Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra lēmums, ar ko apstiprinaTonio Borg iecelšanu Komisijas locekļa amatā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 246. panta otro daļu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 6. punktu(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 16. oktobrī iesniegto Komisijas locekļa John Dalli paziņojumu par atkāpšanos no amata,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. oktobra vēstuli, kurā Padome apspriedās ar Parlamentu par lēmumu, kas jāpieņem, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju, par Tonio Borg iecelšanu Komisijas locekļa amatā,

–  ņemot vērā 2012. gada 13. novembrī notikušo Tonio Borg uzklausīšanu, ko vadīja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja kopā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju un Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju, un pēc šīs uzklausīšanas sagatavotos novērtējuma paziņojumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. pantu un XVII pielikumu,

1.  apstiprina Tonio Borg iecelšanu par Komisijas locekli uz atlikušo Komisijas pilnvaru laiku līdz 2014. gada 31. oktobrim;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projektu, III iedaļa – Komisija (16398/2012 – C7-0383/2012 – 2012/2242(BUD))

P7_TA(2012)0433 A7-0381/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1) (Finanšu regula), un jo īpaši tās 37. un 38. pantu,

–  ņemot vērā 2011. gada 1. decembrī galīgajā variantā pieņemto Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējo budžetu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2012 projektu, III iedaļa – Komisija(4), un jo īpaši tās 2. punktu,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu par maksājumu apropriācijām, par kuru visas trīs iestādes vienojās saistībā ar 2012. gada budžeta procedūru,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projektu, ko Komisija iesniedza 2012. gada 19. septembrī (COM(2012)0536),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. novembrī pieņemto nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projektu (16398/2012 – C7-0383/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0381/2012),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projekts attiecas uz ES Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu EUR 670 192 359 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar Itālijā (Emīlijā-Romanjā) 2012. gada maijā notikušo zemestrīci;

B.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projekta mērķis ir iekļaut šo budžeta pielāgojumu 2012. gada budžetā un grozīt 16 05 03 01. budžeta pozīciju “Sagatavošanas darbība – Eiropas gads brīvprātīgam darbam (2011. gads)”, lai maksājumu apropriāciju ailē ierakstīto svītriņu aizstātu ar atgādinājumu “p.m.”, lai varētu veikt galīgos maksājumus;

C.  tā kā Komisijas iesniegtajā budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projektā ierosināts palielināt maksājumu apropriāciju apjomu, ņemot vērā maksājumu apropriāciju vispārējo trūkumu 2012. gadā;

D.  tā kā 2012. gada 12. jūnija rezolūcijā par Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2012 projektu, lai vēlreiz izmantotu ESSF, Parlaments pauž dziļu nožēlu, ka šajā konkrētajā ESSF izmantošanas gadījumā otra budžeta lēmējiestāde nogaidīja 8 nedēļas, pirms pieņēma savu nostāju, burtiski ievērojot LESD 1. protokolu (attiecībā uz termiņu dalībvalstu parlamentu informēšanai),

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projektu;

2.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi dabas katastrofu skartajiem reģioniem ātri piešķirt finansiālo palīdzību no ESSF, un tāpēc atzinīgi vērtē Itālijas iestāžu ātri iesniegtos pieteikumus finansiālā atbalsta saņemšanai no ESSF, kā arī Komisijas ātri iesniegto priekšlikumu ESSF izmantošanai;

3.  aicina visas dalībvalstu iesaistītās personas – gan vietējā un reģionālā līmenī, gan valsts iestādes – uzlabot vajadzību novērtēšanu un iespējamo pieteikumu atbalsta saņemšanai no ESSF koordinēšanu, lai pēc iespējas paātrinātu ESSF izmantošanu;

4.  atkārtoti aicina Padomi nelikt šķēršļus šādiem centieniem paātrināt Savienības palīdzības sniegšanu, nevajadzīgi atliekot lēmuma pieņemšanu šādā jutīgā un neatliekamā jautājumā;

5.  atgādina, ka iepriekšējā ESSF izmantošanas gadījumā (budžeta grozījums Nr. 2/2012 saistībā ar plūdiem Ligūrijā un Toskānā 2011. gada oktobrī) budžeta lēmējinstitūcijai nebija jānodrošina jauni līdzekļi tāpēc, ka atklājās daži neparedzēti avoti vajadzīgās apropriāciju summas pārdalei; uzsver, ka pašreizējais maksājumu apropriāciju trūkums, kas jau ietekmē daudzas programmas, it īpaši tās, no kurām lielā mērā atkarīga Eiropadomes 2012. gada 29. jūnijā pieņemtā Izaugsmes un nodarbinātības pakta īstenošana, stingri izslēdz iespēju paredzēt šādu pārdali šajā gadījumā;

6.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 5/2012 projektu bez grozījumiem;

7.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 5/2012 ir pieņemts galīgajā redakcijā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (2) OV L 56, 29.2.2012. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0232.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 26. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2012)0538 – C7-0300/2012 – 2012/2237(BUD))

P7_TA(2012)0434 A7-0380/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0538 – C7-0300/2012),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 26. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(2),

–  ņemot vērā 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par Solidaritātes fondu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0380/2012),

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 26. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 2013/108/ES.)

(1) OV C 139, 14.6.2006, 1. lpp. (2) OV L 311, 14.11.2002, 3. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko īsteno nolīgumus, ko pēc sarunām saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu ir noslēgusi ES, un ar ko groza un papildina Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu (COM(2012)0115 – C7-0079/2012 – 2012/0054(COD))

P7_TA(2012)0435 A7-0351/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0115),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0079/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2012. gada 19. novembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0351/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../20112, ar ko īsteno Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Brazīliju, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXVIII pantu, par grozījumiem koncesijās attiecībā uz mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas ES sarakstā, kurš pievienots VVTT 1994, un Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Taizemi, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXVIII pantu, par grozījumiem koncesijās attiecībā uz mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas ES sarakstā, kurš pievienots VVTT 1994, un ar ko groza un papildina Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1218/2012.)

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to tarifa likmes kvotu piešķiršanu, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību (COM(2012)0449 – C7-0215/2012 – 2012/0217(COD))

P7_TA(2012)0436 A7-0329/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0449),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0215/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vēra Padomes pārstāvja 2012. gada 19. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0329/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 21. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012 par to tarifa likmes kvotu piešķiršanu, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1217/2012.)

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Brazīliju, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXVIII pantu, par grozījumiem koncesijās attiecībā uz mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas ES sarakstā, kurš pievienots VVTT 1994, un Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Taizemi, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXVIII pantu, par grozījumiem koncesijās attiecībā uz mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas ES sarakstā, kurš pievienots VVTT 1994 (07883/2012 – C7-0171/2012 – 2012/0046(NLE))

P7_TA(2012)0437 A7-0350/2012

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07883/2012),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Brazīliju, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXVIII pantu, par grozījumiem koncesijās attiecībā uz mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas ES sarakstā, kurš pievienots VVTT 1994 (07884/2012),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Taizemi, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) XXVIII pantu, par grozījumiem koncesijās attiecībā uz mājputnu gaļas izstrādājumiem, kas paredzētas ES sarakstā, kurš pievienots VVTT 1994 (07885/2012),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C7-0171/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A7-0350/2012),

1.  sniedz piekrišanu nolīgumu noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Brazīlijas Federatīvās Republikas un Taizemes Karalistes valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (07433/2012 – C7-0157/2012 – 2011/0457(NLE))

P7_TA(2012)0438 A7-0318/2012

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07433/2012),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, ar kuru groza 1. un 2. protokola pielikumus Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (07470/2012),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0157/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A7-0318/2012),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Izraēlas Valsts valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par to tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību, un Protokola noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federācijas valdību par tehnisko kārtību atbilstoši minētajam Nolīgumam (16775/1/2011 – C7-0515/2011 – 2011/0322(NLE))

P7_TA(2012)0439 A7-0177/2012

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (16775/1/2011),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par to tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību (16776/2011),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta 1. daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0515/2011),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A7-0177/2012),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma un protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta redakcija) (11142/1/2012 – C7-0330/2012 – 2012/0033A(NLE))

P7_TA(2012)0440 A7-0368/2012

(Apspriešanās ‐ pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (11142/1/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 74. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0330/2012),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 12. oktobra vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu, kā arī 46. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0368/2012),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Padomes projektu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt savu projektu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Padomes projekts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas projekts 6. apsvērums (6)  SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz saistībā ar SIS II vispārējo grafiku, ko Padome apstiprināja 2008. gada 6. jūnijā un ko pēc tam grozīja 2009. gada oktobrī, ņemot vērā 2009. gada 4. jūnija TI Padomes sanāksmes doto politisko ievirzi.Pašreizējo SIS II vispārējo grafiku Komisija iesniedza Padomei un Eiropas Parlamentam 2010. gada oktobrī. (6)  SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz vēlākais 2013. gada 30. jūnijā. Grozījums Nr. 2 Regulas projekts 16. apsvērums (16)  Lai atbalstītu dalībvalstu izvēli par labu tehniski un finansiāli izdevīgākajam risinājumam, Komisijai bez kavēšanās vajadzētu uzsākt šīs regulas pielāgošanas procedūru, ierosinot migrēšanas tiesisko režīmu, kas labāk atspoguļotu tehniskās migrēšanas pieeju, kura izklāstīta SIS projekta migrēšanas plānā (Migrēšanas plāns), ko Komisija pieņēma pēc pozitīva balsojuma SIS-VIS komitejā  2011. gada 23. februārī. svītrots Grozījums Nr. 3 Regulas projekts 17. apsvērums (17)  Migrēšanas plānā ir aprakstīts, ka pārejas perioda laikā visas dalībvalstis, viena pēc otras, veiks valstu lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS 1+ uz SIS II. No tehniskā viedokļa ir vēlams, lai dalībvalstis, kas ir veikušas pāreju, varētu pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža, un tām nebūtu jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI ir nepieciešams piemērot no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Juridiskās noteiktības labad pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam un nevajadzētu pārsniegt 12 stundas. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana neliedz dalībvalstīm, kas vēl nav īstenojušas pāreju vai kurām tehnisku iemeslu dēļ intensīvas novērošanas periodā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS II funkcijas, ko ietver SIS 1+. Lai piemērotu vienādus standartus un nosacījumus brīdinājumiem, datu apstrādei un datu aizsardzībai visās dalībvalstīs, ir nepieciešams piemērot SIS II tiesisko regulējumu to dalībvalstu operatīvajām darbībām ar SIS, kas vēl nav īstenojušas pāreju. (17)  Paredzēts, ka pārejas perioda laikā visas dalībvalstis, viena pēc otras, veiks valstu lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS I+ uz SIS II. No tehniskā viedokļa ir vēlams, lai dalībvalstis, kas ir veikušas pāreju, varētu pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža, un tām nebūtu jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI ir nepieciešams piemērot no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Juridiskās noteiktības labad pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam un nevajadzētu pārsniegt 12 stundas. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana neliedz dalībvalstīm, kas vēl nav īstenojušas pāreju vai kurām tehnisku iemeslu dēļ intensīvas novērošanas periodā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS II funkcijas, ko ietver SIS 1+. Lai piemērotu vienādus standartus un nosacījumus brīdinājumiem, datu apstrādei un datu aizsardzībai visās dalībvalstīs, ir nepieciešams piemērot SIS II tiesisko regulējumu to dalībvalstu operatīvajām darbībām ar SIS, kas vēl nav īstenojušas pāreju. Grozījums Nr. 4 Regulas projekts 19. apsvērums (19)  Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Padomes 2009. gada 4.–5. jūnija secinājumu pielikumā par turpmāko SIS II attīstību ir noteiktas pamatprasības, kas būtu jāievēro, lai turpinātu pašreizējo SIS II projektu. Vienlaikus ir veikts pētījums par alternatīva tehniskā risinājuma izstrādi SIS II attīstīšanai, kura pamatā ir SIS 1+ attīstība (SIS 1+ RE), kas būtu ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja pārbaudēs tiktu konstatēta neatbilstība pamatprasībām. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Padome var pieņemt lēmumu aicināt Komisiju pāriet uz alternatīvo tehnisko risinājumu. (19)  Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Padomes 2009. gada 4.–5. jūnija secinājumu pielikumā par turpmāko SIS II attīstību ir noteiktas pamatprasības, kas būtu jāievēro, lai turpinātu pašreizējo SIS II projektu. Vienlaikus ir veikts pētījums par alternatīva tehniskā risinājuma izstrādi SIS II attīstīšanai, kura pamatā ir SIS 1+ attīstība (SIS 1+ RE), kas būtu ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja pārbaudēs tiktu konstatēta neatbilstība pamatprasībām. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Padome var pieņemt lēmumu aicināt Komisiju pāriet uz alternatīvo tehnisko risinājumu. Šādā gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums šīs regulas pārskatīšanai. Grozījums Nr. 5 Regulas projekts 31. apsvērums (31)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kā arī ir kompetents uzraudzīt Savienības iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Šai regulai nebūtu jāskar ne īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, ko paredz Šengenas konvencija, ne arī Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. (31)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kā arī ir kompetents uzraudzīt Savienības iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Kopīgā uzraudzības iestāde ir atbildīga par pašreizējās SIS 1+ tehniskās atbalsta funkcijas pārraudzību, līdz stāsies spēkā SIS II tiesiskais regulējums. Valsts uzraudzības iestādes ir atbildīgas par SIS 1+ datu apstrādi attiecīgās dalībvalsts teritorijā un paliks atbildīgas par to. lai uzraudzītu SIS II iekļauto personas datu tiesisku apstrādi attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Šai regulai nebūtu jāskar ne īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, ko paredz Šengenas konvencija, ne arī Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. Šis SIS II tiesiskais regulējums paredz, ka valsts uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina SIS II saskaņotu pārraudzību. Grozījums Nr. 6 Regulas projekts 43.a apsvērums (jauns) (43a)  Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Bulgārija un Rumānija piedalās saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, kā arī Padomes 2010. gada 29. jūnija Lēmumu 2010/365/ES par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā1. 1OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp. Grozījums Nr. 7 Regulas projekts 7. pants – 6. punkts 6.  Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības. 6.  Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības. Eiropas Parlamentu regulāri informē par šīm darbībām. Grozījums Nr. 8 Regulas projekts 11. pants – -1. punkts (jauns) -1.  Pirms sākt migrēšanu, dalībvalstis pārliecinās, ka visi personas dati, kas jāpārceļ uz SIS II, ir precīzi, aktualizēti un tiesiski saskaņā ar Lēmumu 2007/533/TI. Visus datus, ko nevar pārbaudīt pirms migrēšanas sākšanas, pārbauda ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc migrēšanas sākšanas. Grozījums Nr. 9 Regulas projekts 11. pants – 1. punkts 1. Lai no C.  SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datu bāzi un Komisija ievada SIS 1+ datu bāzi centrālajā SIS II. Datus no SIS 1+ datubāzes, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes uz centrālo SIS II. 1. Lai no C.  SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datu bāzi un Komisija ievada SIS 1+ datu bāzi centrālajā SIS II. Datus no SIS 1+ datubāzes, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes uz centrālo SIS II. Šos datus dzēš ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc intensīvās uzraudzības perioda beigām. Grozījums Nr. 10 Regulas projekts 11. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sākas ar N.SIS II datu ielādi, un N.SIS II ir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija. 3.  Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sākas ar N.SIS II datu ielādi, un N.SIS II ir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija. Dalībvalstis nodrošina, ka visi personas dati, kas pārnesti uz N.SIS II, ir precīzi, aktualizēti un tiesiski saskaņā ar Lēmumu 2007/533/TI. Grozījums Nr. 11 Regulas projekts 11. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a Pamatojoties uz dalībvalstu un kompetento uzraudzības iestāžu sniegto informāciju, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par migrēšanas pabeigšanu, jo īpaši par dalībvalstu pāreju uz SIS II. Šajā ziņojumā jāapstiprina, vai migrēšana un jo īpaši pāreja veikta pilnībā atbilstoši šai regulai gan centrālā, gan valstu līmenī, un tas, ka personas datu apstrāde visā migrēšanas procesā veikta atbilstoši Regulai (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvai 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti¹. 1OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Grozījums Nr. 12 Regulas projekts 11. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b Vienu mēnesi pēc intensīvās uzraudzības perioda beigām SIS 1+ datubāze, visi SIS 1+ datubāzē iekļautie dati, neatkarīgi no to nesēja vai glabāšanas vietas, C.SIS, dalībvalstu N.SIS un visas to kopijas tiek pilnībā dzēsti. Grozījums Nr. 13 Regulas projekts 11.a pants (jauns) 11.a pants SIRENE biroju migrēšana SIRENE biroju migrēšana uz S-TESTA tīklu notiek paralēli 11. panta 3. punktā minētajai pārejai un to pārtrauc tūlīt pēc pārejas pabeigšanas. Grozījums Nr. 14 Regulas projekts 12. pants – 2. daļa Pēc tam, kad pirmā dalībvalsts ir veikusi pāreju no N.SIS uz N.SIS II, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā, piemēro Lēmumu 2007/533/TI. Pēc tam, kad pirmā dalībvalsts ir veikusi veiksmīgu pāreju no N.SIS uz N.SIS II, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā, piemēro Lēmumu 2007/533/TI. Grozījums Nr. 15 Regulas projekts 15. pants – -1. punkts (jauns) -1.  Papildus automātisko meklējumu ierakstīšanai dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka migrēšanas laikā saskaņā ar šo regulu tiek pilnībā ievēroti piemērojamie datu aizsardzības noteikumi un ka 3. panta f) punktā un 11. pantā norādītie uzdevumi tiek atbilstīgi ierakstīti centrālajā SIS II. Šo darbību ierakstīšana jo īpaši nodrošinās datu integritāti un tiesiskumu laikā, kad tiek veikta migrēšana un pāreja uz SIS II. Grozījums Nr. 16 Regulas projekts 15. pants – 4. punkts 4.  Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās kompetentās iestādes nosaukumu. 4.  Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās kompetentās iestādes nosaukumu un galalietotāja vārdu. Grozījums Nr. 17 Regulas projekts 15. pants – 5. punkts 5.  Ierakstus lieto vienīgi 3. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 18 Regulas projekts 15. pants – 7. punkts 7.  Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus. 7.  Kompetentajām iestādēm, kuras minētas Lēmuma 2007/533/TI 60. panta 1. punktā un 61. panta 1. punktā un kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI noteikumiem ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus. Grozījums Nr. 19 Regulas projekts 15. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a Visas datu aizsardzības iestādes, kuras ir atbildīgas vai nu par SIS 1+, vai SIS II, tiek cieši iesaistītas visos migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II posmos. Grozījums Nr. 20 Regulas projekts 19. pants Par SIS II izstrādes gaitu un migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, šādu ziņojumu pirmoreiz iesniedz 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikposma beigās. Par SIS II izstrādes gaitu un migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, šādu ziņojumu pirmoreiz iesniedz 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikposma beigās. Komisija informē Eiropas Parlamentu par 8., 9. un 10. pantā minēto testu rezultātiem. Grozījums Nr. 21 Regulas projekts 21. pants Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā zaudē spēku pēc migrēšanas beigām, kā minēts 11. panta 3. punkta trešajā daļā. Ja šo datumu nav iespējams ievērot ārkārtēju tehnisku sarežģījumu dēļ saistībā ar migrēšanas procesu, tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā zaudē spēku pēc migrēšanas beigām, kā minēts 11. panta 3. punkta trešajā daļā. Ja šo datumu nav iespējams ievērot ārkārtēju tehnisku sarežģījumu dēļ saistībā ar migrēšanas procesu, tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu un jebkurā gadījumā līdz 2013. gada 30. jūnijam.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (pārstrādāta redakcija) (11143/1/2012 – C7-0331/2012 – 2012/0033B(NLE))

