Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 1949. gada 12. augusta Ceturto Ženēvas Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā un tās I un II papildprotokolu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra rezolūciju Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas statūtu izmaiņas, kas pieņemtas Starptautiskās Krimināltiesas pārskatīšanas konferencē Kampalā 2010. gada 11. jūnijā, kuras cita starpā ietver “agresijas nozieguma” definīciju;

–  ņemot vērā 2003. gada 12. decembra Eiropas Drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē”,

–  ņemot vērā 2005. gada 22. novembra “Eiropas Konsensu attīstības jomā”,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 7. marta Vienoto rīcību 2005/190/KĀDP par Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā, EUJUST LEX, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP), kā arī turpmākās vienotās rīcības, ar ko groza un pagarina šīs misijas pilnvaras,

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 7. jūnija paziņojumu “Ieteikumi atjaunotām Eiropas Savienības un Irākas attiecībām” (COM(2006)0283),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par sieviešu stāvokli bruņotu konfliktu laikā un viņu lomu valsts atjaunošanā un demokratizācijas procesā pēckonflikta situācijā(2),

–  ņemot vērā Starptautisko līgumu ar Irāku, kas noslēgts 2007. gada 3. maijā Šarmelšeihā, Ēģiptē,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 13. marta ieteikumu Padomei par Eiropas Savienības lomu Irākā(3) un Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par Irāku, jo īpaši nāvessoda piespriešanu (sevišķi Tariq Aziz lietā) un uzbrukumiem kristiešu kopienām(4),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 22. novembra secinājumus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2010. gada 15. decembra rezolūcijas Nr. 1956 (2010), Nr. 1957 (2010) un Nr. 1958 (2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par kristiešu situāciju un reliģiskās pārliecības brīvību(5),

–  ņemot vērā Komisijas Irākai veltīto (2011–2013) kopīgi sagatavoto stratēģisko dokumentu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā kopš 2005. gada Irākas Republikā ir notikušas trīs daudzpartiju vēlēšanas, rīkojot referendumu, pieņemta konstitūcija, radīti federatīvas valsts pamati un pieliktas pūles, mēģinot izveidot demokrātiskas iestādes un panākt atjaunošanu un normalizāciju;

B.  tā kā Eiropu un Irāku jau tūkstošiem gadu saista savstarpēja kultūras mijiedarbība un kopīga vēsture;

C.  tā kā 2010. gada 21. decembrī visi politiskie spēki Irākā panāca vienošanos par nacionālās vienotības valdības izveidi saskaņā ar Irākas tautas gribu, kas pausta 2010. gada 7. martā rīkotajās vēlēšanās; tā kā Irākas valdība vēl nav īstenojusi šo vienošanos; tā kā rīcības trūkums grauj Irākas stabilitāti un veicina tās sadrumstalotību;

D.  tā kā Irākā ilgus gadus ir dzīvojušas dažādas reliģiskās grupas, tostarp musulmaņi (sunnīti un šiīti), kristieši, ebreji, mandieši un jazīdi, kā arī nozīmīga, sektām nepiederoša laicīgā vidusšķira;

E.  tā kā 2003. gadā Irākā dzīvoja 800 000 valstspiederīgo kristiešu (haldieši, sīrieši un citas kristiešu mazākumtautības) un tā kā tie veido senu iedzimto iedzīvotāju grupu, kura pašlaik pakļauta nopietniem vajāšanas un piespiedu izsūtīšanas draudiem; tā kā simtiem tūkstošu kristiešu meklē patvērumu no vardarbības, kura joprojām ir vērsta pret viņiem, pametot valsti vai piespiedu kārtā pārceļoties tajā uz citu vietu;

F.  tā kā 2013. gadā paredzēts rīkot pašvaldību vēlēšanas un 2014. gadā ‐ parlamenta vēlēšanas;

G.  tā kā pretēji vispārējai tendencei pasaulē atcelt nāvessodu Irākā pieaug tā izpildes gadījumu skaits; tā kā nopietnas bažas par to, ka tiesas prāvas, kurās tiek piespriests nāvessods, neatbilst starptautiskām taisnīgas tiesas normām, pauž arī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navy Pillay, cita starpā minot tiesas procesa nepietiekamo pārredzamību un gadījumus, kad “atzīšanās” ir panākta ar tiesājamo spīdzināšanu vai izmantojot citus nežēlīgas izturēšanās veidus; tā kā nāvessods ir nežēlīgs un necilvēcīgs soda veids un tā kā par neapšaubāmu prioritāti vajadzētu noteikt politisko dialogu ar Irākas varas iestādēm par nāvessoda atcelšanu;

H.  tā kā, iestājoties krīzei Sīrijā, no jauna strauji palielinājusies bēgļu un atgriezties gribētāju plūsma uz Irāku un šie cilvēki Irākā nonāk ārkārtīgi neskaidros un nedrošos sadzīves un ekonomiskos apstākļos;

I.   tā kā ir svarīgi nodrošināt ES delegācijai Bagdādē vajadzīgos līdzekļus un resursus, lai tā varētu pilnībā veikt savu darbu un spētu ievērojami atbalstīt demokratizācijas procesu, sekmēt tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu un palīdzēt Irākas varas iestādēm un tautai atjaunošanas, stabilizēšanas un normalizēšanas gaitā, un tā kā atsevišķs birojs Erbīlā varētu ievērojami uzlabot ES delegācijas Bagdādē darba efektivitāti;

J.  tā kā Irāka ir spējusi gandrīz pilnībā atjaunot savu naftas ieguves jaudu; tā kā Irākas valsts tomēr izjūt milzīgas grūtības, mēģinot nodrošināt tādus pamatpakalpojumus kā regulāra elektrības padeve vasarā, tīra ūdens piegāde un pienācīga veselības aprūpe; tā kā saistībā ar Irākas naftas krājumu izmantošanu būtiska nozīme būs tehniskai palīdzībai, tiesiskumam un starptautisko standartu pilnīgai piemērošanai līgumslēgšanas un iepirkumu jomā, lai sekmētu sociālo integrāciju un labklājību;

K.  tā kā bezdarba līmenis jauniešu vidū ir gandrīz 30 %, kas atvieglo noziedzīgām bandām un bruņotiem grupējumiem viņu vervēšanu; tā kā cīņai pret korupciju joprojām jābūt vienam no galvenajiem Irākas varas iestāžu mērķiem, tā kā ES ir jāpieliek visas pūles, radot iedarbīgus stimulus, lai Eiropas uzņēmumi atbalstītu pretkorupcijas pasākumus Irākā; tā kā Irākas varas iestādēm vajadzētu izmantot valsts ieņēmumus no naftas ieguves kā mehānismu un iespēju panākt ilgtspējīgu sociālo un saimniecisko atjaunošanu, kas nestu labumu visai Irākas sabiedrībai, un vajadzētu sekmēt demokrātisko reformu procesu;

L.  tā kā pēc ASV militāro spēku atsaukšanas no Irākas 2011. gada beigās Irākas drošības spēkiem ir jāuzņemas izšķiroša loma valsts stabilitātes un ilgtermiņa ilgtspējības nodrošināšanā;

M.  tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) sniegto informāciju līdz šim valstī ir pārvietoti 1 500 000 irākiešu, no kuriem 500 000 ir palikuši bez pajumtes, un 230 000 irākiešu ir meklējuši patvērumu kaimiņvalstīs, galvenokārt Sīrijā un Jordānijā;

N.  tā kā Irākas Kurdistāna ir salīdzinoši mierīga un stabila Irākas daļa, kurā paplašinās starptautiskā sadarbība attīstības jomā un palielinās privātie ieguldījumi;

O.  tā kā, neraugoties uz to, ka stāvoklis drošības ziņā ir ievērojami uzlabojies, spridzināšana un apšaudes joprojām notiek bieži un katru dienu ir vērojama vardarbība, kas vairākumu irākiešu atstāj neziņā par savu nākotni un visas Irākas tautas ekonomikas un sociālās integrācijas veicināšanu padara neiespējamu;

P.  tā kā Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas sava daļa atbildības par jaunas, demokrātiskas Irākas izveidi, lai veicinātu stabilitāti šajā reģionā, un tā kā ES politikā attiecībā uz Irāku būtu plašāk jāatspoguļo Savienības stratēģiskā partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu un Tuvo Austrumu valstīm;

Q.  tā kā galvenie uzdevumi saistībā ar valsts atjaunošanu un stāvokļa normalizēšanu ir veicami institucionālajā un sociālajā jomā, proti, iestāžu un pārvaldes sistēmas veiktspējas palielināšana, tiesiskuma nostiprināšana, tiesībaizsardzība un cilvēktiesību ievērošana;

R.  tā kā ES būtu jāpielāgo savu resursu izmantošana, ņemot vērā konkrētus iekšējos, reģionālos un humanitāros uzdevumus, kas jārisina Irākai, un tā kā efektivitāte, pārredzamība un uzskatāmība ir priekšnosacījumi aktīvākai ES lomai Irākā;

S.  tā kā kopš 2003. gada ES un tās dalībvalstis Irākai piešķīrušas palīdzību, kuras kopējā summa pārsniedz 1 miljardu eiro, galvenokārt ar Starptautiskā Irākas atjaunošanas fonda (IRFFI) palīdzību, un tā kā Savienība kopš 2005. gada ir tieši iesaistījusies tiesiskuma stāvokļa uzlabošanā šajā valstī ar EDAP EUJUST LEX misiju; tā kā EUJUST LEX misijas pilnvaru termiņš ir pagarināts līdz 2013. gada 31. decembrim;

T.  tā kā partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšana nodrošinās ES jaunas līgumattiecības, lai veidotu ilgtermiņa politiskās un ekonomiskās attiecības ar Irāku un radītu stingru pamatu cilvēktiesību popularizēšanai un ievērošanai šajā valstī;

U.  tā kā Irāka ir potenciāli svarīga partnervalsts energoresursu diversifikācijas jomā, tādējādi palīdzot uzlabot Eiropas energoapgādes drošību,

1.  atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigtas sarunas par ES un Irākas Republikas partnerības un sadarbības nolīgumu, ar kuru pirmo reizi tiks nodibinātas abu pušu līgumattiecības; atzinīgi vērtē partnerības un sadarbības nolīgumā paredzēto Sadarbības padomes, Sadarbības komitejas un Parlamentārās sadarbības komitejas izveidi un pauž cerību, ka šādas struktūras radīs jaunus stimulus Savienības visaugstākā līmeņa politiskajai klātbūtnei Irākā, piedaloties regulārās politiskās sarunās un veidojot ekonomiskās attiecības ar Irākas varas iestāžu visaugstākā ranga pārstāvjiem;

2.  uzskata, ka ar partnerības un sadarbības nolīgumā paredzētajiem politiskajiem un tirdzniecības nosacījumiem ir likti pamati regulāra politiskā dialoga stiprināšanai par divpusējiem, reģionāliem un pasaules mēroga jautājumiem, vienlaikus tiecoties uzlabot tirdzniecības režīmu starp Irāku un ES un atbalstot Irākas īstenoto attīstības un reformu procesu, lai veicinātu šīs valsts integrāciju pasaules ekonomikā;

3.  atbalsta pašlaik notiekošo Irākas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai un uzsver, ka partnerības un sadarbības nolīguma īstenošana būtu nozīmīgs ieguldījums šajā procesā;

4.   uzsver, ka partnerības un sadarbības nolīguma “būtisku elementu” klauzulā, kas vērsta pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ietverts aicinājums pusēm aktīvi cīnīties par kodolatbruņošanos un pilnībā atbalstīt gaidāmo ANO konferenci par kodolbrīviem Tuvajiem Austrumiem;

5.  atzinīgi vērtē partnerattiecību un sadarbības nolīgumā iekļauto klauzulu par ES un Irākas sadarbību attiecībā uz Irākas pievienošanos Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtiem; uzsver, ka ir svarīgi sniegt maksimālu ES atbalstu, lai Irāka varētu iespējami drīz ratificēt Romas statūtus un pievienoties tiem, kā arī lai tā prioritārā kārtā panāktu starptautisko cilvēktiesību normu un instrumentu piemērošanu; aicina ES dalībvalstis un Irāku ratificēt ICC statūtu izmaiņas, kas pieņemtas 2010. gada 11. jūnijā; augstu vērtē partnerības un sadarbības nolīgumā iekļauto sadarbības klauzulu saistībā ar cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu un efektīvu aizsardzību Irākā, vienlaikus brīdinot, ka Irākas vilcināšanās aizsargāt cilvēktiesības, atbalstīt un veicināt to ievērošanu var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz sadarbības un ekonomikas attīstības programmām; uzsver, ka ir svarīgi ievērot stingrus nosacījumus, pamatojoties uz principu “jo lielākas reformas, jo lielāks atbalsts”, un vēl vairāk uzmanības pievērst tam, cik svarīgi panākt būtisku progresu cilvēktiesību jomā Irākā; atzinīgi vērtē Irākas valdības apņemšanos sekmēt efektīvu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un veicināt tās aktīvu līdzdalību;

