Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2011. gada 27.oktobra rezolūciju par Bahreinu(1) un 2012. gada 15. marta rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Bahreinā(2),

–  ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi(3),

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2011. gada 12. aprīļa paziņojumu par divu Bahreinas pilsoniskās sabiedrības aktīvistu nāvi un 2011. gada 28. aprīļa paziņojumu, kurā pausts nosodījums par četriem Bahreinas iedzīvotājiem piespriesto nāvessodu saistībā ar piedalīšanos miermīlīgos protestos demokrātijas aizstāvībai,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas delegācijas vizīti Bahreinā 2012. gada 19. un 20. decembrī un šīs delegācijas sniegto paziņojumu presei,

–  ņemot vērā Bahreinas Kasācijas tiesas 2013. gada 7. janvāra lēmumu paturēt spēkā 13 aktīvistiem piespriestos sodus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par Bahreinu, jo īpaši viņas 2011. gada 24. novembra paziņojumu saistībā ar Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BNIK) ziņojuma publicēšanu, 2012. gada 5. septembra paziņojumu par Bahreinas Apelācijas tiesas lēmumu Abdulah al-Khawaja un vēl 19 personu lietā un 2012. gada 23. novembra paziņojumu saistībā ar BNIK ziņojuma publicēšanas pirmo gadadienu; viņas preses sekretāra 2012. gada 13. februāra paziņojumu par Bahreinā notikušo nemieru pirmo gadadienu, 2012. gada 10. aprīļa paziņojumu par Abdulhadi al-Khawaja stāvokli Bahreinā, 2012. gada 16. augusta paziņojumu par Nabeel Rajab notiesāšanu Bahreinā, 2012. gada 24. oktobra un 2012. gada 7. novembra paziņojumu par neseno vardarbību Bahreinā un PV/AP 2011. gada 12. oktobrī Eiropas Parlamentā sniegtos paziņojumus par stāvokli Ēģiptē, Sīrijā, Jemenā un Bahreinā,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. februāra, 21. marta, 12. aprīļa un 24. maija secinājumu par Bahreinu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 23. jūnija un 30. septembra paziņojumu par cietumsodiem, kas piespriesti Bahreinas aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un opozīcijas vadītājiem ‐ kopumā 21 cilvēkam, un ģenerālsekretāra preses sekretāra 2012. gada 12. aprīļa paziņojumu par bumbas sprādzienu Bahreinā un 2011. gada 30. septembra , 2012. gada 15. februāra, 24. aprīļa, 5. septembra un 1. novembra, kā arī 2013. gada 8. janvāra paziņojumu par Bahreinu,

–  ņemot vērā BNIK ziņojumu, kas tika izplatīts 2011. gada novembrī, un tās 2012. gada 21. novembra ziņojumu par paveiktā darba pārbaudes rezultātiem,

–  ņemot vērā Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes Ministru padomes paziņojumu par teroristu sarīkotajiem sprādzieniem Manāmā 2012. gada 5. novembrī;

–  ņemot vērā Bahreinas kriminālprocesa tiesību 61., 84., 87., 134., 135. un 146. pantu,

–  ņemot vērā Bahreinas prokurora 2011. gada 23. oktobra paziņojumu par iepriekš militārajās tiesās notiesāto ārstu atkārtotu tiesāšanu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Arābu Cilvēktiesību hartu, kuriem Bahreina ir pievienojusies,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 2004. gadā pieņemtās un 2008. gadā atjauninātās ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā 1949. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību stāvoklis Bahreinā, kas saasinājās 2011. gadā, kad tika uzsākta demokrātijas aizstāvju apspiešana, joprojām ir kritisks; tā kā ar savām pēdējā laika darbībām Bahreinas valdība turpina nopietni pārkāpt un ierobežot atsevišķu Bahreinas sabiedrības daļu tiesības un brīvības, jo īpaši personiskās tiesības uz miermīlīgu protestu, vārda brīvību un digitālo brīvību; tā kā Bahreinas varas iestādes turpina vardarbīgi vērsties pret miermīlīgiem protestētājiem, kuri pieprasa politiskas pārmaiņas;

B.  tā kā drošības spēki un policija turpina pielietot pārmērīgu vardarbību, kā rezultātā cilvēki tiek ievainoti vai iet bojā; tā kā arvien biežāk tiek ziņots par Bahreinas varas iestāžu vardarbību, tostarp ‐ bez tiesas sprieduma veiktu apcietināšanu un iebrukumiem mājās, negodīgām tiesas prāvām, uzbrukumiem plašsaziņas līdzekļiem, iedzīvotāju iebiedēšanu un pazemošanu pārbaudes punktos un masveida diskrimināciju darba vietās un universitātē;