P7_TA(2012)0441 A7-0370/2012

(Apspriešanās ‐ pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (11143/1/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 74. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0331/2012),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2012. gada 12. oktobra vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu, kā arī 46. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0370/2012),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Padomes projektu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt savu projektu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Padomes projekts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas projekts 6. apsvērums (6)  SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz saistībā ar SIS II vispārējo grafiku, ko Padome apstiprināja 2008. gada 6. jūnijā un ko pēc tam grozīja 2009. gada oktobrī, ņemot vērā 2009. gada 4. jūnija TI Padomes sanāksmes doto politisko ievirzi.Pašreizējo SIS II vispārējo grafiku Komisija iesniedza Padomei un Eiropas Parlamentam 2010. gada oktobrī. (6)  SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz vēlākais 2013. gada 30. jūnijā. Grozījums Nr. 2 Regulas projekts 16. apsvērums (16)  Lai atbalstītu dalībvalstu izvēli par labu tehniski un finansiāli izdevīgākajam risinājumam, Komisijai bez kavēšanās vajadzētu uzsākt šīs regulas pielāgošanas procedūru, ierosinot migrēšanas tiesisko režīmu, kas labāk atspoguļotu tehniskās migrēšanas pieeju, kura izklāstīta SIS projekta migrēšanas plānā (Migrēšanas plāns), ko Komisija pieņēma pēc pozitīva balsojuma SIS-VIS komitejā  2011. gada 23. februārī. svītrots Grozījums Nr. 3 Regulas projekts 17. apsvērums (17)  Migrēšanas plānā ir aprakstīts, ka pārejas perioda laikā visas dalībvalstis, viena pēc otras, veiks valstu lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS 1+ uz SIS II. No tehniskā viedokļa ir vēlams, lai dalībvalstis, kas ir veikušas pāreju, varētu pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža, un tām nebūtu jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI ir nepieciešams piemērot no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Juridiskās noteiktības labad pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam un nevajadzētu pārsniegt 12 stundas. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana neliedz dalībvalstīm, kas vēl nav īstenojušas pāreju vai kurām tehnisku iemeslu dēļ intensīvas novērošanas periodā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS II funkcijas, ko ietver SIS 1+. Lai piemērotu vienādus standartus un nosacījumus brīdinājumiem, datu apstrādei un datu aizsardzībai visās dalībvalstīs, ir nepieciešams piemērot SIS II tiesisko regulējumu to dalībvalstu operatīvajām darbībām ar SIS, kas vēl nav īstenojušas pāreju. (17)  Paredzēts, ka pārejas perioda laikā visas dalībvalstis, viena pēc otras, veiks valstu lietojumprogrammu individuālu pārslēgšanu no SIS I+ uz SIS II. No tehniskā viedokļa ir vēlams, lai dalībvalstis, kas ir veikušas pāreju, varētu pilnībā izmantot SIS II no pārejas brīža, un tām nebūtu jāgaida, līdz pāreju ir veikušas citas dalībvalstis. Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI ir nepieciešams piemērot no brīža, kad pāreja ir iesākta pirmajā dalībvalstī. Juridiskās noteiktības labad pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam un nevajadzētu pārsniegt 12 stundas. Regulas (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmuma 2007/533/TI piemērošana neliedz dalībvalstīm, kas vēl nav īstenojušas pāreju vai kurām tehnisku iemeslu dēļ intensīvas novērošanas periodā ir jāizmanto rezerves variants, izmantot tās SIS II funkcijas, ko ietver SIS 1+. Lai piemērotu vienādus standartus un nosacījumus brīdinājumiem, datu apstrādei un datu aizsardzībai visās dalībvalstīs, ir nepieciešams piemērot SIS II tiesisko regulējumu to dalībvalstu operatīvajām darbībām ar SIS, kas vēl nav īstenojušas pāreju. Grozījums Nr. 4 Regulas projekts 19. apsvērums (19)  Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Padomes 2009. gada 4.–5. jūnija secinājumu pielikumā par turpmāko SIS II attīstību ir noteiktas pamatprasības, kas būtu jāievēro, lai turpinātu pašreizējo SIS II projektu. Vienlaikus ir veikts pētījums par alternatīva tehniskā risinājuma izstrādi SIS II attīstīšanai, kura pamatā ir SIS 1+ attīstība (SIS 1+ RE), kas būtu ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja pārbaudēs tiktu konstatēta neatbilstība pamatprasībām. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Padome var pieņemt lēmumu aicināt Komisiju pāriet uz alternatīvo tehnisko risinājumu. (19)  Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Padomes 2009. gada 4.–5. jūnija secinājumu pielikumā par turpmāko SIS II attīstību ir noteiktas pamatprasības, kas būtu jāievēro, lai turpinātu pašreizējo SIS II projektu. Vienlaikus ir veikts pētījums par alternatīva tehniskā risinājuma izstrādi SIS II attīstīšanai, kura pamatā ir SIS 1+ attīstība (SIS 1+ RE), kas būtu ārkārtas rīcības plāns gadījumam, ja pārbaudēs tiktu konstatēta neatbilstība pamatprasībām. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Padome var pieņemt lēmumu aicināt Komisiju pāriet uz alternatīvo tehnisko risinājumu. Šādā gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums šīs regulas pārskatīšanai. Grozījums Nr. 5 Regulas projekts 31. apsvērums (31)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kā arī ir kompetents uzraudzīt Savienības iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Šai regulai nebūtu jāskar ne īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, ko paredz Šengenas konvencija, ne arī Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. (31)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par Regulas (EK) Nr. 45/2001 piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu, kā arī ir kompetents uzraudzīt Savienības iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Kopīgā uzraudzības iestāde ir atbildīga par pašreizējās SIS 1+ tehniskās atbalsta funkcijas pārraudzību, līdz stāsies spēkā SIS II tiesiskais regulējums. Valsts uzraudzības iestādes ir atbildīgas par SIS 1+ datu apstrādi attiecīgās dalībvalsts teritorijā un paliks atbildīgas par to. lai uzraudzītu SIS II iekļauto personas datu tiesisku apstrādi attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Šai regulai nebūtu jāskar ne īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību, ko paredz Šengenas konvencija, ne arī Regula (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmums 2007/533/TI. Šis SIS II tiesiskais regulējums paredz, ka valsts uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina SIS II saskaņotu pārraudzību. Grozījums Nr. 6 Regulas projekts 43.a apsvērums (jauns) (43a)  Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Bulgārija un Rumānija piedalās saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, kā arī Padomes 2010. gada 29. jūnija Lēmumu 2010/365/ES par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā1. 1OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp. Grozījums Nr. 7 Regulas projekts 7. pants – 6. punkts 6.  Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības. 6.  Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības. Eiropas Parlamentu regulāri informē par šīm darbībām. Grozījums Nr. 8 Regulas projekts 11. pants – -1. punkts (jauns) -1.  Pirms sākt migrēšanu, dalībvalstis pārliecinās, ka visi personas dati, kas jāpārceļ uz SIS II , ir precīzi, aktualizēti un tiesiski saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006. Visus datus, ko nevar pārbaudīt pirms migrēšanas sākšanas, pārbauda ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc migrēšanas sākšanas. Grozījums Nr. 9 Regulas projekts 11. pants – 1. punkts 1. Lai no C.  SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datu bāzi un Komisija ievada SIS 1+ datu bāzi centrālajā SIS II. Datus no SIS 1+ datubāzes, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes uz centrālo SIS II. 1. Lai no C.  SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datu bāzi un Komisija ievada SIS 1+ datu bāzi centrālajā SIS II. Datus no SIS 1+ datubāzes, kas minēti Šengenas konvencijas 113. panta 2. punktā, nepārnes uz centrālo SIS II. Šos datus dzēš ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc intensīvā uzraudzības perioda beigām. Grozījums Nr. 10 Regulas projekts 11. pants – 3. punkts – 1. daļa 3.  Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sākas ar N.SIS II datu ielādi, un N.SIS II ir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija. 3.  Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sākas ar N.SIS II datu ielādi, un N.SIS II ir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija. Dalībvalstis nodrošina, ka visi personas dati, kas pārnesti uz N.SIS II, ir precīzi, aktualizēti un tiesiski saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006. Grozījums Nr. 11 Regulas projekts 11. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a Pamatojoties uz dalībvalstu un kompetento uzraudzības iestāžu sniegto informāciju, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par migrēšanas pabeigšanu, jo īpaši par dalībvalstu pāreju uz SIS II. Šajā ziņojumā jāapstiprina, vai migrēšana un jo īpaši pāreja veikta pilnībā atbilstoši šai regulai gan centrālā, gan valstu līmenī, un tas, ka personas datu apstrāde visā migrēšanas procesā veikta atbilstoši Regulai (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvai 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti¹. 1OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Grozījums Nr. 12 Regulas projekts 11. pants – 4.b punkts (jauns) 4.b Vienu mēnesi pēc intensīvās uzraudzības perioda beigām SIS 1+ datubāze, visi SIS 1+ datubāzē iekļautie dati, neatkarīgi no to nesēja vai glabāšanas vietas, C.SIS, dalībvalstu N.SIS un visas to kopijas tiek pilnībā dzēsti. Grozījums Nr. 13 Regulas projekts 11.a pants (jauns) 11.a pants SIRENE biroju migrēšana SIRENE biroju migrēšana uz S-TESTA tīklu notiek paralēli 11. panta 3. punktā minētajai pārejai un to pārtrauc tūlīt pēc pārejas pabeigšanas. Grozījums Nr. 14 Regulas projekts 12. pants – 2. daļa Pēc tam, kad pirmā dalībvalsts ir veikusi pāreju no N.SIS uz N.SIS II, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā, piemēro Regulu (EK) Nr. 1987/2006. Pēc tam, kad pirmā dalībvalsts ir veikusi veiksmīgu pāreju no N.SIS uz N.SIS II, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā, piemēro Regulu (EK) Nr. 1987/2006. Grozījums Nr. 15 Regulas projekts 15. pants – -1. punkts (jauns) -1.  Papildus automātisko meklējumu ierakstīšanai dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka migrēšanas laikā saskaņā ar šo regulu tiek pilnībā ievēroti piemērojamie datu aizsardzības noteikumi un ka 3. panta f) punktā un 11. pantā norādītie uzdevumi tiek atbilstīgi ierakstīti centrālajā SIS II. Šo darbību ierakstīšana jo īpaši nodrošinās datu integritāti un tiesiskumu laikā, kad tiek veikta migrēšana un pāreja uz SIS II. Grozījums Nr. 16 Regulas projekts 15. pants – 4. punkts 4.  Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās kompetentās iestādes nosaukumu. 4.  Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās kompetentās iestādes nosaukumu un galalietotāja vārdu. Grozījums Nr. 17 Regulas projekts 15. pants – 5. punkts 5.  Ierakstus lieto vienīgi 3. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) Grozījums Nr. 18 Regulas projekts 15. pants – 7. punkts 7.  Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus. 7.  Kompetentajām iestādēm, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1987/2006 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā un kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 noteikumiem ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus. Grozījums Nr. 19 Regulas projekts 15. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a Visas datu aizsardzības iestādes, kuras ir atbildīgas vai nu par SIS 1+, vai SIS II, tiek cieši iesaistītas visos migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II posmos. Grozījums Nr. 20 Regulas projekts 19. pants Par SIS II izstrādes gaitu un migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, šādu ziņojumu pirmoreiz iesniedz 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikposma beigās. Par SIS II izstrādes gaitu un migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, šādu ziņojumu pirmoreiz iesniedz 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikposma beigās. Komisija informē Eiropas Parlamentu par 8., 9. un 10. pantā minēto testu rezultātiem. Grozījums Nr. 21 Regulas projekts 21. pants Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā zaudē spēku pēc migrēšanas beigām, kā minēts 11. panta 3. punkta trešajā daļā. Ja šo datumu nav iespējams ievērot ārkārtēju tehnisku sarežģījumu dēļ saistībā ar migrēšanas procesu, tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā zaudē spēku pēc migrēšanas beigām, kā minēts 11. panta 3. punkta trešajā daļā. Ja šo datumu nav iespējams ievērot ārkārtēju tehnisku sarežģījumu dēļ saistībā ar migrēšanas procesu, tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu un jebkurā gadījumā līdz 2013. gada 30. jūnijam.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcija par 28. gada pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2010. gads) (2011/2275(INI))

P7_TA(2012)0442 A7-0330/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 28. gada pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2010. gads) (COM(2011)0588),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2010)0070),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Otrais EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2011)0930),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. septembra paziņojumu ar nosaukumu “Rezultātu Eiropa ‐ Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007)0502),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzējiem par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. aprīļa paziņojumu ar nosaukumu “Atjaunināts paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu” (COM(2012)0154),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par divdesmit septīto gada pārskatu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2009. gads)(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par divdesmit sesto gada pārskatu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2008. gads)(2),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentus SEC(2011)0193, SEC(2011)0194 un SEC(2011)1626,

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas darbību 2010. gadā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0330/2012),

A.  tā kā ar Lisabonas līgumu tika ieviesti vairāki jauni tiesiskie pamati ar mērķi atvieglot ES tiesību aktu īstenošanu, piemērošanu un izpildi;

B.  tā kā saskaņā ar LESD 298. pantu, veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu;

C.  tā kā vide, iekšējais tirgus un nodokļu uzlikšana ir tās politikas jomas, kurās ir visvairāk pārkāpumu un kuras veido 52 % no visām pārkāpumu lietām,

1.  atgādina, ka LES 17. pantā noteiktā Komisijas galvenā funkcija ir būt “Līgumu sargātājai”; šai sakarā atzīmē, ka Komisijas tiesības un pienākums uzsākt pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalsti, kura nav izpildījusi Līgumos paredzētu pienākumu(4), veido ES tiesiskās kārtības stūrakmeni un tādējādi saskan ar ideju par Savienību, kas ir balstīta uz tiesiskumu;

2.  uzsver, ka tiesiskumam ir būtiska nozīme kā jebkuras demokrātiskas pārvaldes formas leģitīmam priekšnoteikumam un garantijai, ka iedzīvotājiem tiks pilnībā nodrošinātas visas likumā noteiktās tiesības;

3.  atbalsta Komisijas lietpratīga regulējuma pieeju, kas ir vērsta uz ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzības iekļaušanu plašākā politikas ciklā, ko Komiteja uzskata par galveno preventīvo pasākumu;

4.  norāda, ka pienākumu neizpildes procedūru veido divi posmi: administratīvais (izmeklēšanas) posms un lietas izskatīšanas posms Eiropas Savienības Tiesā; uzskata, ka administratīvajā posmā būtiska ir pilsoņu kā sūdzības iesniedzēju loma, nodrošinot Savienības tiesību aktu izpildi uz vietas;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija izmanto plašu instrumentu klāstu, lai transponēšanas procesu padarītu raitāku (transponēšanas saraksti, rokasgrāmatas vai paskaidrojošas piezīmes), un mudina Komisiju pat vēl ciešāk uzraudzīt direktīvu transponēšanu līdz transponēšanas termiņa beigām, īpaši attiecībā uz dalībvalstīm ar “sliktu reputāciju”, lai būtu iespējams ātri rīkoties;

6.  vērš uzmanību uz direktīvu noteikumu tiešu piemērojamību gadījumos, kad saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru tie ir pietiekami precīzi un bez nosacījumiem (“tiešā iedarbība”);

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties un konsekventi risināt pārāk stingras reglamentēšanas problēmu;

