jauno FITD) gadījumos, kad kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un uz tirgus organizētājiem. 3. Šīs regulas V sadaļa attiecas arī uz visiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 [2. panta 8. punktā] noteiktajiem finansiālajiem darījumu partneriem un visiem minētās regulas 10. panta 1.b punktā noteiktajiem nefinansiālajiem darījumu partneriem. 4. Šīs regulas VI sadaļu piemēro arī centrālajiem darījumu partneriem un personām ar īpašumtiesībām uz bāzes rādītājiem. 4.a Šīs regulas VII sadaļa attiecas arī uz visiem finanšu darījumu partneriem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā. 4.b Šīs regulas VII sadaļa attiecas uz trešo valstu sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic darbības dalībvalstī, nedarot to ar dalībvalstī esošas filiāles starpniecību. 2. pants Definīcijas 1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
2 Direktīvas ../../ES [jaunās FITD] 4. panta 2. punktā norādītās definīcijas izmanto arī šajā regulā. 3. Komisija ir pilnvarota pēc apspriešanās ar EVTI atbilstīgi 41. pantam pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu noteiktus tehniskus elementus šā panta 1. punkta 3., 7., 10.–16., 18.–26.a, 28. un 29. apakšpunktā noteiktajās definīcijās nolūkā pielāgot tās tirgus attīstībai. 2.a pants Pienākums ārpusbiržas tirdzniecību veikt, izmantojot sistemātiskus internalizētājus 1. Izmantojot sistemātisku internalizētāju veic visus darījumus ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri nav darījumi ar citiem uzņēmumiem grupas ietvaros atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pantam un kuri atbilst šīs regulas 13. pantā noteiktajam slieksnim, un kurus neveic regulētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, izņemot gadījumus, kad darījums saistīts ar attiecīgā instrumenta sākotnējo emisiju. Šo prasību nepiemēro liela apjoma darījumiem, kā noteikts saskaņā ar 4. pantu. 2. Visus darījumus ar akcijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem ir publicēts prospekts, ar emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem var piemērot klīringu, kurus atļauts tirgot regulētos tirgos vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā un uz kuriem neattiecas pienākums veikt tirdzniecību atbilstīgi 26. pantam, un ja šie darījumi nav noslēgti regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, regulētā tirdzniecības sistēmā vai trešā valstī reģistrētā tirdzniecības vietā, ko uzskata par līdzvērtīgu saskaņā ar 26. panta 4. punktu un kuri atbilst 17. pantā noteiktajam slieksnim, veic, izmantojot sistemātisku internalizētāju, izņemot gadījumus, kad darījums saistīts ar attiecīgā instrumenta sākotnējo emisiju. Šo prasību nepiemēro liela apjoma darījumiem, kā noteikts saskaņā ar 8. pantu. 3. Ja šā panta 1. vai 2. punktā minēto finanšu instrumentu atļauts tirgot regulētā tirgū vai to tirgo DTS vai RTS un sistemātisks internalizētājs nav pieejams, ārpusbiržas darījumus var veikt citādi, nekā izmantojot sistemātisku internalizētāju, ja šos darījumus raksturo tas, ka tie ir atsevišķi un neregulāri darījumi un ja:
II sadaļa Pārredzamība attiecībā uz tirdzniecības vietāmar daudzpusējām sistēmām 1. nodaļa Pārredzamība attiecībā uz kapitāla instrumentiem 3. pants Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem 1. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, dara publiski pieejamas kārtējās pirkšanas un pārdošanas cenas un tirdzniecības interešu dziļumu par šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās par akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ▌. Šī prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, publisko šo informāciju pastāvīgi parastajā tirdzniecības laikā. 2. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, nodrošina pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publicēšanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savus cenu piedāvājumus akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 13. pantam. 4. pants Atbrīvojumiattiecībā uz kapitāla instrumentiem 1. Kompetentās iestādes var piešķirt regulētiem tirgiem, ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, atbrīvojumu no pienākuma darīt publiski pieejamu 3. panta 1. punktā noteikto informāciju, pamatojoties uz tirgus modeli vai rīkojumu veidu vai apjomu gadījumos, kuri noteikti atbilstīgi 3. punktam. Jo īpaši kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma saistībā ar: ▌
2. Pirms piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar 1. punktu, kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojumu darbību. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas deleģētajos aktos, kas pieņemti atbilstīgi 3. punkta b) un c) apakšpunktam. Kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumus tikai pēc EVTI nesaistošā atzinuma saņemšanas. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu, un EVTI var rīkoties atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. un 2. punktā un precizētas deleģētajos aktos, kas pieņemti atbilstīgi 4. punkta b) apakšpunktam. 2.a Kompetentā iestāde var anulēt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, kā noteikts saskaņā ar 3. punktu, ja tā konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnēji paredzētā, vai ja tā uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā paredzētos noteikumus. Pirms atbrīvojuma anulēšanas kompetentā iestāde pēc iespējas ātrāk informē EVTI un citas kompetentās iestādes par savu nodomu un sniedz pilnīgu pamatojumu. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sniedz nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei. Pēc atzinuma saņemšanas kompetentā iestāde izpilda savu lēmumu. 3. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai precizētu:
4. Atbrīvojumus, ko kompetentās iestādes pirms ..(18) piešķīrušas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1287/2006 18.–20. pantu, EVTI pārskata līdz .. (19)*. EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas šajā regulā un visos deleģētajos aktos, kas balstīti uz šo regulu. 5. pants Pēctirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem 1. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, izmantojot apstiprinātu publicēšanas kārtību dara publiski pieejamu cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ▌. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reālajam laikam, cik tas tehniski ir iespējams. 2. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, nodrošina efektīvu pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publicēšanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt sīkāku informāciju par saviem darījumiem ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 19. pantam. 6. pants Atļauja atlikt publicēšanu 1. Kompetentās iestādes var atļaut regulētiem tirgiem nodrošināt iespēju atlikt darījumu informācijas publicēšanu, pamatojoties uz šādu darījumu veidu vai apjomu. Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut atlikt publicēšanu saistībā ar darījumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai akcijai, depozitārajam sertifikātam, biržā tirgotai ieguldījumu fondu apliecībai, sertifikātam vai citam līdzīgam finanšu instrumentam vai noteiktai akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotas ieguldījumu fondu apliecības, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta kategorijai. Regulētie tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu ▌, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteikto kārtību tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par šādu kārtību tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga šādas kārtības piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada pārskatu par tās piemērošanu praksē. Ja kompetentā iestāde atļauj atlikt informācijas publicēšanu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt vai nepiekrīt piešķirtās atļaujas efektīvai piemērošanai, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu, un EVTI var rīkoties atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. 2. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai precizētu:
2. nodaļa Pārredzamība saistībā ar instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti 7. pants Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem 1. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, pamatojoties uz vadīto tirdzniecības sistēmu, publisko cenas un tirdzniecības intereses dziļumu par šādām cenām attiecībā uz rīkojumiem vai cenu piedāvājumiem, kas publiskoti to sistēmās par obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuriem ir publicēts prospekts un kuri ir pietiekami likvīdi, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 24. pantā minētais pienākums veikt tirdzniecību. Šī prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, publisko šo informāciju pastāvīgi parastajā tirdzniecības laikā. Šis publicēšanas pienākums neattiecas uz tādiem darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem starp nefinanšu darījumu partneriem, kuri samazina objektīvi izmērāmos riskus, kas ir tieši saistīti ar šī partnera vai šīs grupas uzņēmējdarbību vai uzņēmējdarbības finansēšanu. Pirmajā daļā noteiktās prasības pielāgo atkarībā no emisijas apjoma un darījumu lieluma un saistībā ar tām ņem vērā gan emitentu, gan ieguldītāju intereses un finanšu stabilitāti. Šā panta prasības piemēro tikai tiem finanšu instrumentiem, kuri ir atzīti par pietiekami likvīdiem vai kuriem ir likvīds tirgus. Ja darījumi tiek nolīgti starp tiesīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem, izmantojot balss tirdzniecību, ir jāpublicē darījuma cenai tik tuva pirmstirdzniecības orientējošā cena, cik tas praktiski iespējams. 2. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, nodrošina patiesu pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ struktūrām, kuras tie nodarbina 1. punktā minētās informācijas publiskošanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savu cenu piedāvājumu obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 17. pantam. 8. pants Atbrīvojumi ▌attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti, 1. Kompetentās iestādes var piešķirt regulētiem tirgiem, ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 7. panta 1. punktā noteikto informāciju par noteiktiem produktu kopumiem, pamatojoties uz ▌likviditāti un citiem kritērijiem gadījumos, kas noteikti saskaņā ar 4. punktu. 2. Kompetentās iestādes var piešķirt regulētiem tirgiem, ieguldījumu sabiedrībām un tirgus organizētājiem, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 7. panta 1. punktā noteikto informāciju, pamatojoties uz rīkojumu veidu vai apjomu un tirdzniecības metodi atbilstīgi šā panta 4. punktam. Jo īpaši kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma saistībā ar rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu attiecīgajai obligācijai, strukturētajam finanšu produktam, emisijas kvotām vai atvasinātam finanšu instrumentam vai attiecīgās obligācijas, strukturētā finanšu produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā finanšu instrumenta veidam. 3. Pirms piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar 1. un 2. punktu, kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojumu darbību. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. un 2. punktā un precizētas deleģētajos aktos, kas pieņemti atbilstīgi 4. punkta b) apakšpunktam. Kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumus tikai pēc EVTI nesaistošā atzinuma saņemšanas. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu, un EVTI var rīkoties atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada pārskatu par atbrīvojumu piemērošanu praksē. 3.a Kompetentā iestāde var anulēt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, kā noteikts saskaņā ar 4. punktu, ja tā konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnēji paredzētā, vai ja tā uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā paredzētos noteikumus. Pirms atbrīvojuma anulēšanas kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk informē EVTI un citas kompetentās iestādes par savu nodomu un sniedz pilnīgu pamatojumu. Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sniedz nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei. Pēc atzinuma saņemšanas kompetentā iestāde izpilda savu lēmumu. 3.b Ja aktīvu vai aktīvu kategorijas likviditāte nesasniedz slieksni, kas noteikts saskaņā ar 3.c punktu, 7. panta 1. punktā paredzētās prasības var uz laiku apturēt tā kompetentā iestāde, kura uzrauga vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās finanšu instruments tiek tirgots. Slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no brīža, kad informāciju par to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Apturēšanu var pagarināt papildu laikposmiem, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja apturēšanas iemesli vēl arvien pastāv. Ja pēc šo triju mēnešu laikposma apturēšana nav atjaunota, tā automātiski beidzas. Pirms apturēšanas vai tās pagarināšanas saskaņā ar šo punktu attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par savu priekšlikumu, sniedzot pilnīgu pamatojumu. EVTI pēc iespējas ātrāk sagatavo atzinumu kompetentajai iestādei par to, vai tā uzskata, ka šajā punktā minētie nosacījumi ir izveidojušies.. 3.c EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, norādot parametrus un metodes 1. punktā minētā likviditātes sliekšņa aprēķināšanai. EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ..(20). Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā. Lai dalībvalstis varētu aprēķināt slieksni, parametrus un metodes nosaka tā, lai tad, kad slieksnis tiek sasniegts, tas nozīmētu būtisku apgrozījuma samazinājumu tirdzniecības vietās, ko uzrauga paziņojošā iestāde, attiecībā pret vidējo attiecīgā finanšu instrumenta apgrozījuma līmeni šajās tirdzniecības vietās. 4. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai:
9. pants Pēctirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem 1. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru publisko cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuriem publicēts prospekts, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirgus sistēmā. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reālajam laikam, cik tas tehniski ir iespējams. 2 2. Regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, nodrošina efektīvu pieeju ‐ atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem ‐ struktūrām, kuras tie nodarbina 1. punktā minētās informācijas publiskošanai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt sīkāku informāciju par saviem darījumiem ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 20. pantam. 10. pants Atļauja atlikt publicēšanu 1. Kompetentās iestādes var atļaut, ka regulēti tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, izveido noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek atlikta darījumu informācijas publicēšana, pamatojoties uz šādu darījumu veidu vai apjomu un finanšu instrumenta likviditātes profilu. Īpaši kompetentās iestādes var atļaut atlikt publicēšanu saistībā ar darījumiem, kuru apjoms pārsniedz EUR 100 000 vai citādi ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai obligācijai, strukturētam finanšu produktam, emisijas kvotām vai atvasinātam finanšu instrumentam vai noteiktai obligācijas, strukturētā finanšu produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā finanšu instrumenta kategorijai, vai arī gadījumos, ja likviditāte ir zemāka par slieksni, kas noteikts saskaņā ar 8. panta 3.b punktu. 2. Regulētie tirgi, ieguldījumu sabiedrības un tirgus organizētāji, kuri vada daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai regulētu tirdzniecības sistēmu, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteikto kārtību tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par šādu kārtību tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga šādas kārtības piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada pārskatu par tās izmantošanu praksē. 3. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai precizētu:
3. nodaļa Pienākums piedāvāt tirdzniecības datus atsevišķi un saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem 11. pants Pienākums padarīt pieejamus pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem 1. Regulēti tirgi, tirgus organizētāji un ieguldījumu sabiedrības, kas vada daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un ‐ attiecīgā gadījumā ‐ regulētas tirdzniecības sistēmas, 3.–10. pantam atbilstoši publicēto informāciju dara publiski pieejamu, piedāvājot pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem. 2. Komisija pēc apspriešanās ar EVTI pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, norādot to, kā darāmi publiski pieejami pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības dati, tostarp norādot līmeni, kādā publiski pieejami darāmi neapkopoti dati saskaņā ar 1. punktu. 12. pants Pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem 1 Regulēti tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un ‐ attiecīgā gadījumā ‐ regulētās tirdzniecības sistēmas 3.–10. pantam atbilstoši publicēto informāciju dara publiski pieejamu saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem un nodrošina efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi informācijai. Informāciju bez maksas dara pieejamu 15 minūtes pēc darījuma publicēšanas. 2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi 1. punktam. III sadaļa Pārredzamība sistemātiskiem internalizētājiem un ieguldījumu sabiedrībām, kas tirgojas ārpus biržas 13. pants Ieguldījumu sabiedrību pienākums darīt zināmus atklātībai stabilus cenu piedāvājumus 1. Akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu sistemātiski internalizētāji publicē stabilu cenu piedāvājumu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri iekļauti regulētos tirgos vai kuri tiek tirgoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās ▌un attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji un kuriem ir likvīds tirgus. Attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kam nav likvīda tirgus, sistemātiski internalizētāji saviem klientiem pēc pieprasījuma atklāj informāciju par cenu piedāvājumu. 2. Šo pantu un 14., 15. un 16. pantu piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz standarta tirgus apjomu. Šā panta noteikumi neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kas veic tikai tādus darījumus, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu. 3. Sistemātiski internalizētāji var izlemt par cenu piedāvājuma apjomu vai apjomiem. Minimālais cenu piedāvājuma apjoms ir ekvivalents vismaz 10 % no akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu standarta tirgus apjoma. Katrā cenas piedāvājumā par konkrētu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu ietver stabilu pirkšanas un pārdošanas cenu vai cenas par apjomu vai apjomiem, kas var nepārsniegt to akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai līdzīgu finanšu instrumentu kategoriju standarta tirgus apjomu, kurā iekļauts attiecīgais finanšu instruments. Cena vai cenas atspoguļo arī dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgoto ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu. 4. Akcijas, depozitāros sertifikātus, biržā tirgotas ieguldījumu fondu apliecības, sertifikātus un citus līdzīgus finanšu instrumentus sagrupē kategorijās, pamatojoties uz attiecīgā finanšu instrumenta tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību. Katras akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas rāda katrā kategorijā iekļauto finanšu instrumentu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību. 5. Katras akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotās ieguldījumu fondu apliecības, sertifikāta un citu līdzīgu finanšu instrumentu tirgu veido visi rīkojumi, kas izpildīti Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, izņemot rīkojumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu. 6. Attiecībā uz katru akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu tā tirgus kompetentā iestāde, kas ir visatbilstošākais likviditātes ziņā, kā definēts 23. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nosaka finanšu instrumenta kategoriju, kurā attiecīgais instruments iekļauts. Šo informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta EVTI, kas to publicē savā tīmekļa vietnē. 7. Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu vērtēšanu un palielinātu iespēju ieguldījumu sabiedrībām saviem klientiem nodrošināt labāko darījumu, Komisija, izmantojot 41. pantā paredzētos deleģētos aktus, pieņem pasākumus, lai noteiktu elementus, kas attiecas uz 1. punktā minētā stabilā cenu piedāvājuma publicēšanu un 2. punktā minēto standarta tirgus apjomu. 14. pants Klientu rīkojumu izpilde 1. Sistemātiski internalizētāji regulāri un pastāvīgi publisko savus cenu piedāvājumus parastajā tirdzniecības laikā. Tie var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir arī atļauts atsaukt savus cenu piedāvājumus. Cenas piedāvājumu dara zināmu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. 2. Sistemātiski internalizētāji, ievērojot Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 27. pantā izklāstītos noteikumus, izpilda rīkojumus, ko tie saņem no saviem klientiem saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji, atbilstīgi cenas piedāvājumam rīkojuma saņemšanas brīdī. Tomēr tie var izpildīt šos rīkojumus par labāku cenu pamatotos gadījumos, ja šī cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem. 3. Sistemātiski internalizētāji var arī neievērot 2. punkta prasības un izpildīt rīkojumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to piedāvātajām cenām, attiecībā uz darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai attiecībā uz rīkojumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena. 4. Ja sistemātisks internalizētājs, kurš piedāvā tikai vienu cenu vai kura augstākā piedāvātā cena ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta rīkojumu, kura apjoms ir lielāks nekā tas, par ko piedāvāta cena, bet zemāks nekā standarta tirgus apjoms, tas var nolemt izpildīt to rīkojuma daļu, kas pārsniedz apjomu, uz ko attiecas cenu piedāvājums, ja šo rīkojumu izpilda par piedāvāto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šī panta 2. un 3. punktu. Ja sistemātiska internalizētāja cenu piedāvājumā ir cenas, kas attiecas uz dažādiem apjomiem, un tas saņem rīkojumu par apjomu, kas ir piedāvātajā diapazonā, un tas izvēlas izpildīt rīkojumu, tas izpilda rīkojumu par vienu no piedāvātajām cenām saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 28. panta noteikumiem, ja vien nav atļauts rīkoties citādi saskaņā ar divu iepriekšējo punktu nosacījumiem. 5. Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu vērtēšanu un palielinātu iespēju ieguldījumu sabiedrībām saviem klientiem nodrošināt labāko darījumu, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, lai noteiktu kritērijus, pēc kuriem konstatē, kad cenas ietilpst 2. punktā minētajā atklātajā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem. 6. Komisija ir pilnvarota pēc apspriešanās ar EVTI pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi 1. punktam. 15. pants Kompetento iestāžu pienākumi
