Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pušu 16. konferenci (COP16), kas notiks Bangkokā, Taizemē, no 2013. gada 3. līdz 14. martam,

–  ņemot vērā jautājumus, kas uzdoti Padomei un Komisijai par galvenajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pušu 16. konferencē, kas notiks Bangkokā, Taizemē, no 2013. gada 3. līdz 14. martam (O-000201/2012 – B7-0109/2013 un O-000202/2012 – B7-0110/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā CITES šobrīd ir plašākā globālā vienošanās par savvaļas dabas aizsardzību, kuras mērķis ir novērst savvaļas dzīvnieku un augu pārmērīgu ekspluatēšanu starptautiskajā tirdzniecībā un kurai ir pievienojušās 177 puses, tostarp 27 Eiropas Savienības dalībvalstis;

B.  tā kā CITES konvencijas mērķis ir nodrošināt to, ka starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas dzīvnieku un augu sugām neapdraud minēto sugu izdzīvošanu;

C.  tā kā ir svarīgi dot priekšroku nevis tuvredzīgām ekonomiskām interesēm, bet gan pārticībai ilgtermiņā;

D.  tā kā savvaļas sugu izmantošana, savvaļas dzīvnieku un augu nelegāla tirdzniecība, dzīvotņu iznīcināšana, klimata pārmaiņas un dabas resursu patēriņš cilvēku vajadzībām ir galvenie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesli;

E.  tā kā neskarto mežu norobežošana un noteiktu teritoriju saglabāšana bez ceļu infrastruktūras ir izmaksu ziņā efektīvas metodes bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanai;

F.  tā kā CITES Konvencijas 9.24. rezolūcijas (kas pārskatīta COP15 sanāksmē) 4. pielikumā ir noteikts, ka, izdarot grozījumus pielikumos, jāapsver vai jāīsteno piesardzības pasākumi;

G.  tā kā CITES lēmumu pamatā vajadzētu būt zinātniskiem atzinumiem;

H.  tā kā CITES konvencijā minētās sugas tās pielikumos ir ierindotas pēc to aizsardzības statusa un starptautiskās tirdzniecības apjoma, proti, I pielikumā minētas sugas, kurām draud izzušana un kuru tirdzniecība ir aizliegta, un II pielikumā ir minētas sugas, kuru tirdzniecība ir jākontrolē, lai novērstu izmantošanu, kas nav savietojama ar to izdzīvošanu;

I.  tā kā CITES konvencijas I pielikumā minētās sugas ir stingri aizsargātas un jebkāda komerciāla tirdzniecība ar tām ir aizliegta; tā kā jebkāda atļauja pārdot konfiscētos īpatņus vai produktus (piemēram, ziloņkaulu, tīģera ilkņus vai degunradža ragus) aizēnotu CITES konvencijas mērķi;

J.  tā kā periodiski pārskatot CITES, ir noskaidrojies, ka tā bijusi veiksmīga attiecībā uz noteiktām sugām, kas uzskaitītas I pielikumā, un tagad tās var pārcelt uz II pielikumu;

K.  tā kā stratēģiskā plāna bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam Aiči 12. mērķis saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību paredz, ka līdz 2020. gadam tiks novērsta apzināto apdraudēto sugu izzušana un tiks uzlabots un saglabāts to aizsardzības statuss, jo īpaši attiecībā uz sugām, kurām ir visniecīgākās izdzīvošanas izredzes;

L.  tā kā stratēģiskā plāna bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam Aiči 6. mērķis saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību paredz, ka līdz 2020. gadam visi ūdensaugi un zivju un bezmugurkaulnieku krājumi tiks apsaimniekoti un zvejoti ilgtspējīgi, legāli un atbilstīgi uz ekosistēmām balstītai pieejai, lai novērstu pārmērīgu nozveju un panāktu to, ka visām apdraudētajām sugām ir izstrādāti un ieviesti krājumu atjaunošanas plāni un pasākumi, ka zvejai nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz apdraudētajām sugām un mazāk aizsargātām ekosistēmām un ka zvejas ietekme uz krājumiem, sugām un ekosistēmām ir ekoloģiski drošās robežās;

M.  tā kā lēmumu pieņemšanas pārredzamība starptautiskajās vides aizsardzības institūcijās ir izšķiroši svarīgs nosacījums efektīvai to darbībai; tā kā “Rio+20” konferences noslēguma dokumentā “Kādu nākotni mēs vēlamies” atkārtoti apliecināts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai mums visos līmeņos vajadzīgas institūcijas, kas ir efektīvas, pārredzamas, pārskatatbildīgas un demokrātiskas; tā kā pārredzamības veicināšana arī ir daļa no CITES stratēģiskā redzējuma 2008.–2013. gadam, kas iekļauts CITES pušu konferences 14.2. rezolūcijā;

N.  tā kā pašreizējie CITES statūti paredz, ka jautājumos, kas neskar izpildierēdņu ievēlēšanu un uzņēmējvalstis, parasti neizmanto aizklāto balsošanu; tā kā, neraugoties uz šo noteikumu, pēdējā pušu konferences sanāksmē nozīmīgs skaits balsu tika nodots aizklātā balsošanā; tā kā aizklātu balsošanu parasti izmanto delikātu un nozīmīgu jautājumu izlemšanai, piemēram, saistībā ar jūras sugām vai ziloņkaula tirdzniecību;

O.  tā kā siļķu haizivis ir ārkārtīgi neaizsargātas pret pārmērīgu izmantošanu zivsaimniecībā;

P.  tā kā āmurhaizivis ir apdraudētas visā pasaulē starptautiskās spuru tirdzniecības un piezvejas dēļ, kā rezultātā populācija ir samazinājusies līdz šim nepieredzētā apmērā;

Q.  tā kā ir krasi pieaugusi ziloņu malumedniecība, un tagad tā apdraud ziloņu populācijas visos četros Āfrikas reģionos un rada nopietnas un aizvien pieaugošas bažas; tā kā arī konfiscētā nelegālā ziloņkaula apjomi laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ir sasnieguši nepieredzēti augstu līmeni;

R.  tā kā neilgtspējīga un neētiska trofeju medniecība ir izraisījusi CITES konvencijas I un II pielikumā iekļauto apdraudēto sugu dzīvnieku skaita ievērojamu samazināšanos; tā kā trofeju medniecība nopietni kaitē CITES konvencijas mērķa sasniegšanai;

S.  tā kā efektīvas īstenošanas trūkums nozīmē, ka CITES konvencijas I un II pielikumā minēto apdraudēto sugu dzīvnieki joprojām tiek nogalināti peļņas gūšanas nolūkā;

T.  tā kā apmēram 80 % no visiem Āfrikā mītošajiem degunradžiem dzīvo Dienvidāfrikā; tā kā šo dzīvnieku malumedniecība to areāla valstīs strauji pieaug;

U.  tā kā tīģerus un citus I pielikumā minētos Āzijas lielos kaķus joprojām skar būtiska apmēra nelegālā tirdzniecība, taču CITES netiek sniegta informācija par izpildes pasākumiem un jo īpaši trūkst informācijas par to, kā tiek ievērots ES 2007. gadā atbalstītais CITES Lēmums Nr. 14.69 izbeigt tīģeru audzēšanu nebrīvē un nodrošināt, ka tīģerus neaudzē, lai tirgotos (tostarp iekšzemes tirdzniecībā) ar to ķermeņa daļām vai no tām iegūtiem produktiem;

V.  tā kā klimata pārmaiņas rada nopietnu apdraudējumu leduslāčiem (Ursus maritimus); tā kā nopietnu apdraudējumu rada arī to medīšana un komerciālā tirdzniecība ar tiem;

W.  tā kā Eiropas Savienība ir svarīgs reptiļu kā lolojumdzīvnieku importa tirgus, kurā ieved arī CITES uzskaitīto sugu dzīvniekus;

X.  tā kā daudzu sugu bruņrupuči ļoti bieži nonāk pārtikas tirgū un starptautiskajā lolojumdzīvnieku tirdzniecībā;

Y.  tā kā aizvien intensīvāka zveja, kuras iemesls ir raju žaunu starptautiskā tirdzniecība, ir izraisījis būtisku Manta raju (Manta spp.) un citu raju sugu populāciju apjoma samazināšanos;

Z.  tā kā starptautiskajiem zivsaimniecības instrumentiem un CITES kopīgi jāstrādā pie vienota mērķa sasniegšanas ‐ nodrošināt zivju krājumu ilgtermiņa saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos, citu starpā ņemot vērā arī blakussugu piezvejas problēmu;

AA.  tā kā CITES konvencijā ir iekļauti noteikumi par “ievešanu no jūras”, kas ir neskaidri, jo īpaši noteikumi par “ievešanas valsti” gadījumos, kad sugu īpatņi ir noķerti starptautiskajos ūdeņos;

AB.  tā kā CITES darba grupa ievešanas no jūras jautājumos ir ieteikusi risinājumu, ar kuru ievēro tās karoga valsts jurisdikciju, kura būtu atbildīga par CITES dokumentācijas izdošanu, paredzot dažus šauras piemērojamības izņēmumus attiecībā uz fraktētiem zvejas kuģiem;

AC.  tā kā, lai nodrošinātu pienācīgu CITES konvencijas darbību, tuvāko gadu laikā pusēm var nākties ievērojami palielināt šā mērķa finansējumu;

AD.  tā kā Eiropas Savienība nav tieši iesaistīta CITES konvencijas pušu konferences darbā, taču tā kā tā ir viena no galvenajiem līdzekļu devējiem ar attīstības palīdzības starpniecību,

1.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis izmantot piesardzības principu kā galveno principu visos lēmumos par darba dokumentiem un sarakstu veidošanas priekšlikumiem un jo īpaši ņemt vērā principu “izmantotājs maksā”, ekosistēmisko pieeju un tradicionālos sugu saglabāšanas principus;

2.  mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis paust vienotu nostāju, lai paātrinātu savas iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras un padarītu tās efektīvākas, un tādējādi spētu ātrāk vienoties par ES iekšējo nostāju CITES 16. pušu konferencē un pilnībā izmantot tās priekšrocības, ko nodrošina ES 27 dalībvalstis kā konvencijas puses, lai virzītu COP16 lēmumus piesardzības principa virzienā;

3.  prasa Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu apdraudēto sugu aizsardzībā, aktīvi līdzdarbojoties CITES konvencijas pušu konferences sarunās un sekmējot to nepilnību novēršanu, kuras pasliktina pašreizējo situāciju; nosoda to, ka ir izskanējuši apgalvojumi attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un iedzīvotājiem, kas tiek izmantoti kā starpnieki degunradžu ragu pārsūtīšanai uz Vjetnamu vai citām valstīm, kurās tiem ir liela komerciālā vērtība, tādējādi sekmējot pieprasījumu un turpmāku malumedniecību;

4.  mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis gan konferences laikā, gan pirms tās rast kopīgu valodu ar trešām valstīm un veidot alianses;

5.  mudina CITES puses apsvērt iespējas visos attiecīgos līmeņos vēl vairāk nostiprināt sadarbību, koordināciju un sinerģijas starp konvencijām, kas saistītas ar bioloģisko daudzveidību;

Lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība

6.  pilnībā noraida aizklātā balsojuma kā parastās prakses izmantošanu CITES, ņemot vērā, ka CITES Reglaments nosaka, ka aizklāto balsojumu izmanto tikai izņēmuma kārtā; šajā sakarā atbalsta ES dalībvalstu vārdā iesniegto Dānijas attiecīgo priekšlikumu;

7.  atzinīgi vērtē Dānijas priekšlikumu ES dalībvalstu vārdā iekļaut Rezolūcijā Nr. 11.1 (Rev. COP15) jaunu punktu par interešu konfliktu;

Finansējums

8.  mudina Komisiju nodrošināt pastāvīgu finansējumu CITES mērķiem, izmantojot savu attīstības palīdzību; šajā sakarā īpaši vērš uzmanību uz MIKE programmu Ziloņu nelikumīgas nogalināšanas novēršanai, kura varētu saņemt atkārtotu Eiropas Savienības finansējumu, ja neatkarīgā pārskatā un novērtējumā tiktu apstiprināta tās darbības efektivitāte;

9.  mudina Komisiju un ES dalībvalstis apsvērt iespējas sniegt ilgtermiņa finansiālu atbalstu CITES konvencijas mērķu īstenošanai, izmantojot Eiropas Attīstības fonda līdzekļus;

10.  atbalsta priekšlikumu, ka CITES vajadzētu prasīt, lai Pasaules Vides fonds (GEF) darbotos kā CITES finanšu mehānisms un atvērtu bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, lai GEF 6 varētu iekļaut tajā sugu komponentu(1)1;

Ievešana no jūras

11.  atzinīgi vērtē CITES Darba grupas par ievešanu no jūras diskusijas un panākto progresu; atbalsta konvencijas pušu konferences 16. sanāksmes pieņemtajā 32. dokumentā minēto, ka jāuzlabo izpilde attiecībā uz CITES iekļautajām jūras sugām, kas tiek nozvejotas starptautiskajos ūdeņos, uz kuriem neattiecas nevienas valsts jurisdikcija, un mudina puses pabeigt darbu pie šī jautājuma pušu konferences 16. sanāksmē;

Haizivis

12.  atzinīgi vērtē Brazīlijas, Ēģiptes, Horvātijas, Komoru Savienības un Eiropas Savienības vārdā Dānijas pausto priekšlikumu iekļaut siļķu haizivi (Lamna nasus) II pielikumā; mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt šo priekšlikumu;

13.  atzinīgi vērtē Brazīlijas, Ekvadoras, Hondurasas, Kolumbijas, Kostarikas, Meksikas un Eiropas Savienības vārdā Dānijas iesniegto priekšlikumu iekļaut trīs āmurhaizivju pasugas (Sphyrna spp) II pielikumā; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šo priekšlikumu;

14.  mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt to, ka saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu, Brazīlijas un Kolumbijas priekšlikumu CITES II pielikumā iekļauj okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus);

Ziloņkauls un degunradžu ragi

15.  atzinīgi vērtē to, ka Tanzānija ir atsaukusi priekšlikumu par tās Āfrikas ziloņa (Loxodonta africana) pārcelšanu no I pielikuma uz II pielikumu un priekšlikumu par tās ziloņkaula krājumu vienreizēju izpārdošanu;

16.  mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis noraidīt jebkādus priekšlikumus par Āfrikas ziloņa aizsardzības statusa pazemināšanu un par Āfrikas ziloņa izcelsmes ziloņkaula tirdzniecības atļaušanu, kamēr nav veikts ietekmes novērtējums par 2008. gada novembrī veikto vienreizējo izpārdošanu Botsvānā, Dienvidāfrikā, Namībijā un Zimbabvē un kamēr nav konstatēts, ka minētā vienreizējā pārdošana nav negatīvi ietekmējusi ziloņu populācijas minētajās valstīs un kaimiņvalstīs;

17.  paturot prātā pašreizējo krīzi ziloņu malumedniecībā, mudina CITES puses īstenot piesardzīgu pieeju un, apsverot lēmumu pieņemšanas mehānismu attiecībā uz ziloņkaula turpmāko tirdzniecību, lēmumu pieņemšanā ņemt vērā to iespējamo ietekmi uz ziloņu aizsardzību un Rīcības plāna Āfrikas ziloņu aizsardzībai īstenošanu pēc pilna deviņu gadu nogaidīšanas perioda, sākot no 2008. gada novembra, kad Botsvānā, Dienvidāfrikā, Namībijā un Zimbabvē tika veikta vienreizēja izpārdošana; attiecīgi aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt priekšlikumu grozīt Lēmumu Nr. 14.77 par lēmumu pieņemšanas mehānismu attiecībā uz turpmāko ziloņkaula tirdzniecību, ko iesniegušas Benina, Burkinafaso, Centrālāfrikas Republika, Kenija, Kotdivuāra, Libērija, Nigērija un Togo;

18.  mudina CITES puses atbalstīt rezolūcijas par Rīcības plāna Āfrikas ziloņu aizsardzībai pieņemšanu, ko iesniegušas Nigērija un Ruanda, un šā plāna īstenošanu kā visefektīvāko veidu ziloņu populācijas aizsardzībai visā Āfrikā;

19.  aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis un visas CITES puses atbalstīt Kenijas priekšlikumu par pagaidu nulles kvotu degunradžu izcelsmes trofeju eksportam no Dienvidāfrikas un Svazilendas un aicina CITES puses izpētīt iespējas pasākumiem par to, kā samazināt pieprasījumu pēc degunradžu ragiem;

20.  aicina CITES puses samazināt ikgadējās eksporta kvotas CITES konvencijas I un II pielikumā minēto apdraudēto sugu dzīvnieku izcelsmes trofeju medniecībai;

21.  aicina visas tās konvencijas puses, kurās ir konstatēts degunradžu ragu patēriņš, un jo īpaši Vjetnamu veikt steidzamus pasākumus, lai apturētu degunradžu ragu nelegālo importu, un ieviest stingras sankcijas personām, kuras pārkāpj likumu, kā arī veikt pasākumus, lai izglītotu patērētājus par to patēriņa ietekmi uz savvaļas degunradžu populācijām; aicina Komisiju un dalībvalstis apspriest šos jautājumus tirdzniecības sarunās ar attiecīgajām CITES pusēm;

Lielie kaķi

22.  prasa, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis aicinātu apturēt tirdzniecību ar tām CITES pusēm, kuras nav ievērojušas CITES Lēmumu Nr. 14.69 par tīģeriem, un pusēm, kuras veicina tīģeru audzēšanu nebrīvē, lai tirgotos ar to ķermeņa daļām un no tām iegūtiem produktiem;

23.  prasa CITES pusēm pārtraukt neilgtspējīgo un neētisko trofeju medniecību, kas ir izraisījusi Āfrikas lauvu populāciju ievērojamu samazināšanos;

24.  pauž nožēlu par to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums par lauvas (Panthera leo) pārvietošanu no CITES konvencijas II pielikuma uz I pielikumu;

Reptiļi

25.  prasa, lai Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstītu priekšlikumu kopumu iekļaut vairākas Ziemeļamerikas un Āzijas bruņrupuču sugas CITES konvencijas II pielikumā un pārvietot septiņas sugas uz I pielikumu;

26.  prasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm attiecībā uz alternatīviem priekšlikumiem par trim saldūdens bruņrupuču sugām (Cuora galbinifrons, Mauremys annamensis un Geoemyda japonica) atbalstīt to areāla valstu (Vjetnamas un Japānas) iesniegtos stingrākos priekšlikumus, kas ir saskaņā ar Singapūrā notikušā CITES darbsemināra ekspertu ieteikumiem;

27.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt Jaunzēlandes zaļā gekona (Naultinus spp.) un Mangshan odzes (Protobothrops mangshanensis) iekļaušanu CITES konvencijas II pielikumā, ko ierosinājušas vienīgās šo sugu areāla valstis ‐ attiecīgi Jaunzēlande un Ķīna;

28.  prasa, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis atbalstītu lēmuma projektu par čūsku tirdzniecības un aizsardzības pārvaldību, ko iesniegusi Šveice;

Citas sugas

29.  prasa, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis atbalstītu lēmuma projektu, ko iesniegušas Etiopija, Kenija un Uganda, par gepardu legālās un nelegālās tirdzniecības izpēti;

30.  atzinīgi vērtē Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) centienus, izmantojot labvēlīgo situāciju, kāda tika panākta pēc 2010. gada CITES COP15;

31.  pauž nožēlu par to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums par zilās tunzivs (Thunnus thynnus) iekļaušanu CITES I pielikumā;

32.  pauž nožēlu par to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums par Corallium spp. un Paracorallium spp. iekļaušanu CITES II pielikumā;

33.  mudina Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt:

34.  aicina Eiropas Savienību un ES dalībvalstis noraidīt:

o
o   o

35.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, CITES pusēm un CITES sekretariātam.

(1) http://www.cites.org/eng/cop/16/doc/E-CoP16-08-04.pdf