Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2255(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0136/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0136/2013

Debates :

PV 20/05/2013 - 21
CRE 20/05/2013 - 21

Balsojumi :

PV 21/05/2013 - 6.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0202

Pieņemtie teksti
PDF 447kWORD 39k
Otrdiena, 2013. gada 21. maijs - Strasbūra
Sieviešu tiesības Balkānu reģiona valstīs, kas uzsākušas sarunas par pievienošanos ES
P7_TA(2013)0202A7-0136/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcija par sieviešu tiesībām Balkānu reģiona valstīs, kas uzsākušas sarunas par pievienošanos ES (2012/2255(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 19. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembrī pieņemto Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (ANO DPR 1325),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Padome pieņēma 2011. gada martā(1),

–  ņemot vērā Ceturtajā pasaules sieviešu konferencē 1995. gada 15. septembrī pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, kā arī Parlamenta 2000. gada 18. maija rezolūciju par Pekinā pieņemtās rīcības platformas izpildi(2), 2005. gada 10. marta rezolūciju par Ceturtās pasaules sieviešu konferences – Rīcības platforma (Pekina + 10) lēmumu izpildes kontroli(3) un 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Pekinu + 15 ‐ ANO rīcības platformu dzimumu līdztiesībai“(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu “Komisijas atzinums par Albānijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0680), kurā norādīts, ka praksē līdztiesība nav pilnībā nodrošināta, jo īpaši nodarbinātības un ekonomiskās palīdzības pieejamības jomā,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu “Komisijas atzinums par Melnkalnes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0670), kurā norādīts, ka praksē dzimumu līdztiesība nav pilnībā nodrošināta,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, kas pievienoti Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumam “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.–2013. gadā” (COM(2012)0600),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu par priekšizpēti par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kosovu (COM(2012)0602),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu par Visaptverošā pārraudzības ziņojuma par Horvātijas gatavību pievienoties ES galvenajiem konstatējumiem (COM(2012)0601),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu “Rietumbalkāni. Eiropas perspektīvas stiprināšana” (COM(2008)0127),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 27. janvāra paziņojumu “Rietumbalkāni ceļā uz ES ‐ stabilitātes nostiprināšana un labklājības celšana” (COM(2006)0027),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 2. un 3. jūnija secinājumus, kuros dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas stiprināt institucionālos mehānismus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un izveidotu Pekinas rīcības platformas īstenošanas novērtēšanas sistēmu saskaņotākai un sistemātiskākai progresa uzraudzībai,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. novembra un 1. decembra secinājumus par pārskatu attiecībā uz dalībvalstu un ES iestāžu veikto Pekinas rīcības platformas īstenošanu ‐ institucionālo mehānismu rādītāji,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. septembra secinājumus par pārskatu attiecībā uz dalībvalstu un ES iestāžu veikto Pekinas rīcības platformas īstenošanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 4. decembra rezolūciju par sieviešu stāvokli Balkānos(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0136/2013),

A.  tā kā septiņas Rietumbalkānu valstis ‐ Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne un Serbija ‐ atrodas dažādos posmos procesā, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm; tā kā šā procesa laikā minētajām valstīm jāpieņem un jāīsteno acquis communautaire un citi ES noteiktie pienākumi dzimumu līdztiesības jomā;

B.  tā kā sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības pasākumu īstenošanai ir nepieciešama lielāka sabiedrības izpratne par šīm tiesībām un šo tiesību izmantošanu tiesas vai ārpustiesas ceļā, kā arī pārvaldes iestādes un neatkarīgas iestādes īstenošanas procesa sākšanai, veikšanai un uzraudzībai;

C.  tā kā sievietēm ir būtiska loma miera, stabilizācijas un samierināšanas centienu īstenošanā un tā kā viņu ieguldījums būtu jāatzīst un jāsekmē atbilstoši ANO DPR 1325 un sekojošām rezolūcijām,

Vispārīgas piezīmes

1.  norāda, ka Rietumbalkānu kandidātvalstis ir pieņēmušas daudzus ES pievienošanās procesā nepieciešamos tiesību aktus, tomēr daudzos gadījumos šie tiesību akti netiek efektīvi īstenoti;

