Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2514(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0031/2013

Debates :

PV 17/01/2013 - 17.3
CRE 17/01/2013 - 17.3

Balsojumi :

PV 17/01/2013 - 18.3
CRE 17/01/2013 - 18.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0033

Pieņemtie teksti
PDF 218kWORD 26k
Ceturtdiena, 2013. gada 17. janvāris - Strasbūra
Stāvoklis Centrālāfrikas Republikā
P7_TA(2013)0033RC-B7-0031/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūcija par stāvokli Centrālāfrikas Republikā (2013/2514(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 21. decembra un 2013. gada 1. un 11. janvāra paziņojumus par stāvokli Centrālāfrikas Republikā,

–  ņemot vērā par humānās palīdzības un civilās aizsardzības atbildīgās ES komisāres 2012. gada 21. decembra paziņojumu par neseno nemieru uzliesmojumu Centrālāfrikas Republikā,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu, kas parakstīts 2000. gada jūnijā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2012. gada 27. un 29. decembra un 2013. gada 4. un 11. janvāra paziņojumus presei par Centrālāfrikas Republiku,

–  ņemot vērā galīgo komunikē, kurš tika pieņemts Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECCAS) valstu vadītāju ārkārtas samitā, kas notika 2012. gada 21. decembrī Ndžamenā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2012. gada 26. decembra paziņojumu, kurā pausts nosodījums nemiernieku rīkotajiem uzbrukumiem un visas puses tiek mudinātas ievērot 2012. gada 21. decembrī Ndžamenā pieņemtos ECCAS lēmumus,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības 2012. gada 12., 28. un 31. decembra un 2013. gada 3. un 12. janvāra deklarācijas par Centrālāfrikas Republiku,

–  ņemot vērā Librevilā (Gabonā) 2013. gada 11. janvārī parakstīto politisko vienošanos starp Centrālāfrikas Republikas valdību, nemiernieku grupu Seleka un demokrātisko opozīciju par krīzes atrisināšanu,

–  ņemot vērā Librevilā 2008. gada 28. jūnijā noslēgto Vispārējo miera līgumu un kopš 2007. gada parakstītās vienošanās par mieru, uz kurām pamatojas minētais līgums,

–  ņemot vērā Drošības padomes 2011. gada 21. decembra Rezolūciju S/RES/2031, kas paredz pagarināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Integrētā miera uzturēšanas biroja Centrālāfrikas Republikā (BINUCA) pilnvaru termiņu līdz 2013. gada 31. janvārim, un ANO ģenerālsekretāra 2012. gada 29. maija ziņojumu par BINUCA darbību,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko konvenciju par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1981. gada Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, ko Centrālāfrikas Republika ratificēja 1986. gadā, un Centrālāfrikas Republikas ratificēto 1989. gada Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām, kas aizliedz iesaistīt bērnus bruņotos konfliktos,

–  ņemot vērā Drošības padomes darba grupas 2011. gada 6. jūlija ziņojumu un tās secinājumus par bērnu stāvokli un bruņoto konfliktu Centrālāfrikas Republikā,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā kopš 1960. gada, kad Centrālāfrikas Republika ieguva neatkarību, stāvoklis valstī ir nestabils un politiskie nemieri ilgst jau vairākus gadu desmitus; tā kā, neraugoties uz to, ka Centrālāfrikas Republikā ir bagātīgi dabas resursi (koksne, zelts, dimanti, urāns u. c.), tautas attīstības indeksa vērtējumā tā ierindota tikai 179. vietā no 187. valstīm, aptuveni 70 % tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē;

B.  tā kā 2012. gada 10. decembrī Seleka (kam Sango ir nozīme “koalīcija”), kas apvieno galvenokārt valsts ziemeļaustrumu daļā izveidojušās dažādas bruņotu nemiernieku kustības, sāka bruņotu ofensīvu, virzoties uz dienvidiem no tuvējās robežas ar Čadu; tā kā nesenā ofensīva tika īstenota, pamatojoties uz nemiernieku apgalvojumiem, ka prezidents François Bozizé nav pildījis 2008. gadā noslēgtajā Librevilas Vispārējā miera līgumā noteiktās saistības par bijušo nemiernieku atbruņošanu un viņu integrācijas sabiedrībā finansēšanu;

C.  tā kā 2012. gada 21. decembrī Ndžamenā notika ECCAS samits, kura dalībnieki vienojās par ceļvedi krīzes atrisināšanai, tostarp uguns pārtraukšanu un par to, ka ECCAS vadībā steidzami jāsāk sarunas Librevilā; tā kā ECCAS samita dalībnieki arī pieņēma lēmumu nosūtīt papildu bruņotos spēkus, lai stiprinātu FOMAC/MICOPAX misiju;

D.  tā kā Dienvidāfrika ir sākusi apmēram 400 karavīru nosūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku, lai palīdzētu stabilizēt stāvokli šajā valstī; tā kā ECCAS izvietoto Centrālāfrikas Daudznacionālo spēku (FOMAC/MICOPAX) sastāvā kopš 2008. gada ir Gabonas, Kongo Republikas, Čadas un Kamerūnas karavīri;

E.  tā kā pēc sarunām ar Āfrikas Savienības priekšsēdētāju Thomas Boni Yayi prezidents François Bozizé solīja nekandidēt vēlēšanās 2016. gadā, kad beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš, un ierosināja veidot nacionāli vienotu valdību;

F.  tā kā janvāra sākumā Seleka paziņoja par militāro operāciju pārtraukšanu, apturot savus spēkus pie Damaras pilsētas (75 km uz ziemeļiem no Bangi), un piekrita piedalīties ECCAS vadītajās miera sarunās;

G.  tā kā 2013. gada 11. janvārī Librevilā (Gabonā) notika trīspusējas miera sarunas starp Centrālāfrikas Republikas valdību, nemiernieku koalīciju Seleka un politisko opozīciju un tika parakstīti trīs vienošanās dokumenti: deklarācija par politiskās un drošības krīzes risināšanas principiem, vienošanās par uguns pārtraukšanu un līgums par politisko un drošības stāvokli, nosakot pilnvaru sadalījuma pasākumus un politiskās pārejas periodu Centrālāfrikas Republikā;

H.  tā kā 2013. gada 12. janvārī prezidents F. Bozizé atbrīvoja no amata ministru prezidentu Faustin Archange Touadera un atlaida Ministru kabinetu, šādi paverot iespējas iecelt nacionālās vienotības valdību atbilstoši Librevilā parakstītajiem vienošanās dokumentiem par mieru; tā kā saskaņā ar miera līgumu 12 mēnešu laikā ir jāorganizē likumdevēja vēlēšanas;

I.  tā kā pēc varas pārņemšanas 2003. gadā prezidents F. Bozizé pirmo reizi tika ievēlēts par prezidentu 2005. gadā un pēc tam atkārtoti 2011. gadā, taču starptautiskie novērotāji, tostarp pārstāvji no ES, kas finansēja vēlēšanu rīkošanu, norādīja uz pārkāpumiem pēdējo vēlēšanu laikā, un tādēļ parlamentārā opozīcija boikotēja vispārējās vēlēšanas;

J.  tā kā cilvēktiesību ievērošana ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un ir būtisks Kotonū nolīguma elements;

K.  tā kā ASV, tāpat kā ES, atbalsta krīzes mierīgu atrisināšanu ar dialoga starpniecību;

L.  tā kā saskaņā ar vietējo NVO sniegto informāciju ir notikuši nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp seksuāla vardarbība pret sievietēm un mazgadīgām meitenēm, kurus veikuši gan Seleka nemiernieki savās kontrolētajās teritorijās, gan valdības spēki Bangi teritorijā pret cilvēkiem, kas saistīti ar nemierniekiem;

M.  tā kā saskaņā ar organizācijas “Médecins sans frontières” sniegto informāciju humanitārais stāvoklis joprojām ir ārkārtīgi kritisks un krīze ir ietekmējusi desmitiem tūkstošus iedzīvotāju; tā kā Pasaules Pārtikas programmas atbalsts, proti, simtiem tūkstoši tonnu pārtikas, ir izlaupīts nemiernieku kontrolētajās teritorijās valsts ziemeļu daļā; tā kā daudzi humānās palīdzības pakalpojumi ir pārtraukti vai samazināti;

N.  tā kā ES saskaņā ar Kotonū nolīgumu ir iesaistījusies regulārā politiskā dialogā ar Centrālāfrikas Republiku un ir galvenais līdzekļu devējs šai valstij ‐ Eiropas Komisija 2012. gadā piešķīra EUR 8 miljonus, lai palīdzētu 445 000 cilvēku, kurus skāris konflikts un kuri ir pārvietoti Centrālāfrikas Republikā, ‐ un tā kā saskaņā ar 10. EAF Centrālāfrikas Republika saņem atbalstu EUR 137 miljonu apmērā;

O.  tā kā Kamerūna ir paātrinājusi pasākumus, lai uzņemtu bēgļus no Centrālāfrikas Republikas;

P.  tā kā pat pirms nesenajiem vardarbības uzliesmojumiem 2500 bērnu jau piedalījās aktīvajos bruņotajos grupējumos Centrālāfrikas Republikā; tā kā UNICEF birojs Bangi ir saņēmis ticamu informāciju par bērnu karavīru pieaugošo iesaukšanu un izmantošanu abās nemiernieku grupās un valdību atbalstošajās bruņotajās grupās;

Q .  tā kā neveiksme tiesāt cilvēktiesību pārkāpumu un kara noziegumu izdarītājus veicina nesodāmības klimatu un mudina veikt turpmākus noziegumus;

R.  tā kā nemiernieku spēki ir sagrābuši dimantiem bagātos rajonus, piemēram, Bria, Sam Uandja un Bamingi; tā kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma ir izdevusi brīdinājumu visām procesa dalībvalstīm par iespējamu neapstrādātu dimantu noplūdi no nemiernieku kontrolētajiem rajoniem Centrālāfrikas Republikā;

S.  tā kā pieaugošais bezdarbs, sociālo apstākļu pasliktināšanās un iedzīvotāju nonākšana nabadzībā ir faktori, kas veicina nestabilitāti, no kuras cieš viss reģions; tā kā šo problēmu risināšanai ir vajadzīga stratēģija un attīstības plāns,

1.  pauž bažas par valdošo situāciju Centrālāfrikas Republikā kopš Seleka ofensīvas 2012. gada 10. decembrī; pauž nožēlu, ka nesenā ofensīva ir radījusi draudus civiliedzīvotāju dzīvībai un apdraudējusi drošību un stabilitāti Centrālāfrikas Republikā;

2.  atzinīgi vērtē pēc ECCAS vadītajām sarunām Librevilā 2013. gada 11. janvārī noslēgtos miera līgumus; uzsver vajadzību šos līgumus ātri īstenot; aicina visas puses tos īstenot godprātīgi un apņemties Centrālāfrikas Republikā sasniegt ilgstošu mieru;

3.  nosoda visus mēģinājumus varmācīgi sagrābt varu;

4.  ir pārliecināts, ka, lai nodrošinātu miermīlīgu konflikta risinājumu un ilgstošu stabilitāti, nacionālās vienotības valdības sastāvā jāiekļauj visi valsts politiskie spēki; šajā sakarā atzinīgi vērtē prezidenta F. Bozizé parakstīto dekrētu, ar kuru no amata tika atcelts valsts ministru prezidents, kā vienu no darbībām, uz ko aicināja mierizlīgums, lai veidotu nacionālās vienotības valdību, kuru vadīs politiskās opozīcijas izraudzīts ministru prezidents;

5.  atzinīgi vērtē lēmumu organizēt jaunās nacionālās asamblejas vēlēšanas un, lai izvairītos no rezultātu apstrīdēšanas, cer, ka tās notiks starptautiskā pārraudzībā, tostarp reģionos, ko pašreiz ir okupējuši nemiernieki;

6.  nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus un ir ļoti nobažījies par nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notika Centrālāfrikas Republikā Seleka ofensīvas laikā; stingri nosoda uzbrukumus civiliedzīvotājiem nemiernieku okupētajās teritorijās, tostarp fiziskas un seksuālas vardarbības gadījumus, atklātās laupīšanas un sistemātiskus sakaru bojājumus; pauž nopietnas bažas par ziņojumiem, ka notiek vēršanās pret etniskām un reliģiskām minoritātēm, kā arī iebiedēšanas un patvaļīgi politisko oponentu aresti Bangi;

7.  uzsver, ka Centrālāfrikas varas iestādēm būtu jācenšas nodrošināt civiliedzīvotāju drošums un drošība; aicina veikt armijas reformu, kā arī izstrādāt agrāko kaujinieku atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas sabiedrībā, bēgļu repatriācijas, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē un darbotiesspējīgas attīstības programmas īstenošanas kārtību;

8.  pauž īpašas bažas par ziņojumiem, kas norāda uz bērnu karavīru iesaukšanas un izmantošanas pieaugumu; atkārto savu stingro nostāju pret šādu praksi un aicina visas konflikta puses to pārtraukt;

9.  aicina visas puses ievērot pamieru, atturēties no vardarbības pret civiliedzīvotājiem un ievērot cilvēktiesības; uzsver, ka iepriekšējo miera līgumu neizdošanās nodrošināt ilgstošu stabilitāti Centrālāfrikas Republikā izraisīja arī nepietiekama pievēršanās cilvēktiesībām;

10.  pauž cieņu visiem upuriem un uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi objektīvi un pilnībā izmeklēt visus agrākos un notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus, lai atklātu pārkāpējus; patiesi cer, ka kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci izdarītājiem nepiešķirs amnestiju, šajā sakarā norāda, ka Starptautiskā Krimināltiesa joprojām izmeklē situāciju Centrālāfrikas Republikā;

11.  atzinīgi vērtē tādu reģionālo organizāciju starpniecības centienus kā Āfrikas Savienība un ECCAS, un jo īpaši pušu sarunas, kas notika Librevilā; uzsver nozīmi, kas ir jaunajam uzraudzības mehānismam, ko izveidos, lai nodrošinātu panākto vienošanos īstenošanu; šajā kontekstā aicina ES atbalstīt ECCAS centienus pārraudzīt neseno vienošanos īstenošanu; aicina starptautisko kopienu aktīvāk sadarboties ar Centrālāfrikas Republiku, lai risinātu valsts ieilgušās problēmas un panāktu ilgstošu politisko risinājumu;

12.  aicina Komisiju piedāvāt tehnisku atbalstu Centrālāfrikas varas iestādēm, lai tās varētu pieņemt attiecīgus tiesību aktus par tuvojošos vēlēšanu organizēšanu; uzskata ‐ lai veicinātu ticamas, brīvas un taisnīgas vēlēšanas, ES būtu jāapsver vēlēšanu novērošanas delegācijas nosūtīšana uz Centrālāfrikas Republiku;

13.  aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Catherine Ashton izmantot ES paplašinātās attiecības ar Centrālāfrikas Republiku, lai aktīvi veicinātu tādas vispārējas miera veidošanas stratēģijas īstenošanu, kas nodrošinātu valsts normalizāciju un ilgtspējīgu attīstību;

14.  pauž bažas par nesenās krīzes ietekmi uz humanitāro situāciju šajā valstī; aicina visas puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un atļaut humanitārajām aģentūrām droši un bez šķēršļiem piekļūt ietekmētajiem iedzīvotājiem; aicina Komisiju pastiprināt humānās palīdzības centienus Centrālāfrikas Republikā;

15.  uzskata, ka milzīgā nedrošība vairākās valstīs, kas robežojas ar Centrālāfrikas Republiku, jo īpaši Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sudānā, Dienvidsudānā un Ugandā, pieprasa starptautiskās kopienas saskaņotu rīcību, lai gan holistiski, gan reģionāli koncentrētā veidā risinātu pašreizējās valsts sadrumstalotības, etnisko konfliktu un atkārtotu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumu nepārtraukti radītās problēmas;

16.  uzskata, ka pārredzama piekļuve dabas resursiem un to kontrole un taisnīga šo resursu radīto ienākumu pārdale caur valsts budžetu ir nepieciešama valsts ilgtspējīgai attīstībai;

17.  uzskata, ka pārredzamība un publiska kontrole ieguves rūpniecībā ir būtiska efektīvai ieguves pārvaldībai, ilgtspējīgai attīstībai un korupcijas apkarošanai; uzsver, ka iespējamu neapstrādātu dimantu nelegāla tirdzniecība no nemiernieku kontrolētajiem rajoniem Centrālāfrikas Republikā varētu atjaunot konfliktu un vēl vairāk destabilizēt šo valsti; aicina Centrālāfrikas valdību veikt vairāk pasākumu, lai apkarotu ekspluatāciju un dabas resursu nelikumīgo tirdzniecību, un, izmantojot Kimberli procesu, aicina nodrošināt pienācīgu situācijas uzraudzību;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, ECCAS, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika