Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2259(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0135/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0135/2013

Debates :

PV 20/05/2013 - 16
CRE 20/05/2013 - 16

Balsojumi :

PV 21/05/2013 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0201

Pieņemtie teksti
PDF 342kWORD 47k
Otrdiena, 2013. gada 21. maijs - Strasbūra
Atjaunojamie energoresursi Eiropas iekšējā enerģijas tirgū
P7_TA(2013)0201A7-0135/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcija par pašreizējām problēmām un iespējām saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu Eiropas iekšējā enerģijas tirgū (2012/2259(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem ‐ būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa”, kā arī ar šo paziņojumu saistītos darba dokumentus (COM(2012) 0271),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011) 0885),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK(1),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (SEC(2008) 0057),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu;

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0135/2013),

A.  tā kā Eiropas enerģijas avotu struktūrā īsā, vidējā un ilgtermiņā pieaug atjaunojamo energoresursu avotu (RES) īpatsvars un tā kā minētajai enerģijai ir svarīga nozīme, lai Eiropā garantētu drošu, neatkarīgu energoapgādi no dažādiem resursiem un samazinātu emisijas;

B.  tā kā atjaunojamo energoresursu avotu iespējas energoapgādes jomā vēl pilnībā nav apgūtas;

C.  tā kā Eiropas enerģijas avotu struktūrā palielinās no atjaunojamo energoresursu avotiem iegūtas enerģijas īpatsvars, un tādēļ ir jāpaplašina pašreizējās tīklu un IT infrastruktūras;

D.  tā kā enerģijas avotu struktūras dažādošana balstās uz plašām atjaunojamo energoresursu avotu tehnoloģijām (ūdens elektrostacijas, ģeotermālā enerģija, saules enerģija, jūras, vēja enerģija, siltumsūkņi, biomasa, biodegviela), piedāvājot dažādus pakalpojumus elektroenerģijas, siltumapgādes un dzesēšanas veidā, kā arī transporta risinājumu veidā;

E.  tā kā enerģētikas politikai vienmēr jāatspoguļo līdzsvars starp energoapgādes drošības, konkurētspējas un saimnieciskās, kā arī ekoloģiskās dzīvotspējas mērķiem;

F.  tā kā ES pašlaik ir atkarīga no enerģijas importa attiecībā uz vairāk nekā pusi no tās tiešā enerģijas patēriņa;

G.  tā kā Eiropas Savienības enerģētikas politikas nostādnēs, ievērojot dalībvalstu solidaritāti, vienotā tirgus izveides ietvaros, kā arī, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt un uzlabot vidi, par mērķi izvirzīta arī jauno un esošo atjaunojamo energoresursu veidu attīstības veicināšana;

H.  tā kā iekšējā enerģijas tirgus izveidei līdz 2014. gadam būtu jāveicina jaunu un lielāka skaita tirgus dalībnieku iesaistīšanās, tostarp no pieaugošā to MVU skaita, kas ražo atjaunojamo energoresursu avotus;

I.  tā kā liberalizācijai un konkurencei ir bijusi galvenā nozīme, samazinot enerģijas cenas visiem ES patērētājiem;

J.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības līgumiem dalībvalsts tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, tās izvēle starp dažādiem energoresursu avotiem un tās energoapgādes vispārējā struktūra ir dalībvalstu kompetencē, tomēr noteikti ir jāuzlabo komunikācija un sadarbība; tā kā Komisijas “Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam” secināts, ka ikvienā Eiropas enerģētikas sistēmas attīstības variantā nepieciešams ievērojami lielāks atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvars;

K.  tā kā saskaņā ar aplēsēm ES ir labas izredzes sasniegt tās izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka 20 procentus no energoavotu sadalījuma veidotu RES enerģija;

L.  tā kā pēdējos gados enerģijas ieguve no atjaunojamo energoresursu avotiem tehnoloģiskā ziņā ir bijusi veiksmīga un Eiropai šajā jomā ir vadošā pozīcija;

M.  tā kā ekonomikas un parādu krīze Eiropā vēl nav pārvarēta un attiecībā uz valstu budžetu plānošanu un ieguldītāju paļāvību paredzami lieli izaicinājumi; tā kā krīze būtu jāizmanto kā iespēja veikt nepieciešamos ieguldījumus tīrās tehnoloģijās, lai attīstītu nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi;

N.  tā kā Eiropas liberalizētajos enerģijas tirgos atjaunojamo energoresursu avotu pieauguma temps ir atkarīgs no privātiem ieguldījumiem, kas savukārt balstās uz atjaunojamo energoresursu avotu politikas stabilitāti;

O.  tā kā ieguldītāji pieprasa savu plānoto ieguldījumu drošību un nepārtrauktību arī pēc 2020. gada;

P.   tā kā enerģijas patēriņš ir jāsamazina, un enerģijas ražošanas, pārvades un izmantošanas efektivitāte ir jāpalielina;

Q.  tā kā siltumapgādes un dzesēšanas tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, jābūt galvenajai nozīmei enerģētikas nozares dekarbonizācijā;

R.  tā kā Enerģētikas ceļvedī atzīts, ka energosistēmas pārveidošanā izšķiroša nozīme būs gāzei, nodrošinot gan mainīgu slodzi, gan pamatslodzi atjaunojamo energoresursu atbalstīšanai;

S.  tā kā Komisija ir aprēķinājusi, ka optimāla atjaunojamo energoresursu tirdzniecība varētu ietaupīt līdz EUR 8 miljardiem gadā;

T.  tā kā spēkā esošie tiesību akti par mežu apsaimniekošanu nodrošina pietiekamu pamatu, lai apliecinātu Eiropas Savienībā ražotās mežu biomasas ilgtspēju;

Par enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem derīgumu

1.  piekrīt Komisijai, ka RES kopā ar energoefektivitātes pasākumiem un elastīgu un viedu infrastruktūru ir jebkurā gadījumā izdevīgas iespējas, kuras ir identificējusi Komisija, un ka RES nākotnē veidos arvien lielāku daļu no energoapgādes avotu struktūras Eiropā attiecībā uz apgādi ar elektroenerģiju, siltumapgādi (kas veido gandrīz pusi no kopējā ES enerģijas pieprasījuma) un dzesēšanu, kā arī transporta nozari, un ka tie mazinās Eiropas atkarību no tradicionālās enerģijas; piebilst, ka līdz 2050. gadam ir jānosaka mērķi un starpposma mērķi, lai atjaunojamo energoresursu avotiem nodrošinātu ticamu nākotni ES; atgādina, ka visos Komisijas Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam piedāvātajos attīstības variantos paredzēts vismaz 30 % atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvars ES energoavotu sadalījumā 2030. gadā; tādēļ ierosina, lai ES censtos sasniegt vēl lielāku RES īpatsvaru un aicina Komisiju ierosināt ieviest visā ES obligātu RES mērķi 2030. gadam , ņemot vērā šā mērķa un citu iespējamo klimata un enerģētikas politikas mērķu, jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķa, mijiedarbību, kā arī tā ietekmi uz ES nozaru, tostarp RES rūpniecisko sektoru, konkurētspēju;

2.  uzsver, ka atjaunojamie energoresursi ne vien palīdz risināt ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas un veicina neatkarīgu Eiropas energoapgādi, bet arī nodrošina būtiskus papildu ieguvumus vides jomā, samazinot gaisa piesārņojumu, atkritumu veidošanos un ūdens patēriņu, turklāt vēl mazinot ar citiem enerģijas ieguves veidiem saistītus riskus;

3.  uzsver, ka neapdraudēta, droša, cenu ziņā pieejama un ilgtspējīga energoapgāde ir obligāts priekšnoteikums Eiropas rūpniecības un ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai; uzsver, ka aptuveni puse ES spēkstaciju turpmākajos desmit gados ir jānomaina, tāpēc energoapgādes sistēma ir jāmodernizē un jāpadara elastīgāka, lai apmierinātu turpmāk pieaugošo RES daļu; uzsver, ka RES īpatsvars elektroenerģijas, siltumapgādes un dzesēšanas, kā arī transporta jomā ir jāpalielina rentablā veidā, ņemot vērā atjaunojamo energoresursu ieguvumus un pilnās izmaksas, tostarp sistēmas izmaksas, vienlaikus nekaitējot energoapgādes drošībai; atzīst atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējas palielināšanos un uzsver, ka RES un ar tīrajām tehnoloģijām saistītās nozares ir nozīmīgi izaugsmes dzinējspēki Eiropas konkurētspējai kā milzīgs darbvietu radīšanas potenciāls un ievērojams jaunu nozaru un eksporta tirgu attīstības veicinātājs;

4.  norāda, ka, ES intensīvāk attīstot atjaunojamo energoresursu avotus, ir paredzams, ka dalībvalstis vairāk izmantos enerģijas biomasu, tādēļ būs jāizstrādā visaptveroši gāzveida un cietās biomasas ilgtspējas kritēriji;

5.  norāda, ka RES nozarē pašreizējais un gaidāmais biomasas un pārējo kontrolējamo energoresursu ieguldījums būtu jāpadara pamanāmāks ieinteresētajām personām, lai veicinātu taisnīgu un līdzsvarotu lēmumu pieņemšanas procesu;

6.  aicina ES nodrošināt, lai atjaunojamo energoresursu izmantojuma veicināšana enerģijas ražošanā un patēriņā neapdraudētu nodrošinātību ar pārtiku, ilgtspējīgu kvalitatīvas pārtikas ražošanu vai lauksaimniecības konkurētspēju;

7.  norāda, ka vairāki pārtikas ražošanas sistēmas elementi var ciest no augstākām enerģijas izmaksām un tas varētu negatīvi ietekmēt ražotājus un patērētājus;

8.  atzīst, ka ir ievērojama iespēja samazināt oglekļa dioksīda emisijas, palielinot biometāna izmantošanu transportlīdzekļos, kas paredzēti braukšanai īsos un garos attālumos, īpaši lielas kravnesības transportlīdzekļos, un elektroenerģijas izmantošanu transportlīdzekļos, kas paredzēti braukšanai pilsētās īsos attālumos;

9.  ir pārliecināts, ka atkritumu reģenerācija ir RES turpmākās attīstības Eiropas enerģētikas plāna mērķu sasniegšanas iespēja;

10.  norāda, ka daži atjaunojamo energoresursu avoti, piemēram, ģeotermālā enerģija, var nodrošināt siltumapgādi un elektroenerģiju vietējā līmenī un nepārtraukti; uzskata, ka šādi vietējie avoti palielina enerģētisko neatkarību, tostarp izolētu kopienu enerģētisko neatkarību;

11.  uzsver, ka kopumā ilgtspējīgai hidroenerģijai ir liela nozīme atjaunojamo energoresursu avotu turpmākās attīstības procesā, un papildus enerģijas ražošanai tai ir arī daudzi citi vērtīgi uzdevumi, piemēram, aizsardzība pret plūdiem un dzeramā ūdensapgādes drošības garantija; aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst sabiedrības uzmanību daudzajiem hidroenerģijas izmantošanas veidiem;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst atjaunojamo energoresursu avotu neizmantotajam potenciālam siltumapgādes un dzesēšanas nozarē, kā arī mijiedarbībai un iespējām, kas rodas, no vienas puses, pastiprināti izmantojot atjaunojamo energoresursu avotus, un, no otras puses, īstenojot Energoefektivitātes direktīvu un Ēku direktīvu;

13.  norāda uz enerģijas akumulācijas iespējām, ko atjaunojamo energoresursu avotu attīstībā rada saules ceļš un Eiropas dažādās laika joslas;

14.  atzīmē, ka ES Atjaunojamo energoresursu direktīvas 2009/28/EK ietvaros dalībvalstis katra savā veidā veicina RES un to administratīvās sistēmas ievērojami atšķiras, un ka tas padziļina nevienādo attīstību, kamēr atjaunojamo energoresursu attīstības potenciāls atšķiras, ņemot vērā tehniskos, ar tehnisko jomu nesaistītos un dabas apstākļus, kā arī reģionālo konkurētspējas priekšrocību atšķirības; norāda, ka funkcionējošs iekšējais tirgus ļautu kompensēt RES dažādību un dabas resursu nevienmērīgo sadalījumu; uzskata, ka lielākā daļa teritoriju var veicināt RES ieviešanu; tomēr atzīmē, ka nepieciešami stimuli ieguldījumu veikšanai tādos RES, kuriem ir vislielākais potenciāls, lai nodrošinātu efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu;

15.  atzīmē, ka sabiedrības un politiskā līmenī ir nevienmērīgs atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai, līdzīgi kā tas ir arī attiecībā uz lielāko daļu citu enerģijas ražošanas un infrastruktūras veidu; atzīmē, ka ievērojami atšķiras publiskā un privātā finansējuma pieejamība RES atbalstīšanai; uzsver, ka kapitāla pieejamība ieguldījumu veikšanai ir izšķirošs faktors atjaunojamās enerģijas turpmākai izmantošanai, jo īpaši ņemot vērā finanšu krīzi, kuras dēļ ieguldītāju kapitāls ir izkliedēts plašā apjomā; uzskata ― ja pastāv tirgus nepilnības vai ja ražotāji saskaras ar ierobežotām iespējām, lai nodrošinātu tirgus finansējumu, būtu jāveicina piekļuve lielākam ieguldījumu kapitālam RES; ierosina, lai Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku un valsts iestādēm izpētītu iespējas ar novatoriskiem finanšu instrumentiem finansēt atjaunojamās enerģijas projektus, turpretim oglekļa tirgiem ir jārada stimuli ieguldījumiem RES projektos;

16.  norāda, ka līdz šim daži atjaunojamie energoresursi jau ir konkurētspējīgi enerģijas tirgū no ekonomikas viedokļa, turpretī citas tehnoloģijas ir tuvas tirgus cenām; piekrīt Komisijai, ka jāizmanto jebkuri atbilstīgi, finansiāli ilgtspējīgi līdzekļi izmaksu samazināšanai, lai vairāk palielinātu atjaunojamo energoresursu avotu ekonomisko konkurētspēju tirgū;

17.  uzskata, ka ir nepieciešamība pakāpeniski samazināt subsīdijas, kas kaitē konkurencei, kā arī subsīdijas, ar ko atbalsta videi kaitīgo fosilo kurināmo;

Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem Eiropas iekšējā enerģijas tirgū

18.  atzīmē, ka gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus izveide, kas jāpabeidz līdz 2014. gadam, būs ļoti svarīga RES integrācijai un izmaksu ziņā būs efektīvs līdzeklis, lai līdzsvarotu mainīgo elektroenerģijas ražošanu; atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu par iekšējā enerģijas tirgus pabeigšanu un Trešās enerģētikas paketes īstenošanu; aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, tostarp vērsties pret dalībvalstīm Eiropas Savienības Tiesā, lai iespējami drīz pabeigtu iekšējā enerģijas tirgus izveidi; aicina Komisiju novērst neatbilstīgu tirgus koncentrāciju, ja tā apdraud konkurenci; aicina dalībvalstis turpināt savus centienus pilnībā īstenot iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktus, attīstīt starpsavienojumus un likvidēt enerģijas ziņā izolētas teritorijas un vājās vietas;

19.  atzīmē, ka dalībvalstu tirgu dažādības, tehnoloģiju potenciāla, kā arī tehnoloģisko risinājumu un attīstības brieduma atšķirību dēļ Savienībā līdztekus pastāv ļoti dažādi RES veicināšanas mehānismi; uzsver, ka šī daudzveidība padziļina problēmas iekšējā enerģijas tirgū, piemēram, pazeminot pārrobežu elektroenerģijas tirgošanas efektivitāti; atzinīgi vērtē Komisijas norādījumus par atbalsta shēmu reformu;

20.  atzīmē, ka no iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanas visvairāk iegūs patērētāji; atbalsta Komisijas viedokli, ka konkurence jāievieš arī attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem, kad tie sasniedz tehnoloģisku briedumu un ekonomisku dzīvotspēju, jo tie vislabāk veicina jauninājumus un izmaksu samazināšanu, tādējādi novēršot energonabadzības palielināšanos; uzsver, ka regulēto cenu noturība mazumtirdzniecības cenu līmenī apdraud patērētāju spēju pilnībā izmantot savas izvēles iespējas;

21.  atzīmē, ka ar Direktīvu 2009/28/EK ieviestie sadarbības mehānismi attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu enerģijas izmantošanas veicināšanu līdz šim tikpat kā nav izmantoti, tomēr pašlaik tiek plānotas vairākas sadarbības shēmas; norāda uz Komisijas atziņām, saskaņā ar kurām pastāvošo sadarbības iespēju labāka izmantošana varētu sniegt ievērojamus ieguvumus, piemēram, veicināt tirdzniecību; atzinīgi vērtē Komisijas izziņoto ieceri izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz sadarbību ES, iekļaujot sadarbības mehānismu praktiskus izmantošanas veidus, izklāstot saistītās problēmas un piedāvājot risinājumus; aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis īstenotu ES pamatnostādnes; aicina Komisiju iekļaut Atjaunojamo energoresursu direktīvas (2009/28/EK) 13. panta skaidrojumu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pareizi ievieš direktīvu, un novērstu situāciju, kurā valsts sektora iestādes izmanto sertificēšanas un licencēšanas procedūras veidā, kāds kropļo konkurenci; aicina dalībvalstis vajadzīgā gadījumā labāk izmantot sadarbības mehānismus, kā arī palielināt savstarpējo komunikāciju;

22.  atzinīgi vērtē, ka ir uzlabotas vēja jaudas prognozēšanas metodes, lai nodrošinātu pieejamību dienas tirgos, ļaujot labāk integrēt elektroenerģiju no mainīgajiem RES; atzinīgi vērtē arī to, ka pašlaik attiecīgie dalībnieki izstrādā jaunos tīkla kodus, kā noteikts iekšējā enerģijas tirgus trešajā tiesību aktu kopumā, nodrošinot stabilizētu frekvenci, tādējādi arī veicinot tās elektroenerģijas labāku integrāciju, kas ražota, izmantojot RES;

23.  uzsver, ka ar pienācīgiem tirgus pasākumiem visās dalībvalstīs nekavējoties ir jāveicina pakāpeniska RES iekļaušana Eiropas iekšējā enerģijas tirgū un ilgtermiņā dažādiem RES ir jāpilda sistēmas stabilizēšanas funkcijas un uzdevumi, kurus līdz šim veica tradicionālie enerģijas avoti, saskaņā ar to iespējām un raksturīgajām iezīmēm; uzsver, ka ES pastāv pozitīvi šādu tirgu piemēro; tādēļ aicina plānošanas un īstenošanas procesā nopietnāk ņemt vērā RES pozitīvo un negatīvo, tiešo un netiešo papildietekmi, jo īpaši attiecībā uz pašreizējo infrastruktūru, piemēram, pārvades un sadales tīkliem, kā arī uz vidi, bioloģisko daudzveidību un dabas saglabāšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt sabiedrības izpratni par dažādu RES tehnoloģiju iespējamo ietekmi;

24.  aicina Komisiju apsvērt, pamatojoties uz ieguvumu un izmaksu analīzi, piemērojamo vides tiesību aktu, piemēram, Ūdens pamatdirektīvas vai Putnu direktīvas, mijiedarbību ar RES attīstīšanu;

Prasības attiecībā uz infrastruktūru

25.  atzīmē, ka noteiktos gadījumos enerģijas padeve no atjaunojamo energoresursu avotiem uz tīkliem ir decentralizēta, attālināta no enerģijas ieguves avota, atkarīga no laikapstākļiem un mainīga, tādēļ tai ir vajadzīga infrastruktūra, kas atšķiras no pašreizējās, kura ir radīta tikai tradicionālajai enerģiju; uzsver, ka šajā elektroenerģijas tīklu modernizācijā ir jāiekļauj pārmaiņas ražošanā, pārvadē, sadalē un jālīdzsvaro tehnoloģijas, iekļaujot tās vispārējā enerģētikas sistēmā; uzsver, ka daži atjaunojamo energoresursu avoti var līdzsvarot arī mainīgos enerģijas avotus un tādējādi atvieglot nepieciešamību pēc papildu tīkla infrastruktūras; uzsver, ka infrastruktūras attīstība ir steidzams un būtisks uzdevums, lai sekmīgi izveidotu vienoto tirgu un integrētu atjaunojamo energoresursu avotus; atzīmē, ka enerģētikas infrastruktūras tiesību aktu kopuma īstenošana šajā ziņā ir izšķiroša, jo īpaši, lai paātrinātu tādas jaunas infrastruktūras būvniecību, kurai būs pārrobežu ietekme; uzsver, ka jāpaātrina enerģētikas infrastruktūras projektu apstiprināšanas procedūras;

26.  norāda, ka ir daudzas atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuru jauda netiek izmantota paredzētajā apmērā, jo tīkls nespēj pieņemt šādā veidā iegūto elektroenerģiju;

27.  atzīmē ‐ lai izveidotu RES ar mainīgu pievadīšanu tīkliem, energoapgādes drošības garantēšanai būs vajadzīga šo svārstību elastīga līdzsvarošana un elastīga rezerve visā integrētajā un savstarpēji saistītajā Eiropas elektroenerģijas tīklā, kas var nodrošināt pārrobežu tirdzniecību, pieprasījuma un atbildes sistēmu, enerģijas uzglabāšanu un elastīgas elektrostacijas; aicina Komisiju novērtēt, vai ES pastāv jaudas problēma un kāds ir konstantās jaudas daudzums, ko mainīgie RES var nodrošināt integrētā ES energosistēmā, kā arī tās iespējamo ietekmi uz ražošanas atbilstību; piekrīt Komisijas analīzei, ka rezerves jaudas izveide rada būtiskas izmaksas un var kropļot cenu signālus; atzīmē ‐ lai garantētu minēto rezervju pieejamības ekonomisko nodrošinājumu, aizvien aktuālāka kļūst stabila politiska sistēma, kā arī sistēma un līdzsvarošanas pakalpojumi; noraida koncepciju par konkurenci attiecībā uz subsīdijām starp enerģijas avotiem un aicina izveidot ilgtspējīgiem Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķiem atbilstošu enerģijas tirgus modeli, kas nodrošina RES tehnoloģiju integrēšanu iekšējā enerģijas tirgū, taču atzīst, ka vēsturiski visu jauno enerģijas avotu attīstībai ir bijis vajadzīgs valsts atbalsts;

28.  uzsver, cik svarīgi ir izmaksu ziņā efektīvi ieviest supertīkla un Ziemeļjūras piekrastes energotīkla atjaunojamos energoresursus; šajā saistībā uzsver, cik svarīga ir Ziemeļjūras valstu piekrastes energotīkla iniciatīva (NSCOGI) laikā, kad izsludināti piekrastes vēja enerģijas projekti virs 140 GW; aicina dalībvalstis un Komisiju sniegt papildu stimulu NSCOGI;

29.  atgādina, ka ieguldījumi atjaunojamo energoresursu avotos veido vairāk nekā pusi no visiem ieguldījumiem jaunā ražošanas jaudā pēdējo 10 gadu laikā un turpinās pieaugt; uzsver ― tā kā RES veido būtisku daļu no energoavotu sadalījuma, esošajai tīkla infrastruktūrai tiek radīti lieli, bet īstenojami uzdevumi, un ir nepieciešami ieguldījumi, lai atrisinātu šos uzdevumus; atzīmē, ka konkrētās dalībvalstīs paaugstinātā pievade no RES, līdztekus neizbūvējot enerģētikas infrastruktūru, ievērojami apdraud energoapgādes drošību; uzsver, ka saskaņā ar elektroenerģijas PSOET datiem ievērojamu daļu visu vājo vietu Eiropas elektroenerģijas tīklos ir radījusi pievade tīkliem no RES; uzsver, cik svarīgi ir īstenot jaunas pieejas, lai novērstu vājās vietas sadales tīklos, kas ne vienmēr ietver tīkla paplašināšanu un pastiprināšanu; pauž pārliecību, ka ieguvumi no Eiropas tīklu atjaunināšanas, kas ir jāveic arī tādēļ, ka ir izveidots vienotais elektroenerģijas tirgus, kompensēs savas izmaksas, piedāvājot daudz efektīvāku ES energosistēmas darbību; aicina pārvades sistēmu operatorus atjaunināt savas tīkla attīstības politikas pamatnostādnes, lai nodrošinātu RES ražošanas jaudu integrāciju, vienlaikus saglabājot energoapgādes drošību, un stiprināt sadarbību ar sadales sistēmas operatoriem;

30.  atzīmē ― tā kā daudzas labākās un konkurētspējīgākās RES atrašanās vietas ES ir diezgan tālu no enerģijas patēriņa centriem, šīs vietas var optimāli izmantot tikai, izbūvējot pārvades un sadales sistēmas un nostiprinot pārrobežu starpsavienojumus; atzīmē arī decentralizētas atjaunojamās enerģijas energoapgādes priekšrocības patēriņa centru tuvumā; uzsver, ka tas var radīt izmaksu samazināšanos, mazināt nepieciešamību paplašināt tīklus un novērst sastrēgumus, kad būs pieejama piemērota infrastruktūra; norāda, ka Komisijai būtu jāveicina atbilstošu modelēšanas instrumentu izstrāde, lai noteiktu optimālo attālu, apjomīgu ražotņu un sadales līmeņa iekārtu struktūru; uzsver potenciālu, kas piemīt integrētai pieejai attiecībā uz energosistēmu, kas aptvertu gan siltumapgādes un elektroenerģijas pieprasījumu, gan piedāvājumu; atzīmē arī vietējās RES ražošanas potenciālu, piemēram, mikrolīmeņa ražošanu vai kooperatīvus, iedzīvotājiem kopīgi veicot ieguldījumus atjaunojamās enerģijas ražošanā un piegādē, piemēram, ģeotermālo siltumapgādi un saules enerģiju, kā minēts Komisijas paziņojumā;

31.  atzīmē, ka nepietiekama tīklu jauda un akumulācijas iespējas, kā arī nepietiekama pārvades tīklu operatoru sadarbība var veicināt nesaskaņotas pārrobežu enerģijas plūsmas (cirkulējošas plūsmas) un radīt nopietnas avārijas situācijas citās dalībvalstīs, un šādā gadījumā energoapgādes drošības interesēs arvien vairāk būtu vajadzīga slodzes samazināšana, ja tam neseko vajadzīgā optimizācija (piemēram, temperatūras līknes uzraudzība), kā arī tīkla attīstība minētajās dalībvalstīs; pauž bažas par tīkla infrastruktūras attīstības un ekspluatācijas stāvokli dalībvalstīs; aicina dalībvalstis pēc iespējas paātrināt pārvades un sadales tīklu izbūvi un veicināt pārvades tīklu operatoru labāku sadarbību;

32.  uzsver viedo tīklu, pieprasījuma puses pārvaldības līdzekļu un elektroenerģijas akumulācijas risinājumu potenciālu, lai iespējami labākā veidā veicinātu ar RES ražotas elektroenerģijas integrāciju, kā arī izlīdzinātu tīkla svārstības; no jauna atgādina, ka nekavējoties vajadzīgi papildu pētījumi par elektroenerģijas akumulāciju un tās ieviešana, tostarp, sadarbojoties ar sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijām; atzīmē, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš pētījumiem par akumulācijas iekārtām ar pielāgojamām enerģijas akumulācijas iespējām, jo šādas iekārtas ļauj elastīgāk regulēt akumulācijas ātrumu un tādējādi rada iespēju nodrošināt ātrākus un precīzākus savienojumus; aicina dalībvalstis novērst, ka elektroenerģijas akumulācijas operatori tiek aplikti ar dubultiem nodokļiem;

33.  uzskata, ka ir jāizveido pārrobežu tirgi elektroenerģijas regulēšanas pakalpojumiem un ka strauji jāattīsta Eiropas pārvades tīkls, lai veicinātu sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijās ražotas enerģijas pārrobežu integrāciju, jo īpaši Skandināvijas valstīs, Alpu un Pireneju reģionā;

34.  uzsver, ka saistībā ar plānoto RES attīstību galvenā nozīme jāpiešķir hidroenerģijai kā līdzeklim, lai galvenokārt izlīdzinātu arvien lielākās svārstības enerģijas ražošanā ar RES, kā arī, izmantojot hidroakumulācijas procesu, kā elektroenerģijas uzkrāšanas metodei; tādēļ uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto ES pieejamās hidroenerģijas ražošanas un hidroakumulācijas iespējas;

35.  atzīst, ka gāzes infrastruktūrai būs svarīga nozīme, attīstot atjaunojamo enerģiju Eiropā; norāda, ka atjaunojamo energoresursu avotu biogāzi kā biometānu jau šodien var viegli ievadīt pašreizējā gāzes tīkla infrastruktūrā, un ka tādas jaunās tehnoloģijas kā “ūdeņradī pārvērsta elektroenerģija” un “gāzē pārvērsta elektroenerģija” arī sniegs labumu nākotnes ekonomikas sistēmai ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, izmantojot pašreizējās un jaunās infrastruktūras, kas būtu jāveicina un jāpilnveido;

36.  pauž pārliecību, ka IKT turpmāk veicinās energoapgādes un pieprasījuma pārvaldību un aktīvāk iesaistīs patērētājus šajā tirgū; aicina Komisiju saskaņā ar enerģijas iekšējā tirgus trešo tiesību aktu kopumu nekavējoties iesniegt priekšlikumus par viedo tīklu un skaitītāju attīstību, veicināšanu un standartizāciju, jo tas arvien vairāk ļaus iesaistīties lielākam tirgus dalībnieku skaitam un atbalstīs iespējamo sinerģiju visu telekomunikācijas un enerģijas tīklu ieviešanā, attīstībā un uzturēšanā; aicina Eiropas Komisiju īpaši atbalstīt pētniecību un attīstību šajā jomā; uzsver, ka līdztekus pakalpojumu sniedzēju plānošanas noteiktībai šajā ziņā būtiska nozīme ir arī patērētāju piekrišanai, kuriem ir jābūt galvenajiem ieguvējiem no viedajiem skaitītājiem un kuru datu aizsardzības tiesības ir jānodrošina saskaņā ar jauno datu aizsardzības direktīvu; mudina Komisiju rūpīgi novērtēt viedo skaitītāju ieviešanas izmaksas un ieguvumus un jo īpaši to ietekmi uz dažādām patērētāju grupām; atzīst, ka patērētāju iesaistīšanās ir būtiski sekmīgai viedo skaitītāju ieviešanai;

37.  norāda, ka IKT nozare ― būdama nozīmīga elektroenerģijas patērētāja, kuras datu centri ES patērē līdz 1,5 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa, un, patērētājiem saņemot arvien vairāk informācijas par oglekļa dioksīda pēdu, ko rada viņu izmantotie IT un mākoņpakalpojumi,― var kļūt par energoefektivitātes un RES veicināšanas piemēru;

38.  norāda, ka dažos reģionos, jo īpaši mazās kopienās un salās, sabiedrība ir izrādījusi pretestību vējdzirnavu un saules enerģijas paneļu ieviešanai; norāda ― tiek uzskatīts, ka vējdzirnavas un saules enerģijas paneļi nelabvēlīgi ietekmē tūrisma nozari, kā arī dabu un apvidus/salas ainavu;

39.  uzsver ― ja iedzīvotāji paši ražo atjaunojamos energoresursus, izmantojot kooperatīva vai kopienas īpašumtiesību modeļus, palielinās sabiedrības atbalsts, kas samazina plānošanas laiku īstenošanai un veicina lielāku sabiedrības izpratni par enerģijas pārejas periodu;

40.  uzsver, ka turpmāka RES attīstīšana un visu citu enerģijas ražošanas iekārtu un infrastruktūras būvniecība ir saistīta ar izmaiņām Eiropas ainavā; pauž pārliecību, ka tas nedrīkst radīt ekoloģiskus postījumus, tostarp Natura 2000 teritorijā, un aizsargājamo ainavu teritorijas; norāda, ka sabiedrības atbalstu RES infrastruktūrai var panākt tikai ar pārredzamu un saskaņotu plānošanas, būvniecības un atļauju piešķiršanas procesu, obligāti un savlaikus veicot sabiedrisko apspriešanu, kurā jau no paša sākuma piedalās visas ieinteresētās personas, tostarp vietējā līmenī; uzsver, ka iedzīvotāju un ieinteresēto personu piedalīšanās, piemēram, kooperatīvos, var palīdzēt sabiedrības atbalsta iegūšanā, tāpat kā to spēj panākt informācijas sniegšana par iespējamiem vietējās ekonomikas ieguvumiem;

Patērētājiem nodrošinātās iespējas

41.  uzskata, ka ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu lielāku sabiedrības atbalstu atjaunojamo energoresursu avotiem; vienlaikus norāda, ka šajā joma visefektīvākā būs holistiska pieeja attiecībā uz ražotāju/ patērētāju, kas apzināti pārvaldīs elektroenerģijas izmantošanas procesu;

42.  atzīst maza apjoma RES nozīmīgumu, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu avotu īpatsvaru; atzīst, ka maza apjoma RES ieviešana sniedz iespēju atsevišķām mājsaimniecībām, nozarēm un kopienām kļūt par enerģijas ražotājiem, tādējādi iegūstot informāciju par efektīviem veidiem, kā ražot un patērēt enerģiju; uzsver, cik nozīmīga ir mikrolīmeņa ražošana, lai palielinātu energoefektivitāti; uzsver, ka maza apjoma RES ieviešana var radīt ievērojamus ietaupījumus maksājumos par elektroenerģiju, kā arī radīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un darbavietas;

43.  šajā saistībā norāda, cik svarīgi ir sekmēt vietējos kooperatīvus atjaunojamo energoresursu avotu jomā, palielinot pilsoņu iesaistīšanos, uzlabojot atjaunojamo energoresursu avotu pieejamību un radot finanšu ieguldījumus;

44.  uzsver, ka maza apjoma RES, akumulācijas, pieprasījuma puses pārvaldības un energoefektivitātes gudrs apvienojums var nodrošināt vietējo tīklu izmantošanas samazinājumu maksimālās slodzes laikā, tādējādi samazinot vispārējās ieguldījumu izmaksas, ko sedz sadales sistēmas operatori;

45.  norāda, ka priekšnosacījums elektroenerģijas efektīvam vietējam patēriņam un ražošanai gan no ražotāju un patērētāju, gan no sadales tīkla skatpunkta ir viedo skaitītāju un ― vispārīgāk ― viedo tīklu ieviešana;

46.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sniegt paziņojumu par enerģijas tehnoloģijām un jauninājumiem, koncentrējoties uz mikrolīmeņa ražošanu;

47.  uzskata, ka ES reģionālā politika ir galvenais elements, kas veicina gan enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, gan energoefektivitāti visā ES, un tā ir galvenais elements arī elektroenerģijas pakalpojumu un energopārvades pakalpojumu nozarē; atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas un reģionālās politikas devums, kas paredzēts, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, turpina pakāpeniski palielināties, lai atjaunojamie energoresursi sniegtu pilnvērtīgu ieguldījumu ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā un lai ES enerģētikas uzdevumi tiktu īstenoti visā ES; uzskata, ka ir īpaši svarīgi Eiropas politikas virzību izvēlēties tā, lai nākamajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā būtu pietiekams finansējums;

48.  atbalsta vairāklīmeņu pārvaldību un decentralizētu pieeju enerģētikas politikai un atjaunojamiem energoresursiem, kurā cita starpā ir jāiekļauj Pilsētas mēru pakts un turpmāka iniciatīvas “Progresīvas pilsētas” attīstība, kā arī labāko risinājumus veicināšana reģionālā un vietējā līmenī, organizējot informācijas kampaņas;

49.  konstatē, ka lauksaimniecība un lauku teritorijas spēj nodrošināt būtisku daļu no atjaunojamās enerģijas ražošanas, un tāpēc uzskata, ka jaunajai lauksaimniecības un lauku attīstības politikai vajadzētu veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu;

50.  atzīst, cik nozīmīgi ir veicināt un atbalstīt alternatīvo enerģijas ieguves veidu izstrādi uz vietas lauku saimniecībās, jo īpaši maza apjoma saimniecībās, kā arī izplatīt attiecīgās metodes gan starp lauksaimniekiem, gan patērētājiem;

51.  uzsver, ka lauksaimnieku sadarbībai varētu būt liela nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek veiksmīgi īstenota atjaunojamo enerģijas avotu izmantojuma veicināšanas politika;

52.  aicina Eiropas Investīciju banku ar finanšu starpnieku palīdzību izveidot fondus, kuros notiktu līdzekļu aprite, lai nodrošinātu nepieciešamo sākuma kapitālu un tehnisko atbalstu lauku saimniecībās izveidotām un kopienai piederošām mikromēroga un maza mēroga elektrības un siltuma ražošanas sistēmām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un no kurām gūto peļņu var atkārtoti ieguldīt papildu sistēmās;

Starptautiskā sadarbība un tirdzniecība

53.  atgādina, ka turpmākajos gados palielināsies ES tirdzniecības deficīts, kas radies fosilā kurināmā importa dēļ, un ka atkarība no fosilā kurināmā importa arvien vairāk apdraud politiku, ekonomiku un vidi; šajā sakarībā uzsver vietējo atjaunojamo energoresursu nozīmi attiecībā uz piegādes drošību un pozitīvas tirdzniecības bilances atjaunošanu ar naftas un gāzes eksportētājvalstīm un tādēļ uzsver, ka tiem vajadzētu piešķirt lielāku nozīmi ES energodrošības uzlabošanā;

54.  atzīst, ka pasaules RES tirgi attīstās un ka tas pozitīvi ietekmēs Eiropas rūpniecību, darbvietu radīšanu, cenas un pašreizējo un jauno tehnoloģiju turpmāko attīstību pasaulē un ES, ar noteikumu, ka ES politiskais un tiesiskais regulējums attiecībā uz RES saglabās paredzamību un ļaus tīro tehnoloģiju uzņēmumiem saglabāt savas konkurences priekšrocības un vadošo stāvokli attiecībā uz to darījumu partneriem pasaulē; atzīst, ka valstis, kas neietilpst ESAO, ir svarīgi tirdzniecības partneri, jo tām ir ievērojams RES potenciāls,

55.  uzsver, ka nav pieņemami nelikumīgi konkurences izkropļojumi tirgū, jo tikai godīgā konkurencē ES var panākt saprātīgu atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju cenu līmeni; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk pabeigt izskatīšanā esošas negodīgas prakses lietas; uzsver, ka brīvie un atvērtie pasaules tirgi sniedz vislabākos priekšnoteikumus RES izaugsmei; uzsver, ka jāturpina novērst tirdzniecības ierobežojumi; aicina Komisiju nenoteikt jaunus šķēršļus tirdzniecībai ar tādiem gataviem izstrādājumiem vai to sastāvdaļām, ko izmanto atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās; aicina Komisiju novērst šķēršļus tirdzniecībai, aizsargāt godīgu konkurenci, palīdzēt ES uzņēmumiem piekļūt tirgiem ārpus ES un nepieļaut iespējamus tirdzniecības traucējumus, tostarp attiecīgā uz nelikumīgu valsts atbalstu;

56.  mudina Komisiju arī aktīvi uzraudzīt nepamatoti noteiktas beztarifu barjeras (BTB), subsīdijas un dempinga pasākumus, kurus šajā jomā izmanto ES tirdzniecības partneri;

57.  aicina Komisiju ņemt vērā PTO Informācijas tehnoloģiju nolīgumu un izpētīt, kādas ir iespējas ierosināt vides tehnoloģiju brīvās tirdzniecības nolīgumu, ar kuru tiktu noteikta beztarifu tirdzniecība ar vides tehnoloģiju produktiem;

58.  uzsver, ka šai stratēģijai būtu jāveicina arī tirdzniecība, lai atbalstītu jaunattīstības valstu centienus šajā konkrētajā jomā un varētu izmantot atjaunojamos energoresursus kā tirgojamas preces;

59.  uzsver, ka tirdzniecībai ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka atjaunojamie energoresursi tiek ražoti un finansēti ilgtspējīgi; atgādina, ka importētajai bioenerģijai un agrodegvielai būtu jāatbilst ES ilgtspējības kritērijiem un ka tie ir precīzi jādefinē; tādēļ mudina Komisiju noteikt netiešu zemes izmantojumu kā papildu kritēriju; iesaka tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus, lai risinātu atmežošanas un mežu degradācijas jautājumus, un stimulus pareizai zemes un ūdens resursu pārvaldībai; mudina Komisiju turpināt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm par tādu brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (BPN) noslēgšanu, ar kuriem aizliedz nelegālu mežistrādi;

60.  uzsver, ka starp ES kaimiņvalstīm vajadzīga ciešāka sadarbība enerģijas politikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ziņā, un ir efektīvāk jāizmanto atjaunojamo energoresursu tirdzniecības potenciāls; uzsver, ka ir nepieciešama piemērota infrastruktūra, kas atvieglo sadarbību gan ES iekšienē, gan arī ar tās kaimiņvalstīm; uzsver, ka sadarbība par atjaunojamiem energoresursiem ir jāiekļauj attiecīgie ES politikas mērķi; uzsver, ka jo īpaši Vidusjūras reģionā ir lielas iespējas iegūt elektroenerģiju no RES; atgādina par tādu ārvalstu projektu kā Desertec, Medgrid un Helios potenciālu, kā arī hidroenerģijas turpmāko attīstību Norvēģijā un Šveicē, tostarp tās potenciālu līdzsvarošanas nolūkiem; uzsver, ka šajos lielajos RES projektos ir būtiska vietējā pievienotā vērtība;

61.  uzsver, ka starptautiskā sadarbība, lai uzlabotu tās noturīgumu un ticamību, jābalsta uz stabilu tiesisko regulējumu un Savienības acquis atjaunojamo energoresursu jomā, piemēram, kā Enerģētikas kopienā;

62.  aicina veikt saskaņotas darbības ar pārējiem tehnoloģiskajiem līderiem (ASV un Japānu), lai atrisinātu tādas jaunas problēmas kā izejmateriālu un retzemju metālu nepietiekamība, kas ietekmē atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu;

63.  uzsver, ka ES ir jāattīsta ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši BRICS valstīm, cieša zinātniskā sadarbība un skaidra sadarbības politika pētniecības un inovācijas jomā attiecībā uz RES;

Jauninājumi, pētniecība un attīstība un rūpniecības politika

64.  atzīmē, ka Eiropai jāveic pasākumi savu rūpniecības un pētniecības un attīstības spēju jomā, lai tā saglabātu savu vadošo pozīciju RES tehnoloģijas jomā; uzsver, ka jāsekmē konkurētspējīga vide MVU darbībām un internacionalizācijai, kā arī jācenšas samazināt birokrātiskos šķēršļus šādiem centieniem; uzsver, ka tikai pētniecības un attīstības veicināti jauninājumi var nodrošināt Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā RES tehnoloģiju tirgos; uzsver privāto ieguldītāju nepieciešamību pēc noteiktības; aicina Komisiju, lai saglabātu Eiropas Savienības vadošo lomu energoresursu tehnoloģiju nozarē, un jo īpaši atjaunojamo energoresursu nozarē, veicināt energoresursu tehnoloģiju, sevišķi atjaunojamo energoresursu, nozares stratēģiju;

65.  uzsver ES nozares vadošo pozīciju sauszemes vēja enerģijas tehnoloģiju jomā un Eiropas piekrastes vēja enerģijas nozares lielo potenciālu sekmēt to dalībvalstu atkārtotu industrializāciju, kas robežojas ar Baltijas jūru un Ziemeļjūru;

66.  uzsver, ka galvenā prioritāte ir izglītības iestādes, kas spēj sagatavot kvalificētu darbaspēku un nākamo zinātnieku un novatoru paaudzi RES tehnoloģiju jomā; šajā saistībā atgādina par “Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta svarīgo nozīmi, lai novērstu plaisu starp izglītību, pētniecību un īstenošanu atjaunojamo energoresursu avotu nozarē;

67.  īpašu uzmanību vērš uz to, ka, lai atvieglinātu piekļuvi vērtīgam un neizmantotam intelektuālam īpašumam, īpaši svarīga ir Eiropas patentu aizsardzības mehānismu sadarbība atjaunojamo energoresursu jomā; uzsver, ka prioritārā kārtā ir jāsāk plānotā Eiropas patenta izveide atjaunojamo energoresursu jomā;

68.  uzskata, ka mērķtiecīga pētniecība un attīstība, izmantojot esošos instrumentus, ir jāpadara efektīvāka, un pauž bažas, ka dažās atjaunojamo energoresursu nozares jomās netiek pievērsta pietiekama uzmanība pētniecībai un attīstībai, kas dažkārt izraisa tirdzniecības problēmas; uzsver ieguldījumu nepieciešamību inovatīvo, jauno un pašreizējo tehnoloģiju turpmākajā attīstībā, kā arī sistēmas integrācijā starp transportu un enerģētiku, lai saglabātu vai iegūtu konkurētspēju, kā arī lai nodrošinātu, ka esošās tehnoloģijas joprojām ir ilgtspējīgas visā to dzīves ciklā; uzsver nepieciešamību veikt ieguldījumus atjaunojamo energoresursu avotu pētniecībā un attīstībā, jo īpaši jaudas, efektivitātes un ģeogrāfiskā attāluma samazināšanā;

69.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt pētījumos par atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu rūpniecībā, piemēram, autotransporta nozarē;

70.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri 2013. gadā sniegt paziņojumu par enerģijas tehnoloģiju politiku; aicina Komisiju, īstenojot attiecīgās energotehnoloģiju stratēģiskā (SET) plāna daļas, pievērst uzmanību tām tehnoloģijām, kuras uzlabo atjaunojamo energoresursu konkurētspēju un to integrāciju enerģijas sistēmā, piemēram, tīkla pārvaldībai, uzkrāšanas tehnoloģijām vai atjaunojamo energoresursu nodrošinātai siltumapgādei vai dzesēšanai, vienlaikus nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz pārbaudītām RES tehnoloģijām, kuras tiek lietotas daudzus gadus;

71.  uzsver, ka pētniecībai ir galvenā nozīme attiecībā uz jauno un tīro tehnoloģiju attīstību un pieejamību; uzskata, ka SET plāns var sniegt būtisku ieguldījumu, lai padarītu atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas pieejamas un konkurētspējīgas;

Atjaunojamās enerģijas atbalsta maksājumu tiesiskais ietvars Eiropā

72.  uzsver, ka dalībvalstis pašlaik izmanto ļoti dažādas veicināšanas mehānismu sistēmas; norāda, ka šis atbalsts veicinājis veselīgu izaugsmi, tomēr dažas veicināšanas sistēmas nav bijušas labi izstrādātas, bet citas ir bijušas neveiksmīgi izveidotas un nepietiekami elastīgas, lai pielāgotos dažu tehnoloģiju izmaksu samazinājumam, un dažkārt ir radījušas pārliecīgu kompensāciju, tādējādi finansiāli apgrūtinot patērētājus un ar gandarījumu atzīmē, ka, pateicoties subsīdijām, salīdzinājumā ar tradicionālajām enerģijas ieguves metodēm daži atjaunojamo energoresursu avoti līdz šim sasnieguši konkurētspēju noteiktās teritorijās ar izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu, kur piekļuve kapitālam ir laba, administratīvais slogs ir vismazākais vai arī ar apjomradītu ietaupījumu palīdzību;

73.  uzsver, ka noteiktās dalībvalstīs valsts ietekmes un citu faktoru, tostarp fosilā kurināmā cenu rezultātā, ir palielinājusies elektroenerģijas mazumtirdzniecības cena patērētājiem un nozares pārstāvjiem; norāda, ka 2012. gadā 22 % ES mājsaimniecību pauda bažas par nespēju samaksāt rēķinus par patērēto elektroenerģiju, un pieņem, ka situācija varētu būt pasliktinājusies; uzsver, ka enerģijai ir jābūt pieejamai visiem un ka nedrīkst negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klienti ar zemiem ienākumiem tiek efektīvi aizsargāti, vienlaikus palielinot sabiedrības izpratni par energotaupības un energoefektivitātes pasākumu potenciālu; norāda, ka vairumtirdzniecības cenu samazināšanās procesam jābūt patērētājiem labvēlīgam;

74.  brīdina, ka pārāk lielas atbalsta maksājumu summas var radīt pārmērīgu kompensēšanu un šādi kavēt tehnoloģiju attīstību un tirgus integrāciju, jo tiek mazināts stimuls inovatīvu un izmaksu ziņā izdevīgu izstrādājumu attīstīšanai; norāda, ka labi plānoti atbalsta mehānismi, kas pieļauj reakciju uz tirgus signāliem, ir būtiski pārmērīgas kompensēšanas novēršanai; uzskata, ka strauja virzīšanās uz sistēmu, kas pakļauj ražotājus tirgus cenu riskam, nodrošina tehnoloģiju konkurētspēju un atvieglo integrāciju tirgū;

75.  ir pārliecināts, ka Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, apzinot izmaksu ziņā visefektīvākos RES un veidu, kā vislabāk īstenot iespējas; atgādina, izmaksu ziņā optimāla politika atšķiras atbilstoši pieprasījuma modelim, energoapgādes potenciālam un ekonomikas kontekstam vietējā līmenī;

76.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri par pamatnostādņu izstrādi attiecībā uz paraugpraksēm, kā arī valstu atbalsta noteikumu reformu; aicina Komisiju iespējami drīz izstrādāt minētās pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka dažādās valstu shēmas neizkropļo konkurenci vai nerada šķēršļus tirdzniecības un ieguldījumu veikšanai ES, lai veicinātu prognozējamību un rentabilitāti un izvairītos no pārmērīgām subsīdijām; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis pilnībā ievēro iekšējā tirgus acquis; pauž pārliecību, ka paraugprakšu pamatnostādnes ir svarīgs solis, lai nodrošinātu vienotā enerģijas tirgus darbību, un uzskata, ka pamatnostādnes varētu papildināt ar pašreizējo valstu atbalsta shēmu izmaksu efektivitātes novērtējumu, ņemot vērā to aptvertās atšķirīgās tehnoloģijas, lai nodrošinātu labāku salīdzināmību un saskaņošanu pakāpeniskas un progresīvas konverģences panākšanai starp valstu atbalsta mehānismiem; pauž arī pārliecību, ka šo pamatnostādņu īstenošana dalībvalstu līmenī būs ļoti svarīga, jo tās var palīdzēt izvairīties no tā, ka valstu atbalsta shēmas tiek grozītas vai atceltas ar atpakaļejošu datumu, jo šādas darbības sniegtu nevēlamus signālus ieguldītājiem, kā arī, iespējams, radītu smagas ekonomiskas grūtības privātpersonām, kas ieguldījušas RES, pamatojoties uz minētajām valstu shēmām; uzsver, ka ir dalībvalstīm ir jānodrošina šo pamatnostādņu ievērošana un jāļauj pieņemt īpašus atbalsta noteikumus, kas radītu iespēju attīstīt vietējos un reģionālos resursus;

77.  ņemot vērā dalībvalstu daudzveidīgās atbalsta sistēmas, uzskata, ka jāuzsāk diskusijas par lielāku konverģenci un piemērotu Eiropas līmeņa atbalsta sistēmu pēc 2020. gada; pauž pārliecību, ka ilgtermiņā integrētāka RES atbalsta sistēma ES līmenī, kurā tiktu ņemtas vērā reģionālās un ģeogrāfiskās atšķirības un spēkā esošās pārnacionālās iniciatīvas un kura veicinātu vispārējos centienus dekarbonizācijas sasniegšanā, varētu sniegt izmaksu ziņā efektīvāko pamatu atjaunojamo energoresursu izmantošanai un vienādiem spēles noteikumiem, lai pilnībā realizētu šo resursu potenciālu; atzīmē, ka spēkā esošā Atjaunojamo energoresursu direktīva ļauj valdībām izmantot apvienotās atbalsta shēmas; atzīmē konkrētu Eiropas valstu pieredzi, kas sekmīgi apliecina, kā kopēja pieeja integrētā elektroenerģijas tirgū ļauj ieviest savstarpēji izdevīgus jauninājumus starp valstu sistēmām; aicina Komisiju saistībā ar regulējumu laikposmam pēc 2020. gada novērtēt, vai ES līmeņa sistēma RES veicināšanai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvāku sistēmu, kurā varētu īstenot visu atjaunojamo energoresursu izmantošanas potenciālu, un kā darbotos progresīva konverģence;

78.  uzsver ieguvumus no paraugprakses apmaiņas starp dalībvalstīm atbalsta mehānismu jomā; norāda, ka Apvienotā Karaliste un Itālija nesen paziņoja par savu atbalsta shēmu maiņu no kvotu sistēmas uz tarifu sistēmu, jo pierādījumi no līdzīgām ģeogrāfiskās atrašanās vietām liecināja, ka tarifu atbalsta modeļi nodrošina zemākas izmaksas; aicina Komisiju iekļaut šos aspektus savā pašreizējā analīzē(5) un tās paredzamajā pamatnostādņu priekšlikumā;

79.  ierosina turpināt tādas iniciatīvas kā Norvēģijas un Zviedrijas īstenotā kopīgā atbalsta shēma, lai vajadzības gadījumā pakāpeniski izstrādātu reģionālās kopīgā atbalsta shēmas kopējos enerģijas tirgos, piemēram, Nord Pool;

80.  aicina budžeta lēmējinstitūciju atvēlēt vajadzīgos līdzekļus Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), lai tā varētu pildīt savus pienākumus un sasniegt mērķus, kas noteikti regulā par enerģijas vairumtirgus integritāti, pārredzamību un efektivitāti; norāda, ka tas ir nepieciešams, lai līdz 2014. gadam izveidotu integrētu un pārredzamu iekšējo elektroenerģijas un gāzes tirgu;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L140, 5.6.2009., 16. lpp.
(2) OV L326, 8.12.2011., 1. lpp.
(3) OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.
(4) OV L211, 14.8.2009., 94. lpp.
(5) COM(2012)0271 un pievienotie dokumenti; SEC(2008)0057. IEE Studies Reshaping “(Quo(ta) vadis, Europe?”

Juridisks paziņojums - Privātuma politika