2.  uzsver, ka sievietēm Rietumbalkānos ir jāieņem prominenta vieta sabiedrībā, aktīvi iesaistoties un piedaloties politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē visos līmeņos; norāda, ka liela nozīme ir virzībai uz sieviešu vienlīdzīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanā visos pārvaldes līmeņos (sākot no pašvaldības līdz valsts pārvaldes līmenim, no izpildvaras līdz likumdevējvarai);

3.  ar bažām norāda, ka lielākajā daļā valstu iedzīvotāji nav pilnībā informēti par spēkā esošajiem tiesību aktiem un politikas virzieniem dzimumu līdztiesības veicināšanas un sieviešu tiesību jomā un ka šāda informācija reti sasniedz neaizsargātākos vai atstumtos sabiedrības locekļus, jo īpaši romu tautības sievietes; aicina Komisiju un pievienošanās kandidātvalstu valdības sekmēt informētību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, publiskas kampaņas un izglītības programmas, lai izskaustu ar dzimumu saistītus stereotipus un popularizētu sievietes, kuru dzīve būtu atdarināšanas vērta, kā arī sekmētu sieviešu aktīvu līdzdalību visās dzīves jomās, tostarp lēmumu pieņemšanā; prasa pirmām kārtām panākt valdības locekļu un amatpersonu personīgu apņēmību;

4.  uzsver izpratnes veidošanas kampaņu nozīmi cīņā ar stereotipiem, ar diskrimināciju (dzimumu, kultūras, reliģisko) un vardarbību ģimenē, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšanā kopumā; atzīmē, ka papildus šīm kampaņām būtu jāveicina pozitīva atdarināšanas vērta sieviešu paraugtēla veidošana plašsaziņas līdzekļos, reklāmās, izglītojošos materiālos un internetā; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot sieviešu situāciju lauku rajonos, jo īpaši izskaužot diskriminējošas tradīcijas un stereotipus;

5.  ar bažām norāda, ka sievietes vēl aizvien ir pārāk maz pārstāvētas darba tirgū, kā arī ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanā; atzinīgi vērtē kvotas un aicina tās valstis, kuras to vēl nav izdarījušas, sekmēt sieviešu līdzdalību un vajadzības gadījumā efektīvi piemērot kvotu principu politiskajās partijās un valstu parlamentos, un mudina tās valstis, kuras to jau ir izdarījušas, turpināt šo procesu, lai nodrošinātu iespēju sievietēm piedalīties politiskajā dzīvē un novērstu sieviešu nepietiekamu pārstāvību; norāda, ka tad, ja ir ieviestas dzimumu kvotas politisko lēmumu pieņemšanas procesā, tās būtu pienācīgi jāīsteno un jāpapildina ar efektīvām juridiskām sankcijām; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesen notikušo starptautisko sieviešu augstākā līmeņa sanāksmi “Partnerattiecības pārmaiņām”, ko 2012. gada oktobrī Prištinā rīkoja visā reģionā vienīgā valsts vadītāja ‐ sieviete Atifete Jahjaga;

6.  ar bažām atzīmē, ka sieviešu nodarbinātības rādītāji Rietumbalkānu valstīs joprojām ir ļoti zemi; norāda, ka vienlīdzīgu iespēju atbalsta politika ir svarīga Balkānu kandidātvalstu ekonomikas un sociālajai attīstībai; aicina valdības ieviest pasākumus, ar kuriem samazināt no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības un attiecīgi arī pensijas atšķirības, kā arī cīnīties pret augsto bezdarba līmeni, īpaši pievēršoties sieviešu bezdarbam, sevišķi laukos; aicina Balkānu valstu valdības izstrādāt tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu abiem dzimumiem vienādu atalgojumu par tādu pašu darbu, palīdzēt sievietēm saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu, nodrošināt labākus darba apstākļus, mūžizglītību un elastīgu darba grafiku, kā arī radīt vidi, kura veicina sieviešu uzņēmējdarbību;