C.  tā kā 2012. gada 16. oktobrī varas iestādes apcietināja Bahreinas Jaunatnes savienības cilvēktiesību aizstāvībai priekšsēdētāju Mohammed al-Maskati, apsūdzot viņu par piedalīšanos “prettiesiskā sapulcē”, kas notikusi iepriekšējā nedēļā Manāmā; tā kā al-Maskati nākamajā dienā tika atbrīvots pret drošības naudu, un līdz pat šim laikam nav noteikts tiesas sēdes datums;

D.  tā kā 2012. gada 18. oktobrī tika aizturēti četri vīrieši, pamatojoties uz apsūdzību par Bahreinas karaļa apmelošanu sociālajos tīklos, un tā kā šā aresta laikā drošības spēki konfiscēja viņu datorus un elektroniskās ierīces; tā kā visi šie apcietinātie noliedza jebkādu savu vainu;

E.  tā kā 2012. gada 30. oktobrī iekšlietu ministrs Sheikh bin Abdullah al Khalifa izdeva pavēli aizliegt visa veida sabiedriskus mītiņus un demonstrācijas (lai gan viņš šo pavēli oficiāli jau ir atcēlis), paziņojot, ka varas iestādes vairs ilgāk necietīs protestus pret valdību;

F.  tā kā 2012. gada 5. novembrī galvaspilsētā Manāmā tika uzspridzināti vairāki pašgatavoti spridzekļi, nogalinot divus strādniekus un ievainojot vēl vienu;

  G. tā kā 2012. gada 7. novembrī valdība bez pienācīga tiesas procesa atņēma pilsonību 31 aktīvistam, kas piedalījās miermīlīgos protestos, tādējādi pārkāpjot Bahreinas pilsoņu starptautiskajos tiesību aktos paredzētās tiesības;

H.  tā kā 2012. gada 18. decembrī Bahreinas Cilvēktiesību centra (BCTC) priekšsēdētāja vietnieks Sayed Yousif al-Muhafdha, kurš nepaguris iestājās par daudzu aktīvistu, jo īpaši par BCTC priekšsēdētāja Nabeel Rajab un iepriekšējā Bahreinas Skolotāju apvienības priekšsēdētāja vietnieka Jalila al –Salman atbrīvošanu, tika apcietināts un pret viņu tika izvirzīta apsūdzība par sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu nepatiesu ziņu izplatīšanai; tā kā viņa lietas izskatīšana tika atlikta līdz 2013. gada 17. janvārim un tā kā viņš joprojām atrodas apcietinājumā un, ja tiks notiesāts, viņam draud līdz diviem gadiem ilgs cietumsods; tā kā Bahreinas varas iestādes, sistemātiski vēršoties pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī iebiedējot un apcietinot viņus, jau vairākkārt viņu ir apcietinājušas;

I.  tā kā 2013. gada 7. janvārī Bahreinas Kasācijas tiesa apstiprināja cietumsodus, kas tika piespriesti 13 ievērojamiem aktīvistiem saistībā ar apsūdzībām par plāniem gāzt monarhiju; tā kā astoņiem no šiem aktīvistiem, tostarp Abdulhadi al-Khawaja un Ibrahim Sharif, tika piespriests mūža ieslodzījums; tā kā šis spriedums ir galīgs un vienīgā iespēja aizstāvamajiem ir lūgt, lai karalis viņus apžēlo; tā kā šīs nolēmums, šķiet, apliecina Bahreinas tiesu sistēmas nespēju aizsargāt pamattiesības;

J.  tā kā visas militārajās tiesās izskatītās lietas tiek pārskatītas vispārējās piekritības tiesās un tā kā vispārējās piekritības tiesas parasti nedod atļauju lietas pārskatīšanai, bet gan pārskata vainas pierādīšanu, pamatojoties uz nacionālās drošības tiesu savāktajiem dokumentiem;

K.  tā kā, neraugoties uz solījumiem īstenot BNIK ieteikumus un ievērot cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, Bahreinas varas iestādes nav izmeklējušas vardarbības gadījumus un saukušas vainīgos pie atbildības; tā kā BICI rekomendāciju īstenošana joprojām noris gausi;

L.  tā kā 2012. gada septembrī ANO Cilvēktiesību padome sagatavoja vispārējo regulāro pārskatu par Bahreinu;

M.  tā kā 2012. gada 7. decembrī Bahreinas kroņprincis Salman bin Hamad bin Issa al-Khalifah aicināja valstī sākt dialogu ar opozīciju, lai rastu izeju no šajā nemieru pārņemtajā Persijas līča valstī radītā strupceļa; tā kā, lai rastu vispusīgu risinājumu, visām iesaistītajām pusēm ir jāiesaistās dialogā, kurā paredzēts panākt vienprātību,

1.  nosoda Bahreinas iestāžu un drošības spēku veiktos cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši vardarbības pielietošanu, asaru gāzes pārmērīgu izmantošanu, šaušanu ar skrotīm no neliela attāluma, visu protesta formu aizliegumu un to miermīlīgo protestētāju apcietināšanu un aizturēšanu, kuri nolēmuši izmantot savas tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanos, turklāt neraugoties uz ļoti apsveicamiem konkrētiem ieteikumiem, ko sniegusi BNIK, un Bahreinas iestāžu pausto apņemšanos īstenot BNIK ieteiktās reformas;

2.  uzskata, ka saukšana pie atbildības par agrāk pieļautajiem pārkāpumiem ir svarīgs elements ceļā uz tiesiskumu un patiesu izlīgumu, kas ir nepieciešams sociālās stabilitātes nodrošināšanai; tāpēc pauž stingri atbalstu BNIK ieteikumiem, kuriem atbalstu paudis arī karalis Hamads un viņa vadītā valdība;

3.  pauž nožēlu, ka arī 2012. gada 21. novembrī publicētais ziņojums par BNIK ieteikumu izpildi nav rosinājis būtiskas pārmaiņas Bahreinas iestāžu īstenotajā politikā, un jo īpaši trūkst progresa attiecībā uz politiska risinājuma meklējumiem un solīto valsts demokratizāciju; mudina Bahreinas varas iestādes nodrošināt ieteikumu ātru īstenošanu, noteikt šīs īstenošanas termiņus un nekavējoties sākt ievērot cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības;

4.  atkārtoti pieprasa, lai Bahreinas drošības spēki un varas iestādes pārtrauktu izmantot vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem un izbeigtu notiekošās represijas pret politiskajiem oponentiem, viņu vajāšanu, apcietināšanu un spīdzināšanu; mudina varas iestādes pilnībā ievērot pamatbrīvības, īpaši pulcēšanās brīvību un vārda brīvību, turklāt gan tiešsaistē, gan bezsaistē, un nekavējoties atcelt visus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām; aicina Bahreinas varas iestādes īstenot nepieciešamās demokrātiskās reformas un veicināt iekļaujošu un konstruktīvu valsts mēroga dialogu, tostarp tiešas sarunas starp valdību un tiem opozīcijas pārstāvjiem, ar kuriem pašlaik dialogs nenotiek, lai varētu panākt izlīgumu un atjaunot valstī sabiedrisko saskaņu;

5.  pauž dziļu nožēlu par nesenajiem spriedumiem pret opozīcijas aktīvistiem un mediķiem un aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus Bahreinas politiskos ieslodzītos, tostarp skolotājus, ārstus un citus medicīnas darbiniekus, kuri aizturēti un apsūdzēti par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesībām, jo īpaši Sayed Yousif al-Muhafadha, Nabeel Rajab un Abdulhadi al-Khawaja.

6.  aicina Bahreinas valdību veikt tūlītēju un neatkarīgu izmeklēšanu par visiem pārkāpumiem pret bērniem, tostarp, bet ne tikai, gadījumiem, kad notikusi bērnu apcietināšana, ieslodzīšana un spīdzināšana, kā arī nodrošināt, lai bērni apcietinājuma vietās netiktu turēti kopā ar pieaugušajiem un pret viņiem attiektos tā, kā nosaka tiesu sistēma nepilngadīgajiem;

7.  mudina Bahreinas varas iestādes nekavējoties atcelt de facto noteiktos ierobežojumus jebkādu demonstrāciju rīkošanai, kas ir nesavienojami ar to pausto apņemšanos īstenot reformas un nepalīdz nedz veicināt nacionālo samierināšanos, nedz arī stiprina uzticēšanās starp visām iesaistītajām pusēm;

8.  aicina Bahreinas varas iestādes atcelt visus ieceļošanas ierobežojumus ārvalstu žurnālistiem un starptautisko cilvēktiesību organizāciju pārstāvjiem un ļaut piemērot neatkarīgu uzraudzības mehānismu valstī notiekošajam; aicina izveidot starptautisku uzraudzības mehānismu, kura pilnvaras paredzētu uzraudzīt to, kā Bahreinā tiek īstenoti BNIK un ANO Vispārējā periodiskā pārskata ieteikumi, ieskaitot tos, kas attiecas uz cilvēktiesību aizstāvjiem; šāds mehānisms būtu izveidojams ar ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju, kas jāpieņem nākamajā sesijā 2013. gada martā; aicina Bahreinas varas iestādes veikt pasākumus, lai novērstu turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus;

9.  aicina Bahreinas varas iestādes nodrošināt, ka 31 Bahreinas iedzīvotājs var tiesā pārsūdzēt lēmumu par pilsonības atņemšanu, jo ir skaidrs, ka Bahreinas iestāžu lēmums par pilsonības atņemšanu politiskajiem oponentiem ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām;

10.  pauž neapmierinātību ar to, ka ES nepietiekami reaģējusi uz pašreizējo situāciju Bahreinā, aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nosodīt cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpumus un noteikt mērķtiecīgus ierobežojošus pasākumus pret tām personām, kuras ir tieši atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un tieši tajos iesaistījušās (kā to apliecina BNIK ziņojums);

11.  aicina apturēt un aizliegt asaru gāzes un pūļa kontroles materiālu eksportu uz Bahreinu līdz brīdim, kamēr tiek veikta izmeklēšana par to nepareizu izmantošanu un līdz šādā nepareizā izmantošanā vainojamie tiek saukti pie atbildības;

12.  aicina ES noteikt eksporta ierobežojumus tehnoloģijām, ko izmanto informācijas un komunikācijas plūsmu kontrolei, izsekošanai, cenzūrai un uzraudzībai, kā rezultātā tiek pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi;

13.  aicina Bahreinas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu šīs valsts tiesu sistēmas kompetenci, neatkarību un objektivitāti un panāktu, ka Bahreinas tiesas darbojas pilnīgā saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, jo īpaši nodrošinot, ka tiesas netiek izmantotas politisku iemeslu dēļ un lai sodītu par vispārēji garantētu tiesību un brīvību likumīgu izmantošanu; aicina Bahreinas valdību stiprināt tiesājamo tiesības, tostarp nodrošinot, ka viņiem tiek garantēta taisnīga tiesa, ļaujot arī apstrīdēt pret viņiem izvirzītos pierādījumus un nodrošinot neatkarīgu tiesu iestāžu pārraudzību pār aizturēšanas vietām, kā arī pasargājot aizturētos no ļaunprātīgas attieksmes kriminālizmeklēšanas laikā;

14.  pauž nožēlu, ka Bahreinas valdības apņemšanās īstenot BNIK atzinumus, kas tika apliecināta Vispārējā periodiskā pārskata (VPP) sesijās maijā pirms ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmes Ženēvā 2012. gada septembrī, šķiet, bijis tikai tukšs solījums, jo jāņem vērā, ka cilvēktiesību un demokrātijas jomā Bahreinā ir maz patiesu sasniegumu;

15.  atbalsta Vispārējā periodiskā pārskata ieteikumus un aicina valdību uzskatīt tos par politisku prioritāti un piešķirt vajadzīgos līdzekļus, lai nodrošinātu to atbilstošu un savlaicīgu izpildi; aicina Bahreinas valdību uzlabot cilvēktiesību aizsardzību un ratificēt starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, piemēram, Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām fakultatīvos protokolus un Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

16.  atbalsta un iesaka paplašināt sadarbību starp ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroju un Bahreinas Cilvēktiesību valsts iestādi (NHRI), un iesaka turpināt stiprināt NHRI, pamatojoties uz Parīzes principiem par plurālismu un neatkarību; stingri atbalsta NHRI tās funkciju veikšanā, proti, uzraugot un aizsargājot visu Bahreinas iedzīvotāju cilvēktiesības, tomēr pauž pārliecību, ka nepieciešams nodrošināt rīcības brīvību cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgām NVO, kas darbojas Bahreinā;

17.  uzskata, ka nākamās parlamenta vēlēšanas būs izšķirošas nacionālā izlīguma procesā un atbalsta centienus jau savlaicīgi nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanu sistēmas izveidi pirms 2014. gada vispārējām vēlēšanām;

18.  aicina ES augsto pārstāvi un ES dalībvalstis sadarboties un izstrādāt skaidru stratēģiju par to, kā ES gan publiski, gan privāti aktīvi iesaistīsies, lai panāktu ieslodzīto aktīvistu atbrīvošanu vēl pirms ES un Persijas līča Sadarbības padomes ministru sanāksmes, kas notiks Bahreinā 2013. gada vidū, un šajā sakarībā aicina augsto pārstāvi sadarboties ar ES dalībvalstīm un nodrošināt tādu ES Ārlietu padomes secinājumu par cilvēktiesību situāciju Bahreinā pieņemšanu, kuros būtu iekļauts īpašs aicinājums nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ieslodzītos aktīvistus;

19.   uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt centienus pastiprināt sadarbību starp ES un Persijas līča reģiona valstīm un veicināt savstarpēju sapratni un uzticēšanos; uzskata, ka regulāras starpparlamentāras sanāksmes starp Parlamentu un tā partneriem šajā reģionā ir nozīmīgs forums, lai veidotu konstruktīvu un atklātu dialogu par visām pusēm svarīgiem jautājumiem;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0475. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0094. (3) OV C 247 E, 17.8.2012., 1. lpp.