Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (COM(2011)0470 – C7-0220/2011 – 2011/0206(COD))

P7_TA(2012)0446 A7-0239/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0470),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0220/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0239/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 22. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2012, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas 1997. gadā pieņemtā Lašu rīcības plāna darbības termiņš beidzās 2010. gadā. Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) līgumslēdzējas puses ir mudinājušas Savienību izstrādāt ilgtermiņa plānu Baltijas laša krājuma pārvaldībai.

(2)  Zinātniskajos ieteikumos, kurus nesen izstrādājusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), norādīts, ka daži Baltijas laša upju krājumi ir ārpus drošām bioloģiskām robežām un Eiropas līmenī būtu jāizstrādā daudzgadu plāns.

(3)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tā kā lasis ir anadroma suga, Baltijas laša jūras krājumu saglabāšanu nevar nodrošināt, ja nav pieņemti pasākumi, lai aizsargātu šādus krājumus laikā, kad tie uzturas upēs. Lai nodrošinātu jūras sugu efektīvu saglabāšana visā to migrācijas ciklā, arī šādi pasākumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj daudzgadu plānā.

(4)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(4) lasis ir minēts kā viena no Savienības nozīmes sugām, un pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētajai direktīvai, būtu jābūt izstrādātiem tā, lai nodrošinātu, ka šādu sugu izmantošana ir saderīga ar labvēlīgu saglabāšanās stāvokli. Tāpēc nepieciešams nodrošināt to, lai laša aizsardzības pasākumi, kurus veic saskaņā ar šo regulu, noritētu saskanīgi ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu, un tie būtu savstarpēji koordinēti. Arī aizliegums zvejot ar dreifējošām āķu jedām ir nozīmīgs pasākums lašu krājumu stāvokļa uzlabošanai, jo tas samazina pārāk mazu lašu izmetumus.[Gr. 1]

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(5), ir izstrādāta, lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu ūdens vidi, kurā lasis pavada daļu dzīves cikla. Baltijas laša krājuma daudzgadu plānam būtu jāpalīdz sasniegt Direktīvas 2000/60/EK mērķus. Pasākumi, kas jau ir paredzēti minētajā direktīvā, piemēram, upju baseinu pārvaldības plāni, nebūtu atkārtoti jāparedz šajā regulā. Taču ir nepieciešams nodrošināt to, lai pasākumi, kurus laša dzīvotņu aizsardzībai un uzlabošanai iekšzemes ūdeņos veic saskaņā ar šo regulu, noritētu koordinēti un saskanīgi ar pasākumiem, kurus veic saskaņā ar minēto direktīvu.

(6)  Īstenošanas plānā, par kuru 2002. gadā Johannesburgā vienojās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, noteikts, ka visi komerciālie krājumi līdz 2015. gadam jāatjauno tādā apmērā, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šāda juridiska prasība kopš 1994. gada ir iekļauta ANO Jūras tiesību konvencijā. ICESHELCOM uzskata, ka Baltijas lašupju krājumiem šis apjoms dažādās savvaļas lašupēs atbilst smoltu produkcijai 60–75 %80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. Šis zinātniskais ieteikums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot daudzgadu plāna mērķus un mērķapjomus. [Gr. 2]

(6a)  Smoltu produkcijas kapacitāte ir aptuvens laša krājuma veselīguma rādītājs jebkurā konkrētā upē. Lai smoltu produkciju varētu izmantot kā rādītāju, pirms tam nepieciešams veikt vairākas aplēses. Turklāt smoltu produkcijas līmeni ietekmē daudzi faktori, kuru dēļ ir grūti noteikt savstarpējo sakarību starp smoltu produkciju un laša krājuma veselīgumu. Tāpēc lašu māšu atgriešanās upēs būtu jāizmanto kā otrs lietderīgs laša krājuma veselīguma rādītājs.[Gr. 3]

(7)  Zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka Baltijas laša krājumu ģenētiskais piesārņojums varētu izraisīt izdzīvotības rādītāju pasliktināšanos un vietējo populāciju samazināšanos un novājināt ģenētiskās spējas pretoties slimībām un pielāgoties mainīgiem vietējiem vides apstākļiem. Tāpēc Baltijas laša krājumu ģenētiskās integritātes un daudzveidības saglabāšanai ir izšķirošā nozīme krājumu saglabāšanā, un tā būtu jāiekļauj daudzgadu plānā kā viens no mērķiem.

(8)  Zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam jūrā un upēs vajadzētu būt tādam, lai saskaņā ar noteiktiem mērķapjomiem un termiņiem tiktu sasniegts savvaļas laša krājuma apmērs, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs jūrā būtu jānosaka, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu.

(9)  Lai plāna īstenošana būtu efektīvāka un būtu iespējams mērķtiecīgāk pievērsties katras lašupes krājuma specifikai, attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu būtu jāpilnvaro noteikt laša zvejas izraisītas mirstības rādītāju, kopējo pieļaujamo nozveju un dažus tehniskus saglabāšanas pasākumus to upēs.

(10)  Pieņemot pasākumus šīs regulas satvarā, dalībvalstīm būtu pilnībā jāievēro savas starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas(6) 66. panta, kurā cita starpā paredzēts, ka anadromu krājumu izcelsmes valstij un citām attiecīgajām valstīm jāsadarbojas šo krājumu saglabāšanas un pārvaldības nolūkā.

(11)  Būtu jāparedz, ka Komisija periodiski novērtē dalībvalstu pasākumu piemērotību un efektivitāti, pamatojoties uz daudzgadu plānā noteiktajiem mērķapjomiem un mērķiem.

(12)  Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka neatbilstīga krājumu papildināšana var būtiski ietekmēt Baltijas laša krājuma ģenētisko daudzveidību.un Pastāv arī risks, ka liels skaits mākslīgi audzētu zivju, kuras katru gadu ielaiž Baltijas jūrā, ietekmēvarētu ietekmēt savvaļas laša populāciju ģenētisko integritāti, un šādi ielaidumi būtu pakāpeniski jāpārtrauc. Tāpēc krājumu papildināšana būtu stingrāk jākontrolē. TāpēcTurklāt šajā daudzgadu plānā būtu jāparedz ielaišanas nosacījumi par tāda ģenētiskā materiāla iegūšanu, kurš paredzēts papildināšanai domāto laša krājumu audzēšanai un mākslīgai audzēšanai, kā arī par krājumu papildināšanas kārtību, lai nodrošinātu, ka papildināšana nelabvēlīgi neietekmē ģenētisko daudzveidību. [Gr. 4]

(13)  Tieša krājumu atjaunošana potenciālās lašupēs konkrētos apstākļos ir uzskatāma par saglabāšanas pasākumu; tā kā tā dod iespēju atjaunot pašatražojošās laša populācijas, tai ir pozitīva ietekme uz lašu kopējo skaitu un zvejniecību. Būtu skaidri jānosaka, ka par tiešu krājumu atjaunošanu, kura atbilst šiem nosacījumiem, ir atļauts pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu(7) 38. panta 2. punktu.

(14)  Tā kā laša ielaidumi dažās dalībvalstīs pašlaik var būt obligāti un lai dotu dalībvalstīm laiku pielāgoties šīm prasībām,Tomērlašu ielaišanu, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, tomēr vajadzētu būt atļautiem pārejas periodā, kurš ilgst septiņus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.nevajadzētu vairs atļaut pēc desmit gadus ilga laikposma, ja šā laikposma beigās savvaļas smoltu produkcija sasniedz 80 % no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes attiecīgajā lašupē. Ja šis mērķis netiek sasniegts, lašu ielaišana, kas nav krājumu papildināšana un tieša krājumu atjaunošana, var turpināties nākamos desmit gadus ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir izanalizējusi un novērsusi minētā mērķa neizpildes cēloņus. Ir iespējams, ka lašu ielaišana dažās dalībvalstīs pašlaik ir obligāta, un tādēļ būtu jādod dalībvalstīm laiks pielāgoties šīm prasībām. [Gr. 5]

(15)  Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pasākumu ievērošanu, būtu jāpieņem īpaši kontroles pasākumi papildus tiem, kuri paredzēti Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai(8).

(15a)  Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību, būtu jāpalielina ieinteresēto personu savstarpējā uzticēšanās un jāuzlabo metodes, ko tās izmanto savstarpējai saziņai.[Gr. 6]

(16)  Ievērojams skaits piekrastes kuģu, kuri zvejo lašus, ir īsāki par 10 m. Tāpēc zvejas žurnāla izmantošana, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, un iepriekšējs paziņojums, kas paredzēts tās 17. pantā, būtu jāpaplašina, lai aptvertu visus komerciālās zvejas kuģus un atpūtas zvejas pakalpojumu kuģus. [Gr. 7]

(17)  Lai nepieļautu to, ka tiek sniegti nepatiesi nozvejas ziņojumi, kuros laši reģistrēti kā taimiņi, un tāpēc notiek izvairīšanās no pienācīgas kontroles, pienākums iesniegt iepriekšējus paziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu būtu jāattiecina arī uz visiem kuģiem, uz kuriem paturēti taimiņi.

(17a)  Dalībvalstīm, lai nodrošinātu vienkāršu un efektīvu režīmu un veicinātu ilgtspējīgu zveju, būtu jānostiprina kontroles un iepriekšējās paziņošanas sistēmas atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem, kurus izmanto makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem.[Gr. 8]

(17b)  Minimālais izkraušanas izmērs būtu jānosaka gan taimiņiem (Salmo trutta), gan lašiem (Salmo salars) ICES 22.–32. apakšrajonā, atkāpjoties no Padomes 2005. gada 21. decembra Regulas (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā(9), 14. panta un IV pielikuma.[Gr. 9]

(18)  Lai nodrošinātu labākus un plašākus zinātniskos datus par laša krājumu, būtu jāatļauj elektrozveja.

(19)  Nesenā zinātniskā ieteikumā norādīts, ka laša atpūtas zveja jūrā ievērojami ietekmē laša krājumus, lai gan pieejamie dati šajā jomā nav precīzi. Konkrēti, atpūtas zvejā no kuģiem, kurus ekspluatē uzņēmumi, kas piedāvā savus pakalpojumus peļņas gūšanas nolūkā, var tikt iegūta nozīmīga daļa Baltijas laša nozvejas. Lai nodrošinātu, ka daudzgadu plāns darbojas sekmīgi, tādēļ ir lietderīgi ieviest dažus īpašus pārvaldības pasākumus šādu atpūtas zvejas darbību kontrolei. [Gr. 10]

(19a)  Būtu jāveicina un jāatbalsta dalībvalstīs vai tām kopīgi izmantojamu reģistrēšanas sistēmu izveide internetā, lai reģistrēšanu atvieglotu. Informācijai par reģistrēto nozveju vajadzētu būt publiski pieejamai. Tomēr konkrēta nozvejas ieguves vieta nebūtu jāatklāj, lai neradītu zvejniekiem stimulu doties uz šo konkrēto zvejas vietu.[Gr. 11]

(20)  Lai efektīvi sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķapjomus un varētu strauji reaģēt uz krājuma stāvokļa izmaiņām, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz konkrētiem nebūtiskiem šīs regulas elementiem, kas paredzēti tās 6., 7., 11. un 25. pantā. Šajās pilnvarās būtu jāiekļauj iespēja grozīt zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju jūrā, grozīt sarakstu ar savvaļas lašupēm un konkrētu tehnisku informāciju, kas iekļauta šīs regulas pielikumos, un pieņemt pasākumus Baltijas reģiona upju krājumiem, ja dalībvalstu pasākumi saskaņā ar 9. apsvērumā minēto pilnvarojumu nav pieņemti vai tiek uzskatīti par neefektīviem.

(20a)  Komisijai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis veic administratīvus vai krimināltiesiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.[Gr. 12]

(21)  Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas 12. pantā noteikto laša krājumu papildināšanas noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājuma saglabāšanai un pārvaldībai (“plāns”).

2. pants

Darbības joma

Plānu piemēro: a) komerciālai un atpūtas zvejai Baltijas jūrā un ar to savienotajās upēs dalībvalstu teritorijā (“attiecīgās dalībvalstis”);. [Gr. 13]

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(11) 3. pantā, Direktīvas 2000/60/EK 2. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā noteiktās definīcijas.

2.  Piemēro arī šādas definīcijas:

II NODAĻA

MĒRĶI

4. pants

Mērķi

III NODAĻA

MĒRĶAPJOMI

5. pants

Savvaļas lašupju krājumu mērķapjomi

1.  Savvaļas lašupēs, kurās līdz ...(12) ir sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija līdz…(13)* sasniedz 75 %80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. [Gr. 16]

2.  Savvaļas lašupēs, kurās līdz …(14) nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, savvaļas smoltu produkcija līdz …(15)* sasniedz 50 % un desmit līdz …(16)** – 75 %80 % no katras upes potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. [Gr. 17]

3.  Pēc desmit ...*** savvaļas laša smoltu produkcija katrā savvaļas lašupē tiek uzturēta vismaz 75 %80 % apmērā no potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes. [Gr. 18]

4.  Attiecīgās dalībvalstis katrai savvaļas lašupei var noteikt citādus – stingrākus mērķapjomus, piemēram, tādus, kuru pamatā ir nārstot atgriezušos lašu skaits. [Gr. 19]

Attiecīgās dalībvalstis sniedz un publisko datu pārskatus par lašu mātēm, kas atgriezušās šo valstu upēs.[Gr. 20]

IV NODAĻA

IEGUVES NOTEIKUMI

6. pants

Kārtība, kādā nosakāma KPN upēs

1.  Laša krājumu gada KPN savvaļas lašupēs nepārsniedz apjomu, kas atbilst 2. punktā minētajam zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam.

2.  Laša krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju savvaļas lašupēs katra dalībvalsts nosaka saskaņā ar 5. pantā noteiktajiem mērķapjomiem un ZZTEK un ICES ekspertu atzinumiem, un šīs organizācijas tos regulāri izvērtē, kad ir pieejams vairāk informācijas vai ir mainījušies upes raksturlielumi. Šim nolūkam dalībvalstis ņem vērā potenciālo smoltu produkcijas kapacitāti, ko ICES aprēķinājusi katrai upei, pamatojoties uz attiecīgajiem upes parametriem, un šī organizācija to regulāri izvērtē, kad ir pieejams vairāk informācijas vai ir mainījušies upes raksturlielumi.

3.  Līdz ...(17) attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 114. pantu izveidotās oficiālās tīmekļa vietnes publiski pieejamajā daļā publicē un pēc tam katru gadu pārskata zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju savvaļas lašupēs un atbilstošo laša KPN.

4.  Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gadoskatru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi šim pantam. [Gr. 21]

5.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju un/vai atbilstošo KPN savvaļas lašupēs, un/vai attiecīgās zvejas aizliegumu, ja attiecīgās dalībvalstis attiecīgi noteiktajos termiņos nav publicējušas šādus pasākumus saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

6.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju un/vai atbilstošo KPN savvaļas lašupēs, un/vai attiecīgās zvejas aizliegumu, ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 4. punktam, dalībvalstu veiktie pasākumi tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem vai ja tiek uzskatīts, ka tie nav piemēroti minēto mērķu un mērķapjomu sasniegšanai.

7.  Komisijas pieņemto pasākumu nolūks ir nodrošināt 4. un 5. pantā noteikto mērķu un mērķapjomu sasniegšanu. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, dalībvalsts pasākumi zaudē spēku.

7. pants

Kārtība, kādā nosakāma KPN jūrā

1.  Laša krājumu gada KPN jūrā nepārsniedz apjomu, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam 0,1.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu 1. punktā noteikto zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju jūrā, ja skaidras pazīmes liecina, ka krājuma stāvoklis ir mainījies un/vai pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs nav piemērots, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus..

3.  Pēkšņu slimības uzliesmojumu, kritiski zemu pēcsmoltu stadijas izdzīvotības rādītāju vai citu neparedzētu notikumu gadījumā Padome lemj par KPN, kas ir zemāka nekā KPN, kura atbilstu 1. punktā noteiktajam zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam.

8. pants

Kārtība, kādā valsts kvotu izmanto atpūtas zvejas pakalpojumu kuģizvejai[Gr. 22]

Lašus, kuri jūrā nozvejoti no atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem,zvejā un kurus krastā un upēs nozvejojuši atpūtas zvejnieki, atskaita no valsts kvotas. [Gr. 23]

IVA NODAĻA

MINIMĀLAIS LAŠU UN TAIMIŅU IZKRAUŠANAS IZMĒRS

8.a pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2187/2005 14. panta, katrā no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem ICES apakšrajoniem minimālais lašu izkraušanas izmērs ir 60 cm un minimālais taimiņu izkraušanas izmērs ir 50 cm.[Gr. 26]

V NODAĻA

TEHNISKI SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

9. pants

Dalībvalstu pasākumi novājinātu krājumu aizsardzībai lašupēs

1.  Attiecībā uz savvaļas lašupēm, kurās līdz ...(18) nav sasniegti 50 % potenciālās smoltu produkcijas kapacitātes, attiecīgās dalībvalstis ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkālīdz …*(19) nosaka, saglabā un, ja vajadzīgs, uzlabo spēkā esošos valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus. [Gr. 24]

2.  Tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas minēti 1. punktā, nosaka, pamatojoties uz katras upes specifiku, lai tie dotu adekvātu ieguldījumu 4. un 5. pantā noteikto mērķu un mērķapjomu sasniegšanā. Vietu, kurā veicami šādi pasākumi, nosaka, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju par lašu migrācijas ceļiem jūrā.

10. pants

Pasākumi citu krājumu aizsardzībai lašupēs

Dalībvalstis var noteikt valsts mēroga tehniskus saglabāšanas pasākumus to Baltijas reģiona upēs attiecībā uz lašupju krājumiem, uz kuriem neattiecas 9. pants. Šie pasākumi palīdz sasniegt 4. un 5. pantā noteiktos mērķus un mērķapjomus.

Komisija pārskata valsts atbalsta pamatnostādnes, lai dalībvalstīm atvieglotu iespēju kompensēt roņu un jūras kraukļu radītos zaudējumus.[Gr. 25]

11. pants

Komisijas pasākumi

1.  Komisija, pamatojoties uz 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem, reizi trijos gadoskatru gadu novērtē to pasākumu saderīgumu un efektivitāti, ko dalībvalstis veikušas atbilstīgi 9. un 10. pantam, jo īpaši tad, ja savvaļas lašupes plūst caur vairākām dalībvalstīm. [Gr. 27]

2.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu vajadzīgos tehniskos saglabāšanas pasākumus, ja attiecīgās dalībvalstis noteiktajā termiņā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas nav pieņēmušas šādus pasākumus saskaņā ar 9. pantu.

3.  Saskaņā ar 26. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu vajadzīgos tehniskos saglabāšanas pasākumus, ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 1. punktam, dalībvalsts pasākumi tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar 4. un 5. pantā noteiktajiem mērķiem un mērķapjomiem vai ja tiek uzskatīts, ka tie nav piemēroti minēto mērķu un mērķapjomu sasniegšanai.

4.  Komisijas pieņemto pasākumu nolūks ir nodrošināt 4. un 5. pantā noteikto mērķu un mērķapjomu sasniegšanu. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, dalībvalsts pasākumi zaudē spēku.

VI NODAĻA

IELAIDUMI

12. pants

Krājumu papildināšana

1.  Laša krājumu papildināšanu drīkst veikt tikai savvaļas lašupēs,Katrā upē ielaisto smoltu skaits nedrīkst pārsniegt novērtēto potenciālo smoltu produkcijas kapacitāti šajā upē. ja tas ir nepieciešams, lai novērstu vietējo krājumu bojāeju. [Gr. 28]

2.  Krājumu papildināšanu veic tā, lai tiktu aizsargāta dažādu lašupju krājumu ģenētiskā daudzveidība un dažādība, ņemot vērā zivju populācijas upē, kurā veic krājumu papildināšanu, un blakus esošajās upēs, vienlaikus nodrošinot krājumu papildināšanas maksimālo efektivitāti. Smoltus iegūst no iespējami tuvākās savvaļas lašupes.[Gr. 29]

2.a   Krājumu papildināšanai paredzētos smoltus iezīmē, tiem nogriežot tauku spuru.[Gr. 30]

3.  Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai Komisija var paredzētlīdz …(20) pieņem īstenošanas aktos, kas pieņemtiaktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 31]

13. pants

Tieša krājumu atjaunošana

Ūdensceļu atjaunošanā galvenais ir princips, ka maksā piesārņotājs. Arī Regulas (EK) Nr. 1198/2006 38. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām krājumu tiešu atjaunošanu, ko veic saskaņā ar 1. punktu, uzskata par saglabāšanas pasākumu. [Gr. 36]

13.a pants

Pieaugušo zivju un smoltu izcelsme

Ja iespējams, pieaugušās zivis un smoltus iegūst no vienas un tās pašas savvaļas lašupes vai, ja tas nav iespējams, no tuvākās savvaļas lašupes baseina. [Gr. 33]

14. pants

Pārejas periods

Lašu ielaišanu, kas nav ielaišana saskaņā ar 12. un 13. pantu, drīkst turpināt 7 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.līdz …(21), un tā rūpīgi jāizvērtē. Ja ielaišanu beidz pakāpeniski, to dara visās upēs pēc kārtas. Šo procesu pārvalda dalībvalsts vietējās, reģionālās un/vai valsts aģentūras, tajā iesaista arī vietējās ieinteresētās personas un izmanto šo personu zināšanas par dzīvotnes atjaunošanu un citiem pasākumiem. Juridiski saistošos valsts lēmumus par patlaban krājumu atjaunošanai izmantojamiem ekonomikas resursiem pārorientē, lai atbalstītu zvejniekus, kurus, iespējams, nelabvēlīgi ietekmē pakāpeniskas izbeigšanas negatīvās sekas. [Gr. 37]

VII NODAĻA

KONTROLE UN NOTEIKUMU IZPILDE

15. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus piemēro papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem, ja vien šīs nodaļas pantos nav noteikts citādi.

1.a Turklāt 55. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un 64. un 65. pantu Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009(22), piemēro mutatis mutandis visai lašu atpūtas zvejai Baltijas jūrā.[Gr. 38]

16. pants

Zvejas žurnāli

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta, Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir lašu zvejas atļauja, un makšķerēšanai un citiem zvejas veidiem izmantojamo atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma reģistrē darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem. [Gr. 39]

17. pants

Iepriekšēji paziņojumi

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta ievadteikuma, tādu Eiropas Savienības zvejas kuģu, kā arī atpūtas zvejas pakalpojumu kuģu kapteiņi, uz kuru kuģiem patur lašus un/vai taimiņus, neatkarīgi no kuģa garuma tūlīt pēc zvejas darbības pabeigšanas paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punktā. [Gr. 40]

18. pants

Īpašas darbības atļaujas

1.  Atpūtas zvejas pakalpojumu kuģiem ir īpaša darbības atļauja lašu zvejai, kura izdota saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2.  Attiecīgās dalībvalstis iekļauj īpašas darbības atļaujas zvejas atļauju sarakstā, kas atrodas elektroniskajā datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Turklāt datus par īpašajām darbības atļaujām tās iekļauj datorizētajā apstiprināšanas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantā.

19. pants

Nozvejas deklarācijadeklarācijas atpūtas zvejā[Gr. 41]

1.  Visu veidu atpūtas zvejas pakalpojumu kuģa kapteiniszvejas kuģi aizpilda nozvejas deklarāciju saskaņā ar III pielikumu un līdz katra mēneša pēdējai dienai nosūta to atpūtas zvejas pakalpojumu kuģapar nozveju paziņo karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei. [Gr. 42]

2.  Līdz katra mēneša 15. datumam attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādīto informāciju par iepriekšējo mēnesi reģistrē savā elektroniskajā datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. panta 1. punkta f) apakšpunktu, un datorizētajā apstiprināšanas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantā. Elektroniskos datus un nozvejas deklarācijas glabā 3 gadus.

20. pants

Izkrāvumu inspekcijas

Attiecīgās dalībvalstis nozvejas deklarācijās norādītās informācijas pareizību pārbauda, veicot izkrāvumu inspekcijas. Šādas izkrāvumu inspekcijas aptver vismaz 10 %20 % no kopējā izkrāvumu skaita. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra veic efektīvas pārbaudes un mudina dalībvalstis īstenot konkrētākas un mērķtiecīgākas inspekcijas vietās, par kurām ir aizdomas vai informācija, ka tur notiek nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja.[Gr. 43]

20.a pants

Atpūtas zvejas kontrole

Uz šajā regulā paredzēto atpūtas zvejas darbību kontroles kārtību jo īpaši attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. pants un Regulas (ES) Nr. 404/2011 64. un 65. pants.[Gr. 44]

21. pants

Valstu kontroles rīcības programmas

VIII NODAĻA

DATU VĀKŠANA

22. pants

Datu vākšanas nolūkos visās savvaļas lašupēs var veikt katras laša mazuļu vecumgrupas uzskaiti ar elektrozveju pirms smoltifikācijas.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju, nosaka sīki izstrādātus elektrozvejas nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. [Gr. 46]

22.a pants

Ne vēlāk kā …(23) Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti zinātniskos pētījumos par plēsoņu, īpaši roņu un jūras kraukļu, ietekmi uz Baltijas laša krājumu. Šo pētījumu rezultāti būs pamatā Baltijas laša krājumu ietekmējošu plēsoņu populāciju apsaimniekošanas plānam, ko izstrādās Komisija un kas stāsies spēkā ne vēlāk kā 2016. gadā.[Gr. 47]

22.b pants

Ne vēlāk kā ...(24) Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei rezultātus, kas iegūti zinātniskos pētījumos par laša izmetumiem un piezveju visās attiecīgajās Baltijas jūras zvejniecībās.[Gr. 48]

IX NODAĻA

TURPMĀKI PASĀKUMI

23. pants

Dalībvalstu ziņojumi

1.  Attiecīgās dalībvalstis trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā…(25)* un pēc tam reizi trijos gadoskatru gadu ziņo Komisijai par tehniskajiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar V nodaļu, un par to, kā ar tiem tiek sasniegti 5. pantā noteiktie mērķi. [Gr. 49]

2.  Attiecīgās dalībvalstis ...(26) un pēc tam reizi sešostrijos gados ziņo Komisijai par šīs regulas īstenošanu un par 5. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstu ziņojumā jo īpaši sniedz šādu informāciju:

[Gr. 50]

24. pants

Plāna novērtēšana

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, kas minēti šīs regulas 23. pantā, un uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija nākamajā gadā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz Baltijas laša krājumu un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto.

X NODAĻA

PIELIKUMU GROZĪJUMI

25. pants

Pielikumu grozījumi

1.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu I pielikumā iekļauto savvaļas lašupju sarakstu, lai tas atbilstu jaunākajai zinātniskajai informācijai.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu II un III pielikumu.

XI NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

26. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 6., 7., 11. un 25. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 6., 7., 11. un 25. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 6., 7., 11. un 25. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Pilnvarojuma atsaukšana

Ja attiecīgā dalībvalstsattiecīgās dalībvalstis līdz noteiktajam termiņam nav noteikusinoteikušas vai publicējusipublicējušas 6. vai 11. pantā norādītos pasākumus vai ja šie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem un/vai neefektīviem, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 6. panta 4. punktam vai 11. panta 1. punktam, Komisija atsauc attiecīgās dalībvalsts pilnvarojumu, kas minēts 6. vai 11. pantā. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā.[Gr. 51]

28. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

XII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no ... .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Savvaļas lašupes Baltijas jūras reģionā

Somija

–  Simojoki

Somija/Zviedrija

–  Tornionjoki/Torneälven

Zviedrija

–  Kalixälven, Råneälven, Piteälven, Åbyälven, Byskeälven, Rickleån, Sävarån, Ume/Vindelälven, Öreälven, Lögdeälven, Emån, Mörrumsån, Ljungan

Igaunija

–  Pärnu, Kunda, Keila, Vasalemma

Latvija

–  Salaca, Vitrupe, Pēterupe, Irbe, Užava, Saka

Latvija/Lietuva

–  Bārta/Bartuva

Lietuva

–  Nemunas upes baseins (Zeimena)

II PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS NORĀDĀMS ĪPAŠAJĀS DARBĪBAS ATĻAUJĀS

1.  ZIŅAS PAR KUĢI

Kuģa vārds(27)

Karoga valsts

Reģistrācijas osta (nosaukums un valsts kods)

Ārējais marķējums

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)(28)

2.  ATĻAUJAS TURĒTĀJS, KUĢA ĪPAŠNIEKS UN KAPTEINIS(29)

Fiziskās vai juridiskās personas vārds/nosaukums un adrese

3.  KUĢA PARAMETRI

Dzinēja jauda (kW)(30)

Tilpība (GT)

Lielākais garums

4.  ZVEJAS NOSACĪJUMI

1.  Izdošanas datums

2.  Derīguma termiņš

3.  Atļaujas nosacījumi, attiecīgā gadījumā ieskaitot sugu, zonu un zvejas rīkus

III PIELIKUMS

NOZVEJAS DEKLARĀCIJAS

(1) OV C 68, 6.3.2012., 47. lpp. (2) OV C 68, 6.3.2012., 47. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra nostāja. (4) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. (5) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (6) OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp. (7) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp. (8) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp. (9) OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp. (10) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (11) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. (12) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (13) ** Septiņi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (14) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (15) ** Pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (16) *** Divpadsmit gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (17) * Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (18) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (19) ** Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (20) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (21) * Desmit gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (22) OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp. (23) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (24) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (25) ** Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.. (26) * Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (27) Norāda, ja kuģim ir vārds. (28) Kuģiem, kuriem obligāti jābūt IRCS. (29) Norāda par katru attiecīgo personu. (30) Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza konkrētas kopējās tirdzniecības politikas regulas attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu konkrētu pasākumu pieņemšanai (COM(2011)0349 – C7-0162/2011 – 2011/0153(COD))

P7_TA(2012)0447 A7-0096/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0349),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0162/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0096/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 22. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2012, ar ko groza konkrētas kopējās tirdzniecības politikas regulas attiecībā uz deleģētoun īstenošanaspilnvaru piešķiršanu konkrētu pasākumu pieņemšanai [Gr. 1]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Vairākās pamatregulās, kas saistītas ar kopējās tirdzniecības jomu, paredzēts, ka akti jāpieņem saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(2).

(2)  Lai nodrošinātu atbilstību Lisabonas līguma noteikumiem, jāpārbauda spēkā esošie leģislatīvie akti, kuri pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā nav pielāgoti regulatīvajai kontroles procedūrai. Dažos gadījumos ir lietderīgi grozīt šādus aktus, lai saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) Komisijai piešķirtu deleģēšanas pilnvaras. Tāpat dažos gadījumos ir pareizi piemērot atsevišķas procedūras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3). [Gr. 2]

(3)  Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza šādas regulas:

(4)  Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, šī regula nedrīkst ietekmēt pasākumu pieņemšanas procedūras, kuras ir sāktas, bet nav pabeigtas pirms šīs regulas stāšanās spēkā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā uzskaitītās regulas atbilstoši pielikumam pielāgo LESD 290. pantam vai Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērojamajiem noteikumiem. [Gr. 5]

2. pants

Atsauces uz pielikumā minēto regulu noteikumiem uzskata par atsaucēm uz minētajiem noteikumiem, kas grozīti ar šo regulu.

3. pants

Šī regula neskar pielikumā minētajās regulās paredzētas pasākumu pieņemšanas procedūras, kuras ir sāktas, taču nav pabeigtas pirms šīs regulas stāšanas spēkā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

To kopējās tirdzniecības politikas regulu saraksts, kas tiek pielāgotas LESD 290. pantam vai Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērojamajiem noteikumiem.

1.  Padomes 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm(14)

Attiecībā uz nepieciešamajiem Regulas (EEK) Nr. 3030/93 pielikumu grozījumiem vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un nodrošināt konkrētu tekstilizstrādājumu importa pārvaldības sistēmas pareizu darbību. Turklāt būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā pieņemtu minētās regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EEK) Nr. 3030/93 groza šādi:

-1.  Regulā (EEK) Nr. 3030/93 atsauces uz “17. pantu” aizstāj ar atsaucēm uz “17. panta 2. punktu”. [Gr. 7]

-1.a  iekļauj šādu 15.a un 15.b apsvērumu:"

Tā kā, lai nodrošinātu dažu tekstilizstrādājumu importa pārvaldības sistēmas pareizu darbību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz pielikumu grozīšanu, papildu importa iespēju piešķiršanu, kvantitatīvu ierobežojumu ieviešanu vai pielāgošanu un aizsardzības pasākumu un uzraudzības sistēmas ieviešanu atbilstoši šai regulai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai; [Gr. 6]

Tā kā, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus konkrētu minētās regulas īstenošanai nepieciešamo pasākumu pieņemšanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*;

* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.“.

[Gr. 8]

1)  regulas 2. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 16.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu V pielikumā noteikto kvantitātes ierobežojumu definīciju un ražojumu kategorijas, uz ko tie attiecas, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka visi turpmākie kombinētās nomenklatūras (KN) grozījumi vai visi lēmumi, kas groza šādu ražojumu klasifikāciju, nesamazina šādus kvantitātes ierobežojumus.

2)  regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 16.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu pielikumus un labotu 1. punktā minēto stāvokli, ievērojot atbilstošo divpusējo nolīgumu noteikumus un nosacījumus.

Ja kavētas pasākumu ieviešanas dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 16.b pantā noteikto procedūru.

3)  regulas 8. pantu groza šādi:

4)  regulas 10. pantu groza šādi:

5)  regulas 10.a pantu groza šādi:

6)  regulas 13. pantu 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādām:"

Komisija nolemj ieviest a priori vai a posteriori uzraudzības sistēmu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 16.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz a priori uzraudzības sistēmas īstenošanu.

Ja kavētas pasākumu ieviešanas dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar otro daļu, piemēro 16.b pantā noteikto procedūru.

7)  regulas 15. pantu groza šādi:

7.a  regulas 16. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

1.  Komisija saskaņā ar 17. panta 1.a punktā noteikto konsultēšanās procedūru vada šajā regulā minētās apspriedes saskaņā ar šādiem noteikumiem:“.

[Gr. 9]

8)  regulā iekļauj šādus pantus:

“16.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 2. panta 6. punktā, 6. panta 2. punktā, 8. pantā, 10. panta 13. punktā, 10.a panta 3. punktā, 13. panta 3. punktā, 15. panta 3. un 5. punktā un 19. pantā, kā arī IV pielikuma 4. panta 3. punktā un VII pielikuma 2. pantā, 3. panta 1. un 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no ...(15). Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 10]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šīs regulas 2. panta 6. punktā, 6. panta 2. punktā, 8. pantā, 10. panta 13. punktā, 10.a panta 3. punktā, 13. panta 3. punktā, 15. panta 3. un 5. punktā un 19. pantā, kā arī IV pielikuma 4. panta 3. punktā un VII pielikuma 2. pantā, 3. panta 1. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar šīs regulas 2. panta 6. punktu, 6. panta 2. punktu, 8. pantu, 10. panta 13. punktu, 10.a panta 3. punktu, 13. panta 3. punktu, 15. panta 3. un 5. punktu un 19. pantu, kā arī IV pielikuma 4. panta 3. punktu un VII pielikuma 2. pantu, 3. panta 1. un 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina vēl par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem. [Gr. 11]

16.b pants

Steidzamības procedūra

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 16.a panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

8.a   regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādiem:"

1.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Pārbaudes komiteja savu atzinumu sniedz viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas. [Gr. 12]

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Pārbaudes komiteja savu atzinumu sniedz viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas. [Gr. 13]

2.a   Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.“.

[Gr. 14]

8.b   regulas 17.a pantu svītro; [Gr. 15]

9)  regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 16.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai attiecīgā gadījumā grozītu attiecīgos pielikumus un tādējādi ņemtu vērā nolīgumu, protokolu vai vienošanos noslēgšanu ar trešām valstīm, to grozīšanu vai darbības beigas, vai Savienības statistikas noteikumu, muitas režīma vai kopējo ievešanas noteikumu grozījumus.

9.a   iekļauj šādu pantu:"

19.a pants

Ziņojums

1.  Komisija reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2.  Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.

3.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

4.  Komisija ziņojumu publisko vēlākais sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.

[Gr. 16]

10)  regulas IV pielikuma 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Ja tiek konstatēts, ka ir pārkāpti šīs regulas noteikumi, Komisija pēc vienošanās ar attiecīgo piegādātāju valsti vai valstīm ir pilnvarota saskaņā ar 16.a pantu pieņemt nepieciešamos deleģētos aktus šīs regulas attiecīgo pielikumu grozīšanai, lai novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos.

Ja kavētas pasākumu ieviešanas dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro šīs regulas16.b pantā noteikto procedūru.

11)  regulas VII pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu:"

2. pants

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 16.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai attiecinātu īpašus kvalitātes ierobežojumus uz preču atpakaļievešanu, uz ko neattiecas šis pielikums, ar noteikumu, ka uz attiecīgiem izstrādājumiem attiecas šīs regulas 2. pantā noteiktie kvantitātes ierobežojumi.

Ja kavētas pasākumu ieviešanas dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro šīs regulas16.b pantā noteikto procedūru.

12)  regulas VII pielikuma 3.pantu groza šādi:

2.  Padomes 1994. gada 7. marta Regula (EK) Nr. 517/94 par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā(16)

Attiecībā uz nepieciešamajiem Regulas (EK) Nr. 517/94 pielikumu grozījumiem vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un nodrošināt konkrētu tekstilizstrādājumu, uz kuriem neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Savienībā, importa pārvaldības sistēmas pareizu darbību. Turklāt būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā pieņemtu minētās regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 517/94 groza šādi:

- 1.  iekļauj šādu 22.a, 22.b un 22.c apsvērumu:"

tā kā – lai nodrošinātu to tekstilizstrādājumu importa pārvaldības sistēmas pareizu darbību, uz kuriem neattiecas ne divpusējie nolīgumi, protokoli vai cita kārtība, ne arī citi īpaši Savienības importa noteikumi, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem pielikumos un importa noteikumos un drošības un uzraudzības pasākumu ieviešanu atbilstoši šai regulai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai; [Am. 17]

Tā kā, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus konkrētu minētās regulas īstenošanai nepieciešamo pasākumu pieņemšanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu*; [Gr. 18]

Tā kā uzraudzības pasākumu pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsardzības pasākumu pieņemšanu; [Gr. 19]

* OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

1.  regulas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Jebkuru tekstilizstrādājumu, kurš minēts V pielikumā un kura izcelsme ir tajā pašā pielikumā norādītajās valstīs, var ievest Savienībā, ja Komisija ir noteikusi gada kvantitātes ierobežojumu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 25.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu attiecīgos pielikumus un noteiktu šādus gada kvantitātes ierobežojumus.

2.b  regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2.  Ja Komisija uzskata, ka Savienības uzraudzības pasākumi vai aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi, tad tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par izmeklēšanas izbeigšanu, sniedzot izmeklēšanas galvenos secinājumus.“.

[Gr. 23]

2.c   regulas 11. pantu groza šādi:

[Gr. 25]

4.  regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:"

13. pants

Ja Komisija vai nu pati pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma secina, ka šīs regulas 12. panta 1. un 2. punktā minētie apstākļi pastāv, un uzskata, ka kādai I pielikumā uzskaitītai, ar kvantitātes ierobežojumiem neapliktai preču grupai tomēr jāpiemēro vai nu kvantitātes ierobežojumi, vai arī iepriekšēji vai retrospektīvi uzraudzības pasākumi, tad tā neatliekamas steidzamības dēļ ir pilnvarota saskaņā ar 25.b pantu pieņemt deleģētos aktus, lai īstenotu 12. panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus.

4.a   regulas 15. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

Saskaņā ar 25. panta 1.a punktā noteikto konsultēšanās procedūru Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas iniciatīvas gadījumos, kad varētu rasties šīs regulas 12. panta 2. punktā minētā situācija, var:“;

[Gr. 28]

5.  regulas 16. panta trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 25.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.

Ja kavētas pasākumu ieviešanas dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar trešo daļu, piemēro 25.b pantā noteikto procedūru.

6.  regulas 25. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:"

1.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Konsultatīvā komiteja savu atzinumu sniedz viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas. [Gr. 29]

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Pārbaudes komiteja savu atzinumu sniedz viena mēneša laikā pēc iesniegšanas dienas. [Gr. 30]

3.  Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vairākums.“;

[Gr. 31]

7.  regulā iekļauj šādus pantus:

“25.a pants

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 3. panta 3. punktā, 5. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. pantā, 16. pantā un 28. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no ...(17). Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 32]

3.  Šīs regulas 3. panta 3. punktā, 5. panta 2. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. pantā, 16. pantā un 28. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā. Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 3. punktu, 5. panta 2. punktu, 12. panta 3. punktu, 13. pantu, 16. pantu un 28. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem. [Gr. 33]

25.b pants

1.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Informācijā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 25.a panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija pēc paziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu iebilst nekavējoties atceļ aktu.

7.a   iekļauj šādu pantu:"

26.a pants

1.  Komisija reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2.  Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.

3.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

4.  Komisija ziņojumu publisko vēlākais sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.

[Gr. 34]

8)  regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

28. pants

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 25.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai vajadzības gadījumā grozītu attiecīgos pielikumus un tādējādi ņemtu vērā nolīgumu vai citu vienošanos ar trešām valstīm noslēgšanu, grozīšanu vai termiņa izbeigšanos, vai arī izmaiņas Savienības noteikumos par statistiku, muitas procedūrām vai kopējiem ievešanas noteikumiem.

3.  Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 953/2003 par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanās uz Eiropas Savienību(18)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 953/2003 pielikuma grozījumiem vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un pievienot produktus minētajā regulā iekļautajā sarakstā.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 953/2003 groza šādi:

-1.  regulas 12. apsvērumu aizstāj ar šādu:"

(12)  Lai papildinātu to produktu sarakstu, uz kuriem attiecas šī regula, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz pielikumu grozīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai.“

[Gr. 35 un 36]

1)  regulas 4. pantu groza šādi:

“3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 5. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu, vai produkts atbilst šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 5.a pantā noteikto procedūru.

4.  Ja šajā regulā noteiktās prasības ir izpildītas, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 5. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai produktu ietvertu I pielikumā tā nākamajā atjaunināšanas reizē. Pieteikuma iesniedzēju informē par Komisijas lēmumu 15 dienu laikā.

Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 5.a pantā noteikto procedūru.

2)  regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:"

5. pants

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 4. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no …(19). Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 37]

3.  Šīs regulas 4. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem.

[Gr. 38]

3)  regulā iekļauj šādu 5.a pantu:"

5.a pants

1.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Informācijā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 5. panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija pēc paziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu iebilst nekavējoties atceļ aktu.

4)  regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādiem:"

2.  Komisija periodiskireizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par apjomiem, kas izvesti par diferencētām cenām, tostarp arī par apjomiem, kas izvesti saskaņā ar partnerības nolīgumu starp ražotāju un galamērķa valsts valdību. Ziņojumā izvērtē valstu un slimību sarakstu un vispārīgos kritērijus 3. panta īstenošanai. [Gr. 39]

3.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu. [Gr. 40]

4.  Komisija ziņojumu publisko vēlākais sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.

[Gr. 41]

4.  Padomes 2005. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 673/2005, ar ko nosaka papildu muitas nodokļus dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs(20)

Attiecībā uz pielāgojumiem Regulā (EK) Nr. 673/2005 vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un veikt nepieciešamos pielāgojumus minētajā regulā paredzētajos pasākumos.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 673/2005 groza šādi:

-1.  regulas 7. apsvērumu aizstāj ar šādu:

Lai attiecīgi pielāgotu šajā regulā noteiktos pasākumus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz papildu nodokļa likmes vai I un II pielikumā iekļauto sarakstu grozīšanu saskaņā ar šo regulu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai.“.

[Gr. 42]

1)  regulas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 4. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai veiktu šā panta pielāgojumus un grozījumus.

Ja izdarāmi pielāgojumi un grozījumi pielikumos un pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 4.a pantā noteikto procedūru.

2)  regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:"

4. pants

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 3. panta 3. punktā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no ...(21). Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 43]

3.  Šīs regulas 3. panta 3. punktā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem.

[Gr. 44]

3)  regulā iekļauj šādu pantu:"

4.a pants

1.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Informācijā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 4. panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija pēc paziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu iebilst nekavējoties atceļ aktu.

3.a   regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:"

7. pants

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šīs regulas atcelšanu tad, kad Amerikas Savienotās Valstis ir pilnībā izpildījušas PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas ieteikumu.“.

[Gr. 45]

5.  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1342/2007 par dažu tādu ierobežojumu pārvaldību, kuri attiecas uz noteiktu tērauda izstrādājumu importu no Krievijas Federācijas(22)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1342/2007 V pielikuma grozījumiem vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un nodrošināt efektīvu pārvaldību, pielāgojot ierobežojumus, kuri attiecas uz konkrētu tērauda izstrādājumu importu.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1342/2007 groza šādi:

-1.  iekļauj šādu apsvērumu:

“(10a) Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, pielāgojot ierobežojumus, kuri attiecas uz konkrētu tērauda izstrādājumu importu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem V pielikumā. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai.

[Gr. 46]

1.  regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

5. pants

Nolīguma 3. panta 3. un 4. punkta un 10. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanas nolūkā Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 31.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai veiktu nepieciešamos pielāgojumus V pielikumā izklāstītajiem daudzuma ierobežojumiem.

Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 31.b pantā noteikto procedūru.

2.  regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Ja Savienība un Krievijas Federācija nenonāk pie apmierinoša risinājuma un ja Komisija konstatē, ka ir nepārprotami pierādījumi par apiešanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 31.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz V pielikuma pielāgojumiem, lai no daudzuma ierobežojumiem atskaitītu līdzvērtīgu tādu izstrādājumu apjomu, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā.

Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 31.b pantā noteikto procedūru.

3.  regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:"

Ja 11. pantā minētais lēmums par klasifikāciju, kas pieņemts saskaņā ar spēkā esošajām Savienības procedūrām, attiecas uz izstrādājumu grupu, kurai piemēro daudzuma ierobežojumus, Komisija vajadzības gadījumā nekavējoties sāk apspriedes saskaņā ar 9. pantu, lai panāktu vienošanos par visām korekcijām, kas jāveic atbilstīgi V pielikumā paredzētajiem attiecīgajiem daudzuma ierobežojumiem. Šim nolūkam Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 31.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz V pielikuma grozījumiem.

4.  regulā pēc IV nodaļas virsraksta iekļauj šādus pantus:"

31.a pants

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 5. pantā, 6. panta 3. punktā un 12. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no ...(23). Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 47]

3.  Šīs regulas 5. pantā, 6. panta 3. punktā un 12. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 3. punktu un 12. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem. [Gr. 48]

31.b pants

1.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Informācijā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 31.a panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija pēc paziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu iebilst nekavējoties atceļ aktu.

6.  Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide(24)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1528/2007 tehniskajiem grozījumiem vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un izdarīt tehniskus pielāgojumus dažu tādu valstu izcelsmes produktu režīmā, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1528/2007 groza šādi:

-1.  iekļauj šādu apsvērumu:"

(16a)  Lai pieņemtu noteikumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem I pielikumā, lai pievienotu vai svītrotu reģionus vai valstis, un attiecībā uz tehniskajiem grozījumiem II pielikumā, kas nepieciešami pēc tā piemērošanas. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu uzraudzības veikšanai.

[Gr. 49]

-1.a  regulas 2. pantu groza šādi:

2.  Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 24.a pantu groza I pielikumu, lai pievienotu ĀKK valstu grupas reģionus vai valstis, kas pabeigušas sarunas par Savienības un minētā reģiona vai valsts nolīgumu, kas atbilst vismaz GATT 1994 XXIV panta prasībām.“;

[Gr. 50]

“3.  Šāds reģions vai valsts joprojām būs iekļauts I pielikuma sarakstā, ja vien Komisija nepieņems deleģēto aktu saskaņā ar 24.a pantu, ar ko groza I pielikumu, lai svītrotu reģionu vai valsti no minētā pielikuma, īpaši ja:

[Gr. 51]

1)  regulas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādiem:

Komisija, kurai palīdz ar Padomes Regulu (EEK) Nr 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi* izveidotā Muitas kodeksa komiteja, uzrauga II pielikuma noteikumu īstenošanu un piemērošanu.

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar [ierakstīt panta(-u) numuru(-s), kurā(-os) izklāstīta deleģēto aktu pieņemšanas procedūra, pašlaik priekšlikuma COM(2011) 82, galīgā redakcija, 24.a līdz 24.c pants]. pantu24.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz II pielikuma tehniskajiem grozījumiem, kas nepieciešami minētā pielikuma piemērošanai. [Gr. 52]

5.  Lēmumus par II pielikuma pārvaldību var pieņemt saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247. un 247.a pantā minēto procedūru.

* OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

2)  regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:"

23. pants

Pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar [ierakstīt panta numuru, kurā izklāstīta deleģēto aktu pieņemšanas procedūra, pašlaik priekšlikuma COM(2011) 82, galīgā redakcija, 24.a līdz 24.c pants]. pantu24.a pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz 5. un 8. līdz 22. panta tehniskiem grozījumiem, kas var būt nepieciešami, ņemot vērā atšķirības starp šo regulu un nolīgumiem, kas provizoriski piemēroti vai saskaņā ar LESD 218. pantu noslēgti ar I pielikumā norādītajiem reģioniem vai valstīm.

[Gr. 53]

2.a  iekļauj šādu pantu:"

24.a pants

Deleģējuma īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 2. panta 2. un 3. punktā, 4. panta 4. punktā un 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …(25). Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 2. panta 2. un 3. punktā, 4. panta 4. punktā un 23. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 2. panta 2. un 3. punktu, 4. panta 4. punktu un 23. pantu pieņemts deleģēts akts, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par četriem mēnešiem.

[Gr. 54]

7.  Padomes 2008. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 980/2005 un Komisijas Lēmumu 2005/924/EK(26)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 55/2008 pielāgojumiem, kuri nepieciešami muitas kodu koriģēšanai pēc to izmaiņām vai nolīgumu ar Moldovu noslēgšanai, vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 55/2008 groza šādi:

-1.  iekļauj šādu apsvērumu:"

(12a)  Lai varētu grozīt šo regulu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem, kuri nepieciešami saistībā ar muitas kodu koriģēšanu vai nolīgumu noslēgšanai ar Moldovu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai.

[Gr. 55]

1)  regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

7. pants

Pilnvaru piešķiršana

2)  regulā iekļauj šādu pantu:"

8.b pants

Deleģēšana

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 7. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no …(27) Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 56]

3.  Šīs regulas 7. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 7. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem.

[Gr. 57]

2.a   iekļauj šādu pantu:"

12.a pants

Ziņojums

1.  Komisija reizi divos gados iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2.  Ziņojumā iekļauj informāciju par šīs regulas īstenošanu.

3.  Eiropas Parlaments viena mēneša laikā pēc Komisijas ziņojuma iesniegšanas var uzaicināt Komisiju uz atbildīgās Parlamenta komitejas ad hoc sanāksmi, lai izklāstītu un izskaidrotu visus jautājumus saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

4.  Komisija ziņojumu publisko vēlākais sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam.

[Gr. 58]

8.  Padomes 2008. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 732/2008 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim un par grozījumiem Regulās (EK) Nr. 552/97, Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 1100/2006 un Nr. 964/2007(28)

Attiecībā uz dažiem Regulas (EK) Nr. 732/2008 pielikumu pielāgojumiem vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un pielāgot pielikumus atbilstoši attīstībai. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija veiktu pienācīgas konsultācijas grozījumu sagatavošanas laikā, tai skaitā ar ekspertiem.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina tūlītēja, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 732/2008 groza šādi:

1)  regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai pēc pieprasījuma izskatīšanas lemtu par to, vai pieprasījuma iesniedzējai valstij piešķirt īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai un attiecīgi grozīt I pielikumu.

Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 27.b pantā noteikto procedūru.“;

2)  regulas 11. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:"

8.  “Ja ANO izņem valsti no vismazāk attīstīto valstu saraksta, to svītro no šā režīma saņēmējvalstu saraksta. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27a. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai ar I pielikuma grozījumiem atceltu valstij noteikto režīmu un noteiktu pārejas laiku vismaz uz trim gadiem.”;

3)  regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:"

“25. pants

4)  regulā iekļauj šādu 27.a un 27.b pantu:"

27.a pants

Deleģēšana

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 10. panta 2. punktā, 11. panta 8. punktā un 25. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.  Šīs regulas 10. panta 2. punktā, 11. panta 8. punktā un 25. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 10. panta 2. punktu, 11. panta 8. punktu un 25. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiem.

27.b pants

Steidzamības procedūra

1.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Informācijā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 27.a panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija pēc paziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu iebilst nekavējoties atceļ aktu.“

[Gr. 59]

9.  Padomes 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1340/2008 par konkrētu tērauda izstrādājumu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Kazahstānas Republiku(29)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1340/2008 V pielikuma grozījumiem vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un veikt dažu ierobežojumu efektīvu pārvaldību.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1340/2008 groza šādi:

-1.  iekļauj šādu apsvērumu:"

  “(9a) Lai varētu veikt dažu ierobežojumu efektīvu pārvaldību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz V pielikuma grozījumiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar darbu pie deleģēto aktu sagatavošanas un īstenošanas. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai.

[Gr. 60]

1)  regulas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Ja Savienība un Kazahstānas Republika nepanāk pieņemamu risinājumu un ja Komisija konstatē, ka ir skaidri pierādījumi par apiešanu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 16.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai no kvantitatīvajiem ierobežojumiem atskaitītu līdzvērtīgu daudzumu izstrādājumu, kuru izcelsme ir Kazahstānas Republikā, un attiecīgi grozītu V pielikumu.

Ja kavētas rīcības dēļ varētu rasties grūti novēršams kaitējums un tādējādi pastāv neatliekama steidzamība, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 16.b pantā noteikto procedūru.

2)  regulā iekļauj šādus pantus:"

16.a pants

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 5. panta 3. punktā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikupiecu gadu laikposmu no …(30) Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. [Gr. 61]

3.  Šīs regulas 5. panta 3. punktā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiemčetriem mēnešiem. [Gr. 62]

16.b pants

1.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtie deleģētie akti stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Informācijā par deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei norāda steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 16.a panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija pēc paziņojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu iebilst nekavējoties atceļ aktu.

10.  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu(31)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1215/2009 pielāgojumiem, kas nepieciešami muitas kodu koriģēšanai pēc to izmaiņām vai nolīgumu ar valstīm un teritorijām, uz kurām attiecas minētā regula, noslēgšanai, vajadzētu Komisijai deleģēt pilnvaras, lai tā varētu pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un grozīt regulu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija veiktu pienācīgas konsultācijas grozījumu sagatavošanas laikā, tai skaitā ar ekspertiem.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, jānodrošina tūlītēja, savlaicīga un pienācīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Tāpēc Regulu (EK) Nr. 1215/2009 groza šādi:

1)  regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:"

7. pants

Pilnvaru piešķiršana

2)  regulā iekļauj šādu 8.b pantu:"

“8.b pants

Deleģēšana

1.  Komisijai piešķir deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

2.  Šīs regulas 7. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.  Šīs regulas 7. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Parlaments vai Padome var atcelt jebkurā laikā Ar atcelšanas lēmumu izbeidz lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citā lēmumā norādītā datumā. Tas neskar pieņemto deleģēto aktu spēkā esību.

4.  Uzreiz pēc deleģētā akta pieņemšanas Komisija par to vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 7. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina vēl par 2 mēnešiem.

[Gr. 63]

(1) Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra nostāja. (2) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (4) OV L 275, 8.11.1993., 1. lpp. (5) OV L 67, 10.3.1994., 1. lpp. (6) OV L 135, 3.6.2003., 5. lpp. (7) OV L 110, 30.4.2005., 1. lpp. (8) OV L 300, 17.11.2007., 1. lpp. (9) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp. (10) OV L 20, 24.1.2008., 1. lpp. (11) OV L 211, 6.8.2008., 1. lpp. (12) OV L 348, 24.12.2008., 1. lpp. (13) OV L 328, 15.12.2009., 1. lpp. (14) OV L 275, 8.11.1993., 1. lpp. (15) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (16) OV L 67, 10.3.1994., 1. lpp. (17) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (18) OV L 135, 3.6.2003., 5. lpp. (19) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (20) OV L 110, 30.4.2005., 1. lpp. (21) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (22) OV L 300, 17.11.2007., 1. lpp. (23) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (24) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp. (25) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (26) OV L 20, 24.1.2008., 1. lpp. (27) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (28) OV L 211, 6.2.2008., 1. lpp. (29) OV L 348, 24.12.2008., 1. lpp. (30) + Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (31) OV L 328, 15.12.2009., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1288/2009 (COM(2012)0298 – C7-0156/2012 – 2012/0158(COD))(1)

P7_TA(2012)0448 A7-0342/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Gr. 32]

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)

P7_TA(2012)0448 A7-0342/2012

Komisijas priekšlikumā

P7_TA(2012)0448 A7-0342/2012

------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes Regulu (EK) Nr.  1434/98, ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Padomes Regulā (EK) Nr. 1288/2009 (2009. gada 27. novembris), ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (4), un grozošajā tiesību aktā, proti, Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 579/2011 (2011. gada 8. jūnijs)(5), ir paredzēts dažus tehniskos pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (6), turpināt pārejas posmā līdz 2012. gada 31. decembrim.

(2)  Ņemot vērā šobrīd notiekošo kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, ir gaidāms jauns tehnisko saglabāšanas pasākumu regulējums. Tā kā nav ticams, ka jaunais regulējums būs izveidots līdz 2012. gada beigām, ir pamatoti pagarināt minēto pārejas posma tehnisko pasākumu piemērošanu.

(3)  Lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizas saglabāšanas un pārvaldības turpināšanu, Padomes Regula (EK) Nr. 850/98(7) būtu jāatjaunina, iekļaujot tajā pārejas posma tehniskos pasākumus.

(3.a)  Lai arī turpmāk nodrošinātu jūras bioloģisko resursu pareizu saglabāšanu un pārvaldību Melnajā jūrā, Regulā (EK) Nr. 850/98 būtu jāintegrē Savienības tiesību aktos iepriekš noteiktie minimālie izkrāvumu un linuma acs izmēri akmeņplekstu zvejniecībai.

▌

(5)  Lai samazinātu kvotā iekļautu sugu izmešanu, būtu jāpatur spēkā augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums visos ICES apgabalos.

(5.a)  Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, lai samazinātu nevēlamas nozvejas, būtu jāievieš aizliegums atlaist ūdenī vai izlaist no zvejas rīkiem konkrētu sugu īpatņus, kā arī prasība mainīt zvejas darbību vietu, ja 10 % nozvejas veido mazizmēra zivis.

  (5.b) Ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komitejas (ZZTEK) ieteikumus, būtu jāsaglabā ierobežojumi attiecībā uz ICES IIa rajonā nozvejoto siļķu izkraušanu vai paturēšanu uz kuģa.

(6)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, siļķu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai vairs nav nepieciešams slēgt zvejas apgabalu, lai aizsargātu to nārstu ICES VIa rajonā, un tāpēc minētais ierobežojums būtu jāatceļ.

(7)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, kurā maza tūbīšu pieejamība ir sasaistīta ar sliktiem trīspirkstu kaiju vairošanās rezultātiem, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals ICES IV apakšapgabalā, katru gadu atļaujot tikai ierobežotu zveju krājuma uzraudzības nolūkos.

(8)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, dažos apgabalos, kuros Norvēģijas omāru zveja ir aizliegta, vajadzētu būt iespējai atļaut izmantot zvejas rīkus, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.

▌

(11)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāsaglabā zvejai slēgtais apgabals, lai aizsargātu pikšas mazuļus ICES VIb rajonā.

(11.a)  Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, daži tehniskie saglabāšanas pasākumi, kurus veic ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (ICES VIa rajons) un kuru mērķis ir aizsargāt mencas, pikšas un merlanga krājumus, būtu jāpatur spēkā, lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanos.

(11.b)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rokas āķu rindas un automātisku džiga aprīkojumu saidu zvejai ICES VIa rajonā.

(11.c)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu par mencu teritoriālo izplatību ICES VIa rajonā, kurā ir apliecināts, ka lielākā mencu nozvejas daļa tiek veikta ziemeļos no 59°00' ziemeļu platuma, būtu jāļauj izmantot žaunu tīkli uz dienvidiem no šā platuma grāda.

(11.d)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot žaunu tīklus mazo kaķhaizivju zvejai ICES VIa rajonā.

(11.e)  Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata zvejas rīku rādītāju pamatotība atkāpē attiecībā uz zveju ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ICES VIa rajonā, lai tos vai nu grozītu, vai svītrotu.

(11.f)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jānosaka zvejai slēgts apgabals, lai aizsargātu mencas mazuļus ICES VIa rajonā.

(11.g)  Ņemot vērā zinātniskos atzinumus, regulāri būtu jāpārskata mencu, pikšu un merlangu zvejas ierobežojumu ICES VI apakšapgabalā pamatotība, lai tos vai nu grozītu, vai svītrotu.

(11.h)  Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu mencu krājumus Ķeltu jūrā (ICES VIIf un VIIg rajons).

(12)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāpatur spēkā pasākumi, lai aizsargātu zilo jūras līdaku nārsta barus ICES VIa rajonā.

(13)  Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā.

(14)  Būtu jāpatur spēkā pasākumi, ko NEAFC noteikusi 2011. gadā, lai aizsargātu sarkanasarus Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos.

(15)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) rajonā arī turpmāk būtu jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus.

(16)  Pamatojoties uz 2009. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, daži pasākumi, ar kuriem pelaģiskās zvejas kuģiem, kas Ziemeļaustrumu Atlantijā zvejo makreles, siļķes un stavridas, ierobežo rīcību ar nozveju un tās izkraušanu, ▌būtu jāievieš kā pastāvīgi pasākumi.

(17)  Ņemot vērā ICES ieteikumu, būtu jāpatur spēkā tehniskie saglabāšanas pasākumi, lai Īrijas jūrā nārsta sezonā aizsargātu pieaugušu mencu krājumus.

(17.a)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot šķirotājrežģus ierobežotā apgabalā ICES VIIa rajonā.

(18)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, zveja ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES IIIa, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā austrumos no 27° rietumu garuma ūdeņos, kuru jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 m, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kuri nodrošina bioloģiski jutīgu dziļūdens sugu aizsardzību.

(18.a)  Ir svarīgi precizēt saikni starp dažādiem režīmiem, kas piemērojami zvejai ar žaunu tīkliem it īpaši ICES VII apakšapgabalā. Proti, būtu jāprecizē, ka, īpaša atkāpe attiecībā uz zveju ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajonā ar žaunu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks, kā arī ar minēto atkāpi saistīti īpaši nosacījumi piemērojami tikai ūdeņiem, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus un nepārsniedz 600 metrus, un ka tāpēc ICES VIIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, kā arī ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j un k rajonu ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 200 metriem, ir spēkā pēc noklusējuma piemērojamie noteikumi par linuma acs izmēru diapazonu un nozvejas sastāvu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98.

(18.b)  Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, būtu jāatļauj izmantot rāmjtīklus ICES IX apakšapgabalā ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, bet nepārsniedz 600 metrus.

(19)  Lai nodrošinātu heka un Norvēģijas omāra krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu šo sugu izmetumus, Biskajas līcī arī turpmāk būtu jāatļauj izmantot konkrētus selektīvus zvejas rīkus.

(20)  Būtu jāpatur spēkā zvejas ierobežojumi, kuri noteikti konkrētos apgabalos, lai aizsargātu jutīgas dziļūdens dzīvotnes NEAFC pārvaldības apgabalā, un kurus NEAFC pieņēmusi 2004. gadā, un zvejas ierobežojumi, kuri noteikti dažos apgabalos ICES VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIIIc rajonā un kurus Savienība pieņēmusi 2008. gadā.

(21)  Saskaņā ar ieteikumu, ko sniegusi Savienības un Norvēģijas Apvienotā darba grupa tehnisko pasākumu jautājumos, aizliegums nedēļas nogalē ar trali vai riņķvadu zvejot siļķes, makreles vai brētliņas Skagerakā un Kategatā vairs nepalīdz saglabāt pelaģisko zivju krājumus ▌, jo zvejas modeļi ir mainījušies. Tāpēc, pamatojoties uz 2011. gadā notikušajām Savienības, Norvēģijas un Fēru salu apspriedēm, šis aizliegums būtu jāatceļ.

(22)  Skaidrības un labāka regulējuma labad būtu jāsvītro daži novecojuši noteikumi.

(22.a)  Lai ņemtu vērā izmaiņas zvejas modeļos un selektīvāku zvejas rīku izmantošanu, būtu jāpatur spēkā linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, ko piemēro Skagerakā un Kategatā.

(23)  Būtu jāpārskata Manilas gliemenes minimālais izmērs, ņemot vērā bioloģiskos datus.

(24)  Lai palīdzētu saglabāt astoņkājus un jo īpaši aizsargātu to mazuļus, ir noteikts astoņkāja minimālais izmērs nozvejās, kas gūtas trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, kuri atrodas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) reģionā.

(24.a)  Būtu jāievieš līdzīgs pasākums attiecībā uz anšovu minimālo izkrāvuma izmēru, nosakot zivju skaitu uz kg, jo tas vienkāršotu darbu uz to kuģu klāja, kuri zvejo šo sugu, un sekmētu kontroles pasākumus krastā.

(25)  Būtu jāpatur spēkā šķirotājrežģa specifikācijas, ko jāizmanto, lai samazinātu piezveju Norvēģijas omāru zvejā ICES IIIa rajonā, ICES VI apakšapgabalā un VIIa rajonā ▌.

(26)  Būtu jāpatur spēkā specifikācijas kvadrātveida acu paneļiem, kas konkrētos apstākļos jāizmanto zvejā ar dažiem velkamiem zvejas rīkiem Biskajas līcī.

(27)  ▌Kuģiem, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, būtu jāatļauj ierobežotā apgabalā ICES VIa rajonā izmantot 2 m garus kvadrātveida acu paneļus.

(27.a)  Ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, būtu jāmaina termins “Kopiena”, kas lietots Regulas (EK) Nr. 850/98 normatīvajā daļā.

(27.b)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus noteikumu attiecībā uz zvejas rīkiem, kuriem ir vienāda selektivitātes pakāpe, zvejojot Norvēģijas omārus ICES VIa rajonā, un noteikumu attiecībā uz konkrētu kādas dalībvalsts zvejas vietu atbrīvošanu no aizlieguma izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus ICES VIII, IX un X apakšapgabalā, ja haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems, īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

▌

(29)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98.

(29.a)  Padomes Regulā (EK) Nr. 1434/98 ir paredzēts, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā. Šajā regulā būtu jāintegrē iepriekš citos Savienības tiesību aktos iekļauta īpaša atkāpe no nosacījumiem, kas attiecas uz siļķu piezvejas izkrāvumiem, kuras nozvejotas tīklos ar maza izmēra linuma acīm, ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā, VIId rajonā un ICES IIa rajona Savienības ūdeņos. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 850/98

Regulu (EK) Nr. 850/98 ar šo groza šādi.

-1.a)  Regulā iekļauj šādu pantu:"

1.a pants

Regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā un I pielikuma 5. zemsvītras piezīmē lietvārdu “Kopiena” aizstāj ar lietvārdu “Savienība” un veic gramatiskos pielāgojumus, kas nepieciešami šīs aizstāšanas rezultātā.

-1.b)  Regulas 2. pantā iekļauj šādu punktu:"

i)  9. reģions

Visi Melnās jūras ūdeņi, kas atbilst 29. ģeogrāfiskajam apakšapgabalam, kurš definēts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā* un Rezolūcijā GFCM/33/2009/2.

* OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.

-1.c)  Regulas 11. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:"

Šo atkāpi piemēro, neskarot 34.b panta 2. punkta c) apakšpunktu.

-1.d)  Regulā iekļauj šādu pantu:

11.a pants

9. reģionā grunts žaunu tīklu minimālais linuma acs izmērs ir 400 mm, kad tos izmanto akmeņplekstes zvejai.

▌

1.d)  Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

Jūras organisms ir pārāk maza izmēra, ja tā izmēri ir mazāki nekā XII un XIIa pielikumā precizētie minimālie izmēri attiecīgajām sugām un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.

1.e)  Regulas 19. pantam pievieno šādu punktu:"

4.  Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro 9. reģionam.

2)  Iekļauj šādu sadaļu:"

IIIa SADAĻA

IZMETUMU SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMI

19.a pants

Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums

1.  1., 2., 3. un 4. reģionā ir aizliegts izmest sugas, kuru nozvejai piemēro kvotas un kuras ir atļauts likumīgi izkraut.

2.  Noteikumi, kas minēti 1. punktā, neskar pienākumus, kuri noteikti šajā regulā vai citā Savienības zivsaimniecības nozares tiesību aktā .

19.b pants

Noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu un aizliegums izlaist zivis no zvejas rīkiem

1.  Ja 1., 2., 3. un 4. reģionā mazizmēra makreļu, siļķu vai stavridu daudzums pārsniedz 10 % no kopējā nozvejas apjoma jebkurā zvejas rīku iemetienā, kuģis maina zvejas darbību vietu.

2.  Ir aizliegts 1., 2., 3. un 4. reģionā, pirms tīkls ir pilnībā izcelts uz zvejas kuģa, atlaist makreles, siļķes vai stavridas, tādējādi izraisot mirušu vai mirstošu zivju zaudēšanu.

3)  Regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktu svītro.

3.a)  Iekļauj šādu pantu:"

20.a pants

Siļķu zvejas ierobežojumi Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā

Laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā.

4)  Regulas 29.a pantu aizstāj ar šādu:"

29.a pants

Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai ICES IV apakšapgabalā

1.  Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kuras nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu krasta un ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.  Ir atļauta zveja zinātniskas izpētes nolūkos, lai uzraudzību tūbīšu krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas slēgšanas ietekmi.

5)  Regulas 29.b panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3.  Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, 1. punkta a) apakšpunktā un 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos ir atļauta zveja ar zivju groziem, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.

6)  Iekļauj šādus pantus:"

29.c pants

Rokolas pikšu četrstūra zona ICES VI apakšapgabalā

1.  Visu veidu zveja no pikšas Rokolas krājuma, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

29.d pants

Mencu, pikšu un merlangu zvejas ierobežojumi ICES VI apakšapgabalā

1.  Ir aizliegts veikt jebkādas mencu, pikšu un merlangu zvejas darbības tajā ICES VIa rajona daļā, kura atrodas uz austrumiem vai uz dienvidiem no loksodromām, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.  Ikviens zvejas kuģis, kas atrodas šā panta 1. punktā minētajā apgabalā, nodrošina to, ka visi uz kuģa esošie zvejas rīki ir droši nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem*47. pantu.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalā, kas norādīts minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, velkamos vadus un brideņus, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

4.  Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

4.a  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 120 mm, ar noteikumu, ka:

4.b   Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 90 mm, ar noteikumu, ka:

5.  Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot Norvēģijas omārus ar noteikumu, ka:

Piemērojot a) apakšpunktu, Komisija, pamatojoties uz apstiprinošu ZZTEK atzinumu, ar īstenošanas aktu starpniecību nosaka, kurus zvejas rīkus jāuzskata par tādiem, kam ir līdzvērtīgi augsta selektivitātes pakāpe.

6.  Šā panta 5. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

7.  Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ar noteikumu, ka:

7.a  Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem, Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē 7. punktā noteiktos zvejas rīku rādītājus un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu 7. punkta grozīšanai.

8.  Šā panta 7. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

8.a.  Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kas minēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem, un šo krājumu zvejniecībai **, ICES VIa zonas īpaši noteiktajā zonā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas:

Ne zvejas kuģa kapteinis, ne jebkura cita persona uz kuģa nerada iespēju un neatļauj uz kuģa esošai personai zvejot, izkraut, pārkraut citā kuģī vai turēt uz kuģa zivis, kas nozvejotas īpaši noteiktajā zonā.

9.  Katra attiecīgā dalībvalsts katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim īsteno programmu novērotāju izvietošanai uz kuģiem, lai ņemtu paraugus no to kuģu nozvejas un izmetumiem, kuri izmanto 4.a, 4.b., 5. un 7. punktā paredzētās atkāpes. Novērotāju programmas īsteno, neskarot pienākumus, kas izriet no attiecīgajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērtēt mencu, pikšu un merlangu nozveju un izmetumus ar vismaz 20 % precizitāti.

10.  Attiecīgās dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to kuģu kopējo nozvejas un izmetumu daudzumu, uz kuriem attiecas novērotāju programma, katrā kalendārajā gadā, un iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada ▌1. februārī.

10.a   Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem, Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē mencu, pikšu un merlangu krājumu stāvokli šā panta 1. punktā noteiktajā zonā un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šā panta grozīšanu.

29.e pants

Mencu zvejas ierobežojumi ICES VII apakšapgabalā

1.  Katru gadu no 1. februāra līdz 31. martam ICES VII apakšapgabalā ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, kas sastāv no šādiem ICES statistiskajiem taisnstūriem: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro sešu jūras jūdžu attālumā no pamatlīnijas.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalos un laikposmos, kas norādīti minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, velkamos vadus un brideņus, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot tīklus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

29.f pants

Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai

1.  Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu zilo jūras līdaku, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā, tajos ICES VIa rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.  Ieejot 1. punktā minētajos apgabalos un izejot no tiem, zvejas kuģa kapteinis kuģa žurnālā reģistrē ieiešanas un iziešanas datumu, laiku un vietu.

3.  Ja jebkurā no abiem 1. punktā minētajiem apgabaliem kuģa nozveja sasniedz 6 tonnas zilo jūras līdaku:

4.  Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos***8. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 1. punktā minētajiem apgabaliem, papildus saviem uzdevumiem, kas norādīti minētā panta 4. punktā, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas, mēra paraugos atlasītās zivis un nosaka apakšparaugos atlasītu zivju dzimumgatavību. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas un rezultātu apkopojumu protokolus.

5.  Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un žaunu tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

29.g pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā

1.  Sarkanasaru specializētā zveja starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā ir atļauta tikai laikposmā no 15. augusta līdz 30. novembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā, kā noteikts 3. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā****.

2.  Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

3.  Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

4.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1236/2010  9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, šajā zvejniecībā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu.

5.  Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja ziņojumi, ko kuģi nosūta, ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

6.  Dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji vāc zinātnisku informāciju uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo šo informāciju ICES.

7.  Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.

29.h pants

Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos

1.  Ir aizliegts zvejot sarkanasarus ▌starptautiskajos ūdeņos ICES V apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES XII un XIV apakšapgabalā, izņemot katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim un tikai apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu (“sarkanasaru aizsardzības apgabals”):

1.a  Neatkarīgi no 1. punkta ar Savienības tiesību aktu var atļaut sarkanasaru zveju ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim, balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem un ar noteikumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā NEAFC ir pieņēmusi sarkanasaru krājumu atjaunošanas plānu. Šādā zvejā piedalās tikai Savienības kuģi, kas no savas dalībvalsts ir saņēmuši attiecīgu atļauju, par kuru ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantā paredzēto prasību.

2.  Aizliegts izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm.

3.  Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.

4.  To zvejas kuģu kapteiņi, kas iesaistījušies zvejā ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala, Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu pēc tam, kad attiecīgās kalendārās dienas zvejas darbības ir pabeigtas. Ziņojumā norāda uz kuģa paturētās nozvejas, kas iegūtas kopš pēdējās paziņošanas par nozveju.

5.  Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.

6.  Šā panta 5. punktā minētos ziņojumus sagatavo saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

* OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

** OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

*** OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

**** OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.

6.a)  Regulas 30. pantā iekļauj šādu punktu:"

1.a)  Šā panta 1. punktu nepiemēro 9. reģionam.

7)  Regulā iekļauj šādu pantu:"

31.a pants

Elektrozveja ICES IVc un IVb rajonā

1.  Atkāpjoties no 31. panta, zveja ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb rajonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

2.  Zveja, izmantojot elektriskos impulsus, ir atļauta tikai tad, ja:

8)  Regulā iekļauj šādu pantu:"

32.a pants

Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīcību ar nozveju un tās izkraušanu

1.  Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm pelaģiskās zvejas kuģos, kas zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā, ir 10 mm.

Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 mm. Caurumi teknēs pirms ūdens separatora nav lielāki par 15 mm diametrā.

2.  Visiem pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

3.  Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri saistīti ar iekārtām, kas paredzētas rīcībai ar nozveju un tās izkraušanai un atrodas pelaģiskās zvejas kuģos, kuri NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģa karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski pārbauda iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.

9)  Regulā iekļauj šādus pantus:"

34.a pants

Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

1.  No 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, rāmjtīklus, iepinējtīklus vai līdzīgus stacionāros tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko norobežo:

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā un laikposmā:

34.b pants

Žaunu tīklu izmantošana ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma

1.  ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā Savienības kuģi neizmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m.

▌

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

4.  Tomēr šī atkāpe neattiecas uz NEAFC pārvaldības apgabalu.

4.a  Visiem kuģiem, kas ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27o rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 m, ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

5.  Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 3. punkta a),▌ b) vai d) apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks par to tīklu rindu maksimālo garumu, ko drīkst izlikt vienā laikā.

6.  Tāda kuģa kapteinis, kam ir 4.a punktā minētā zvejas atļauja, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, turklāt viņš atbild par visām atšķirībām abās reizēs reģistrētajos parametros.

▌

8.  Kompetentajām iestādēm ir tiesības ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā, izcelt no jūras bez uzraudzības atstātu zvejas rīku šādās situācijās:

9.  Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 4.a punktā minētā zvejas atļauja, katra zvejas reisa laikā kuģa žurnālā reģistrē šādu informāciju:

10.  Zvejas kuģiem, kam ir 4.a punktā minētā zvejas atļauja, ir atļauts nozveju izkraut tikai tajās ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu.

11.  Haizivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, kurš izmanto 3. punkta b) un d) apakšpunktā aprakstītā veida zvejas rīkus, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara.

11.a  Komisija pēc apspriešanās ar ZZTEK var pieņemt īstenošanas aktus, konkrētas kādas dalībvalsts zvejas vietas ICES VIII, IX un X apakšapgabalā atbrīvot no 1.līdz 10. punkta piemērošanas ja dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka attiecīgajās zvejas vietās haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems.

34.c pants

Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī

1.  Atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, b, d un e rajonā** 5. panta 2. punktā, ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot baļķa traļus), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm diapazonā, ja attiecīgajam zvejas rīkam ir kvadrātveida acu panelis, kas atbilst XIVb pielikumam.

2.  Zvejojot ICES VIIIa un VIIIb rajonā, ir atļauts āmja priekšā novietot selektīvo režģi un tā piestiprinājumus un/vai pagarinājuma apakšējā daļā āmja priekšā – kvadrātveida acu paneli, kura linuma acu izmērs ir 60 mm vai lielāks. Šīs regulas 4. panta 1. punkts, 6. pants un 9. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 494/2002 3. panta a) un b) punkts neattiecas uz to traļa daļu, kurā ievietotas šādas selektīvas ierīces.

34.d pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai NEAFC pārvaldības apgabalā

1.  Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

▌

2.  Ja NEAFC pārvaldības apgabalā veiktu zvejas darbību laikā jaunajos vai esošajos grunts zvejas apgabalos ar zvejas rīku kopu nozvejoto dzīvu koraļļu vai dzīvu sūkļu daudzums pārsniedz 60 kg dzīvu koraļļu un/vai 800 kg dzīvu sūkļu, zvejas kuģis informē karoga valsti, pārtrauc zveju un novirza kuģi vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, ko, pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu precīzai minētās nozvejas ieguves vietai.

34.e pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIc, j, k rajonā

1.  Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

2.  Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo šā panta 1. punktā minētajos jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalos, ir iekļauti apstiprināto kuģu sarakstā, un tiem ir ▌zvejas atļauja, kas izdota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ▌7. pantam. Uz apstiprināto kuģu sarakstā ietvertajiem kuģiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki.

3.  Pelaģiskās zvejas kuģi, kas plāno zvejot šā panta 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (Irish Fisheries Monitoring Centre), kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

4.  Uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, atrodoties jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

5.  Pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, VMS ziņojumus sniedz katru stundu.

6.  Pelaģiskās zvejas kuģi, kas beiguši zveju 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, informē Īrijas Zvejas uzraudzības centru par iziešanu no apgabala. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.

7.  Pelaģisko sugu zveja 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā ir atļauta tikai tad, ja uz kuģa ir tādi zvejas rīki vai ja zvejo ar tādiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 16–31 mm vai 32–54 mm diapazonā.

34.f pants

Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIIc rajonā

1.  Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

2.  Atkāpjoties no 1. punktā minētā aizlieguma, kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir zvejojuši lielās diegspuru vēdzeles ar grunts āķu jedām, var no to zivsaimniecības iestādēm saņemt ▌zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, kas ļautu tiem turpināt šāda veida zveju apgabalā uz dienvidiem no 44°00.00' ziemeļu platuma. Veicot zveju 1. punktā minētajā apgabalā, visi kuģi, kas saņēmuši šādu ▌zvejas atļauju, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma, izmanto drošu VMS, kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

* OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.

** OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.

10)  Regulas 38. pantu svītro.

11)  Regulas 47. pantu svītro.

11.a)  Regulas (EK) Nr. 850/98 I, IV, XII un XIV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

11.b)   iekļauj jaunu XIIa,  XIVa, XVb, XVc un  XIVd pielikumu saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

▌

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1434/98 grozījums

Regula (EK) Nr. 1434/98, 2. pantam pievieno šādu punktu:"

1 a.  Panta 1. punktu nepiemēro siļķēm, kas nozvejotas ICES IIIa rajonā, IV apakšapgabalā, VIId rajonā un ICES IIa rajona ES ūdeņos.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

3)  XII pielikuma tabulu groza šādi:

4)  Iekļauj šādu pielikumu:"

XIIa PIELIKUMS

MINIMĀLIE IZMĒRI 9. REĢIONAM

5)  XIV pielikumā iekļauj šādus nosaukumus to vietējo nosaukumu alfabētiskajā secībā:"

6)  Iekļauj šādus pielikumus:"

XIVa PIELIKUMS

ŠĶIROTĀJREŽĢA SPECIFIKĀCIJAS

-1.  Traļus ar pilnu kvadrātveida acu āmi, kura linuma acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 mm un mazāks par 90 mm, aprīko ar sugu selektīvo režģi. Āmja minimālais garums ir 8 metri. Ir aizliegts izmantot trali, kam ir vairāk par 100 kvadrātveida linuma acīm jebkurā āmja vietā, neskaitot savienojumus vai eģes. Kvadrātveida acu āmi ir prasīts izmantot tikai Skagerakā un Kategatā.

1.  Režģim ir taisnstūra forma. Režģa stieņi ir paralēli režģa garenasij. Attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm. Ir atļauts izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai atvieglotu režģa uzglabāšanu uz tīkla spoles.

2.  Režģi tralī ievieto pa diagonāli, augšup un uz aizmuguri, no jebkuras vietas āmja priekšā līdz cilindriskās daļas priekšējam galam. Visas režģa malas ir piestiprinātas pie traļa.

3.  Traļa linuma augšējā plātnē ir nenoslēgta zivju izeja, kas tieši savienota ar režģa augšējo daļu. Zivju izejas atvere aizmugurējā daļā ir tikpat plata, cik režģis, un tā ir izgriezta virzienā uz priekšu gar linuma acu rindām abās režģa pusēs.

4.  Režģa priekšā ir atļauts piestiprināt konusu, lai novadītu zivis uz traļa apakšpusi un režģi. Minimālais konusa linuma acs izmērs ir 70 mm. Minimālais vertikālais atvērums konusā zivju novadīšanai uz režģi ir 15 centimetri. Konusa platums pie režģa ir vienāds ar režģa platumu.

Izmēra un sugu selektīvā traļa shematisks attēls. Tralī iepeldošās zivis caur konusu tiek vadītas virzienā uz traļa apakšpusi un režģi. Lielākās zivis gar režģi izkļūst no traļa, bet mazākas zivis un Norvēģijas omāri izpeld cauri režģim un nokļūst āmī. Pilns kvadrātveida acu āmis labāk nodrošina mazu zivju un mazizmēra Norvēģijas omāru izkļūšanu no zvejas rīka. Zīmējumā attēloto kvadrātveida acu āmi ir prasīts izmantot tikai Skagerakā un Kategatā.

XIVb PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ZVEJAI AR KONKRĒTIEM VELKAMIEM ZVEJAS RĪKIEM, KO ATĻAUTS IZMANTOT BISKAJAS LĪCĪ

1.  Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas

Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Ir tikai viens panelis. To nekādā veidā neaizklāj ar iekšējiem vai ārējiem piestiprinājumiem.

2.  Paneļa novietojums

Paneli ievieto traļa konusveida daļas pakaļējā gala augšējās plātnes vidū, tieši pirms cilindriskās daļas, ko veido pagarinājums un āmis.

Panelis beidzas ne tālāk par 12 linuma acīm no ar roku pieacotu pusacu rindas starp pagarinājumu un traļa konusveida daļas pakaļējo galu.

3.  Paneļa izmērs

Panelis ir vismaz 2 m garš un vismaz 1 m plats.

4.  Paneļa linums

Linuma acu iekšējais izmērs ir vismaz 100 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, proti, visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas.

Linums ir iestiprināts tā, lai linuma acu rindas būtu paralēlas un perpendikulāras āmja garenasij.

Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Aukla nav resnāka par 4 mm.

5.  Paneļa ievietošana rombveida acu linumā

Visas četras paneļa malas ir atļauts piestiprināt ar savienojuma eģēm. Savienojuma eģes diametrs nav lielāks par 12 mm.

Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā).

Rombveida acu skaits linuma augšējā plātnē, kas piestiprināta paneļa īsākajai malai (t. i., vienu metru gara mala, kas ir perpendikulāra āmja garenasij), ir vienāds vismaz ar paneļa garākajai malai piestiprināto pilno rombveida linuma acu skaitu, dalītu ar 0,7.

6.  Attēlā parādīta paneļa ievietošana tralī.

XIVc PIELIKUMS

KVADRĀTVEIDA ACU PANELIS KUĢIEM, KURU GARUMS IR LIELĀKS PAR 15 METRIEM

1.  Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas

Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t. i., visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks. Paneļa garums ir vismaz 3 metri, izņemot gadījumus, kad tas ir iestiprināts zvejas rīkos, ko velk kuģi, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, un tādā gadījumā tas ir vismaz 2 metrus garš.

2.  Paneļa novietojums

Paneli ievieto āmja augšējā plātnē. Paneļa aizmugurējā mala nav tālāk par 12 metriem no galvenās stropes [āmja gala saites], kā noteikts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3440/84 (1984. gada 6. decembris) par ierīču piestiprināšanu pie traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem tīkliem* 8. pantā.

3.  Paneļa ievietošana rombveida acu linumā

Starp paneļa garāko malu un blakus eģi ir ne vairāk par divām atvērtām linuma rombveida acīm.

Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā). Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un paneļa īsāko malu ir trīs linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 80 mm, vai divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 120 mm, izņemot paneļa malējās acu rindas abās pusēs.

XIVd PIELIKUMS

KVADRĀTVEIDA ACU LINUMA PANELIS KUĢIEM, KURU GARUMS IR MAZĀKS PAR 15 METRIEM

1.  Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas

Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t. i., visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir 110 mm vai lielāks. Paneļa garums ir vismaz 3 metri, izņemot gadījumus, kad tas ir iestiprināts zvejas rīkos, ko velk kuģi, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, un tādā gadījumā tas ir vismaz 2 metrus garš.

2.  Paneļa novietojums

Paneli ievieto āmja augšējā plātnē. Paneļa aizmugurējā mala nav tālāk par 12 metriem no galvenās stropes, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3440/84 8. pantā.

3.  Paneļa ievietošana rombveida acu linumā

Starp paneļa garāko malu un blakus eģi ir ne vairāk par divām atvērtām linuma rombveida acīm. Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā). Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un paneļa īsāko malu ir divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, izņemot loga malējās acu rindas abās pusēs.

* OV L 318, 7.12.1984., 23. lpp.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0342/2012). (2) * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌. (3) OV C 351, 15.11.2012., 83. Lpp. (4) OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp. (5) OV L 165, 24.6.2011., 1. lpp. (6) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp. (7) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. (8) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (COM(2011)0798 – C7-0431/2011 – 2011/0364(COD))

P7_TA(2012)0449 A7-0295/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0798),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0431/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0295/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2012. gada 22. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2013, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 605/2013.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 195. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūcija par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās apstiprina astoņu trešo valstu pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (2012/2791(RSP))

P7_TA(2012)0450 B7-0497/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 2. punktu, 3. panta 2. punktu, 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu, 81. panta 3. punktu, 216. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta b) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši lietu Nr. 22/70(1) un lietu C-467/98(2), kā arī atzinumu Nr. 1/03(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumiem par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās apstiprina Gabonas(4), Andoras(5), Seišelu(6), Krievijas Federācijas(7), Albānijas(8), Singapūras(9), Marokas(10) un Armēnijas(11) pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,

–  ņemot vērā to, ka Padome vēl nav lūgusi Parlamentam sniegt piekrišanu par šiem lēmumiem,

–  ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās apstiprina astoņu trešo valstu pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (O-000159/2012 – B7-0367/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ir ļoti svarīga, jo tā nosaka sistēmu, kas ļauj konvencijas dalībvalstīm sadarboties, lai rastu risinājumus starptautiskās bērnu nolaupīšanas lietās, un noteikt kompetentās tiesas un piemērojamo likumu, lemjot par to, kurā valstī bērnam būtu jāuzturas;

B.  tā kā tādējādi konvencija paredz nolaupīto bērnu ātru atgādāšanu viņu dzīvesvietas valstī;

C.  tā kā konvenciju piemēro valstīs, kas ir to ratificējušas vai ir tai pievienojušās;

D.  tā kā tām valstīm, kuras jau ir konvencijas dalībvalstis, ir jāapstiprina jaunu valstu pievienošanās, lai varētu savstarpēji piemērot konvenciju;

E.  tā kā tādēļ pievienošanās apstiprināšana ir ārkārtīgi nozīmīga;

F.  tā kā Eiropas Savienība jau ir īstenojusi savu iekšējo kompetenci starptautiskās bērnu nolaupīšanas jomā, jo īpaši ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un par vecāku atbildību(12);

G.  tā kā var secināt, ka Eiropas Savienība ir ieguvusi ekskluzīvu ārējo kompetenci starptautiskās bērnu nolaupīšanas jomā;

H.  tā kā Eiropas Savienībai būtu jāpilnvaro dalībvalstis rīkoties tās interesēs, pieņemot iepriekš minētos lēmumus, ņemot vērā to, ka starptautiskām organizācijām nav ļauts pievienoties konvencijai;

I.  tā kā tādēļ Padomei pēc iespējas ātrāk ir jāveic pasākumi, lai pieņemtu Komisijas ierosinātos lēmumus, kā arī nekavējoties jāapspriežas ar Parlamentu;

J.  tā kā, neraugoties uz jautājuma steidzamību un situācijas juridisko skaidrību, ir skaidrs, ka Padome ir izlēmusi novilcināt apspriešanos ar Parlamentu un iepriekš minēto lēmumu pieņemšanu, lai juridisku iemeslu dēļ apstrīdētu šo lēmumu principu,

1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un zināšanai Komisijai un Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Lieta 22/70 Komisija/Padome (ERTA) (Recueil, 1971, 263. lpp., 16. punkts). (2) Lieta C-467/98 Komisija/Dānija (Recueil, 2002, I-9519. lpp., 77. punkts. (3) Atzinums Nr. 1/03 par Kopienas kompetenci slēgt jauno Lugāno konvenciju par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, Krājums, 2006, I-1145. lpp. 126. punkts. (4) COM(2011)0904. (5) COM(2011)0908. (6) COM(2011)0909. (7) COM(2011)0911. (8) COM(2011)0912. (9) COM(2011)0915. (10) COM(2011)0916. (11) COM(2011)0917. (12) OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūcija par gaidāmo Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Starptautisko telekomunikāciju pasaules konferenci (WCIT-2012) un Starptautisko telekomunikāciju noteikumu darbības jomas iespējamo paplašināšanu (2012/2881(RSP))

P7_TA(2012)0451 RC-B7-0498/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK(1), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK(2), ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīvu 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūciju par atklātu internetu un tīkla neitralitāti Eiropā(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par Interneta pārvaldību ‐ turpmāk veicamajiem pasākumiem(5),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju A/HRC/20/L13,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru paredz ES nostāju par starptautisko telesakaru noteikumu pārskatīšanu, kas paužama Pasaules konferencē par starptautiskajiem telesakariem vai tās sagatavošanas posmos (COM(2012)0430),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Starptautiskie telekomunikāciju noteikumi (STN) tika pieņemti Pasaules administratīvajā konferencē par telegrāfa un telefona sakariem Melburnā 1988. gadā un kopš tā laika tie nav pārskatīti;

B.  tā kā 27 Eiropas Savienības dalībvalstis ir parakstījušas šos STN;

C.  tā kā Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (STS) ir aicinājusi 2012. gada 3.–14. decembrī Dubaijā rīkot Starptautisko telekomunikāciju pasaules konferenci (WCIT), lai vienotos par jaunu šo STN tekstu,

1.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka jebkādas izmaiņas Starptautiskajos telekomunikāciju noteikumos ir saderīgas ar ES acquis un uzlabo Savienības mērķa ‐ veicināt interneta kā patiesi sabiedriskas vietas, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda un pulcēšanās brīvība, brīvā tirgus principi, tīkla neitralitāte un uzņēmējdarbība ‐ īstenošanu, kā arī atbilst tā interesēm;

2.  pauž nožēlu par pārredzamības un iekļautības trūkumu, kas aptver sarunas par WCIT–12, ņemot vērā to, ka šīs sanāksmes rezultāti varētu būtiski ietekmēt sabiedrības intereses;

3.  uzskata, ka STS vai kāda cita atsevišķa centralizēta starptautiska iestāde nav tā attiecīgā struktūra, kam varēt piešķirt tiesības reglamentēt interneta pārvaldību vai tā datu plūsmas;

4.  uzsver, ka daži STN reformas priekšlikumi negatīvi ietekmētu internetu, tā struktūru, darbību, saturu un drošību, darījumu attiecības, pārvaldību, kā arī brīvo informācijas plūsmu tiešsaistē;

5.  uzskata, ka dažu šo iesniegto priekšlikumu rezultātā STS pati varētu kļūt par galveno lēmumu pieņēmēju attiecībā uz internetu, kas varētu iznīcināt pastāvošo augšupējo, daudzas ieinteresētās personas iesaistošo modeli; pauž bažas, ka gadījumā, ja šie priekšlikumi tiks pieņemti, tie var nopietni ietekmēt tiešsaites pakalpojumu attīstību un tiešo lietotāju piekļuvi šiem pakalpojumiem, kā arī digitālo ekonomiku kopumā; ir pārliecināts, ka interneta pārvaldība un ar to saistītie reglamentējošie jautājumi ir jānosaka visaptverošās apspriedēs, kurās būtu iesaistītas daudzas ieinteresētās personas;

6.  pauž bažas par to, ka šajos STN reformas priekšlikumos ir paredzēts izveidot jaunus peļņu radošus mehānismus, kas varētu nopietni apdraudēt interneta atvērtumu un spēju veicināt konkurenci, paaugstinot cenas, traucējot jauninājumu ieviešanu un ierobežojot piekļuvi; atgādina, ka internetam jāpaliek brīvam un atvērtam;

7.  atbalsta visus priekšlikumus saglabāt pašreizējo STN darbības jomu un STS pašreizējās pilnvaras; iebilst pret visiem priekšlikumiem paplašināt šo noteikumu darbības jomas, iekļaujot, piemēram, internetu, tostarp domēna nosaukumvietas, IP adreses piešķiršanu, internetā balstītas datplūsmas maršrutēšanu un ar saturu saistītus jautājumus;

8.  aicina dalībvalstis novērst jebkādas izmaiņas Starptautiskajos telekomunikāciju noteikumos, kas varētu kaitēt interneta atvērtumam, tīkla neitralitātei, galasistēmas principam, universālā pakalpojuma saistībām un tiešsaistē un līdzdalībā balstītai pārvaldībai, kas uzticēta daudziem dalībniekiem, piemēram, valdībām, pārvalstiskām iestādēm, nevalstiskām organizācijām un lieliem un maziem uzņēmumiem, ar tehnoloģijām saistītajām aprindām, kā arī interneta lietotājiem un patērētājiem kopumā;

9.  aicina Komisiju Eiropas Savienības vārdā koordinēt sarunas par STN pārskatīšanu, pamatojoties uz dažādo ieinteresēto personu sniegto ieguldījumu un izmantojot stratēģiju, kas galvenokārt vērsta uz to, lai nodrošinātu un saglabātu interneta atvērtumu un tiešsaistē aizsargātu interneta lietotāju tiesības un brīvības;

10.  atgādina, cik svarīgi ir nosargāt spēcīgu “labāko centienu” principa internetu, veicināt novatorismu un vārda brīvību, nodrošināt konkurenci un novērst jaunu digitālo plaisu;

11.   uzsver, ka STN ir jānorāda, ka STS ieteikumi ir nesaistoši dokumenti, kas veicina paraugpraksi;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp. (2) OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp. (3) OV L 249, 17.9.2002., 21. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0511. (5) OV C 236 E, 12.8.2011., 33. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūcija par klimata pārmaiņu konferenci Dohā, Katarā (COP 18) (2012/2722(RSP))

P7_TA(2012)0452 B7-0496/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–  ņemot vērā 2007. gadā Bali notikušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferences rezultātus un Bali rīcības plānu (1. lēmums/COP 13),

–  -ņemot vērā UNFCCC pušu 15. konferenci (COP 15) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto Pušu 5. konferenci (COP/MOP 5), kas notika 2009. gada 7.–18. decembrī Kopenhāgenā, Dānijā, un Kopenhāgenas vienošanos,

–  ņemot vērā UNFCCC pušu 16. konferenci (COP 16) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto Pušu 6. konferenci (COP/MOP 6), kas notika Kankunā, Meksikā, no 2010. gada 29. novembra līdz 10. decembrim, un ņemot vērā Kankunas vienošanos,

–  ņemot vērā UNFCCC pušu 17. konferenci (COP 17) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto Pušu 7. konferenci (COP/MOP 7), kas notika Durbanā, Dienvidāfrikā, no 2011. gada 28. novembra līdz 9. decembrim, un ņemot vērā Durbanas pastiprinātas rīcības platformu,

–  ņemot vērā UNFCCC pušu gaidāmo 18. konferenci (COP 18) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto Pušu 8. konferenci (COP/MOP 8), kas notiks Dohā, Katarā, no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim,

–  ņemot vērā 2008. gada decembra ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā(1),

–  ņemot vērā 2009. gada 4. februāra rezolūciju “2050: Nākotne sākas jau šodien ‐ ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”(2),

–  ņemot vērā 2009. gada 25. novembra rezolūciju par ES stratēģiju Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencē (COP 15)(3), 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences (COP 15) rezultātiem(4), 2010. gada 25. novembra rezolūciju par klimata pārmaiņu konferenci Kankunā (COP 16)(5) un 2011. gada 16. novembra rezolūciju par klimata pārmaiņu konferenci Durbanā (COP 17)(6),

–  ņemot vērā 2012. gada 15. marta rezolūciju par ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā(7),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 9. marta secinājumus par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu 17. konferences (COP 17) un Kioto protokola pušu 7. sanāksmes (CMP 7) (Durbanā, Dienvidāfrikā, no 2011. gada 28. novembra līdz 9. decembrim) rezultātiem,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. maija secinājumus par klimata jomas finansējumu, kā tūlītēju finansējumu,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 18. jūlija secinājumus par ES diplomātiju klimata jomā,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) 2011. gada novembra kopsavilkuma ziņojumu Bridging the Emissions Gap;

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas 2005. gada 20. decembra kopīgo paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku ‐ “Eiropas Konsenss attīstības jomā” un jo īpaši tā 22., 38., 75., 76. un 105. punktu(8),

–  ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), ko starptautiskā sabiedrība kopīgi noteikusi kā uzdevumus nabadzības izskaušanai,

–  ņemot vērā G20 sammitā Pitsburgā, kas notika no 2009. gada 24. līdz 25. decembrim, pieņemtās saistības vidēji ilgā termiņā izbeigt subsīdijas fosiliem kurināmiem un sniegt atbalstu visnabadzīgākajām valstīm, lai tās spētu pielāgoties klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 11. pušu konferenci (COP 11), kas notika Hiderabādā, Indijā no 2012. gada 8. līdz 19. oktobrim,

–  ņemot vērā mutiskos jautājumus (O-000160/2012 – B7-0364/2012 un O-000161/2012 – B7-0365/2012, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja iesniedza saskaņā ar Reglamenta 115. pantu, un ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā lēmumos saistībā ar Durbanas pastiprinātās rīcības platformas (Durbanas dokumentu kopuma) izveidi ir atzīts, ka klimata pārmaiņas ir jau notiekošs un potenciāli nenovēršams apdraudējums cilvēcei un planētai, tāpēc klimata pārmaiņu problēma ir jārisina starptautiskā līmenī un iesaistoties visām pusēm;

B.  tā kā ar Durbanas dokumentu kopumu principā ir izveidots pamats visaptverošam, vērienīgam, starptautiski juridiski saistošam nolīgumam, kurā piedalītos visas puses un kuru varētu noslēgt līdz 2015. gadam, un īstenot līdz 2020. gadam;

C.  tā kā Dohas konferencē (COP18) ir jāturpina Durbanā veiksmīgi iesāktais, lai nodrošinātu, ka tiek turpināts darbs pie šī globālā juridiski saistošā nolīguma, un tas tiek noslēgts līdz 2015. gadam;

D.  tā kā šādam globālam juridiski saistošam nolīgumam jāatbilst principam par kopējiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un atbilstību iespējām, tomēr tajā jāatzīst, ka visiem galvenajiem emitentiem, atbilstīgi to iespējām, ir jāpieņem vērienīgi un pietiekami mērķi un attiecīgi politiski pasākumi, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;

E.  tā kā Durbanas dokumentu kopumā nav pietiekami ņemts vērā, ka nepieciešama rīcība, lai klimata pārmaiņas samazinātu līdz 2020. gadam, un tā kā pašreizējās saistības un solījumi nav pietiekami, lai ierobežotu vispārējo globālo ikgadējo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 2 ºC salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta (“2 ºC mērķis”), un tā kā, tāpēc šie jautājumi Dohas konferencē ir jārisina īpaši prioritārā kārtā;

F.  tā kā atbilstīgi zinātniskajiem pierādījumiem, ar ko iepazīstināja Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), 2 ºC mērķi ir iespējams sasniegt vienīgi, ja līdz 2015. gadam emisiju apjoms sasniedz savu maksimālo līmeni, līdz 2050. gadam tiek samazināts par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un pēc tam turpina pastāvīgi samazināties; tā kā šā iemesla dēļ ES ir jāiestājas par konkrētiem pasākumiem, kas jāpilda visiem galvenajiem emitentiem, un to efektīvu īstenošanu pirms 2020. gada;

G.  tā kā nesenie zinātniskie atklājumi liecina par to, ka klimatu pārmaiņu ietekme, piemēram, Arktikas reģionā, ir straujāka un izteiktāka nekā iepriekš paredzēts;

H.  tā kā saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozi pasaules enerģijas pieprasījums laikā no 2010. līdz 2035. gadam palielināsies par vienu trešdaļu; tā kā lielākā daļa salīdzinošā pieauguma un emisiju būs vērojama jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; tā kā ar subsīdijām USD 400 miljardu apmērā tiek atbalstīts izšķērdīgs fosilo kurināmo patēriņš;

I.  tā kā enerģētikas nozares un rūpniecības dekarbonizācija, piemērojot jauninājumus, būtu Eiropas priekšrocība augošajā globālajā ar enerģiju saistīto preču un pakalpojumu tirgū;

J.  tā kā pasaules līmeņa inovācijas ilgtspējīgas enerģētikas nozarē (gan ražošanas, gan lietotāja līmenī) rada darbavietas, veicina ekonomikas izaugsmi, paaugstina enerģijas neatkarību un nodrošina tīrāku pasauli, kurā ir mazinātas klimata pārmaiņas un nodrošināta pietiekama energoapgāde;

K.  tā kā ieguldījumiem, kas veikti enerģētikas nozarē, parasti noteiktais dzīves cikls ir 30 gadu vai vairāk un jaunu projektu un politikas plānošana aizņem ilgu laiku, tādēļ jāuzsver, ka pasaules līmenī steidzami jāveic jauni pasākumi enerģētikas jomā;

L.  tā kā ir jāveic vairāk pētījumu, lai nodrošinātu lietderīgas inovācijas enerģētikas un transporta sistēmās;

M.  tā kā ‐ lai parādītu ES centienu nopietnību, un ņemot vērā tās tehnoloģiskās un ekonomiskās iespējas, ‐ ES būtu jāuzņemas vadošā loma klimata aizsardzības jomā;

N.  tā kā līdz 2015. gadam nav iespējams panākt juridisku saistošu nolīgumu, ja netiks panākts konsenss par globālo emisiju mazināšanas centienu taisnīgu sadali;

O.  ar bažām atzīmē, ka, lai gan COP 16 anāksmē Kankunā (2010. gadā) rūpnieciski attīstītās valstis apņēmās līdz 2020. gadam ik gadu nodrošināt “jaunus un papildu” līdzekļus 100 miljardu USD apmērā, tomēr līdz šim brīdim tā arī nav panākta starptautiska vienošanās par to, ko nozīmē “jauni un papildu”;

P.  tā kā pēc 2012. gada ‐ pēdējā tūlītēja finansējuma gada (30 miljardi USD trīs gadu periodā, kas tika apsolīti Kopenhāgenā) ‐ nav nekādas skaidrības par to, cik liels finansējums klimata jomai tiks nodrošināts;

Q.  tā kā 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē rodas no mežu izciršanas un citiem zemes izmantošanas un zemes izmantojuma maiņas veidiem un tā kā agromežsaimniecība veicina CO2 emisiju samazināšanas centienus, palielinot oglekļa uzglabāšanu un samazinot nabadzību, jo tiek dažādotas vietējo kopienu peļņas iespējas;

R.  tā kā mežu apsaimniekošanas uzlabošana ir būtisks priekšnoteikums, lai stabili samazinātu mežu izciršanu;

Durbanas pastiprinātās rīcības platforma

1.  atzinīgi vērtē Durbanas Pastiprinātās rīcības platformas ad hoc darba grupas izveidi un atzīmē, ka Lēmums 1/CP 17 nosaka, ka grupai steidzami jāsāk darbs pie protokola, juridiska instrumenta vai saskaņota rezultāta ar juridisku spēku, izstrādes saskaņā ar Konvenciju, kas piemērojama visām pusēm, un grupai darbs jāpabeidz, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 2015. gadā; turklāt atzīmē, ka tās darbs ir jāatspoguļo IPCC Piektajā novērtējuma ziņojumā, kas jāizdod līdz 2014. gadam; tāpat atzinīgi vērtē arī pušu centienus noteikt vērienīgākus mērķus arī laika posmā līdz 2020. gadam;

2.  uzsver, ka taisnīgumam un principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un spējām (CBDRRC), jābūt pašā Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas centrā, lai tā spētu darboties atbilstoši klimata prasībām;

3.  atzīmē, ka, līdztekus iepriekšminētajam, Durbanas dokumentu kopums pieprasa, lai ad hoc grupa attiecībā uz ilgtermiņa sadarbību (AWG-LCA) panāktu saskaņotu rezultātu līdz Dohas konferencei;

4.  uzsver, ka jaunais juridiskais instruments būs nepieciešams, lai nodrošinātu ietekmes mazināšanas pasākumus saskaņā ar pasaules kopējā oglekļa emisiju daudzuma mērķiem ‐ ierobežotu klimata pārmaiņas 2ºC robežās salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeņiem, un lai nodrošinātu līdzekļus nepieciešamajai rīcībai klimata jomā jaunattīstības valstīs, kā arī stingras grāmatvedības, uzraudzības un pārskatu prasības un stingru to izpildes un atbilstības režīmu;

5.  ar lielām bažām atzīmē dažu dalībnieku novilcinošo nostāju Bonnas sarunās, kas notika 2012. gada maijā, bet atzinīgi vērtē mazos, tomēr pamanāmos panākumus konverģences veidošanā, kas gūti neformālās papildu sesijas laikā Bangkokā, Taizemē, no 2012. gada 30. augusta līdz 5. septembrim;

6.  aicina ‐ pirms AWG-LCA beidz darbu ‐ panākt turpmāku skaidrību un nolīgumu par centienu salīdzināmību un kopēju uzskaiti valstīm, kuras nav parakstījušas Kioto protokolu;

7.  uzsver, ka ES jārāda piemērs, pildot savas saistības un izrādot centību gan seku mazināšanas, gan finansēšanas ziņā; tādēļ uzskata, ka visām ES iestādēm pirms Dohas konferences ir jāuzņemas atbildība un jāiesaistās intensīvā klimata jomas diplomātijā un starptautisku alianšu veidošanā, lai nodrošinātu, ka Durbanas dokumentu kopumā noteiktās saistības tiek ievērotas un UNFCCC process tiek virzīts tā, lai līdz 2015. gadam panāktu vienošanos par jaunu daudzpusēju režīmu; uzsver, ka ir svarīgi precizēt, kā konvencijas principi tiks piemēroti pēc 2020. gada, lai visas iesaistītās personas uzņemtos saistības; uzskata, ka jaunais tirgus mehānisms, ko noteica COP17, ir īpaši svarīgs šajā jomā, un pauž cerību, ka AWG-LCA spēs izstrādāt šī mehānisma izmantošanas kārtību un procedūras;

Kioto protokols ‐ 2. saistību periods

8.  norāda uz pušu lēmumu, kā tas pausts Durbanas dokumentu kopumā, un kopā aptver aptuveni 15 % pasaules emisiju ‐ vienoties par Kioto protokola 2. saistību periodu, kam jāsākas 2013. gada 1. janvārī, kas būtu, kā pārejas posms uz jaunu, efektīvāku un visaptverošāku juridiski saistošu starptautisku režīmu, kurā būtu iesaistītas visas puses un kas stātos spēkā 2020. gadā, tāpēc ES ir jāpastiprina centieni rast risinājumus kopīgiem pasākumiem, lai panāktu visu galveno dalībnieku iesaistīšanos;