7.  ar bažām konstatē, ka dažās šā reģiona valstīs uzņēmējas bieži vien tiek diskriminētas, kad viņas cenšas saņemt aizdevumus vai kredītu saviem uzņēmumiem, un joprojām bieži saskaras ar šķēršļiem, ko rada ar dzimumu saistīti aizspriedumi; aicina reģiona valstis apsvērt iespēju izveidot darbaudzinātāju sistēmas un atbalsta programmas, kuras dotu iespēju izmantot uzņēmējdarbības speciālistu padomus un pieredzi; aicina Rietumbalkānu valstis izveidot aktīva darba tirgus sistēmas, kas paredzētas sieviešu bezdarba mazināšanai; mudina valstis izstrādāt aizdevumu sistēmas un darīt finansējumu pieejamu jauniem uzņēmumiem;

8.  uzsver, ka ir svarīgi izskaust jebkāda veida diskrimināciju darba vietā, tostarp dzimumu diskrimināciju attiecībā uz pieņemšanu darbā, paaugstināšanu amatā un ieguvumiem;

9.  uzsver, ka pienācīgi darboties spējīgu demokrātisko iestāžu izveides procesā izšķiroši svarīga ir aktīva sieviešu līdzdalība, ņemot vērā, ka vairāk nekā puse Balkānu valstu iedzīvotāju ir sievietes, tāpēc bez šīs līdzdalības nav iespējama patiesi demokrātiska pārvaldība; ar bažām norāda, ka lielākajā daļā valstu nepietiek finanšu resursu un cilvēkresursu, kas piešķirti tādu pārvaldes un neatkarīgo iestāžu darbībai, kurām uzticēts sākt un īstenot dzimumu līdztiesības pasākumus, jo īpaši dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas politiku; aicina iestādes papildināt pasākumus un rīcības plānus ar atbilstošiem to īstenošanai nepieciešamiem resursiem, tostarp ar piemērotām darbiniecēm; uzsver, ka Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) varētu un vajadzētu izmantot projektiem, kas saistīti ar sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanu, un ka valstu iestādes ir tās, kuras ir pilnībā atbildīgas par labi funkcionējošiem sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības īstenošanas mehānismiem; aicina Komisiju pienācīgi pārbaudīt izdevumu efektivitāti;

10.  ar bažām norāda uz to, ka trūkst statistikas informācijas par dzimumu līdztiesību, par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, par kontracepcijas līdzekļu pieejamību un iespējām tos izmantot, kā arī neapmierinātām vajadzībām kontracepcijas jomā ‐ šāda informācija ir nepieciešama, lai uzraudzītu īstenošanu, kas ir standartizēta un ko laika gaitā var salīdzināt pievienošanās kandidātvalstu vidū un starp ES dalībvalstīm un pievienošanās kandidātvalstīm; aicina Balkānu kandidātvalstu valdības izstrādāt vienotu metodiku statistikas informācijas vākšanai kopā ar Eurostat, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE) un citām attiecīgām iestādēm; uzsver, ka ir jāizstrādā īpašas stratēģijas un jāīsteno jau esošās stratēģijas, lai uzlabotu to sieviešu situāciju, kuras saskaras ar diskrimināciju vairāku iemeslu dēļ, piemēram, romu tautības, lesbietes, biseksuālas sievietes vai transpersonas, sievietes ar invaliditāti, pie etniskajām minoritātēm piederošas un gados vecākas sievietes;

11.  uzskata, ka sievietēm ir izšķiroša nozīme stabilizācijas un konfliktu noregulēšanas procesos, kas ir svarīgi, lai panāktu izlīgumu visā reģionā; uzsver, ka tiesu pieejamība ir būtiska sievietēm, kas kļuvušas par kara noziegumu un jo īpaši izvarošanas upuriem; uzsver visu valstu pienākumu izbeigt nesodāmību un tiesāt tos, kas vainojami genocīdā, noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos, tostarp noziegumos, kas saistīti ar seksuālu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, kā arī atzīt šos noziegumus par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem un nosodīt tos; uzsver, ka uz šiem noziegumiem nedrīkst attiecināt amnestijas noteikumus; atzinīgi vērtē centienus, ko izrādījuši sadarbības tīkli, piemēram, Reģionālais sieviešu lobijs, lai atbalstītu sievietes miera veidošanas procesā un nodrošinātu tiesas pieejamību sievietēm pēckonflikta valstīs; uzsver, ka jāturpina dziedēt pagātnē pārdzīvotās traumas un sistemātiski jānodrošina taisnīgums un rehabilitācija ar konfliktiem saistītās seksuālās vardarbības upuriem; mudina pieņemt un īstenot pienācīgas valsts līmeņa programmas liecinieku aizsardzībai un sodīt tos, kas vainojami šajos noziegumos;