6.  uzsver, ka ES un Irākas varas iestāžu politiskajam dialogam ir jābūt galvenokārt vērstam uz jautājumiem, kas skar cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu gan attiecībā uz sabiedrību, gan atsevišķiem tās locekļiem, īpašu uzmanību pievēršot jauniem paziņojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem un reliģisko un etnisko minoritāšu tiesību aizstāvībai, kā arī aizvien vairāk atbalstīt demokrātisko institūciju, tiesiskuma, labas pārvaldības, pārredzamas lēmumu pieņemšanas pilnveidošanu, vajadzīgās norises un nacionālo izlīgumu; mudina Irākas valdību pielikt pūles, lai panāktu tik sadrumstalotas sabiedrības nacionālo izlīgumu;

7.   uzsver nepieciešamību par absolūtu prioritāti noteikt politisko dialogu ar Irākas varas iestādēm par nāvessoda atcelšanu un panākt atbalstu Eiropas Savienības pamatprincipiem; aicina Irākas valdību vispirms atcelt nāvessodu un pēc tam pasludināt un nekavējoties sākt ievērot moratoriju nāvessoda izpildei;

8.  atzinīgi vērtē to, ka partnerības un sadarbības nolīgumā ir paredzēts izveidot Parlamentārās sadarbības komiteju, kurā sanāks kopā un apmainīsies ar viedokļiem Irākas parlamenta un Eiropas Parlamenta pārstāvji, kuru informēs par Sadarbības padomes ieteikumiem un kura sniegs ieteikumus minētajai padomei; atbalsta šo svarīgo parlamentāro dimensiju un uzskata, ka šāda komiteja nodrošinās vērtīgu iespēju veidot demokrātisku dialogu un atbalstīt demokrātiju Irākā;

9.  atkārtoti pauž savu apņemšanos veidot parlamentāru demokrātiju un atgādina par 2008. gada budžetā paredzēto iniciatīvu sniegt atbalstu demokrātijas veidošanā sadarbībā ar trešo valstu parlamentiem; atkārtoti pauž gatavību aktīvi atbalstīt Irākas Pārstāvju padomi, ierosinot iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot ievēlēto Irākas pārstāvju spējas pildīt savu konstitucionālo uzdevumu un veicināt pieredzes nodošanu efektīvas pārvaldes un personāla apmācības jomā;

10.  uzsver, ka ir svarīgi radīt priekšnosacījumus ciešam tehniskajam dialogam un sadarbībai ar Irāku, kā arī nodrošināt nepārtrauktu atbalstu tās administrācijai, lai varētu ieviest un pilnībā piemērot atbilstīgus starptautiskos standartus līgumslēgšanas un iepirkumu jomā un uzlabot iespējas veikt investīcijas;

11.  aicina Irāku iespējami drīz ratificēt Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu;

12.  pauž gandarījumu par ES delegācijas attiecībām ar Irāku darba uzsākšanu Bagdādē un par ES delegācijas vadītāja iecelšanu; tomēr atgādina, ka ES delegācija ir jānodrošina ar pienācīgām telpām, vajadzīgiem cilvēkresursiem un materiālo bāzi, kas būtu samērīgi ar ES apliecināto apņēmību uzņemties nozīmīgu lomu laikā, kad Irāka īsteno pāreju uz demokrātiju, un lai nodrošinātu delegācijai pilnvērtīgus darba apstākļus; uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt delegācijas vadītājam tādus apstākļus, kas viņam ļautu pilnīgi droši doties uz jebkuru valsts reģionu, lai pārraudzītu Eiropas Savienības finansēto programmu pareizu īstenošanu, situāciju cilvēktiesību jomā un reformu procesu;

13.  uzsver, ka Irākas nākotnei ir svarīgi īstenot Irākas vadītāju panākto politisko vienošanos par nacionālās vienotības valdības izveidi, kurā būtu pienācīgi pārstāvēta Irākas sabiedrības politiskā, reliģiskā un etniskā daudzveidība un kura paustu Irākas tautas gribu, kas apliecināta 2010. gada 7. martā rīkotajās vispārējās vēlēšanās; prasa nekavējoties un pilnībā īstenot šo vienošanos un aicina Irākas politiskos spēkus vienotu interešu vārdā arī turpmāk apņēmīgi veidot spēcīgas un ilgtspējīgas demokrātiskas iestādes un gan vietējā, gan starptautiskā līmenī radīt vajadzīgos nosacījumus brīvām un godīgām velēšanām, kam ir ļoti svarīga nozīme demokrātisko pārmaiņu laikā; norāda, ka minētās vienošanās īstenošana, iespējams, ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums, lai sāktu efektīvu nacionālā izlīguma procesu; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi izveidot pastāvīgu aizsardzības ministra un iekšlietu ministra amatu, lai novērstu varas koncentrāciju un veicinātu demokrātisku dialogu, pārraudzību, politisko atbildību un publiskumu, pieņemot lēmumus drošības politikas jomā;

14.  pauž bažas par pieaugošo saspīlējumu starp sektām un par dziļu neuzticību, kas pastāv starp Irākas valdību un opozīciju un var izraisīt jaunus vardarbīgus konfliktus, ja tā netiks pārvarēta; pauž lielu satraukumu par Sīrijā notiekošā konflikta iespējamo negatīvo ietekmi uz Irāku, kas var saasināt saspīlējumu starp sektām Irākā, un aicina visas iesaistītās puses Irākā rīkoties atbildīgi un savaldīgi, lai nepieļautu šādu scenāriju;

15.  aicina Irākas valdību nodrošināt pārredzamu un atbildīgu valsts resursu izmantošanu visas Irākas tautas labā;

16.  aicina Komisiju sagatavot projektu saistošai klauzulai par uzņēmumu sociālo atbildību (CSR), lai to varētu izskatīt vienā no nākamajām Sadarbības padomes sanāksmēm, pamatojoties uz starptautiski noteiktiem CSR principiem, tostarp tiem, kas ietverti 2010. gadā atjauninātajās ESAO pamatnostādnēs un standartos, kurus noteikusi ANO, SDO un ES; ierosina ar šīs klauzulas palīdzību saskaņot pašreizējos standartus un koncepcijas, lai nodrošinātu salīdzināmību un taisnīgumu, un tajā norādīt minēto principu īstenošanas pasākumus ES līmenī, piemēram, pienākumu uzraudzīt uzņēmumu, meitasuzņēmumu un piegādes ķēžu darbību un ievērot pienācīgu rūpību;

17.  tomēr aizvien pauž dziļas bažas par to, ka turpinās vardarbības akti, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, mazāk aizsargātām grupām un visām reliģiskajām kopienām, tostarp kristiešu minoritātēm, un tas iedzīvotājos izraisa dziļas bailes un nedrošību par savu un savas valsts nākotni; norāda, ka šajā jomā ir panākts zināms progress, un aicina Irākas varas iestādes arī turpmāk pielikt pūles, lai uzlabotu drošību un sabiedrisko kārtību un visā valstī apkarotu terorismu un reliģisko fanātiķu izraisīto vardarbību; pauž uzskatu, ka īpašu vērību vajadzētu veltīt arī jaunam tiesiskajam regulējumam, kurā būtu skaidri noteikti drošības spēku pienākumi un kompetence un veicināta atbilstoša drošības spēku uzraudzība, kā tas paredzēts konstitūcijā; uzskata, ka Pārstāvju palātai ir jāuzņemas pienācīga loma, gatavojot jaunus tiesību aktu projektus un īstenojot demokrātisku kontroli; aicina Irākas varas iestādes pielikt pūles, lai aizstāvētu kristiešu minoritātes un visas mazāk aizsargātās mazākumtautības, nodrošinātu visiem Irākas iedzīvotājiem tiesības brīvi un netraucēti piekopt savu ticību vai paust savu identitāti, veiktu stingrākus pasākumus cīņā pret vardarbību etnisko un reliģisko grupu starpā, aizsargātu reliģiskām sektām nepiederošus iedzīvotājus un darītu visu iespējamo, lai sauktu pie atbildības vainīgos, ievērojot tiesiskumu un starptautiskās normas; uzskata, ka partnerības un sadarbības nolīgumā ir paredzēta iespēja aizvien vairāk atbalstīt izlīgumu veicinošas programmas un dažādu reliģiju dialogu ar mērķi atjaunot Irākas sabiedrībā saliedētības un partnerības garu;

18.  vērš uzmanību uz to, ka steidzami jāatrisina humanitārās problēmas, ar kurām saskaras Irākas tauta; uzsver, ka ir jākoordinē Irākas varas iestāžu un valstī strādājošo starptautisko palīdzības organizāciju darbība ar mērķi palīdzēt mazāk aizsargātām grupām, tostarp bēgļiem un pārvietotām personām, nodrošinot minēto grupu aizsardzību un radot to drošībai un cieņai atbilstošus apstākļus;

19.  ar bažām konstatē, ka saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja sniegto informāciju kopš kara sākuma patvērumu Irākas Kurdistānā ir meklējuši 34 000 Sīrijas bēgļu, un aicina palīdzēt Irākas varas iestādēm tikt galā ar Irākā ieceļojušo bēgļu plūsmu, proti, lai panāktus, ka bēgļi šajā teritorijā tiek ielaisti humānu apsvērumu dēļ un tiek izmitināti bēgļu nometnēs; mudina ES arī apņemties palīdzēt Irākas valdībai, lai šajās bēgļu nometnēs nodrošinātu cilvēciskus dzīves apstākļus;

20.   aicina Irākas varas iestādes, apzinoties savas saistības, garantēt drošību un nodrošināt cilvēciskus dzīves apstākļus Ashraf un Hurriya nometnes iemītniekiem; prasa dalībvalstīm respektēt ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīguma 105. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 4. punktā noteikto un darīt visu iespējamo, lai atvieglotu Hurriya nometnes iemītnieku izmitināšanu vai repatriēšanu, atsevišķi izskatot katru gadījumu un ievērojot cilvēku brīvo gribu, tādējādi galīgi atrisinot jautājumu saistībā ar viņu klātbūtni Irākas teritorijā;

21.  prasa izdarīt grozījumus konstitūcijā, kriminālkodeksā un kriminālprocesa kodeksā, lai pilnībā nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un sieviešu tiesību ievērošanu; vēlreiz apliecina sieviešu būtisko lomu sabiedrības struktūras atjaunošanā un uzsver, ka ir jānodrošina to pilntiesīga politiskā līdzdalība, cita starpā valsts stratēģiju izstrādē, lai ņemtu vērā sieviešu intereses;

22.  mudina NVO veicināt demokrātijas un cilvēktiesību nostiprināšanu Irākā, sniedzot mērķtiecīgu palīdzību sievietēm, kuras ir vardarbības, piespiedu laulību, goda aizskāruma dēļ izdarītu noziegumu, cilvēku tirdzniecības vai dzimumorgānu kropļošanas upuri;

23.  mudina Irākas parlamentu un valdību pieņemt tiesību aktus, kas vērsti pret bērnu darbu, bērnu prostitūciju un bērnu tirdzniecību, un nodrošināt ANO Konvencijas par bērna tiesībām ievērošanu;

24.  prasa īpašu vērību pievērst sieviešu līdzdalībai pēckrīzes atjaunošanas procesā, kā arī viņu līdzdalībai visaugstākajās politiskās un saimnieciskās dzīves jomās, jo īpaši sievietēm no mazākumtautību kopienām, kuras bieži vien saskaras ar divkāršu diskrimināciju dzimuma un etniskās vai reliģiskās piederības dēļ; mudina Irākas varas iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, kas pilnvērtīgi ņem dalību politiskajā procesā, un atbalstītu neatkarīgus, plurālistiskus un profesionālus plašsaziņas līdzekļus;

25.  pauž dziļas bažas sakarā ar daudzajiem sieviešu pašnāvības vai slepkavības gadījumiem, kuru mērķis ir “atjaunot ģimenes godu” saistībā ar piespiedu laulību un citiem izplatītiem pret sievietēm vērstas vardarbības veidiem, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana un vardarbība ģimenē; uzsver, ka ir svarīgi izveidot pienācīgu un efektīvu normatīvo aktu kopumu sieviešu un meiteņu sociālo, kultūras un fiziskas neaizskaramības tiesību aizsardzībai un veicināt viņu pilnvērtīgo sociāli ekonomisko integrāciju sabiedrībā, kā arī izskaust sieviešu diskrimināciju saskaņā ar tiesību aktiem, Irākas konstitūciju un starptautiskajā cilvēktiesību līgumā paredzētajām Irākas saistībām;

26.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas kopīgo stratēģijas dokumentu (2011–2013), kas ES attīstības sadarbības jomā iezīmē pāreju uz daudzgadu plānošanu, kura ir saskaņota ar Irākas varas iestādēm un tiek koordinēta ar citiem starptautiskiem dalībniekiem (Pasaules banku, ANO), kas aktīvi darbojas Irākā; norāda, ka šī jaunā pieeja atbilst galvenajām pamatnostādnēm, kas ietvertas Eiropas Parlamenta 2008. gada 13. marta ieteikumā Padomei;

27.  atzinīgi vērtē EUJUST LEX misijas panākumus un pirmo reizi Irākā sadarbībā ar Komisijas projektu īstenotos izmēģinājuma projektus; mudina ES pēc šīs misijas beigām iegūto pieredzi izmantot kā informācijas avotu EDAP un Savienības instrumentos, lai varētu arī turpmāk sniegt palīdzību uz vietas un nostiprināt Irākas policiju un penitenciāro sistēmu;

28.  atkārtoti aicina apliecināt Irākai sniegtā Savienības atbalsta pārredzamību un efektivitāti, sniedzot vispusīgu, regulāru un pārredzamu informāciju par Savienības atbalsta faktisko finansējumu un izmantošanu, jo īpaši par tām apropriācijām, kas tiek virzītas caur IRFFI, kura galvenais līdzekļu devējs ir ES;

29.  norāda, ka ES sociālās un tautas attīstības jomā plānoto sadarbības pasākumu mērķis ir nabadzības apkarošana, veselības, izglītības un nodarbinātības pamatvajadzību apmierināšana, kā arī pamatbrīvību veicināšana visiem, tostarp mazaizsargātām grupām, proti, bēgļiem, pārvietotām personām un visām reliģiskajām minoritātēm; prasa, lai, īstenojot visus šos pasākumus, tiktu stiprināta veiktspēja un institūcijas, ievērojot iekļaušanas, pārredzamības un labas pārvaldības principus;

30.  uzsver Irākas sarežģīto ģeopolitisko stāvokli, jo tā robežojas ar Sīriju, Irānu, Turciju, Saūda Arābiju un Jordāniju; sagaida, ka Irākai šajā reģionā būs stabilizējoša ietekme, jo īpaši ņemot vērā Sīrijā notiekošo pilsoņu karu; sagaida, ka Irāka atbalstīs pāreju uz demokrātisku un iekļaujošu pārvaldību Sīrijā;

31.  pauž gandarījumu par nesen izveidoto Irākas Augsto komisiju cilvēktiesību jautājumos kā neatkarīgu iestādi, kas var piešķirt nozīmīgumu konstitūcijā garantētajām tiesībām un kurai ir svarīga loma šo tiesību aizsardzībā; uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai šī iestāde arī turpmāk nebūtu pakļauta politiskai ietekmei un tās darbībai būtu nodrošināts pienācīgs, drošs un neatkarīgs finansiāls atbalsts; uzsver, cik svarīga ir regulāra, pārredzama un nepārtraukta valsts varas iestāžu sadarbība ar Komisijas izmeklēšanas dienestiem; aicina dalībvalstis atbalstīt tās izveidi, sniedzot tehnisko palīdzību, iesaistoties pastāvīgā dialogā un pieredzes apmaiņā cilvēktiesību aizsardzības jomā;

32.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, kā arī Irākas Republikas valdībai un Pārstāvju palātai.

(1) OV L 204, 31.7.2012., 20. lpp. (2) OV C 298 E, 8.12.2006., 287. lpp. (3) OV C 66 E, 20.3.2009., 75. lpp. (4) OV C 99 E, 3.4.2012., 115. lpp. (5) OV C 136 E, 11.5.2012., 53. lpp.