16. pants Piekļuve cenu piedāvājumiem 1 Sistemātiskie internalizētāji, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā var izlemt, kuriem ieguldītājiem tie nodrošina piekļuvi savām noteiktajām cenām. Tālab jābūt skaidri noteiktiem standartiem, kuri reglamentē piekļuvi sistemātisku internalizētāju piedāvātām cenām. Sistemātiskie internalizētāji var atteikties uzsākt vai pārtraukt darījumu attiecības ar ieguldītājiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, ieguldītāja kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgos norēķinus par darījumu. 2. Lai ierobežotu iespējamību, ka sistemātiskajiem internalizētājiem jāveic vairāki darījumi ar vienu klientu, sistemātiskie internalizētāji var nediskriminējošā veidā ierobežot to darījumu skaitu, kurus veic ar vienu klientu un kuros tie apņemas iesaistīties saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tie arī var nediskriminējošā veidā un saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 28. panta noteikumiem ierobežot tādu darījumu kopskaitu, kurus tie veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, bet to drīkst darīt tikai tad, ja klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu. 3. Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu ieguldījumu fondu apliecību, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu novērtēšanu un pēc iespējas palielinātu ieguldījumu sabiedrību iespēju nodrošināt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija, pēc apspriešanās ar EVTI un izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, pieņem pasākumus, lai noteiktu:
17. pants Pienākums publicēt stabilus cenu piedāvājumus obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem 1. Sistemātiski internalizētāji nodrošina stabilus cenu piedāvājumus obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētos tirgos vai attiecībā uz kuriem ir publicēts prospekts, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem var piemērot klīringu vai kuru tirdzniecība ir atļauta regulētā tirgū vai kuri tiek pārdoti daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās, attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji un kuriem ir likvīds tirgus, kā noteikts 7. un 8. pantā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
1.a Šā panta 1. punktā minētās prasības pielāgo saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 8. panta 4. punkta aa) apakšpunktu un no tām var atbrīvot, ja tiek izpildīti 8. panta 4. punkta b) apakšpunkta nosacījumi. 1.b Sistemātiskie internalizētāji var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā brīdī, reaģējot uz izmaiņām tirgus apstākļos vai lai labotu kļūdas. Ārkārtējos tirgus apstākļos tie var arī atsaukt savus cenu piedāvājumus. 2. Sistemātiski internalizētāji atbilstīgi 1. punktam stabilus cenu piedāvājumus dara zināmas citiem ieguldījumu sabiedrības klientiem, ja piedāvājuma apjoms ir atbilstīgs attiecīgā finanšu instrumenta apjomam vai mazāks par to, turklāt rīkojoties objektīvi nediskriminējošā veidā un pamatojoties uz viņu īstenoto tirdzniecības politiku. Sistemātiski internalizētāji var atteikties uzsākt vai var pārtraukt darījumu attiecības ar ieguldītājiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, ieguldītāja kredītstatusu, darījuma partnera risku un norēķinrisku. 3. Sistemātiski internalizētāji apņemas veikt darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir darīts zināms cenu piedāvājums pamatojoties uz viņu īstenoto tirdzniecības politiku, ja piedāvājuma apjoms ir atbilstīgs finanšu instrumenta apjomam vai mazāks par to. 4. Sistemātiskie internalizētāji var noteikt nediskriminējošus un pārredzamus ierobežojumus darījumu skaitam, ko tie apņemas noslēgt ar klientiem saskaņā ar jebkuru konkrēto cenu piedāvājumu. 5. Cenu piedāvājumu, kurš izveidots atbilstīgi 1. punktam un kura apjoms ir vienāds vai mazāks nekā 2. un 3. punktā minētais apjoms, dara publiski pieejamu tā, lai piedāvājums ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. 6. Cenu piedāvājumi ir tādi, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu sabiedrības atbilstību Direktīvas ../../ ES [jaunā FITD] 27. pantā noteiktajiem pienākumiem, un atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz cenām, par kādām noslēgti darījumi par tādiem pašiem vai līdzīgiem instrumentiem regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās. 18. pants EVTI īstenota uzraudzība 1. Kompetentās iestādes un EVTI uzrauga 17. panta piemērošanu attiecībā uz apjomiem, kādiem cenu piedāvājumi ir pieejami ieguldījumu sabiedrību klientiem un citiem tirgus dalībniekiem, kas saistīti ar sabiedrības citām tirdzniecības darbībām, un līmeni, kādā cenu piedāvājumi atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus saistībā ar darījumiem ar tādiem pašiem vai līdzīgiem instrumentiem, kas veikti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās. Līdz ...(21) EVTI ziņo Komisijai par šā panta piemērošanu. Gadījumā, ja tiek veikts ievērojams cenu piedāvājums vai tirdzniecība, kas tikai nedaudz pārsniedz 17. panta 3. punktā noteikto kvantitatīvo slieksni vai atšķiras no dominējošiem tirgus nosacījumiem, EVTI ziņo Komisijai pirms šī termiņa. 2. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pēc apspriešanās ar EVTI pieņem pasākumus, lai noteiktu 17. panta 2. un 3. punktā minētos apjomus konkrētam finanšu instrumentam, pie kādiem sabiedrības stabilus cenu piedāvājumus dara zināmus citiem klientiem un veic darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir bijis pieejams cenu piedāvājums. Līdz šāds augstāks slieksnis tiek noteikts, izmantojot minēto deleģēto aktu konkrētam finanšu instrumentam, finanšu instrumentam atbilstošs lielums ir EUR 100 000. 3. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai skaidrotu, kas veido pamatotus komerciālus nosacījumus, lai cenu piedāvājumi būtu publiski pieejami atbilstīgi 17. panta 5. punktam. 19. pants Ieguldījumu sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, pēctirdzniecības informācijas atklāšana attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām un sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem 1. Ieguldījumu sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā ▌, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu, kā arī par laiku, kad tie tikuši noslēgti tik tuvu reālajam laikam, cik tas tehniski ir iespējams. Šo informāciju dara zināmu, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru. 2. Informācija, kas tiek publicēta atbilstīgi 1. punktam, un termiņi, kurā tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 6. pantu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 6. pantu, paredz atliktu ziņošanu attiecībā uz konkrētiem darījumiem ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotām ieguldījumu fondu apliecībām, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, šo iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus regulētiem tirgiem vai daudzpusējām tirdzniecības sistēmām ▌. 3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot pasākumus:
20. pants Ieguldījumu sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, informācijas atklāšana pēc tirdzniecības attiecībā uz obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem 1. Ieguldījumu sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar obligācijām un strukturētiem finanšu produktiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem ir publicēts prospekts, emisijas kvotām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuriem var piemērot klīringu ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu, vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, vai kurus tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu un laiku, kad tie tikuši noslēgti. Šo informāciju dara zināmu, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru. 2. Informācija, kas tiek publicēta atbilstīgi 1. punktam, un termiņi, kurā tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 10. pantu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 10. pantu, paredz atliktu un/vai apkopotu ziņošanu un/vai tiesības nenorādīt darījuma apjomu attiecībā uz konkrētiem darījumiem ar obligācijām, strukturētiem finanšu produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, šo iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un regulētām tirdzniecības sistēmām. 3. Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 41. pantu, precizējot pasākumus:
IV SADAĻA Paziņojumu sniegšana par darījumiem 21. pants Pienākums atbalstīt tirgus integritāti Neskarot to pienākumu piešķiršanu, kas paredz, lai būtu izpildīti noteikumi Regulā (ES) Nr. ../.. [jaunā TIR], EVTI koordinētās kompetentās iestādes atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantam uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbības, lai tādējādi nodrošinātu, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veida, kas veicina tirgus integritāti. 22. pants Pienākums veikt uzskaiti 1. Ieguldījumu sabiedrības vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Direktīvu 2005/60/EK. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem. 2. Regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un regulētās tirdzniecības sistēmas dalībnieki vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem finanšu instrumentu rīkojumiem, kurus tie reklamējuši savās sistēmās. Uzskaita visu informāciju, kas nepieciešama 23. panta 1. un 3. punkta vajadzībām. EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar kompetentās iestādes piekļuvi informācijai atbilstīgi šā punkta nosacījumiem. 23. pants Pienākums ziņot par darījumiem 1. Ieguldījumu sabiedrības, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, sniedz informāciju par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās. Kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 89. pantu nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka arī EVTI un kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem likviditātes ziņā visatbilstošākajā tirgū saņem šo informāciju. 2. Šā panta 1. punkts attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem, ja tos tirgo ārpus tirdzniecības vietas:
3. Ziņojumos it īpaši ietver informāciju par aktīvu veidu, kategoriju, nopirkto un pārdoto instrumentu nosaukumu un skaitu, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenām, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu sabiedrība ir veikusi šo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu sabiedrībā, kuri atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu, un veidu, kādā identificēt attiecīgās ieguldījumu sabiedrības, kā arī norādi, kā noteikt akciju vai tādu parāda instrumentu īso pārdošanu, ko emitējis valsts emitents kā noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2012 3. pantā. Ziņojumos par darījumiem, kas nav veikti regulētā tirgū, daudzpusējas tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā, ietver norādi, ar kuru identificē darījumu veidus atbilstīgi pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar 19. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda arī to, vai darījums objektīvi izmērāmi samazina risku saskaņā ar Direktīvas .. /../EK [jaunā FITD] 59. pantu. 4. Ieguldījumu sabiedrības, kas pārsūta rīkojumus, ietver pārsūtītajā rīkojumā informāciju par aktīvu veidu un kategoriju un visu informāciju, kas nepieciešama 1. un 3. punkta vajadzībām. Ieguldījumu sabiedrības var izvēlēties paziņot par pārsūtīto rīkojumu saskaņā ar 1. punkta prasībām, nevis ietvert norādes to galīgo klientu identificēšanai, kuru vārdā ieguldījumu sabiedrība ir pārsūtījusi šo rīkojumu vai norādes to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu sabiedrībā, kas atbildīgas par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu. 5. Regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas organizētājs ziņo par darījumiem, kas veikti ar to platformā tirgotiem instrumentiem, kurus, izmantojot to sistēmas, veikusi sabiedrība, kurai saskaņā ar 1. un 3. punktu nepiemēro šo regulu. 5.a Ziņojumos ar norādēm klientu identificēšanai, kas jāveic saskaņā ar 3. un 4. pantu, ieguldījumu sabiedrības izmanto juridiskās personas identifikatoru, kas izveidots to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas, un šo identifikatoru veido 20 zīmju burtu un ciparu kods. EVTI izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome. 6. Ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta vai nu pati ieguldījumu sabiedrība, apstiprināta ziņošanas sistēma, kas rīkojas tās vārdā, vai regulētais tirgus vai daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai regulēta tirdzniecības sistēma, kuru sistēmās darījums ir noslēgts. Tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļai, kompetentās iestādes var atzīt par apstiprinātām ziņošanas sistēmām. Ja par darījumiem kompetentai iestādei tieši ziņo regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma, regulēta tirdzniecības sistēma vai apstiprināta ziņošanas sistēma, 1. punktā noteikto ieguldījumu sabiedrības pienākumu var neievērot. Gadījumos, ja par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir ziņots darījumu reģistriem, un šis process ir atzīts par apstiprinātu ziņošanas sistēmu, un ja šie ziņojumi ietver informāciju, kas pieprasīta 1. un 3. punktā, ieskaitot attiecīgos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pārskatu formu un saturu, un 1. punktā noteiktajā termiņā tie sistemātiski tiek nosūtīti attiecīgajai kompetentajai iestādei, 1. punktā noteikto ieguldījumu sabiedrības pienākumu var uzskatīt par izpildītu. 6.a Kompetentās iestādes pārsūta visu saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju vienotai sistēmai, ko nosaka EVTI, lai ziņotu par darījumiem Savienības līmenī. Vienotā sistēma ļauj attiecīgajai kompetentajai iestādei piekļūt visai saskaņā ar šo pantu sniegtajai informācijai. 7. Ja saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 37. panta 8. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta šo informāciju ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien tās nenolemj, ka tās nevēlas saņemt šo informāciju. 8. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:
EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz .. (22). Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. 9. Līdz ..(23) EVTI ziņo Komisijai par šā panta darbību, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt pārskatus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un starp 6.a punktā minēto vienoto sistēmu un kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto darījumu pārskatu saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbību atbilstoši šīs regulas 21. pantam. Komisija var veikt pasākumus jebkuru izmaiņu ierosināšanai, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti tikai 6.a punktā minētajā vienotajā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm ▌. Komisija EVTI ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. 23.a pants Pienākums nodrošināt instrumentu atsauces datus 1. Attiecībā uz instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuri tiek tirgoti daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai regulētā tirdzniecības sistēmā, šīs tirdzniecības vietas ar identifikācijas instrumentu regulāri sniedz EVTI un kompetentajām iestādēm atsauces datus 21. pantā minētajiem darījumu pārskatiem. Šos attiecīgā instrumenta atsauces datus iesniedz EVTI un kompetentajām iestādēm, pirms tiek uzsākta šā instrumenta tirdzniecība. Attiecībā uz citiem instrumentiem EVTI un kompetentās iestādes nodrošina, ka tirdzniecības apvienības un citas līdzīgas iestādes, kas apkopo un izplata instrumentu atsauces datus, nodrošina tās ar attiecīgiem atsauces datiem. 2. Šā panta 1. punktā noteiktās prasības attiecas tikai uz finanšu instrumentiem, kas noteikti 23.panta 2. punktā. Tādējādi tās neattiecas uz citiem instrumentiem. 3. Šā panta 1. punktā minētos instrumentu atsauces datus nepieciešamības gadījumā atjaunina, lai nodrošinātu to atbilstību. 4. Lai kompetentajām iestādēm saskaņā ar 21. pantu ļautu uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbības un nodrošinātu, ka tās darbojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un tā, lai veicinātu tirgus integritāti, EVTI un kompetentās iestādes nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
5. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:
EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ..(24). Komisijai ir deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus. V SADAĻA Atvasinātie finanšu instrumenti 24. pants Pienākums veikt tirdzniecību regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai regulētās tirdzniecības sistēmās 1. Finanšu darījumu partneri, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā, un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst tās 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, veic darījumus, kuri nav ne darījumi ar citiem uzņēmumiem grupas ietvaros, kā noteikts 3. pantā, ne darījumi, uz kuriem attiecas šīs regulas 89. panta pārejas noteikumi, ar citiem šādiem finanšu darījumu partneriem vai šādiem nefinanšu darījumu partneriem, kas atbilst Regulas [..] (ETIR) 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas attiecas uz tādu atvasinātu finanšu instrumentu kategoriju, kuras tirdzniecībai arī piemēro tirdzniecības pienākumu atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 26. pantā un reģistrēta 27. pantā minētajā reģistrā, tikai:
2. Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī 1. punktā minētajiem darījumu partneriem, kuri veic darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas atbilst tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību ar trešo valstu finanšu institūcijām vai citām trešo valstu personām, kurām piemērotu pienākumu nodrošināt klīringu, ja tās būtu reģistrētas ES. Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī trešo valstu personām, uz kurām attiektos pienākums nodrošināt klīringu, ja tās būtu reģistrētas ES, un kuras veic darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas atbilst tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību, ar nosacījumu, ka līgumam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā vai ja šāds pienākums ir nepieciešams vai atbilstīgs, lai tiktu ievēroti visi šīs regulas nosacījumi. EVTI regulāri uzrauga darbības ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas nav deklarēti kā tādi, kas pakļauti 24. panta 1. punkta minētajam pienākumam veikt tirdzniecību, lai noteiktu gadījumus, kad noteikta līgumu kategorija var radīt sistēmisku risku un lai novērstu regulējuma arbitrāžu starp darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību un šādiem darījumiem, uz kuriem minētais pienākums neattiecas. 3. Atvasinātus finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību saskaņā ar 24. panta 1. punktu, var neekskluzīvi un nediskriminējoši tirgot regulētā tirgū vai atļaut tirgot jebkurā tirdzniecības vietā, kā minēts 1. punktā. 4. Saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija var pieņemt lēmumus, kuri nosaka, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka šajā trešajā valstī reģistrēta tirdzniecības vieta atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas tām prasībām, kas minētas šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā attiecībā uz tirdzniecības vietām, un kas rodas no šīs regulas, Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] un Regulas (ES) Nr. ../..[jaunā TIR] un uz ko šajā trešā valstī attiecas efektīva uzraudzība un īstenošana.
5. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, tajos norādot tos 2. punktā minēto līgumu veidus, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā un gadījumus, kad pienākums veikt tirdzniecību ir nepieciešams vai ir atbilstīgs, lai nodrošinātu visu šīs regulas nosacījumu ievērošanu. EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz ..(25). Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. Kad iespējams, šajā punktā minētie regulatīvie tehniskie standarti ir identiski tiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 4. punktu. 25. pants Pienākums nodrošināt klīringu atvasinātiem finanšu instrumentiem, ko tirgo regulētos tirgos Regulēta tirgus organizētājs nodrošina, ka visu darījumu ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas atbilst tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt klīringu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktam, kas noslēgti regulētā tirgū, klīringu veic centrālais darījumu partneris. 26. pants Pienākuma veikt tirdzniecību procedūra 1. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:
EVTI iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu. Pirms regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai EVTI veic sabiedrisko apspriešanos, un attiecīgos gadījumos tā var apspriesties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus. 2. Lai pienākums veikt tirdzniecības stātos spēkā:
3. Izstrādājot 1. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI atvasināto finanšu instrumentu kategoriju vai tās apakškategoriju uzskata par pietiekami likvīdu, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:
EVTI arī nosaka, vai atvasināto finanšu instrumentu kategorija vai tās attiecīgā apakškategorija ir pietiekami likvīda darījumos, kas mazāki par noteiktu apjomu. 4. EVTI pēc saviem ieskatiem atbilstīgi 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc sabiedriskās apspriešanas pabeigšanas identificē un paziņo Komisijai to atvasināto finanšu instrumentu kategorijas vai atsevišķu atvasinātu finanšu instrumentu līgumus, kuriem būtu jāpiemēro pienākums veikt tirdzniecību 24. panta 1. punktā minētajās vietās, bet par kuriem neviens centrālais darījumu partneris vēl nav saņēmis pilnvarojumu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. vai 15. pantam, vai kurus nav atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuri netiek tirgoti 24. panta 1. punktā minētajā vietā. Pēc šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas EVTI var publicēt uzaicinājumu izstrādāt priekšlikumus šo atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecībai 24. panta 1. punktā minētajā vietā. 5. EVTI atbilstīgi 1. punktam iesniedz Komisijai jaunu regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai grozītu, apturētu vai anulētu esošos regulatīvos tehniskos standartus, ja 2. punktā noteiktajos kritērijos vērojamas būtiskas izmaiņas. Pirms iesniegšanas EVTI var konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm. Komisija ir pilnvarota grozīt, apturēt un anulēt spēkā esošos regulatīvos tehniskos standartus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantam. 6. EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, ar ko nosaka šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus.
27. pants Tādu atvasinātu finanšu instrumentu reģistrs, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību EVTI publicē un tās tīmekļa vietnē uztur reģistru, kurā visaptverošā un skaidrā veidā norāda atvasinātos finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību vietās, kas minētas 24. panta 1. punktā, vietās, kurās tos atļauts tirgot vai kurās tie tiek tirgoti, un datumus, no kura šāds pienākums stājas spēkā. VI SADAĻA Nediskriminējošas klīringa pieejas nodrošināšana finanšu instrumentiem 28. pants Nediskriminējošas pieejas nodrošināšana centrālajiem darījumu partneriem 1. Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu, centrālais darījumu partneris pieņem pārvedamus vērtspapīrus un naudas tirgus instrumentus klīringam un veic to, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par pieeju ‐ neatkarīgi no vietas, kurā darījums ir veikts, ja vien šāda pieeja nepārprotami neapdraud centrālā darījumu partnera raitu un pareizu darbību vai finanšu tirgu darbību tādā veidā, kas rada sistēmisku risku. Tam jo īpaši vajadzētu nodrošināt, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tās platformā tirgotiem līgumiem ▌. Šo prasību nepiemēro atvasinātiem finanšu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt pieeju. Centrālam darījumu partnerim piekļuvi tirdzniecības vietai saskaņā ar šo pantu piešķir tikai tad, ja šādai piekļuvei nav nepieciešama sadarbspēja vai tā neapdraud raitu un pareizu tirgu darbību, vai arī neveicina sistēmisko risku. 2. Tirdzniecības vieta oficiāli iesniedz centrālajam darījumu partnerim un tā attiecīgajai kompetentajai iestādei pieprasījumu piekļūt centrālajam darījumu partnerim. 3. Centrālais darījumu partneris rakstisku atbildi tirdzniecības vietai sniedz 12 mēnešu laikā, atļaujot pieeju, ja attiecīgā kompetentā iestāde nav noraidījusi pieeju atbilstīgi 4. punktam, vai noraidot pieeju. Centrālais darījumu partneris lūgumu par pieeju var noraidīt tikai pamatojoties uz visaptverošu riska analīzi un 6. punktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja centrālais darījumu partneris liedz pieeju, tam atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tā kompetentā iestāde. Centrālais darījumu partneris pieeju nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz pieejas pieprasījumu. Visas izmaksas, kas rodas, piemērojot 1.–3. punktu, sedz tā tirdzniecības vieta, kura pieprasa piekļuvi, ja vien tā ar centrālo darījumu partneri nav vienojusies citādi. 4. Centrālā darījumu partnera kompetentā iestāde var liegt tirdzniecības vietas pieeju centrālajam darījumu partnerim tikai tad, ja šāda pieeja apdraudētu raitu vai pareizu finanšu tirgu darbību. Ja kompetentā iestāde uz šā pamata liedz pieeju, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu centrālajam darījumu partnerim un tirdzniecības vietai, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots. 5. Trešā valstī reģistrēta tirdzniecības vieta var pieprasīt piekļuvi Savienībā reģistrētam centrālajam darījumu partnerim tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 24. panta 4. punktam attiecībā uz šo trešo valsti un noteikusi, ka šīs trešās valsts tiesiskā sistēma nodrošina faktisku savstarpēju atzīšanu tirdzniecības vietām, kas apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu ../../ES [jaunā FITD], pieprasīt pieeju centrāliem darījumu partneriem, kas reģistrēti šajā trešā valstī. 6. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:
Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. 28.a pants Pienākums veikt klīringu akcijām un obligācijām, ko tirgo regulētajos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un regulētās tirdzniecības sistēmās Regulētā tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai regulētas tirdzniecības sistēmas dalībnieks nodrošina, ka visiem darījumiem ar akcijām un obligācijām, kas noslēgti regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un regulētā tirdzniecības sistēmā, centrālais darījumu partneris veic klīringu, ja centrālais darījumu partneris piekrīt veikt klīringu attiecīgajam finanšu instrumentam. 29. pants Nediskriminējošas pieejas nodrošināšana tirdzniecības vietai 1. Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu, tirdzniecības vieta nodrošina tirdzniecības datus attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz maksām, kas saistītas ar pieeju pēc lūguma jebkuram atļautam vai Regulā (ES) Nr. 648/2012 atzītam centrālajam darījumu partnerim, kas vēlas veikt klīringu finanšu darījumiem, kuri tiek pabeigti šajā tirdzniecības vietā. Šo prasību nepiemēro atvasinātiem finanšu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt pieeju. 2. Pieprasījumu piekļūt tirdzniecības vietai centrālais darījumu partneris oficiāli iesniedz tirdzniecības vietai un tās tirdzniecības vietas attiecīgajai kompetentajai iestādei. 3. Tirdzniecības vieta centrālajam darījumu partnerim rakstisku atbildi sniedz trīs mēnešu laikā, atļaujot pieeju, ar nosacījumu, ka atbilstoša kompetentā iestāde nav liegusi pieeju atbilstīgi 4. punktam, vai liedzot pieeju. Tirdzniecības vieta lūgumu par pieeju var noraidīt tikai pamatojoties uz visaptverošu riska analīzi un 4. un 6. punktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja tirdzniecības vieta liedz pieeju, tai atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tās kompetentā iestāde. Tirdzniecības vieta pieeju nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz pieejas pieprasījumu. 4. Attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem tirdzniecības vietas kompetentā iestāde var liegt centrālajam darījumu partnerim pieeju tirdzniecības vietai tikai tad, ja šāda pieeja apdraud raitu vai pareizu tirgu darbību.[Gr. 7] 4.a Ja kompetentā iestāde uz šā pamata liedz pieeju, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu tirdzniecības vietai un centrālajam darījumu partnerim, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots. 5. Trešā valstī reģistrēts centrālais darījumu partneris var pieprasīt pieeju Savienībā reģistrētai tirdzniecības vietai ar nosacījumu, ka centrālais darījumu partneris ir atzīts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantam un ar nosacījumu, ka šīs trešās valsts tiesiskais režīms saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 atzītiem centrālajiem darījumu partneriem nodrošina līdzvērtīgu atzīšanu tirdzniecības vietām, kas reģistrētas šajā trešā valstī. 6. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:
Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.[Gr. 8] ▌ VII sadaļa Uzraudzības pasākumi saistībā ar produktu intervencēm un pozīcijām 1. nodaļa Produktu intervence 31. pants EVTI ▌intervences tiesības -1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 2. punktu EVTI sadarbībā ar kompetentajām iestādēm uzrauga ieguldījumu produktus, tostarp strukturētos noguldījumus un finanšu instrumentus, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā, un var aktīvi veikt jaunu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu izpēti, pirms tos tirgo, izplata vai pārdod Savienībā. 1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu un ja pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka apstākļi atbilst 2. un 3. punkta nosacījumiem, EVTI drīkst Savienībā uz laiku aizliegt vai ierobežot:
Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EVTI noteiktie izņēmumi. 2. EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja īstenojas visi šie nosacījumi:
Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, EVTI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms ieguldījumu produkts vai finanšu instruments tiek tirgots vai pārdots klientiem. 3. Veicot pasākumus atbilstīgi šim pantam, EVTI ņem vērā, lai:
Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 32. pantam, EVTI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 33. pantā paredzēto atzinumu. 4. Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EVTI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību. 4.a Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI paziņo par nodomu aizliegt vai ierobežot ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, ja noteiktā termiņā netiek veiktas konkrētas izmaiņas šā ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta pazīmēs. 5. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim punktam. Paziņojumā norāda sīku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā. 6. EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis šis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. 7. Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē par jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde. 8. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas EVTI jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi ieguldītāju aizsardzībai vai finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam. Ar šiem deleģētajiem aktiem nodrošina to, ka EVTI attiecīgā gadījumā var rīkoties piesardzības nolūkos un tai pirms pasākumu veikšanas nav jānogaida, līdz produkts vai finanšu instruments tiek tirgots vai ir uzsākts noteikts darbības veids vai prakse. 32. pants Kompetento iestāžu īstenotas produktu intervences -1. Kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu produktus, tostarp strukturētos depozītus un finanšu instrumentus, kurus tirgo, izplata vai pārdod attiecīgajā dalībvalstī vai no tās, un tās var aktīvi veikt jaunu ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu izpēti, pirms tos tirgo, izplata vai pārdod attiecīgajā dalībvalstī vai no tās. Īpašu uzmanību pievērš finanšu instrumentiem, kas piedāvā preču indeksa replikācijas. 1. Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot:
2. Kompetentā iestāde var veikt 1. punktā noteikto darbību, ja tai ir pamatots pierādījums, ka:
Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kompetentā iestāde var piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu tirgo, izplata vai pārdod klientiem. Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetentas iestādes noteiktie izņēmumi. 2.a Pirms aizlieguma vai ierobežojuma piemērošanas saskaņā ar 1. punktu kompetentā iestāde paziņo par nodomu aizliegt vai ierobežot ieguldījumu produktu vai finanšu instrumentu, ja noteiktā termiņā netiek veiktas konkrētas izmaiņas šā ieguldījumu produkta vai finanšu instrumenta pazīmēs. 3. Kompetentā iestāde nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu atbilstoši šim pantam, ja vismaz mēnesi pirms šāda pasākuma veikšanas tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušas iestādes, detalizēti paziņojusi visām citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EVTI:
3.a Ja laiks, kas nepieciešams, lai apspriestos saskaņā ar 2.d punktu un viena mēneša termiņš, kas paredzēts 3. punktā, var radīt neatgriezenisku kaitējumu patērētājiem, kompetentā iestāde var uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar šo pantu. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nekavējoties informē visas pārējās iestādes un EVTI par veikto rīcību. 4. Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Paziņojumā norāda detalizētu informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apstiprina katru no 1. punkta nosacījumiem. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai darbībām, kas tiek veiktas pēc paziņojuma publicēšanas. 5. Kompetentā iestāde var atsaukt aizliegumu vai ierobežojumu, ja 1. punkta nosacījumus vairs nepiemēro. 6. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi ieguldītāju aizsardzībai vai finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, vai Eiropas Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam. 33. pants EVTI veiktā koordinācija 1. EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 32. pantam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI nodrošina, lai kompetentās iestādes pieņemtais pasākums būtu pamatots un proporcionāls un lai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju. 2. Pēc tam, kad atbilstīgi 32. pantam ir saņemts paziņojums par pasākumu, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, EVTI pieņem atzinumu par to, vai tā uzskata, ka aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un proporcionāls. Ja EVTI uzskata, ka citas kompetentās iestādes pieņemtais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē. 3. Ja kompetentā iestāde iesaka pieņemt vai pieņem pasākumu pretēji EVTI pieņemtam atzinumam, kas izteikts atbilstīgi 2. punktam, vai atsakās veikt pasākumu pretēji EVTI atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā skaidrojot savas rīcības iemeslus. 2. nodaļa Viedokļi 34. pants EVTI veikto pasākumu, kurus valstis veic savu pozīciju pārvaldīšanai, un pozīciju limitu koordinēšana 1. EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 71. panta 2. punkta i) apakšpunktam un 72. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI nodrošina, lai kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju attiecībā uz to, kad šīs pilnvaras tiek izmantotas, piemēroto pasākumu veidu un jomu, kā arī pasākumu ilgumu un izpildes termiņu ievērošanu. 2. Pēc paziņojuma par pasākuma piemērošanu atbilstīgi Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 83. panta 5. punktam EVTI reģistrē šo pasākumu un tā piemērošanas iemeslus. Saistībā ar pasākumiem, ko piemēro atbilstīgi Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 72. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktam, tā savā tīmekļa vietnē publicē un uztur datubāzi ar spēkā esošo pasākumu kopsavilkumiem, tostarp informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamiem finanšu instrumentiem, kvantitatīviem pasākumiem vai kvantitatīvi izteiktiem sliekšņiem, piemēram, maksimālo tīro pozīciju, ko personas drīkst izveidot vai turēt noteikta laika periodā līdz limita sasniegšanai, jebkurus ar pasākumiem saistītus izņēmumus un to iemeslus. 35. pants EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras 1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu, ja ir izpildīts viensšā panta2. punktā minētais nosacījums, EVTI veic vienu vai vairākus šādus pasākumus: [Gr. 2]
2. EVTI var pieņemt lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem: [Gr. 9]
Pasākumus saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem pieņem pēc konsultēšanās ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009. 3. Veicot šā panta 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā to, kādā mērā šie pasākumi:
4. Pirms pieņemt lēmumu par šā panta 1. punktā noteikta pasākuma pieņemšanu vai atjaunošanu, EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes par ieteikto pasākumu. Šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta pieprasījuma gadījumā paziņojumā ietver tās personas vai personu identitāti, kurām tas bija adresēts, un tā iemeslus un informāciju par to. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā pasākuma gadījumā paziņojumā ietver informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo tīro pozīciju, kuru attiecīgā persona vai personu kategorija var izveidot vai turēt noteiktā laika periodā, un pasākuma iemeslus. 5. Informāciju sniedz ne vēlāk kā 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā vai atjaunošanas. Izņēmuma gadījumos EVTI var sniegt informāciju mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš. 6. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par jebkādu lēmumu noteikt vai atjaunot kādu šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu. Paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu vai personu kategoriju, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo tīro pozīciju, kuru attiecīgā persona vai personu kategorija var izveidot vai turēt noteiktā laika periodā, un pasākuma iemeslus. 7. Pasākums stājas spēkā, kad tiek publicēts paziņojums, vai paziņojumā norādītā laikā, kas ir pēc publicēšanas, un to piemēro tikai attiecībā uz darījumu, kurā iesaistās pēc pasākuma stāšanās spēkā. 8 EVTI pārskata 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pasākumu atjaunošanai piemēro 2.–8. punktu. 9. Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko kompetentā iestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 72. panta 1. punkta f), g) un ha) apakšpunktu. 10. Izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 41. pantam, Komisija pieņem pasākumus, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kas EVTI jāņem vērā, nosakot, kad rodas draudi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei, tostarp attiecībā uz fizisku preču piegādes nosacījumiem, vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam. Nosakot šos kritērijus un faktorus, ņem vērā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 59. panta 3. punktu, un nošķir situācijas, kurās EVTI rīkojas tāpēc, ka kompetentā iestāde to nav darījusi, un situācijas, kurās EVTI novērš papildu risku, kuru kompetentā iestāde nespēj novērst saskaņā ar Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] 72. panta 1. punkta f), g) un ha) apakšpunktu. VIII SADAĻA Pakalpojumi vai darbības, ko sniedz vai ko veic trešo valstu sabiedrības, neveidojot filiāles 36. pants Vispārēji noteikumi 1 Trešās valsts sabiedrība var sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības Savienībā reģistrētiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] II pielikuma I iedaļas nozīmē, neveidojot filiāli tikai tad, ja tā ir reģistrēta trešo valstu sabiedrību reģistrā, ko atbilstīgi 37. pantam veido EVTI. 2. EVTI reģistrē trešās valsts sabiedrību, kas ir pieteikusies sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības Savienībā atbilstīgi šā panta 1. punktam tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
2.a Ja trešās valsts sabiedrība ir reģistrēta saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis trešo valstu sabiedrībām neievieš papildu prasības saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula vai Direktīva ../../ES [jaunā FITD]. 3. Šā panta 1. punktā minētā trešās valsts sabiedrība iesniedz pieteikumu EVTI pēc tam, kad Komisija pieņēmusi 37. pantā noteikto lēmumu, nosakot, ka juridiskais un uzraudzības regulējums trešā valstī, kurā darboties atļauts trešās valsts sabiedrībai, ir līdzvērtīgs 37. panta 1. punktā minētajām prasībām. Trešās valsts sabiedrība, kas iesniedz pieteikumu EVTI, tajā norāda visu informāciju, kas uzskatāma par nepieciešamu tās reģistrēšanai. EVTI 30 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram trešās valsts sabiedrībai, kas to iesniedz, jānodrošina papildu informācija. Reģistrācijas lēmumu pamato ar šā panta 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem. EVTI 180 darba dienu laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, kas nav Savienības sabiedrība, nosūtot pilnīgi pamatotu paskaidrojumu par to, vai reģistrācija ir apstiprināta vai noraidīta. 4. Trešo valstu sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo pantu, pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas informē Savienībā reģistrētus klientus, ka tām nav atļauts sniegt pakalpojumus citiem klientiem, kā vien atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas ../../ES [jaunā FITD] II pielikuma I iedaļas nozīmē, un ka tām nepiemēro Savienības uzraudzību. Tās norāda tās kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par uzraudzību trešā valstī. Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstiski un nepārprotamā veidā. Savienībā reģistrētas personas var saņemt ieguldījumu pakalpojumus, ko sniedz trešās valsts sabiedrība, kas nav reģistrēta atbilstīgi šā panta 1. punktam, tikai un vienīgi pēc pašu iniciatīvas. Fiziskas personas iniciatīva nedod tiesības trešās valsts sabiedrībai tirgot jaunas ieguldījumu produktu kategorijas vai sniegt ieguldījumu pakalpojumus šai personai. 5. Trešo valstu sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, pirms jebkādu pakalpojumu sniegšanas vai jebkādu darbību veikšanas saistībā ar Savienībā reģistrētu klientu, piedāvā jebkādus strīdus attiecībā uz šiem pakalpojumiem vai darbībām nodot dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas jurisdikcijā. 6. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nosaka informāciju, kādu trešās valsts sabiedrība, kas iesniedz pieteikumu, sniedz EVTI savā reģistrācijas pieteikumā atbilstīgi šā panta 3. punktam, un kas nosaka atbilstīgi 4. punktam iesniedzamās informācijas formātu. EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [..](29). Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā. 37. pants Atbilstības lēmums 1. Komisija pieņem lēmumu attiecībā uz trešo valsti saskaņā ar 42. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosakot, ka tiesiskajiem un uzraudzības pasākumiem šajā trešajā valstī jānodrošina, lai trešā valstī reģistrēts uzņēmums atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā, Direktīvā 2006/49/EK un Direktīvā Nr. ../../ES [FITD] prasībām un šīs regulas un minēto direktīvu īstenošanas pasākumu prasībām.
Komisijas lēmums saskaņā ar šo punktu var attiekties uz vienu vai vairākām ieguldījumu sabiedrību vai tirgus organizētāju kategorijām. Trešās valsts uzņēmums var tikt reģistrēts saskaņā ar 36. pantu, ja tas ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas Komisijas lēmums. 2. EVTI izveido sadarbības sistēmas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais un uzraudzības regulējums saskaņā ar šā panta 1. punktu ir atzīts par atbilstīgu. Šādas vienošanās nosaka vismaz:
38. pants Reģistrs EVTI reģistrē trešo valstu sabiedrības, kuras nav Savienības sabiedrības un kurām atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības Savienībā atbilstīgi 36. pantam. Reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē, un tajā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, ko trešo valstu sabiedrībām ir atļauts veikt vai sniegt, un atsauce uz kompetento iestādi, kas ir atbildīga par to uzraudzību trešā valstī. 39. pants Reģistrācijas anulēšana 1. ▌EVTI anulē trešās valsts sabiedrības reģistrāciju saskaņā ar 38. pantu izveidotajā reģistrā, ja:
3. EVTI nekavējoši informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas pieņemts atbilstīgi šā panta 1. punktam, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē. 4. Komisija izvērtē, vai nosacījumi, atbilstīgi kuriem ir pieņemts 37. panta 1. punktā paredzētais lēmums, turpina pastāvēt saistībā ar konkrēto trešo valsti. IX SADAĻA DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI 1. nodaļa Deleģētie akti 40. pants Deleģētie akti Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 41. pantu attiecībā uz 2. panta 3. punktu, 4. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 2. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 7. punktu, 14. panta 5. un 6. punktu, 16. panta 3. punktu, 18. panta 2. un 3. punktu, 19. panta 3. punktu, 20. panta 3. punktu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 3. punktu, 31. panta 8. punktu, 32. panta 6. punktu un 35. panta 10. punktu ▌. 41. pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Pilnvaras ▌pieņemt 2. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 7. punkta, 14. panta 5. un 6. punktā, 16. panta 3. punktā, 18. panta 2. un 3. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 3. punktā, 31. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā un 35. panta 10. punktā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot ar 41. panta 1. punktā noteikto dienu. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 2. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 6. panta 2. punktā, 8. panta 4. punktā, 10. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, 12. panta 2. punktā, 13. panta 7. punkta, 14. panta 5. un 6. punktā, 16. panta 3. punktā, 18. panta 2. un 3. punktā, 19. panta 3. punktā, 20. panta 3. punktā, 28. panta 6. punktā, 29. panta 6. punktā, 30. panta 3. punktā, 31. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā un 35. panta 10. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā ar X. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem. 2. nodaļa Īstenošanas akti 42. pants Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu ▌. X SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 43. pants Ziņojumi un pārskatīšana 1. Līdz .. (30) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par atbilstīgi 3.–▌12. pantam izveidoto pārredzamības pienākumu praktisko ietekmi, jo īpaši par to piemērošanu un pastāvīgo piemērotību atkāpēm no pirmstirdzniecības pārredzamības pienākuma, kas noteiktas atbilstīgi 3. panta 2. punktam, 4. panta 2. un 3. punktam un 8. pantam. 2. Līdz ...(31) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 23. panta darbību, tostarp par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto darījumu pārskatu saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbību atbilstoši 23. panta 1. punktam. Komisija var izteikt piemērotus ierosinājumus, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti EVTI norādītā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm, kas ļautu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piekļūt visai informācijai, kura paziņota saskaņā ar šo pantu saistībā ar šo regulu un Direktīvu ../../ES [jaunā FITD] un lai atklātu iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../.. [TIR]. 2.a Līdz ...(32) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par iespēju izstrādāt Eiropas labāko pieprasījumu un piedāvājumu sistēmu cenu piedāvājumu konsolidēšanai un par to, vai tas varētu būt piemērots komerciāls risinājums, lai samazinātu informācijas asimetriju starp tirgus dalībniekiem, kā arī vai tas varētu kļūt par instrumentu regulatoriem, lai labāk uzraudzītu cenu piedāvāšanas darbības tirdzniecības vietās. Līdz ..(33) Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par standartizētu ārpusbiržas atvasināto finanšu līgumu tirdzniecības pārvietošanas gaitu uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām atbilstīgi 22. un 24. pantam. 44. pants Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012 Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:" Darījumu reģistrs nosūta šos datus kompetentajām iestādēm atbilstīgi Regulas (ES) Nr. ../.. [FITR]1 23. panta prasībām. 1 OV L … "45. pants Pārejas noteikumi Trešo valstu sabiedrības var turpināt sniegt pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs atbilstoši šo valstu režīmiem ne ilgāk kā vienu gadu pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo trešo valsti saskaņā ar Direktīvas .../.../ES [jaunā FITD] 41. panta 3. punktu. ▌ 46. pants Stāšanās spēkā un piemērošana Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula stājas spēkā ..(34)*, izņemot 2. panta 3. punktu, 4. panta 3. punktu, 6. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 2. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 7. punktu, 14. panta 5. un 6. punktu, 16. panta 3. punktu, 18. panta 2. un 3. punktu, 19. panta 3. punktu, 20. panta 3. punktu, 23. panta 8. punktu, 24. panta 5. punktu, 26. pantu, 28. panta 6. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 3. punktu, 31., 32., 33., 34. un 35. pantu, kas stājas spēkā uzreiz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. .., Eiropas Parlamenta vārdā – priekšsēdētājs Padomes vārdā – priekšsēdētājs
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2012. gada prioritāšu īstenošana |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai (1), – ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmes secinājumus, – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 2. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(2), – ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(3), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(4), – ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(5), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(6), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(7), – ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par rādītāju kopsavilkumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzībai ‐ sākotnēji plānotā struktūra(8), – ņemot vērā I pielikumu Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta sanāksmes secinājumiem “Euro plus” ‐ labāka ekonomikas politikas koordinācija konkurētspējai un konverģencei“(9), – ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815), – ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 15. februāra rezolūciju par ieguldījumu 2012. gada izaugsmes pētījumā(10), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu īstenošanu dalībvalstīs, kuru valūta ir euro(11), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Austrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Austrijas stabilitātes programmu 2011.–2016. gadam(12), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Beļģijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Beļģijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(13), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Bulgārijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Bulgārijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(14), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Kipras 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Kipras stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(15), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Čehijas Republikas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Čehijas Republikas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(16), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Dānijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Dānijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(17), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Igaunijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Igaunijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(18), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Somijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Somijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(19), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Francijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Francijas stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam(20), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Vācijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Vācijas stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam(21), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Grieķijas 2012. gada valsts reformu programmu(22), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Ungārijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Ungārijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(23), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Īrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Īrijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(24), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Itālijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(25), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Latvijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(26), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Lietuvas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Lietuvas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(27), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Luksemburgas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Luksemburgas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(28), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Maltas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(29), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Nīderlandes 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(30), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Polijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(31), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Portugāles 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Portugāles stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam(32), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Rumānijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(33), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Slovākijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(34), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Slovēnijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(35), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Spānijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam(36), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Zviedrijas 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Zviedrijas konverģences programmu 2012.–2015. gadam(37), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. jūlija Ieteikumu par Apvienotās Karalistes 2012. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Apvienotās Karalistes konverģences programmu 2012.–2017. gadam(38), – ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūciju “Akts par vienoto tirgu ‐ turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai”(39), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem(40), – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Budžeta komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0312/2012), A. tā kā ekonomikas, sociālā, finanšu un valstu parādu krīze vēl nav beigusies; B. tā kā pašreizējā ekonomiskā situācija ir pierādījusi, ka ir stingrāk jākoordinē dalībvalstu makroekonomikas un budžeta politikas nostādnes, lai panāktu integrētāku un līdzsvarotāku ekonomikas savienību; C. tā kā joprojām pastāv ekonomiskā nenoteiktība un tā kā 2010. gadā dalībvalstis apņēmās sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai ekonomikas izaugsmei, tā kā ES tomēr nedara pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus paredzētajā termiņā, jo kopējie dalībvalstu noteiktie mērķi ir pārāk zemi un gandrīz visās izvirzīto mērķu jomās veiktie pasākumi nav panākuši būtisku progresu, kas jo īpaši attiecas uz energoefektivitāti, nodarbinātību, nabadzības samazināšanu un pētniecību un izstrādi; D. tā kā Eiropas pusgada programmu beidzot kodificēja 2011. gada 16. novembra Regulā (ES) Nr. 1175/2011 (C. Wortmann-Kool ziņojums), un kā vienam no ekonomikas un pārvaldības likumu paketes stūrakmeņiem tai ir lielā nozīme, lai Savienība veiktu turpmākus pasākumus Ekonomikas un monetārās savienības izveides (EMS) pabeigšanā; E. tā kā krīze un konkurētspējas atšķirības, kas turpina pieaugt kopš eiro ieviešanas, ir saasinājušas vajadzību pastiprināt ekonomikas un nodarbinātības politikas nostādņu koordināciju un uzlabot darbību budžeta jomā; F. tā kā šī ir pirmā reize, kad tiek pilnībā īstenots Eiropas pusgads, un tā kā ir jāmācās no gūtās pieredzes, lai pilnībā izmantotu tā potenciālu; G. tā kā Eiropadome ir stingri apņēmusies visos ES pārvaldības līmeņos izmantot visas sviras, instrumentus un politikas nostādnes, lai, pieņemot “Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, stimulētu gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu izaugsmi, kurā efektīvi izmanto resursus un rada darbvietas; H. tā kā Eiropadomes 2012. gada 30. janvāra secinājumos izklāstīts: “Izaugsme un nodarbinātība atjaunosies vienīgi tad, ja mēs izvērsīsim konsekventu un visaptverošu pieeju, apvienojot saprātīgu fiskālo konsolidāciju, vienlaikus turpinot ieguldīt nākotnes izaugsmē, izsvērtu makroekonomikas politiku un aktīvu nodarbinātības stratēģiju, saglabājot sociālo kohēziju”, un ta kā ES būtu jāatbalsta dalībvalstis dinamiskas vides veidošanā ekonomikas izaugsmes un labklājības nodrošināšanai, izstrādājot noturīgu politiku; I. tā kā Eiropas Parlaments 2012. gada 15. februāra rezolūcijā par nodarbinātības un sociālajiem aspektiem 2012. gada izaugsmes pētījumā(41) prasīja Padomei pamatnostādnēs 2012. gada Eiropas pusgadam iekļaut šādas prioritātes: nodrošināt saskanību un palielināt centienus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu panākšanai, lai atbalstītu noturīgu darba vietu radīšanu, izdarot ieguldījumus un reformējot nodokļus, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti un nosacījumus nodarbināto iesaistīšanai uzņēmuma pārvaldībā, lai risinātu jauniešu bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju grupām, kurām nav piekļuves darba tirgum vai kurām tā ir ierobežota, kā arī lai uzlabotu demokrātisko leģitimitāti, atbildību un atbildību par politikas īstenošanu; J. tā kā Eiropas pusgads kļuvis nozīmīgāks un šajā procesā tagad iekļauti daudzkārtīgi dokumenti un pakārtoti dokumenti, kas jāiesniedz dalībvalstīm (valsts reformu programmas, stabilitātes un konverģences programmas, valstu ziņojumi par situāciju sociālajā jomā un valstu darba plāni), un tā kā šajos dokumentos ir nepieciešams apskatīt arvien lielāku skaitu mērķu; tā kā šādu dokumentu skaits un to savstarpēja pārklāšanās mazina Eiropas pusgada procesa pārredzamību un saskanību; tā kā dalībvalstu iesniegto dokumentu kvalitāte un ieinteresēto pušu un valstu parlamentu iesaistīšanas līmenis to sagatavošanā ievērojami atšķiras; K. tā kā no 2008. gada līdz 2012. gada vidum 27 dalībvalstu ES bezdarba līmenis palielinājies no 7 % līdz 10,4 %, kas nozīmē, ka apmēram 25 miljoni cilvēku ir bez darba; L. tā kā visā ES vairāk nekā viena piektdaļa gados jaunu cilvēku ir bezdarbnieki (22 %), dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarbam sasniedzot pat 50 %; M. tā kā 8,3 miljoni eiropiešu, kas jaunāki par 25 gadiem, nestrādā. nestudē un neapgūst profesiju, un tā kā šie skaitļi turpina palielināties; N. tā kā 27 dalībvalstu ES vairāk nekā 115 miljoni cilvēku ir pakļauti sociālās atstumtības riskam un tos apdraud nabadzība, tie ir materiāli nenodrošināti vai dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti; O. tā kā patlaban nepieciešamība pēc vienotā tirgus ir lielāka nekā jebkad agrāk, jo tas var kalpot kā līdzeklis Eiropas ekonomikas atjaunošanai, piedāvājot konkrētus risinājumus krīzes novēršanai, sekmējot konkurētspēju un saglabājot sociālo labklājību, 1. atzinīgi vērtē Padomes katrai valstij sniegtos īpašos ieteikumus eurozonai; atgādina, ka saistībā ar jaunā ekonomikas un pārvaldības tiesību aktu kopuma īstenošanu šajos ieteikumos pirmo reizi ir iekļauts visas eurozonas makroekonomikas scenārijs, un norāda, ka tie ir detalizētāki nekā iepriekš; uzskata, ka ieteikumu izstrādē vēl nav sasniegts viss potenciāls; 2. norāda, ka Eiropas pusgads, kurā ietverta gan budžeta un makroekonomikas politikas nostādņu daudzpusēja uzraudzība, gan stratēģijā “Eiropa 2020” ietvertā Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, ir pareizais satvars, ar ko nodrošina efektīvu ekonomikas pārvaldību eurozonas dalībvalstīs, kuras vieno kopīga atbildība; 3. pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs valstu parlamenti, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība netika iesaistīti Eiropas pusgada procesā; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt to, ka procesam tiek piešķirta demokrātiskāka leģitimitāte, iesaistot tajā valstu parlamentus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību; 4. mudina Komisiju, sniedzot dalībvalstīm ieteikumus, neizmantot visiem vienādu pieeju un nodrošināt to, ka šādi ieteikumi tiek izstrādāti, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētas vajadzības; 5. atgādina, ka eurozonas kontekstā Eiropas pusgads pieļauj vajadzīgo ex ante uzraudzību un koordināciju gan attiecībā uz budžeta projekta plānu apmaiņu, gan uz visu lielo ekonomikas politikas reformēšanas plānu iepriekšēju apspriešanu, ļaujot samazināt un/vai novērst jebkādu valstu pasākumu radīto iespējamo negatīvo ietekmi uz citām valstīm vai uz visu eurozonu; 6. atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus un uzskata, ka tie ir pakāpeniski jāuzlabo, lai panāktu valsts finanšu stabilitāti un ilgtspējību, samazinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību un sekmētu konkurētspēju, kas nodrošinās lielāku izaugsmi un nodarbinātību; uzsver, ka ir vajadzīga īstena saskaņotība gan dažādu dalībvalstu ieteikumos, gan starp tiem, ir labāk jāizmanto makroekonomisko rādītāju kopsavilkums un jāņem vērā atsevišķu dalībvalstu ekonomikas politikas radītā negatīvā ietekme; 7. norāda uz Komisijas neatlaidīgo prasību veikt strukturālas reformas, kas sekmētu izaugsmi un konkurētspēju un ļautu ES nopietni ķerties pie krīzes pārvarēšanas, lai atgūtu vadību pasaules ekonomikā; stingri atbalsta Komisijas centienus novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību eurozonā; aicina Komisiju darīt vairāk; 8. sagaida, ka 2012. gada rudenī Komisija iesniegs speciālu pētījumu par savstarpējām saistībām starp deficītu un pārpalikumu eurozonā; 9. atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība ir pievērsta resursu efektivitātes programmām, kurām ir ievērojams potenciāls nodarbinātības jomā, vienlaikus uzlabojot vides stāvokli, radot ilgtspējīgas darbvietas un gūstot skaidru peļņu gan no publiskiem, gan no privātiem finanšu ieguldījumiem; 10. norāda, ka vairums strukturālo reformu tiek veiktas tikai dažās jomās, tādās kā darba tirgi (ietverot algu noteikšanu), nodokļu sistēma, banku nozare, pensiju sistēma, pakalpojumu nozare (atceļot nepamatotus ierobežojumus regulētai tirdzniecībai un profesijām), atsevišķu rūpniecības nozaru liberalizēšana, publisko izdevumu efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, birokrātijas samazināšana, nevajadzīgu valsts pārvaldes līmeņu likvidēšana, nodokļu nemaksāšanas apkarošana un hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgu reformas; atzīst, ka vēl ir daudz darāmā, un uzskata, ka ir izveidoti pareizi pamati un ka joprojām iespējams veikt uzlabojumus; 11. pauž bažas par to, ka dalībvalstīm ar finansiālās palīdzības programmu nav sniegti ieteikumi attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem; aicina Komisiju izvērtēt ekonomikas pielāgojuma programmas ietekmi uz panākumiem stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto galveno mērķu sasniegšanā un ierosināt tās grozījumus, lai pielāgotu korekcijas programmu stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem; 12. norāda, ka Komisija ir likusi uzsvaru uz darba tirgus reformām, lai palielinātu konkurētspēju eurozonā; uzskata, ka algu palielinājums ir jāsaskaņo ar produktivitāti; tāpat arī atbalsta Komisijas konsekvento pārliecību par to, cik svarīga ilgtermiņā ir pensiju sistēmu ilgtspējība; 13. aicina Komisiju sniegt precīzākus, pilnīgākus un saskaņotākus ieteikumus un arī turpmāk uzraudzīt iepriekš sniegto ieteikumu izpildi, tostarp, sniedzot sīkākus paskaidrojumus un vērtējumus gadījumos, ja Komisija uzskata, ka attiecīgā valsts tikai daļēji ir izpildījusi sniegtos ieteikumus, un pilnībā ņemt vērā katras dalībvalsts atšķirīgo ekonomisko un sociālo situāciju; uzskata, ka Komisijai ir jāsniedz dalībvalstīm ieteikumi par to, kā mazināt savas valsts iekšpolitikas radīto negatīvo ietekmi un sekmēt to, ka citās dalībvalstīs tiek panākta atbilstība noteikumiem; 14. norāda, ka katrai valstij paredzētajos šā gada ieteikumos Komisija mudina virkni dalībvalstu pārstrukturēt algu noteikšanas valsts sistēmas un/vai samazināt algu līmeņus valstī; uzsver, ka sociālo partneru autonomija ir izšķirošs elements ikvienā labi funkcionējošā dara tirgū, kas pienācīgi jāņem vērā; 15. atkārtoti norāda, ka Komisijai ir vienreizēja iespēja izstrādāt īsteni detalizētu Eiropas makroekonomikas plānu, ar kuru var veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu, un mudina Komisiju dot iespēju pielāgot konkrētus ieteikumus, ja izrādās, ka tie nav piemēroti noteikto mērķu sasniegšanai; uzskata ‐ lai īstenotu šādu plānu, Komisijai ir jāierosina izmantot Eiropas līdzekļus pēc iespējas efektīvāk un jāmēģina atrast veidus, kā tos pielāgot pašreizējām ES vajadzībām, kam vajadzīgs pietiekams finansējums; 16. lai palielinātu procesa efektivitāti, uzsver nepieciešamību labāk saskaņot gada izaugsmes pētījuma (kurš attiecas uz visām 27 ES valstīm) un ar sešu tiesību aktu kopumu ieviestā ātrās reaģēšanas mehānisma ziņojuma (kurš attiecas tikai uz konkrētām dalībvalstīm) publiskošanas laiku; 17. uzsver to, ka gada izaugsmes pētījuma pamatā ir Komisijas rudenī sagatavotās prognozes; tādēļ uzsver, ka ir jāņem vērā iespējamās kļūdas prognozēs, jo šīs kļūdas var ietekmēt to, kādus budžeta pielāgojumus prasa veikt dalībvalstij; 18. norāda, ka strukturālās reformas var sniegt rezultātus tikai vidējā termiņā vai ilgtermiņā, un ar tām nevar novērst aizvien lielāku ekonomikas lejupslīdi, kas pašlaik notiek Eiropas Savienībā; 19. aicina Komisiju iekļaut Eiropas pusgadā stratēģiju “Eiropa 2020” un nodrošināt, ka tā tiek labāk atspoguļota katrai valstij izstrādātajos konkrētajos ieteikumos, piemēram, politikas nostādnēs par jauniešu bezdarba novēršanu un nabadzības apkarošanu; norāda, ka daudzas valstis guvušas tikai nelielus vai vispār nekādus panākumus stratēģijas “Eiropa 2020” sociālo un vides mērķu sasniegšanā, un līdz ar to ES kopumā ir aizkavējusies stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā; 20. atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada 27. jūnija svarīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir pastiprināt cīņu pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka pastiprināti centieni šajā jomā ‐ gan valstu, gan ES līmenī, gan attiecībās ar trešām valstīm ‐ ir jāiekļauj kā būtisks elements programmās, kuru mērķis ir publisko finanšu konsolidācija; prasa, lai šo spēcīgāko apņēmību, par kuru liecina minētā iniciatīva, pilnībā ieviestu dzīvē, turpmāk izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, un skaidri atspoguļotu turpmākajā darbā saistībā ar Eiropas pusgadu; 21. mudina dalībvalstis stingri ievērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, kas mainīti ar sešu tiesību aktu kopumu par ekonomikas pārvaldību, cenšoties panākt diferencētu, uz izaugsmi orientētu fiskālo konsolidāciju, ņemot vērā konkrētos valsts apstākļus, un elastīgāk izmantot valsts finanšu līdzekļus, kā arī nodrošināt, ka Eiropas ekonomika kļūst ilgtspējīgāka un samazinās banku nozares spiediens; ir stingri pārliecināts, ka jānostiprina fiskālās disciplīnas ilgtspējība un fiskālās iestādes gan valstu, gan vietējā mērogā un ka valsts izdevumi jānovirza ilgtermiņa ieguldījumiem, kas veicinās ilgtspējīgu izaugsmi; aicina dalībvalstis izvairīties no nevēlama domino efekta, veicinot to, ka citas dalībvalstis ievēro noteikumus, jo īpaši savu politikas nostādņu izstrādē pienācīgi ņemot vērā citām dalībvalstīm sniegtos ieteikumus; 22. atzinīgi vērtē pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru izbeigšanu vairākās dalībvalstīs; cer, ka tuvākajā laikā tiks izbeigts vēl vairāk procedūru; mudina visus politiskos vadītājus turpināt šos centienus un ievērot savu apņemšanos, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā makroekonomikas kontekstu; 23. atzīst, ka iepriekšējos gados visiem Eiropas iedzīvotājiem bija jāsaskaras ar ārkārtīgi lielām prasībām; 24. mudina visas iesaistītās puses nekavējoties vienoties par divu leģislatīvo aktu kopumu budžeta uzraudzības jomā, ar kuriem papildināt pašreizējos tiesību aktus, kas pieņemti koplēmuma procedūrā; 25. prasa, lai puses, kuras piedalījās Padomes lēmumu pieņemšanas procesā, nesāktu attiecīgos lēmumus apšaubīt neilgi pēc to pieņemšanas; 26. atzinīgi vērtē dialogu par ekonomikas jautājumiem starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu pārstāvjiem; uzsver šā dialoga nozīmi nolūkā panākt, ka Eiropas pusgada programma pilnībā darbojas un tiek sasniegts visiem iesaistītajiem dalībniekiem vajadzīgais demokrātiskas pārskatatbildības līmenis; atkārto savu apņemšanos turpināt šos dialogus, kam jākļūst par svarīgu elementu pastiprinātās Eiropas mēroga diskusijās par ekonomikas un sociālās jomas prioritātēm un instrumentiem; uzskata, ka dialogi par ekonomikas jautājumiem ir starpposma mērķis, kas sasniegts ceļā uz demokrātisku pārskatatbildību saistībā ar ekonomikas politikas uzraudzību un koordināciju ekonomikas un monetārajā savienībā; 27. ar bažām konstatē, ka, pieņemot svarīgus lēmumus ekonomikas jomā saistībā ar krīzi, Eiropas Parlaments pastāvīgi tiek atbīdīts malā, un uzskata, ka Parlaments ir jāiesaista, lai nodrošinātu leģitimitāti lēmumiem, kas ietekmē visus iedzīvotājus; 28. uzskata, ka ir būtiski palielināt Eiropas pusgada leģitimitāti un novērst atlikušās juridiskās neskaidrības, kas var turpmāk radīt nesaskaņas starp iestādēm, tostarp saistībā ar kompetenču un atbildības pārklāšanos un dublēšanos, mazināt skaidrību un palielināt ES iestāžu sistēmas sarežģītību; 29. pauž nožēlu par to, ka parlamentārai kontrolei šajā procesā ir tikai minimāla nozīme, un uzsver, ka Eiropas pusgads nekādā veidā nedrīkst traucēt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu prerogatīvām; 30. aicina Komisiju ziņot par panākto progresu attiecībā uz Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūcijā par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu pausto aicinājumu Komisijai lūgt pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus iesniegt ikgadēju ēnu ziņojumu par dalībvalstu progresu pamatmērķu sasniegšanā un VRP ierosināto pasākumu īstenošanā; 31. aicina Komisiju un Padomi vienoties par konkrētiem pasākumiem, ar kuriem gan valstu, gan Eiropas mērogā uzlabotu sociālo partneru, NVO un vietēju iestāžu līdzdalību un iesaistīšanu ar Eiropas pusgadu saistītu ilgtspējīgu politikas nostādņu formulēšanā un īstenošanā; atzinīgi vērtē to, ka Kipras prezidentūra šo uzdevumu ir noteikusi par vienu no savām prioritātēm; 32. uzsver vajadzību uzlabot Eurogrupas darba metodes tā, lai palielinātu tās vispārējo pārskatatbildību Eiropas Parlamenta priekšā; turklāt uzskata, ka ir vajadzīga virzība uz spēcīgāku Kopienas mēroga pieeju; 33. uzskata, ka ir jāpaplašina dialogs par ekonomikas jautājumiem, to integrējot dialogā ar ECB par monetārajiem jautājumiem, lai tajā iekļautu regulāras diskusijas starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Ekonomikas un finanšu padomes priekšsēdētāju par gada izaugsmes pētījuma un katrai valstij paredzēto īpašo noteikumu sagatavošanu un īstenošanas kontroli; 34. atkārtoti norāda uz nepieciešamību iesaistīt ekonomikas politikas koordinēšanā Parlamentu ‐ vienīgo pārvalstisko Eiropas iestādi, kuras leģitimitāti nodrošina vēlēšanas; 35. atgādina, ka Eiropas Parlaments jāatzīst par piemērotu demokrātisko forumu vispārēja novērtējuma sniegšanai Eiropas pusgada noslēgumā; uzskata, ka, apliecinot šo atzīšanu, procesā iesaistīto ES iestāžu un ekonomikas organizāciju pārstāvjiem ir jāsniedz Eiropas Parlamenta deputātiem informācija, ja viņi to prasa; 36. atkārtoti aicina steidzami uzlabot eurozonas finanšu sistēmas stabilitāti un sekmēt to, ka tiek izveidota īstena ekonomikas un monetārā savienība, kuras pamatā ir uzlabota demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība, un aicina īstenot stratēģiju “Eiropa 2020”; atgādina, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai atgūtu stabilitāti visā pasaulē, jo Savienība ir viens no galvenajiem dalībniekiem pasaules mērogā; mudina visus politiskos līderus veikt nepieciešamos pasākumus, kas sekmētu šā mērķa sasniegšanu; 37. atgādina, ka Komisijas ieteikumi ir ieguldījums Eiropadomes pavasara sanāksmes norisē; 38. atgādina, ka ikviens Padomes lēmums neievērot Komisijas ieteikumus ir pienācīgi jāizskaidro un šādam lēmumam jāpievieno detalizēts paskaidrojuma raksts; atzinīgi vērtē principu, kuru ieviesa ar sešu tiesību aktu kopumu un ar kuru saskaņā ir vai nu jāievēro katrai valstij izstrādātie konkrētie ieteikumi, vai arī jāpaskaidro, kāpēc tas netiek darīts; uzskata, ka šāds nosacījums palielinās Eiropas pusgada īstenošanas procesa pārredzamību un kontroli; 39. pamatojoties uz Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu (kā kodificēts Regulā (EK) Nr. 1466/97), Komisijai ir jāiesniedz pamatregula, konkretizējot dalībvalstu un ES iestāžu funkciju (un termiņus) katrā no pusgada cikla posmiem; Nozaru ieguldījums Eiropas pusgadā 2012. gadā 40. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu ar nosaukumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173) un tās dienestu darba dokumentus; aicina Komisiju noteikt jaunu darba vietu potenciāla izpēti videi nekaitīgā ekonomikā, kā arī veselības un sociālās aprūpes un IKT nozares kā galveno prioritāti 2013. gada izaugsmes pētījumā (GIP); 41. pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz tās 2012. gada pavasara Eiropadomes laikā izteiktajām politiskajām saistībām un Komisijas vadlīnijām nodarbinātības dokumentu kopumā, lielākā daļa dalībvalstu nav iesniegušas valsts plānu nodarbinātības jomā kā daļu no to 2012. gada valsts reformu programmām; pauž nožēlu, ka Komisija to nenoteica par pienākumu dalībvalstīm, kas tām jāievēro, un mudina aicināt dalībvalstis pēc iespējas drīz iesniegt savus valsts plānus nodarbinātības jomā; turklāt aicina valsts plānos nodarbinātības jomā iekļaut vispusīgus pasākumus darba vietu radīšanai un videi nekaitīgai nodarbinātības politikai, saikni starp nodarbinātības politiku un finanšu instrumentiem, darba tirgus reformas, konkrētu grafiku daudzgadu reformu programmas izstrādāšanai turpmāko 12 mēnešu laikā, kā arī norādi gan par jomām, gan par reģioniem, kuros ir specializācijas deficīts vai pārpalikums; aicina Komisiju turpināt pārraudzīt tās darba tirgus novērošanas sistēmas plānu, kura balstīta uz objektīviem datiem un uz atsevišķu uzskaites shēmu valstīm, kas neievēro tām paredzētos īpašos ieteikumus; 42. ierosina, lai Komisija pārraudzītu valsts plānu sagatavošanu nodarbinātības jomā; 43. norāda, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi veido Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus daļu un tālab tie ir pelnījuši stingru atzīšanu un atbalstu, bet to īpatnības jāņem vērā, izstrādājot Eiropas politikas jomas; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt sociālās ekonomikas regulējumu kā būtisku Eiropas sociālā modeļa un vienotā tirgus daļu, atzīstot tā elementus un iesaistot tā izstrādāšanā gan dalībvalstis, gan ieinteresētās puses, lai sekmētu apmaiņu ar paraugpraksi; 44. uzsver, cik būtiski ir nodrošināt lielāku sociālo kohēziju, neatstājot novārtā uzņēmumu sadarbību tās panākšanai, ko īpaši varētu veicināt, ļaujot uzņēmumiem popularizēt inovatīvus un konstruktīvus pasākumus sociālos jautājumos, izmantojot zīmolu, kas piesaistītu jaunus ieguldītājus un atbalstītu Eiropas sociālā modeļa attīstību ilgtermiņā; 45. atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīts, cik svarīga MVU ir piekļuve finansējumam, jo MVU ir nodarbinātības un darba vietu radīšanas stūrakmens ES un tiem ir nozīmīgs potenciāls jaunatnes bezdarba un dzimumu nelīdzsvarotības problēmu risināšanā; mudina dalībvalstis to valsts izaugsmes plānos jautājumu par MVU piekļuvi finansējumam padarīt par absolūtu prioritāti; 46. pauž nožēlu, ka Padome nav ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu pievērsties nodarbinātības kvalitātei tās 2012. gada vadlīnijās; piekrīt Komisijai, ka darba līgumiem būtu jānodrošina strādājošajiem piekļuve tiesību pamatkopumam, tostarp tiesībām uz pensiju, sociālo aizsardzību un mūžizglītības pieejamību; aicina Komisiju iekļaut 2013. gada GIP nodarbinātības kvalitāti, darbinieku pamattiesības un atbalstu darba tirgus mobilitātei, pašnodarbinātajiem un pārrobežu mobilitātei, paaugstinot darbinieku drošību pārejas posmā no viena darba uz citu; 47. aicina dalībvalstis cīnīties pret nestabilu darba līgumu eksistēšanu un to izplatīšanos un pret fiktīvu pašnodarbinātību, un nodrošināt, lai iedzīvotājiem ar nedrošiem, pagaidu vai nepilna laika darba līgumiem vai iedzīvotājiem, kas ir pašnodarbinātas personas, būtu pietiekama sociālā aizsardzība un piekļuve apmācībai, kā arī mudina īstenot saistītos pamatnolīgumus; 48. aicina uzlabot darba tirgus elastīgumu, ieviešot darba līgumu modernus veidus; atzīst, ka nepilnas slodzes nodarbinātība bieži vien ir nodarbinātā paša izvēle, īpaši sieviešu vidū; 49. atzinīgi vērtē ieteikumus, kuros apskatīts jautājums par sieviešu zemo līdzdalības līmeni darba tirgū; tomēr konstatē, ka trūkst plašāka dzimumu līdztiesības perspektīva, kas attiektos ne tikai uz nodarbinātības līmeni; aicina Komisiju tās politikas vadlīnijās pievērsties problēmām, kas saistītas ar darba tirgus segregāciju, nevienlīdzīgu aprūpes pienākumu sadalījumu un fiskālās konsolidācijas ietekmi uz sievietēm; 50. aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par mazaizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp minoritāšu (piemēram, romu), to, kuri nāk no visnabadzīgākajiem