12.  nosoda jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un ar bažām norāda, ka Balkānu valstīs joprojām pastāv ar dzimumu saistīta vardarbība un mutiska apvainošana; aicina Balkānu valstu valdības nostiprināt tiesībaizsardzības iestādes, lai varētu veiksmīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar vardarbību dzimuma dēļ, vardarbību mājās, piespiedu prostitūciju un sieviešu tirdzniecību, izveidot patvēruma centrus no ģimenē notikušas vardarbības cietušām personām vai tādām personām, kuras patlaban no tās cieš, un panākt, ka tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes un valsts ierēdņi vairāk apzinātos šo problēmu; mudina reģiona valstu iestādes izveidot programmas izpratnes veicināšanai par vardarbību ģimenē;

13.  ar dziļām bažām norāda, ka 30 % no pārrobežu cilvēku tirdzniecības upuriem Eiropas Savienībā ir Balkānu valstu valstspiederīgie un lielākā daļa apzināto upuru ir sievietes un meitenes; uzsver, ka dzimumu līdztiesība, izpratnes veicināšanas kampaņas un korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas pasākumi ir būtiski faktori cilvēku tirdzniecības novēršanā un potenciālo upuru aizsardzībā; aicina reģiona valstu iestādes sadarboties, lai problēmas risinātu kopīgi;

14.  aicina Balkānu kandidātvalstu iestādes paredzēt pastāvīgu finansējumu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, turpināt uzlabot savu spēju aktīvi identificēt un aizsargāt upurus no neaizsargātāko iedzīvotāju vidus, ar tiesību aktiem nodrošināt, ka identificētie cilvēku tirdzniecības upuri netiek sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir tiešs cilvēku tirdzniecības rezultāts, atbalstīt upuru aizsardzības centienus, apmācīt tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas un turpināt uzlabot uzņemšanas un patvēruma centru kapacitāti; aicina arī attiecīgās valdības labāk īstenot spēkā esošos tiesību aktus, lai radītu vidi, kura cilvēku tirgotājus atturētu no šīm darbībām un kurā cilvēku tirdzniecības gadījumi tiktu pienācīgi izmeklēti un vainīgie tiktu apsūdzēti un notiesāti; aicina Komisiju mudināt Balkānu kandidātvalstis uzlabot apsūdzību izvirzīšanas un sodīšanas rādītājus un atbalstīt vietējās iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst tādus cilvēku tirdzniecības pamatcēloņus, kā vardarbība ģimenē un sieviešu zemās ekonomiskās iespējas;

15.  uzskata, ka patiesa dzimumu līdztiesība nozīmē arī tādu līdztiesību un tādas diskriminācijas novēršanu, kas saistīta ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti; mudina pievienošanās kandidātvalstu valdības ieilgušo homofobijas un transfobijas problēmu risināt ar tiesību aktiem, politiku un praktisku rīcību, tostarp izstrādājot tiesību aktus par naida noziegumiem, apmācot policiju un izstrādājot tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā, kā arī aicina reģiona valstu iestādes nosodīt naidu un vardarbību seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes vai dzimuma izpausmes dēļ;

16.  atzinīgi vērtē reģionālo pārrobežu iniciatīvu skaita pieaugumu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā; aicina valdības un Komisiju atbalstīt šīs iniciatīvas un sekmēt tajās gūtās pozitīvās pieredzes apmaiņu un popularizēšanu, cita starpā izmantojot pirmspievienošanās fondus un piešķirot šīm iniciatīvām pietiekamas dotācijas, tostarp ievērojot dzimumu līdztiesības aspektu budžeta plānošanā;

17.  aicina Melnkalnes valdību, kā arī Serbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas valdības pēc pievienošanās sarunu sākšanas ar savu parlamentu, politiskajām partijām un pilsonisko sabiedrību vienoties par pamatnolīgumu attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju (cita starpā sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības organizāciju) iesaisti pievienošanās sarunās un to rezultātā nepieciešamās reformas rīcības plānu izstrādē, kā arī nodrošināt tām piekļuvi attiecīgajiem pievienošanās procesa dokumentiem;

18.  aicina Balkānu kandidātvalstu valdības atzīt un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un sieviešu organizāciju nozīmi atsevišķās jomās, piemēram, LGBT tiesību ievērošanas sekmēšanā, pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā, sieviešu politiskās līdzdalības un pārstāvības palielināšanā un miera veidošanas centienu veicināšanā; īpaši atbalsta darbības, kuru mērķis ir sieviešu iespēju palielināšana un sieviešu ietekmes nostiprināšana sabiedrībā;

19.  ar bažām norāda, ka lielākajā daļā Balkānu kandidātvalstu romu sociālās iekļaušanas process ir palēninājies un dažos gadījumos pat pilnībā apstājies; aicina attiecīgās valdības pastiprināt centienus, lai turpinātu integrēt romu tautības pilsoņus un garantēt pret romiem vērstas jebkāda veida diskriminācijas un aizspriedumu izskaušanu, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un meitenēm, kas cieš gan no diskriminācijas vairāku iemeslu dēļ, gan no kombinētas un krusteniskas diskriminācijas; aicina Komisiju pastiprināt centienus iesaistīt dažādos pievienošanās posmos esošās paplašināšanās valstis un izmantot Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) mehānismu;

20.  ar bažām norāda, ka LGBT tiesību aktīvisti un cilvēktiesību aktīvisti, kuri uzsver, cik svarīgi ir atrisināt pagātnes problēmas, regulāri saskaras ar naidīgiem paziņojumiem, draudiem un fiziskiem uzbrukumiem, un aicina Balkānu kandidātvalstu valdības veikt konkrētus pasākumus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem;

21.  aicina Komisiju Rietumbalkānu valstu pievienošanās procesā prioritāti piešķirt sieviešu tiesību īstenošanai, dzimumu līdztiesības principa iekļaušanai un pastāvīgai cīņai pret vardarbību ģimenē, turpinot pievērsties šiem jautājumiem, uzraudzīt to īstenošanu, sniegt pārskatu par šo īstenošanu progresa ziņojumos un uzsvērt šo jautājumu nozīmību saziņā ar varas iestādēm, kā arī apliecinot pozitīvu piemēru ar līdzsvarotas dzimumu pārstāvības nodrošināšanu savās delegācijās, sarunu grupās, sanāksmēs un plašsaziņas līdzekļos;

22.  aicina ES delegācijas Balkānu valstīs turpināt rūpīgi uzraudzīt progresu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumos saistībā ar turpmāko pievienošanos ES un aicina katru delegāciju iecelt darbinieku, kas atbildīgs par dzimumu līdztiesības politiku, lai veicinātu labas prakses apmaiņu Balkānu reģionā;

23.  mudina reģiona valstu iestādes atbalstīt dzimumu līdztiesību, izmantojot skolu un augstskolu izglītības sistēmu; atzīmē, ka daudzas meitenes no agrīna vecuma skolā un augstskolā tiek atrunātas no to priekšmetu apgūšanas, kuri tiek uzskatīti par “vīrišķīgiem”, piemēram, dabas zinātnēm, matemātikas un tehnoloģijām; iesaka skolās ieviest ievadkursus, paplašināt iespējamo meitenēm pieejamo priekšmetu un karjeras loku, lai viņas varētu attīstīt zināšanu bāzi un visu to prasmju spektru, kuras ir nepieciešamas sekmīgai virzībai pa jebkuru viņu izvēlēto dzīves ceļu;

24.  uzsver, ka visām sievietēm ir jāspēj pašām kontrolēt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības, tostarp izmantojot pieejamu augstas kvalitātes kontracepciju; pauž bažas par ierobežojumiem izmantot seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus Balkānu kandidātvalstīs;

25.  aicina Balkānu kandidātvalstu valdības pieņemt tiesību aktus un politikas virzienus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi reproduktīvās veselības pakalpojumiem un popularizē reproduktīvās tiesības, kā arī sistemātiski apkopot datus, kas vajadzīgi seksuālās un reproduktīvās veselības apstākļu uzlabošanai;

Albānija

26.  aicina Albānijas valdību atbalstīt lielāka skaita sieviešu līdzdalību politisku lēmumu pieņemšanā, jo īpaši ņemot vērā parlamenta vēlēšanas 2013. gadā;

27.  aicina Albānijas valdību īstenot Valsts integrācijas un attīstības stratēģiju un Likumu par aizsardzību pret diskrimināciju, stiprinot Aizsardzības pret diskrimināciju komisāra biroja darbu un izveidojot pārsūdzību institūciju, kas būtu komisārs īpaši dzimuma diskriminācijas lietās, lai tādējādi veicinātu vidi, kurā sievietes, kas dzemdē meitenes, netiktu diskriminētas;

28.  prasa Albānijas valdībai uzlabot koordināciju starp valsts un vietējām iestādēm, jo īpaši ģimenē notiekošas vardarbības apkarošanas nolūkā, un atzīmē, ka sievietes Albānijā būtu vairāk jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā vietējā un valsts līmenī;

29.  aicina Albānijas valdību ierosināt dzimumu jautājumam veltītas reformas tiesību aktos par īpašumtiesībām, krimināllikumā, vēlēšanu likumā un darba tiesību aktos;

30.  atzinīgi vērtē Albānijā īstenotās tiesnešu mācības par dzimumu līdztiesības tiesību aktu piemērošanu un pasākumus pret sievietēm vērstas vardarbības novēršanai, kā arī diskriminācijas vai vardarbības upuriem sniegto iespēju saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību;

31.  atzinīgi vērtē Albānijas lēmumu iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visu nozaru ministriju vidējā termiņa budžeta programmā un vēlas redzēt tā īstenošanas rezultātus;

32.  aicina Albānijas valdību ieviest un vajadzības gadījumā pielāgot izpildes rādītājus sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības pasākumu īstenošanas uzraudzībai;

33.  aicina Albānijas parlamentu izveidot parlamenta komiteju, kas nodarbotos tieši ar sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem;

34.  aicina Albānijas valdību straujāk ‐ jo īpaši vietējā līmenī ‐ īstenot politikas instrumentus, kas sekmē sieviešu tiesību ievērošanu, piemēram, Valsts stratēģiju par dzimumu līdztiesību, vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm (2011.–2015. gadam);

35.  atzinīgi vērtē Albānijas iestāžu darbu, kas veikts, izstrādājot darbības rādītājus sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības pasākumu īstenošanas uzraudzībai un Valsts ziņojuma par sieviešu stāvokli un dzimumu līdztiesību publicēšanu Albānijā 2012. gadā;

Bosnija un Hercegovina

36.  aicina Bosniju un Hercegovinu saskaņot ar dzimumu līdztiesību saistītos tiesību aktus un tiesu praksi dažādos līmeņos, lai valstī izveidotu vienotu tiesisko situāciju, un nostiprināt par dzimumu līdztiesību atbildīgo departamentu centrālā līmenī, lai novērstu sieviešu pastāvīgo trūkumu augstākajos vadošajos amatos un uzraudzītu problēmas, kas līdz šim radušās saistībā ar šo tiesību aktu neīstenošanu; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos mehānismus, lai palielinātu Bosnijas un Hercegovinas iestāžu pārskatatbildību un lai tās šajā jomā apņēmīgāk rīkotos; aicina Bosnijas un Hercegovinas valdību vairāk darīt, lai Bosnijas un Hercegovinas Dzimumu līdztiesības likumu un Diskriminācijas aizlieguma likumu īstenotu un saskaņotu ar citiem tiesību aktiem valsts līmenī;

37.  ar īpašām bažām norāda uz darba tirgū valdošo diskrimināciju pret grūtniecēm un sievietēm, kurām nesen bijušas dzemdības, un uz dažādās autonomajās administratīvajās vienībās un kantonos atšķirīgām sociālā nodrošinājuma tiesībām saistībā ar dzemdībām; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes visā valstī saskaņot augsta līmeņa sociālā nodrošinājuma tiesības vecākiem, kas devušies dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā, tādējādi radot vienādu situāciju visiem pilsoņiem;

38.  ar bažām norāda uz zemo informētības līmeni attiecībā uz tiesību aktiem dzimumu līdztiesības un pret sievietēm vērstas vardarbības jomā, turklāt tas ir vērojams ne vien plašā sabiedrībā, bet arī tiesībaizsardzības jomā strādājošu personu vidū; aicina iestādes īstenot rīcības plānu, lai palielinātu informētību un sagatavotu tiesībsargājošo iestāžu ierēdņus;

39.  ar nopietnām bažām norāda, ka tiesību akti par tādu upuru aizsardzību, kuri cietuši no vardarbības ģimenē, joprojām ir jāsaskaņo ar autonomajās administratīvajās vienībās spēkā esošajiem likumiem, lai abu Bosnijas un Hercegovinas autonomo administratīvo vienību krimināllikumos vardarbību ģimenē atzītu par kriminālnoziegumu, un tas nozīmē, ka šiem upuriem netiek sniegta pienācīga tiesiskā aizsardzība; aicina Bosnijas un Hercegovinas valdību pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu, lai uzlabotu upuru aizsardzību;

40.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas parlamentā ievēlēto sieviešu rīkotās starppartiju debates ar attiecīgo nozaru ministriem par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes pēc šīm debatēm īstenot konkrētus pasākumus, kas veicinātu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu;

41.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes sniegt oficiālus statistikas datus par reģistrēto vardarbības gadījumu skaitu, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no policijas ziņojumiem, sociālās aprūpes centriem un tiesu iestādēm, un nodrošināt šo statistikas datu pieejamību sabiedrībai; tāpat aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes apkopot un publicēt datus par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti no vardarbības ģimenē cietušo upuru aizsardzības nodrošināšanai;

42.  aicina Bosnijas un Hercegovinas valdību saskaņot Bosnijas un Hercegovinas Dzimumu līdztiesības likumu un Vēlēšanu likumu attiecībā uz izpildvaras iestāžu darbinieku sastāvu visos lēmumu pieņemšanas līmeņos (pašvaldību, kantonu, autonomo administratīvo vienību un valsts);

43.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktus, kuros noteikts, ka valsts un vietējo pārvaldes iestāžu administratīvajos amatos jābūt vismaz 40 % katra dzimuma pārstāvju, taču norāda, ka praksē tas nav palīdzējis sasniegt sieviešu pārstāvību administratīvajā līmenī 40 % apmērā; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes izstrādāt rīcības plānu šo tiesību aktu īstenošanai ar skaidriem termiņiem un skaidru atbildības sadalījumu;

44.  ar bažām norāda uz finanšu resursu un cilvēkresursu trūkumu ANO DPR 1325 rīcības plāna īstenošanai, dzimumu līdztiesības nodrošināšanai institucionālajos mehānismos, pienācīgas tiesu iestāžu pieejamības un patvēruma centru nodrošināšanai upuriem, kas cietuši no vardarbības ģimenē; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes visos līmeņos savos budžetos iekļaut pietiekamu finansējumu šiem mērķiem;

45.  pauž nožēlu par to, ka līdz šim Bosnijas un Hercegovinas iestādes ir izmeklējušas un nosodījušas tikai nelielu skaitu ar seksuālu vardarbību saistīto kara noziegumu gadījumu; ar nopietnām bažām norāda, ka daudzas šādos noziegumos vainīgas personas ir izvairījušās no tieslietu sistēmas darbiniekiem un nav sodītas; norāda arī uz Bosnijas un Hercegovinas iestāžu nespēju nodrošināt upuriem pienācīgas liecinieku aizsardzības programmas; tāpēc aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes nodrošināt visiem ar seksuālu vardarbību saistīto kara noziegumu upuriem drošas un pienācīgas iespējas izmantot tiesu sistēmu, kā arī panākt, ka visas ierosinātās kara noziegumu lietas tiek ātri un efektīvi izskatītas;