8.  atzīmē, ka Komisija nesen ir publicējusi jaunu paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu (COM(2012)0154), kurā tā ir pārskatījusi nosacījumus, saskaņā ar kuriem sūdzība tiek reģistrēta, un kura tādējādi ietekmē visu pienākumu neizpildes procedūru kopumā; mudina Komisiju pienākumu neizpildes procedūrās izmantot nevis ieteikuma tiesības, bet gan ierosināt regulu(5), lai šajā svarīgajā ES tiesiskās kārtības elementā kā līdzvērtīgu likumdevēju pilnībā iesaistītu arī Parlamentu;

9.  pauž nožēlu par ļoti lielo nepaziņošanas lietu skaitu (2010. gadā izskatīšanā bija 470 lietas);

10.  pauž nožēlu, ka iepriekš minētajā jaunajā paziņojumā nav nevienas atsauces uz EU Pilot, kas, kā Komisija pati ir definējusi, ir “labi ieviesusies darba metode”(6), kuru tā izmanto kā pirmo posmu pienākumu neizpildes procedūrā, lai izskatītu sūdzības, visos gadījumos, kad varētu šo procedūru piemērot(7); atzīmē, ka paziņojumā nav minēts pat EU Pilot nosaukumus un ka nav nevienas atsauces uz tiesībām vai aizsardzību, kas EU Pilot ietvaros piešķirta sūdzības iesniedzējam; tādēļ secina, ka Komisijas lēmumi, kuri pieņemti pirms pienākumu neizpildes procedūras vai izslēdz šo procedūru, šajā gadījumā neatbilst pārredzamības un pārskatatbildības noteikumiem un Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība pieņemt šos lēmumus pašai;

11.  aicina Komisiju precizēt EU Pilot sistēmas statusu un konkrēti definēt regulējumu un tās piemērošanas noteikumus tā, lai iedzīvotāji tos saprastu;

12.  uzsver to dalībvalstu skaitu, kuras piedalās EU Pilot projektā (2010. gada beigās ‐ 18), un daudzās lietas, kas tika slēgtas pēc tam, kad dalībvalsts sniegtā atbilde tika novērtēta kā pieņemama (81 % gadījumu); uzsver, ka šo vērtējumu kvalitāte ir svarīga gan tāpēc, ka tā nodrošina derīgu un apstiprinātu informāciju, gan tāpēc, ka tādējādi tiek ievēroti Tiesas atzītie administratīvo tiesību vispārējie principi;

13.  atkārtoti pauž uzskatu, ka Komisijai ar Līgumiem piešķirto tiesību uz rīcības brīvību ietvaros pienākumu neizpildes procedūrās ir jāievēro tiesiskums, juridiskās skaidrības princips, pārredzamības un atvērtības prasības un proporcionalitātes princips un ka nekas nekādos apstākļos nedrīkst apdraudēt šo tiesību pamatmērķi, kas ir garantēt laicīgu un pareizu Savienības tiesību aktu piemērošanu(8);

14.  norāda uz iepriecinošu rādītāju, kas liecina par to, ka 88 % no 2010. gadā slēgtajām lietām “netika nosūtītas Kopienu Tiesai, jo dalībvalstis noregulēja Komisijas ierosinātos tiesiskos jautājumus, pirms būtu bijis jāuzsāk nākamais pārkāpumu procedūras posms”; tomēr uzskata, ka ir svarīgi turpināt uzmanīgu dalībvalstu darbības pārraudzību, jo daži lūgumraksti attiecas uz problēmām, kuras turpina pastāvēt pat pēc lietas pabeigšanas (skatīt, piemēram, lūgumrakstu Nr. 0808/2006, Nr. 1322/2007, Nr. 0492/2010, Nr. 1060/2010 un Nr. 0947/2011);

15.  uzsver, ka kopumā ir jāveic papildu darbs, lai uzlabotu pārredzamību un savstarpējību saziņā starp Parlamentu un Komisiju; norāda, ka, piemēram, neapdraudot pārbaužu izdarīšanas mērķi, varētu nodrošināt plašāku piekļuvi informācijai par sūdzībām, pārkāpumu lietām un citiem izpildes mehānismiem, un ka piekļuvi šai informācijai varētu attaisnot ar svarīgām sabiedrības interesēm, jo īpaši gadījumos, kad pastāv draudi cilvēku veselībai vai neatgriezeniska kaitējuma risks videi;

16.  norāda, ka, lai EU Pilot projekts būtu darbspējīgs, Komisija ir izveidojusi “konfidenciālu tiešsaistes datubāzi” saziņai starp Komisijas dienestiem un dalībvalstu varas iestādēm; atkārtoti uzsver, ka EU Pilot projektā trūkst pārredzamības attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem, kā arī Parlamenta prasību par piekļuves piešķiršanu datubāzei, kurā apkopotas visas sūdzības, lai Parlaments varētu pildīt savu pārbaudes funkciju attiecībā uz Komisijas kā “Līgumu sargātājas” pienākumu;

17.  pauž nožēlu, ka nav veikti nekādi pasākumi pēc tam, kad Parlaments pieņēma iepriekš minēto rezolūciju par divdesmit septīto gada pārskatu, un jo īpaši pēc Parlamenta prasības pēc procesuāliem tiesību aktiem regulas veidā atbilstīgi LESD 298. pantam, nosakot dažādos pienākumu neizpildes procedūras un pirms pienākumu neizpildes procedūras aspektus, tostarp paziņojumu sniegšanu, saistošus termiņus, tiesības tikt uzklausītam, pienākumu norādīt iemeslus un katras personas tiesības piekļūt savai lietai, lai nostiprinātu pilsoņu tiesības un garantētu pārredzamību;

18.  tādēļ atkārtoti aicina Komisiju ierosināt “procesuālus tiesību aktus” regulas veidā saskaņā ar jauno tiesisko pamatu ‐ LESD 298. pantu;

19.  šai sakarā norāda uz Komisijas atbildi Parlamenta prasībai pēc procesuāliem tiesību aktiem un tajā apšaubīto iespēju pieņemt jebkādu turpmāku uz LESD 298. pantu balstītu regulu, kā iemeslu minot Komisijai Līgumos piešķirtās tiesības uz rīcības brīvību, “organizējot pienākumu neizpildes procedūras un ar tām saistīto darbu, lai nodrošinātu pareizu ES tiesību aktu piemērošanu”; ir pārliecināts, ka šādi procesuāli tiesību akti nekādā veidā neierobežotu Komisijas tiesības uz rīcības brīvību, bet tikai garantētu, ka Komisija, īstenojot šīs tiesības, ievērotu “atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas” principus, kā tas noteikts LESD 298. pantā, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās tiesības uz labu pārvaldību;

20.  uzsver pienākumu neizpildes procedūru pārredzamības nozīmi ‐ arī tādēļ, lai sniegtu iespēju Parlamentam uzraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu; šajā kontekstā atgādina, ka pārskatītajā pamatnolīgumā par attiecībām ar Parlamentu Komisija apņemas, ka tā “dara pieejamu Parlamentam kopsavilkuma informāciju par visām pienākuma neizpildes procedūrām, sākot no oficiālas brīdinājuma vēstules, tostarp, ja to pieprasa (..), par jautājumiem, uz kuriem attiecas pienākumu neizpildes procedūra”, un gaida, lai šis noteikums tiktu godprātīgi piemērots praksē;

21.  norāda, ka lūgumraksti ir pienācīgs instruments, kas iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmumiem ir jāizmanto, lai ziņotu par gadījumiem, kad dažādu līmeņu iestādes dalībvalstī neievēro ES tiesību aktu noteikumus; šajā saistībā aicina Komisiju nodrošināt izskatīšanas stadijā esošo pienākumu neizpildes procedūru pārredzamību, savlaicīgi un pienācīgi informējot iedzīvotājus par darbībām, kas veiktas pēc viņu prasības iesniegšanas;

22.  norāda, ka iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas turpina izmantot lūgumrakstu iesniegšanas mehānismu galvenokārt, lai ziņotu un sūdzētos par dažāda līmeņa dalībvalstu iestāžu rīcības neatbilstību ES tiesību aktiem; šajā sakarībā uzsver Lūgumrakstu komitejas būtisko nozīmi saiknes nodrošināšanā starp iedzīvotājiem, Parlamentu un Komisiju;

23.  atzinīgi vērtē īpašo sadaļu, kas 28. gada pārskatā atbilstīgi Parlamenta prasībai ir veltīta lūgumrakstiem un kurā Komisija ir tematiski sagrupējusi jaunos saņemtos lūgumrakstus; atzinīgi vērtē Komisijas sniegto informāciju, ka vairākās jomās “pēc lūgumrakstiem Eiropas Parlamentam tika uzsāktas pārkāpumu procedūras”; uzsver, ka pat tad, ja lūgumraksti neattiecas uz pārkāpumiem, tie Parlamentam un Komisijai sniedz būtisku informāciju par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem;

24.  uzsver ievērojamo skaitu lūgumrakstu, kas saņemti par jautājumiem saistībā ar vides tiesību aktiem un jo īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem; atgādina jautājumus, kurus 2011. gada 15. jūnijā notikušajā Komisijas konferencē par vides tiesību aktu ieviešanu uzsvēra priekšsēdētājs un kuri attiecās uz bieži konstatējamu objektīva ietekmes uz vidi novērtējuma trūkumu, sabiedriskās apspriešanas ignorēšanu un dažādiem citiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmu vadīšanā;

25.  atgādina, ka Pamattiesību hartas sākotnējais uzdevums bija apkopot ES pilsoņu pamattiesības un ka valstu un valdību vadītāji vairākkārt oficiāli ir paziņojuši, ka Hartā ir noteiktas ES pilsoņu pamattiesības; aicina dalībvalstis pārskatīt Hartas 51. panta nepieciešamību un mudina tās paust vienpusēju apņemšanos savās jurisdikcijās šā panta noteikumus neizmantot, lai ierobežotu cilvēku tiesības;

26.  uzsver, ka iedzīvotāji, iesniedzot lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, sagaida aizsardzību saskaņā ar Hartas noteikumiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi dzīvo un vai šajā valstī ES tiesību akti ir īstenoti; šajā sakarībā joprojām pauž bažas, ka iedzīvotāji jūtas maldināti par faktisko Hartas piemērošanas jomu; tāpēc uzskata, ka ir svarīgi, ņemot vērā Hartas 51. pantu, no Parlamenta perspektīvas pienācīgi izskaidrot subsidiaritātes principu un Hartas piemērošanas jomu;

27.  uzsver, ka ievērojama daļa lūgumrakstu, kas attiecas uz pamattiesību ievērošanu, ir saistīti ar personu brīvu pārvietošanos un ka no Eiropas Savienības pilsonības izrietošās tiesības ir svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāju varētu pilnībā izmantot iekšējo tirgu, kā to var precīzi secināt no 2010. gada ziņojuma par Savienības pilsonību; uzsver, ka šāda tirgus lielāka izmantošana var paātrināt iekšējā tirgus ievērojamā izaugsmes potenciāla atraisīšanu, un tādēļ, ņemot vērā Eiropas pašreizējos uzdevumus ekonomikā, atkārtoti uzsver savu aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt centienus, lai šajā jomā pilnībā un laikus transponētu ES tiesības;

28.  turklāt uzsver, ka iedzīvotāji jūtas tādā pašā mērā maldināti par Kopienas tiesību piemērojamību novēlotas transponēšanas gadījumos; norāda uz satraucošo realitāti, ka iedzīvotāji, kuri nevar izmantot piemērojamās Kopienas tiesības, jo attiecīgā dalībvalsts tās vēl nav transponējusi, atrodas situācijā, kurā tiem nav iespējas izmantot nevienu pārsūdzības mehānismu;

29.  apstiprina Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta viedokli, ka attiecībā uz lūgumrakstu pieņemamību Eiropas Savienības darbības jomas ir plašākas par tās pilnvarām; uzsver, ka šim principam vajadzētu būt tam, pēc kura Parlaments un Komisija vadās, izskatot lūgumrakstus;

30.  atkārtoti uzsver, ka iedzīvotāju un uzņēmumu iesniegtās sūdzības arī turpmāk būs vissvarīgākais informācijas avots, lai atklātu ES tiesību pārkāpumus un līdz ar to nākotnē ierosinātu pienākumu neizpildes procedūras; tādēļ aicina ieviest efektīvākus, tiesiski saistošus administratīvos noteikumus, kas precīzi un droši reglamentē procesuālās attiecības gan pirms, gan pēc pārkāpuma procedūras, gan tās laikā starp Komisiju un iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, kuri iesniedz sūdzības, lai tādā veidā galvenokārt atbalstītu sūdzības iesniedzēja nostāju;

31.  atzinīgi vērtē jauno LESD 260. pantā iekļauto elementu, kas gadījumos, kad Komisija iesniedz sūdzību Tiesā, pamatojoties uz LESD 258. pantu, tai ļauj lūgt Tiesai piemērot finansiālas sankcijas dalībvalstij, kas kavējas ar direktīvas transponēšanu;

32.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos LESD 260. panta 3. punktu principā piemērot lietās par šajā normā paredzētā pienākuma nepildīšanu, proti, attiecībā uz to direktīvu transponēšanu, kas pieņemtas saskaņā ar likumdošanas procedūru;

33.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, ka Komisija izmanto šo iespēju līdzās visiem pārējiem iespējamiem līdzekļiem, lai garantētu, ka dalībvalstis Savienības tiesību aktus transponē laicīgi un pareizi; būtu jādara zināmas tās dalībvalstis, kas atpaliek un tiesības nav transponējušas savlaicīgi;

34.  vērš uzmanību uz to, ka kopš brīža, kad tika izdots šis ziņojums, Parlaments, Padome, Komisija un dalībvalstis ir panākušas vienošanos par to paskaidrojošo dokumentu izdošanu, kuros izklāstīta saistība starp direktīvas elementiem un atbilstošām daļām valsts transponēšanas tiesību aktos (“korelācijas tabulas”); atzīmē, ka šīs trīs iestādes un dalībvalstis ir vienojušās direktīvās iekļaut apsvērumu, kurā norādīts, ka korelācijas tabula jāizstrādā attiecīgajai dalībvalstij, ja konkrētā gadījumā tas šķiet nepieciešami un piemēroti;

35.  uzsver, ka korelācijas tabulas ir nenovērtējams instruments, lai sniegtu iespēju Komisijai un Parlamentam pārraudzīt Savienības tiesību aktu pareizu transponēšanu un piemērošanu dalībvalstīs, jo saistība starp direktīvu un atbilstošiem valstu noteikumiem bieži vien ir ļoti sarežģīta un dažkārt gandrīz nav konstatējama;

36.  aicina Komisiju Eiropas Parlamentam iesniegt precīzas pamatnostādnes par korelāciju tabulu izveidi, iestrādi un piemērošanu Kopienu tiesībās un arī veikt pārredzamu izvērtējumu, kas ievērojami veicinās šo tiesību īstenošanu dalībvalstu līmenī;

37.  norāda, ka dalībvalstu tiesām ir būtiska nozīme Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanā, un pilnībā atbalsta Eiropas Savienības centienus uzlabot un saskaņot ar tieslietām saistīto apmācību, kas paredzēta tiesībsargājošo, tiesu un administratīvo iestāžu darbiniekiem un tiesību jomas speciālistiem, amatpersonām un valsts civildienesta ierēdņiem dalībvalstu pārvaldes iestādēs un arī Eiropas līmeņa reģionālās un vietējās iestādēs;

38.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas ombudam un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0377. (2) OV C 99 E, 3.4.2012., 46. lpp.. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0382. (4) LESD 258. un 260. pantā ir noteiktas Komisijas tiesības pret dalībvalsti uzsākt pienākumu neizpildes procedūras. Konkrētāk ‐ 258. pantā ir teikts, ka Komisija “sniedz argumentētu atzinumu”, ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu. (5) Skatīt 7. punktu, kurā tiek aicināts pieņemt “procesuālos tiesību aktus”. (6) Komisijas Otrais EU Pilot novērtējuma ziņojums (SEC(2011)1626), 7. lpp. (7) Skatīt iepriekš minēto ziņojumu, 3. lpp. Skatīt iepriekš minēto 2010. gada 25. novembra rezolūciju. (8) Parlaments iepriekšminētajā 2010. gada 25. novembra rezolūcijā pauda uzskatu, ka “absolūta rīcības brīvība savienojumā ar absolūtu pārredzamības trūkumu būtībā ir pretējība tiesiskumam”.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcija par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves radīto ietekmi uz vidi (2011/2308(INI))

P7_TA(2012)0443 A7-0283/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par noteikumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei(1),

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 3. novembra Direktīvu 92/91/EEK par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (Rūpniecības atkritumu direktīva) un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu(5),

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (“Dzīvotņu direktīva”)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (Direktīva par atbildību vides jomā jeb ELD)(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva)(9),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (Dzeramā ūdens direktīva)(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (Gruntsūdeņu direktīva)(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (ar grozījumiem)(12) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumu Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvas 91/155/EEK, 93/67/EEK, 93/105/EK un 2000/21/EK (REACH regula)(14),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (ar ko pašreizējos ES tiesību aktus pielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajai ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotajai sistēmai (GHS))(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (Biocīdo produktu direktīva)(16),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (Seveso II direktīva)(17),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 13. septembra rezolūciju par drošības problēmu risināšanu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām atklātā jūrā(18),

–  ņemot vērā Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta pasūtīto 2011. gada 8. novembra ziņojumu par netradicionālo gāzi Eiropā(19),

–  ņemot vērā Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2012. gada 26. janvāra pārsūtīšanas ziņojumu Eiropas Parlamenta deputātiem par ES tiesisko regulējumu vides jomā, kas piemērojams ar slānekļa gāzi saistītiem projektiem,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

–  ņemot vērā Lūgumrakstu Nr. 886/2011 (par riskiem, kas saistīti ar slānekļa gāzes ieguvi Bulgārijā) un Lūgumrakstu Nr. 1378/2011 (par slānekļa gāzes ieguvi Polijā),

–  ņemot vērā ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Ekonomikas un zinātnes politikas A departamenta 2011 gada jūnijā publicēto pētījumu: “Eiropas Parlamenta ekonomikas un zinātnes politika 2011.gada jūnijā – slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves radītā ietekme uz vidi un cilvēku veselību”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 11., 191., 192., 193. un 194. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0283/2012),

A.  tā kā jaunākie tehnoloģiskie uzlabojumi vairākās pasaules daļās jau ir aktivizējuši strauju komerciāla mēroga nekonvencionālā fosilā kurināmā (NFK) ieguvi; tā kā ES pagaidām nenotiek ieguve komerciālā mērogā un rezervju potenciāls un iespējamā ietekme uz vidi ir turpmāk jāizpēta;

B.  tā kā slānekļa gāzes ieguve nav saskaņota ne ES, ne pasaulē, pirms šīs tehnoloģijas turpmākās attīstīšanas ir jāveic rūpīgs ietekmes (uz vidi, sabiedrības veselību un klimata pārmaiņām) novērtējums;

C.  tā kā “Enerģētikas ceļvedī 2050” ir norādīts, ka slānekļa gāze un citi nekonvencionālie avoti varētu kļūt par potenciāli svarīgiem jauniem apgādes avotiem Eiropā un ārpus tās robežām; tā kā ogļu un naftas aizstāšana ar gāze īsā un vidējā termiņā varētu palīdzēt ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas atkarībā no to dzīves cikla;

D.  tā kā gāzi var izmantot bāzes enerģijas ražošanai, kā arī lai nodrošinātu drošu enerģijas rezervi nepastāvīgiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja un saules enerģijas avotiem, šī drošība palīdz atrisināt tīkla līdzsvarošanas tehniskos uzdevumus; tā kā gāze ir arī efektīvs kurināmais apkures/dzesēšanas sistēmās, un tai ir arī vairākas citas rūpnieciskās izmantošanas iespējas, kas palielina ES konkurētspēju;

E.  tā kā divas galvenās metodes, ko izmanto NFK ‐ slānekļa gāzes un ogļu slāņa metāna ‐ potenciāla izmantošanai, proti, horizontālā urbšana un hidrauliskā sašķelšana (laušana), tiek apvienotas un izmantotas jau desmit gadus, un šo divu tehnoloģiju apvienošanas un plašās intervences dēļ tās kļūdaini nebūtu jāuzskata par urbumu intensifikācijas tehnoloģijām, kuras izmanto tradicionālo fosilo kurināmo ieguvei;

F.  tā kā ES ir izvirzījusi tiesiski saistošu mērķi samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas un palielināt atjaunojamo energoresursu daļu; tā kā visi lēmumi par NFK ieguvi būtu jāpieņem, ņemot vērā emisiju samazināšanas mērķi;

G.  tā kā pagaidām nav tādas ES pamatdirektīvas, ar ko regulē derīgo izrakteņu ieguves darbības;

H.  tā kā nav pietiekamu datu par sašķelšanas šķidrumā esošajām ķīmiskajām vielām un hidrauliskās sašķelšanas radīto vides un cilvēku veselības apdraudējumu; tā kā vēl joprojām tiek veikta svarīga analīze un pieaug vajadzība pēc turpmākas un pastāvīgas izpētes; tā kā datu pieejamībai un pārredzamībai, paraugu ieguvei un testiem ir īpaša nozīme kvalitatīvas izpētes veikšanā, kuru pamato atbilstīgs regulējums, kas aizsargās sabiedrības veselību un vidi;

I.  tā kā visi fosilā kurināmā un minerālu ieguves veidi ir saistīti ar iespējamiem riskiem cilvēku veselībai un videi; tā kā visiem turpmākajiem lēmumiem par fosilā kurināmā resursu apguves pasākumiem Eiropā ir svarīgi piemērot piesardzības principu un principu “maksā piesārņotājs”, ņemot vērā ietekmi visos izpētes un resursu izmantošanas procesa posmos;

J.  tā kā ES dalībvalstis, piemēram, Francija un Bulgārija vides un sabiedrības veselības jautājumu dēļ jau ir noteikušas moratoriju slānekļa gāzes ieguvei;

K.  tā kā, neraugoties uz slānekļa gāzes ieguves projektu radīto vides apdraudējumu, šiem projektiem parasti nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums;

L.  tā kā ES politikas jomās un darbībās ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis;

M.  tā kā daudzas valdības Eiropā, piemēram, Francijas un Bulgārijas valdība, Ziemeļreinas–Vestfālenes valdība Vācijā, Fribūras un Vo valdība Šveicē, kā arī vairākas ASV pavalstis (Ziemeļkarolīna, Ņujorka, Ņūdžersija un Vermonta, kā arī vairāk nekā 100 vietējās pašvaldības) un citas pasaules valstis (Dienvidāfrika, Kvebeka Kanādā, Jaundienvidvelsa Austrālijā) pašreiz noteikušas aizliegumu vai moratoriju hidrauliskās sašķelšanas metodes izmantošanai nolūkā iegūt gāzi vai eļļu no slānekļa vai citiem cietiem iežu veidojumiem;

N.  tā kā vairākas dalībvalstis, piemēram, Čehija, Rumānija un Vācija pašlaik apsver iespēju noteikt moratoriju hidrauliskās sašķelšanas metodes izmantošanai nolūkā iegūt gāzi vai eļļu no slānekļa vai citiem cietiem iežu veidojumiem;

O.  tā kā Direktīvā par atbildību vides jomā uzņēmumiem nav paredzēta pienācīga obligātā apdrošināšana, ņemot vērā lielos izdevumus, ko rada avārijas ieguves rūpniecības nozarēs;

Vispārējs regulējums ‐ regulējums, īstenošana, pārraudzība un sadarbība

1.  saprot, ka slānekļa gāzes izpēte un ieguve nozīmē jebkādu netradicionālu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi, izmantojot horizontālos urbumus un lielapjoma hidrauliskās laušanas metodes, ko fosilā kurināmā ieguvei izmanto visā pasaulē;

2.  uzsver ‐ lai gan dalībvalstīm ir ekskluzīvas pilnvaras izmantot savus enerģijas resursus, visos netradicionālā fosilā kurināmā apguves gadījumos būtu jānodrošina godīgi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi visā Savienībā, garantējot pilnīgu atbilstību attiecīgajiem ES vides drošības un aizsardzības tiesību aktiem;

3.  uzskata, ka ir nepieciešama padziļināta analīze par ES tiesisko regulējumu, īpaši attiecībā uz NFK izpēti un izmantošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē gaidāmo vairāku Komisijas pētījumu pabeigšanu par risku noteikšanu, dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, ķīmiskām vielām, ūdeni, zemes izmantošanu un slānekļa gāzes ietekmi uz ES enerģijas tirgiem; prasa dalībvalstīm būt piesardzīgām attiecībā uz turpmākām darbībām NFK jomā, līdz tiek pabeigta pašlaik notiekošā regulatīvā analīze, un efektīvi īstenot visus pašreizējos noteikumus kā būtisku riska samazināšanas veidu gāzes ieguves darbībās;

4.  aicina Komisiju pēc pētījumu pabeigšanas veikt rūpīgu novērtējumu, pamatojoties uz Eiropas tiesisko regulējumu veselības aizsardzībai un videi, un pēc iespējas drīzāk saskaņā ar Līgumos ietvertajiem principiem ierosināt atbilstīgus pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā likumdošanas pasākumus;

5.   uzsver, ka netradicionālā fosilā kurināmā ieguve tāpat kā tradicionālā fosilā kurināmā ieguve ietver riskus; uzskata, ka šie riski būtu jāierobežo, veicot preventīvus pasākumus, tostarp pienācīgu plānošanu, testēšanu, jaunu un labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, nozares paraugprakses un pastāvīgu datu apkopošanu, pārraudzību un ziņošanu, ko paredz stingrs tiesiskais regulējums; uzskata, ka ir būtiski pirms NFK darbību sākšanas prasīt noteikt gruntsūdeņos un ūdenstilpnēs dabiski esošā metāna un ķīmisko vielu sākotnējo līmeni, kā arī tā brīža gaisa kvalitāti iespējamajās urbšanas vietās; turklāt uzskata, ka pamatiekārtu ražotāju vai līdzvērtīgu iekārtu ražotāju regulāra iesaistīšanās varētu garantēt, ka drošībai un videi būtiskas iekārtas saglabātu visefektīvāko veiktspēju un atbilstu drošības standartiem;

6.  norāda uz Komisijas sākotnējo novērtējumu par hidrauliskajai šķelšanai piemērojamo ES tiesisko regulējumu vides jomā; mudina Komisiju izmantot tās pilnvaras attiecībā uz svarīgāko ES vides tiesību aktu transponēšanu un ieviešanu visās dalībvalstīs un nekavējoties izdot norādījumus par ūdens uzraudzības bāzes datu noteikšanu, kas vajadzīgi, lai veiktu slānekļa gāzes izpētes un ieguves ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī noteikt izmantojamus kritērijus, lai novērtētu hidrauliskās sašķelšanas ietekmi uz gruntsūdeņu krātuvēm dažādos ģeoloģiskos veidojumos, ietverot arī iespējamās noplūdes un kumulatīvo ietekmi;

7.  aicina Komisiju ES līmenī ieviest netradicionāla fosilā kurināmā izpētes vai ieguves riska pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tiek piemēroti saskaņoti noteikumi veselības un dabas aizsardzības jomā;

8.  aicina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm un atbildīgajām regulatīvajām iestādēm, ieviest pastāvīgu notikumu pārraudzību šajā jomā un veikt vajadzīgos pasākumus, lai papildinātu un paplašinātu pašreizējos ES vides tiesību aktus;

9.  norāda, ka metāns ir spēcīga, siltumnīcefektu izraisoša gāze, kuras emisijas pilnā mērā jānovērtē saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (ETS) vai Lēmumu Nr. 406/2009/EK (“Lēmums par kopīgiem centieniem”);

10.  uzsver, ka efektīva netradicionālā fosilā kurināmā izpētes un ieguves reglamentācija, ievērojot pilnīgu atbilstību pašreizējiem ES tiesību aktiem, galu galā ir atkarīga no attiecīgo valsts iestāžu gribas un resursiem; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamus cilvēku un tehniskos resursus atļauto darbību uzraudzībai, pārbaudei un īstenošanai, tostarp atbildīgo valsts iestāžu darbinieku pienācīgu apmācību;

11.  uzsver uzticamu iestāžu, jo īpaši Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA), darba nozīmi, lai sagatavotu norādes par paraugpraksi attiecībā uz noteikumiem netradicionālās gāzes ieguves un hidrauliskās sašķelšanas jomā;

12.  prasa izveidot Eiropas labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu (BREF) attiecībā uz laušanu, balstoties uz pārliecinošu zinātniski inženierisko praksi;

13.  aicina tās valsts iestādes, kuras izdevušas atļauju NFK ieguvei, pārskatīt spēkā esošos valsts noteikumus par urbumu izbūvi tradicionālā fosilā kurināmā ieguvei un atjaunināt šos noteikumus, iekļaujot konkrētas norādes par netradicionālā fosilā kurināmā iegūšanu;

14.  atzīst, ka nozare uzņemas galveno atbildību par brīdināšanu un efektīvu reaģēšanu negadījumos; aicina Komisiju apsvērt iespēju iekļaut ar hidraulisko sašķelšanu saistītās darbības Direktīvas par atbildību vides jomā III pielikumā un aicina attiecīgās iestādes prasīt uzņēmējiem nodrošināt pietiekamas finansiālas garantijas attiecībā uz atbildību vides jomā un civiltiesisko atbildību, aptverot visus iespējamos negadījumus vai neparedzētu negatīvu ietekmi, ko izraisa to rīcība vai darbības, kas veiktas to uzdevumā; uzskata, ka vides piesārņojuma gadījumā jāpiemēro princips “piesārņotājs maksā”; atzinīgi vērtē nozarē panākto progresu, nosakot augstus vides aizsardzības un drošības standartus; uzsver nozares atbilstības pārraudzības nozīmi, apmācītiem un neatkarīgiem speciālistiem regulāri veicot pārbaudes;

15.  aicina enerģētikas uzņēmumus, kas darbojas NFK ieguves jomā, ieguldīt līdzekļus videi nekaitīgu fosilo kurināmo ieguves tehnoloģiju pētniecībā; mudina ES uzņēmumus un akadēmiskās iestādes izstrādāt atbilstošas pētniecības un izstrādes sadarbības programmas, kas nodrošinātu lielāku izpratni par netradicionālo kurināmo izpētes un ieguves darbību drošību un riskiem;

16.  atkārto savu aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm, kas pausts 2012. gada 15. marta rezolūcijā par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, veicināt to, ka straujāk tiek īstenota G20 valstu vienošanās par fosilā kurināmā subsīdiju atcelšanu; uzskata, ka fosilā kurināmā avotu, tostarp netradicionālu avotu izpētes un izmantošanas finansēšanai nav jāizmanto publiskais finansējums;

17.  uzskata, ka savstarpējas vienošanās neizpaust informāciju par kaitējumu videi, cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko ASV noslēdza slānekļa gāzes ieguves urbumu tuvumā esošo zemju īpašnieki un slānekļa gāzes ieguves uzņēmumi, būtu pretrunā Savienības un dalībvalstu pienākumiem, kas noteikti Orhūsas konvencijā, Direktīvā par piekļuvi informācijai (Direktīva 2003/4/EK) un Direktīvā par atbildību vides jomā;

Ar vidi saistītie hidrauliskās sašķelšanas aspekti

18.  atzīst, ka slānekļa gāzes izpēte un ieguve varētu radīt sarežģītu un plašu mijiedarbību ar apkārtējo vidi, jo īpaši izmantotās hidrauliskās laušanas metodes, laušanas šķidruma sastāva, urbumu dziļuma un konstrukcijas, kā arī skartās virszemes platības dēļ;

19.  atzīst, ka ieguves metodi un modeli nosaka katrā konkrētajā reģionā sastopamie iežu veidi; prasa pirms atļaujas piešķiršanas noteikt obligātu gruntsūdeņu stāvokļa sākotnējo analīzi un paredzamās slānekļa ieguves vietas dziļu un seklu ģeoloģisko analīzi, tostarp ziņojumu sniegšanu par visām agrāk un pašlaik veiktajām ieguves darbībām reģionā;

20.  uzsver, ka jāveic zinātniski pētījumi par hidrauliskās šķelšanas radītā gaisa un ūdens piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību ilgtermiņā;

21.  aicina Komisiju nodrošināt efektīvu ieguves ietekmes uz vidi novērtēšanas normu ieviešanu valstu likumdošanā; vienlaicīgi uzsver, ka katram ietekmes novērtējumam jābūt veiktam atklātā un pārredzamā procedūrā;

22.  atgādina, ka Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2011. gada 12. decembra dokumentā “Pamatnostādnes par Direktīvas 85/337/EEK piemērošanu projektiem, kas saistīti ar netradicionālu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi” (Ares (2011)1339393), ir apstiprināts ‐ uz netradicionālu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi attiecas arī Padomes Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Ietekmes uz vidi novērtējuma jeb IVN direktīva), kas grozīta un kodificēta ar Direktīvu 2011/92/ES; turklāt atgādina, ka ikviena izmantotā hidrauliskās laušanas metode ir daļa no tradicionālas un netradicionālas ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbību kopuma, uz kurām attiecas iepriekšminētie ES vides tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei;

23.  aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas noteikumos atbilstīgā veidā ir ņemtas vērā slānekļa gāzes, slānekļa eļļas un ogļu slāņa metāna izpētes un ieguves īpatnības; pieprasa, lai ietekmes uz vidi iepriekšējā novērtējumā tiktu iekļauts dzīves cikla ietekmes uz gaisa, augsnes un ūdens kvalitāti, ģeoloģisko līdzsvaru, zemes izmantojumu un trokšņa piesārņojumu pilnīgs novērtējums;

24.  aicina projektus, kas saistīti ar hidraulisko sašķelšanu, iekļaut Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas I pielikumā;

25.  norāda, ka pastāv seismisku svārstību risks, kā pierādīja slānekļa gāzes ieguve Anglijas ziemeļrietumu daļā; atbalsta ieteikumus, kas pausti Apvienotās Karalistes valdības uzdevumā izstrādātajā ziņojumā, par to, ka uzņēmumiem obligāti jāievēro konkrēti seismiskie un mikroseismiskie standarti;

26.  atgādina, ka vēl nav pierādīta slānekļa gāzes ilgtspēja; aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izvērtēt ieguves un ražošanas procesā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai pārbaudītu vides integritāti;

27.  uzskata, ka saistībā ar atbildību ir piemēroti mainīt pierādīšanas pienākumu, nosakot to slānekļa gāzes ieguves uzņēmumiem, ja, ņemot vērā nodarītā kaitējuma būtību un tā negatīvo ietekmi, citus iespējamos cēloņus un citus apstākļus, varbūtības līdzsvars norāda, ka slānekļa gāzes ieguves darbības ir radījušas kaitējumu videi;

28.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai skaidri norādītu, ka sašķelšanas šķidrumi ir jāuzskata par “bīstamiem atkritumiem” saskaņā ar Eiropas Direktīvas par atkritumiem (Direktīva 2008/98/EK) III pielikumu;

29.  atzīst, ka hidrauliskajā sašķelšanā izmanto salīdzinoši lielu ūdens daudzumu, ņemot vērā, ka ūdens ir īpaši jutīgs resurss ES; uzsver nepieciešamību pēc iepriekš sagatavotiem ūdens apgādes plāniem, kuru pamatā ir vietējā hidroloģija, vietējo ūdens resursu izmantotāju vajadzības un notekūdeņu attīrīšanas spējas;

30.  aicina Komisiju gādāt par to, lai pilnībā tiktu ievēroti spēkā esošie Eiropas standarti vides jomā, jo īpaši attiecībā uz ūdeni, ko izmanto hidrauliskās sašķelšanas procesā, un par pārkāpumiem tiktu piemērotas soda sankcijas;

31.  atgādina, ka Ūdens pamatdirektīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai novērstu visu gruntsūdeņu tilpņu stāvokļa pasliktināšanos, tostarp tādu pasliktināšanos, ko rada stacionāri piesārņojuma avoti, piemēram, ogļūdeņraža izpēte un ieguve;

32.  aicina nozares uzņēmumus, pārskatāmā veidā sadarbojoties ar valsts regulatīvajām iestādēm, vides aktīvistu grupām un iedzīvotājiem, veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu visu attiecīgo gruntsūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un tādējādi uzturētu labu gruntsūdens stāvokli, kā noteikts Ūdens pamatdirektīvā un Gruntsūdeņu direktīvā;

33.  atzīst, ka hidrauliskā sašķelšana tiek veikta ievērojami dziļāk par gruntsūdens nesējslāņiem; tādēļ uzskata ‐ tā kā urbšanas darbības notiek caur dzeramā ūdens avotiem, galvenās bažas rodas attiecībā uz gruntsūdeņu piesārņojumu un ir bieži ir saistītas ar urbumu integritāti stiprinājumu un cementējuma kvalitātes jomā un to spēju izturēt ievadītā šķidruma spiedienu un nelielas grunts svārstības;

34.  aicina hidraulisko sašķelšanu faktiski aizliegt konkrētās īpaši jutīgās un īpaši apdraudētās teritorijās, piemēram, dzeramā ūdens resursu aizsardzības teritorijās vai zem tām, kā arī ogļu ieguves teritorijās;

35.  uzsver, ka efektīvas novēršanas nodrošināšanai ir pastāvīgi jāuzrauga stingra atbilstība augstākajiem standartiem un darbības urbumu konstrukcijās un urbumu uzturēšana; uzskata, ka uzņēmējiem urbumu pabeigšanas ziņojumi būtu jāiesniedz attiecīgajām iestādēm; uzsver, ka gan nozares pārstāvjiem, gan atbildīgajām iestādēm visos posmos būtu jānodrošina regulāra stiprinājumu un cementējuma integritātes kontrole, kā arī, cieši sadarbojoties ar dzeramā ūdens apgādes uzņēmumiem, gruntsūdeņu sākotnējā stāvokļa paraugu ņemšana, lai kontrolētu dzeramā ūdens kvalitāti; norāda, ka šim mērķim visos līmeņos vajadzīgi nozīmīgi cilvēkresursi un tehniskās zināšanas;

36.  aicina Komisiju nekavējoties sniegt vadošus norādījumus gan par ūdens monitoringa pamatdatu vākšanu, kas vajadzīgi, lai veiktu slānekļa gāzes izpētes un ieguves ietekmes uz vidi novērtējumu, gan par kritērijiem, pēc kuriem ir jāvērtē hidrauliskās laušanas ietekme uz gruntsūdens krātuvēm dažādos ģeoloģiskajos veidojumos, tostarp attiecībā uz iespējamo noplūdi un kumulatīvo ietekmi;

37.  iesaka uzņēmumiem, regulatoriem un avārijas dienestiem sagatavot standartizētus operatīvās rīcības plānus un izveidot specializētas operatīvās rīcības grupas;

38.  uzskata, ka slēgta cikla ūdens otrreizēja izmantošana uz vietas, izmantojot tērauda glabāšanas tvertnes, nodrošina ekoloģiski drošāko atpakaļējas plūsmas ūdens attīrīšanas veidu, samazinot ūdens apjomu, virszemes noplūdes iespējas un ar ūdens attīrīšanas transportu saistīto kaitējumu izmaksu/satiksmes/ceļu jomā; uzskata, ka šis pārstrādes veids būtu jāpiemēro cik vien drīz iespējams; neatbalsta atpakaļējas plūsmas notekūdeņu ievadīšanu ģeoloģiskajos veidojumos likvidēšanas nolūkā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas noteikumiem;

39.  aicina nodrošināt, lai uzņēmumi sadarbībā ar dzeramā ūdens apgādes uzņēmumiem un atbildīgajām iestādēm strikti ievērotu spēkā esošos notekūdens attīrīšanas standartus un obligātos ūdens apsaimniekošanas plānus; tomēr uzsver, ka esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aprīkojums nav piemērots hidrauliskās sašķelšanas radīto notekūdeņu attīrīšanai un var nopludināt piesārņotājvielas upēs un strautos; tādēļ uzskata, ka kompetentajām iestādēm attiecīgajās dalībvalstīs būtu jāveic visu attiecīgo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pilns novērtējums;

40.  uzsver, ka starp urbšanas platformām un ūdens urbumiem būtu jāuztur obligātais drošības attālums;

41.  uzskata, ka daudzus pašreizējos strīdus par NFK daļēji radījis nozares sākotnējais atteikums atklāt hidrauliskajā sašķelšanā izmantotā šķidruma ķīmisko sastāvu; uzskata, ka ir jāprasa nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdz ar obligātu prasību visiem uzņēmējiem pilnībā atklāt hidrauliskajā sašķelšanā izmantotā šķidruma ķīmisko sastāvu, kā arī pilnībā ievērot pašreizējos ES tiesību aktus saskaņā ar REACH regulu;

42.  uzskata, ka savstarpējas vienošanās neizpaust informāciju par videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai nodarīto kaitējumu (piemēram, tās, kas starp slānekļa gāzes urbumu tuvumā esošās zemes īpašniekiem un slānekļa gāzes operatoriem bijušas spēkā ASV) neatbilstu ES un dalībvalstu saistībām, kas tām jāpilda saskaņā ar Orhūsas konvenciju, Informācijas pieejamības direktīvu (2003/4/EK) un Direktīvu par atbildību vides jomā.

43.  norāda, ka vairāku horizontālu urbumu veikšana no vienas platformas ierobežo zemes izmantojumu un traucējumu radīšanu vidē;

44.  norāda, ka Amerikas Savienoto Valstu slānekļa gāzes urbumu ražošanas apjoms pēc pirmajiem diviem gadiem ir krasi samazinājusies, tādējādi radot vajadzību veikt ārkārtīgi daudzus jaunus papildu urbumus; norāda, ka papildus slānekļa gāzes ieguves darbībām glabāšanas tvertnes, kompresoru stacijas un cauruļvadu infrastruktūra turpmāk ietekmēs zemes izmantojuma iespējas;

45.  aicina dalībvalstis, kuras nolēmušas apgūt slānekļa gāzes vai cita fosilā kurināmā rezerves, nosūtīt Komisijai valsts plānus, sīki izklāstot, kā šo rezervju izmatošana palīdzēs sasniegt šo valstu emisiju mazināšanas mērķus saskaņā ar ES Lēmumu par kopīgiem centieniem;

46.  atzīst, ka pastāvīgie tehnoloģiskie uzlabojumi hidrauliskās sašķelšanas un horizontālās urbšanas jomā var palīdzēt uzlabot NFK ieguves drošību un mazināt iespējamās ekoloģiskās sekas; mudina nozari turpināt izstrādāt progresīvas tehnoloģijas un NFK resursu ieguvei izmantot vislabākos tehnoloģiskos risinājumus;

47.  aicina valstu kompetentās ģeoloģiskās uzraudzības iestādes veikt sākotnējo seismisko uzraudzību seismiski nedrošās teritorijās, kurās ir atļauts iegūt slānekļa gāzi, lai būtu iespējams noteikt attiecīgās teritorijas seismisko aktivitāti, kas ļautu novērtēt jebkādu ierosinātu zemestrīču iespējamību un to potenciālo ietekmi;

48.  norāda, ka jebkuru labvēlīgu salīdzinājumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu līdzsvaru slānekļa gāzes un ogļu dzīves ciklā ietekmē pieņēmums par atrašanos atmosfērā simts gadus; uzskata ‐ tā kā līdz 2020. gadam pasaulē jāsamazina emisiju līmenis, daudz piemērotāka būtu garantija, kas pierādīta ar pārbaudēm īsākā laika posmā, t. i., 20 gados; aicina turpināt zinātniskos pētījumus par gaistošā metāna emisijām, lai šādas emisijas labāk iekļautu dalībvalstu gada uzskaitē un mērķos, kas noteikti saskaņā ar ES Lēmumu par kopīgiem centieniem;

49.  mudina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnīgu sadedzināšanas iekārtu, t. i., ekoloģiskas likvidēšanas izmantošanu padarītu obligātu visos slānekļa gāzes urbumos ES, lai dedzināšanu ar atklātu liesmu atļautu, ja pastāv bažas par drošību, un pilnībā aizliegtu visu slānekļa gāzes urbumu ventilēšanu nolūkā mazināt gaistošā metāna un slānekļa gāzes, kā arī gaistošu slānekļa gāzes organisko savienojumu emisijas;

Sabiedrības līdzdalība un vietējie apstākļi

50.  atzīst, ka urbšanas darbības var pasliktināt dzīves apstākļus; tādēļ aicina, lai šis jautājums tiktu ņemts vērā atļauju, kas nepieciešamas ogļūdeņraža resursu izpētei un izmantošanai, piešķiršanas brīdī, un jo īpaši nozares pārstāvjus veikt visus vajadzīgos pasākumus, ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī publiskā sektora iestādes piemērot stingrus noteikumus, lai samazinātu šādu darbību kaitīgo ietekmi;

51.  aicina nozari iesaistīt vietējās kopienas un savstarpēji apspriest risinājumus nolūkā mazināt slānekļa gāzes ieguves radīto ietekmi uz satiksmi, ceļu kvalitāti, kā arī troksni vietās, kur tiek veiktas ieguves darbības;

52.  prasa dalībvalstīm, lai vietējās kopienas tiktu pilnībā informētas un iesaistītas, jo īpaši izpētes un izmantošanas atļauju pieprasījumu izskatīšanā; jo īpaši prasa nodrošināt brīvu iekļuvi pētījumiem par ietekmi uz vidi, iedzīvotāju veselību un vietējo ekonomiku;

53.  uzskata, ka iedzīvotāju līdzdalība būtu jānodrošina, pirms katra ieguves un izpētes posma īstenojot atbilstošus sabiedrības informēšanas pasākumus un ar sabiedriskās apspriešanas palīdzību; aicina nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz ietekmi un izmantotajām ķīmiskajām vielām, kā arī visu pārbaužu un kontroles pasākumu labāku pārredzamību, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni un uzticēšanos šo pasākumu regulēšanai;

54.  atzīst ‐ lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar NFK veidiem, jāuzlabo nozares pārstāvju, regulatīvo iestāžu un sabiedrības savstarpējā informācijas apmaiņa;

55.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2012. gada ES budžeta piešķīrumu šādam sabiedriskajam dialogam un aicina dalībvalstis izmantot šo finansējumu, lai nodrošinātu labāku to iedzīvotāju informētību, kuri dzīvo iespējamās netradicionālā fosilā kurināmā ieguves teritorijās, tādējādi veicinot šo iedzīvotāju līdzdalību vietējo un valsts pārvaldības struktūru lēmumu pieņemšanas procedūrās;

Starptautiskie aspekti

56.  uzskata, ka slānekļa gāzes un citu fosilā kurināmā veidu izmantošanā jāievēro ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 2. pants, kurā tiek prasīts sasniegt “siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā”, un uzsver, ka, būtiski nemainot piesaisti tādai fosilā kurināmā infrastruktūrai kā slānekļa gāze, šis starptautiskais mērķis nebūs sasniedzams;

57.  uzskata, ka, palielinoties slānekļa gāzes izpētei un ieguvei visā pasaulē, pieaugs gaistošā metāna emisijas un ka slānekļa gāzes globālās sasilšanas potenciāls nav aprēķināts; tādēļ uzsver, ka netradicionālo naftas un gāzes resursu izmantošana varētu kavēt 7. Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu ‐ vides ilgtspējības nodrošināšanu ‐ un apdraudēt jaunāko starptautisko saistību izpildi attiecībā uz klimata pārmaiņām saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos; atzīmē, ka klimata pārmaiņas jau tagad visvairāk ietekmē nabadzīgās valstis; turklāt uzsver, ka papildus tiešajai ietekmei uz veselību un vidi netradicionālās gāzes vai naftas ieguves ietekme uz cilvēku iztikas līdzekļiem draudus īpaši rada Āfrikas valstīs, kur vietējās kopienas ir būtiski atkarīgas no lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantotajiem dabas resursiem;

58.  uzstāj, ka ir jāmācās no ASV pieredzes slānekļa gāzes izmantošanas jomā; ar bažām īpaši norāda, ka slānekļa gāzes ieguvei ir nepieciešams ļoti liels ūdens daudzums un tas apgrūtina 7. Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu attiecībā uz tīra dzeramā ūdens pieejamību un pārtikas nodrošinājumu, jo īpaši nabadzīgās valstīs, kur jau būtiski trūkst ūdens;

59.  uzsver, ka zemes iegūšana naftas un gāzes ieguvei ir galvenie stimuli zemes sagrābšanai jaunattīstības valstīs, kas rada būtiskus draudus pasaules pamatiedzīvotāju kopienu, lauksaimnieku un nabadzīgo iedzīvotāju piekļuvei ūdenim, auglīgai augsnei un pārtikai; atzīmē, ka pēc finanšu tirgu sabrukuma 2008. gadā tika ievērojami paātrināti globālie ieguldījumi ieguves rūpniecībā no riska ieguldījumu un pensiju fondiem, tādējādi vēl vairāk veicinot ieguvi; tādēļ uzsver, ka jautājumos par zemes nomu un/vai iegādi visiem Eiropas ekonomikas dalībniekiem vienmēr būtu jāapspriežas un atklātā veidā jāsadarbojas ar visām attiecīgajām valsts struktūrām un vietējām kopienām;

60.  norāda ‐ tā kā nav skaidrs, vai spēkā esošie ES reglamentējošie noteikumi nodrošina atbilstošas garantijas pret draudiem videi un cilvēku veselībai, ko rada ar slānekļa gāzes ieguvi saistītās darbības, Komisija uzsāk virkni pētījumu, kuru rezultāti gaidāmi šogad; uzskata, ka Eiropas uzņēmumiem jaunattīstības valstīs ir pilnībā jāņem vērā šajos pētījumos gūtā pieredze par slānekļa gāzes ieguves izpēti un ieteikumi saistībā ar to; pauž bažas par naftas uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi, veselību un attīstību, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, ņemot vērā ierobežotās iespējas īstenot un ieviest vides un veselības aizsardzības tiesību aktus dažās valstīs šajā reģionā; turklāt norāda, ka Eiropas uzņēmumiem, lai kur tie darbotos, būtu jāievēro atbildīgas rīcības nozares standarti;

61.  pauž bažas par iespējamiem Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem saistībā ar netradicionāliem naftas vai gāzes resursiem jaunattīstības valstīs;

62.  uzsver, ka ir jāievēro ES pienākums nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, kā noteikts LESD 208. pantā; uzskata, ka, ļaujot izvietot uzņēmumus, kas iegulda ieguves darbībās, ES būtu jāietekmē šo uzņēmumu darbība, lai veicinātu ilgtspējīgākas prakses, piemēram, nostiprinot uzņēmumu pārvaldības standartus un noteikumus, ko piemēro bankām un fondiem, kas tos finansē, tostarp Ekvatora principus, atbildīgas investēšanas principus, Eiropas Investīciju bankas un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteikumus;

63.  atgādina, ka papildus to valstu noteikumiem, kurās darbojas starptautiskie naftas uzņēmumi, uz tiem attiecas arī to valstu tiesu jurisdikciju normas, kurās tie ir iekļauti biržas sarakstos; uzskata, ka mītnes zemes tiesību aktos ir jāparedz efektīvs cilvēktiesību aizsardzības līdzeklis, kas izmantojams atbildības trūkumu gadījumā, pamatojoties uz ASV Ārvalstnieku civiltiesību pārkāpumu akta modeli;

64.  norāda, ka pastāv daudzi instrumenti, ko varētu izmantot, lai risinātu ieguves rūpniecības darbību radītās negatīvās ietekmes problēmas sociālajā un vides jomā, piemēram, Globālā ziņošanas iniciatīva, ANO iniciatīva Global Compact un ESAO pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem; tomēr norāda ‐ lai mazinātu ieguves radīto negatīvo ietekmi, uz brīvprātības principu balstītās pamatnostādnes nav pietiekams risinājums;

65.  atzīmē, ka ES Grāmatvedības direktīva un Pārredzamības direktīva pašlaik tiek pārskatīta, kas dod iespēju novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju ieguves rūpniecībā;

66.  prasa Komisijai noteikt jaunas iespējas nostiprināt standartus attiecībā uz starptautisku korporāciju pienākumiem saistībā ar sociālajām un vides tiesībām un iespējamiem īstenošanas līdzekļiem;

67.  pauž bažas par to, ka daži netradicionālās naftas un gāzes uzņēmumi pasaules mērogā darbojas saskaņā ar atšķirīgiem drošības standartiem; aicina dalībvalstis pieprasīt, lai uzņēmumi, kas reģistrēti ES, visā savā darbībā pasaulē piemērotu ES standartus.

o
o   o

68.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp. (2) OV L 348, 28.11.1992., 9. lpp. (3) OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp. (4) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp. (5) OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp. (6) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. (7) OV L 334, 17. 12.2010., 17. lpp. (8) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. (9) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (10) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp. (11) OV L 372, 27.12.2006., 12. lpp. (12) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. (13) OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp. (14) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. (15) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp. (16) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. (17) OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp. (18) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0366. (19) TREN/R1/350-2008 1. daļa, http://ec.europa.eu/energy/studies/doc/2012_unconventional_gas_in_europe.pdf.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcija par slānekļa gāzi un slānekļa eļļu ― rūpnieciskie, enerģētiskie u. c. aspekti (2011/2309(INI))

P7_TA(2012)0444 A7-0284/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 194. pantu, kurā teikts, ka tā nosacījumu par Savienības pasākumu izveidi piemērošana enerģētikas jomā cita starpā nekādi neskar citu Līgumu nosacījumu, jo īpaši 192. panta 2. punkta, piemērošanu,

–  ņemot vērā tā 2010. gada 25. novembra rezolūciju “Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija 2011.–2020. gadam”(1),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 29. septembra rezolūciju par to, lai izstrādātu ES kopējo nostāju, gatavojoties ANO organizētajai Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmei par ilgtspējīgu attīstību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par noteikumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulu (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu(4),

–  ņemot vērā ES tiesību aktus vides jomā, kas attiecas uz slānekļa gāzes ieguvi, tostarp: Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu(5); Direktīvu 2001/42/EK par konkrētu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu(6); Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu(7); Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(8); Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu un licencēšanu(9); Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū(10); Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kur iesaistītas bīstamas vielas(11); Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu(12); Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)(13); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā(14) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumu Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam(15),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 4. februāra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 24. novembra secinājumus par ES enerģētikas politikas ārējās dimensijas stiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Enerģētikas ceļvedis 2050”(16),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK(17),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7–0284/2012),

A.  tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka sašķidrināšanas kapacitāte pasaulē palielināsies no 380 miljardiem kubikmetru (mljrd. m3) 2011. gadā līdz 540 mljrd. m3 2020. gadā;

B.  tā kā saskaņā ar ES līgumiem dalībvalstīm ir tiesības pašām noteikt, kādus enerģijas veidus tās izmantos;

C.  tā kā slānekļa gāzes ieguves attīstība var būtiski ietekmēt dabasgāzes tirgus dinamiku un cenas, kā arī enerģijas ražošanu;

D.  tā kā ķīmiskās vielas, ko izmanto hidrauliskajā sadrumstalošanā, ir jāreģistrē Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā, un tās nevar apstiprināt, ja nav nodrošināts, ka tās nerada kaitējumu videi, vai arī ja šāds kaitējums netiek mazināts (saskaņā ar REACH regulu);

E.  tā kā netradicionālā gāze tādās formās kā gāze no blīviem iežiem, slānekļa gāze un ogļu slāņa metāns jau veido vairāk nekā pusi ASV saražotās gāzes apjoma, slānekļa gāzei uzrādot vislielāko apjoma palielinājumu;

F.  tā kā eļļa jau tiek iegūta no Igaunijā esošajiem slānekļa eļļas resursiem un slānekļa eļļas ieguves iespēju izpēte ir notikusi arī Parīzes baseinā,

Enerģētikas aspekti
Iespējamie resursi

1.  norāda, ka ir veiktas dažādas aplēses par slānekļa gāzes resursiem Eiropā, tostarp tās ir veikusi ASV Enerģētikas informācijas pārvalde un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, kas konstatēja, ka rezerves atrodas vairākās dalībvalstīs; atzīst ‐ lai gan šīs aplēses savā būtībā ir neprecīzas, tās liecina par iespējamu ievērojamu vietēju enerģijas resursu pastāvēšanu, taču visu šo resursu ieguve varētu arī neizrādīties ekonomiski izdevīga; norāda arī, ka dažām dalībvalstīm ir slānekļa eļļas rezerves un ka plašāk vēl jāizpēta citi netradicionāli eļļas avoti;

2.  uzskata, ka politikas veidotāju rīcībā jābūt precīzākiem, jaunākiem un visaptverošākiem zinātniskajiem datiem, lai tiem sniegtu iespēju izdarīt apzinātas izvēles; tāpēc piekrīt Eiropadomei, ka Eiropas iespējas attiecībā uz ilgtspējīgu slānekļa gāzes un slānekļa eļļas resursu ieguvi un lietošanu, neapdraudot ūdens resursu pieejamību un kvalitāti, būtu jānovērtē un jāplāno, lai iespējami uzlabotu piegādes drošību; atzinīgi vērtē dalībvalstu veiktos novērtējumus un mudina tās turpināt šo darbu, kā arī aicina Komisiju veicināt slānekļa gāzes un slānekļa eļļas rezervju potenciāla novērtēšanu ES, apkopojot dalībvalstu novērtējumos iegūtos rezultātus, kā arī pieejamos rezultātus no izpētes projektiem, kā arī analizējot un novērtējot iekšējās slānekļa gāzes ieguves rūpnieciskos, ekonomiskos, enerģētiskos, vides un veselības aspektus;

Enerģijas tirgi

3.  norāda, ka slānekļa gāzes uzplaukumam ASV jau ir bijusi ievērojama pozitīva ietekme uz dabasgāzes tirgu un gāzes un elektrības cenām, jo īpaši izraisot sašķidrinātās dabasgāzes, kas bija paredzēta ASV tirgum, novirzīšanu uz citurieni; konstatē, ka ASV tūlītēja darījuma cenas ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, tādējādi palielinot cenu atšķirības starp ASV un Eiropu, kuras saista ilgtermiņa līgumi, un ietekmējot Eiropas valstu ekonomikas un rūpniecības nozares konkurētspēju;

4.  norāda, ka saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes sniegto informāciju ir paredzams, ka 2035. gadā vietējā ražošana ASV nodrošinās 46 % no gāzes piegādes apjoma;

5.  norāda, ka gāzes cenas ASV vēl aizvien krītas, kas ES rada papildu problēmas konkurētspējas jomā;

6.  norāda, ka, gāzes tirgum kļūstot aizvien globālākam un savstarpēji saistītam, slānekļa gāzes ieguves attīstība palielinās globālā mēroga konkurenci dabasgāzes tirgū, tādējādi turpinot būtiski ietekmēt cenas; norāda, ka slānekļa gāze palīdzēs nostiprināt klientu stāvokli attiecībās ar piegādātājiem, tādējādi tai būtu jāizraisa cenu pazemināšanās;

7.  no otras puses, norāda, ka ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai izveidotu visu infrastruktūru, kura nepieciešama urbumu veikšanai un gāzes un sadrumstalošanā izmantotā šķidruma uzglabāšanai, transportēšanai un pārstrādei un kuras izmaksas pilnībā ir jāsedz rūpniecības nozarei;

8.  aicina Komisiju, ņemot vērā gāzes tirgus attīstību un gāzes glabātavās noteiktu cenu pieaugumu Eiropā, nākamajā ES un ASV Enerģētikas padomes sanāksmē risināt jautājumu par iespējamo slānekļa gāzes pasaules mēroga attīstības ietekmi uz sašķidrinātās dabasgāzes tirgu un iespējamu sašķidrinātās dabasgāzes pasaules mēroga tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu;

9.  uzsver, ka ES līmenī subsidiaritātes princips saistībā ar enerģijas veidu kombinācijas risinājumiem attiecas uz slānekļa gāzes izpēti un/vai ieguvi; tomēr norāda, ka slānekļa gāzes izpētei var būt pārrobežu dimensija, jo īpaši gadījumā ja urbumi tiek veikti netālu no sauszemes robežas ar citu dalībvalsti vai ja tie rada ietekmi uz gruntsūdeņiem, gaisu vai augsni vairāk nekā vienā valstī; aicina sniegt visaptverošu informāciju par visiem tehniskajiem un vides jautājumiem, kas saistīti ar slānekļa gāzes izpēti, un panākt pienācīgu sadarbību starp visām ieinteresētajām personām pirms koncesijas līgumu slēgšanas un to darbības laikā;

10.  konstatē, ka patlaban pieaug dabasgāzes patēriņš un ka Eiropa ierindojas to reģionu vidū, kuriem būs jāimportē vislielākais gāzes apjoms; norāda, ka saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras sniegto informāciju ir paredzams, ka vietējās gāzes ražošanas apjoms Eiropā samazināsies, savukārt pieprasījums palielināsies, importa apjomu palielinot līdz aptuveni 450 mljrd. m3 2035. gadā; tāpēc atzīst pasaules mēroga slānekļa gāzes ražošanas svarīgo nozīmi energodrošības un enerģijas avotu un piegādātāju daudzveidības nodrošināšanā vidējā termiņā un ilgtermiņā; apzinās, ka slānekļa gāzes vietējā ražošana varētu sniegt iespēju dažām dalībvalstīm vairāk dažādot to dabasgāzes piegādes avotus, ņemot vērā dalībvalstu atkarību no dabasgāzes importa no trešām valstīm; atzīst ‐ tā kā ASV ir palielinājies no slānekļa iegūtas dabasgāzes ražošanas apjoms, Eiropai tagad ir pieejams vairāk sašķidrinātās dabasgāzes piegādes avotu, un to, ka lielāks vietējās dabasgāzes piedāvājums apvienojumā ar plašāku sašķidrinātās dabasgāzes pieejamību sniedz lielisku iespēju dažādot gāzes piegādes avotus;

11.  tomēr uzsver, ka ir svarīgi pieņemt citus piegādes drošības pasākumus un politikas virzienus ilgtermiņa perspektīvā, piemēram, ievērojami palielinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti un energotaupību, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu infrastruktūru un gāzes uzglabāšanas iekārtas un dažādojot piegādes un tranzīta ceļus, kā arī veidojot uzticamas partnerattiecības ar piegādātājām, tranzīta un patērētājām valstīm, kuru pamatā ir pārredzamība, savstarpēja uzticēšanās un nediskriminācija atbilstoši Enerģētikas hartas un ES trešās enerģētikas paketes principiem;

12.  atkārtoti aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām nākt klajā ar globālā un ES gāzes tirgus nākotnes analīzi, kurā būtu apskatīta jau ieplānoto gāzes infrastruktūras projektu (piemēram, Dienvidu koridora kontekstā īstenoto projektu) ietekme, jaunu sašķidrinātās gāzes termināļu ietekme, slānekļa gāzes ietekme uz ASV gāzes tirgu (īpaši uz nepieciešamību importēt sašķidrināto dabasgāzi) un iespējamo ES īstenotu slānekļa gāzes ieguves projektu ietekme uz gāzes piegādes drošību un cenām nākotnē; uzskata, ka analīzē būtu jāatspoguļo un par izejas punktu jāņem pašreizējais infrastruktūras izveides stāvoklis un ES CO2 mērķi līdz 2020. gadam; uzsver, ka vajadzētu apspriesties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

13.  uzsver, ka būtisks ir arī pilnīgi darbspējīgs, savstarpēji savienots un integrēts ES enerģijas tirgus, cita starpā saistībā ar to iespēju pilnīgu izmantošanu, ko varētu sniegt iespējama slānekļa gāzes ražošana ES, neradot negatīvu ietekmi uz vidi un šāda veida ieguves vietu tuvumā esošajām kopienām; aicina Komisiju un dalībvalstis neatlaidīgi virzīties uz šā mērķa īstenošanu, jo īpaši nodrošinot netraucētu pāreju un ES trešās iekšējā enerģijas tirgus paketes un enerģētikas infrastruktūras paketes prasību piemērošanu, lai laikā līdz 2014. gadam saskaņotu un pilnībā liberalizētu Eiropas enerģijas vairumtirgus;

Pāreja uz dekarbonizētu ekonomiku

14.  piekrīt Komisijai, ka enerģijas sistēmas pārveides kontekstā gāzei būs ievērojama nozīme, kā norādīts “Enerģētikas ceļvevedī 2050”, jo gāze ir ātrs un rentabls pagaidu veids, kā pirms pilnīgas pārejas uz tādu ilgtspējīgu enerģijas ražošanu, kas rada zemas oglekļa dioksīda emisijas, samazināt atkarību no citiem fosilā kurināmā veidiem, kuri rada lielāku piesārņojumu, tādējādi ierobežojot siltumnīcefekta gāzu emisijas; jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās patlaban enerģijas ražošanā izmanto lielu daudzumu akmeņogļu, ja ietekmes novērtējumos ir konstatēts, ka šai ieguvei nav ne negatīvas ietekmes uz vidi, jo īpaši uz gruntsūdeņiem, ne arī uz ieguves vietu tuvumā esošajām kopienām;

15.  ņemot vērā, ka trūkst visaptverošu Eiropas līmeņa datu par slānekļa gāzes ieguves radīto oglekļa dioksīda emisiju apjomu, aicina Komisijas Kopīgo pētniecības centru steidzami pabeigt slānekļa gāzes ieguves un ražošanas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju pilna aprites cikla analīzi nolūkā nākotnē nodrošināt pareizu datu pieejamību;

16.  piebilst arī, ka konkrēti atjaunojamās enerģijas veidi, piemēram, vēja enerģija, ir mainīgi un tie ir jāpapildina vai jālīdzsvaro ar pastāvīgu un elastīgu enerģijas tehnoloģiju palīdzību; pauž viedokli, ka dabasgāze ‐ tostarp slānekļa gāze ‐ šim mērķim varētu būt noderīga kā viens no pieejamajiem risinājumiem, kuru vidū ir, piemēram, lielāks starpsavienojumu skaits, labāka sistēmu vadība un kontrole, visos tīklu līmeņos izmantojot viedos elektroenerģijas tīklus, enerģijas uzglabāšana un pieprasījuma pārvaldība; atzīst, cik nozīmīga oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana ir gāzes kā enerģijas avota ilgtermiņa ilgtspējības nodrošināšanai;

17.  aicina Komisiju analizēt oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ekonomiskos aspektus, kas attiecas uz gāzi, lai paātrinātu šīs tehnoloģijas attīstību un ieviešanu; aicina Komisiju izpētīt arī to, kāda varētu būt oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas ietekme uz enerģijas ražošanu no gāzes un tādējādi arī uz gāzes kā atjaunojamos enerģijas avotus papildinoša enerģijas resursa nozīmi;

18.  aicina Komisiju atbilstīgi ES “Enerģētikas ceļveža 2050” stratēģijai novērtēt netradicionālās gāzes ekonomisko un ekoloģisko ietekmi un izredzes ES, ņemot vērā, ka varam mācīties no ASV pieredzes un regulējuma šajā jomā, vienlaikus atzīstot, ka netradicionālās gāzes izmantošanas mērogu ES galu galā noteiks tirgus un lēmumi, kurus dalībvalstis pieņems, rīkojoties saskaņā ar ES ilgtermiņa klimata un enerģētikas politikas mērķiem;

19.  aicina valsts iestādes sagatavot ietekmes uz apakšzemes resursiem reģionālo novērtējumu, lai optimizētu līdzekļu piešķiršanu ģeotermālās enerģijas, slānekļa gāzes un citu apakšzemes resursu ieguvei un tādējādi palielinātu sabiedrībai sniegto labumu;

20.  aicina Komisiju pieprasīt Eiropas Vides aģentūrai (EEA) sagatavot visaptverošu zinātnisku vides faktoru analīzi par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas izmantošanu un par pieejamo tehnisko paņēmienu iespējamo ietekmi;

Ar rūpniecību un ekonomiku saistītie netradicionālās eļļas un gāzes aspekti
Rūpniecības vide

21.  atgādina, ka atbalstu ievērojamajam slānekļa gāzes ražošanas pieaugumam ASV nodrošināja attīstīta rūpnieciskā vide, tostarp pietiekams urbšanas torņu skaits, vajadzīgā darbaspēka un pieredzējušas un labi nodrošinātas pakalpojumu nozares pieejamība; apzinās, ka ES būs vajadzīgs laiks, kamēr vajadzīgo pakalpojumu nozare attīstīs atbilstošas spējas un uzņēmumi iegūs vajadzīgo aprīkojumu un pieredzi un ka tas īstermiņā, iespējams, arī veicinās cenu paaugstināšanos; mudina īstenot sadarbību starp atbilstīgajiem ES un ASV uzņēmumiem, lai piemērotu videi nekaitīgu ieguves darbu noslēgumus un izmantotu labākās pieejamās tehnoloģijas un videi nekaitīgus rūpnieciskos procesus, vienlaikus samazinot izmaksas; uzskata, ka gaidām attiecībā uz slānekļa gāzes ieguves attīstību ES vajadzētu būt reālistiskām un ka iespējamā komerciālā ieguve ir jāplāno un jāīsteno pakāpeniski, lai novērstu ekonomiskā uzplaukuma un lejupslīdes ciklus, kas rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi vietējā līmenī;

22.  norāda, ka stabils regulējums ir būtisks, lai radītu pareizu vidi, kurā gāzes uzņēmumi varētu ieguldīt ļoti vajadzīgajā infrastruktūrā un izpētē, un attīstībā, un lai novērstu tirgus izkropļojumus;

23.  mudina slānekļa gāzes ieguvē ieinteresētās valstis savās tradicionālajās izglītības un apmācību sistēmās ieviest vajadzīgās prasmes, lai sagatavotu vajadzīgo kvalificēto darbaspēku;

24.  norāda, ka slānekļa gāzes un eļļas ieguves iespēju izpēte nav raksturīga tikai Eiropai un ka ir liela ieinteresētība jaunu eļļas un gāzes resursu ieguvē, kas ir konkurētspējas uzlabošanas līdzekļi enerģētikas un ekonomikas jomā dažādās valstīs un reģionos Āzijā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Āfrikā un Austrālijā; uzsver vajadzību iekļaut slānekļa gāzes un eļļas jautājumus ES divpusējā dialogā un partnerībā ar valstīm, kuras jau iegūst netradicionālos resursus vai arī ir ieinteresētas to ieguvē un/vai izmantošanā, lai apmainītos ar zināšanām un paraugpraksi;

25.  uzsver nepieciešamību saglabāt atvērtību visām jaunajām nākotnes tehnoloģijām enerģētikas pētniecības jomā; prasa veikt turpmāku pētniecību un izstrādi saistībā ar instrumentiem un tehnoloģijām, tostarp oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, lai izpētītu netradicionālās gāzes ilgtspējīgas un drošas attīstības iespējamību; tālab atzīst plašāko nozīmi, kas tehnoloģijām un inovācijām gāzes nozarē var būt ES prasmju piedāvājuma un konkurētspējas jomā;

26.  norāda uz tehnoloģisko attīstību Austrijā, kur rūpniecības nozare ierosina sadrumstalošanā izmantot tādu šķidrumu, kura sastāvā ir tikai ūdens, smiltis un kukurūzas ciete; iesaka citām dalībvalstīm un Komisijai izpētīt iespēju iegūt slānekļa gāzi bez ķīmisko vielu izmantošanas un prasa veikt turpmāku pētniecību un izstrādi attiecībā uz šādiem tehniskajiem paņēmieniem un/vai praksi, kas mazinātu iespējamo ietekmi uz vidi;

27.  mudina Komisiju ierosināt ieteikumus visos slānekļa gāzes urbumos ES teritorijā samazināt noplūdušā metāna emisiju apjomu;

Licencēšanas sistēma

28.  aicina dalībvalstis nodrošināt stingru tiesisko regulējumu un vajadzīgos administratīvos un pārraudzības resursus ar slānekļa gāzi saistīto pasākumu ilgtspējīgai izstrādei, tostarp tos, kas paredzēti ES vides un klimata aizsardzības tiesību aktos; atgādina, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu katrai valstij ir tiesības pieņemt lēmumus par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas izmantošanu;

29.  norāda, ka pašreizējo licencēšanas procedūru attiecībā uz slānekļa gāzes izpēti regulē vispārējie izrakteņu ieguves vai ogļūdeņraža jomas tiesību akti; norāda, ka saskaņā ar 2011. gada 8. novembra nobeiguma ziņojumu par netradicionālo gāzi Eiropā, kurš tika sagatavots Komisijas vajadzībām, un Komisijas sagatavoto 2012. gada 26. janvāra pavadvēstuli par ES tiesisko regulējumu vides jomā, kas piemērojams ar slānekļa gāzi saistītiem projektiem, ES tiesiskais regulējums atbilstīgi iekļauj visus slānekļa gāzes licencēšanas, agrīnās izpētes un ieguves aspektus; tomēr norāda, ka masveidīgai slānekļa gāzes ieguvei varētu būt nepieciešama visu attiecīgo spēkā esošo ES tiesību aktu, tostarp REACH, visaptveroša pielāgošana, kurā būtu ietverti netradicionālā fosilā kurināmā ieguves specifiskie aspekti; aicina Komisiju un dalībvalstu valsts iestādes bez kavēšanās pārbaudīt un vajadzības gadījumā uzlabot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu slānekļa gāzes un slānekļa eļļas projektu atbilstību, jo īpaši lai sagatavotos iespējamai komerciālai ražošanai Eiropā nākotnē, kā arī vides risku novēršanai;

30.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamību un īstenot visaptverošu apspriešanos ar sabiedrību, jo īpaši saistībā ar jaunas pieejas ieviešanu gāzes izpētes jomā; norāda, ka atsevišķās dalībvalstīs atļauju izsniegšanas posmā netiek veikta pietiekama sabiedriskā apspriešanās; aicina dalībvalstis izvērtēt savus tiesību aktus, lai pārliecinātos, vai tajos šis aspekts ir pienācīgi ņemts vērā, kā arī vai tiek pilnībā piemēroti Orhūsas Konvencijas un Savienības tiesību aktu attiecīgie noteikumi;

31.  pauž viedokli, ka dalībvalstīm, kuras īsteno slānekļa gāzes projektus, attiecībā uz pilnvarošanu un licencēšanu, kā arī atbilstības vides tiesību aktiem pārbaudi (tostarp obligātu ietekmes uz vidi novērtējumu), būtu jāpieņem vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmas pieeja, kas dažās dalībvalstīs saistībā ar visiem enerģijas projektiem ir ierasta prakse;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību aktu grozīšanai, kas vajadzīga saistībā ar licenču piešķiršanu slānekļa gāzes izpētei, obligāti ir nepieciešams attiecīgo vietējo varas iestāžu apstiprinājums;

Sabiedriskā doma un paraugprakse
Sabiedrības attieksme

33.  ir labi informēts, ka sabiedrības attieksme pret slānekļa gāzes attīstību dažādās dalībvalstīs atšķiras un ka negatīvu attieksmi varētu būt izraisījis informācijas trūkums vai nepareiza informācija; prasa nodrošināt labāku informācijas sniegšanu sabiedrībai pārredzamā un objektīvā veidā saistībā ar slānekļa gāzes darbībām un atbalsta tādu portālu izveidi, kas sniedz piekļuvi plašam publiski pieejamas informācijas klāstam par šādām darbībām; mudina uzņēmumus, kas apsver iespēju ES iegūt slānekļa gāzi, veikt slānekļa struktūras novērtējumu un pirms urbuma veikšanas sniegt visaptverošu informāciju par to veiktajām darbībām, apspriesties ar vietējām kopienām un vietējām varas iestādēm un publiskot informāciju par visām ķīmiskajām vielām un komponentiem, kas izmantoti hidrauliskajā sadrumstalošanā, tostarp to koncentrāciju;

34.  uzskata, ka vislabākais veids, kā panākt jēgpilnu un savlaicīgu vietējo kopienu iesaistīšanos, ir veikt obligātu ierosināto slānekļa gāzes projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un nodrošināt augstu pārredzamības līmeni un sabiedrisko apspriešanu neatkarīgi no šo projektu īstenošanas ilguma un mēroga;

35.  norāda, ka ES slānekļa gāzes ieguvējiem ir īpaši svarīgi iesaistīties un veidot ciešas attiecības ar vietējām kopienām katrā to īstenoto pasākumu posmā, ņemot vērā apstākli, ka ES ir lielāks iedzīvotāju blīvums nekā ASV un zemes īpašniekiem Eiropā nepieder apakšzemes resursi, tādējādi viņi negūst tiešu labumu no ieguves, kā tas ir ASV; šajā sakarībā aicina rūpniecības nozares vajadzībām izveidot sistēmas, kas būtu konkurētspējīgas un vienlaikus dotu iespēju valsts līmeņa un vietējām kopienām gūt labumu no slānekļa gāzes resursu ieguves; aicina arī slānekļa gāzes uzņēmumus izveidot atbildīgu praksi attiecībā uz kopienām un nodrošināt, lai vietējās kopienas gūtu labumu no slānekļa gāzes ieguves, nodrošināt principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu un segt izdevumus par visiem tiešajiem vai netiešajiem kaitējumiem, ko tie varētu radīt;

36.  atzīst, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārredzamam un atklātam dialogam ar pilsonisko sabiedrību gan ex-ante, gan uzraudzības posmu laikā, balstoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem un nepārprotami apskatot jautājumus par gāzes noplūdēm, slānekļa gāzes ieguves ietekmi uz gruntsūdeņiem, ainavām, lauksaimniecību un tūrisma nozari; atgādina, ka ES 2012. gada budžetā ir iekļauta apropriācija, kas ir paredzēta eksperimentālu projektu un citu atbalsta pasākumu finansēšanai, lai veicinātu šādu dialogu; uzskata, ka tas būtu jāorganizē neitrālā veidā un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, tostarp valstu iestādēm, vietējām kopienām, vispārējo sabiedrību, uzņēmumiem un NVO;

37.  uzsver slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves darbībās iesaistīto eļļas un gāzes ieguves uzņēmumu pārredzamas korporatīvās pārvaldības nozīmi;

Paraugprakse

38.  uzsver nozīmīgumu, kāds ir augstāko drošības standartu, labāko pieejamo tehnoloģiju un labākās darbības prakses piemērošanai slānekļa gāzes izpētē un ieguvē, kā arī pastāvīgai tehnoloģiju un prakses pilnveidošanai un nelabvēlīgās ietekmes samazināšanai; šajā sakarībā rūpniecības nozares vārdā uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt ievērojamus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē; atzinīgi vērtē Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) un eļļas un gāzes ražotāju asociāciju iniciatīvas saistībā ar slānekļa gāzes un eļļas izpētes un ieguves paraugprakses definēšanu;

39.  uzskata, ka bažas par to, ka iespējamā slānekļa gāzes ieguves attīstība varētu kaitēt ūdens resursiem, rodoties noplūdēm no urbumiem, var novērst, pieņemot urbumu izveides un celtniecības labāko praksi, jo īpaši bloka apvalka izveides, cementēšanas darbu un spiediena pārvaldības jomā, kā arī veicot cementa apvalka un moderno urbuma cementa nostiprinājumu spiediena pārbaudes, lai pārliecinātos par struktūras izolācijas kvalitāti; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka slānekļa gāzes ieguves attīstībā šī prakse tiek izmantota, cita starpā veicot arī pārbaudes uz vietas;

40.  uzsver, ka, izstrādājot labākas tehnoloģijas un praksi, kas balstās uz stingriem noteikumiem, uzņēmumi un pakalpojumu nozares ne tikai palielinās sabiedrības atbalstu slānekļa gāzes projektiem, bet iegūs arī uzņēmējdarbības iespējas un uzlabos eksporta izredzes, ņemot vērā pasaules mērogā pastāvošās ar netradicionālās gāzes izpēti saistītās vides problēmas; tāpēc iesaka dalībvalstīm ņemt vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ieteikumus, kas sniegti atsauces dokumentā par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem hidrauliskās sadrumstalošanas jomā, tiklīdz tas būs pieejams;

41.  uzsver vajadzību noteikt augstākos drošības un vides standartus un regulāras pārbaudes celtniecības un hidrauliskās sašķelšanas posmos, kuros drošībai ir būtiska nozīme; jo īpaši uzsver to, ka uzņēmumiem vajadzētu ierobežot sadedzināšanu un izplūdi un būtu jāatgūst gāze, jāuztver izplūdušās emisijas un atkārtoti jāizmanto vai arī jāattīra notekūdeņi; aicina ES sekot ASV piemēram attiecībā uz slānekļa gāzes vides standartiem saistībā ar sadrumstalošanas darbiem, un kurus ieviesusi ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA), uzņēmumiem uzliekot par pienākumu uztvert metāna un citu gaisu piesārņojošo vielu emisijas;

42.  turklāt aicina slānekļa gāzes ieguvējus gan pirms ražošanas uzsākšanas, gan tās laikā pārbaudīt piemājas ūdens akas, kas atrodas to urbumu tuvumā, un pieejamā, saprotamā un pārredzamā veidā atklāt iegūto informāciju sabiedrībai;

43.  uzsver, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi atjaunotu un sakoptu izmantoto zemi un, pabeidzot savu darbību, veiktu pārraudzību pēc ekspluatācijas pārtraukšanas;

44.  mudina veikt paraugprakses un informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm, kā arī starp ES, ASV un Kanādu; jo īpaši mudina to Eiropas un Ziemeļamerikas pilsētu un pašvaldību pāru veidošanu, kuras ir atklājušas slānekļa gāzi; uzsver, ka ir svarīgi nodot zināšanas par slānekļa gāzes ieguvi no rūpniecības pārstāvjiem vietējām kopienām;

45.  mudina slānekļa gāzes un eļļas ieguves nozari vienotā veidā pielietot visaugstākos vides un drošības standartus neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā uzņēmumi darbojas; aicina Komisiju pārbaudīt, kādi mehānismi varētu būt piemēroti, lai nodrošinātu, ka ES uzņēmumi globālā mērogā strādā atbilstoši visaugstākajiem standartiem; uzskata, ka šajā jomā par svarīgu dzinuli būtu jāizmanto arī uzņēmumu atbildība un ka dalībvalstu licencēšanas režīmi, piešķirot licences, varētu ņemt vērā arī negadījumus visā pasaulē, kuros uzņēmumi ir iesaistīti, ja pēc šiem negadījumiem ir izstrādāti rūpīgi pārskati;

46.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un līdzfinansēt pasākumus ar mērķi izveidot neatkarīgas komitejas, kuru sastāvā ir rūpniecības un zinātnes jomu pārstāvji, nolūkā sniegt atzinumus un izstrādāt labu praksi saistībā ar tīrām slānekļa gāzes ieguves tehnoloģijām;

47.  atgādina, ka principam “piesārņotājs maksā” vienmēr jāattiecas uz slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves darbībām, jo īpaši saistībā ar tajās radīto notekūdeņu attīrīšanu, un uzņēmumiem ir jābūt pilnībā atbildīgiem par visiem tiešajiem vai netiešajiem kaitējumiem, ko tie varētu radīt; mudina Komisiju izvērtēt nepieciešamību iesniegt priekšlikumus, lai jo īpaši hidraulisko sadrumstalošanu un citas ar slānekļa gāzes ieguvi saistītās darbības iekļautu direktīvā par atbildību vides jomā un lai slānekļa gāzes ieguvējiem uzliktu par pienākumu garantēt obligātu finansiālo nodrošinājumu vai apdrošināšanu gadījumā, ja to veiktās darbības radījušas kaitējumu videi, lai attiecīgajām kopienām garantētu tiesisko noteiktību;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1) OV C 99 E, 3.4.2012., 64. lpp.. (2) P7_TA(2011)0430. (3) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp. (4) OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp. (5) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. (6) OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp. (7) OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp. (8) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (9) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. (10) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp. (11) OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp. (12) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. (13) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp. (14) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. (15) OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp. (16) COM(2011)0885. (17) COM(2011)0658.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas darbību ‐ 2011. gads (2011/2317(INI))

P7_TA(2012)0445 A7-0240/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 24., 227., 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 202. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0240/2012),

A.  tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta saskaņā ar Līguma 30. protokolu ir kļuvusi juridiski saistoša tā kā šajā līgumā ir noteikts ES pievienošanās Eiropas Savienības Cilvēktiesību konvencijai, kā arī Eiropas pilsoņu iniciatīvas juridiskais pamats;

B.  tā kā regula par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(1) stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī un tā kā Parlaments ir atbildīgs par sekmīgu iniciatīvu atklātas izskatīšanas organizēšanu, ja tās ir savākušas vienu miljonu parakstu vismaz septiņās dalībvalstīs;

C.  tā kā Lūgumrakstu komitejai ir pienākums pastāvīgi pārskatīt un, ja iespējams, palielināt savu nozīmi, jo īpaši attiecībā uz demokrātisko principu attīstību, piemēram, pilsoņu plašāku dalību ES lēmumu pieņemšanas procesā un pārredzamības un atbildības pilnveidošanu; un tā kā savā ikdienas darbā komiteja cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, Komisiju, Eiropas ombudu un citām struktūrvienībām, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti tiek ievēroti gan pēc formas, gan satura;

D.  pauž gandarījumu par vienotā kontaktpunkta izveidi pilsoņiem, kuri vēlas saņemt informāciju vai iesniegt pieprasījumu vai sākt tiesas prāvu, izmantojot tīmekļa portālu “Jūsu tiesības Eiropas Savienībā”;

E.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta interpretāciju, kurā, kā tas redzams ERT nolēmumā, uzsvērts, ka dalībvalstu iestādēm ir saistošas Savienības prioritārās pamattiesības arī tad, ja dalībvalstis ar valsts pasākumiem vēlas ierobežot pamatbrīvības, kas ir noteiktas LESD;

F.  tā kā Eiropas pilsoņi un iedzīvotāji, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, gaida, ka jautājumi, kurus viņi iesnieguši Lūgumrakstu komitejai, bez liekas kavēšanās radīs risinājumu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, kam jāīsteno viņu kā Savienības pilsoņu tiesības, jo īpaši jāaizsargā viņu dabiskā vide, veselība, pārvietošanās brīvība, cieņa, kā arī pamattiesības un pamatbrīvības;

G.  tā kā Eiropas iestādēm jāsniedz vairāk informācijas un jābūt pārredzamākām to attiecībās ar Eiropas pilsoņiem;

H.  tā kā 998 lūgumraksti tika atzīti par pieņemamiem, un no tiem 649 tika nosūtīti izskatīšanai Komisijā atbilstoši Līguma 258. un 260. pantam; bet 416 lūgumraksti atzīti par nepieņemamiem.

I.  tā kā lūgumrakstu iesniegšanas procedūru var apvienot ar citiem mehānismiem, kas pieejami pilsoņiem, piemēram, ar iespēju iesniegt sūdzības Eiropas ombudam vai Komisijai;

J.  tā kā nepieņemamo lūgumrakstu skaits 2011. gadā joprojām saglabājies augsts, kas atkārtoti apliecina, ka Parlamentam ir jāvelta vairāk pūles pilsoņu informēšanai par to, ka Parlamenta darbības lauks attiecībā uz tiesībām iesniegt lūgumrakstus ir ierobežots; tā kā uzskata, ka atsevišķām personām, vietējām kopienām, kā arī brīvprātīgajām, žēlsirdīgajām un profesionālajām apvienībām ir labas iespējas novērtēt to Eiropas tiesību aktu efektivitāti, kuri tiem tiek piemēroti, un brīdināt pilsoņus par nepilnībām, kas jāanalizē, lai nodrošinātu labāku un salīdzināmu ES tiesību aktu īstenošanu visās dalībvalstīs;

K.  tā kā saskaņā ar šajā ziņojumā ietverto statistisko analīzi vislielāko lūgumrakstu skaitu turpina iesniegt Vācijas pilsoņi ‐ lai gan tas proporcionāli samazinās ‐, aiz kuriem nākamie ir Spānijas un Itālijas lūgumrakstu iesniedzēji;

L.  tā kā attiecībā uz tām tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kuras atbilstoši Līguma noteikumiem ir visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, darbības joma un darbības veids atšķiras no citiem līdzekļiem, kas pilsoņiem ir pieejami, piemēram, no sūdzību iesniegšanas Komisijai vai ombudam un tā kā dalībvalstis, aizbildinoties ar krīzi, arvien biežāk izvēlas neievērot šīs tiesības, kas Eiropas pilsoņiem sagādā nopietnas bažas;

M.  tā kā galvenokārt bažas attiecībā uz vispārējo vides tēmu ir saistītas ar dalībvalstu un zemāka līmeņa iestāžu neapmierinošu un bieži nepareizu Direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)(2) un Atkritumu pamatdirektīvas(3) piemērošanu; tā kā lūgumraksti, kuros norādīts uz iespējamiem Putnu aizsardzības direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pārkāpumiem, bieži rada bažas par nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Natura 2000 teritorijās plānoto lielāko projektu ietekmē, un lūgumraksti par ūdens apsaimniekošanu ir atklājuši spēcīga piesārņojuma gadījumus, kā arī radījuši bažas par projektu iespējamo ietekmi uz ūdens resursu ilgtspējību un kvalitāti;

N.  tā kā IVN direktīva tiek pašlaik pārskatīta un ka Lūgumrakstu komitejas ziņojumā par atkritumu jautājumiem ir atklāti nopietni trūkumi vairākās dalībvalstīs; tā kā šīs direktīvas piemērošana arvien ir nepietiekama un šo problēmu var atrisināt nevis ar direktīvas pārskatīšanu, bet ar efektīvāku Komisijas kontroli;

O.  tā kā Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju tiesības uz savu likumīgi iegūtu īpašumu ir vēl aizvien ārkārtīgi nopietna problēma daudziem tūkstošiem cilvēku, par ko liecina lūgumraksti, kas vēl aizvien tiek saņemti par šo jautājumu, un tā kā nav iespējama ne juridiskā noteiktība, ne uzticības atjaunošana, ja kompetentās iestādes neatrisinās šo problēmu, apliecinājums, ka pārrobežu mājokļu tirgus tiks atjaunots, kas ļoti nopietni ietekmē ekonomikas atlabšanas iespējas, un tā kā jo īpaši 2011. gadā tika iesniegti 70 lūgumraksti saistībā ar Spānijas Piekrastes likumu, no kuriem 51 lūgumrakstu bija iesūtījuši Spānijas pilsoņi vai Spānijas pilsoņu grupas, bet pārējos 19 ‐ citu tautību pilsoņi;

P.  tā kā savā iepriekšējā gada ziņojumā Lūgumrakstu komiteja atzinīgi novērtēja sadarbību ar Komisiju un Eiropas ombudu attiecībā uz lūgumrakstu un sūdzību izskatīšanu un tā kā Lūgumrakstu komiteja atkārtoti lūdza Komisiju informēt par virzību tajos nenoslēgtajos pārkāpumu izmeklēšanas procesos, kuru temats ir iekļauts arī lūgumrakstos;

Q.  tā kā daudzos lūgumrakstos ir apgalvots, ka tiek ļaunprātīgi vai nepiemēroti izmantoti ES līdzekļi, bet citos ir norādīts uz ES administrācijas iespējamo nepareizo rīcību, tostarp interešu konfliktiem ietekmīgās aģentūrās, vai pausts aicinājums uz pārmaiņām ES politikas jomās;

R.  tā kā trūkumi un problēmas, ar kurām sastopas cilvēki sliktas iekšējā tirgus darbības dēļ ‐ par ko liecina lūgumraksti ‐, ir apstiprināti 2010. gada ziņojumā par Eiropas pilsonību(4), jo īpaši attiecībā uz ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās brīvību, ar nosacījumu, ka pārvietošanās notiek likumīgi, piekļuvi sociālā nodrošinājuma tiesībām, profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, šķēršļiem, ar ko jāsastopas cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenes tiesību aktu jautājumiem un masveida izraidīšanu etniskās vai nacionālās izcelsmes dēļ, ar ko, piemēram, saskaras romu tautības cilvēki, kā arī uz nodokļu dubultu uzlikšanu;

S.  tā kā arī 2011. gadā pilsoņi iesnieguši ievērojamu skaitu lūgumrakstu, uzsverot, ka ir svarīgi novērst neatgūstamus bioloģiskās daudzveidības zaudējumus attiecībā uz Natura 2000 teritorijām, kā arī nodrošināt Dzīvotņu direktīvā noteikto apgabalu aizsardzību;

T.  tā kā Vispārējā tiesa 2011. gada 14. septembra spriedumā lietā T–308/07 apmierināja lūgumraksta iesniedzēja sūdzību par komitejas lēmumu atzīt viņa lūgumrakstu par nepieņemamu un tādējādi lika skaidri saprast, ka atzīstot kādu lūgumrakstu par nepieņemamu, Parlamentam ir jāsniedz pamatoti iemesli šādam lēmumam;

U.  tā kā Lūgumrakstu komitejas darba efektivitāti galvenokārt nosaka ātrums un precizitāte, bet to varētu vēl vairāk uzlabot, jo īpaši optimizējot lūgumrakstu izskatīšanas termiņus, kā arī sistematizējot lūgumrakstu novērtēšanas procedūru,

1.  norāda, ka 2011. gadā saņemto lūgumrakstu uzmanības centrā joprojām bija iespējamie ES tiesību aktu pārkāpumi vides, tiesiskuma un iekšējā tirgus jomās, kas atspoguļo pilsoņu viedokļus par to, vai Eiropas tiesību akti pēc to transponēšanas un īstenošanas dalībvalstīs faktiski dod gaidīto rezultātu un atbilst ES likumdošanai;

2.  norāda, ka arvien pieaug tādu lūgumrakstu un pilsoņu iesniegumu skaits, kuros viņi vēlas panākt juridisku un finansiālu risinājumu problēmām, kas saskaņā ar Līguma 227. pantu, kā arī ar Pamattiesību hartas 51. pantu nav ES kompetences jomā, piemēram, lūgumi pārskatīt valsts pensiju aprēķinu vai atcelt valsts tiesu pieņemtos lēmumus, priekšlikumi par atbalstu Eiropas robežu izmanīšanai vai lūgumi likt bankai piešķirt privātu aizdevumu utt.; pilnībā atbalsta Parlamenta atbildīgo ģenerāldirektorātu uzsākto darbību, lai rastu risinājumu šādu pilsoņu iesniegumu problēmai, vienlaikus ņemot vērā Parlamenta saistības attiecībā uz tā saraksti ar pilsoņiem;

3.  uzskata, ka Lūgumrakstu komiteja savus uzdevumus un pienākumus varētu vislabāk pildīt un tās atpazīstamību, pārskatatbildību un pārredzamību vislabāk varētu uzlabot, ja tiktu paplašinātas tai piešķirtās tiesības plenārsēdēs ierosināt jautājumus, kas ir svarīgi Eiropas pilsoņiem, un palielinātas tās iespējas pieaicināt lieciniekus, veikt izmeklēšanu un organizēt uzklausīšanu klātienē;

4.  atgādina, ka saistībā ar atklātu uzklausīšanu par veiksmīgām Eiropas Pilsoņu iniciatīvām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu 11. pantā, Parlaments ir pieņēmis lēmumu, ka katrā uzklausīšanā Lūgumrakstu komiteja tiek automātiski piesaistīta vadošajai komitejai, piešķirot tai likumdošanas kompetenci konkrētajā jautājumā; uzskata to par apstiprinājumu tā lomai kā iestādei, kurai ir vislielākā pieredze tieši kontaktēties ar pilsoņiem, nodrošinot vienotu procedūru visām veiksmīgām Eiropas pilsoņu iniciatīvām; šajā sakarībā aicina Priekšsēdētāju konferenci apstiprināt šīs komitejas kompetences precizējumu Reglamenta VII pielikuma XX pantā; uzsver arī to, ka sabiedrībai ir jāskaidro atšķirība starp lūgumrakstu LESD 227. panta izpratnē un pilsoņu iniciatīvu;

5.  atzinīgi vērtē Parlamenta lēmumu izveidot praktiskāku un redzamāku lūgumrakstu portālu savā tīmekļa vietnē, jo tas saskaņā ar Līguma 227. panta, Parlamenta Reglamenta 202. panta un ES Pamattiesību hartas 51. panta noteikumiem veicinās pilsoņiem piekļuvi lūgumrakstu iesniegšanas procesam, sniegs viņiem informāciju un ļaus iesniegt lūgumrakstus lietotājdraudzīgā vidē, kā arī ar elektronisku parakstu paust atbalstu kādam lūgumrakstam; uzskata, ka šim portālam ir jānodrošina arī praktiskas saites uz citiem pārsūdzības veidiem, kas pieejami Eiropas, dalībvalstu un reģionālā līmenī, kā arī visaptverošs pārskats par Lūgumrakstu komitejas kompetenci, un vienlaikus jānosaka noteikta procedūras kārtība valsts pārvaldes iestādēm pēc CURIA – Eiropas Savienības Tiesas tīmekļa portāla parauga;

6.  apliecina apņemšanos ciešā sadarbībā ar Komisiju un attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm turpināt veicināt un aizstāvēt pilsoņu pamattiesības un pamatbrīvības, izmantojot savu politisko ietekmi attiecībā uz pieņemamām lietām, kas var tikt iesniegtas komitejā;

7 aicina Lūgumrakstu komiteju izvērtēt ERT tiesu prakses ietekmi uz lūgumrakstu ticamību un izskatīt jautājumu par to, kādi šķēršļi kavē Eiropas pilsoņus, kuri lūdz Eiropas Savienības Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai gūtu ticamu skaidrojumu par galvenajiem Eiropas tiesību jautājumiem saistībā ar lietām, ko izskata valsts tiesas;

8.  uzskata, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un valdībām uz savstarpīguma pamata, un nepieciešamības gadījumā mudināt dalībvalstu iestādes pilnīgi pārredzami transponēt un piemērot ES tiesību aktus;

9.  atzīst savstarpējās sadarbības nozīmi starp Komisiju un dalībvalstīm un pauž nožēlu par dažu dalībvalstu vilcināšanos attiecībā uz Eiropas tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu vides jautājumos;

10.  uzskata, ka dalībvalstīm nevajadzētu izmantot lūgumrakstu procedūru kā politisku instrumentu, bet ka tā ir jāīsteno objektīvi, paužot Eiropas Parlamenta nostāju;

11.  atzinīgi vērtē konstruktīvo sadarbību starp Lūgumrakstu komiteju un Eiropas ombuda dienestiem un atkārtoti apstiprina savu lēmumu atbalstīt ombudu, lai atklātu administratīvās kļūmes, kādas pieļauj ES iestādes un kas apgrūtina to darbību;

12.  aicina Komisiju sniegt Lūgumrakstu komitejai sīkus datus un statistisku analīzi par Eiropas pilsoņu sūdzībām, kuras tā izmeklē, tostarp par iegūtajiem rezultātiem un sūdzības izcelsmes vietu;

13.  uzskata, ka attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūru īstenošanu saskaņā ar LESD 258. un 260. pantu Komisijai jānodrošina, ka lūgumraksti, kas iesniegti Parlamentam, un sūdzības, kas iesniegtas Komisijai, tiek izskatīti, pievēršot tiem vienādu uzmanību;

14.  uzskata, ka precīzāki un rakstveidā formulēti procedūras noteikumi par delegāciju braucienu sagatavošanu komitejā, to īstenošanu un jo īpaši par novērtēšanu varētu veicināt Lūgumrakstu komitejas darba efektivitāti un saskaņotību;

15.  uzskata, ka Atkritumu pamatdirektīvas īstenošana visās dalībvalstīs ir ārkārtīgi svarīga; tāpēc mudina dalībvalstis, kurās ir vietas, kur atkritumu apsaimniekošana rada grūtības, rīkoties izlēmīgi un ātri;

16.  atgādina savus daudzkārtējos aicinājumus dalībvalstīm ievērot to saistības atbilstoši Brīvas pārvietošanās direktīvai 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties ES teritorijā; atgādina dalībvalstīm to saistības atvieglot iebraukšanu un uzturēšanos bez jebkādas diskriminācijas, tostarp attiecībā uz viendzimuma pāriem un viņu bērniem, romu tautības cilvēkiem un citām minoritāšu grupām

17.  pilnībā atbalsta Piekrastes likuma pamatmērķi, proti, lai Spānijas piekrastes vide būtu aizsargāta pret pārmērīgu apbūvēšanu, saglabājot tās augu un dzīvnieku valsti nākamajām paaudzēm; tomēr ar bažām konstatē, ka Spānijas Piekrastes likuma jautājums lūgumraksta iesniedzējiem, jo īpaši Spānijas pilsoņiem, rada problēmas; atbalsta lūgumraksta iesniedzēju centienus atrisināt ar šo tiesību aktu un tā piemērošanu saistītās problēmas, jo īpaši ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas lēmumu izveidot darba grupu šā jautājuma padziļinātai izskatīšanai;

18.  uzskata, ka pašreizējā ekonomikas situācijā visu pušu interesēs ir atrisināt juridisko nenoteiktību attiecībā uz īpašumiem, kurus potenciāli skar Piekrastes likums; atzinīgi vērtē Spānijas valdības paziņojumu pārskatīt Piekrastes likumu, lai saskaņotu Spānijas piekrastes aizsardzību ar ekonomisko izaugsmi un piešķirtu plašāku tiesisko aizsardzību īpašniekiem; mudina Spānijas valdību vēlreiz apstiprinās, ka tā aizstāvēs to īpašnieku tiesības, kuri iegādājušies īpašumu labticīgi, un to kopienu tiesības, kuras vienmēr ir centušās nodrošināt piekrastes ilgtspējību; jo īpaši mudina risināt konkrētos jautājumus par šā tiesību akta piemērošanu, lai tas neveicinātu patvaļīgus, ar atpakaļejošu datumu vai asimetriski pieņemtus lēmumus, bet tā vietā nodrošināt attiecīgas procedūras, pārsūdzības tiesības, pareizu kompensāciju un piekļuvi informācijai;

19.  atgādina, ka Parlaments uzskatīja(5), ka Piekrastes likumā nav noteiktas samērīgas prasības pret individuālajiem īpašuma īpašniekiem, vienlaikus nepietiekami ietekmējot patiesos piekrastes iznīcības veicinātājus, kuri daudzos gadījumos ir atbildīgi par pārmērīgu pilsētvides attīstību piekrastē; mudina Spānijas valdību nodrošināt, ka tie, kuru krāpnieciskās darbības ir nostādījušas daudzus ES iedzīvotājus neciešamā situācijā, jo viņi varētu zaudēt savas mājas, saņem pelnīto sodu par radīto kaitējumu;

20.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek stiprināta Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva, nosakot skaidrus kritērijus attiecībā uz ekspertu pētījumu neatkarību, kopējām ES robežvērtībām, šā procesa maksimālo termiņu, tostarp efektīvu sabiedrisko apspriešanu, prasību pamatot lēmumus, pieņemamu alternatīvu obligātu novērtējumu un kvalitātes kontroles mehānismu;

21.  turklāt aicina Komisiju nodrošināt Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas īstenošanu un izpildi dalībvalstīs, kā arī labāku Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā transponēšanu un piemērošanu;

22.  atgādina par daudzajiem lūgumrakstu iesniedzējiem, kas ir individuāli iesnieguši lūgumrakstus par Vācijas jauniešu un ģimenes labklājības politiku kopumā, jo īpaši par Vācijas jauniešu sociālās aprūpes birojiem, un uzsver Lūgumrakstu komitejas apņēmību sniegt konstruktīvu ieguldījumu savu un Eiropas Savienības kompetenču ietvaros, lai kopā ar lūgumrakstu iesniedzējiem un iestādēm izskatītu šīs sūdzības; uzsver, ka, īstenojot šo procesu, tā nevar iejaukties dalībvalstu iekšējās administratīvajās procedūrās;

23.  apņemas padarīt lūgumrakstu procedūru efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu dalības tiesības, lai lūgumrakstu izskatīšana, pat tās procedūras, atbilstu izskatīšanai tiesā;

24.  uzsver nepieciešamību nodrošināt lūgumrakstu izskatīšanas nepārtrauktību arī pēc Parlamenta sasaukuma un attiecīgi arī darbinieku maiņas;

25.  uzskata, ka Parlamenta deputātu dalība faktu vākšanas misijās ir ne tikai parlamentārās līdzdalības tiesības, bet arī pienākums pret lūgumrakstu iesniedzējiem;

26.  komitejas darba uzlabošanas ietvaros pieprasa izstrādāt faktu vākšanas misiju pārraudzības procedūru, kas, no vienas puses, nodrošina katra misijas dalībnieka tiesības iepazīstināt ar faktiem pēc saviem ieskatiem un, no otras puses, visiem komitejas locekļiem garantē iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā par secinājumiem, kas jāsagatavo Lūgumrakstu komitejai;

27.  uzsver, ka papildus citām iestādēm un struktūrām, piemēram, izmeklēšanas komitejām, Eiropas pilsoņu iniciatīvai un Eiropas ombudam, Lūgumrakstu komitejai ir autonoma un tai ir skaidri noteikts uzdevums būt par kontaktpunktu, kurā var vērsties visi pilsoņi;

28.  aicina Priekšsēdētāju konferenci izvērtēt, kādā ziņā tā uzskata par atbilstošu mainīt reglamentu, lai īstenotu šīs formālās prasības attiecībā uz lūgumrakstu procedūru;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām, ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.). (2) Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.. (3) Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.). (4) 2010. gada ziņojums par ES pilsonību: Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai (COM(2010)0603). (5) Skat. 2009. gada 26. marta rezolūciju, Q apsvērumu un 17. punktu (OV C 117 E, 6.5.2010., 189. lpp.).