Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2543(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0121/2013

Debates :

PV 12/03/2013 - 6
CRE 12/03/2013 - 6

Balsojumi :

PV 14/03/2013 - 8.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0090

Pieņemtie teksti
PDF 217kWORD 26k
Ceturtdiena, 2013. gada 14. marts - Strasbūra
Cīņas pastiprināšana pret rasismu, ksenofobiju un naida motivētiem noziegumiem
P7_TA(2013)0090RC-B7-0121/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūcija par cīņas pastiprināšanu pret rasismu, ksenofobiju un naida noziegumiem (2013/2543(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, ar kuriem aizliedz diskrimināciju, un jo īpaši ANO Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (UNCERD),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā pamattiesību hartas 21. pantu, ar ko tiek aizliegta jebkāda diskriminācija, kuras pamatā ir rase, etniskā izcelsme vai valoda, reliģija vai piederība nacionālajai minoritātei,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, kurā noteikts, ka “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantu, kurā noteikts, ka “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”,

–  ņemot vērā LESD 19. pantu, ar kuru ES tiek piešķirts politiskais mandāts “paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”,

–  ņemot vērā LESD 67. pantu, kurā norādīts, ka ES “cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem”,

–  ņemot vērā LESD 83. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus(1),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(2) (Rasu līdztiesības direktīva);

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27.novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(3) (Vienlīdzīgas attieksmes pret nodarbinātību direktīva),

–  ņemot vērā Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(4) (Pamatlēmums par rasismu un ksenofobiju),

–  ņemot vērā ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, reliģisku neiecietību, naidīgu attieksmi pret romiem, homofobiju, transfobiju, diskrimināciju, aizspriedumu izraisītu vardarbību, ekstrēmismu un 2012. gada 22. maija rezolūciju par ES pieeju krimināltiesībām(5),

–  ņemot vērā Pamattiesību aģentūru (FRA) un tās darbu saistībā ar diskriminācijas novēršanu un rasismu, ksenofobiju un saistītiem neiecietības un aizspriedumu izraisītas vardarbības veidiem(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Īrijas prezidentūra neformālā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notika 2013. gada 17. un 18. janvārī, sāka diskusiju par ES rīcību cīņai pret naida izraisītiem nodarījumiem, rasismu, antisemītismu, ksenofobiju un homofobiju un uzsvēra, ka ir nepieciešama labāka aizsardzība un datu vākšana un ka līderiem ir vairāk jāiesaistās, lai “aktīvi uzturētu Eiropas vērtības un veicinātu savstarpējas cieņas un integrācijas klimatu personām ar atšķirīgu reliģisko piederību, etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju”;

B.  tā kā Starptautiskā rasu diskriminācijas izskaušanas diena tiek atzīmēta katru gadu 21. martā kā atbilde uz 69 pret aparteīdu vērstas demonstrācijas dalībnieku nogalināšanu Dienvidāfrikā 1960. gadā;

C.  tā kā ir svarīgi atcerēties Eiropas vēsturē notikušus slaktiņus, kuru pamatā bijis ir rasisms un ksenofobija, un neļaut šīm atmiņām nonāk aizmirstībā;

D.  tā kā Eiropas Savienības pamatā ir kopējas demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma vērtības un plašāka iecietības veicināšana;

E.  tā kā rasisms, ksenofobija, antisemītisms, reliģiskā neiecietība, naidīga attieksme pret romiem, homofobija, transfobija un saistītie neiecietības veidi ietver pārliecību, aizspriedumus un attieksmi, kas leģitimē diskrimināciju, aizspriedumu izraisītu vardarbību un naidu, pamatojoties uz noteiktiem iemesliem, tostarp īpašām iezīmēm un sociālo stāvokli;

F.  tā kā, neraugoties uz to, ka visas dalībvalstis savās tiesību sistēmās ir ieviesušas diskriminācijas aizliegumu, lai veicinātu visu cilvēku līdztiesību, ES arvien vairāk izplatās diskriminācija un naida izraisīti noziegumi t. i., vardarbība un noziegumi, kas motivēti ar rasismu, ksenofobiju, naidīgu attieksmi pret romiem, antisemītismu vai reliģisko neiecietību vai personas seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti, vai arī piederību kādai minoritātei, pamatojoties uz Pamattiesību hartas 21. pantā minētajiem iemesliem, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs;

G.  tā kā Pamattiesību aģentūra (FRA) ziņo, ka katra ceturtā persona, kas piederīga kādai minoritāšu grupai, ir saskārusies ar rasistiskiem noziegumiem, turklāt policijai nav ziņots par vismaz 90 % uzbrukumu un draudu, ar ko saskārušies migranti un mazākumtautību pārstāvji; tā kā tikai četras ES dalībvalstis apkopo vai publicē datus par noziegumiem, kas vērsti pret romiem, un tikai astoņas dalībvalstis reģistrē noziegumus, kas izdarīti cietušās personas (šķietamās) dzimumorientācijas dēļ;

H.  tā kā ir svarīgi, lai ES un dalībvalstis gan privātajā, gan publiskajā sfērā īstenotu pasākumus rasisma un ksenofobijas apkarošanai, novēršot tos ar izglītības palīdzību, veicinot cieņas un iecietības kultūru, nodrošinot, ka cietušie ziņo par naida izraisītiem noziegumiem, tiesībaizsardzības iestādes tos izmeklē un tiesu sistēmā par tiem tiek paredzētas sankcijas;

I.  tā kā pašreizējā ekonomikas krīze apdraud solidaritātes principu un tā kā dalībvalstīm ekonomikas krīžu laikā ir jābūt piesardzīgām, lai nepieļautu kārdinājumu ļauties pieaugošai neiecietībai un grēkāžu meklēšanai;

J.  tā kā ES ir pieņēmusi virkni instrumentu šādas rīcības un diskriminācijas apkarošanai, jo īpaši Padomes Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (Rasu vienlīdzības direktīva), Padomes Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Vienlīdzīgas attieksmes pret nodarbinātību direktīva), Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (Pamatlēmums par rasismu un ksenofobiju), ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

K.  tā kā dažu dalībvalstu nepiekāpīgās pretestības dēļ Padome pēc piecu gadu debatēm joprojām nav pieņēmusi Komisijas 2008. gada priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi ārpus nodarbinātības jomas, nepieļaujot personu diskrimināciju ticības vai reliģiskās pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ (Vienlīdzības direktīva);

L.  tā kā Parlaments vairākkārt ir aicinājis Komisiju, Padomi un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret vardarbību un diskrimināciju, kas balstīta uz aizspriedumiem, tostarp rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, reliģisko neiecietību, naidīgu attieksmi pret romiem, homofobiju un transfobiju;

M.  tā kā Komisija nesen brīdināja, ka rasistiskas, ekstrēmistiskas un populistiskas politiskas runas var arī iedvesmot “vientuļos vilkus” veikt neselektīvas slepkavības, sākot izplatīties vardarbīga ekstrēmisma draudiem;

N.  tā kā visas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis, tostarp visas ES dalībvalstis, ir atzinušas, ka pret naida noziegumiem, kurus definē kā aizspriedumu vadītus noziedzīgus nodarījumus, ir jāvēršas, izmantojot tiesību aktus krimināltiesību jomā un īpaši pielāgotu politiku,

1.  uzsver, ka Eiropas Savienībā nekad nedrīkst akceptēt nekādas neiecietības un diskriminācijas formas;

2.  aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret naida noziegumiem un diskriminējošu attieksmi un izturēšanos;

3.  prasa izstrādāt vispusīgu stratēģiju naida noziegumu, aizspriedumu izraisītas vardarbības un diskriminācijas apkarošanai;

4.  uzsver, ka ir svarīgi, lai visi labi apzinātos savas tiesības attiecībā uz aizsardzību no naida noziegumiem, un aicina dalībvalstis veikt visus attiecīgos pasākumus, lai veicinātu to, ka par naida noziegumiem un visiem rasistiskiem un ksenofobiskiem noziegumiem tiek ziņots, kā arī nodrošināt adekvātu aizsardzību cilvēkiem, kuri ziņo par noziegumiem, un personām, kas cietušas ar rasismu un ksenofobiju saistītos noziegumos;

5.  atkārtoti prasa pārskatīt Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI, jo īpaši attiecībā uz antisemītisma, reliģiskas neiecietības, naidīgas attieksmes pret romiem, homofobijas un transfobijas izpausmēm un formām;

6.  aicina Padomi un dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās apstiprināt Vienlīdzības direktīvu, kas ir viens no galvenajiem ES instrumentiem, lai veicinātu un nodrošinātu patiesu līdztiesību ES un cīnītos pret aizspriedumiem un diskrimināciju;

7.  aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu valstu stratēģiju īstenošanu romu integrācijai, veicot periodiskas pārskatīšanas un uzraudzību un sniedzot atbalstu, lai vietējās, reģionālās un valstu iestādes varētu izstrādāt un īstenot efektīvu cilvēktiesībām atbilstošu politiku, programmas un pasākumus romu integrācijai, izmantojot pieejamos līdzekļus, tostarp ES līdzekļus, vienlaicīgi stingri uzraugot pamattiesību ievērošanu un Direktīvas 2004/38/EK par tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties īstenošanu;

8.  aicina izpildīt Parlamenta atkārtoto prasību izstrādāt pamatnostādnes par līdztiesību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti;

9.  aicina ES parakstīt UNCERD, ņemot vērā, ka visas dalībvalstis to jau ir ratificējušas;

10.  aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visos attiecīgajos ES krimināltiesību instrumentos, tostarp Pamatlēmumā, tiek iekļautas plašāka spektra pakāpeniskas sankcijas, tostarp vajadzības gadījumā alternatīvas sankcijas, piemēram, sabiedriskais darbs, vienlaicīgi pilnībā ievērojot pamattiesības, tostarp vārda brīvību;

11.  aicina nostiprināt par diskriminācijas apkarošanu atbildīgo valsts iestāžu lomu, lai atvieglotu saukšanu pie atbildības par naida kurināšanas veicināšanu un kūdīšanu uz naida noziegumiem;

12.  prasa atbalstīt tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī atbilstīgām ES aģentūrām paredzētas mācību programmas diskriminācijas un naida noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā;

13.  prasa veikt plašāku uzticamu datu vākšanu par naida noziegumiem, t. i., apkopot informāciju vismaz par to gadījumu skaitu, par kuriem ziņo sabiedrība un kurus reģistrējušas iestādes, notiesājošo spriedumu skaitu, iemesliem, uz kuru pamata ir konstatēts, ka šie noziegumi izdarīti diskriminējošu apsvērumu dēļ, piespriestajiem sodiem, kā arī aptaujāt noziegumos cietušās personas par neziņoto noziegumu veidu, apmēru, viņu pieredzi attiecībā uz tiesībaizsardzību, neziņošanas iemesliem un par to, vai naida noziegumos cietušās personas ir informētas par savām tiesībām;

14.  prasa ieviest mehānismus, lai aktualizētu naida noziegumu problēmu ES, nodrošinot, ka aizspriedumu vadīti noziedzīgi nodarījumi ir sodāmi un šie nodarījumi tiek pienācīgi reģistrēti un efektīvi izmeklēti, nodarījumu izdarītāji tiek saukti pie kriminālatbildības un sodīti un cietušajiem tiek piedāvāta atbilstīga palīdzība, aizsardzība un kompensācija, tādējādi veicinot to, lai naida noziegumos cietušie un liecinieki ziņotu par incidentiem;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.
(2) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(3) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(4) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0208.
(6) Piemēram: “Naida noziegumu problēmas aktualizācija ES: cietušo personu tiesību atzīšana”, http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2012_hate-crime.pdf

Juridisks paziņojums - Privātuma politika