Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Madagaskaru, Maurīciju, Seišelām un Zimbabvi, no vienas puses, un Eiropas Kopienu, no otras puses, ko provizoriski piemēroja kopš 2012. gada 14. maija,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un jo īpaši tās XXIV pantu,

–  ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par pagaidu nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 1. jūnijā notikušās Dienvidāfrikas attīstības kopienas ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmes paziņojumu,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. jūlija secinājumus par Zimbabvi un Padomes Īstenošanas Lēmumu 2012/124/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Kotonū nolīguma tirdzniecības sadarbības nodaļa, saskaņā ar kuru ES paplašināja vienpusējas tirdzniecības preferences attiecībā uz ĀKK valstīm, bija spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim un kopš tā brīža situācija vairs neatbilda Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem;

B.  tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju, attīstot tirdzniecību, nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi un izskaužot nabadzību, vienlaikus sekmējot ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

C.  tā kā Madagaskara, Maurīcija, Seišelas un Zimbabve ir parakstījušas Kotonū nolīgumu; tā kā cilvēktiesību ievērošana ir ES un ĀKK valstu attīstības sadarbības nolīgumu būtisks elements;

D.  tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (PEPN) var uzskatīt par pirmo soli procesā, kura mērķis ir pilnīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšana, tajos iekļaujot ne tikai noteikumus par preču tirdzniecību, bet arī nodaļas par izcelsmes noteikumiem un jauno nozaru aizsardzību;

E.  tā kā noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību politiskajos amatos un cilvēktiesībām saskaņā ar Kotonū nolīguma 8., 11.b, 96. un 97. pantu ir jāuzskata par daļu no šī PEPN, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Seišelām, Madagaskaru, Maurīciju un Zimbabvi, no otras puses;

F.  tā kā ‐ lai gan pašreiz Zimbabvē vērojama situācijas uzlabošanās cilvēktiesību un demokrātijas jomā, tomēr turpmāko sadarbību starp Savienību un Zimbabvi joprojām kavē daudzās problēmas, jo īpaši saistībā ar vispārējā politiskā nolīguma (VPN) pilnīgu ieviešanu un visu veidu uzmākšanās un cilvēktiesību pārkāpumu izbeigšanu;

G.  tā kā Zimbabves ekonomikas atveseļošanās joprojām ir nestabila un atsevišķas valsts politikas nostādnes apdraud nākotnes ekonomiskās attiecības starp Savienību un Zimbabvi;

H.  tā kā Zimbabve klaji ignorē starptautiskos nolīgumus un savas valsts likumus, turpinot atļaut nelikumīgi pārdot ziloņkaulu,

1.  norāda, ka ES ir jāveicina ES un jaunattīstības valstu taisnīga tirdzniecība, kuras pamatā jābūt pilnīgai SDO darba standartu un darba apstākļu ievērošanai un garantēšanai un kuru veicot ir jānodrošina pēc iespējas augstāku sociālu un vides standartu piemērošana; uzskata, ka šādā tirdzniecībā ietilpst taisnīgas cenas maksāšana par jaunattīstības valstu resursiem un lauksaimniecības produktiem;

2.  uzsver PEPN pagaidu stāšanos spēkā, kas ir svarīgs pasākums, lai, pamatojoties uz stabilu tiesisko regulējumu, veicinātu partnerību starp ES un četrām minētajām Āfrikas valstīm; uzsver, cik svarīgi ir turpināt sarunas, lai vienotos par pilnīgu nolīgumu, kura mērķis ir sekmēt paplašinātu, atklātu un godīgu tirdzniecību, investīcijas un reģionālo integrāciju;

3.  uzskata Cilvēktiesību komisijas akta stāšanos spēkā Zimbabvē par atbalstāmu valdības soli, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju valstī, un par vēl vienu soli, lai īstenotu miermīlīgu un ticamu vēlēšanu plānu, par ko iepriekš vienojās;

4.  aicina Komisiju uzlabot sarunas ar pārējām septiņām reģiona valstīm un pieņemt attīstībai labvēlīgu pieeju, kas būtu gan saskaņā ar stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm šajā reģionā un tās valstīs, gan ar PTO noteikumiem;

5.  tomēr pauž bažas par cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumu turpināšanos Zimbabvē, kas mazina to saistību izpildi, ko Zimbabves nacionālās vienotības partijas veidotā valdība uzņēmusies pēdējos gados, un jo īpaši par nesenajiem cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības locekļu vajāšanas gadījumiem Zimbabvē; aicina Zimbabves valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviens netiek vajāts vai iebiedēts par to, ka izteicies par cilvēktiesību jautājumiem;

6.  pauž nožēlu par to, ka PEPN nav iekļauta spēcīga cilvēktiesību klauzula, un atkārtoti aicina ES noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut saistošas cilvēktiesību klauzulas; pauž nožēlu par to, ka nav iekļauta ne nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, ne prasība ievērot starptautiskos darba un vides standartus;

7.  uzsver, ka pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvība ir būtiski demokrātijas elementi, kurus Zimbabve apņēmās pilnībā ievērot, parakstot VPN; vērš uzmanību uz pašreizējo piekrišanas procedūru, uzsverot ka PEPN ratifikācija Eiropas Savienībā ir vēl viena iespēja atkārtoti uzsvērt, ka ir pilnībā jāīsteno minētās saistības un pienākumi;

8.  uzsver ka ES sadarbība attīstības jomā ir pārtraukta un pašreizējos apstākļos to nevajadzētu mainīt (saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu), taču ES turpina īstenot saistības, sniedzot atbalstu vietējiem iedzīvotājiem;

9.  atbalsta ES pašlaik īstenotos mērķtiecīgos pasākumus, ar kuriem nodrošina atbildes reakciju uz politisko un cilvēktiesību situāciju Zimbabvē, ar ikgadējiem lēmumiem ļaujot ES regulāri pārraudzīt Zimbabves valdības pārskatu svarīgākos rādītājus; turklāt uzsver, ka PEPN neietekmēs šos pasākumus;

10.  aicina Zimbabves valdību veikt nepieciešamos pasākumus, tostarp atjaunot tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, un jo īpaši ‐ mierīgu un ticamu konstitucionālo referendumu un gatavošanos vēlēšanām atbilstoši atzītiem starptautiskajiem standartiem, lai varētu pārtraukt mērķtiecīgi ieviestos pasākumus;

11.  atkārtoti pauž apņemšanos izmantot visus pieejamos instrumentus, ja cilvēktiesību situācija ievērojami pasliktinātos, tostarp, cita starpā, apsverot iespēju izmantot noteikumus, kas izklāstīti nolīguma 65. pantā (tā sauktā “neizpildes” klauzula);

12.  aicina ES delegāciju Harārē turpināt piedāvāt atbalstu Zimbabves nacionālās vienotības partijas veidotajai valdībai, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju un rīkotu mierīgas un ticamas vēlēšanas saskaņā ar standartiem, kuru īstenošanu ES sagaida no jebkura tās tirdzniecības partnera;

13.  aicina Zimbabves valdību pastiprināt to personu meklēšanu un saukšanu pie atbildības, kas iesaistītas nelikumīgā ziloņkaula eksportā un tirdzniecībā, turklāt turpināt darbu pie pārredzamības uzlabošanas Zimbabves ieguves rūpniecībā, lai nodrošinātu, ka bagātība, kas iegūta no valsts dabas resursu legālas izmantošanas, tiek pareizi uzskaitīta un dod labumu visiem Zimbabves iedzīvotājiem;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Zimbabves valdībai un parlamentam un Dienvidāfrikas Attīstības kopienas valstu valdībām.

(1) OV C 117 E, 6.5.2010., 129. lpp. (2) OV L 54, 28.2.2012., 20. lpp.