mikroreģioniem, un personu ar invaliditāti zemo iesaistīšanos darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis risināt arī jautājumu par darba vietu nevienlīdzīgo sadalījumu starp reģioniem un sociālajām grupām, kā arī par fiskālās konsolidācijas ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām; 51. norāda, ka vairākām dalībvalstīm ir sniegti ieteikumi par algām; uzsver, ka algas pirmām kārtam ir ienākumi, kas strādājošiem ir nepieciešami, lai dzīvotu; uzsver, ka Komisijas īstenotā prakse noteikt algu veidošanu un to līmeni programmu valstīs var palielināt nabadzības risku, neskatoties uz nodarbinātību, un algu nevienlīdzību, no kā cieš iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem; aicina Komisiju intensificēt to dalībvalstu politisko orientāciju, kurās algas pakļautas stagnācijai salīdzinājumā ar ražīguma līmeni, vienlaicīgi respektējot sociālo partneru autonomiju, kuru cita starpā aizsargā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 152. pants un 153. panta 5. punkts; 52. atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome ir pievērsusi lielāku uzmanību jauniešu bezdarba apkarošanai; aicina Komisiju, neietekmējot valsts tiesību aktus, nekavējoties iesniegt priekšlikumu par saistošu Eiropas jaunatnes garantiju, lai efektīvi uzlabotu to gados jaunu cilvēku situāciju, kuri nav nodarbināti, nestudē un neapgūst profesiju, un pakāpeniski pārvarēt jauniešu bezdarba problēmu ES; uzsver, ka Eiropas jaunatnes garantijai nepieciešams īpašs Eiropas finanšu atbalsts, sevišķi dalībvalstīs, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un aicina neizlietotos struktūrfondu līdzekļus izmantot šim mērķim; aicina Padomi ātri pieņemt lēmumus par priekšlikumiem nodarbinātības tiesību aktu kopumā; 53. atzinīgi vērtē 2012. gada pamatnostādnēs ietverto ieteikumu par krīzes radīto sociālo seku novēršanu un aizvien lielāko uzmanību, kas tiek pievērsta nabadzības apkarošanai katrai valstij atsevišķi sniegtajos ieteikumos; tomēr pauž lielas bažas par pieaugošo nabadzību (tostarp strādājošu cilvēku nabadzību un nabadzību vecāku cilvēku vidū) un bezdarbu ES; aicina dalībvalstis palielināt to centienus, pastiprinot pasākumus cīņā pret nabadzību, un stingri ievērot Komisijas ieteikumus; aicina Komisiju 2013. gada izaugsmes pētījumā konkrēti pievērsties strādājošo nabadzībai, nabadzībai cilvēku vidū ar ierobežotu piesaisti darba tirgum vai vispār bez tās, un vecu cilvēku nabadzībai; uzsver, ka visā Eiropas pusgadā ir jāņem vērā LESD 9. pants; 54. atkārtoti uzsver, ka nepieciešamas dalībvalstu papildu saistības sociālajā jomā, bet ES ir jānosaka atbildība prioritāšu īstenošanā, kas noteiktas saistībā ar izaugsmi un sociālo kohēziju vienotajā tirgū; 55. uzsver steidzamo nepieciešamību izstrādāt jaunus instrumentus sociālās nelīdzsvarotības un bezdarba novēršanai Eiropā; 56. aicina dalībvalstis un Eiropadomi iesaistīt sociālo lietu un veselības ministrus Eiropas pusgada procesā un visos valsts reformu programmu procesa posmos, jo tas nostiprinātu tik nepieciešamo Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomes (EPSCO) funkciju, jo tās kompetencē ir tādi jautājumi kā pensijas, algu politika un darba aplikšana ar nodokļiem; 57. aicina Komisiju ziņot par visā ES kopīgu un vienotu kritēriju izmantošanu, vērtējot valsts reformu programmas; uzsver, ka papildus datiem ekonomikas jomā standartiem un datiem būtu jāatspoguļo sociālā integrācija un vides noturība; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis izmantot sociālos rādītājus un datus, ar kuriem novērtē progresu un attīstību un kuri sniedz plašāku informāciju nekā IKP rādītāji, jo tas ir būtiski, lai novērtētu progresu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā; Budžeta politika 58. mudina Komisiju tās nākamajā gada izaugsmes pētījumā pilnībā aplūkot un uzsvērt ES budžeta lomu Eiropas pusgada norisē, sniedzot faktiskus un konkrētus datus par tā rosinošo, katalītisko, sinerģisko un papildinošo ietekmi uz vispārējiem valsts izdevumiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī; turklāt uzskata, ka finansējums ES līmenī var radīt ietaupījumus dalībvalstu budžetos un ka šis fakts būtu jāuzsver; uzskata, ka izaugsmes veicināšanā, jaunu darba vietu radīšanā, kā makroekonomiskās nelīdzsvarotības veiksmīgā samazināšanā visā Savienībā ES budžetam ir izšķiroša nozīme; 59. mudina Padomi sarunās par ES 2013. gada budžetu piekrist politiskajām un publiskajām debatēm par apropriāciju līmeni, kāds nepieciešams, lai īstenotu Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmē pieņemto Izaugsmes un nodarbinātības paktu; pauž nopietnas bažas par Padomes atkārtoti pieņemto nostāju mākslīgi samazināt ES budžetā pieejamo maksājumu apropriāciju līmeni, kas varētu apdraudēt ES spēju pildīt tās juridiskās un politiskās saistības; atkārtoti aicina Padomi vienoties ar Parlamentu un Komisiju par vienotu reālo maksājumu vajadzību novērtēšanas metodi; uzsver situācijas steidzamo raksturu, jo īpaši attiecībā uz 1.a un 1.b izdevumu kategoriju (konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai / kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), kā arī uz lauku attīstības fondiem; 60. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko nosaka “Izaugsmes un nodarbinātības pakts”, un apsvērt tām piešķirtā struktūrfondu un kohēzijas fonda finansējuma (55 miljardi euro) pārdali, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju, MVU (veicinot arī to piekļuvi ES fondiem) un jauniešu nodarbinātību; aicina Komisiju tās 2013. gada izaugsmes pētījumā (tiks publicēts 2012. gada novembrī) sniegt izsmeļošu un pilnīgu pārskatu par sasniegumiem šajā jomā; 61. turklāt uzsver, ka ar “Izaugsmes un nodarbinātības paktu” dalībvalstis tiek īpaši aicinātas izmantot daļu no struktūrfondu finansējuma, lai sadarbotos ar EIB aizdevumu risku un aizdevumu garantiju iespēju jomā attiecībā uz zināšanām un prasmēm, resursu efektivitāti, stratēģisko infrastruktūru un piekļuvi MVU paredzētam finansējumam; uzskata, ka dalībvalstu varas iestādēm jācenšas paaugstināt izaugsmes potenciālu, ko piedāvā jau apstiprinātās no ES budžeta finansētās ES iniciatīvas, piemēram, projektu obligāciju izmēģinājuma posms, dažādi aizraujoši ES novatoriskie finanšu instrumenti pētniecības inovācijas, MVU atbalsta vai mikrokredīta shēmu jomā, kuri pastāv kopš 2007. gada; turklāt uzsver palielināto EIB aizdevumu spēju 2012.–2015. gada periodam; uzskata, ka visi šie pasākumi, ja tos pareizi apvieno un īsteno, var veidot pamatu tādai ES investīciju programmai turpmākajiem gadiem, kurai būtu īpaši labvēlīga ietekme uz 27 ES dalībvalstu IKP un nodarbinātību; daži akadēmiķi paredz IKP pieaugumu par 0,56 % un 1,2 miljonus jaunu darba vietu; 62. tādēļ aicina dalībvalstis neuzskatīt valstu NKI ieguldījumu ES budžetā par pielāgošanos, kas to konsolidācijā ir mainīga, kā arī necensties mākslīgi samazināt to ES budžeta izdevumu apjomu, kas veicina izaugsmi, pretēji to augstākajā līmenī noteiktajām politiskajām saistībām; tomēr ir informēta par ekonomisko spriedzi starp nepieciešamību īsā laika posmā konsolidēt valsts finanses un jebkādu iespējamu pieaugumu dažu dalībvalstu ieguldījumā, kura pamatā ir NKI un kuru izraisījis maksājumu līmeņa pieaugums ES budžetā; tāpēc atkārtoti stingri aicina veikt reformas ES budžeta finansēšanā (par to vienosies sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam), līdz 2020. gadam samazinot dalībvalstu uz NKI balstīto pašu resursu īpatsvaru ES budžetā līdz 40 %, tādējādi atbalstot to konsolidācijas centienus(42); 63. turklāt lūdz Komisiju izpētīt iespēju izslēgt uz NKI balstītos ieguldījumu ES budžetā no strukturāla deficīta aprēķina, kā noteikts divu tiesību aktu kopumā; 64. brīdina, ka saistībā ar sarunām par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ES budžeta līmeņa samazināšanai, ņemot vērā tā katalizatora lomu investīciju jomā, būtu negatīva ietekme uz izaugsmes veicināšanu un jaunu darba vietu radīšanu Savienībā; Iekšējais tirgus 65. mudina Komisiju noteikt vienotā tirgus pārvaldību par galveno prioritāti, jo tas ievērojami palīdz sasniegt Eiropas pusgada mērķus, proti, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību; uzskata, ka ar Komisijas izstrādātajiem katrai valstij paredzētajiem īpašajiem ieteikumiem vienlaikus būtu jāpiedāvā dalībvalstīm praktiskāki risinājumi vienotā tirgus darbības uzlabošanai, lai radītu spēcīgāku sabiedrības atbalstu un politisko apņemšanos, kas veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu; 66. aicina Padomi un Komisiju sasaistīt Eiropas pusgadu ar Aktu par vienoto tirgu, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas politikas saskaņotību un ilgtspējīgas izaugsmes radīšanu; 67. uzsver, ka iniciatīvām, kas veiktas saistībā ar Aktu par vienoto tirgu, ir jāatbilst septiņām pamatiniciatīvām, kas iekļautas stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un jāveicina to sasniegšana; 68. aicina Komisiju saskaņot gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju ar citiem vienotā tirgus uzraudzības instrumentiem, piemēram, iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu, lai izvairītos no darbību pārklāšanās, izstrādātu lietderīgus un skaidrus ieteikumus un nodrošinātu Eiropas ekonomikas politikas vienotību; 69. šajā sakarībā pauž atzinību par Komisijas priekšlikumu izstrādāt katrai valstij paredzētos īpašos ieteikumus saistībā ar vienoto tirgu, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu pareizu transponēšanu un transponēšanas termiņiem; aicina Komisiju darboties aktīvāk, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un ieviešanu dalībvalstīs, mērķtiecīgi izmantojot visas savas pilnvaras; 70. mudina Komisiju un dalībvalstis par prioritāti noteikt Aktā par vienoto tirgu paredzēto 12 mehānismu pieņemšanu, kas būs svarīgs ieguldījums vienotā tirgus vispusīgā un līdzsvarotā stiprināšanā; Konstitucionālie jautājumi 71. uzskata, ka Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu cieša sadarbība saskaņā ar LESD 1. protokolu ir būtiska, lai nodrošinātu Eiropas pusgadam nepieciešamo demokrātisko leģitimitāti un valstu atbildību par tā īstenošanu; prasa pastiprināt dialogu starp Eiropas un valstu līmeņiem, respektējot darba dalījumu katrā no tiem; 72. uzskata, ka papildus parlamentu sadarbības nodrošināšanai ir nepieciešams arī pielikt lielākas pūles, lai sazinātos ar iedzīvotājiem un iesaistītu viņus šajā procesā; 73. uzskata ‐ lai samazinātu ar leģitimitāti saistītās bažas, valstu parlamentiem būtu jāuzņemas aktīvāka loma šajā procesā, un ierosina dalībvalstīm pielāgot savas iekšējās procedūras tā, lai valstu parlamenti var tikt iesaistīti diskusijā par savu valstu fiskālajiem un reformu plāniem, pirms tie tiek iesniegti Eiropas Savienībai; Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība 74. atkārtoti aicina dalībvalstis Eiropas pusgada procesā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī pievērst vairāk uzmanības apmācībai darba tirgus politikas jomā, gada izaugsmes pētījumā sniegto politikas pamatnostādņu īstenošanā ņemot vērā sieviešu vajadzības un situāciju; pauž atzinību tām dalībvalstīm, kas valsts reformu programmā (VRP) ir pilnībā integrējušas dzimumu līdztiesības aspektu, un pauž nožēlu, ka daudzas dalībvalstis tajā nav minējušas dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju ierosināt dalībvalstīm vienotu formu un kritērijus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai VRP; 75. aicina dalībvalstis noteikt īpašus kvantitatīvus mērķus to VRP atbilstoši sieviešu nodarbinātības statistikai, kā arī veikt īpašus pasākumus, kas vērsti uz mazāk aizsargātajām sieviešu grupām (tādām kā jaunas sievietes, migrantes, sievietes ar invaliditāti un vientuļās mātes); 76. atgādina, ka ES joprojām pastāv vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība un ka tas ietekmē arī pensiju apmēru, kuru sievietes vēlāk saņem, kā rezultātā sieviešu dzīves līmenis var nonākt zem nabadzības sliekšņa; tādēļ aicina dalībvalstis valstu reformu programmās noteikt kvalitātes mērķus, lai izskaustu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, tādējādi mazinot netaisnīgu attieksmi pret sievietēm pensionārēm un gados vecāko sieviešu neaizsargātību pret nabadzību; o 77. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, dalībvalstu valdībām, Komisijai, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai Bankai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ES un Krievijas tirdzniecības attiecības pēc Krievijas iestāšanās PTO |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2011. gada 14. decembra rezolūciju(1) par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 15. decembrī un 2011. gada 9. jūnija rezolūciju(2) par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 9. un 10. jūnijā, – ņemot vērā ES un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN)(3) un 2008. gadā sāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu, kā arī 2010. gadā sākto modernizācijas partnerību, – ņemot vērā darba grupas 2011. gada 17. novembra ziņojumu par Krievijas Federācijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā(4) un tā papildinājumu(5), – ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. decembra Lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Pasaules Tirdzniecības organizācijas attiecīgajās institūcijās par Krievijas Federācijas iestāšanos PTO(6), – ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 4. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par pašreizējā ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgumā paredzēto pakalpojumu tirdzniecības saistību saglabāšanu(7), – ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 4. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federācijas valdību par mehānisko transportlīdzekļu detaļu un komplektējošo daļu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju(8), – ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 4. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par Krievijas Federācijas izvedmuitas nodokļu ieviešanu vai palielināšanu izejvielām(9), – ņemot vērā normatīvās rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par to tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību, un Protokola noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federācijas valdību par tehnisko kārtību atbilstoši minētajam Nolīgumam(10), – ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropadomei “2011. gada ziņojums par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem ‐ mūsu stratēģisko ekonomikas partneru iesaiste tirgus pieejamības uzlabošanā: prioritāri pasākumi tirdzniecības šķēršļu novēršanā” (COM(2011)0114), – ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropadomei “2012. gada ziņojums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem” (COM(2012)0070), – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu, A. tā kā 2011. gada 10. novembrī Krievijas Federācija noslēdza 18 gadus ilgušās daudzpusējās sarunas par iestāšanos PTO un 2011. gada 16. decembrī tika oficiāli uzņemta par minētās organizācijas locekli; B. tā kā saskaņā ar nosacītības principu turpmākajā ES kopīgajā ārējās drošības un enerģētikas politikā kā nozīmīga partnere ir jāiekļauj Krievija, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas un aizstāvētas tādas Savienības izveides pamatvērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas respektēšana, vienlīdzības un solidaritātes principi un ANO hartas principu un starptautisko tiesību ievērošana; C. kā ES ir Krievijas stratēģiska tirdzniecības partnere un pirmais un joprojām pieaugošais importa avots, kā arī galvenais eksporta galamērķis, un svarīgākā ieguldījumu partnere (attiecībā uz ievestajiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem), kas kopsummā ir 47,1 % no Krievijas tirdzniecības kopapjoma; tā kā šīs attiecības joprojām paplašinās, turklāt Krievija ir kļuvusi par ES otro nozīmīgāko importa avotu (EUR 158,6 miljardi) un ceturto nozīmīgāko eksporta galamērķi (EUR 86,1 miljards) (2010. gada dati); D. tā kā importu no Krievijas galvenokārt veido enerģētikas un minerālā kurināmā produkti (79,5 %), savukārt ES eksports uz Krieviju ir dažāds ‐ tas aptver gandrīz visas iekārtu un transporta aprīkojuma kategorijas (44,7 %), rūpniecības preces, pārtiku un dzīvus dzīvniekus (2010. gada dati); E. tā kā ES un Krievija 2008. gada 26. un 27. jūnija augstākā līmeņa sanāksmē Hantimansijskā sāka sarunas par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko aizstāt pašreizējo nolīgumu un noteikt atjauninātu līgumisko satvaru ES un Krievijas attiecībām tuvākajos gados, ietverot būtiskus un juridiski saistošus noteikumus par tirdzniecību, ieguldījumiem un enerģētiku, F. tā kā Eiropas Savienība arī turpmāk apņemas padziļināt un uzlabot attiecības ar Krieviju un ievērot principus, kas iekļauti Modernizācijas partnerībā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un stingru apņemšanos ievērot universālās vērtības un demokrātiskos principus, respektēt pamattiesības un cilvēktiesības, kā arī tiesiskumu; 1. atzinīgi vērtē Krievijas iestāšanos PTO, kas 2012. gada 10. jūlijā tika ratificēta Krievijas Valsts domē; uzskata, ka Krievijas balstīšanās uz daudzpusējas tirdzniecības sistēmu un tās noteikumiem liecina, ka tiek veikti turpmāki pasākumi divpusējo ES un Krievijas attiecību uzlabošanā; 2. tomēr ar bažām norāda uz to, ka pašlaik, kad Krievija pabeidz ar iestāšanos PTO saistītos darbus, tā pilnībā nepilda savas turpmākās PTO saistības, jo Krievija ir ieviesusi vai arī paplašinājusi vairākus pasākumus, kas var ierobežot tirdzniecību, tostarp importa aizliegumu dzīvu dzīvnieku ievešanai no ES, noteikusi tiesību aktus, kas ietver atvieglojumus vietējiem ražotājiem publiskajā iepirkumā, un pieņēmusi lēmumus, ar kuriem nosaka sezonas ievedmuitu atsevišķiem cukura veidiem, kā arī ieviesusi jaunus tiesību aktus par transportlīdzekļu otrreizējās pārstrādes shēmu; 3. aicina Krieviju atcelt nepamatotus pagaidu aizliegumus, vienpusējus pagaidu tarifu likmju paaugstinājumus un protekcionisma pasākumus un šķēršļus atvērtai un taisnīgai tirdzniecībai, uz kuriem norādīts G-20 divgadu ziņojumā par tirdzniecības un ieguldījumu pasākumiem un Komisijas ziņojumos par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem un kuri ir nodarījuši lielu kaitējumu ES eksportētājiem; 4. uzsver, ka ES un Krievija ir viena no otras atkarīgas tirdzniecības partneres, īpaši attiecībā uz izejvielām un svarīgākajiem enerģijas avotiem; uzskata, ka to ekonomiskajām attiecībām ir spēcīgs potenciāls, ko palīdzēs izmantot iestāšanās PTO; 5. lēš, ka attiecībā uz precēm un pakalpojumiem Krievijas PTO saistību plāni ietver ļoti būtisku tarifu pazemināšanu un piesaisti; aicina Krieviju nekavējoties pilnībā īstenot visas savas saistības, lai gūtu visas pieejamās priekšrocības, ko nodrošina dalība PTO; 6. ir ļoti nobažījies par ieilgušo problēmu saistībā ar viltotu izstrādājumu ražošanu un pārdošanu Krievijā; aicina Krievijas Federāciju veikt pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību jomā (IPR) un pēc iespējas drīz un pilnībā īstenot saistības, ko tai PTO uzliek ar TRIPS nolīgumu; 7. uzskata, ka tādējādi Krievija apliecinās savu stingro apņemšanos nostiprināt savu nozīmi un iesaistīt savas valsts uzņēmumus daudzpusējā tirdzniecības sistēmā; uzskata, ka Krievijas ekonomikas atvēršana plašākai starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem ir papildu stimuls Krievijas valdībai konsekventi veikt pašreizējās reformas, cīnīties pret korupciju, īstenot tiesiskumu un uzlabot uzņēmējdarbības vidi; 8. aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt Krievijas centienus pievienoties ESAO, jo tas ir process, kas ietver apņemšanos ievērot ar tirdzniecību saistītas pamatnostādnes un principus, kas cita starpā saistīts ar tirgus atvērtību, cīņu pret kukuļošanu, eksporta kredītaģentūrām un valsts uzņēmumu pārvaldību; mudina Krieviju pievienoties citiem PTO nolīgumiem, jo īpaši Valsts iepirkuma nolīgumam, saistībā ar kuru Krievija jau būs novērotājas statusā; 9. mudina Krieviju sekmēt divpusējo sarunu atsākšanu par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu; prasa, lai šīs sarunas notiktu tikai starp ES un Krieviju; uzskata, ka šīm sarunām traucētu tādu citu muitas savienības locekļu iesaistīšana, kuri nav PTO locekļi; 10. uzskata, ka tas, lai Krievija pilnībā ievērotu PTO noteikumus un pakāpeniski īstenotu savas saistības, ir vajadzīgs priekšnoteikums, lai risinātu turpmākas sarunas, kuru mērķis ir pieņemt kopīgus noteikumus divpadsmit būtiskākajos regulējuma aspektos, ietverot savstarpējas nepreferenciālas saistības tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem, sanitāros un fitosanitāros standartus (SFS), intelektuālā īpašuma tiesības, publisko iepirkumu, konkurenci, enerģētiku un ieguldījumus; 11. aicina Komisiju šajās sarunās iestāties par šādiem pamatelementiem:
12. turklāt aicina panākt vieglāku kapitāla apriti pušu starpā, ņemot vērā starptautiskās konvencijas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; atbalsta sarunas par ES un Krievijas divpusējo ieguldījumu līgumu, ietverot noteikumus par valsts un ieguldītāju attiecībām un attiecīga gadījumā par valsts un ieguldītāju strīdiem, lai saskaņotu konkurences apstākļus ES ieguldītāju vidū un uzlabotu un stabilizētu tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas ieguldījumiem Krievijā; 13. aicina Komisiju cieši uzraudzīt dažādu ar konkrētām nozarēm saistītu plānu īstenošanu Krievijā, lai konstatētu iespējamos tirdzniecības izkropļojumus un to radītos diskriminējošos noteikumus, piemēram, subsidēšanu un vietēja mēroga prasības publiskā iepirkuma un ieguldījumu jomā, un mudina Komisiju aktīvi sadarboties ar Krieviju, lai nodrošinātu, ka tā pēc kļūšanas par pilntiesīgu PTO locekli pilnībā izpilda PTO uzliktās saistības; šajā ziņā uzskata, ka Komisijai vajadzības gadījumā ir jāizmanto PTO apstiprināti tirdzniecības aizsardzības instrumenti (TAI); 14. uzskata, ka ES un Krievijas modernizācijas partnerība ir lietderīga iniciatīva, ar ko uzlabot jaunās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības gan starp abām pusēm Pasaules Tirdzniecības organizācijā, gan divpusēji; uzsver, ka Eiropas Komisijai un Krievijas valdībai ir jānodrošina efektīva to projektu finansējuma izmantošanu, kurus īsteno saistībā ar modernizācijas partnerību; uzskata, ka, cenšoties panākt sinerģijas starp abu pušu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģijām, var efektīvāk realizēt Krievijas ekonomikas modernizācijas un dažādošanas potenciālu; 15. mudina Krievijas valdību uzdot veikt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu Yukos lietā; 16. uzskata, ka kopīgi veicamo pasākumu īstenošana ceļā uz bezvīzu režīmu ir ES un Krievijas tirdzniecības un ieguldījumu attiecību elements, un atzīmē jaunākās tendences sarunās par ES un Krievijas vīzu režīma atcelšanas nolīgumu; 17. pauž bažas, ka Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas Muitas savienība radīs papildu šķēršļus tirdzniecībai ar Krieviju, tādējādi vēršoties pret PTO noteikumiem un Krievijas saistībām PTO; 18. aicina Krieviju konstruktīvi iesaistīties PTO darbā, apvienojot spēkus ar ES un citām Austrumeiropas valstīm, kuras ir šīs daudzpusējās tirdzniecības organizācijas locekles, lai palīdzētu Baltkrievijai īstenot PTO atbilstošus tirdzniecības noteikumus un praksi ar mērķi pēc iespējas drīz pievienoties PTO; 19. uzskata, ka Krievijas iestāšanās PTO var atvieglot tirdzniecības plūsmas starp ES un Krieviju, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu abās pusēs; uzskata, ka iespēja noslēgt jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu ir vēl viena izdevība sekmēt ciešākas pušu partnerattiecības, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību to kaimiņvalstīs; 20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Vēlēšanas Baltkrievijā |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju, it īpaši 2012. gada 5. jūlija(1), 2012. gada 29. marta(2), 2012. gada 16. februāra(3), 2011. gada 15. septembra(4), 2011. gada 12. maija(5), 2011. gada 10. marta(6), 2011. gada 20. janvāra(7), 2010. gada 10. marta(8) un 2009. gada 17. decembra(9) rezolūcijas, – ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja M. Schulz 2012. gada 24. septembra paziņojumu, priekšsēdētāja vietnieka J. Protasiewicz, deputātu E. Brok un F. Kaczmarek 2012. gada 24. septembra paziņojumus, K. Vigenin 2012. gada 25. septembra paziņojumu, kā arī delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju 2012. gada 26. septembra paziņojumu ‐ visus paziņojumus par parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā, – ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton un komisāra Štefan Füle 2012. gada 24. septembra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā, – ņemot vērā Padomes secinājumus par Baltkrieviju, kurus pieņēma 3191. Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā 2012. gada 15. oktobrī, – ņemot vērā 2012. gada 1. un 2. marta Eiropadomes sanāksmes secinājumus, kuros paustas nopietnas bažas par stāvokļa turpmāku pasliktināšanos Baltkrievijā, – ņemot vērā Padomes 2012. gada 28. februāra Lēmumu 2012/126/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2010/639/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju(10), – ņemot vērā Padomes secinājumus par Eiropas modernizācijas dialoga uzsākšanu ar Baltkrievijas sabiedrību (3157. Ārlietu padomes sanāksme Briselē 2012. gada 23. martā), – ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. aprīļa Regulu (ES) Nr. 354/2012, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, – ņemot vērā Savienības augstās pārstāves Catherine Ashton 2012. gada 28. februāra paziņojumu par viņas lēmumu un Polijas valdības lēmumu atsaukt attiecīgi ES delegācijas vadītāju Minskā un Polijas vēstnieku Baltkrievijā, – ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2012. gada 25. janvāra rezolūciju Nr. 1857(2012) par stāvokli Baltkrievijā, un kurā nosodīta pastāvīgā opozīcijas pārstāvju vajāšana, kā arī pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšana, – ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2012. gada 10. aprīļa ziņojumu un ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 17. jūnija rezolūciju Nr. 17/24 par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā, – ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Prāgā 2009. gada 7.–9. maijā pieņemto deklarāciju un Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes Varšavā 2011. gada 30. septembrī pieņemto deklarāciju par stāvokli Baltkrievijā, – ņemot vērā Višegradas grupas valstu un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru Prāgā 2012. gada 5. martā pieņemto kopīgo paziņojumu, – ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu un ES Pamattiesību hartas 11. pantu, – ņemot vērā 2012. gada 16.–18. jūlija vajadzību novērtēšanas misijas ziņojumu, 14. septembra starpposma ziņojumu, EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja un EDSO Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) 2012. gada 24. septembra paziņojumu par sākotnējiem atzinumiem un secinājumiem saistībā ar parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā, – ņemot vērā kampaņas “Cilvēktiesību aizstāvji par brīvām vēlēšanām” provizorisko ziņojumu par parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā 2012. gada 23. septembrī, – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu, A. tā kā kopš 1995. gada nevienas no Baltkrievijā rīkotajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām EDSO nav atzinusi par brīvām un godīgām; B. tā kā 2012. gada 23. septembrī notikušās parlamenta vēlēšanas ‐ jo īpaši šo vēlēšanu norisi un plurālismu ‐ ES uzskatīja par jaunu iespēju Baltkrievijai parādīt, ka tā ciena demokrātiskās vērtības un Eiropas standartus; C. tā kā saskaņā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja un EDSO Parlamentārās asamblejas starptautiskās vēlēšanu novērošanas misiju šajās parlamenta vēlēšanās netika ievērotas daudzas no EDSO saistībām, tostarp pilsoņu tiesības apvienoties biedrībās, kandidēt un brīvi paust savu viedokli, lai gan ir daži uzlabojumi vēlēšanu likumā; D. tā kā ir acīmredzams, ka neviens demokrātiskās opozīcijas kandidāts nav ievēlēts valsts parlamentā un daudzi politieslodzītie joprojām atrodas cietumā, un tā kā Baltkrievijas iestādes ignorējušas daudzos starptautiskās sabiedrības aicinājumus un tā vietā izlēmušas vēl vienu soli atkāpties no demokrātijas un vēl vairāk izolēt savu valsti; E. tā kā lielam skaitam demokrātiskās opozīcijas kandidātu tika liegta reģistrēšanās nelielu neprecizitāšu dēļ saistībā ar ienākumu un īpašuma deklarācijām vai par nederīgiem atzīstot parakstus piekļuvei vēlēšanu biļeteniem; tā kā daudziem no viņiem netika atļauts piedalīties vēlēšanu komisiju darbā; F. tā kā kandidātu reģistrācijā tika pieļauta diskriminācija; tā kā lielākā daļa reģistrācijas atteikumu skāra Mikola Statkevich un Ales Mikhalevich iniciatīvu grupas; tā kā reģistrēties kā kandidātam liedza arī kustības “Par brīvību” vadītājam Aliaksandr Milinkevich un kampaņas “Saki taisnību” aktīvistam Mikhail Pashkevich; G. tā kā kandidātiem bija atļauts uzstāties vienīgi ar iepriekš ierakstītām runām ne ilgāk par piecām minūtēm valstij piederošos plašsaziņas līdzekļos; tā kā vairākiem kandidātiem atteica uzstāšanos tiešraidē, jo īpaši tām personām, kuras aicināja boikotēt vēlēšanas, un tā rezultātā daudzi kandidāti no opozīcijas partijām nebija spējīgi vēlētājiem paust savu viedokli; H. tā kā, neraugoties uz to, ka Baltkrievijas konstitūcijā garantēta vārda brīvība, preses brīvības līmenis Baltkrievijā joprojām ir ļoti zems, neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi saskaras ar pastāvīgu vajāšanu, kritika tiek agresīvi apklusināta; tā kā ziņu apskati par miermīlīgām demonstrācijām pret prezidentu A. Lukašenko un plašsaziņas līdzekļu ziņojumi par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tika saīsināti; tā kā valsts valdības un prezidenta kritika tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu; I. tā kā daudzi studenti un valsts uzņēmumu darbinieki bija spiesti piedalīties iepriekšējā nobalsošanā, baidoties, ka varētu tikt zaudēta viņu stipendija vai darba vieta; tā kā armijā dienējošie balsotāji neatbilstīgi tika piespiesti piedalīties iepriekšējā nobalsošanā; J. tā kā Baltkrievijas varas iestādes bija uzaicinājušas EDSO vēlēšanu novērošanas misiju, lai novērotu vēlēšanas bez jebkādiem aizliegumiem un ierobežojumiem; tā kā tieši nedēļu pirms parlamenta vēlēšanām diviem misijas pārstāvjiem ‐ vienam Vācijas parlamenta un vienam Lietuvas parlamenta deputātam ‐ tika liegta iebraukšana Baltkrievijā, Baltkrievijas iestādēm nesniedzot nekādus sīkākus paskaidrojumus vai pamatojumu, tādējādi liekot apšaubīt Baltkrievijas deklarētos nodomus un kaitējot uzticēšanās gaisotnei starp abām pusēm; K. tā kā ES atzinīgi novērtēja EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja novērotāju ierašanos un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt šiem novērotājiem efektīvu piekļuvi visiem vēlēšanu procesa posmiem, tostarp balsu skaitīšanai, kā arī jo īpaši uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt opozīcijas tiesības, gan attiecībā uz balotēšanos vēlēšanās, gan arī attiecībā uz piekļuvi vēlēšanu novērošanas komisijām un plašsaziņas līdzekļiem; L. tā kā saskaņā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem šajās vēlēšanās nebija konkurences un bija daudz Baltkrievijas Vēlēšanu kodeksa pārkāpumu, un tādējādi netika izmantota tajā paredzēto vēlēšanu kampaņas iespēju palielināšana; tā kā vēlēšanas notika stingri kontrolētā vidē un vēlēšanu kampaņa bija gandrīz nemanāma, kā arī trūka pārredzamības gan balsu skaitīšanā, gan rezultātu apkopošanā no vairākiem vēlēšanu iecirkņiem; M. tā kā Baltkrievijā joprojām apcietinājumā atrodas divpadsmit politieslodzītie, tostarp cilvēktiesību aizstāvis un Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas priekšsēdētāja vietnieks Ales Bialiatski, kurš ir Nobela prēmijas kandidāts un kuru nominēja Eiropas Parlamenta A. Saharova prēmijai par domas brīvību, kā arī bijušais prezidenta amata kandidāts Mikala Statkevich un jaunatnes organizācijas “Malady Front” vadītājs Zmitser Dashkevich; N. tā kā 2012. gada 26. septembrī pazīstamo opozīcijas aktīvistu Siarhei Kavalenka atbrīvoja no cietuma pēc tam, kad viņš tika lūdzis apžēlošanu, pakļaujoties aizvien pieaugošajam spiedienam no cietuma amatpersonām, kas viņu bija ievietojušas izolatorā un šantažējušas; tā kā politieslodzītos neatbrīvo bez nosacījumiem ‐ viņus nepārtraukti uzrauga attiecīgās iestādes un viņiem ir regulāri jāziņo policijai par savu atrašanās vietu; O. tā kā Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vēl joprojām piespriež un izpilda nāvessodu; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību aktīvistu ziņām kopš 1991. gada Baltkrievijā nāvessods ir izpildīts apmēram 400 cilvēkiem; P. tā kā Baltkrievija 2009. gada 7.–9. maijā notikušajā Austrumu partnerības samitā apstiprināja Prāgas deklarāciju, tādējādi atkārtoti apstiprinot apņemšanos ievērot starptautisko tiesību aktu principus un pamatvērtības, tostarp demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, 1. pauž dziļu nožēlu, ka Baltkrievijas parlamenta vēlēšanu organizēšana un norise atkārtoti neatbilda daudziem EDSO noteiktajiem pamatstandartiem un ka tā rezultātā ‐ lai gan tikuši veikti daži nelieli vēlēšanu tiesiskā regulējuma uzlabojumi ‐ tās bija negodīgas, nebrīvas, nepārredzamas un nelīdzsvarotas; 2. uzskata, ka ievēlētajam parlamentam trūkst demokrātiskās leģitimitātes un ka Eiropas Parlaments tādēļ turpinās savu politiku, neatzīstot to ne divpusējās attiecībās, ne Euronest parlamentārās asamblejas ietvaros; pauž nožēlu, ka šobrīd Euronest parlamentārajai asamblejai patlaban nav pamata ielūgt Baltkrievijas likumdevējiestādes oficiālos pārstāvjus ieņemt tiem paredzētās vietas šajā asamblejā un ka ar viņu nepiedalīšanos Austrumu partnerībai tiek liegts vēl viens svarīgs instruments, kas ļautu tuvināt Baltkrieviju ES demokrātiskajām vērtībām; 3. norāda, ka ES cerēja uz uzlabojumiem vēlēšanu organizācijā, un uzsver, ka pastāvīgā nespēja sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas turpinās aizkavēt Baltkrievijas attīstību, un saglabāsies nopietna problēma turpmāko Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecību veidošanā; 4. nosoda žurnālistu aizturēšanu ‐ taktiku, kuras acīmredzamais mērķis ir kontrolēt brīvu informācijas plūsmu, neļaujot žurnālistiem veikt savus darba pienākumus un tādējādi pārkāpjot vienu no pamatbrīvībām ‐ vārda brīvību; 5. pauž nožēlu par pēdējo gadu laikā atkārtoti pieņemto Baltkrievijas iestāžu lēmumu atteikt ieceļošanas vīzas Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu deputātiem; aicina Baltkrievijas iestādes neradīt turpmākus šķēršļus, kas traucē Eiropas Parlamenta delegācijai attiecībām ar Baltkrieviju apmeklēt valsti; 6. mudina Baltkrievijas iestādes pārskatīt savas darbības, uzlabot un atjaunināt vēlēšanu tiesību aktus un sarīkot jaunas, brīvas un godīgas parlamenta vēlēšanas atbilstīgi starptautiskajiem standartiem; mudina tās arī nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot un reabilitēt visus politieslodzītos, nepiespiežot viņus parakstīt nepatiesas atzīšanās un apžēlošanas lūgumus, kā arī cienīt savus pilsoņus, aizstāvot viņu pamatbrīvības un ļaujot viņiem izmantot savas pamattiesības; pauž dziļas bažas sakarā ar atkārtoti saņemtiem ziņojumiem par apzināti radītiem necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem ieslodzītajām personām, jo īpaši Ales Bialiatski, Mikola Statkevich un Dzmitry Dashkevich; 7. šajā sakarībā aicina Baltkrievijas valdību censties turpmāk nodrošināt patiesi demokrātiskas vēlēšanas saskaņā ar starptautiskajiem demokrātiskajiem standartiem, ieviešot tādas izmaiņas vēlēšanu likumā un praksē kā:
8. prasa Baltkrievijas valdībai ‐ lai izbeigtu valsts pašas izraisīto izolāciju no pārējās Eiropas un lai ievērojami uzlabotu ES un Baltkrievijas attiecības, respektēt cilvēktiesības:
9. atkārtoti mudina Baltkrieviju, kas ir vienīgā Eiropas valsts, kurā joprojām izpilda augstāko soda mēru, nekavējoties noteikt nāvessoda izpildes moratoriju un nekavējoties paziņot nāvessoda moratoriju kā pirmo soli ceļā uz nāvessoda pilnīgu atcelšanu; 10. atgādina, ka Eiropas Savienība ir paziņojusi par savu gatavību saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku atjaunot attiecības ar Baltkrieviju un tās tautu, tiklīdz Baltkrievijas valdība pierādīs, ka ievēro demokrātiskās vērtības un Baltkrievijas iedzīvotāju pamattiesības; 11. atzinīgi vērtē Eiropas modernizācijas dialoga uzsākšanu ar Baltkrievijas sabiedrību par nepieciešamajām reformām Baltkrievijas modernizēšanai un ar to saistīto iespējamo attiecību attīstību ar ES, kā arī attiecīgo informācijas kampaņu Baltkrievijā; ar gandarījumu norāda, ka Eiropas dialogs ir palīdzējis veicināt konstruktīvas un būtiskas debates Baltkrievijas sabiedrības pārstāvju vidū Minskā par konkrētiem viedokļiem saistībā ar valstī nepieciešamajām reformām; 12. aicina Padomi un Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, kas varētu palielināt šīs valsts pilsoņu politisko līdzdalību un veicināt izpratni par pārmaiņu nepieciešamību; prasa izstrādāt konsekventu un ilgtermiņa atbalsta programmu un stiprināt Baltkrievijas opozīcijas organizācijas, kā arī piedāvāt un paplašināt dialogu ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību; uzskata, ka mēģinājums atbalstīt Baltkrievijas iedzīvotājus ir ļoti svarīgs solis un visefektīvākais veids, kā atjaunot demokrātiju un tiesiskumu Baltkrievijā; 13. aicina EĀDD, Padomi un Komisiju turpināt dialogu ar Baltkrieviju un šajā jautājumā izstrādāt skaidrāku politiku, kas būtu atkarīga no stingras pozitīvas nosacītības, pamatojoties uz pakāpenisku “soli pa solim” pieeju, kurā būtu paredzēti kritēriji, grafiki un pārskatīšanas klauzula un tiktu piešķirti atbilstīgi finanšu līdzekļi; 14. aicina Padomi un Komisiju veikt turpmākus pasākumus, vajadzības gadījumā vienpusēji, lai atvieglotu un liberalizētu vīzu procedūras Baltkrievijas pilsoņiem, jo šādi pasākumi ir būtiski nepieciešami, lai īstenotu ES politikas attiecībā uz Baltkrieviju galveno mērķi, proti, tiešu personisko kontaktu atvieglošanu un pastiprināšanu, kā arī valsts demokratizāciju; tādēļ mudina minētās iestādes apsvērt iespēju pazemināt maksu par vīzu tiem Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ieceļo Šengenas zonā, jo tas ir iedarbīgs veids, lai nepieļautu Baltkrievijas un tās pilsoņu turpmāku izolāciju; 15. atkārtoti pauž nožēlu, ka Baltkrievijas valdība ir izveidojusi to personu sarakstu, kurām ir liegts izceļot uz ārvalstīm, un ka tādēļ vairākiem opozīcijas pārstāvjiem un cilvēktiesību aktīvistiem ir aizliegts izceļot no valsts; solidarizējas ar visiem šajā sarakstā iekļautajiem cilvēkiem un aicina Minskas varas iestādes izbeigt šādu praksi, kas ir Baltkrievijas pilsoņu pamattiesību pārkāpums; 16. atgādina par savu aicinājumu Komisijai, izmantojot visus finansiālos un politiskos līdzekļus, atbalstīt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu (tostarp televīzijas kanāla “Belsat”, Eiropas radiostacijas Baltkrievijā, radiostacijas “Racja” un citu raidstaciju) un nevalstisko organizāciju centienus veicināt Baltkrievijā demokrātiju; prasa pievērst lielāku uzmanību digitālās brīvības aizsardzībai Baltkrievijā, jo tā ir līdzeklis citu cilvēktiesību veidu, it īpaši vārda brīvības un pulcēšanās brīvības nodrošināšanai; mudina Baltkrievijas iestādes nodrošināt, lai blogu autori un tīmekļa vietņu administratori netiktu apsūdzēti par savām cilvēktiesību aizstāvju darbībām; 17. šajā sakarībā aicina Padomi un Komisiju apsvērt pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, tirdzniecību, ieguldījumus, enerģētikas un transporta infrastruktūru, kā arī ES un Baltkrievijas pārrobežu sadarbību, tādējādi veicinot Baltkrievijas iedzīvotāju labklājību un pārticību, kā arī viņu spēju brīvi sazināties ar ES un ceļot uz to; 18. aicina starptautiskās sporta organizācijas ņemt vērā cilvēktiesību stāvokli valstī, kad tiek lemts par goda pienākuma uzticēšanu Baltkrievijas iestādēm organizēt augsta līmeņa starptautiskus pasākumus Baltkrievijā, tāpēc ka jācenšas ietekmēt režīmu, lai saņemtu pārliecinošu pierādījumu, ka iestādes apņemas ievērot demokrātiskos principus un pamattiesības; 19. aicina Baltkrieviju attiecībā uz plāniem būvēt jauno kodolspēkstaciju pilnībā ievērot Orhūsas konvenciju un stingri īstenot Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā normas; 20. aicina ES dalībvalstis izvairīties no pašreizējo vīzu procedūru piemērošanas tādā veidā, kas ir pretrunā ar Padomes un Komisijas centieniem stiprināt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību; 21. aicina Padomi un ES dalībvalstis, ņemot vērā vairākus nesenos starpgadījumus sadarbības procesā starp Baltkrieviju un ES iestādēm, ievērojami uzlabot ES iekšējo sadarbību un apmaiņu ar informāciju un nekavējoties atturēties no sadarbības ar Baltkrievijas iestādēm policijas darbinieku apmācības jomā, lai novērstu turpmāku Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības aktīvistu apdraudējumu; 22. pauž nožēlu, ka četrām amatpersonām, kas pārstāv Polijas izglītības ministriju, tika liegta iebraukšanas vīza Baltkrievijā, lai 2012. gada13. oktobrī piedalītos Brestas apgabala Baranoviču pilsētas Poļu savienības organizētajā konferencē par poļu valodas mācībām; 23. nosoda Baltkrievijas varas iestāžu lēmumu nesadarboties ar jauniecelto ANO īpašo referentu par Baltkrieviju un aicina tās atļaut viņam pildīt savas pilnvaras un apciemot šo valsti, kad tas ir nepieciešams; 24. mudina visus Baltkrievijas demokrātiskos politiskos spēkus un pilsonisko sabiedrību rast vienotu pieeju, lai palielinātu to darbību efektivitāti, un izstrādāt konkrētas programmas politikas maiņai, kuru mērķis ir uzlabot Baltkrievijas iedzīvotāju dzīvi un padarīt to demokrātiskāku; 25. aicina ES iestādes izmantot Eiropas Parlamentā 2012. gada 17. oktobrī rīkotajā Baltkrievijai veltītajā apaļā galda sanāksmē iegūtos datus, lai veiktu dziļu un visaptverošu novērtējumu par pašreizējo opozīcijas situāciju, kā arī par iespējamo nākotnes attīstību Baltkrievijā; 26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, EDSO Parlamentārajai asamblejai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, NVS sekretariātam un Baltkrievijas iestādēm.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Vēlēšanas Gruzijā |
| |||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju, jo īpaši 2011. gada 17. novembra rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments ir izteicis rekomendācijas Padomei, Komisijai un EĀDD par sarunām ar ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu(1), – ņemot vērā Gruzijas un Eiropas Savienības Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, – ņemot vērā ES un Gruzijas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) kopīgo rīcības plānu, ko apstiprināja ES un Gruzijas sadarbības padomes sanāksmē 2006. gada 14. novembrī un kas nosaka stratēģiskos mērķus, kuru pamatā ir kopīgu vērtību iedzīvināšana un politisko, ekonomisko un institucionālo reformu efektīva īstenošana, – ņemot vērā 2008. gada 12. augustā panākto vienošanos par pamieru, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu, – ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton un komisāra Štefan Füle 2012. gada 2. oktobra kopīgo paziņojumu par Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, – ņemot vērā starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas paziņojumu par sākotnējiem novērojumiem un secinājumiem attiecībā uz Gruzijas parlamenta vēlēšanām 2012. gada 1. oktobrī, – ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. oktobra secinājumus par Gruziju, – ņemot vērā 2012. gada 15. maijā publicēto progresa ziņojumu par EKP īstenošanu Gruzijā, – ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2009. gada 7. maija kopīgo deklarāciju, – ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu, A. tā kā aktīva Gruzijas iesaistīšanās un apņemšanās īstenot kopīgas vērtības un principus, tostarp demokrātiju, likumību, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu, ir svarīga, lai varētu veicināt Eiropas integrācijas procesu un nodrošināt sekmīgu sarunu un pēc tam arī asociācijas nolīguma īstenošanu; tā kā Gruzijas iekšējā politiskā stabilitāte un pastāvīga pievēršanās iekšējām reformām ir priekšnosacījums turpmākai ES un Gruzijas attiecību attīstībai; B. tā kā Gruzija ir viena no Austrumu partnerības dibinātājvalstīm; tā kā Varšavā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē Eiropas Savienības un Austrumu partnerības pārstāvji atkārtoti apstiprināja, ka Austrumu partnerība balstās uz kopīgām vērtībām un brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskas valsts principiem; C. tā kā pēdējās Gruzijas parlamenta vēlēšanas, kas notika 2012. gada 1. oktobrī, bija brīvas un taisnīgas un to rīkošanā tika ievēroti starptautiski atzīti standarti; tā kā kopumā tika ievērota biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvība un Gruzijas tauta brīvi pauda savu gribu, neraugoties uz ārkārtīgi polarizēto priekšvēlēšanu kampaņu; D. tā kā Padome un Eiropas Parlaments ņēma vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) sākotnējo novērtējumu par 2012. gada 1. oktobra Gruzijas parlamenta vēlēšanu norisi; E. tā kā vēl joprojām ir jāpievēršas dažiem vēlēšanu kodeksa jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz dažiem svarīgiem agrākiem EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumiem, piemēram, iedzīvotāju skaita atšķirības viena mandāta vēlēšanu apgabalos; F. tā kā Gruzija kā svarīgs ES partneris šajās parlamenta vēlēšanās pauda stingru apņemšanos ievērot demokrātiskos standartus, G. tā kā no Gruzijas atšķēlušās teritorijas ‐ Dienvidosetijā un Abhāzijā ‐ joprojām de facto okupē Krievijas militārie spēki; tā kā, neraugoties uz sešu punktu karadarbības pārtraukšanas nolīgumu, ko 2008. gadā parakstīja Krievijas Federācija un Gruzija, Eiropas Savienības Uzraudzības misijai Dienvidosetijā un Abhāzijā joprojām ir liegtas piekļuves tiesības, H. tā kā ES pildīja savas saistības un turpināja pilnībā atbalstīt Gruzijas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kā arī Gruzijā notiekošo konfliktu mierīgu atrisināšanu, I. tā kā tika pārraidīti video materiāli, kuros bija nofilmēta ieslodzīto spīdzināšana Gruzijas cietumos, kas radīja plašus protestus un atklāja to valdības iestāžu izdarītus smagus pārkāpumus, kas ir atbildīgas par tiesiskumu un kārtības uzturēšanu; tā kā šā skandāla dēļ no amata atkāpās divi ministri, 1. sveic Gruzijas iedzīvotājus ar šo svarīgo soli pretī demokrātijas stiprināšanai valstī; atzinīgi vērtē 2012. gada 1. oktobra demokrātiskās parlamenta vēlēšanas, kas notika atbilstoši EDSO un Eiropas Padomes prasībām, lai gan daži jautājumi joprojām būtu jārisina; uzsver, ka šīs vēlēšanas bija svarīgs solis virzībā uz Gruzijas demokrātisku attīstību un valsts politisko nākotni; atzinīgi vērtē pirmo varas pārejas gadījumu, Gruzijā īstenojot demokrātiskas, brīvas un godīgas vēlēšanas; 2. uzsver, ka viens no ES ārpolitikas mērķiem ir stiprināt un sekmēt attiecības ar Gruziju; 3. atzinīgi vērtē ES un Gruzijas attiecībās vērojamo attīstību un atkārtoti apstiprina savas vērtības, principus un saistības, kurās ietilpst demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tirgus ekonomika, ilgtspējīga attīstība un laba pārvaldība; 4. mudina visas Gruzijas politiskās partijas konstruktīvi sadarboties gaidāmajā pārejas periodā un pēc tā, lai nodrošinātu stabilitāti, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un labu pārvaldību, pilnībā ievērojot Gruzijas iedzīvotāju demokrātiski pausto gribu; 5. aicina visus politiskos spēkus izrādīt savaldību un pauž pārliecību par to, ka līdzāspastāvēšanas laikā izpildvaras un likumdevējas varas pārstāvji Gruzijā veidos konstruktīvu sadarbību; konstatē, ka konstitucionālās līdzāspastāvēšanas periodā būs vajadzīgi saskaņoti pūliņi, cenšoties rast politisku kompromisu un vienprātību un pilnībā ievērojot Gruzijas konstitūciju un tās galvenos tiesību aktus; uzsver, ka konstruktīvas prezidenta, valdības un parlamenta attiecības ir svarīgas no Gruzijas demokrātiskās reputācijas un pārvaldības viedokļa; 6. atzinīgi vērtē prezidenta M. Saakašvili paziņojumu, kurā viņš atzina savas partijas sakāvi vēlēšanās, un uzsver, ka šis paziņojums, ar kuru M. Saakašvili nāca klajā tik drīz pēc vēlēšanām, ir pozitīvs signāls attiecībā uz demokrātiju Gruzijā; uzskata, ka tas ir neparasts notikums valstī un visā reģionā, jo citu bijušo padomju valstu līderi bieži vien atstāj amatu tikai piespiedu kārtā un masu protestu vai pilsoņu kara draudu ietekmē; 7. aicina Gruzijas iestādes pilnībā pievērsties jautājumam par visiem trūkumiem, ko ir konstatējusi Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija, tostarp ieteikumiem, ko sniedza EDSO/ODIHR un Venēcijas komisija attiecībā uz vēlēšanu kodeksu; 8. atzinīgi vērtē to, ka tika īstenoti apraides pienākuma un programmu retranslācijas principi kabeļtelevīzijā, kas laikā pirms vēlēšanām ievērojami uzlaboja plašsaziņas līdzekļu plurālismu; 9. norāda, ka, neraugoties uz polarizētu un saspringtu vēlēšanu vidi, visur tikai ievērotas vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības izpausmes; tomēr ir zināms, ka dažkārt kampaņu vidi pasliktināja partiju aktīvistu un atbalstītāju rīkotās vajāšanas un iebiedēšanas gadījumi; 10. uzsver, cik būtiska nozīme ir pilnībā funkcionējošai demokrātijai un stingru un efektīvu tiesību aktu īstenošanai attiecībā uz partiju finansēšanu, kā arī likumam par iespējamiem un faktiskiem interešu konfliktiem, lai stingri nodalītu personīgās un valsts intereses personām, kas ieņem publisku amatu; 11. mudina Gruzijas iestādes veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par visiem nežēlīgas apiešanās un spīdzināšanas gadījumiem Gruzijas cietumos un aicina veikt dziļu un efektīvu cietumu sistēmas reformu; saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu atzinīgi vērtē par cietumiem atbildīgā Gruzijas ministra lēmumu izveidot uzraudzības grupu, lai cilvēktiesību aktīvisti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji iekļūtu soda izciešanas vietās un pārliecinātos par situāciju; 12. uzstāj, ka jaunajai valdībai vajag turpināt cīņu pret korupciju un īstenot pašreizējās valdības uzsāktās politiskās reformas; 13. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt jaunajai administrācijai nepieciešamo atbalstu un turpināt iesākto dialogu, lai garantētu nepārtrauktību un progresu sarunās par asociācijas nolīgumu, un apsvērt iespēju, ņemot vērā principu “jo vairāk, jo vairāk”, divkāršot centienus, lai pabeigtu sarunas par bezvīzu režīmu starp Gruziju un Eiropas Savienību uz padziļināta un vispusīga brīvās tirdzniecības līguma fona; 14. atkārtoti apstiprina ES atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei; pauž cerību, ka Gruzija un Krievija aktīvi turpinās bez priekšnosacījumiem risināt konfliktu; pauž cerību, ka Gruzija arī turpmāk iesaistīsies Ženēvas starptautiskajās apspriedēs un īstenos efektīvu politiku attiecību veidošanā ar separātiskajiem reģioniem; 15. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi pielikt lielākas pūles, lai mudinātu Krieviju ievērot N. Sarkozī sešu punktu plānu nolūkā stabilizēt situāciju Gruzijā un panākt konflikta atrisinājumu; šajā sakarībā aicina Krieviju izvest tās militāro kontingentu no separātiskajām Gruzijas teritorijām ‐ Abhāzijas un Dienvidosetijas ‐ un nodrošināt neierobežotas iespējas Eiropas Savienības Uzraudzības misijai (EUMM) darboties šajās divās provincēs; 16. uzsver to, ka jaunajai valdībai ir jāsaglabā Gruzijas konstruktīvā līdzdalība Ženēvas starptautiskajās diskusijās; šajā saistībā pauž nožēlu par lēno sarunu gaitu un būtiska progresa trūkumu abu pušu starpā Ženēvas diskusijās par drošību un stabilitāti Dienvidkaukāzā un aicina ciešāk iesaistīties, lai pilnībā izpildītu visus sešus punktus 2008. gada septembra pamiera nolīgumā; konstatē koalīcijas “Gruzijas sapnis” pārstāvju uzaicinājumu piedalīties starptautiskās starpniecības ceļā notiekošo miera sarunu par Gruzijas konfliktiem 21. kārtu, ko rīkos Ženēvā; 17. sagaida, ka sarunas par jauno Asociācijas nolīgumu starp ES un Gruziju tiks noslēgtas atbilstoši šīs valsts vēlmēm saistībā ar Eiropu, un uzsver, cik būtiska nozīme ir Gruzijas Eiropas integrācijas procesam ekonomisko, sociālo un politisko reformu veikšanā; atzinīgi vērtē ES apņemšanos attiecībā uz mērķi ‐ bezvīzu režīmu un sagaida, lai puses panāktu būtisku progresu šajā ziņā; 18. sagaida, ka jaunais politiskais vairākums un jaunā valdība turpinās sadarbību ar ES un NATO, un cer, ka ES un Gruzijas attiecības joprojām būs tikpat spēcīgas; atzinīgi vērtē jaunās Gruzijas valdības pausto apņemšanos nodrošināt nemitīgu eiro-atlantisko integrāciju un tās apņēmību balstīties uz iepriekšējo varas īstenotāju labā darba augļiem; 19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Gruzijas prezidentam, valdībai un parlamentam, NATO ģenerālsekretāram un EDSO.
| ||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |