Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 151. un 153. pantu,

–  ņemot vērā LESD 145., 148. un 152. pantu un 153. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums (2013. gads)” (GIP) (COM(2012)0750) un tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (GIP) (COM(2011)0815) un tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu,

–  ņemot vērā 2012. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ‐ 2012. gada prioritāšu īstenošana(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā 2010. gada 8. septembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ‐ stratēģijas “Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa(3),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā jautājumu O-000120/2012 Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, un ar to saistīto 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par virzību uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darba vietu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu “Jaunu prasmju un darba vietu programma: Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682)(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumu 2008/867/EK par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(9),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–  ņemot vērā jautājumu B7-0113/2012 Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, un ar to saistīto 2012. gada 24. maija rezolūciju par iniciatīvu jauniešu nodarbinātības izredžu palielināšanai(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu “”Jaunatne kustībā“ ‐ iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” ‐ pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai(11),

–  ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(12),

–  ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(13),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(14),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 20. novembra rezolūciju par Sociālo ieguldījumu paktu ― atbildes reakciju uz krīzi(15),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Padome pieņēma 2011. gada 7. martā,

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku(16),

–  ņemot vērā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu(17),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0024/2013),

A.  tā kā krīzei ir tālejošas sekas nodarbinātības un sociālajā jomā un tās patlaban pastiprina ietekme, ko rada vairākās valstīs veiktā fiskālā konsolidācija, reaģējot uz valdības parādu krīzi un eurozonas stingro monetāro politiku, kas atšķiras no politikas, kuru īsteno citi lielie ekonomiskie reģioni un kas nespēj nodrošināt efektīvu reakciju uz valdības parādu krīzi un veicināt nodarbinātību; tā kā krīze negatīvi ietekmē sociālo ieguldījumu kvalitāti un apjomu Eiropā; tā kā eurozonā vērojama lejupslīde un ES patlaban ir vienīgais lielais reģions pasaulē, kurā bezdarbs turpina pieaugt;

B.  tā kā 2012. gadā situācija nodarbinātības jomā ir pasliktinājusies un 2013. gada prognozes ir pesimistiskas; tā kā darba tirgus segmentācija ir turpinājusi palielināties, ilgtermiņa bezdarbs ir sasniedzis satraucošu līmeni, strādājošo nabadzība vēl arvien ir liela problēma, daudzās dalībvalstīs samazinās vidējie mājsaimniecību ienākumi un rādītāji uzrāda augstāka nabadzības un sociālās atstumtības līmeņa un dziļāku to formu tendenci, turklāt daudzās dalībvalstīs paaugstinās strādājošo nabadzība un sociālā polarizācija;

C.  tā kā laikā kopš 2008. gada ir būtiski pieaudzis bezdarbs, bezdarbnieku skaitam Eiropas Savienībā sasniedzot 25 miljonus, kas atbilst 10,5 % darbspējas vecuma iedzīvotāju; tā kā pēdējos divpadsmit mēnešos vien bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2 miljoniem; tā kā nodarbinātības līmeņa pazemināšanās ir bijusi izteiktāka valstīs, kurās veikti vērienīgāki fiskālās konsolidācijas pasākumi;

D.  tā kā situācija darba tirgū ir īpaši smaga jauniešiem neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa ‐ viņi bieži strādā ar pagaidu darba līgumiem un iesaistās neapmaksātā praksē; tā kā jauniešu sarežģītajā situācijā daļēji vainojama neatbilstība starp iegūtajām prasmēm un pieprasījumu darba tirgū, ierobežotā ģeogrāfiskā mobilitāte, priekšlaicīga mācību pārtraukšana, neiegūstot kvalifikāciju, nepieciešamo prasmju un darba pieredzes trūkums, nestabilie nodarbinātības nosacījumi, ierobežotās apmācības iespējas un neefektīva īstenotā darba tirgus politika;

E.  tā kā visā ES vairāk nekā viena piektdaļa (22,8 %) jauniešu ir bezdarbnieki, dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarbam pārsniedzot pat 50 %; tā kā vairāk nekā 7 miljoni eiropiešu, kas jaunāki par 25 gadiem, nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā (NEET ‐ Not in Employment, Education or Training); tā kā šie rādītāji turpina paaugstināties un pastāv risks, ka var veidoties zudusī paaudze; tā kā bezdarbības radītās izmaksas attiecībā uz NEET tiek lēstas EUR 153 miljardu apmērā visā ES;

F.  tā kā pēc Eiropadomes 2012. gada 30. janvāra sanāksmes Komisija saistībā ar tās “Jaunatnes iespēju iniciatīvu” aicināja dalībvalstis izstrādāt un īstenot visaptverošas iniciatīvas jauniešu nodarbinātības, izglītības un prasmju jomā, kā arī izstrādāt jauniešu nodarbinātības plānus savās valstu reformu programmās; tā kā vairumā dalībvalstu šādas iniciatīvas tomēr vēl nav ieviestas;

G.  tā kā vissmagāk krīze ir skārusi arī cilvēkus, kam tuvojas pensionēšanās vecums, ilgtermiņa bezdarbniekus, strādājošos trešo valstu valstspiederīgos un mazkvalificētus darba ņēmējus;

H.  tā kā būtu jāveic nepieciešamās reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspējību; tā kā šajā sakarībā ir iespējams paaugstināt faktisko pensionēšanās vecumu, nepaaugstinot obligāto pensionēšanās vecumu, tādējādi samazinot agrīnu aiziešanu no darba tirgus; tā kā, lai sekmīgi paaugstinātu faktisko pensionēšanās vecumu, pensiju sistēmu reformas īstenojamas vienlaicīgi ar politiku, kas rada nodarbinātības iespējas gados vecākiem darba ņēmējiem, nodrošina viņiem piekļuvi mūžizglītībai un paredz ieviest nodokļu atvieglojumu politiku, kas rosina ilgāk turpināt darbu, kā arī atbalsta aktīvu un veselīgu novecošanu;

I.  tā kā ilgtermiņa bezdarbs 2012. gada otrajā ceturksnī sasniedza satraucošu līmeni, kad saskaņā ar rādītājiem 11,1 miljons eiropiešu bezdarbnieku, kas ir 4,6 % no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, bija bez darba ilgāk nekā 12 mēnešus; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu, jo īpaši dalībvalstīs, kurās veikti vērienīgi fiskālās konsolidācijas pasākumi, ir samazinājušās iespējas bezdarbniekiem atrast darbu;

J.  tā kā Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs aptuveni 120 miljoni cilvēku ir pakļauti sociālās atstumtības riskam, jo tos lielākā mērā apdraud nabadzība, tie ir materiāli nenodrošināti vai dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti;

K.  tā kā sociālās aizsardzības izdevumi ir samazinājušies gandrīz visās dalībvalstīs un tā kā Sociālās aizsardzības komiteja (SAK) brīdina par pieaugošu to cilvēku skaitu, kurus apdraud ienākumu nepietiekamība, bērnu nabadzība, dziļš materiālais trūkums un sociālā atstumtība, ko rada fiskālās konsolidācijas pasākumu ietekme;

L.  tā kā izaugsme un augsts nodarbinātības līmenis ir nepieciešams ekonomikas atveseļošanai, fiskālajai konsolidācijai un labklājības, kā arī valsts un publisko finanšu ilgtspējībai ilgtermiņā;

M.  tā kā mērķtiecīgiem sociālajiem ieguldījumiem jābūt nozīmīgākajai daļai, dalībvalstīm reaģējot uz krīzi, jo tiem ir galvenā nozīme, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētos nodarbinātības, sociālos un izglītības mērķus;

N.  tā kā Eiropadome 2012. gada 30. janvārī paziņoja, ka “izaugsme un nodarbinātība atjaunosies vienīgi tad, ja tiks izvērsta konsekventa un vispusīga pieeja, kurā saprātīgu fiskālo konsolidāciju, kas ļauj saglabāt ieguldījumus nākotnes izaugsmē, apvienos ar pārdomātu makroekonomikas politiku un aktīvu nodarbinātības stratēģiju, kas ļauj saglabāt sociālo kohēziju”;

O.  tā kā, ņemot vērā augsto parādu līmeni un ilgtermiņa apdraudējumus publiskajām finansēm, fiskālā konsolidācija jāturpina, taču pienācīgi jāievēro tas, ka tai jābūt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa mērķim; tā kā fiskālai konsolidācijai var būt negatīva ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību īstermiņā, jo īpaši valstīs, kurās vērojama recesija vai izaugsmes rādītāji ir ļoti zemi, apdraudot nākotnes izaugsmi un darba vietu radīšanas potenciālu; tā kā tādēļ fiskālā konsolidācija ir jāpārvalda izaugsmei labvēlīgā veidā, lai tā nekaitētu ekonomikas izaugsmes iespējām vai tās sociālajai struktūrai;

P.  tā kā saspīlējumi finanšu tirgos joprojām ir lieli un starp dalībvalstīm dominē nelīdzsvarotība attiecībā uz piekļuvi finansējumam; tā kā augsti prēmiju riski nepamatoti palielina valdības parādu slogu, prasot smagāku fiskālo konsolidāciju, padziļinot krīzi un tādējādi kavējot izaugsmi un darba vietu radīšanu;

Q.  tā kā, neraugoties uz situācijas steidzamību, Eiropas Savienība cieš neveiksmi gandrīz visu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un panākumi saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ir neapmierinoši; tā kā valstu reformu programmās 2012. gadam noteiktās saistības ir nepietiekamas, lai sasniegtu vairumu Eiropas Savienības līmeņa mērķu;

R.  tā kā ieguldījumi izglītībā un apmācībā, pētniecībā un jauninājumos, kas ir būtiski svarīgas jomas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai, Eiropas Savienībā joprojām ir mazāki nekā tās ekonomiskajiem partneriem un konkurentiem citviet pasaulē; tā kā produktīvi ieguldījumi šajās jomās ir ļoti būtiski ne vien tādēļ, lai ilgtspējīgi izkļūtu no krīzes, bet arī lai konsolidētu ES ekonomiku virzībā uz konkurētspēju un produktivitāti;

S.  tā kā dzimumu līdztiesības aspektam ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus, jo sievietes veido vēl neizmantotā darbaspēka lielāko rezervi; tā kā lielākā daļa no nabadzībā dzīvojošajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir sievietes; tā kā samazinājumi tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā bērnu aprūpe un citu apgādībā esošu personu aprūpe negatīvi ietekmē sievietes un tādējādi viņu spēju piedalīties darba tirgū; tā kā tādēļ visa Eiropas pusgada laikā īpaša uzmanība jāpievērš dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un īpašām politikas jomām, kas veltītas sievietēm; tā kā likumā noteiktais sieviešu pensionēšanās vecums ir jāpielāgo vīriešu pensionēšanās vecumam;

T.  tā kā saistībā ar Eiropas pusgadu jānodrošina labāka mijiedarbība starp nodarbinātības, sociālo un ekonomikas politiku, kā norādīts LESD 121. un 148. pantā;

U.  tā kā ir būtiski veicināt visu Eiropas pusgada īstenošanā iesaistīto dalībnieku demokrātisko pārskatatbildību, piederību un leģitimitāti; tā kā šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt pilnvērtīgu Eiropas Parlamenta līdzdalību;

V.  tā kā dalībvalstu parlamenti ir pilsoņu iegūto un deleģēto tiesību pārstāvji un nodrošinātāji; tā kā Eiropas pusgada ieviešanā vajadzētu pilnībā ievērot dalībvalstu parlamentu prerogatīvas,

Galvenie vēstījumi Eiropadomes pavasara sanāksmei

1.  mudina Eiropadomi tās 2013. gada Eiropas pusgadam paredzētajās politikas norādēs iekļaut turpmākos vēstījumus un pilnvaro Parlamenta priekšsēdētāju aizstāvēt šo nostāju Eiropadomes pavasara sanāksmē, kas notiks 2013. gada 14. un 15. martā; jo īpaši norāda uz konkrētajiem ieteikumiem, kas Eiropadomei jāpieņem savās politikas norādēs, kuras pievienotas šai rezolūcijai;

2.  pauž nožēlu par to, ka pagājušā gada Eiropas pusgada cikla laikā noteiktās prioritātes, jo īpaši prioritātes, kas attiecas uz darba vietu radīšanu, nodarbinātības kvalitāti un cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, nav devušas cerētos rezultātus;

3.  norāda, ka pagājušajā gadā ekonomiskā situācija un krīzes sociālās sekas vēl vairāk saasinājušās, un tādēļ uzsver, cik svarīgi ir stiprināt dalībvalstu apņēmību ievērot politikas norādes 2013. gadam, jo īpaši nodarbinātības un sociālās politikas jomā;

I.  Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi

4.  aicina Eiropadomi nodrošināt, lai ikgadējās politikas norādes, kas sagatavotas, pamatojoties uz gada izaugsmes pētījumu, būtu pilnībā vērstas uz to, lai sasniegtu visus mērķus, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei; pauž nožēlu, ka 2013. gada izaugsmes pētījumā nebija iekļauts progresa ziņojums par stratēģiju “Eiropa 2020”; aicina Komisiju savlaicīgi sniegt šo ziņojumu pirms pavasara Eiropadomes sanāksmes;

5.  pauž nožēlu par to, ka politikas norādes 2012. gadam un politikas īstenošana nav bijušas pietiekami efektīvas, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos politikas mērķus; pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis arvien vairāk attālinās no 2020. gada mērķiem;

6.  pauž nožēlu par to, ka valstu reformu programmās 2012. gadam noteiktās saistības ir nepietiekamas, lai sasniegtu vairumu Eiropas Savienības līmeņa mērķu; pauž lielu uztraukumu par to, ka pašreizējie valstu mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus nodarbinātības, izglītības un nabadzības samazināšanas jomā;

7.  aicina dalībvalstis valstu reformu programmās 2013. gadam noteikt nepieciešamās saistības, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

8.  aicina Eiropadomi, nosakot tās politikas norādes, nodrošināt, ka pietiekams ES finansējums tiek atvēlēts stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai; rosina dalībvalstis efektīvāk piešķirt finansējumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai;

II.  Darba vietu radīšana, īstenojot strukturālās reformas un veicot uz izaugsmi vērstus ieguldījumus

9.  pauž nožēlu par to, ka pagājušajā gadā lielākā daļa dalībvalstu nav izpildījusi apņemšanos kā daļu no sava valsts reformu plāna 2012. gadam iesniegt valsts nodarbinātības plānu (VNP); aicina dalībvalstis īstenot šo apņemšanos 2013. gadā; uzsver, ka valstu nodarbinātības plānos būtu jāiekļauj vispusīgi pasākumi darba vietu radīšanai un videi nekaitīgai nodarbinātībai, saikne starp nodarbinātības politiku un finanšu instrumentiem, darba tirgus reformas, konkrēts grafiks daudzgadu reformu programmas izstrādei turpmāko 12 mēnešu laikā, kā arī norāde gan par jomām, gan par reģioniem, kuros ir specializācijas deficīts vai pārpalikums;

10.  pauž nožēlu, ka Komisija nav noteikusi valstu nodarbinātības plānu izstrādi par obligātu prasību un aicina Komisiju uzraudzīt to izstrādi katra gada Eiropas pusgada ciklā;

11.  aicina dalībvalstis pieņemt pasākumus darba vietu radīšanas veicināšanai, piemēram, darbaspēka nodokļu reformas, kas nodrošina stimulus nodarbinātības jomā, veicināt un atbalstīt īstenu un brīvprātīgu pašnodarbinātību un jaunu uzņēmumu izveidi, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, veicināt MVU piekļuvi finansējumam, neoficiālu un nedeklarētu darbu pārveidot pastāvīgā nodarbinātībā, vajadzības gadījumā īstenot darba tirgus reformas, lai padarītu tos pielāgoties spējīgākus, dinamiskākus un iekļaujošākus, vienlaikus nodrošinot darba ņēmējiem pienācīgu drošību, nodrošināt darba devējiem un darba ņēmējiem prasmes un instrumentus, kas ļautu viņiem pielāgoties mainīgajām darba tirgus vajadzībām; modernizēt algu noteikšanas sistēmas, īstenojot sociālo dialogu ar aktīvu sociālo partneru līdzdalību, vienlaikus ievērojot valstu darba attiecību modeļu daudzveidību, lai saskaņotu algas ar ražīguma tendencēm atbilstīgi pienācīga iztikas minimuma līmenim, kā arī izmantot tādu nozaru kā videi nekaitīgas ekonomikas, veselības un sociālās aprūpes un IKT nozares augsto nodarbinātības potenciālu, lai radītu ilgtspējīgas un kvalitatīvas darba vietas;

III.  Jauniešu nodarbinātība

12.  aicina Eiropadomi 2013. gada politikas norādēs noteikt jauniešu bezdarba problēmas risināšanu par prioritāti;

13.  aicina dalībvalstis īstenot izšķirošus pasākumus, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu, tostarp mērķtiecīgus aktīvas darba tirgus politikas pasākumus un pasākumus prasmju neatbilstības mazināšanai darba tirgū, jo īpaši novēršot priekšlaicīgu mācību vai dalības stažēšanās sistēmās pārtraukšanu un nodrošinot, ka izglītības un apmācības sistēmas efektīvi sniedz jauniešiem nepieciešamās prasmes, kā arī veicināt uzņēmējdarbību un efektīvu atbalstu jauniešiem uzņēmējdarbības attīstībai un sistēmas, kas nodrošina pāreju no izglītības sistēmas uz darba vidi;

14.  viennozīmīgi atbalsta Komisijas priekšlikumu par jaunatnes garantijas sistēmām; aicina to steidzami īstenot un nodrošināt tam pietiekamu finansējumu; uzskata, ka ESF vajadzētu būt nozīmīgai lomai jaunatnes garantijas sistēmu finansēšanā un ka būtu jācenšas panākt atbilstošu līdzsvaru starp ES un dalībvalsts finansējumu;

15.  mudina dalībvalstis izstrādāt visaptverošas un uz tādiem jauniešiem vērstas stratēģijas, kuri nav nodarbināti, neizglītojas vai nav iesaistīti apmācībā (NEET); turklāt mudina tās, izstrādājot minētās stratēģijas, apliecināt finansiālu solidaritāti ar dalībvalstīm, kurām ir ierobežotas fiskālās iespējas;

IV.  Pielāgoties spējīgāki, dinamiskāki un iekļaujošāki darba tirgi un augstākas kvalitātes nodarbinātība

16.  pauž nožēlu par to, ka 2013. gada izaugsmes pētījumā nav risināts jautājums par nodarbinātības kvalitāti un pārāk maza uzmanība pievērsta nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, lai palielinātu personu, jo īpaši sieviešu, darba ņēmēju, kuri vecāki par 45 gadiem, personu ar invaliditāti un vistrūcīgāko personu, līdzdalību darba tirgū;

17.  atgādina, ka arvien pieaug iekšējā nelīdzsvarotība starp dalībvalstīm, jo īpaši nodarbinātības un sociālo rādītāju ziņā; norāda, ka dalībvalstis ar salīdzinoši nesegmentētu darba tirgu, spēcīgu sociālās aizsardzības sistēmu un spēju uz laiku pielāgot darba stundas un darba laiku, kā arī ar citiem elastīgiem nodarbinātības noteikumiem (iekšējā elastība) un efektīviem modeļiem sarunu par darba kopīgumu slēgšanai ir izrādījušās noturīgākas pret krīzes sekām nodarbinātības un sociālajā jomā;

18.  aicina padarīt darba tirgu adaptīvāku un dinamiskāku, spējīgu pielāgoties ekonomiskās situācijas traucējumiem, neizraisot darba vietu skaita samazināšanu, kā arī iekļaujošāku, lai veicinātu personu, jo īpaši neaizsargātu un nelabvēlīgā situāciju esošu personu, lielāku līdzdalību darba tirgū;

19.  brīdina, ka taupības pasākumiem nevajadzētu apdraudēt nedz nodarbinātības kvalitāti, nedz arī sociālās aizsardzības un veselības un drošības standartus; mudina dalībvalstis veicināt to uzņēmumu un MVU apzināšanu, kas cenšas būt sociāli vērtīgāki, nekā paredzēts tiem noteiktajās minimālajās tiesiskajās saistībās;

V.  Ieguldījumi izglītībā un apmācībā

20.  uzsver, cik būtiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā ir izglītībai un apmācībai;

21.  uzsver, ka ir svarīgi samazināt priekšlaicīgi mācības pametušo personu skaitu, lai samazinātu rādītājus NEET grupā;

22.  aicina dalībvalstis, veicot ilgtspējīgu, izaugsmi veicinošu un diferencētu fiskālo konsolidāciju, nodrošināt efektīvus un pietiekamus ieguldījumus izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā, lai īstenotu visas stratēģijā “Eiropa 2020” apstiprinātās saistības;

23.  aicina dalībvalstis Eiropas apmaiņas programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā iekļaut pasākumos, ko veic Eiropas pusgada ietvaros;

VI.  Sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību

24.  pauž nopietnas bažas par nabadzības un bezdarba pieaugumu visās vecuma grupās kopš iepriekšējā 2012. gada Eiropas pusgada cikla;

25.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada izaugsmes pārskatā pievērsta uzmanība nabadzībai un sociālajai atstumtībai, kā arī krīzes sociālo seku mazināšanai; aicina Komisiju uzsvērt šo pasākumu nozīmi konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un jo īpaši risināt jautājumus, kas saistīti ar strādājošo nabadzību, nabadzību to iedzīvotāju vidū, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai nepastāv, un gados vecāku iedzīvotāju nabadzību; aicina Eiropadomi apstiprināt šo norādi kā prioritāti;

26.  aicina noteikt, ka integrētu aktīvas iekļaušanas stratēģiju īstenošana ir svarīgs Eiropas Savienības un dalībvalstu sociālās politikas programmu elements;

VII.  Samērīgas un diferencētas izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas īstenošana, vienlaikus nodrošinot ekonomikas atlabšanu un darba vietu radīšanu

27.  uzsver nepieciešamību ieviest samērīgu, diferencētu un izaugsmei labvēlīgu fiskālo konsolidāciju, lai novērstu negatīvu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, vienlaicīgi garantējot publisko finanšu ilgtspējību; uzsver, ka fiskālās konsolidācijas programmu ietekme būtu jānovērtē, balstoties uz to ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātību un sociālo integrāciju īstermiņā, jo īpaši valstīs, kurās vērojama recesija vai izaugsmes rādītāji ir ļoti zemi; aicina Komisiju un Eiropadomi izmantot elastīgumu ekonomikas lejupslīdes laikā, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1175/2011 un Regulā (ES) Nr. 1177/2011;

28.  uzsver, ka Komisijai būtu vairāk jāņem vērā konkrētas vietējās, reģionu un valstu tendences, kā arī iespējamās kļūdas Komisijas prognozē, kas ir GIP pamats;

29.  uzskata, ka fiskālā konsolidācija būtu jāīsteno samērīgi un tā, lai veicinātu izaugsmi, un ka konsolidācijas intensitātei dažādās valstīs vajadzētu atšķirties atkarībā no to un plašākā izpratnē no Eiropas ekonomikas fiskālajām iespējām, lai novērstu negatīvu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot parāda stabilitāti;

30.  aicina Komisiju atkārtoti pielāgot savus ietekmes modeļus saistībā ar dalībvalstu fiskālo budžeta samazinājumu multiplikatora efektu attiecībā uz izaugsmi un darba vietu radīšanu atbilstoši SVF nesen veiktajai pārskatīšanai;

31.  aicina Eiropadomi nodrošināt tās politikas norāžu dažādo prioritāšu saskaņotību, lai neapdraudētu ilgstpējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanas potenciālu, nepalielinātu nabadzību un sociālo atstumtību vai neliegtu vispārēju piekļuvi kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai; uzskata, ka galvenajai prioritātei jābūt tādu integrētu reformu pasākumu īstenošanai un ieguldījumu veikšanai, kas veicina izaugsmi un darba vietu radīšanu, vienlaikus nodrošinot publisko finanšu ilgtspējību;

32.  aicina Eiropadomi, ja tā apstiprinātu gada izaugsmes pētījuma pirmo prioritāti “diferencēta, izaugsmi veicinoša fiskālā konsolidācija”, īpaši izskaidrot, kā to var īstenot pilnīgā saskaņā ar mērķi palielināt sociālo kohēziju un izskaust nabadzību, kā izklāstīts tās ceturtajā prioritātē “risināt problēmas, kas saistītas ar bezdarbu un krīzes sociālajām sekām”;

33.  uzsver, ka jāpanāk pilnīga saskaņa starp budžeta konsolidācijas un ekonomiskajiem pasākumiem, no vienas puses, un sociālās politikas, izaugsmes un nodarbinātības pasākumiem, no otras puses;

34.  norāda, ka laikā, kad pastāv smagi fiskālie ierobežojumi un aizdošanas iespējas privātajā sektorā ir mazākas, struktūrfondi un Kohēzijas fonds, ņemot vērā to finanšu apmēru un izvirzītos mērķus, ir būtisks sviras mehānisms dalībvalstu rīcībā, ar ko stimulēt ekonomiku un sekmēt stratēģijā “Eiropa 2020” ietverto izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu; šajā sakarībā uzsver, ka, ņemot vērā kohēzijas politikas būtisko nozīmi valstu programmu izstrādē Eiropas pusgada ietvaros, šai politikai būtu jāpievērš īpaša uzmanība gada izaugsmes pētījumā, un tai vajadzētu veicināt ikgadējās debates par izaugsmi un nodarbinātību ES;

VIII.  Demokrātiskā leģitimitāte un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība

35.  pauž bažas par to, ka Eiropas Parlamentam, dalībvalstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai ar Eiropas pusgadu saistītos jautājumos vēl joprojām ir ierobežota ietekme; uzsver to, ka saistībā ar gada izaugsmes pētījumā sniegtajām politikas norādēm, ko ierosināja Komisija un kas jāapstiprina Eiropadomei, nav nodrošināta parlamentu un sabiedrības līdzdalība un tādējādi ‐ demokrātiskā leģitimitāte;

36.  uzskata, ka Eiropas Parlamentam ir būtiska nozīme nepieciešamās demokrātiskās leģitimitātes radīšanā; uzskata, ka, ņemot vērā to, ka nav tiesiska pamata gada izaugsmes pētījumam piemērot parasto likumdošanas procedūru, Eiropadomei, apstiprinot politikas norādes, būtu jāņem vērā Parlamenta komentāri, lai nodrošinātu demokrātisku leģitimitāti;

37.  aicina Komisiju prasīt dalībvalstīm nodrošināt maksimālu pārredzamību, izstrādājot valstu reformu programmas, kā arī valstu parlamentu un sociālās jomas dalībnieku plašu iesaistīšanos šajā procesā;

Papildu pasākumi, kas veicami nodarbinātības un sociālajā jomā
Darba vietu radīšana, īstenojot strukturālās reformas un veicot uz izaugsmi vērstus ieguldījumus

38.  atgādina, ka, lai stiprinātu izaugsmi, kas rada daudz jaunu darba vietu, jāizstrādā nodarbinātības politika, kura veido labvēlīgus nosacījumus darba vietu radīšanai, sekmē pozitīvu pāreju no vienas darba vietas uz citu un no bezdarba uz nodarbinātību, uzlabo darbaspēka pieejamību un sekmē darbaspēka ģeogrāfiskā izvietojuma un prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām;

39.  uzsver, ka jāveic reformas darba tirgū, lai paaugstinātu darbaspēka produktivitāti un efektivitāti nolūkā uzlabot Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju un sniegt iespējas nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu, vienlaikus stingri ievērojot Eiropas sociālās jomas tiesību aktu un to principu noteikumus un būtību; uzskata, ka reformas darba tirgū būtu īstenojamas tā, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti;

40.  aicina dalībvalstis, ja to pieļauj fiskālā situācija, samazināt darbaspēka nodokļus, jo īpaši attiecībā uz strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem, kā arī neaizsargātām grupām; uzskata, ka mērķtiecīgi un īslaicīgi sociālās nodrošināšanas iemaksu samazinājumi vai darba vietu subsidēšanas shēmas jauniem darbiniekiem, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgstošiem bezdarbniekiem, ir ļoti efektīvi stimuli darba vietu radīšanas veicināšanai;

41.  atzīmē, ka demogrāfiskās pārmaiņas nepārprotami ietekmē sociālās infrastruktūras nodrošinājumu, kas rada nopietnu izaicinājumu visām paaudzēm visā ES; šajā ziņā uzsver, ka Komisijas pētījumā būtu vairāk jāapsver kohēzijas politikas nozīme demogrāfisko problēmu risināšanā;

42.  uzsver, ka jāveic nepieciešamās reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspējību; uzskata, ka pensionēšanās vecumu varētu izvērtēt, pamatojoties uz paredzamā veselīga mūža ilguma tendencēm, taču atgādina, ka joprojām iespējams paaugstināt faktisko pensionēšanās vecumu, nepaaugstinot obligāto pensionēšanās vecumu, tādējādi samazinot to personu skaitu, kas agri pamet darba tirgu; uzskata ‐ lai sekmīgi palielinātu faktisko pensionēšanās vecumu, pensiju sistēmu reformas īstenojamas vienlaicīgi ar politiku, kas ierobežo piekļuvi priekšlaicīgas pensionēšanās sistēmām un citiem agrīnas aiziešanas no darba tirgus veidiem, rada nodarbinātības iespējas gados vecākiem darba ņēmējiem, nodrošina viņiem piekļuvi mūžizglītībai un paredz ieviest nodokļu atvieglojumu politiku, kas rosina turpināt strādāt, kā arī atbalsta aktīvu un veselīgu novecošanu;

43.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka taupības programmas netraucē īstenot jaunu darba vietu radīšanas pasākumus un izaugsmes veicināšanas politiku, kā arī neapdraud sociālo aizsardzību; rosina dalībvalstis piešķirt prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumiem tādās jomās kā izglītība, mūžizglītība, pētniecība un inovācija, energoefektivitāte un vienlaicīgi nodrošināt šo izdevumu efektīvu izlietojumu;

44.  piekrīt Komisijai, ka inovatīvi ES finanšu instrumenti var veicināt mērķtiecīgus ieguldījumus, radīt multiplikatora efektu attiecībā uz ES budžetu un paaugstināt ES izaugsmes potenciālu; tādēļ mudina Komisiju sniegt detalizētu informāciju, turpmāku atbalstu un ieteikumus dalībvalstīm un reģioniem attiecībā uz finanšu instrumentu labāku piemērošanu saistībā ar 2013. gada kohēzijas politiku un turpmāko plānošanas periodu (2014.–2020. gadam); aicina dalībvalstis sekot Komisijas ieteikumiem un arī skaidri norādīt savas valsts reformu programmās to, kā tās paredz izlietot struktūrfondu piešķīrumus, lai, izmantojot finanšu instrumentus, veicinātu prioritātes, kas saistītas ar izaugsmes un nodarbinātības uzlabošanu;

45.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada izaugsmes pētījuma prioritātēs uzmanība pievērsta darba vietu radīšanas potenciāla izmantošanai tādās galvenajās nozarēs kā inovatīvas nozares, pakalpojumi, videi nekaitīga ekonomika, veselības un sociālā aprūpe (“baltā nozare”), kā arī IKT nozare; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas veicina minēto nozaru ar augstu nodarbinātības potenciālu attīstību;

46.  atgādina, ka, lai pilnībā izmantotu darba vietu radīšanas potenciālu šajās jaunajās nozarēs, būs nepieciešama darba ņēmēju, jo īpaši mazkvalificētu darba ņēmēju un gados vecāku darba ņēmēju, spēja pielāgoties un jaunas prasmes; aicina Komisiju un dalībvalstis prognozēt šajās nozarēs vajadzīgās prasmes un garantēt nepieciešamos ieguldījumus izglītībā un apmācībā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs prasmes;

47.  pauž nožēlu par to, ka 2013. gada izaugsmes pētījuma prioritātēs nav minēti pasākumi dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai; uzskata, ka sieviešu līdzdalības darba tirgū būtiskai palielināšanai ir ļoti liela nozīme, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi attiecībā uz nodarbinātības līmeni; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu sieviešu augstāku nodarbinātību, piemēram, nodrošināt pieejamu aprūpi un bērnu aprūpi, atbilstošu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma sistēmu un elastību attiecībā uz darba laiku un darba veikšanas vietu;

48.  aicina dalībvalstis uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši MVU darbības vidi, un aicina Komisiju un Eiropadomi pastiprināt centienus, lai uzlabotu vienoto tirgu, veicinātu digitālo ekonomiku un liktu uzsvaru uz lietpratīgu regulējumu nolūkā mazināt nevajadzīgu birokrātiju; atzinīgi vērtē Vienotā tirgus aktu II un aicina nodrošināt tā netraucētu un pilnīgu īstenošanu;

49.  aicina Komisiju noteikt vienotā tirgus pārvaldību par svarīgu prioritāti, jo tas ievērojami palīdz sasniegt Eiropas pusgada mērķus, proti, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību; uzskata, ka ar Komisijas izstrādātajiem katrai valstij paredzētajiem īpašajiem ieteikumiem vienlaikus būtu jāpiedāvā dalībvalstīm praktiskāki risinājumi vienotā tirgus darbības uzlabošanai, lai radītu spēcīgāku sabiedrības atbalstu un politisko apņemšanos, kas veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu;

50.  atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīts, cik svarīga MVU ir piekļuve finansējumam, jo MVU ir nodarbinātības un darba vietu radīšanas stūrakmens Eiropas Savienībā, un tiem ir nozīmīgs potenciāls jaunatnes bezdarba un dzimumu nelīdzsvarotības problēmu risināšanā; mudina dalībvalstis to valsts izaugsmes plānos jautājumu par MVU piekļuvi finansējumam padarīt par absolūtu prioritāti; mudina dalībvalstis nodrošināt vienkāršu piekļuvi šajā nolūkā paredzētajiem Eiropas fondiem;

51.  atzīst, ka ir svarīgi palielināt EIB aizdošanas spējas, un iesaka šo pasākumu iekļaut ES prioritātēs, kuru mērķis ir reģionālo atšķirību izskaušana; aicina Komisiju prasīt dalībvalstīm izmantot daļu no saviem struktūrfondu piešķīrumiem, lai dalītu EIB aizņēmuma risku un sniegtu aizdevuma garantijas MVU un mikrouzņēmumiem, tādējādi paaugstinot ekonomisko aktivitāti visās nozarēs un reģionos, garantējot turpmākas nodarbinātības iespējas un pārvarot kredītiespēju nepietiekamību, ar ko šobrīd saskaras MVU;

52.  aicina dalībvalstis veicināt un atbalstīt uzņēmējdarbību, tostarp sociālo uzņēmējdarbību, un jaunu uzņēmumu izveidi, jo īpaši īstenojot uzņēmējdarbības attīstības programmas un veicinot piekļuvi finansējumam;

53.  aicina Komisiju nodrošināt, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam tiek viennozīmīgi atbalstīta sociālā uzņēmējdarbība, jo šajā jomā ir acīmredzamas lielas iespējas jaunām darba vietām un inovatīvai izaugsmei;

54.  mudina Komisiju pilnībā mobilizēt Eiropas Savienības instrumentus un finansiālo atbalstu, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot struktūrfondus, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un efektīvi apkarotu strukturālo, ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu;

55.  atzīmē, ka kohēzijas politika kā galvenais ES ieguldījumu instruments, kurai ir liela nozīme stratēģijā “Eiropa 2020” un kuras tiešais mērķis ir vietējās, reģionālās un valsts ieguldījumu vajadzības, ne tikai palīdz mazināt atšķirības starp reģioniem, bet arī veicina dalībvalstu ekonomikas atlabšanu, efektīvi sekmē ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu dalībvalstīs un visā Savienībā; konstatē, ka līdz ar to kohēzijas politika ir viens no labākajiem pieejamajiem instrumentiem, ar ko ekonomikas atlabšanas procesā radīt jaunas darbvietas, kā tas paredzēts Komisijas GIP 2013. gadam; šajā ziņā uzskata, ka ikviens kohēzijas politikas budžeta samazinājums ļoti nelabvēlīgi ietekmēs stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, un tāpēc prasa, lai jaunajā plānošanas periodā kohēzijas politikai tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi, kas atbilstu vismaz tam līmenim, par ko panākta vienošanās pašreizējā plānošanas periodā 2007.–2013. gadam, un prasa, lai šī politika arī turpmāk aptvertu visus ES reģionus;

56.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2013. gada izaugsmes pētījumā ir atzinusi, ka ir jāpaaugstina administratīvā veiktspēja, lai nodrošinātu neizmantoto struktūrfondu līdzekļu drīzāku sadali; norāda, ka šādus centienus vajadzētu orientēt uz varas iestādēm valstu, reģionālajā un vietējā līmenī; uzsver, ka neizmantoto struktūrfondu līdzekļu drīzāka sadale var palīdzēt tirgus likviditātes nostiprināšanā;

57.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka reģionālā politika arī turpmāk ir svarīga valstu programmu izstrādē Eiropas pusgada ietvaros un ka tā ir svarīgs instruments, ar ko sasniegt izvirzītos vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus attiecībā uz sociālo politiku un nodarbinātību;

58.  uzskata, ka ir būtiski, lai kohēzijas politika palīdzētu samazināt iekšējās konkurētspējas atšķirības un strukturālo nelīdzsvarotību, izmantojot tās spējas pielāgoties konkrētiem apstākļiem un vajadzībām, kas apzinātas vietējā, reģionālā un valsts līmenī; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pēc iespējas pārplānot neizmantotos struktūrfondu līdzekļu, tos novirzot energoefektivitātes, jauniešu nodarbinātības un MVU vajadzībām, jo šīs jomas būs nozīmīgas stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai; prasa, lai Parlamentu pienācīgi informētu par šīs iniciatīvas īstenošanu valstu līmenī;

Jauniešu nodarbinātība

59.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu jauniešu pāreju no izglītības un apmācības uz darba tirgu; šajā sakarībā norāda uz duālās profesionālās izglītības sistēmas panākumiem dažās dalībvalstīs, kurās ir augstākais jauniešu nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā;

60.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt jauniešiem efektīvāk iegūt prasmes, un šajā nolūkā nepieciešama plašāka sadarbība un saziņa starp uzņēmumiem, valdībām un izglītības sniedzējiem;

61.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā nāks klajā ar tiesību aktu kopumu jauniešu nodarbinātības veicināšanai; aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem atbalstīt un attīstīt Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmas, kuras katram jaunietim Eiropas Savienībā pēc ne vairāk kā četru mēnešu bezdarba dod tiesības uz darbu, praksi, papildu apmācību vai darbu apvienojumā ar apmācību; uzskata, ka Savienības finansējumam, jo īpaši ESF, vajadzētu būt īpašai nozīmei līdzfinansējuma nodrošināšanā jaunatnes garantijas sistēmām; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm un reģioniem tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas sistēmas un efektīvi izmantotu ESF nolūkā izveidot jaunatnes garantijas sistēmas; uzsver, ka valstu nozares partneriem ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm jābūt īpaši būtiskai nozīmei, īstenojot jaunatnes garantijas sistēmas;

62.  norāda, ka jaunatnes garantijas sistēmas īstenojamas vienlaicīgi ar kvalitātes sistēmu, lai nodrošinātu šo sistēmu kvalitāti un to, ka piedāvātā apmācība, stažēšanās un darba vietas ietver atbilstošu atalgojumu, darba apstākļus un veselības un drošības standartus; uzskata, ka šajā sakarībā visiem jauniešiem vispirms būtu jāsaņem savu vajadzību personalizēts novērtējums un būtu jānodrošina pielāgoti un personalizēti pakalpojumi;

63.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu ar Nodarbinātības komitejas palīdzību izveidot jaunatnes garantijas sistēmu īstenošanas daudzpusēju uzraudzību un aicina Eiropas Parlamentu pievienoties;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ierosināt Padomes ieteikumu par jaunatnes garantijas sistēmām; aicina dalībvalstis un reģionus veicināt uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību jauniešu vidū un īstenot īpašas un mērķtiecīgas uzņēmējdarbības attīstības atbalsta programmas jauniešiem;

65.  uzsver, ka Eiropadome 2012. gada janvārī ierosināja izmēģinājuma pasākumu, lai palīdzētu tām astoņām dalībvalstīm, kurās ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis, atkārtoti piešķirt dažus no to ES struktūrfondu piešķīrumiem, lai izskaustu jauniešu bezdarbu; pauž nožēlu, ka 2012. gada maijā Komisija ievērojami pazemināja aplēses par līdzekļiem, kas pieejami atkārtotai piešķiršanai, no 82 miljardiem eiro līdz 29 800 miljoniem eiro, tādējādi ierobežojot izmēģinājuma pasākumu mērogu; pauž nožēlu par to, ka tikai maza šo līdzekļu daļa ir pārvirzīta, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu;

66.  atzinīgi vērtē priekšlikumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā aktīvāk izmantot Eiropas Sociālā fonda finansējumu jauniešu nodarbinātības pasākumu īstenošanai; aicina ESF finansējumu, kas paredzēts ar jauniešiem saistītu pasākumu īstenošanai, koncentrēt galvenokārt tādās jomās kā stažēšanās vai prakse un uzņēmējdarbība; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības 2007.–2013. gada finanšu periodā neizmantotā struktūrfondu finansējuma novirzīšanu, lai pazeminātu jauniešu augsto bezdarba līmeni un atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus;

Ieguldījumi izglītībā un apmācībā

67.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot pārraudzības prasmes konkrētās nozarēs un/vai reģionos un pēc iespējas drīzāk novērst šo prasmju neatbilstību; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties apskata izstrādē par prasmēm ES, lai nodrošinātu visaptverošu redzējumu par Savienībā nepieciešamajām prasmēm;

68.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis veicināt sadarbību un sinerģiju starp izglītības un apmācības nozari un uzņēmumiem, lai prognozētu nepieciešamās prasmes un pielāgotu izglītības un apmācības sistēmas darba tirgus vajadzībām ar mērķi nodrošināt darbaspēkam nepieciešamās prasmes atbilstoši mainīgajiem darba apstākļiem un novecojošā darbaspēka individuālajām vajadzībām, un veicināt pāreju no izglītības un apmācības uz darba vidi;

69.  aicina dalībvalstis prioritārā kārtā nodrošināt ieguldījumus izglītībā, apmācībā, uzņēmējdarbībā nepieciešamo prasmju veicināšanā un mūžizglītībā visām vecuma grupām ne tikai formālās izglītības sistēmā, bet arī, attīstot neformālo mācīšanos un ikdienas mācīšanos; brīdina par izglītībai un apmācībai paredzētā budžeta samazināšanas radītajām sociālajām un ekonomiskajām izmaksām ilgtermiņā, jo tas kavē krīzes pārvarēšanu un samazina dalībvalstu ekonomiku konkurētspēju;

70.  uzsver, ka jauno izglītošanās iespēju izmantošanai un ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetences pēc iespējas efektīvākai izmantošanai var būt būtiska nozīme nodarbinātības iespēju veicināšanā; uzsver, cik liela nozīme ir neformālās un ikdienas mācīšanās atzīšanai; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko dalībvalstis līdz 2015. gadam aicina izveidot atzīšanas sistēmas, kas piesaistītas Eiropas kvalifikāciju sistēmai, tostarp iespēju iegūt pilnu vai daļēju kvalifikāciju, pamatojoties uz neformālo vai ikdienas mācīšanos;

71.  mudina efektīvi īstenot nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru kā instrumentu, ar kuru var veicināt mūžizglītības attīstību; atkārtoti aicina Komisiju ieviest Eiropas kvalifikāciju apliecību, lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti;

72.  uzsver, ka jāuzlabo pedagogu zināšanu kvalitāte, kompetence un statuss, kas ir augstas efektivitātes Eiropas izglītības un apmācības sistēmas obligāts priekšnosacījums; aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt nepieciešamos pasākumus un resursus šim mērķim;

Pielāgoties spējīgāki, dinamiskāki un iekļaujošāki darba tirgi un augstākas kvalitātes nodarbinātība

73.  uzskata, ka darba tirgus reformām jābūt vērstām uz ražīguma palielināšanu un konkurētspējas uzlabošanu, vienlaikus nodrošinot nodarbinātības kvalitāti; aicina Eiropadomi savās 2013. gada politikas norādēs pievērst uzmanību nodarbinātības kvalitātei, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmēju piekļuvi darba pamattiesībām, kā paredzēts Līgumos, neskarot dalībvalstu tiesību aktus;

74.  uzskata, ka strukturālajām darba tirgus reformām jārada iekšējais elastīgums, lai saglabātu nodarbinātību ekonomikas traucējumu laikā, un jānodrošina nodarbinātības kvalitāte, drošība, pārejot no vienas darba vietas uz citu, bezdarbnieku pabalstu sistēmas, kuras balstās uz iesaistīšanās tirgū prasībām un ir saistītas ar reintegrācijas politiku, kas saglabā stimulu meklēt darbu, taču nodrošina pietiekamus ienākumus, kā arī jānodrošina līguma noteikumi cīņai pret darba tirgus segmentāciju un piekļuve mūžizglītībai un jāļauj prognozēt ekonomikas restrukturizāciju;

75.  aicina dalībvalstis cīnīties pret nestabiliem darba apstākļiem un fiktīvu pašnodarbinātību un to izplatību un nodrošināt personām, kurām ir pagaidu vai nepilnas slodzes darba līgumi, vai pašnodarbinātām personām atbilstīgu sociālo aizsardzību un piekļuvi apmācībai;

76.  aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā uzlabot darba tiesību aktus un, lai veicinātu stabilas darba attiecības, atbalstītu un izveidotu nosacījumus elastīgāku nodarbinātības noteikumu piedāvāšanai līdz ar atbilstošu sociālā nodrošinājuma līmeni, jo īpaši vecāka gadagājuma un jaunākiem darba ņēmējiem, kā arī veicināt darba ņēmēju brīvprātīgu mobilitāti, īstenojot mobilitātes atbalsta programmas;

77.  aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu saistībā ar nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp minoritātēm piederošu personu (piemēram, romu) un personu ar invaliditāti, zemo līdzdalības līmeni darba tirgū un vienmēr noteikt tādas algas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni;

78.  aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem palielināt aktīvas darba tirgus politikas tvērumu un efektivitāti un abpusēji atbalstīt stimulus dalībai darba tirgū, piemēram, programmas par labklājību darbā un atbilstīgas pabalstu sistēmas, lai saglabātu nodarbinātības iespējas, atbalstītu cilvēku atgriešanos darba tirgū un nodrošinātu atbilstīgus dzīves apstākļus;

79.  aicina dalībvalstis prognozēt restrukturizācijas procesus, lai saglabātu darba vietas, veicinātu iekšējo un ārējo mobilitāti un mazinātu restrukturizācijas procesu iespējamo negatīvo ietekmi; aicina dalībvalstis efektīvi īstenot valstu tiesību aktus un spēkā esošās Eiropas Savienības direktīvas, piemēram, Direktīvu par kolektīvo atlaišanu, Direktīvu par uzņēmumu nodošanu un Pamatdirektīvu par darbinieku uzklausīšanu un informēšanu, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu; uzskata, ka, izvairoties no restrukturizācijas procesu iespējamām negatīvajām sekām, kā arī mazinot vai atvieglojot tās, būtiska nozīme jāpiešķir Eiropas Savienības fondiem;

80.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, efektīvu īstenošanu;

81.  aicina Komisiju un dalībvalstis nolūkā padziļināt Eiropas darba tirgus integrāciju īstenot pasākumus, lai uzlabotu mobilitāti darba tirgū un starp tā segmentiem, novēršot tiesiskos un administratīvos šķēršļus darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai Eiropas Savienībā, piemēram, starptautiskos darba tirgus ierobežojumus darba ņēmējiem no Rumānijas un Bulgārijas, un uzlabojot sociālā nodrošinājuma tiesības un darba apstākļus tiem darba ņēmējiem, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties; aicina dalībvalstis plašāk izmantot EURES, lai veicinātu darba un darba meklētāju pārrobežu savstarpējo atbilsmi;

82.  vērš uzmanību uz nabadzības un bezdarba palielināšanos visās vecuma grupās; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties jaunas saistības risināt šo situāciju, jo īpaši attiecībā uz strādājošo nabadzību, nabadzību to iedzīvotāju vidū, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai nepastāv, tostarp vecāka gadagājuma ilgtermiņa bezdarbnieku vidū, un gados vecāku cilvēku nabadzību;

83.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek novērsta fiskālās konsolidācijas negatīvā ietekme uz dzimumu līdztiesību, sieviešu nodarbinātību un nabadzību, pieņemot valstu budžetos dzimumu līdztiesības pieeju, apņēmīgāk ieviešot ar dzimumu saistītos ieteikumus dalībvalstīm un nodalot stratēģijas “Eiropa 2020” galvenos mērķus un attiecīgos valstu mērķus pēc dzimuma;

Sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību

84.  aicina dalībvalstis uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību un efektivitāti un nodrošināt, ka tās turpina darboties kā buferi pret nabadzību un sociālo atstumtību; vienlaikus norāda, ka Eiropas sociālais modelis ir jāmodernizē nolūkā “aktivizēt labklājības valstis”, kas iegulda cilvēkos un nodrošina līdzekļus un stimulus, lai radītu ilgtspējīgas darba vietas un izaugsmi, kā arī novērstu sociālos traucējumus;

85.  aicina dalībvalstis īstenot aktīvas iekļaušanas stratēģijas, kā arī atbilstīgus, cenu ziņā pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus un piekļuves pieejas kvalitatīvai nodarbinātībai, lai novērstu iedzīvotāju grupu ar zemiem ienākumiem un neaizsargāto grupu marginalizāciju;

86.  aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās norādīt, kā tās izmantos Eiropas Savienības līdzekļus, lai sniegtu atbalstu valsts nabadzības ierobežošanas un citiem sociālajiem, nodarbinātības un izglītības mērķiem, nodrošinot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

87.  aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis nodrošināt, ka visās veselības aprūpes sistēmu reformās uzmanību koncentrē uz kvalitātes uzlabošanu un atbilstības, pieņemamu cenu, vispārējas piekļuves un ilgtspējības nodrošināšanu;

88.  uzskata, ka mērķtiecīgas darbā pieņemšanas subsīdijas jaunu darbinieku pieņemšanai darbā no nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vidus ir efektīvs veids, kā paaugstināt viņu līdzdalību darba tirgū;

89.  aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka fiskālā konsolidācija ir savietojama ar stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālo dimensiju;

90.  pauž bažas par krīzes sociālo ietekmi uz nabadzību sieviešu vidū; aicina Komisiju novērtēt fiskālās konsolidācijas ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu nodarbinātību;

91.  aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, lai mazinātu strādājošo nabadzību, piemēram, pasākumus, lai veicinātu mājsaimniecību pelnītāju pietiekamu līdzdalību darba tirgū un sekmētu personu, kurām ir zemu apmaksāts un nestabils darbs, augšupēju pāreju no vienas darba vietas uz citu; aicina dalībvalstis apkarot strādājošo nabadzību, īstenojot darba tirgus politikas virzienus, kuru mērķis ir strādājošos nodrošināt ar iztikas minimumu;

92.  aicina Komisiju katru gadu no 2013. gada 4.–5. novembra iesniegt kompetentajām Parlamenta komitejām gada izaugsmes pētījumu, lai Parlamentam būtu pietiekami daudz laika nākt klajā ar savu viedokli nākamajos Eiropas pusgados;

Papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu pārvaldību, atbildību un demokrātisko leģitimitāti

93.  aicina Eiropadomi un dalībvalstis nodrošināt valstu un reģionālo parlamentu, sociālo partneru, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos politikas norāžu īstenošanā un pārraudzībā atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldības procesam, lai nodrošinātu atbildību;

94.  aicina Eiropadomi un Komisiju efektīvāk iekļaut stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības, sociālo un izglītības mērķu uzraudzīšanu un novērtēšanu 2013. gada Eiropas pusgadā;

95.  atkārto aicinājumu pastiprināt Eiropas pusgada demokrātisko leģitimitāti; aicina Eiropadomi, pieņemot 2013. gada politikas norādes, ņemt vērā Eiropas Parlamenta paustās bažas un priekšlikumus;

96.  prasa Parlaments pienācīgi iesaistīt Eiropas pusgada norisēs, lai pārstāvētu iedzīvotāju intereses un stiprinātu dalībvalstu īstenotās sociālās politikas leģitimitāti;

97.  aicina palielināt valstu parlamentu nozīmi attiecībā uz to dalību ekonomikas un sociālās politikas izstrādes procesā saistībā ar Eiropas pusgadu, lai palielinātu pieņemto lēmumu leģitimitāti;

98.  aicina iesaistīties sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, lai palielinātu sociālās politikas virzienu atbilstību un efektivitāti;

o
o   o

99.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0408. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0542. (3) OV C 308 E, 20.10.2011., 116. lpp. (4) OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0260. (6) Sk. 2010. gada 26. novembra laboto versiju. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0466. (8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0495. (9) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0224. (11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0230. (12) OV C 351 E, 2.12.2011., 29. lpp. (13) OV C 308 E, 20.10.2011., 6. lpp. (14) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0419. (16) OV L 175, 10.7.1999., 43. lpp. (17) OV L 14, 20.1.1998., 9. lpp.

ĪPAŠI IETEIKUMI, KAS EIROPADOMEI JĀPIEŅEM TĀS POLITIKAS NORĀDĒS

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi

Ieteikums Nr. 1: stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jāsasniedz stratēģijas “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” mērķi.

2013. gada valstu reformu programmās noteiktajām saistībām jābūt pietiekamām, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Dalībvalstīm valsts budžeta līdzekļi būtu jāizlieto efektīvāk, lai veicinātu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Būtu jānodrošina, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai tiek atvēlēts pietiekams Eiropas Savienības finansējums.

Darba vietu radīšana, īstenojot strukturālās reformas un veicot uz izaugsmi vērstus ieguldījumus

Ieteikums Nr. 2.1 par valstu nodarbinātības plāniem

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Dalībvalstīm kā daļu no to 2013. gada valstu reformu plāniem būtu jāiesniedz valstu nodarbinātības plāni (VNP).

Ieteikums Nr. 2.2 par darbaspēka nodokļu reformām

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Dalībvalstīm būtu jāveic darbaspēka nodokļu reformas, kas veicina nodarbinātību.

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja samazināt darbaspēka nodokļus, jo īpaši veikt mērķtiecīgus un īslaicīgus sociālās nodrošināšanas iemaksu samazinājumus vai ieviest darbavietu subsidēšanas shēmas jauniem darbiniekiem, sevišķi zemu atalgotiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgstošiem bezdarbniekiem, kā arī citām neaizsargātām grupām, vienlaikus nodrošinot publisko pensiju sistēmu ilgtspēju ilgtermiņā.

Ieteikums Nr. 2.3: cīņa pret nedeklarētu darbu

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Neoficiāls un nedeklarēts darbs būtu jāpārveido pastāvīgā nodarbinātībā, cita starpā palielinot darba inspekciju spējas.

Ieteikums Nr. 2.4: par algu noteikšanas sistēmām

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Modernizēt algu noteikšanas sistēmas sociālā dialoga sistēmas ietvaros ar aktīvu sociālo partneru līdzdalību, vienlaikus ievērojot valstu darba attiecību modeļu daudzveidību, lai saskaņotu algas ar ražīguma tendencēm atbilstīgi pienācīga iztikas minimuma līmenim.

Ieteikums Nr. 2.5: reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspējību

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jāveic nepieciešamās reformas, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspējību, pamatojoties uz šādiem aspektiem:

–  pensionēšanās vecuma iespējama novērtēšana, ņemot vērā veselīgas dzīves paredzamā ilguma tendences;

–  faktiskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana, uzlabojot darba apstākļus, samazinot to personu skaitu, kas agri atstāj darba tirgu (piemēram, ieviešot nodokļu atvieglojumu politiku, kas rosina ilgāk palikt darba tirgū), un elastīgas pārejas iespējas no darba uz pensionēšanos nodrošināšana darba ņēmējiem;

–  politikai, kas palielina nodarbinātības iespējas gados vecākiem darba ņēmējiem un veicina piekļuvi mūžizglītībai un aktīvu un veselīgu novecošanu, jābūt pensiju sistēmu reformu pamatā, lai novērstu vecāka gadagājuma darba ņēmēju ilgstošiem bezdarba periodiem.

Ieteikums Nr. 2.6 par uz izaugsmi vērstiem ieguldījumiem

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Taupības programmām nevajadzētu kavēt nodarbinātības veicināšanas pasākumu un izaugsmes veicināšanas politikas īstenošanu, kā arī nevajadzētu apdraudēt sociālo aizsardzību.

Dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte uz izaugsmi vērstiem ieguldījumiem izglītībā, mūžizglītībā, pētniecībā un inovācijā, kā arī energoefektivitātē.

Ieteikums Nr. 2.7: darba vietu radīšanas potenciāla izmantošana tādās svarīgākajās nozarēs kā videi draudzīga ekonomika un sociālā aprūpe, kā arī IKT nozare

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta iniciatīvas un ieguldījumi, kas veicina attīstību nozarēs ar augstu nodarbinātības potenciālu, piemēram, inovatīvās nozarēs, videi draudzīgā ekonomikā, pakalpojumos, veselības un sociālās aprūpes nozarē un IKT nozarē.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāprognozē nepieciešamās prasmes šajās nozarēs un ieguldījumi izglītībā un apmācībā, lai nodrošinātu šīs prasmes un uzlabotu darba ņēmēju, jo īpaši mazkvalificētu darba ņēmēju un vecāka gadagājuma darba ņēmēju, pielāgošanās spēju.

Ieteikums Nr. 2.8: strukturālās reformas, lai veicinātu darba vietu radīšanu sievietēm

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jāintegrē dzimumu līdztiesības aspekts politikas norādēs, ko pieņems Eiropadome.

Būtu jāpieņem nepieciešamie pasākumi, lai veicinātu augstāku sieviešu nodarbinātību, piemēram, jānodrošina pieejama aprūpe un bērnu aprūpe, atbilstoša grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma sistēma un elastība attiecībā uz darba laiku un darba veikšanas vietu.

Ieteikums Nr. 2.9: par vienotā tirgus izveides pilnīgu pabeigšanu

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Komisijai un Eiropadomei būtu jāpastiprina centieni, lai uzlabotu vienoto tirgu, veicinātu digitālo ekonomiku un koncentrētu uzmanību uz lietpratīgu regulējumu nolūkā samazināt nevajadzīgu birokrātiju. Nekavējoties būtu jāīsteno Vienotā tirgus akts II.

Ar Komisijas izstrādātajiem katrai valstij paredzētajiem īpašajiem ieteikumiem vienlaikus būtu jāpiedāvā dalībvalstīm praktiskāki risinājumi vienotā tirgus darbības uzlabošanai, lai radītu spēcīgāku sabiedrības atbalstu un politisko apņemšanos, kas veicinātu vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

Ieteikums Nr. 2.10: uzņēmējdarbības vides, jo īpaši MVU darbības vides, uzlabošana

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamās likumdošanas un administratīvās darbības, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši MVU darbības vidi.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānosaka, ka finansējuma nodrošināšana MVU ir absolūta prioritāte to darba kārtībā.

Dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta uzņēmējdarbība, tostarp sociālā uzņēmējdarbība, un jaunu uzņēmumu izveide, jo īpaši īstenojot uzņēmējdarbības attīstības programmas un veicinot piekļuvi finansējumam.

Ieteikums Nr. 2.11: ES finansējuma pilnīga mobilizācija

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto struktūrfondi, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un efektīvi apkarotu jauniešu, strukturālo un ilgtermiņa bezdarbu, kā arī, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Aicina Komisiju izpētīt iespējas, kā palielināt struktūrfondu līdzfinansējuma likmi attiecībā uz dalībvalstīm, kurās ir visaugstākais bezdarba līmenis, lai palīdzētu tām kompensēt ierobežoto rīcības brīvību to valsts politikā un palīdzētu tām finansēt aktīvu darba tirgus politiku. Aicina Komisiju apsvērt iespēju minētajam mērķim rast papildu līdzekļus no citiem finansējuma avotiem.

Aicina vismaz 25 % Kohēzijas fonda līdzekļu piešķirt ESF 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Jauniešu nodarbinātība

Ieteikums Nr. 3.1: jauniešu nodarbinātība kā prioritāte

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Eiropadomei savās 2013. gada politikas norādēs būtu jāpiešķir prioritāte jauniešu nodarbinātībai. Dalībvalstīm jāiesniedz jaunatnes nodarbinātības plāni, kas ietverti valstu nodarbinātības programmās, un Eiropas Komisijai jāuzrauga tajās noteiktie politikas mērķi.

–  dalībvalstīm un reģioniem ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmas, kuras katrai personai ES, kas jaunāka par 25 gadiem, nodrošina labas kvalitātes darba, turpmākas izglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu 4 mēnešu laikā pēc tam, kad persona ir zaudējusi darbu vai pārtraukusi formālo izglītību. Savienības finansējumam vajadzētu būt īpaši svarīgai nozīmei šo sistēmu finansēšanā, jo īpaši attiecībā uz šīm sistēmām.

Ieteikums Nr. 3.2: par jauniešiem, kuri nav nodarbināti, neizglītojas vai nav iesaistīti apmācībā (NEET)

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Dalībvalstīm ar ES iestāžu atbalstu būtu jāizstrādā visaptverošas un uz tādiem jauniešiem vērstas stratēģijas, kuri nav nodarbināti, neizglītojas vai nav iesaistīti mācībās (NEET).

Dalībvalstīm un reģioniem ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāatbalsta un jāattīsta Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmas, kuras katrai personai Eiropas Savienībā, kas jaunāka par 25 gadiem, pēc ne vairāk kā četru mēnešu bezdarba dod tiesības uz darbu, praksi, papildu apmācību vai darbu apvienojumā ar apmācību.

Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm un reģioniem tehniskā palīdzība, lai efektīvi izmantotu Eiropas Sociālo fondu nolūkā izveidot Jaunatnes garantijas sistēmas.

Ieteikums Nr. 3.3: ES fondu aktīvāka izmantošana cīņai pret jauniešu bezdarbu

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu aktīvāk jāizmanto Eiropas Sociālais fonds jauniešu nodarbinātības veicināšanas pasākumu īstenošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

ESF finansējums, kas paredzēts ar jauniešiem saistītu pasākumu īstenošanai, būtu jākoncentrē galvenokārt tādās jomās kā stažēšanās vai prakse un uzņēmējdarbība.

Ieguldījumi izglītībā un apmācībā

Ieteikums Nr. 4.1: prasmju neatbilstību novēršana

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jānodrošina nepieciešamo prasmju labāka pārraudzība konkrētās nozarēs un/vai reģionos un nekavējoties jānovērš prasmju neatbilstības.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas apskata izstrādē par prasmēm ES, lai nodrošinātu visaptverošu redzējumu par Savienībā nepieciešamajām prasmēm.

Būtu jāveicina sadarbība un sinerģija starp izglītības un apmācības nozari un uzņēmējiem, lai prognozētu nepieciešamās prasmes un pielāgotu izglītības un apmācības sistēmas darba tirgus vajadzībām nolūkā nodrošināt, ka darbaspēkam piemīt nepieciešamās prasmes, un veicināt pāreju no izglītības un apmācības uz darba vidi.

Būtu jāveicina visu vecuma grupu piekļuve mūžizglītībai ne tikai formālās izglītības sistēmā, bet arī, attīstot neformālo mācīšanos un ikdienas mācīšanos.

Līdz 2015. gadam būtu jāizveido neformālās mācīšanās un ikdienas mācīšanās atzīšanas sistēma, kas piesaistīta Eiropas kvalifikāciju sistēmai.

Būtu efektīvi jāievieš nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūra un Eiropas kvalifikāciju apliecība.

Ieteikums Nr. 4.2: ieguldījumi izglītībā un apmācībā

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jānodrošina efektīvi ieguldījumi izglītībā un apmācībā, vienlaikus turpinot publisko finanšu konsolidāciju.

Būtu jāpieņem pasākumi un jāparedz resursi, lai paaugstinātu pedagogu darba kvalitāti, kompetenci un statusu.

Pielāgoties spējīgāki, dinamiskāki un iekļaujošāki tirgi un augstākas kvalitātes nodarbinātība

Ieteikums Nr. 5.1 par darba tirgus reformām

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jāveicina strukturālas darba tirgus reformas, lai paaugstinātu darbaspēka ražīgumu un efektivitāti nolūkā uzlabot Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu.

Ieteikums Nr. 5.2: darba ņēmēju mobilitātes veicināšana

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jāpieņem politika un jāveic pasākumi, lai veicinātu mobilitāti darba tirgū un starp tā segmentiem, piemēram, īstenojot mobilitātes atbalsta programmas.

Būtu jālikvidē tiesiskie un administratīvie šķēršļi un jāuzlabo darba apstākļi un sociālais nodrošinājums, lai atbalstītu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību ES ar mērķi padziļināt Eiropas darba tirgus integrāciju.

Dalībvalstīm būtu plašāk jāizmanto EURES, lai veicinātu darba un darba meklētāju pārrobežu savstarpējo atbilsmi.

Ieteikums Nr. 5.3 par nodarbinātības kvalitāti

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Eiropadomei savās 2013. gada politikas norādēs būtu jāpievērš uzmanība nodarbinātības kvalitātei, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmēju piekļuvi darba pamattiesībām, kā paredzēts Līgumos, neskarot dalībvalstu tiesību aktus.

Būtu jānodrošina, ka reformas darba tirgū tiek īstenotas tā, lai uzlabotu nodarbinātības kvalitāti.

Būtu jācīnās pret nestabiliem darba apstākļiem un viltus pašnodarbinātību un to izplatību un jānodrošina personām, kurām ir pagaidu vai nepilnas slodzes darba līgumi, vai pašnodarbinātām personām atbilstīga sociālā aizsardzība un piekļuve apmācībai.

Būtu jānodrošina, ka efektīvi tiek īstenota Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

Sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana, cīņa pret nabadzību un sociālās iekļaušanas veicināšana

Ieteikums Nr. 6.1: sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jānodrošina, ka fiskālā konsolidācija atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajai dimensijai un neapdraud augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Veselības sistēmas reformām jābūt vērstām uz kvalitātes uzlabošanu un atbilstības, pieejamības cenas ziņā un vispārējas piekļuves, kā arī ilgtspējības nodrošināšanu.

Ieteikums Nr. 6.2: cīņa pret nabadzību un sociālās iekļaušanas veicināšana

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Eiropadomei savās politikas vadlīnijās būtu jāizvirza par prioritāti cīņa pret nabadzības un bezdarba pieaugumu visās vecuma grupās, jo īpaši pret strādājošo nabadzību, nabadzību to iedzīvotāju vidū, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai nepastāv, un vecāka gadagājuma iedzīvotāju nabadzību.

Būtu jāuzlabo sociālās aizsardzības sistēmu atbilstība un efektivitāte un jānodrošina, ka tās turpina darboties kā buferi pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Būtu jāīsteno aktīvas iekļaušanas stratēģijas un jāievieš atbilstīgi un cenas ziņā pieejami augstas kvalitātes pakalpojumi un piekļuves veidi kvalitatīvai nodarbinātībai, lai novēstu iedzīvotāju grupu ar zemiem ienākumiem un neaizsargātu grupu marginalizāciju.

Komisijai būtu jānovērtē fiskālās konsolidācijas ietekme uz dzimumu līdztiesību un sieviešu nodarbinātību un nabadzību.

Būtu jānodrošina, ka tiek novērsta fiskālās konsolidācijas negatīvā ietekme uz dzimumu līdztiesību, sieviešu nodarbinātību un nabadzību, sniedzot dalībvalstīm spēcīgākus ieteikumus dzimumu līdztiesības jautājumos un sadalot stratēģijas “Eiropa 2020” galvenos mērķus un atbilstīgos valsts mērķus pēc dzimuma.

Būtu jāizstrādā politika un pasākumi, lai mazinātu strādājošo nabadzību, piemēram, pasākumi, lai veicinātu mājsaimniecību pelnītāju pietiekamu līdzdalību darba tirgū un sekmētu personu, kurām ilgstoši ir zemu apmaksāts un nestabils darbs, augšupēju pāreju no vienas darba vietas uz citu.

Dalībvalstīm būtu jāapkaro strādājošo nabadzība, īstenojot darba tirgus politikas virzienus, kuru mērķis ir strādājošos nodrošināt ar iztikas minimumu.

Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ieviest mērķtiecīgas darbā pieņemšanas subsīdijas jaunu darbinieku pieņemšanai no nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vidus.

Dalībvalstīm savās valstu reformu programmās būtu jānorāda, kā tās izmantos ES līdzekļus, lai sniegtu atbalstu valsts nabadzības izskaušanas un citiem sociālajiem, nodarbinātības un izglītības mērķiem, nodrošinot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu.

Samērīgas un diferencētas, izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas īstenošanu, vienlaikus nodrošinot ekonomikas atlabšanu un darba vietu radīšanu

Ieteikums Nr. 7: samērīgas un diferencētas, izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas īstenošana, vienlaikus nodrošinot ekonomikas atlabšanu un darba vietu radīšanu

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspējību, būtu jāīsteno fiskālās konsolidācijas programmas samērīgā, diferencētā un izaugsmi veicinošā veidā, ļaujot ar ieguldījumiem sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un pilnībā izmantot Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto elastīgumu.

Būtu jāpārskata tās fiskālie multiplikatori, lai izvairītos no tā, ka fiskālās konsolidācijas ietekme uz izaugsmi un nodarbinātības iespēju radīšanu saistībā ar recesiju pastāvīgi tiek nepietiekami novērtēta.

Nolūkā izvairīties no konsolidācijas iespējamās negatīvās ietekmes uz izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus garantējot parādu ilgtspējību, būtu jāpārskata konsolidācijas intensitāte, lai to diferencētu dažādās valstīs atkarībā no to fiskālajām iespējām.

Būtu jānodrošina Eiropadomes politikas norāžu dažādo prioritāšu saskaņotība, lai fiskālā konsolidācija neapdraudētu ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu radīšanas potenciālu, nepalielinātu nabadzību un sociālo atstumtību vai neliegtu sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

Būtu jāpanāk pilnīga saskaņotība starp budžeta konsolidācijas un ierosinātajiem ekonomikas reformas pasākumiem, no vienas puses, un nabadzības samazināšanu un nodarbinātības līmeņa palielināšanu, no otras puses.

Papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu pārvaldību, atbildību un demokrātisko leģitimitāti

Ieteikums Nr. 8: Eiropas pusgada demokrātiskās leģitimitātes uzlabošana

Eiropas Parlaments uzskata, ka ikgadējās politikas norādēs, kas, pamatojoties uz Izaugsmes un stabilitātes paktu, jāpieņem Eiropadomei, būtu jāparedz turpmāk izklāstītie mērķi.

Būtu jānodrošina valstu un reģionālo parlamentu, sociālo partneru, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās politikas norāžu īstenošanā un pārraudzībā atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldības procesā, lai nodrošinātu atbildību.

Eiropas Parlamentam būtu pienācīgi jāiesaistās Eiropas pusgada īstenošanā.

Eiropadomei, pieņemot 2013. gada politikas norādes, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta paustās bažas un priekšlikumi.