9.  norāda, ka iespējamajam otrajam Kioto protokola saistību periodam nav pievienojusies ASV, Krievija, Japāna un Kanāda un ka par pievienošanos nav pārliecinātas Austrālija un Jaunzēlande; turklāt norāda, ka joprojām nav noteikti emisiju samazināšanas mērķis tādām jaunattīstības valstīm kā Ķīna, Indija, Brazīlija un Indonēzija;

10.  prasa Dohā pieņemt visus nepieciešamos grozījumus, lai Kioto protokola 2. saistību periods pagaidu kārtā varētu nekavējoties sākties;

11.  atgādina Durbanas dokumentu kopuma Lēmumā 1/CMP 7 pausto apņemšanos panākt, ka 2. saistību perioda beigu datums tiktu noteikts Dohas konferencē, un atbalsta astoņu gadu ilgu saistību periodu, kas beigsies 2020. gada 31.decembrī;

12.  uzsver, ka pašreizējā Kioto protokola shēmā un saskaņā ar Lēmumu 1/CMP 7 Dohas konferences laikā kvantitatīvie emisiju ierobežošanas un samazināšanas mērķi (QELRO), kuri pusēm bija jāiesniedz līdz 2012. gada maijam, jāpieņem kā grozījumi Kioto protokolā; aicina B pielikumā iekļautās protokola puses, kuras vēl nav iesniegušas savus QELRO mērķus, tos iesniegt un atzinīgi vērtē ES iesniegtos mērķus; uzsver, ka piešķirtā daudzuma vienību (AAU) pārnešana uz 2. saistību periodu mazinātu Kioto Protokola integritāti; norāda ‐ ja kādām dalībvalstīm atļaus pārnest (AAU), Kioto Protokolam nebūs reālas ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanu;

13.  atzinīgi vērtē 77 valstu grupas un Ķīnas priekšlikumu efektīvi ierobežot un samazināt pārpalikuma izmantošanu; norāda, ka ES līdz šim nav iesniegusi priekšlikumu par to, kā risināt jautājumu par AAU; atgādina, ka Lisabonas līgumā ir noteikts, ka Eiropas Savienības Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu gan attiecībā uz vispārējiem pasākumiem (LES 16. pants ), gan uz visām procedūrām, kurās apspriež un slēdz jaunus starptautiskos nolīgumus (LESD 218. pants);

14.  atkārto aicinājumu reformēt tīras attīstības mehānismu (CMD), nosakot stingrus kvalitātes noteikumus, kas garantē, ka šie projekti atbilst pietiekami augstiem standartiem, lai uzticamā, pārbaudāmā reālā un papildinošā veidā palīdzētu samazināt emisijas, veicinot ilgtspējīgu attīstību jaunattīstības valstīs un novēršot nepiemērotu mehānisma izmantošanu infrastruktūras projektiem, kuru oglekļa emisijas ir augstas; uzskata, ka CMD nākotnē būtu jāattiecas tikai uz vismazāk attīstītajām valstīm;

Atšķirības emisiju samazināšanā

15.  uzsver, ka visām pusēm pirmkārt steidzami jāpilda saistības, un otrkārt jānosaka augstāki mērķi laika posmam no šī brīža līdz 2020. gadam, ja tās joprojām vēlas sasniegt 2ºC mērķi; jo īpaši atgādina, ka steidzami jāpanāk virzība attiecībā uz jautājumu par to, kā novērst gigatonnās mērāmo atšķirību, kāda pastāv starp zinātniskajiem atzinumiem un pašreizējām pušu saistībām, un jāuzņemas obligātas saistības un jāierosina pasākumi emisiju līmeņa samazināšanai tādā mērā, lai pārsniegtu Kopenhāgenas vienošanās dokumentā iekļautos mērķus, pamatojoties uz kopīgu, tomēr atšķirīgu pienākumu un attiecīgo spēju principu, proti, ka nabadzīgākajām valstīm dotu iespēju ‐ ne tikai sniedzot tām finansiālu un tehnoloģisku palīdzību, bet arī ar spēju veidošanas pasākumiem ‐ tieši pāriet uz modernu zema oglekļa enerģētikas un ekonomikas sistēmu; jo īpaši aicina puses steidzami veikt pasākumus, kuru ietekme būs jūtama vēlākais līdz 2015. gadam, lai samazinātu emisijas starptautiskās aviācijas un jūras transporta nozarē, līdztekus citām attiecīgajām nozarēm, kā arī samazināt fluorogļūdeņražu, melnā oglekļa, metāna un citu klimata pārmaiņu nestabilo ierosinātāju emisijas, lai iespētu nokavēto saistībā ar 2 ºC mērķi;

16.  aicina Dohā pieņemt lēmumu par samazināšanas atšķirību kvantitatīvo apmēru pasaulē un nepārtrauktu to uzraudzību, lai veiktu nepieciešamās darbības šo atšķirību pārvarēšanai;

17.  mudina Komisiju un Kipras prezidentūru rast sabiedrotos, lai pārvarētu milzīgo plaisu, proti, starpību starp pašreizējo augsto prasību līmeni un tām, kas jāievēro, lai saglabātu globālās sasilšanas līmeni zem 2 °C;

18.  atzīst, ka fosilā kurināmā subsīdiju efektīva izbeigšana ievērojami palīdzētu novērst atšķirības emisiju samazināšanā;

19.  atgādina, ka saskaņā ar IPCC ceturtā novērtējuma ziņojuma atzinumiem rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2020. gadam jāsamazina vietējās emisijas par 25-40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, savukārt jaunattīstības valstīm kopumā būtu jāpanāk būtiska atkāpe no patlaban prognozētā emisiju pieauguma līmeņa, lai līdz 2020. gadam panāktu 15–30 % samazinājumu; turklāt atgādina, ka kopējām globālajām emisijām kulminācijas punkts jāsasniedz pirms 2020. gada, un aicina uz atklātu diskusiju par efektīvākām politikas stratēģijām, lai novērstu atšķirības emisiju samazināšanā;

20.  uzsver nepieciešamību pēc uzticama zinātniska pamata, kā to paredz IPCC, kas tika būtiski reformēta struktūras un procedūru ziņā, un šajā sakarā uzsver nozīmi, kāda ir piektā novērtējuma ziņojuma (IPCC 5 AR) secinājumiem, kuri būs gatavi 2014. gadā;

21.  atgādina, ka pašas ES interesēs ir censties līdz 2020. gadam sasniegt 30% klimata aizsardzības mērķi, tā radot ilgtspējīgu izaugsmi un papildu darbavietas un samazinot atkarību no enerģijas importa;

22.  atzinīgi vērtē ierosinājumu ES tiesību aktos integrēt Kankunas vienošanos, kas paredz attīstīto valstu pusēm izstrādāt zemu oglekļa emisiju stratēģijas, un uzsver, cik svarīgi ir sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu jaunattīstības valstu pusēm, lai tās pieņemtu un īstenotu zemu emisiju attīstības plānus; atzīmē, ka šajos plānos un stratēģijās būtu jādod norādes politikas nostādnēm un pasākumiem, tostarp agrīniem vietējiem pasākumiem, lai izvairītos no piesaistes oglekļa intensīvām investīcijām un infrastruktūrai, kā arī norādes īstermiņa un vidēja termiņa energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu mērķiem;

Klimata jomas finansējums

23.  uzsver, ka jācenšas nepieļaut finansējuma trūkumu pēc 2012. gada (kad beigsies tūlītējā finansējuma laikposms) un jānosaka, kā palielināt klimata pasākumu finansējumu no dažādiem avotiem laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam; uzskata, ka izšķiroši svarīgas ir konkrētas finansēšanas saistības laika posmam no 2013. līdz 2020. gadam, lai paātrinātu pārejas procesu un mainītu fosilā kurināmā izmantošanas paradumus daudzās jaunattīstības valstīs, kā arī atbalstītu jaunattīstības valstu centienus mazināt klimata pārmaiņas un piemēroties tām; atgādina, ka lielākā daļa dalībvalstu vēl nav uzņēmušās klimata jomas finansēšanas saistības laika posmam pēc 2013. gada;

24.  ar bažām atzīmē, ka, lai gan rūpnieciski attīstītās valstis ir apņēmušās līdz 2020. gadam ik gadu nodrošināt “jaunus un papildu” līdzekļus 100 miljardu USD apmērā, tomēr līdz šim brīdim tā arī nav panākta starptautiska vienošanās, par to, ko nozīmē “jauni un papildu”;

25.  uzsver, ka klimata jomas finansējuma precizitāte, verifikācija un uzraudzība, līdztekus papildināmībai ir izšķiroši svarīgi aspekti, un par to definīciju ir jāpanāk starptautiska vienošanās; aicina ES izstrādāt vienotu pieeju, lai nodrošinātu, ka oficiālā attīstības palīdzība (ODA), netiek novirzīta no spēkā esošajiem attīstības mērķiem, bet gan finansējums būtu patiesi papildinošs;

26.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas paveikti darba programmā par ilgtermiņa finansējumu attiecībā uz ilgtermiņa finansējuma avotiem un finansējuma vajadzībām jaunattīstības valstīs, un ar nepacietību gaida līdzpriekšsēdētāju ziņojumu, ko apspriedīs Dohā;

27.  uzskata, ka finansējumam, ko piešķir rīcībai klimata pārmaiņu jomā jaunattīstības valstīs, jābūt vērstam uz tās negatīvās klimata pārmaiņu ietekmes novēršanu, kas jūtama jau šodien, un ar to jāpalīdz veidot jo īpaši nabadzīgāko un neaizsargātāko valstu izturētspēja, kā arī līdz 2020. gadam jānovērš atšķirības emisiju mazināšanas plānos, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu attīstību;

28.  šajā sakarībā norāda, ka būtu jāmeklē novatoriski papildu finansējuma avoti (starptautisko finanšu darījumu nodokļi un starptautisko gaisa un jūras pārvadājumu nodokļi);

29.  aicina Komisiju nodrošināt, ka finansējums ir jauns un papildinošs, un turpmāk veicināt novatorisku finansējuma avotu izmantošanu;

30.  uzsver būtiskos izmaksu ietaupījumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma potenciālu, ja tiktu atceltas fosilā kurināmā subsīdijas; prasa pieņemt Dohas plānus, paredzot izbeigt subsīdiju piešķiršanu fosilajam kurināmajam gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, un prioritāti piešķirot I pielikuma valstīm;

31.  atzinīgi vērtē Zaļā klimata fonda (GCF) valdes izveidi un ar nepacietību gaida, ka Dohā tiks pieņemts lēmums par GCF sekretariāta mītni; atzīmē, ka Dohas konferencē ir jāpieņem vēl citi lēmumi, lai panāktu, ka sāk darboties GCF, kas ir daļa no spēkā esošās Kankunas vienošanās, jo īpaši attiecībā uz tā sākotnējo kapitalizāciju, un uzsver, ka ir jāmobilizē pušu finansiālais atbalsts, lai sāktu GCF darbību; atzīst, ka Zaļā klimata fonds ir svarīgs vismazāk attīstīto valstu jaudas veidošanas līdzeklis, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, tāpēc ārkārtīgi svarīgas ir konkrētas finansiālas saistības šajā jomā;

32.  uzsver, ka Kankunā panāktā vienošanās skaidri norāda, ka jaunattīstības valstīm paredzētajiem līdzekļiem, ko tās saņem no GCF jābūt “jauniem” un “papildu”, nevis daļai no jau spēkā esošās attīstības palīdzības;

33.  atgādina, ka nabadzīgās valstis ir vismazāk atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, bet tās ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņu ietekmi un tām ir vismazāk iespēju pielāgoties;

34.  uzsver, ka politikas saskaņotības nodrošināšana un vides jomas integrēšana attīstības projektos ir izšķiroši svarīga, lai ES klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģija būtu efektīva;

35.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt nabadzīgākajiem labvēlīgas (pro-poor) intervences jaunattīstības valstīs, kas paaugstinātu visnabadzīgāko iedzīvotāju dzīves līmeni; jo īpaši mudina ES nodrošināt, ka finansējums ir pieejams vienīgi tādiem attīstības plāniem, kas ir klimatam draudzīgi, kas nozīmē, ka ir efektīvi jāizbeidz ES tiešais un netiešais atbalsts fosilā kurināmā nozarēm (piemēram, EIB aizdevumu garantijas, eksporta kredītu aģentūras utt.) atbilstīgi ES saistībām, kuras tā uzņēmās G20 2009. gada samitā Pitsburgā;

36.  uzsver, ka pašreizējo ekonomikas krīzi nedrīkst izmantot kā iemeslu tam, lai nerīkotos vai atteiktu finansējumu pielāgošanās pasākumiem jaunattīstības valstīs; norāda, ka ekonomikas ar zemu oglekļa emisiju izveide šobrīd ir svarīgs solis, lai atrisinātu krīzi;

37.  aicina rūpnieciski attīstītās valstis nodrošināt jaunattīstības valstis ar atbilstošu finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, lai tās varētu piemērot ilgtspējīgas un efektīvas tehnoloģijas ;

38.  uzskata, ka šajos pasākumos ir jāņem vērā jaunattīstības valstu prioritātes un intereses, tajos jāiestrādā vietējās zināšanas, un ar tiem jāveicina Dienvidu–Dienvidu sadarbība, kā arī mazo un vidējo lauksaimniecības uzņēmumu nozīmība, pienācīgi ņemot vērā dabas un ekoloģiskā līdzsvara jautājumus;

39.  uzsver, ka klimata aizsardzības pasākumu finansēšanai papildus esošajam atbalstam attīstībai būtu jāizmanto jauns papildu finansējums;

40.  atgādina ES un tās dalībvalstīm, ka oficiālā attīstības palīdzība ir izšķiroši svarīgs finansējums attīstības pamatvajadzībām, piemēram, veselības aizsardzībai un izglītībai, un to nebūtu jānovirza klimata jomas finansēšanai; aicina ES un tās dalībvalstis garantēt pietiekamu finansējumu, lai sasniegtu TAM, kā arī jaunu un papildu finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās iespējām tām;

Zemes izmantojums, zemes izmantojuma maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)

41.  atzinīgi vērtē Lēmuma 2/CMP 7 pieņemšanu Durbanas konferencē, jo tas ir nozīmīgs solis, lai LULUCF nozarē ieviestu stingras uzskaites noteikumus; atzīmē, ka šajā lēmumā ir noteikta divu gadu darba programma, ar kuru izvērtētu, vai nepieciešama vēl stingrāka uzskaite, lai nodrošinātu, ka nozare tiešām sniedz savu ieguldījumu emisiju samazināšanā;

42.  atgādina, ka būtisku siltumnīcefekta gāzu emisijas daļu jaunattīstības valstīs ir radījusi zemes izmantošanas veidu maiņa un lauksaimniecība; aicina ES veicināt agromežsaimniecību vai bioloģisko lauksaimniecību, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, jo abi šie risinājumi veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un cīņu pret nabadzību, dodot iespēju dažādot vietējo kopienu peļņas avotus;

43.  atgādina, ka agrodegvielas ražošana no pārtikas kultūraugiem (piemēram, eļļas augu sēklas, palmu eļļa, cukurniedres, cukurbietes un kvieši) var novest pie milzīga pieprasījuma pēc zemes platībām un apdraudēt nabadzīgo valstu iedzīvotājus, kuru iztika ir atkarīga no zemes pieejamības un dabas resursiem;

44.  uzskata par nožēlojamu to, ka “ilgtspējības kritēriji”, kas minēti Atjaunojamās enerģijas direktīvā un Degvielu kvalitātes direktīvā attiecībā uz biodegvielu, ir ierobežoti un nepietiekami, ‐ tajos nav ņemta vērā agrodegvielu ražošanas paplašināšanas negatīvā ietekme, jo īpaši zemes izmantojuma netiešās maiņas (ILUC) rezultātā; aicina ES atjaunot tās ilgtspējības un sertifikācijas kritērijus attiecībā uz biodegvielu, lai nodrošinātu atbilstību ar tās saistībām cīnīties pret klimata pārmaiņām un atbilstību tiesiskajam pienākumam nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, kā noteikts Lisabonas līguma 208. pantā;

45.  atgādina, ka biomasas izmantošanas palielināšanās var novest pie intensificētām mežsaimniecības praksēm un meža oglekļa uzkrājumu samazināšanās, kas var apdraudēt ES mērķi ierobežot klimata temperatūras pieaugumu 2 °C robežās; prasa ES un tās dalībvalstīm atļaut tikai tādu biodegvielu ražošanu, kas nepārprotami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, nerada nekādas būtiskas ar zemes izmantojumu saistītas problēmas, neapdraud cilvēku nodrošinātību ar pārtiku, un nestājas ceļā dabas vērtību saglabāšanas centieniem; šajā sakarā mudina Komisiju izstrādāt juridiski saistošus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz biomasu, lai iekļautu ILUC aprēķinus spēkā esošajos agrodegvielas ilgtspējības kritērijos un iekļautu ILUC “oglekļa parāda” aprēķinus bioenerģijas ilgtspējības kritērijos;

To emisiju samazināšana, kuru iemesls ir mežu izciršana un mežu degradācija (REDD +)

46.  atzinīgi vērtē to, ka Durbanā tika pieņemti lēmumi attiecībā uz finansēšanu, nodrošinājumu un atskaites vērtībām; uzskata, ka Dohā ir jāturpina iesāktais, jo īpaši attiecībā uz mežu atskaites vērtību tehnisko izvērtējumu; turklāt atzīmē, ka REDD+ ir nozīmīgs instruments, lai līdz 2020. gadam novērstu lielās atšķirības emisiju samazināšanā;

47.  uzsver, ka saskaņā ar UNFCCC struktūru, REDD + tiks finansēta no valsts līdzekļiem, un aicina puses izrādīt stingru politisko apņemšanos izstrādāt inovatīvus finansēšanas risinājumus;

48.  iebilst pret mežu oglekļa dioksīda tirdzniecību un REDD + oglekļa tirgiem, kas varētu izraisīt pārmērīgu kredītu piešķiršanu un vēl vairāk samazināt oglekļa cenu;

49.  uzsver, ka REDD+ sekmīga īstenošana ir atkarīga no pārredzamības un stingru uzraudzības sistēmu izveides;

50.  atzīst REDD+ nozīmību, lai mazinātu emisijas no mežsaimniecības nozares; prasa, lai REDD+ nekaitētu līdz šim panāktajiem uzlabojumiem, īstenojot mežu tiesību aktu īstenošanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT), sevišķi attiecībā uz mežu apsaimniekošanu un paražu īpašumtiesību precizēšanu un atzīšanu; aicina ES panākt, lai REDD+ projektos tiktu paredzēti stingrāki un sīkāk izstrādāti sociālie, pārvaldības un vides aizsardzības mehānismi, tostarp tādi, kas nodrošinātu, ka netiek pārkāptas to cilvēku tiesības, kuri dzīvo mežos;

51.  uzskata, ka mežu aizsardzības maksājumu sistēmai ir jābūt ļoti stabilai un ilglaicīgai; uzsver, ka mežu iznīcināšana atsāktos, ja minētais finansējums tiktu samazināts zem konkrēta līmeņa;

Starptautiskais gaisa un jūras transports

52.  atkārto savu prasību izveidot starptautiskus instrumentus ar globāliem emisiju samazināšanas mērķiem, lai ierobežotu starptautiskā gaisa un jūras transporta ietekmi uz klimatu; pauž savu nelokāmo atbalstu tam, lai gaisa transports tiktu iekļauts Eiropas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS);

53.  aicina dalībvalstis izmantot visus ienākumus no aviācijas kvotu izsolēm, kā ​​iemaksas klimata finansējuma palielināšanai jaunattīstības valstīs no 2013. gada;

Klimata aizsardzība ‐ īpaši ekonomikas krīzes apstākļos

54.  uzsver, ka pašreizējā ekonomikas krīze spilgti parāda, ka tikai ilgtspējīga ekonomika var nodrošināt labklājību ilgtermiņā un ka klimata aizsardzība ir viens no šādas ilgtspējīgas ekonomikas galvenajiem pīlāriem; uzsver, ka nekad nav bijis tik svarīgi precizēt politiskās rīcības klimata aizsardzības jomā iemeslus ‐ nodrošināt, lai vairāk cilvēku baudītu augstu dzīves līmeni, vienlaikus garantējot resursus un attīstības iespējas, tostarp arī nākamajām paaudzēm;

55.  atkārtoti uzsver, ka klimata pārmaiņu radītās problēmas nevar skatīt izolēti, bet tās vienmēr jārisina ilgtspējīgas attīstības, rūpniecības politikas un resursu politikas kontekstā;

Strukturālā reforma

56.  uzskata, ka viens no iemesliem Durbanas konferences panākumiem bija tas, ka tās pamatā bija atkāpšanās no stingrā iedalījuma “pusēs” un “novērotājos”, “attīstītajās valstīs” un “jaunattīstības valstīs”, kā arī “I pielikuma valstīs” un “I pielikumā neiekļautajās valstīs”, tāpēc lūdz visus dalībniekus turpmākajās sarunās censties panākt jaunu, holistisku un visaptverošāku struktūru;

57.  uzskata, ka pašreizējā “saistību un pārskatīšanas” sistēma neradīs būtiskas pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām ilgtermiņā, tādēļ mudina visas puses apsvērt arī citas iespējas;

58.  uzsver, ka nav brīnumlīdzekļu ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai, tāpēc uzsver, ka ir daudz un dažādas iespējas, lai panāktu vajadzīgos emisiju samazinājumus, kā arī ‐ vēl svarīgāk ‐ ir nepieciešama apziņas maiņa; šajā sakarībā pauž gandarījumu par to, ka daudzas valstis jau veic vērienīgus mazināšanas pasākumus, un aicina UNFCCC nodrošināt platformu, lai palielinātu pārskatāmību par to, kas tiek praktiski darīts;

Pāreja uz ilgtspējīgu tautsaimniecību un rūpniecību

59.  pauž bažas par CO2 kopējām emisijām no fosilo kurināmo dedzināšanas, kas saskaņā ar IEA (Starptautiskā Enerģētikas aģentūra) datiem 2011. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni; atgādina, ka paredzētā kopējā energopatēriņa pieauguma pamatā būs visu enerģijas avotu izmantošanas pieaugums; tāpēc uzskata, ka nedrīkst vilcināties ar ES centieniem ‐ pārveidot tās ekonomiku par ilgtspējīgu ekonomiku īstenošanu ‐ tie nepieciešami, lai veidotu tās konkurētspēju ilgtspējīgu tehnoloģiju un zināšanu jomā; uzskata, ka Eiropai būtu starptautiski jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju izplatīšana, tostarp atjaunojamo enerģiju jomā, inovatīvu un efektīvu fosilā kurināmā tehnoloģiju jomā un jo īpaši saistībā ar energoefektivitātes tehnoloģijām;

60.  aicina veikt ciešāku koordināciju starp Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai ES varētu paust vienotu, saskaņotu nostāju tādās starptautiskajās organizācijās kā IEA, Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA), Starptautiskā partnerība sadarbībai energoefektivitātes jomā (IPEEC) un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un tādējādi uzņemties aktīvāku un ietekmīgu lomu, jo īpaši iestājoties par ilgtspējīgu enerģētikas politiku un enerģētikas drošības politiku;

61.  uzsver, ka daudzas valstis vairāku iemeslu, tostarp klimata aizsardzības, resursu ierobežotības un efektivitātes, energoapgādes drošības, inovācijas un konkurētspējas dēļ veic pasākumus videi nekaitīgākas ekonomikas veidošanai; atzīmē, piemēram, enerģētikas pārejai veltītās ieguldījumu programmas tādās valstīs kā Ķīna un Dienvidkoreja un aicina Komisiju analizēt šādas programmas un to ietekmi uz ES konkurētspēju attiecīgajās nozarēs;

62.  atzinīgi vērtē šos centienus un atgādina, ka starptautiski saskaņota rīcība palīdzētu mazināt attiecīgo nozaru, it īpaši energoietilpīgo nozaru, bažas par oglekļa emisiju pārvirzi un konkurētspēju; prasa panākt vienošanos, lai nozarēm ar augstām oglekļa emisijām starptautiskā tirgū nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

63.  pauž bažas par tā saukto importēto emisiju pieaugošo līmeni ‐ emisijas no ievestajām precēm pieaug straujāk nekā tiek samazinātas emisijas no ražošanas bāzes uz vietas; uzskata ‐ ja ES varētu labāk uzraudzīt ar importētajām emisijām saistītās tendences un vairot izpratni par tām ‐ tas varētu mudināt rūpnieciskos konkurentus pievienoties stingrākam oglekļa emisiju samazināšanas režīmam, lai uzlabotu iespējas savus produktus realizēt ES tirgū;

64.  uzsver, ka finanšu un budžeta krīze, kas ietekmē ES, nedrīkst ierobežot tās ambīcijas un tās nozaru, patērētāju un dalībvalstu apņēmību attiecībā uz starptautiskajām klimata sarunām Dohā; uzskata, ka ES centieni pārveidot savu ekonomiku nedrīkst vājināties, lai, piemēram, izvairītos no darbavietu, jo īpaši videi labvēlīgu darbavietu, skaita samazināšanās, un ka Eiropas Savienībai ir jāpārliecina partneri visā pasaulē, tostarp Ķīna un ASV, par ieguvumiem no pievienošanās starptautiskam nolīgumam un par to, ka emisijas ir iespējams samazināt, nemazinot konkurētspēju un darbavietas, jo īpaši tad, ja valstis to dara kopīgi;

65.  uzsver, ka steidzami jāizstrādā un jāievieš visaptveroša izejvielu un resursu stratēģija, tostarp saistībā ar resursu efektivitāti visās tautsaimniecības nozarēs gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, lai panāktu ilgtermiņā ilgtspējīgu ekonomiku, un aicina ES un tās dalībvalstis rādīt piemēru šajā jomā; aicina ES un tās dalībvalstis gan valstu, gan vietējā līmenī atbalstīt jaunattīstības valstis, dodot tām iespēju izmantot pieredzi ilgtspējīgas ieguves rūpniecības, resursu efektivitātes palielināšanas un otrreizējas izmantošanas un pārstrādes jomā;

66.  uzskata, ka sektoriālas pieejas apvienojumā ar visai ekonomikai noteiktiem ierobežojumiem rūpnieciski attīstītajās valstīs var veicināt klimata pasākumus, konkurētspēju un saimniecisko izaugsmi; uzsver, cik svarīgi ir starptautiskajās sarunās izmantot nozaru pieeju rūpnieciskajām emisijām, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm; pauž cerību, ka šāda pieeja varētu būt arī daļa no starptautiskas klimata pasākumu programmas laikposmā pēc 2012. gada;

67.  atzīmē, ka dažādu enerģijas avotu cenām ir nozīmīga loma tirgus dalībnieku, tostarp rūpniecības un patērētāju, rīcības noteikšanā un norāda, ka pašreizējās starptautiskās politikas sistēmas nespēja pilnībā uzņemties ārējās izmaksas rada neilgtspējīga patēriņa modeļus; turklāt atgādina, ka pasaules oglekļa tirgus būtu labs pamats, lai panāktu gan būtisku emisiju samazinājumus, gan līdzvērtīgus konkurences apstākļus nozarē; aicina ES un tās partnerus tuvākajā laikā atrast visefektīvāko veidu, kā veicināt saikni starp ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un citām tirdzniecības sistēmām, veidojot globālu oglekļa emisiju tirgu, nodrošinot emisiju samazināšanas iespēju lielāku dažādību, uzlabojot tirgus apjomu un likviditāti, pārredzamību, un tādējādi ‐ efektīvāku resursu sadalījumu starp energonozari un rūpniecību.

Pētniecība un tehnoloģijas

68.  pauž nožēlu, ka Rio +20 augstākā līmeņa sanāksmē Riodeženeiro neizdevās panākt būtisku progresu nākotnē svarīgākajos jautājumos, kas saistīti ar ilgtspēju; pauž nožēlu, ka pasaules līderi nevar nodrošināt konkrētus mērķu, izmērāmus pasākumus un saistības; atzīmē Durbanas sanāksmes rezultātus, tostarp panākumus saistībā ar Durbanas platformu, Kioto protokola turpinājumu un USD 100 miljardu Zaļā klimata fonda izveidi, kā arī Zema oglekļa līmeņa tehnoloģiju izplatīšanas izpildkomitejas tālāku veidošanu;

69.  uzsver, ka progresīvu tehnoloģiju attīstība un izplatīšana ir galvenie līdzekļi klimata pārmaiņu novēršanai un vienlaikus ES partneru pārliecināšanai visā pasaulē, ka emisiju samazināšana ir iespējama, nezaudējot konkurētspēju un darba vietas; prasa pieņemt starptautiskas saistības palielināt ieguldījumus progresīvu tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē attiecīgajās nozarēs; uzskata, ka ES ļoti svarīgi būtu rādīt piemēru, būtiski palielinot tās izdevumus, kas paredzēti pētījumiem par klimatam labvēlīgām un energoefektīvām rūpniecības un enerģētikas tehnoloģijām, un ka šajā jomā ES būtu jāveido cieša zinātniskā sadarbība ar starptautiskiem partneriem, piemēram, tā sauktajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) un ASV;

70.  uzskata, ka inovācija ir neaizstājams līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu 2  C, un norāda, ka pastāv dažādas iespējas veicināt inovāciju tirgus ekonomikā; aicina Komisiju izvērtēt dažādus mehānismus, kā atalgot izcilākos uzņēmumus atbilstoši to spējai rosināt inovāciju un nodot, un izplatīt tehnoloģijas pasaules mērogā; prasa atzīt jaunattīstības valstu tiesības pilnībā izmantot elastīgas pieejas priekšrocības, ko nodrošina nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem (TRIPS) ;

71.  uzsver, ka ir svarīgi veidot ciešāku ES un vismazāk attīstīto valstu sadarbību; uzskata, ka ES būtu jāatbalsta centieni panākt, lai LDC atrod partnerus un finansējumu ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos un zaļās tehnoloģijās, un aicina Komisiju nākt klajā ar idejām par kopīgām pētniecības programmām alternatīvo enerģijas avotu jomā un par to, kā ES var veicināt sadarbību dažādas rūpniecības nozarēs starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm;

Enerģija, energoefektivitāte un resursu efektivitāte

72.  atzīmē, ka nesenā IEA analīze liecina par to, ka uzlabota efektivitāte ir konkrētākais risinājums, kā veidot labāku enerģijas pārvaldību turpmākajās desmitgadēs ‐ tas piedāvā trīskāršu ieguldījumu atdevi klimatam labvēlīgā attīstībā līdz 2050. gadam, tomēr prasa spēcīgu valdības politisko rīcību un stimulus;

73.  pauž nožēlu, ka nedz starptautiskā līmenī, nedz arī ES netiek atbilstoši risināts jautājums par energotaupības potenciālu; uzsver, ka enerģijas ietaupījumi ļauj radīt darbavietas, izlietot mazāk līdzekļu, kā arī palielināt energodrošību, konkurētspēju un emisiju samazinājumus; aicina Eiropas Savienību starptautiskās sarunās vairāk uzmanības veltīt energotaupībai, apspriežot tehnoloģiju nodošanu, jaunattīstības valstu attīstības plānus vai finansiālo palīdzību; uzsver ‐ lai vairotu uzticību, ES un tās dalībvalstīm jāsasniedz to mērķi;

74.  norāda, ka visā pasaulē aptuveni diviem miljardiem cilvēku joprojām nav iespējas izmantot ilgtspējīgus energoresursus par pieņemamu cenu; uzsver, ka enerģijas trūkuma problēma jārisina saskaņā ar klimata politikas mērķiem; norāda, ka ir pieejamas enerģijas tehnoloģijas, ar kurām var nodrošināt gan pasaules vides aizsardzības, gan vietējās attīstības vajadzības;

75.  pauž nožēlu par to, ka nav pietiekamas koordinācijas starp UNFCCC un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD), un tādējādi tiek izšķērdēti līdzekļi un zaudētas vērtīgas iespējas savstarpējai papildināmībai politikas jomās; uzsver, ka vairāki pētījumi, tostarp TEEB (Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ekonomikas) pētījums, skaidri parāda, ka ekosistēmisko pakalpojumu saglabāšana, izmantojot ilgtspējīgu praksi, bieži vien ir daudz lētāks risinājums nekā zaudēto funkciju atjaunošana, veicot ieguldījumus alternatīvās smagās infrastruktūrās un tehnoloģiskos risinājumos; attiecīgi mudina ES un dalībvalstis saskaņot savus klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus ar bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanas mērķiem Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē (COP 11) Hiderabādā;

76.  uzsver, ka ir nepieciešams veicināt videi draudzīgu tehnoloģiju lielāku pieejamību un nodošanu visur pasaulē, bet jo īpaši jaunattīstības valstīs, lai tādējādi veicinātu tehnoloģiskās informācijas pieejamību, izstrādātu un darītu pieejamus uzticamus datus par spēkā esošajiem patentiem un tehnoloģijām, atbalstītu un izvērstu dalīšanos ar intelektuālā īpašuma tiesībām, apmaiņu ar tām un koplietošanu, izmantojot pārredzamus un drošus mehānismus, un izstrādātu tādus jaunus mehānismus pētniecības veicināšanai, kas nekavē jauninājumu pieejamību; tāpēc aicina ES un tās dalībvalstis risināt jautājumu par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību tā, lai būtu iespējams efektīvi un strauji radīt un izplatīt jauninājumus, kuri ir izšķiroši svarīgi saistībā ar klimata pārmaiņām;

Diplomātija klimata jomā

77.  uzsver, ka ES jāturpina konstruktīvā rīcība starptautiskajās sarunās par klimatu un pirms Dohas ES diplomātija klimata jomā ir jāattīsta, iesaistot visas ES iestādes, procesu koordinējot EĀDD, lai paustu skaidrāku ES kopējo nostāju klimata jautājumos, padarot starptautiskās sarunas klimata jomā dinamiskākas un mudinot partnerus visā pasaulē, jo īpaši lielākos emitentus, ieviest saistošus, salīdzināmus un efektīvus emisiju samazināšanas pasākumus un pienācīgus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus, un pasākumus, lai veicinātu pielāgošanās spējas klimata pārmaiņām;

78.  pauž nožēlu par to, ka ES emisiju samazināšanas mērķis neatbilst tās pieņemtajam 2 ºC mērķim un izmaksu ziņā efektīvai virzībai uz paredzēto emisiju samazināšanas mērķi 2050. gadā;

79.  uzsver nozīmi, kāda ir (pasaules līmenim pakārtotām) apvienībām, kuras veido progresīvākās pasaules valstis, kā līdzeklim turpmāku sarunu procesa veicināšanai un tam, lai lielākie piesārņotāji pieņemtu vērienīgus un atbilstošus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus;

80.  šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir, lai ES, kā vadošais spēks, būtu vienota Dohas konferencē, cenšoties panākt starptautisku nolīgumu un saglabājot vienotību šajā jautājumā;

81.  aicina puses atzīt, ka likumdevēju iesaiste sarunās ir izšķiroši svarīga, lai gūtu panākumus starpvaldību procesā, virzoties uz globālu nolīgumu 2015. gadā, jo pušu klimata jomas tiesību akti valsts līmenī rada politiskus nosacījumus daudzpusējām sarunām un var veicināt, ka šajās sarunās izskatītie mērķi ir patiesi vērienīgi;

82.  uzsver gan “uzņemošo valstu”, piemēram, Kataras, kā vienas no pasaules svarīgākajiem naftas un gāzes ražotājiem, kura resursi samazinās, bet kuram joprojām ir augstākais oglekļa emisiju līmenis uz vienu iedzīvotāju pasaulē, nostāju, gan Dienvidkorejas, kā “zaļo tehnoloģiju” līdera un pirmās valsts Āzijas valsts , kura pieņēma klimata pārmaiņu tiesību aktu par emisiju ierobežošanas un tirdzniecības politikas īstenošanu, nostāju, un mudina abas valstis (kas pašlaik nav iekļautas I pielikumā) rādīt piemēru un palīdzēt veidot jaunas apvienības;

83.  pauž bažas, ka neoficiālā prakse ‐ vēlme panākt konsensu starp visām Padomes delegācijām ‐ kavē steidzamo klimata pasākumu īstenošanu, tāpēc mudina Padomi rīkoties visu laiku, pamatojoties uz kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši atbilstoši vispārējiem noteikumiem, ko paredz LES 16. panta 3. punkts, jo īpaši LESD 218. panta 8. punkts attiecībā uz “visiem procedūras posmiem” starptautisko līgumu noslēgšanā;

84.  norāda, ka Komisija ir ierosinājusi 2050. gada vadlīnijas “oglekli neradošai Eiropai” , kas ir ļoti tālejošs, tomēr sasniedzams mērķis; šajā ziņā apstiprina savu apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pat pārsniedzot starptautiskās vienošanās prasības;

85.  atzīmē, ka globālā sasilšana uzsvērti parāda visu valstu savstarpējo atkarību; tādēļ uzskata, ka ir jāpanāk pasaules līmeņa vienošanās, lai izvairītos no katastrofālām izmaiņām, kas būtiski ietekmētu visu cilvēci;

Eiropas Parlamenta delegācija

86.  uzskata, ka ES delegācijai ir nozīmīga loma sarunās par klimata pārmaiņām, un tāpēc par nepieņemamu uzskata to, ka Eiropas Parlamenta deputāti nevarēja piedalīties iepriekšējās līgumslēdzēju pušu konferences ES koordinācijas sanāksmēs; uzskata, ka vismaz Parlamenta delegācijas priekšsēdētājam ir jābūt tiesīgam apmeklēt ES koordinācijas sanāksmes Dohā;

87.  norāda, ka saskaņā ar pamatnolīgumu, ko Komisija un Parlaments noslēdza 2010. gada novembrī, Komisijai ir jāveicina Parlamenta deputātu iekļaušana novērotāju statusā Savienības delegācijās, kuras risina sarunas par daudzpusējiem nolīgumiem; atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu (LESD 218. pants) Savienības un trešo valstu vai starptautisko organizāciju nolīgumus noslēdz ar Parlamenta piekrišanu;

o
o   o

88.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī UNFCCC sekretariātam ar pieprasījumu to izsūtīt visām ārpussavienības līgumslēdzējām pusēm.

(1) OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp. (2) OV C 67 E, 18.3.2010., 44. lpp. (3) OV C 285 E, 21.10.2010., 1. lpp. (4) OV C 341 E, 16.12.2010., 25. lpp. (5) OV C 99 E, 3.4.2012., 77. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0504. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0086. (8) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūcija par paplašināšanos ‐ politikas pamatnostādnes, kritēriji un ES stratēģiskās intereses (2012/2025(INI))

P7_TA(2012)0453 A7-0274/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2., 21. un 49. pantu,

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II) (COM(2011)0838/4),

–  ņemot vērā 1993. gada 21. un 22. jūnija Kopenhāgenas Eiropadomes, 1995. gada 15. un 16. decembra Madrides Eiropadomes, 2003. gada 19. un 20. jūnija Saloniku Eiropadomes un 2006. gada 14. un 15. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 5. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā atjaunoto konsensu par paplašināšanos, ko Padome pieņēma 2006. gadā, un konsolidēto paplašināšanās stratēģiju, kuru Komisija īstenoja pēc tam,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. februāra paziņojumu “Pieci gadi kopš ES paplašināšanās ‐ ekonomikas sasniegumi un grūtības” (COM(2009)0079/3),

–  ņemot vērā 2006. gada 13. decembra rezolūciju attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadā(1), 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par Komisijas 2007. gada stratēģijas dokumentu attiecībā uz ES paplašināšanos(2) un 2009. gada 26. novembra rezolūciju par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju(3), kā arī Komisijas paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju 2009.–2010. gadā, 2010.–2011. gadā un 2011.–2012. gadā,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0274/2012),

A.  tā kā atbilstīgi LES 49. pantam jebkura Eiropas valsts, kas ievēro un apņemas sekmēt tādas vērtības kā cieņu pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, var lūgt, lai to uzņem par Savienības dalībvalsti; tā kā minētās vērtības ir Eiropas Savienības pamats un tās nosaka ES darbību starptautiskā līmenī, un visām dalībvalstīm tās ir jāievēro un jāatbalsta;

B.  tā kā paplašināšanās ir bijusi darba kārtības daļa kopš 20. gadsimta 60. gadiem; tā kā kopš pirmās paplašināšanās 1973. gadā ES ir pakāpeniski augusi, tās dalībvalstu skaitam palielinoties no sešām dibinātājvalstīm līdz pašlaik 27 (drīzumā ‐ 28) dalībvalstīm; tā kā vairākas citas valstis tiecas kļūt par ES dalībvalstīm, lai sev garantētu drošu, demokrātisku un pārtikušu nākotni;

C.  tā kā integrācijas politika pēdējās desmitgades laikā ir parādījusi, ka paplašināšanās nodrošina ieguvumus visai ES un sniedz tai labākas iespējas globālu problēmu risināšanai;

D.  tā kā paplašināšanās Eiropas Savienībai un Eiropai kopumā ir bijusi veiksmīga, palīdzot pārvarēt aukstā kara dalījumu, veicinot mieru, stabilitāti un labklājību visā Eiropā, uzlabojot konfliktu novēršanu, stimulējot reformas un nostiprinot brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu un tiesiskumu, kā arī tirgus ekonomiku un sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību;

E.  tā kā gandrīz divdesmit gadu pēc 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes sanāksmes, kurā apstiprināja Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās izredzes un noteica pievienošanās kritērijus, ir pienācis laiks pārvērtēt izveidotās saistītās procedūras un visu paplašināšanās politiku kopumā, neskarot pašreiz notiekošās sarunas;

F.  tā kā Kopenhāgenas kritēriji ir izturējuši laika pārbaudījumu un tie joprojām ir ES paplašināšanās politikas centrālais elements; tā kā ir sagaidāms, ka konsolidētā paplašināšanās stratēģija un jaunā pieeja, kas paredz uzmanības koncentrēšanu uz taisnīgumu un iekšlietām, kā arī tiesiskumu un pamattiesībām, apliecinās savu efektivitāti un lietderību;

G.  tā kā Eiropas Parlaments ar savām ikgadējām rezolūcijām par kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm veicina paplašināšanās procesa pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošanu, atspoguļojot Eiropas iedzīvotāju uzskatus; tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamenta loma ir palielinājusies, pateicoties Parlamenta kā otra likumdevēja pilnvaru atzīšanai, cita starpā attiecībā uz pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA);

H.  tā kā pievienošanās izredzēm ir svarīga pārveidojoša ietekme uz politisko, sociālekonomikas un kultūras telpu valstīs, kuras vēlas pievienoties, un iedarbojas kā spēcīgs stimuls vajadzīgo politikas, ekonomikas un tiesību normu reformu veikšanai un miera, stabilitātes, samierināšanās un labu kaimiņattiecību stiprināšanai; tā kā minētās pilnvaras, kas ļauj viest pārmaiņas, padara paplašināšanos par ES nevardarbīgās varas būtību un svarīgu tās ārējās darbības elementu;

I.  tā kā pievienošanās procesa pamatā ir apņemšanās, nosacījumi un ticamība;

J.  tā kā ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu pilnībā ievērot pievienošanās kritērijus un pamattiesības, kā arī nodrošināt atbilstību tiem, lai nostiprinātu paplašināšanās procesa ticamību un konsekvenci un izvairītos no jebkāda veida diskriminācijas pret iespējamām jaunajām dalībvalstīm;

K.  tā kā apņemšanās īstenot politikas, ekonomikas un tiesību normu reformas pirmām kārtām un galvenokārt ir kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu, kā arī to pilsoņu interesēs;

L.  tā kā par katru valsti, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti, jāspriež pēc tās nopelniem vienāda kritēriju kopuma ieviešanā, izpildē un ievērošanā; tā kā pievienošanās procesa progress būtu jāvērtē, nosakot, cik lielā mērā tiek efektīvi īstenoti un ievēroti kritēriji, kas attiecas uz pievienošanos ES, un pildītas Eiropas un pievienošanās partnerības un sarunu programmas prioritātes; tā kā dalības prasību ievērošanas pakāpe ir jāizvērtē vistaisnīgākajā un pārredzamākajā veidā;

M.  tā kā paplašināšanās procesam ir būtiska ietekme arī uz ES, jo tas nodrošina iespēju labāk noteikt ES būtību, mērķus, vērtības un politikas pamatnostādnes, kā arī ir piemērots laiks, kad par minētajiem aspektiem var sekmīgāk informēt ES pilsoņus;

N.  tā kā saskaņā ar 2006. gada atjaunoto vienprātību par paplašināšanos šā procesa pamatā jābūt konsolidācijai, nosacījumiem un komunikācijai kopā ar ES spēju integrēt jaunus dalībniekus; tā kā ES integrācijas spēja ir svarīgs apsvērums un priekšnosacījums paplašināšanās politikas ilgtspējībai un visam integrācijas procesam kopumā; tā kā šis apsvērums ir bijis pozitīvs stimuls institucionālajai attīstībai, kā to ir pierādījusi secīgā Līguma pārskatīšana pēc dažādajiem paplašināšanās viļņiem, palielinot Savienības funkcijas un darbību;

O.  tā kā patiesa samierināšana starp dažādām nācijām un tautām, konfliktu atrisināšana miermīlīgā ceļā un labu kaimiņattiecību veidošana Eiropas valstu starpā ir svarīgs nosacījums ilgtspējīgam mieram un stabilitātei un būtisks ieguldījums īstenā Eiropas integrācijas procesā, un tādēļ ir svarīgs elements paplašināšanās procesā; tā kā vairākas ES kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis joprojām nav atrisinājušas strīdīgus jautājumus ar savām kaimiņvalstīm un tādēļ visām iesaistītajām personām būtu atklāti jācenšas panākt divpusēju saspīlējumu atrisināšana; tā kā šie jautājumi būtu jāatrisina pirms pievienošanās,

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž stingru atbalstu paplašināšanās procesam un pārliecību, ka paplašināšanas politikai arī turpmāk jābūt ticamai politikai, kuru sabiedrība atbalsta gan ES, gan kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai ES, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis pildītu visus pienākumus, ievērotu visas saistības un radītu apstākļus, nodrošinot turpmāko paplašināšanos sekmīgu īstenošanu, cita starpā palīdzot attiecīgajām valstīm īstenot to centienus saistībā ar ES pievienošanās kritēriju izpildi;

2.  atzīst paplašināšanās un pievienošanās procesa ieguvumus gan pilsoņiem kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs, gan Eiropā;

3.  uzskata, ka Kopenhāgenas kritēriji joprojām ir vērtīgs pamats un tiem būtu jāpaliek paplašināšanās politikas centrā; uzsver, ka šo kritēriju pilnīga un stingra ievērošana ir obligāta, būtu jāvelta pienācīga uzmanība to sociālajai ietekmei uz kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm un ka ir pilnībā jāņem vērā Eiropas Savienības integrācijas spēja;

4.  uzskata, ka integrācijas spējas jēdziens aptver četrus elementus:

5.  tomēr uzsver, ka Savienība ir atbildīga par tās integrācijas spējas uzlabošanu, apsverot kandidātvalstu, iespējamo kandidātvalstu vai iespējamo pieteikuma iesniedzēju valstu likumīgos Eiropas centienus;

6.  norāda, ka ES joprojām ir pievilcīga, daļēji pateicoties savam unikālajam ekonomikas dinamisma un sociālā modeļa savienojumam, un pauž nožēlu, ka paplašināšanās procesā šī sociālā dimensija lielā mērā ir tikusi atstāta novārtā; aicina Komisiju pievērsties šim jautājumam, jo īpaši saistībā ar 19. sadaļu (sociālā politika un nodarbinātība), lai sekmētu pozitīvas sociālas izmaiņas nākamajās ES dalībvalstīs un pienācīgi ievērotu sociālo taisnīgumu;

7.  atgādina, ka sociālās jomas acquis ietver obligātos standartus tādās jomās kā darba tiesības, vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem, arodveselība un darba drošība, kā arī diskriminācijas novēršana un ka ES Līgumos ir apstiprināta apņemšanās ievērot 1961. gada Eiropas Sociālo hartu un 1989. gada Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, turklāt arī ES Pamattiesību harta ietver vairākas sociālās pamattiesības; uzsver, ka ES kopējo sociālo pamatstandartu neievērošana ir sociālā dempinga veids, kas negatīvi ietekmē Eiropas uzņēmumus un darba ņēmējus un tā noteikti neļautu kandidātvalstij iesaistīties vienotajā tirgū; norāda, ka sociālajiem partneriem un jo īpaši arodbiedrībām ir vajadzīga mērķtiecīga ES palīdzība, lai nostiprinātu savu veiktspēju;

8.  uzskata, ka pievienošanās kritēriju kopums būtu atbilstīgi jāinterpretē skaidros, konkrētos un izmērāmos pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) mērķos, lai nepārprotami parādītu saikni starp Savienības finansētām politikas pamatnostādnēm paplašināšanās valstīs un panākto progresu vispārējo pievienošanās kritēriju nodrošināšanā;

9.  atzīst nepieciešamību attīstīt pievienošanās valstu tautsaimniecības tajos pašos virzienos, kādos tiek attīstītas ES dalībvalstu tautsaimniecības, lai sekmētu saskaņošanu; attiecīgi mudina pievienošanās valstis noteikt īstenojamus savas valsts mērķus attiecībā uz katru Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi;

10.  vērš uzmanību uz Madrides kritēriju (kā noteikusi Eiropadome Madridē 1995. gada decembra sanāksmē) nozīmi, kuros ir uzsvērta kandidātvalstu spēja piemērot ES noteikumus un procedūras; uzskata arī, ka saskaņā ar stingras nosacījumu ievērošanas principu kandidātvalsts un/vai iespējamās kandidātvalsts progress reformu pieņemšanā un īstenošanā katrā procesa posmā tiktu efektīvi novērtēts, pamatojoties uz skaidri noteiktu kritēriju kopumu, un ka valstis, kuras vēlas pievienoties ES, varētu pāriet no viena posma uz nākamo tikai tad, ja ir izpildīti visi attiecīgā posma nosacījumi; uzsver ‐ lai uzlabotu paplašināšanās stratēģijas ticamību un efektivitāti, arī dalībvalstīm pilnībā jāievēro Kopenhāgenas kritēriji, tādējādi novēršot to, ka no pieteikuma iesniedzējām valstīm tiek prasīta augstāku standartu ievērošana, nekā tie, kas tiek piemēroti dažās ES dalībvalstīs; uzsver to, cik svarīgi visā procesā ir skaidrāk definēt dažādos posmus, nosakot pārredzamus un taisnīgus kritērijus, ar ko vispārējie dalības kritēriji kļūst par konkrētiem pasākumiem virzībā uz pievienošanos, un noteikt, vai ir izpildītas nepieciešamās prasības, kā arī izvairīties no pievienošanās datuma noteikšanas vai apsolīšanas, ja sarunas vēl nav pabeigtas; uzsver, ka būtu arī skaidri jānorāda, ka pēc atbilstības nodrošināšanas kritērijam tā ir arī jāsaglabā un ka atbilstības zaudēšanai ir jāizraisa attiecīga reakcija no kritēriju noteicēju puses;

11.  uzsver, ka pievienošanās procesa mērķis ir pilnīgs ES dalībvalsts statuss;

12.  aicina Komisiju saglabāt un turpmāk palielināt uzraudzību pievienošanās procesā, kā arī tās palīdzību kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz augstu sagatavotības pakāpi, kas dos labumu gan tām, gan ES;

13.  uzskata, ka, lai saglabātu paplašināšanas procesa ticamību, ES integrācijas veiktspēja būtu jānovērtē agrīnā posmā un tā būtu pienācīgi jāatspoguļo Komisijas “atzinumā” par katru iespējamo kandidātvalsti, saistībā ar to izklāstot galvenās bažas un iespējamos veidus to novēršanai; uzskata, ka pēc tam jāveic visaptverošs ietekmes novērtējums; šajā sakarībā uzsver ‐ lai sekmīgi īstenotu paplašināšanās procesu, ES būtu jāsaglabā spēja rīkoties, attīstīties, demokrātiski un efektīvi pieņemt lēmumus, saņemt finanšu resursus, lai atbalstītu ekonomikas un sociālo kohēziju un īstenotu tās politiskos mērķus;

Paplašināšanās politikas aspekti

14.  atzinīgi vērtē jauno pieeju turpmākajām sarunu programmām, kurās prioritāri ir jautājumi, kas saistīti ar tiesu sistēmu un pamattiesībām, kā arī tieslietām un iekšlietām; piekrīt, ka tie būtu jāatrisina pievienošanās procesa agrīnā posmā un tādējādi būtu jāatver 23. un 24. sadaļa, pamatojoties uz rīcības plāniem, jo tie pieprasa sasniegt pārliecinošus rezultātus; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par progresu šajās jomās un nodrošināt Ārlietu komitejas locekļiem pēc pieprasījuma ES delegāciju kārtējā mēneša pirmspievienošanās ziņojumu pieejamību; tomēr norāda, ka koncentrēšanās uz attiecīgajām jomām nedrīkst negatīvi ietekmēt centienus un progresu citās jomās, kā noteikts kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu individuālajās paplašināšanās programmās;

15.  uzskata, ka ir svarīgi paplašināšanās politikā piešķirt pienācīgu prioritāti efektīvas, neatkarīgas un neitrālas tiesu sistēmas un pārredzamas un demokrātiskas politiskās sistēmas izveidei, kura var stiprināt tiesiskumu; vienlaikus uzsver visu vārda brīvības izpausmju nozīmīgumu un nepieciešamību tiesību aktos un praksē nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī efektīvi cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību;

16.  uzsver, ka vīzu režīma liberalizācija ir labs piemērs ES nosacījumiem, kas apvieno politiskos un tehniskos kritērijus ar vēlamu mērķi un jūtamiem ieguvumiem; tādēļ atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas un ieinteresēto valstu centienus šajā jomā;

17.  aicina Komisiju vienkāršot IPA finansējuma administratīvo procedūru un samazināt ar to saistīto administratīvo slogu, lai padarītu šo finansējumu pieejamāku mazākām un necentralizētām pilsoniskajām organizācijām, arodbiedrībām un citiem atbalsta saņēmējiem un uzlabotu to līdzdalību;

18.  mudina kandidātvalstu un dalībvalstu pilsonisko sabiedrību, nevalstiskā sektora pārstāvjus un sociālos partnerus plašāk piedalīties pievienošanās procesā; mudina Komisiju uzturēt nepārtrauktu dialogu ar tiem; aicina kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis nodrošināt savu līdzdalību visos posmos; uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība var būtiski veicināt tiesību aktu tuvināšanu ar ES, radīt augšupēju spiedienu Eiropas darba plāna īstenošanai, uzlabot procesa pārredzamību un palielināt sabiedrības atbalstu pievienošanās procesam; uzsver pietiekama finanšu atbalsta nozīmi, inter alia izmantojot Pilsoniskās sabiedrības fondu, jo īpaši, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības spējas uzraudzīt acquis īstenošanu; uzsver, ka ir svarīgi īstenot sadarbību starp Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

19.  stingri uzsver nepieciešamību uzlabot administratīvo veiktspēju un cilvēkresursus, kas spētu transponēt, īstenot un piemērot acquis; uzskata, ka paplašināšanās procesi nedrīkst būt tikai “tehniski”, un uzsver nepieciešamību pārbaudes procesu vairāk tuvināt faktiskajai situācijai; tādēļ aicina Komisiju šajos uzdevumos attiecīgā gadījumā iesaistīt NVO, arodbiedrības un svarīgākās ieinteresētās personas;

20.  atzīstot sociālā dialoga lielo nozīmi ES lēmumu pieņemšanā, aicina vairāk uzsvērt sociālo partneru veiktspējas un sociālā dialoga nozīmes stiprināšanu paplašināšanās procesā; turklāt prasa lielāku uzmanību pievērst tādu izpildes mehānismu izstrādei kā darba inspekcija, lai aizsargātu darba ņēmējus un nodrošinātu viņu sociālās tiesības, veselības un drošības standartus, kā arī cīnītos pret ekspluatāciju, jo īpaši, ja tiek nodarbināti nedeklarēti darba ņēmēji;

21.  aicina Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) aktīvāk iesaistīties paplašināšanās procesā; uzsver tās nozīmi paraugprakses nodošanā kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, kā arī pilsoniskās sabiedrības atbalsta nodrošināšanā Eiropas integrācijas mērķim ES; atbalsta ES un paplašināšanās valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju dialoga turpmāku nostiprināšanu un mudina EESK, Komisiju un Eiropas Parlamentu aktīvāk sadarboties;

22.  atgādina, ka ekonomikas ilgtspējīga atveseļošanās ir grūts uzdevums lielākajai daļai paplašināšanās valstu, un uzsver nepieciešamību veicināt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”; aicina nostiprināt atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ņemot vērā to izšķirošo nozīmi sociālās un ekonomikas attīstības panākšanai visās paplašināšanās valstīs, un mudina Komisiju uzstāt uz prioritārām reformām, kuras nodrošina labvēlīgu regulatīvo vidi novatoriskiem MVU ar augstu potenciālu; tajā pašā laikā uzsver nepieciešamību turpināt pievērst uzmanību pieaugošā neoficiālā sektora jautājumiem, augstajam bezdarba līmenim un neaizsargātāko cilvēku integrācijai sabiedrībā;

23.  ir stingri pārliecināts par nepieciešamību veicināt iecietības, savstarpējas cieņas, labu kaimiņattiecību un reģionālas un pārrobežu sadarbības klimatu kā stabilitātes priekšnosacījumu un kā īstenas un ilgstošas samierināšanas nostiprināšanas līdzekli; uzskata, ka kara noziegumu nosodīšanai, dažādu etnisko, kultūras un reliģiju kopienu miermīlīgai līdzāspastāvēšanai, mazākumtautību aizsardzībai, cilvēktiesību ievērošanai un bēgļu un pārvietoto personu reintegrēšanai arī turpmāk ir jābūt pievienošanās procesa pamatelementiem reģionos, kuros ir notikuši konflikti; šajā sakarībā mudina kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis, kas vēl nav ratificējušas Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvenciju, to nekavējoties darīt; uzskata, ka šādos gadījumos vēstures, valodas un kultūras mantojuma savstarpējas mācīšanas un apguves veicināšana pievienošanās laikā un pēc tās sekmētu savstarpējo izpratni un vēsturisko samierināšanu;

24.  uzskata, ka paplašināšanās politikā turpmāka prioritāte būtu jāpiešķir dzimumu līdztiesībai un nediskriminācijai; uzsver, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība kā pamattiesības ir ES pamatvērtība un būtisks princips tās ārējās darbībās, turklāt šādai līdztiesībai piemīt liels potenciāls sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, veicinot izaugsmi un pilnvērtīgu nodarbinātību; tādēļ atbalsta sieviešu dalību pievienošanās procesā un uzsver dzimumu līdztiesības politikas integrēšanas nozīmi; uzsver, ka diskriminācija neatkarīgi no iemesliem ir aizliegta un ka ES novērtējumos būtu jāietver lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienas tiesības un minoritāšu integrācija politiskajā, sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē;

25.  aicina Komisiju iesaistīt paplašināšanās valstis savās iniciatīvās, kuru mērķis ir sociālā integrācija, piemēram, ES programmā attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, lai šajā saistībā labāk mobilizētu IPA un lai mudinātu paplašināšanās valstis īstenot šos mērķus ar Stabilizācijas un asociācijas procesa uzraudzības mehānisma (SAAP) starpniecību; turklāt aicina paplašināšanās valstis aktīvi piedalīties romu integrācijas desmitgades programmā un garantēt romu pamattiesības, uzlabot viņu sociālo un ekonomisko situāciju un nodrošināt viņiem mājokļu pieejamību;

26.  uzskata, ka visām pievienošanās valstīm, pirms tās var pievienoties Savienībai, būtu jāatrisina savas svarīgākās divpusējās problēmas un būtiskākās domstarpības ar kaimiņvalstīm, jo īpaši saistībā ar teritoriālajiem jautājumiem; stingri iesaka pēc iespējas ātrāk pievienošanās procesā konstruktīvi un saskaņā ar labu kaimiņattiecību principiem risināt šos jautājumus, turklāt, vēlams, pirms pievienošanās sarunu sākšanas, lai sarunas netiktu negatīvi ietekmētas; šajā sakarībā uzskata, ka ir būtiski ņemt vērā ES kopējās intereses, tās vērtības un pienākumu pilnīgi ievērot acquis un principus, kas ir ES pamatā;

27.  aicina ES atbalstīt centienus atrisināt neizšķirtos strīdus, tostarp robežstrīdus, pirms pievienošanās; atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem, ANO hartas noteikumiem un attiecīgajām ANO rezolūcijām, kā arī Helsinku nobeiguma aktam mudina visas puses, kas iesaistītas strīdos, kuru turpinājums, visticamāk, apdraud acquis īstenošanu vai starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu, konstruktīvi iesaistīties to miermīlīgā atrisināšanā un attiecīgā gadījumā ‐ ja nav iespējams panākt divpusēju vienošanos ‐ nodot lietu izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā vai pašām uzņemties izmantot saistošu arbitrāžas mehānismu pēc izvēles, vai konstruktīvi sadarboties intensīvas starpniecības ietvaros; atgādina savu aicinājumu Komisijai un Padomei ‐ saskaņā ar ES Līgumiem sākt izstrādāt arbitrāžas mehānismu, kas paredzēts divpusēju un daudzpusēju strīdu izšķiršanai;

28.  atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā pozitīvo programmu jautājumā par Turciju, augstā līmeņa pievienošanās dialogu ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un strukturēto dialogu par tiesiskumu ar Kosovu(4); lai gan atzinīgi vērtē mērķi radīt jaunu dinamiku reformu procesā, tomēr uzsver, ka šīs iniciatīvas nekādā ziņā nedrīkst aizstāt oficiālās sarunu procedūras un tām ir pilnībā jāatbilst sarunu programmai;

29.  uzsver, ka kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm jāveic uzlabojumi demokrātijas, cilvēktiesību un samierināšanas procesu jomās un ka šīm jomām jābūt paplašināšanās procesa pastāvīgām prioritātēm, kā arī tām jāatspoguļojas finanšu instrumentos; šajā sakarībā atgādina par finansiālās palīdzības nozīmīgumu, ņemot vērā nepieciešamību atjaunot kultūras mantojumu konflikta skartajās teritorijās un tā nozīmīgumu uzticības un integrācijas veicināšanā starp dažādām etniskajām un reliģiskajām kopienām;

30.  uzsver, ka ES paplašināšanās politika ir modernizācijas, demokratizācijas un stabilizācijas instruments un tās mērķis ir arī stiprināt ES iekšēji un arī kā globālu dalībnieci; aicina Komisiju veikt visaptverošus ietekmes vērtējumus vienmēr, kad tā izskata jaunus pieteikumus par ES dalību un arī kad tā ieteic sākt vai būtiski mainītu apstākļu gadījumā slēgt pievienošanās sarunas;

31.  atbalsta Komisijas apņemšanos uzlabot pievienošanās procesa kvalitāti, padarot to atkarīgāku no rezultātiem un standartu sasniegšanas un pārredzamāku; uzskata, ka tādējādi process kļūs taisnīgāks un objektīvāk izvērtējams, turpmāk palielinoties tā ticamībai; šajā sakarībā iesaka progresa ziņojumos sniegt skaidrākus novērtējumus; uzsver, ka standartos nevajadzētu noteikt papildu nosacījumus kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, bet vispārējie dalības kritēriji un ES pirmspievienošanās palīdzības mērķi tajos jāpārvērš konkrētos pasākumos un rezultātos virzībā uz pievienošanos, nodrošinot pilnīgu atbilstību sarunu programmai;

32.  uzsver, ka pievienošanās procesa sekmīgam rezultātam ārkārtīgi svarīga ir cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību; aicina Komisiju pieņemt jaunu pieeju attiecībā uz šo jautājumu, pievēršot to valstu iestāžu uzmanību atsevišķiem sistēmiskas korupcijas gadījumiem, kuras vēlas pievienoties; aicina Komisiju cieši sadarboties ar Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO) un pretkorupcijas struktūrām attiecīgajās valstīs; uzsver, ka šāda jauna pieeja būtiski uzlabotu Savienības tēlu to valstu pilsoņu acīs, kuras vēlas pievienoties, un, iespējams, veicinātu cīņu pret korupciju;

33.  mudina Komisiju plānot, ka kopējais finansējums katram saņēmējam reālajā izteiksmē nesamazināsies; norāda, ka šis aprēķins būtu jāveic, ņemot vērā šādus apsvērumus: a) kopējai paredzētajai IPA palīdzībai attiecībā pret katras valsts IKP relatīvi nevajadzētu samazināties arī tad, ja faktiski atsauces rādītājs (IKP) katrai saņēmējvalstij liecinās par kumulatīvu pieaugumu 2007.–2013. gada laikposmā; b) paredzams, ka, Horvātijai pievienojoties ES, samazināsies to valstu skaits, kurām ir pieeja nākamā instrumenta finansējumam, kas varētu mainīt līdzekļu kopuma relatīvo sadalījumu, un c) ar jaunajā instrumentā ierosinātajām izmaiņām nolūkā pārtraukt dalījumu starp valstīm, pamatojoties uz to kandidāta statusu, lielākam valstu skaitam būs pieejams tāds finansējums politikas jomās, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta sociāli ekonomiskajai attīstībai, kas iepriekš nebija pieejams valstīm bez kandidātvalsts statusa; saistībā ar minēto iesaka neliegt nevienam saņēmējam pietiekamu un taisnīgu pieeju finansējumam ierobežotu ES līdzekļu dēļ, jo īpaši ar iestāžu veidošanu saistītajā politikas jomā;

34.  atgādina par nepieciešamību saistīt ES paplašināšanos ar saskaņotu, efektīvāku un pārredzamāku komunikācijas politiku, ietverot visas ES iestādes, dalībvalstu valdības un parlamentus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai sāktu atvērtas un atklātas debates par paplašināšanās ietekmi, ietverot sabiedrisko domu gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs; uzsver, ka līdzīga komunikācijas politika būtu jāpiemēro arī kandidātvalstīs sadarbībā ar visām iesaistītajām personām;

35.  uzskata, ka, lai veicinātu ES pilsoņu atbalstu turpmākajām paplašināšanās kārtām un kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu pilsoņu apņemšanos turpināt reformas, ir ļoti svarīgi sniegt skaidru un visaptverošu informāciju par paplašināšanās politiskajiem, sociāli ekonomiskajiem un kultūras ieguvumiem; uzskata, ka ir īpaši būtiski skaidrot sabiedrībai to, kā paplašināšanās politikas īstenošana ir nesusi sev līdzi jaunas ieguldījumu un eksporta iespējas un kā tā var palīdzēt sasniegt ES mērķus attiecībā uz konfliktu novēršanas veicināšanu, konfliktu atrisināšanas miermīlīgā ceļā uzlabošanu, ekonomikas krīzes atrisināšanu, darbavietu radīšanu, darbaspēka brīvas plūsmas sekmēšanu, vides aizsardzību un drošības un drošuma palielināšanu, vienlaikus paātrinot reformas darba programmu, atvieglojot finanšu resursu pieejamību, attiecīgi uzlabojot dzīves apstākļus paplašināšanās valstīs visu Eiropas pilsoņu labā un samazinot sociālo un ekonomikas nelīdzsvarotību; uzsver vajadzību koncentrēties uz visiem sabiedrības sektoriem, cita starpā veicinot to, lai vidējās izglītības vai līdzvērtīgā līmenī tiktu iekļauts īpašs izglītības programmas elements saistībā ar Eiropas Savienības vēsturi, mērķiem un darbību, kā arī tās paplašināšanās procesu; uzsver arī nepieciešamību kā mērķgrupu izvēlēties galvenos sabiedriskās domas veidotājus, piemēram, žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un ekonomikas dalībniekus; uzskata, ka būtu jāveicina un jāatbalsta līdzīgi centieni kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs;

Izredzes un ES stratēģiskās intereses

36.  pauž stingru uzskatu, ka ES var panākt lielus stratēģiskus ieguvumus, pateicoties paplašināšanās politikai; uzsver, ka dalība ES nodrošina stabilitāti strauji mainīgajā starptautiskajā vidē un ka piederība Eiropas Savienībai joprojām piedāvā sociālās attīstības un labklājības perspektīvu; pauž viedokli, ka paplašināšanās ir ES ilgtermiņa stratēģisko interešu lokā, ko ne vienmēr var izteikt īstermiņa rezultātos; uzskata, ka ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā tās ievērojamo un pastāvīgo vērtību kā nevardarbīgas, tomēr būtiskas varas izpausmi Eiropas Savienībā;

37.  joprojām pauž pārliecību par paplašināšanās izredzēm un aicina dalībvalstis saglabāt paplašināšanās procesa tempu; uzsver savu pārliecību, ka ar Lisabonas līgumu ES var īstenot gan savu paplašināšanās darba programmu, gan saglabāt dziļākas integrācijas stimulu;

38.  atgādina, ka process nenoslēdzas ar vienkāršu acquis transponēšanu, un uzsver gan acquis, gan Kopenhāgenas kritēriju efektīvas īstenošanas un ievērošanas ilgtermiņā nozīmi; uzskata, ka, lai saglabātu pievienošanās nosacījumu ticamību, arī ES dalībvalstis būtu jāvērtē pēc tā, kā tajās ilgstoši tiek ievērotas ES pamatvērtības un kā tās pilda savas saistības attiecībā uz demokrātisku iestāžu darbību un tiesiskumu; aicina Komisiju izstrādāt konkrētu priekšlikumu par uzraudzības mehānismam, pamatojoties uz LES 7. pantu un LESD 258. pantu;

39.  atgādina, ka racionāla un tālredzīga paplašināšanās politika varētu būt vērtīgs stratēģiskais instruments ES un reģiona ekonomiskajai attīstībai un ar to būtu jācenšas izveidot budžeta sinerģiju un lielāku koordināciju starp dažādiem ES, dalībvalstu un starptautisku finanšu iestāžu pasākumiem un palīdzības veidiem, kā arī sinerģiju ar spēkā esošajiem instrumentiem, proti, IPA, novēršot jebkādu iespējamo pārklāšanos, dublēšanos un trūkumus finansēšanā, jo īpaši ierobežota budžeta apstākļos;

40.  norāda, ka pasaules finanšu krīze un grūtības eiro zonā ir apliecinājušas valstu ekonomiku savstarpējo atkarību Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām; tāpēc uzsver to, cik svarīgi ir turpmāk konsolidēt ekonomikas un finanšu stabilitāti un sekmēt izaugsmi arī kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs; uzsver vajadzību šajos smagajos apstākļos sniegt atbilstīgu un mērķtiecīgāku pirmspievienošanās finansiālo palīdzību kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm; norāda uz Komisijas priekšlikumu par jaunu IPA, tostarp finansiālā atbalsta palielinājumu finanšu plānā 2014.–2020. gadam; šajā sakarībā uzsver vajadzību vienkāršot un paātrināt procedūras, kā arī stiprināt administratīvo veiktspēju saņēmējās valstīs, lai nodrošinātu augstu līdzdalības līmeni ES programmās un palielinātu līdzekļu apgūšanas spēju; norāda, ka parastās likumdošanas procedūras gaitā tiks iesniegta vispusīga Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz IPA; uzsver valsts fiskālās stabilitātes nozīmi un nepieciešamību ES pievērst lielāku uzmanību ekonomiskajai pārvaldībai; iesaka pievienošanās procesā pienācīgi risināt jautājumu par stabilu publisko finanšu lomu;

41.  uzsver, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi ir balstīti uz vispārīgiem principiem, kas bijis spēcīgs saimnieciskās labklājības virzītājspēks; tādēļ iesaka pamatiniciatīvu sasniegumus iekļaut pirmspievienošanās dialogā un stimulēt ar papildu finansējumu; uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāvelta ekonomikas izaugsmes modelim ar mazu oglekļa dioksīda izmešu apjomu, kas būtu aktīvi jāievieš paplašināšanās procesa gaitā;

42.  prasa nodrošināt nepārtrauktu dialogu starp palīdzības sniedzējiem un attiecīgā gadījumā izmantot atbilstīgas palīdzības koordinācijas un pārvaldības struktūras; šajā sakarībā prasa rūpīgāk izpētīt iespējas izmantot novatoriskus finanšu instrumentus, kam nepieciešamas koordinācijas struktūras, piemēram, Rietumbalkānu investīciju sistēmu, kas papildina IPA administratīvās struktūras un kuras mērķis ir piesaistīt, apkopot un novirzīt atbalstu prioritārajām jomām; uzsver ar finansiālo un politisko ietekmi saistīto iespēju, ko sniedz projektu finansēšana, apvienojot ES, dalībvalstu, kā arī starptautisku finanšu iestāžu līdzekļus tā, lai nodrošinātu gan stingru atbilstību paraugpraksei finanšu pārvaldības jomā, gan galveno dalībnieku koordināciju;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu, kā arī Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Islandes, Kosovas, Melnkalnes, Serbijas un Turcijas valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 317 E, 23.12.2006., 480. lpp. (2) OV C 294 E, 3.12.2009., 60. lpp. (3) OV C 285 E, 21.10.2010., 47. lpp. (4) Šāds apzīmējums neskar nostāju par statusu, un tas atbilst ANO DP rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūcija par stāvokli Gazā (2012/2883(RSP))

P7_TA(2012)0454 RC-B7-0522/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 19. novembra sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna 2012. gada 18. un 19. novembra paziņojumus presei,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 14. maija, 2011. gada 23. maija un 18. jūlija, kā arī 2009. gada 8. decembra secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,

–  ņemot vērā ES augstās pārstāves Ketrīnas Eštones 2012. gada 12. novembra paziņojumu par neseno vardarbības saasināšanos starp Izraēlu un Gazu un 2012. gada 16. novembra paziņojumu par turpmāku vardarbības saasināšanos Izraēlā un Gazā,

–  ņemot vērā 2012. gada 21. novembrī noslēgto vienošanos par pamieru;

–  ņemot vērā 1949. gada Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

–  ņemot vērā ANO hartu,

–  ņemot vērā 1995. gada 18. septembrī noslēgto pagaidu vienošanos par Rietumkrastu un Gazas joslu,

–  ņemot vērā 1993. gada 13. septembra Oslo vienošanos (“Deklarācija par pagaidu pašpārvaldes kārtības principiem”),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā nesenās vardarbības eskalācijas dēļ ir zaudētas dzīvības un abu iesaistīto pušu civiliedzīvotājiem ir radītas nepieņemamas ciešanas;

B.  tā kā 2012. gada 21. novembrī Ēģiptes ārlietu ministrs Mohamed Kamel Amr un ASV valsts sekretāre Hillary Clinton preses konferencē Kairā paziņoja par pamiera noslēgšanu; tā kā, saskaņā ar šo pamieru, Izraēla apturēs visu sauszemes, jūras un gaisa karadarbību Gazas joslai, tostarp iebrukumus un mērķēšanu uz civiliedzīvotājiem, bet visas palestīniešu organizācijas pārtrauks no Gazas joslas pret Izraēlu vērstu karadarbību, tostarp raķešu uzbrukumus, kā arī uzbrukumus gar robežu;

C.  tā kā Parlaments vairākkārt ir paudis atbalstu divu valstu risinājumam, kura rezultātā Izraēlas Valsts mierā un drošībā pastāvētu līdzās neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas Valstij, un aicinājis radīt apstākļus tiešu miera sarunu atjaunošanai starp abām pusēm;

D.  tā kā joprojām turpinās Gazas joslas blokāde un humanitārā krīze, neraugoties uz to, ka starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt prasījusi atvērt robežšķērsošanas punktus humānās palīdzības, tirdzniecības preču un cilvēku plūsmai uz Gazas joslu un no tās, kā tas ir atkārtoti pausts arī Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos;

E.  tā kā Parlaments vairākkārt ir paudis stingru apņemšanos atbalstīt Izraēlas Valsts drošību; tā kā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos arī ir atkārtoti pausta ES un tās dalībvalstu fundamentālā apņemšanās atbalstīt Izraēlas drošību, asi nosodīta pret civiliedzīvotājiem apzināti vērsta vardarbība, tostarp raķešu uzbrukumi no Gazas joslas, un prasīts efektīvi novērst ieroču kontrabandu uz Gazu;

1.  pauž nopietnas bažas par stāvokli Gazā un Izraēlā un dziļu nožēlu par civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, bojāeju; atbalsta Kairā noslēgto pamieru un aicina to pilnībā ieviest; uzsver, ka ir nekavējoties jāpārtrauc visi uzbrukumi, jo tie rada neattaisnojamas ciešanas nevainīgiem civiliedzīvotājiem, un aicina steidzami apturēt un pārtraukt sadursmes; uzslavē Ēģiptes un citu starptautisko dalībnieku centienus panākt ilgtspējīgu karadarbības pārtraukumu un atzinīgi vērtē to, ka uz šo reģionu dodas ANO ģenerālsekretārs;

2.  asi nosoda raķešu uzbrukumus Izraēlai no Gazas joslas, kuri “Hamas” un citiem bruņotiem grupējumiem Gazā ir nekavējoties jāpārtrauc; uzsver, ka Izraēlai ir tiesības aizsargāt savus iedzīvotājus no šāda veida uzbrukumiem, un vienlaikus norāda, ka Izraēlai ir jārīkojas samērīgi un vienmēr jānodrošina civiliedzīvotāju aizsardzība; uzsver, ka visām iesaistītajām personām ir pilnībā jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un ka nevar būt attaisnojuma tīšai mērķēšanai uz nevainīgiem civiliedzīvotājiem;

3.  nosoda 2012. gada 21. novembra teroristisko uzbrukumu autobusam, kurā bija civiliedzīvotāji, Telavivā;

4.  atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, kura pamatā būtu 1967. gada robežas un nosacījums, ka Jeruzaleme ir abu šo valstu galvaspilsēta, Izraēlas Valstij mierā un drošībā pastāvot blakus neatkarīgai, demokrātiskai un dzīvotspējīgai Palestīnas Valstij;

5.  vēlreiz uzsver, ka miermīlīgi un nevardarbīgi līdzekļi ir vienīgais veids, kā panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem; atkārtoti aicina radīt nosacījumus tiešu abu pušu miera sarunu atjaunošanai;

6.  šajā sakarībā atbalsta Palestīnas lūgumu kļūt par novērotāju valsti, kas nav ANO dalībvalsts, un uzskata, ka tas ievērojami palīdzēs padarīt Palestīnas prasības skaidrākas, pārliecinošākas un efektīvākas; šajā sakarībā aicina ES dalībvalstis un starptautisko sabiedrību panākt vienošanos šajā jautājumā;

7.  atkārtoti mudina ES un dalībvalstis uzņemties aktīvāku politisko lomu centienos panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem; pauž atbalstu augstajai pārstāvei centienos izveidot ticamu perspektīvu miera procesa atsākšanai;

8.  atkārtoti aicina atcelt Gazas joslas blokādi, kuras priekšnoteikums ir efektīva kontroles mehānisma ieviešana, lai novērstu ieroču kontrabandu uz Gazu, tādējādi atzīstot Izraēlas likumīgās drošības vajadzības; prasa arī veikt pasākumus, lai varētu panākt Gazas atjaunošanu un ekonomikas atlabšanu;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Drošības padomes dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Tuvo Austrumu Kvarteta sūtnim, Knesetam un Izraēlas valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.

Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūcija par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku) (12562/2011 – 2012/2138(INI))

P7_TA(2012)0455 A7-0357/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārlietu un drošības politiku un jo īpaši ziņojuma daļu, kas attiecas uz Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) (12562/2011),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 23. jūlija ziņojumu Padomei,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. jūlija secinājumus par KDAP,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 1. decembra secinājumus par KDAP,

–  ņemot vērā Ģentes iniciatīvu attiecībā uz spējām, par kuru tika paziņots ES aizsardzības ministru neoficiālajā sanāksmē 2010. gada septembrī,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 24. un 36. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 43. punktu(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu,

–   ņemot vērā ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuru Padome apstiprināja 2003. gada 9. decembrī,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–  ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē”, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un ziņojumu par tās īstenošanu “Sniegt drošību mainīgā pasaulē”, ko Eiropadome apstiprināja 2008. gada 11. un 12. decembrī,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 23. novembra rezolūciju par civilmilitāro sadarbību un civilo un militāro spēju attīstīšanu(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 11. maija rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstību pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz aizsardzības nozari ES dalībvalstīs(5),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. oktobra secinājumus par situāciju Mali,

–  ņemot vērā Reglamenta 119. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0357/2012),

A.  tā kā pašreiz notiek būtiskas pārmaiņas ģeostratēģiskā kontekstā, kurā darbojas Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un KDAP, jo īpaši saistībā ar satricinājumiem Tuvajos un Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā (revolūcijas, konflikti un/vai režīma maiņa Lībijā, Tunisijā, Ēģiptē un Sīrijā), ar tādu jaunu dalībnieku parādīšanos starptautiskā līmenī, kuriem ir reģionāla un pat globāla mēroga mērķi, un ar Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības politikas prioritāšu pārorientāciju uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu;

B.  tā kā tajā pašā laikā draudi globālajai drošībai, kā arī ar to saistītās problēmas palielinās un tam par iemeslu ir neziņa, kura saistīta ar to valstisku un nevalstisku dalībnieku (piemēram, teroristu organizāciju) attieksmi, kas iesaistīti programmās, kuras bīstami veicina masu iznīcināšanas ieroču (tostarp kodolieroču) izplatīšanos, ar vietēja rakstura krīžu saasināšanos ES kaimiņvalstīs, kas rada būtiskas reģionālas sekas, piemēram, pašreizējā konfliktsituācija Sīrijā, ar pārejas procesa neparedzamību arābu valstīs un to drošības aspektiem (piemēram, Lībijā un Sināja pussalā), ar Pakistānas un Afganistānas attīstību pēc tam, kad no šīm valstīm tiks izvesti NATO spēki, un ar terorisma draudu palielināšanos tādos Āfrikas reģionos kā Sāhela, Āfrikas rags un Nigērija;

C.  tā kā klimata pārmaiņas ir plaši atzītas par būtisku dzinējspēku, kas palielina draudus pasaules drošībai, mieram un stabilitātei;

D.  tā kā Eiropas Savienībai ir jāreaģē uz šiem draudiem un problēmām, demonstrējot vienprātību un tādējādi nodrošinot konsekvenci, rīkojoties saskaņā ar dalībvalstu solidaritātes principu un izmantojot visus līdzekļus un instrumentus, kas ir tās rīcībā, lai nodrošinātu mieru un drošību tās iedzīvotājiem;

E.  tā kā KDAP, kas ir neatņemama KĀDP sastāvdaļa un kuras mērķi ir izklāstīti LES 21. pantā, piešķir Savienībai operatīvās spējas, kas ir balstītas gan uz civiliem, gan militāriem resursiem;

F.  tā kā KDAP ir jākonsolidē tās ieguldījums miera un stabilitātes veicināšanā pasaulē ar tādu misiju un operāciju palīdzību, kuras tiek veiktas, īstenojot visaptverošo pieeju, ko Eiropas Savienība piemēro attiecībā pret kādu valsti vai reģionu, kā arī atbilstoši ANO Statūtiem izmantojot daudzpusēju sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros un ar tām, jo īpaši ANO, un reģionālajās organizācijās;

G.  tā kā atbruņošanās un ieroču neizplatīšana ir nozīmīga KDAP daļa, kas ir jāuzsver ES politiskajā dialogā ar trešām valstīm un starptautiskām institūcijām un tā kā tas ir arī ES dalībvalstu pienākums, kuru tās uzņēmušās saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām; tā kā šīs saistības pilnībā atbilst KDAP mērķim veidot civilo un militāro kapacitāti;

H.  tā kā ar Lisabonas līgumu tika ieviesti būtiski jauninājumi, saskaņā ar kuriem ir nepieciešams pastiprināt KDAP, taču tā kā tie joprojām netiek pilnībā izmantoti;

I.  tā kā kopš 2003. gada ES saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku (KDAP) ir nosūtījusi 19 civilās misijas un uzsākusi 9 militāras operācijas un tā kā pašlaik tiek īstenotas 11 civilās un 3 militārās operācijas,

KDAP stratēģiskais pamats
Jauns stratēģiskais pamats

1.  uzsver, ka Eiropas Savienības mērķis ir kļūt par globāla mēroga politikas dalībnieci starptautiskajā arēnā, lai veicinātu mieru un drošību visā pasaulē, aizsargātu savas intereses pasaulē un garantētu savu pilsoņu drošību; uzskata, ka ES ir jābūt spējīgai pildīt savas saistības, saskaroties ar draudiem, krīzēm un starptautiskiem konfliktiem, jo īpaši kaimiņvalstīs; uzsver, ka ES ir jābūt konsekventai attiecībā uz tās politiku un ātrāk, kā arī efektīvāk jāuzņemas iepriekš minēto saistību pildīšana;

2.  šajā sakarā uzsver, ka ES ir jāaizstāv sava stratēģiskā autonomija, īstenojot stingru un efektīvu ārlietu, drošības un aizsardzības politiku, kas tai vajadzības gadījumā ļaus darboties patstāvīgi; uzsver, ka minētā stratēģiskā autonomija ir iluzora bez reālām civilajām un militārajām spējām; atgādina, ka šīs stratēģiskās autonomijas pamats tiek veidots, pienācīgi ņemot vērā esošās alianses, īpaši NATO, vienlaikus saglabājot ciešu transatlantisko saikni, kā uzsvērts LES 42. pantā, kā arī ievērojot un nostiprinot patiesu daudzpusējību, kas ir vadošais princips ES starptautiskajām krīzes pārvarēšanas operācijām;

3.  pauž bažas par stratēģiskas lejupslīdes iespējamību, kas apdraud ES, ne tikai tāpēc, ka tiek samazināti aizsardzības budžeti pasaules un Eiropas finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, bet arī tāpēc, ka savu nozīmi salīdzinoši un pakāpeniski zaudē ES krīžu pārvarēšanas instrumenti un spējas, jo īpaši militārie; norāda arī uz to, ka negatīva ietekme ir tam, ka dalībvalstīm trūkst apņēmības šajā jomā;

4.  uzskata, ka Savienībai ir nozīmīga loma, jo tā sniedz dalībvalstīm un to iedzīvotājiem drošību; uzskata, ka Savienībai ir jācenšas nostiprināt savu un kaimiņu reģionu drošību, lai neatdotu to citu rokās; uzstāj uz to, ka ES ir jābūt spējīgai sniegt jēgpilnu ieguldījumu miera uzturēšanas operācijās visā pasaulē;

5.  norāda, ka Eiropas drošības stratēģiju, kuras izstrāde sākta 2003. gadā un pabeigta 2008. gadā, neraugoties uz to, ka tajā iekļautā analīze un apgalvojumi joprojām ir pamatoti, sāk apsteigt notikumi un tā vairs nav pietiekama, lai izprastu pašreizējo stāvokli pasaulē;

6.  tādēļ atkārtoti aicina Eiropadomi uzdot Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un augstajai pārstāvei pasūtīt Balto grāmatu par drošību un aizsardzību ES, kurā būtu definētas ES stratēģiskās intereses uz mainīgo draudu fona un ņemtas vērā dalībvalstu drošības spējas, ES iestāžu spēja efektīvi īstenot drošības un aizsardzības politiku, kā arī partnerības, kurās ES ir iesaistījusies, īpaši partnerības ar kamiņvalstīm un NATO, un kurā būtu ņemti vērā mainīgie draudi un tendences attiecībās ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, kā arī ar jaunietekmes valstīm;

7.  uzsver, ka liela nozīme ir stratēģiskajam satvaram, kas būs ES ārējās darbības pamatā un kurā būs skaidri definētas drošības politikas prioritātes;

8.  norāda, ka šai Baltajai grāmatai ir jābalstās gan uz 2003. un 2008. gadā izveidoto Eiropas drošības stratēģiju koncepcijām, gan uz jaunām drošības koncepcijām, kas radušās pēdējos gados, piemēram, tādiem principiem kā pienākums aizsargāt, cilvēku drošība un efektīva daudzpusējība;

9.  uzsver to, cik nozīmīgi ir Eiropas Aizsardzības aģentūrā, kā arī sadarbojoties ar NATO, veikt ES dalībvalstu militārās jomas stipro un vājo pušu tehnisku pārbaudi; uzskata, ka Baltā grāmata būs pamats Eiropas turpmākajai stratēģiskajai pieejai un nodrošinās KDAP ietvaros attīstāmo un iegūstamo civilo un militāro spēju stratēģiskās plānošanas vadību vidējā termiņā un ilgtermiņā;

10.  atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 23. jūlija secinājumus par KDAP, kā arī Eiropadomes paziņojumu par aizsardzības jautājumiem 2013. gadā; mudina dalībvalstis un Eiropadomes priekšsēdētāju iesaistīt Eiropas Parlamentu Padomes sanāksmes gatavošanā;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un augstās pārstāves ziņojumu par KĀDP galvenajiem aspektiem un galvenajām izvēles iespējām, kas daļēji bija veltīts drošības un aizsardzības jautājumiem; tomēr uzstāj, ka ir nepieciešams paaugstināt nospraustos mērķus attiecībā uz KDAP izstrādi; aicina dalībvalstis ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un augstās pārstāves atbalstu pilnībā izmantot šā Lisabonas līgumā paredzētā līdzekļa potenciālu saistībā ar daudzajām esošajām krīzēm, tostarp Eiropas kaimiņvalstīs notiekošajām, un tur, kur ASV no jauna definētā ietekme kļūst aizvien pamanāmāka;

12.  atzinīgi vērtē Spānijas un Itālijas atbalstītās Veimāras iniciatīvas ieguldījumu KDAP programmas iedzīvināšanā, kā arī stimulu, ko tā devusi trijās galvenajās jomās ‐ institūciju, operāciju un spēju jomā; aicina atbalstīt šo valstu izteikto apņemšanos turpināt īstenot KDAP vērienīgā mērogā un uzskata to rīcību par modeli, kuram vajadzētu pievienoties un kuru vajadzētu īstenot arī visām pārējām dalībvalstīm;

KDAP visaptverošas pieejas centrā

13.  atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 23. jūlija secinājumus par KDAP un paziņojumu, ka tiks iesniegts kopējs paziņojums par visaptverošo Eiropas Komisijas un augstās pārstāves pieeju; atgādina, ka gan Komisijai, gan augstajai pārstāvei šajos centienos vajadzētu iesaistīt arī Parlamentu;

14.  uzsver, ka ES spēks salīdzinājumā ar citām organizācijām slēpjas tās unikālajā potenciālā mobilizēt visu veidu politiskos, ekonomiskos, attīstības un humānās palīdzības instrumentus, lai atbalstītu ES civilās un militārās krīzes pārvarēšanas pasākumus, misijas un operācijas, izmantojot vienu politisko struktūru (Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi), un ka šī visaptverošā pieeja nodrošina unikālu un plaši atzītu elastīgumu un efektivitāti;

15.  tomēr uzskata, ka visaptverošās pieejas īstenošanai ir jāgarantē, ka Savienība spēj reaģēt uz īpašajiem riskiem, izmantojot atbilstošus civilus un/vai militārus līdzekļus; uzstāj uz to, ka visaptverošajai pieejai ir jābalstās uz KDAP tādā pašā mērā, kā tā balstās uz citiem ārējās darbības instrumentiem;

16.  uzsver, ka šo operāciju dēļ KDAP arī turpmāk jābūt galvenajam ES krīžu pārvarēšanas līdzeklim, jo tikai šī politika spēj piešķirt ticamību un politisko atpazīstamību Savienības darbībām, vienlaikus nodrošinot politisku kontroli;

Lisabonas līguma īstenošana

17.  atgādina, ka ar Lisabonas līgumu ir izdarīti būtiski jauninājumi attiecībā uz KDAP, kuri joprojām vēl nav īstenoti; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece un augstā pārstāve nav ir ignorējusi iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas, kurās pausts aicinājums aktīvāk un konsekventāk veicināt šādu, ar Lisabonas līgumu ieviesto jauno instrumentu izmantošanu:

18.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi nodrošināt nepieciešamo stimulu Lisabonas līguma potenciāla tālākai pilnveidošanai, lai Eiropas Savienībai būtu visas iespējas rīkoties starptautiskajā līmenī, īstenojot savu visaptverošo pieeju gan ar miermīlīgas ietekmēšanas līdzekļiem, gan vajadzības gadījumā ar stingrākiem pasākumiem un vienmēr saskaņā ar ANO Statūtiem;

19.  aicina dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi un ar Padomi, lai savās valstu aizsardzības stratēģijās pieņemtu Lisabonas līguma noteikumus attiecībā uz KDAP;

20.  atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar “Pētersbergas misijām”, kas paredzētas LES 43. pantā, ir paplašināts to misiju loks, kuras varēs veikt saistībā ar KDAP; tomēr norāda, ka šis mērķis vēl neatspoguļojas lēmumos, kas pieņemti pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides;

Civilās un militārās operācijas

21.  uzsver, ka līdz šim KDAP ir sniegusi ieguldījumu krīžu pārvaldībā, miera uzturēšanā un starptautiskās drošības uzlabošanā; uzsver, ka tagad ir jābūt iespējai saistībā ar KDAP iesaistīties visu veidu krīžu noregulēšanā, tostarp ļoti asu konfliktu novēršanā kaimiņvalstīs, un ka tai ir jābūt pietiekami mērķtiecīgai, lai varētu reāli ietekmēt vietējo situāciju;

22.  norāda, ka pašlaik tiek īstenotas 14 operācijas ‐ 11 civilās un 3 militārās; atzinīgi vērtē 3 jaunu civilo operāciju uzsākšanu 2012. gada vasarā Āfrikas ragā (EUCAP Nestor), Nigērā (EUCAP Sahel Niger) un Dienvidsudānā (EUAVSEC South Sudan), kā arī civilās misijas plānošanu, lai atbalstītu robežkontroli Lībijā un apmācības misiju Mali; uzskata, ka šīs misijas ir pirmais signāls, kas liecina par KDAP programmas atdzīvināšanu; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sistēmu, ar kuras palīdzību tiek gūtas atziņas no iepriekšējām misijām un operācijām;

23.  tomēr pauž nožēlu, ka ES pilnībā neizmanto KDAP piedāvātos militāros instrumentus, lai gan KDAP varēja pamatoti izmantot, lai iesaistītos vairāku krīžu pārvarēšanā, tostarp Lībijā un Mali; uzsver to, ka drošības sektora reformas jomā ir jāizvērtē iespēja sniegt palīdzību Arābu pavasara valstīm, īpaši Ziemeļāfrikas valstīm un valstīm, kas atrodas Sāhelas reģionā; šajā sakarā aicina pilnveidot pašreizējo potenciālo militāro operāciju plānošanu un tajā pašā laikā aicina atkārtoti izvērtēt pašreizējās misijas;

24.  aicina dalībvalstis saskaņot vārdus ar darbiem un izmantot pašreizējos līdzekļus, protokolus un vienošanās, lai KDAP rīcībā nodotu to spējas, piemēram, kaujas vienības vai apvienotās taktiskās grupas;

Rietumbalkāni

25.  atgādina un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienības klātbūtne Rietumbalkānos ir nozīmīga gan politiskā, gan stratēģiskā, gan simboliskā ziņā, un tas minētajā reģionā ir veicinājis mieru un drošību; tomēr norāda, ka šajā reģionā joprojām pastāv vairākas problēmas, tādējādi pārbaudot Savienības uzticamību; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi un Padomi no jauna pārskatīt ES ieguldījumu drošības jomā Rietumbalkānos, īpašu uzmanību veltot tiesiskuma stiprināšanai, minoritāšu kopienu aizsardzībai un cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju;

26.  atzinīgi vērtē 2012. gada 30. jūnijā pabeigtās pirmās EUPM civilās misijas rezultātus Bosnijā un Hercegovinā, kura vienlaicīgi ar EUFOR Althea operāciju ļāva veicināt dialoga veidošanu starp šīs valsts galvenajām struktūrām, kā arī palīdzēja nostiprināt tiesiskumu;

27.  norāda, ka 2004. gadā sāktā EUFOR Althea operācija Bosnijā un Hercegovinā skaitliskā ziņā ir nepārtraukti samazināta; tādēļ atbalsta šīs misijas slēgšanu un jauna veida ES palīdzību Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku spēju nostiprināšanas un apmācību jomā;

28.  atbalsta lomu, kāda ir EULEX misijai Kosovā, kura tiek īstenota sarežģītā politiskā vidē, un atzinīgi vērtē tās mandāta pagarināšanu par vēl diviem gadiem līdz 2014. gada 14. jūnijam;

29.  uzsver tās pozitīvo nozīmi, palīdzot Kosovai cīnītie pret organizēto noziedzību visos līmeņos un izveidot tiesiskumu un tādas tiesu, policijas un muitas struktūras, kas ir brīvas no politiskās ietekmes atbilstoši starptautiskiem un Eiropas labas prakses piemēriem un standartiem; atzīmē misijas pārkonfigurēšanu un samazināšanu, uzskatot to par nepārprotamu līdzšinējā progresa pazīmi;

30.  tomēr uzsver, ka joprojām jāiegulda liels darbs, lai EULEX pilnībā izpildītu tai uzticētos uzdevumus un iemantotu pilnīgu iedzīvotāju uzticību, jo īpaši Kosovas serbu kopienā; aicina šīs misijas pārstāvjus stiprināt to darbības Kosovas ziemeļos, rūpīgāk iesaistīties augsta līmeņa korupcijas gadījumu izmeklēšanā un attiecīgo personu saukšanā pie atbildības;

31.  aicina EULEX Īpašās izmeklēšanas darba grupu turpināt rūpīgi un neatlaidīgi izmeklēt lietas, kas iekļautas Eiropas Padomes ziņojumā par iespējamu orgānu tirdzniecību; aicina EULEX ar pilnīgu to valstu atbalstu, kuras sniedz ieguldījumu šajā misijā; īstenot aculiecinieku aizsardzības programmu, tostarp aculiecinieku pārvietošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izmantotas stingras tiesiskās procedūras faktu noskaidrošanai;

32.  konstatē, ka, lai garantētu drošību Kosovā, joprojām ir nepieciešama KFOR klātbūtne un ka sadarbība starp NATO militāro misiju un ES civilo misiju joprojām raisa daudzus jautājumus par efektivitāti un nākotni; tāpēc aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi regulāri sniegt ziņojumus par to, kā norit EULEX misija, kuras mandāta pagarināšanu līdz 2014. gada 14. jūnijam ir vērtējama atzinīgi, kā arī par sasniegtajiem rezultātiem un sasaisti ar NATO militārajiem pasākumiem;

Āfrikas rags

33.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības jauno stratēģiju attiecībā uz Āfrikas ragu, ar kuru paredzēts īstenot visaptverošu pieeju pirātisma apkarošanai un tā cēloņu novēršanai, kā arī atzinīgi vērtē Savienības vadošo lomu drošības jautājumos šajā reģionā, kā rezultātā tiek nostiprināta ES atpazīstamību un uzticamību krīžu pārvarēšanas jomā; atzinīgi vērtē ES Operāciju centra aktivēšanu 2012. gada maijā ar mērķi atbalstīt KDAP misiju darbību Āfrikas ragā;

34.  norāda, ka minētajā reģionā pašlaik tiek īstenotas trīs operācijas (EUNAVFOR Atalanta, EUTM Somalia un EUCAP Nestor), un uzsver nepieciešamību saskaņot Eiropas darbības ar starptautiskās sabiedrības, galvenokārt Āfrikas Savienības, veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka Somālija ir funkcionējoša un demokrātiska valsts; uzskata, ka ES Operāciju centrs veicina efektīvāku koordināciju saistībā ar stratēģiju, kas attiecas uz Āfrikas ragu;

35.  tā kā Somālijas politiskajā un drošības situācijā ir notikušas izmaiņas, iesaka, lai dalībvalstis un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un augstā pārstāve sadarbībā ar Somālijas likumīgajām iestādēm, Āfrikas Savienību (ĀS) un Starpvaldību attīstības iestādi (IGAD), kā arī Amerikas Savienotajām valstīm izskatītu iespēju sākt drošības sektora reformu;

36.  atzinīgi vērtē EUCAP Nestor misijas sākšanu ar mērķi nostiprināt Džibutijas, Kenijas un Seišelu jūras spēkus un atbalstīt tiesiskumu Somālijā (sākotnēji Puntlendā un Somālilendā), veidojot atbildīgus piekrastes policijas spēkus un tiesu sistēmu, kurā tiek pilnībā ievēroti tiesiskuma, pārredzamības un cilvēktiesību principi, aicina Tanzāniju akceptēt šo misiju;

37.  prasa, lai EUCAP Nestor misija tiktu saskaņota ar citām iniciatīvām, kuras ir saistītas ar kuģošanas drošību, piemēram, MARSIC un MASE, kas tiek finansētas attiecīgi no Stabilitātes instrumenta un Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem; ierosina paplašināt EUCAP Nestor misiju, iekļaujot tajā citas valstīs, tiklīdz tās būs izpildījušas nepieciešamos nosacījumus;

38.  atzinīgi vērtē EUNAVFOR Atalanta operācijas būtisko ieguldījumu cīņā pret pirātismu Adenas līcī un Indijas okeāna rietumu daļā, kā arī tās ieguldījumu humānās palīdzības un jūras drošības jomā, lai aizsargātu Pasaules pārtikas programmas kuģus, kā arī citus neaizsargātus kuģus, un apstiprina tās mandāta pagarinājumu līdz 2014. gada decembrim; apstiprina arī šīs misijas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā piekrastes zonu un Somālijas teritoriālos ūdeņus un iekšējos ūdeņus; aicina dalībvalstis piešķirt šai operācijai atbilstošus jūras un gaisa spēku resursus un mudina tirdzniecības kuģus ievērot labu navigācijas praksi, lai mazinātu uzbrukuma draudus; atzinīgi vērtē ieguldījumu, ko Atalanta operācijā sniedza Nīderlande, nodrošinot kuģa aizsardzības grupu, kuras mērķis bija rūpēties par humānās palīdzības konvoju drošību, un aicina arī citas dalībvalstis sniegt šāda veida atbalstu;

39.  apstiprina, ka pirātisms ir pielīdzināms organizētai noziedzībai un ka tirdzniecības brīvības un svarīgu jūras ceļu aizsardzības dēļ ir būtiski novērst ekonomisko ieinteresētību pirātismā un novērst pirātisma pamatcēloņus, ilgtermiņā iesaistoties labas pārvaldības sekmēšanā un pašpietiekamu, likumīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanā iedzīvotājiem; aicina Komisiju un Padomi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs darbības radīto finanšu plūsmu izsekojamību un atvieglotu informācijas apmaiņu starp EUNAVFOR Atalanta un Eiropolu;

40.  uzsver EUTM Somalia misijas pozitīvo veikumu, kas tika panākta ciešā sadarbībā ar Ugandu, Āfrikas Savienību un ASV, apmācot vairāk nekā 3000 somāliešu jaunkareivju, no kuriem aptuveni 2500 jau ir iekļauti Somālijas drošības spēkos, un vienlaikus sekmējot tiesiskumu; lēš, ka šī misija ir jo īpaši uzlabojusi stāvokli Mogadišā un tās apkaimē, nostiprinot Somālijas un AMISOM drošības spēkus; mudina misijas darbību koncentrēt uz atbildīgu, pārredzamu vadības un kontroles struktūru izveidi, tādas finanšu sistēmas izveidi, kas nodrošinātu regulāru algu izmaksu, kā arī apmācīto kareivju minimāla dezertēšanas gadījumu skaita nodrošināšanu;

41.  atbalsta EUTM Somalia misijas mandāta pagarināšanu līdz 2012. gada decembrim un to, ka tā ir vērsta uz Somālijas valsts drošības spēku vadības, kontroles, specializētajām un pašmācības spējām, plānojot apmācību funkcijas nodot vietējiem darbiniekiem; norāda, ka ES būs jāturpina minētā apmācība arī pēc 2012. gada, un tāpēc aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu izvērtēt iespēju, tiklīdz drošības situācija Somālijā to atļaus, pilnībā vai daļēji pārcelt šo apmācību uz valsts iestāžu kontrolētajām Somālijas daļām, ņemot vērā drošības situācijas uzlabošanos; iesaka ļaut EUTM Somalia ciešāk iesaistītīties to darbinieku darbā pieņemšanas un vēlāk reintegrācijas procesā, kas saņem šo militāro apmācību;

42.  uzsver, ka EUTM darbības modelis, kas prasa salīdzinoši zemus finanšu, materiālos un cilvēkresursu ieguldījumus, ir spējis nodrošināt nozīmīgu ES lomu Austrumāfrikā reģionā, tāpēc to varētu izmantot arī citos reģionos, jo īpaši Sāhelā;

Sāhela

43.  pauž lielas bažas par to, ka Sāhelā veidojas nestabilitātes zona, kurā tiek veiktas krimināla rakstura darbības, īpaši, narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecība, apvienojumā ar radikālu teroristu grupu bruņotiem uzbrukumiem, kas apdraud šā reģiona valstu teritoriālo integritāti un kā rezultātā var izveidoties pastāvīgas visatļautības zona daļā Mali teritorijas, kas var izplatīties uz kaimiņvalstīm, būtiski palielinot apdraudējumu, kuram attiecīgajā teritorijā pakļautas Eiropas intereses un pilsoņi, jo ir jau bijuši slepkavību un nolaupīšanas gadījumi; tādēļ uzsver vajadzību atbalstīt stabilu valdību Mali, lai novērstu valsts sadalīšanos un šo problēmu izplatīšanos kaimiņvalstši, ko šāda notikumu gaita varētu atstāt noziedzības un konfliktu izplatīšanās ziņā;

44.  uzsver drošības apdraudējumu, ko šī situācija var radīt visai Eiropas teritorijai; šajā saistībā aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi un Padomi nekavējoties pilnībā īstenot ES Sāhelas stratēģiju, kas tika pieņemta 2011. gada martā, un veikt atbilstošus pasākumus drošības jomā, vajadzības gadījumā izmantojot KDAP misiju resursus, lai palīdzētu minētā reģiona valstīm nostiprināt spējas pārrobežu organizētās noziedzības un teroristu grupu apkarošanā;

45.  atzinīgi vērtē EUCAP Sahel Niger misijas sākšanu ar konkrētu mērķi sniegt palīdzību Nigērai saistībā ar drošības problēmām; norāda, ka minētā misija pilnībā iekļaujas visaptverošajā Sāhelas stratēģijā, tomēr pauž pamatotu nožēlu par to, ka šī misija darbojas tikai vienā valstī, lai gan arī citām reģiona valstīm, jo īpaši Mali, ir būtiski steidzami nostiprināt to spējas un novērst apdraudējumu teritoriālajai integritātei;

46.  atzinīgi vērtē 2012. gada 12. oktobrī vienprātīgi pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2071 par Mali; norāda, ka tajā pausts tiešs aicinājums reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, tostarp ES, nodrošināt “koordinētu palīdzību, specializētas zināšanas, apmācību un spēju veidošanas atbalstu Mali Bruņotajiem un aizsardzības spēkiem (…), lai atjaunotu Mali valsts varu”; aicina arī ANO Drošības padomi pieņemt turpmāku rezolūciju, ar ko atļauj izvietot Āfrikā jaunu misiju, kura jāuzsāk ar starptautiskās sabiedrības atbalstu, izmantojot tādu pašu atbalsta modeli, kādu nodrošināja AMISOM Somālijā;

47.  atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 15. oktobra secinājumus par situāciju Mali, kuros ir iekļauts aicinājums nekavējoties nodrošināt, lai tiktu turpināta iespējamas KDAP militāras operācijas plānošana, jo īpaši izstrādājot krīzes pārvarēšanas koncepciju saistībā ar Mali aizsardzības spēku reorganizāciju un apmācību;

48.  atzinīgi vērtē Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) valstu un valdību vadītāju sanāksmē 2012. gada 11. novembrī pieņemto lēmumu nodrošināt stabilizācijas spēkus vismaz 3200 vienību sastāvā, kuriem būtu viena gada intervences mandāts;

49.  aicina turpināt operācijas plānošanu Mali bruņoto spēku pārstrukturēšanas atbalstam kopā ar ECOWAS, lai uzlabotu šīs valsts drošības spēku efektivitāti un ļautu tai atgūt kontroli pār savu teritoriju;

Lībija

50.  atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu agrāk veiktos humānās palīdzības un civilās aizsardzības pasākumus Lībijā un tās kaimiņvalstīs, palīdzot ANO organizācijām; tomēr uzskata, ka krīze Lībijā būtu bijusi ES iespēja apliecināt savu vispusīgo rīcībspēju, tostarp vajadzības gadījumā ar militāriem līdzekļiem (pilnā ievērojot ANO Drošības padomes rezolūcijas), tādas lielas krīzes apstākļos, kura norisinās tās tuvākajās kaimiņvalstīs un tieši ietekmē apkārtējo stabilitāti; pauž nožēlu, ka dalībvalstīm trūkst kopīgas politiskās gribas un ideoloģisku iemeslu dēļ tās nevēlas, lai Savienība izmanto savas spējas, ļaujot tai īstenot tikai atbalsta funkcijas; ņem vērā dažu ANO Drošības padomes dalībvalstu nevēlēšanos atļaut ES sākt tās militāro operāciju humānās palīdzības atbalstam Lībijā;

51.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi ņemt vērā Lībijas krīzes laikā gūto pieredzi ne tikai ES iekšējo lēmumu pieņemšanas procesā, bet arī attiecībā uz NATO militāro iejaukšanos; tas jo īpaši jāņem vērā attiecībā uz tādiem aspektiem kā spēju izvērtēšana, taču galvenokārt attiecībā uz politisko saskaņotību un solidaritāti starp dalībvalstīm, kā arī ES sadarbību ar, pirmkārt, tās KDAP, otrkārt, NATO;

52.  uzskata, ka ES ir svarīga loma institucionālajā pārejas procesā Lībijā, jo īpaši revolucionāro brigāžu dalībnieku demobilizācijas un integrācijas jomā, bruņoto spēku un policijas spēku pārveidošanā, kā arī sniedzot palīdzību sauszemes un jūras robežu kontrolē; pauž nožēlu, ka tiek novilcināta ES līdzdalības formulēšana drošības jomā un ka grūtības, kas saistītas ar šīs līdzdalības sagatavošanas un īstenošanas pasākumiem, sniedz brīvas iespējas īstenot divpusējas iniciatīvas, kuras nav paredzamas ne atpazīstamības, ne saskaņotības ziņā; atbalsta civilās misijas plānošanas darbu paātrināšanu robežkontroles atbalsta jomā;

Dienvidsudāna

53.  norāda, ka ir sākta EUAVSEC South Sudan misija, kuras mērķis ir uzlabot drošības situāciju Džubas lidostā; tomēr pauž izbrīnu par to, ka tika nolemts izmantot KDAP misiju, lai panāktu drošību šajā lidostā, lai gan to pašu varēja panākt Komisija, izmantojot savu Stabilitātes instrumentu;