46.  aicina Bosnijas un Hercegovinas valdību labāk uzraudzīt sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu, iekļaujot skaidrus mērķus politikas virzienos un rīcības plānos un skaidri nosakot, kuras valsts iestādes ir atbildīgas par to īstenošanu; turklāt aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes visos līmeņos sadarboties visaptverošu statistikas datu apkopošanā par dzimumu līdztiesību valstī kopumā;

Horvātija

47.  mudina Horvātijas valdību pēc pievienošanās turpināt saskaņot savus tiesību aktus ar ES acquis communautaire dzimumu līdztiesības jomā;

48.  aicina Horvātijas iestādes pilnībā īstenot tiesību aktus, kuros noteikts, ka vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu, valsts parlamenta un Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstos 40 % kandidātu jābūt sievietēm, ņemot vērā faktu, ka 2011. gada parlamenta vēlēšanu laikā divas trešdaļas politisko partiju šo mērķi neizpildīja;

49.  atzinīgi vērtē Horvātijas izveidoto Dzimumu līdztiesības ombuda biroju, kura atpazīstamība ļāva palielināt izpratni par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesības pasākumiem; iesaka visām reģiona valstīm apsvērt, vai tās var sekot šim labas prakses piemēram; mudina Horvātijas valdību arī turpmāk nodrošināt ombudu birojiem finansējumu un ievērot viņu ieteikumus;

50.  atzinīgi vērtē vietējā līmeņa, jo īpaši Istrijas reģiona, dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas rīcības plānus; aicina Horvātijas valdību sekmēt šādu rīcības plānu pieņemšanu un īstenošanu visā valsts teritorijā;

51.  aicina Horvātijas valdību izveidot strukturālu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši ņemot vērā situāciju pēc pievienošanās;

52.  atzinīgi vērtē Horvātijā sasniegto progresu tajā ziņā, ka policija pienācīgi izmeklē pret sievietēm vērstas vardarbības un dzimumu diskriminācijas gadījumus un ka tas notiek pēc mērķtiecīgām policistu mācībām šajā jomā, un mudina iestādes turpināt minētos pasākumus; norāda, ka tiesu iestādēs šādi gadījumi tomēr vēl aizvien netiek pienācīgi izskatīti, un aicina iestādes ierosināt pasākumus arī tiesu darbinieku izpratnes veicināšanai un apmācībai; turklāt aicina Horvātijas valdību nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību, kas pieejama ar dzimumu saistītas vardarbības un diskriminācijas upuriem;

53.  aicina Horvātijas iestādes Valsts stratēģijā aizsardzībai pret vardarbību ģimenē (2011.–2016. gadam) skaidri norādīt, kura iestāde ir atbildīga par katru funkciju, un piešķirt pienācīgu finansējumu iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām šīs stratēģijas īstenošanai;

Kosova

54.  atzinīgi vērtē Kosovas Asamblejai piešķirtās funkcijas Dzimumu līdztiesības programmas apstiprināšanā, izskatīšanā un uzraudzībā; aicina īstenot pārraudzības ziņojumos ierosinātos ieteikumus;

55.  aicina Kosovas valdību sekmēt visu valsts teritoriju aptveroša SOS palīdzības tālruņa izveidi ģimenē notikušas vardarbības un ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem, lai uzlabotu informētību par iespējām ziņot par šādiem gadījumiem un tos izmeklēt;

56.  atzinīgi vērtē to, ka Kosovas valdība Dzimumu līdztiesības aģentūru ir pakļāvusi Premjerministra birojam, un aicina valdību nodrošināt efektīvāku šīs aģentūras darbību Dzimumu līdztiesības likuma īstenošanā un tā uzraudzībā bez jebkādas politiskas iejaukšanās;

57.  aicina Kosovas valdību iespējami drīz izveidot ierosināto Vienlīdzīgas attieksmes centru;

58.  atzinīgi vērtē Kosovā īstenotās policistu mācības ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumu risināšanā, kā arī upuriem un viņu bērniem paredzētu īpašu telpu izveidi policijas iecirkņos; aicina Kosovas valdību arī tiesu iestādēm rīkot mācības šādu gadījumu risināšanā un palielināt upuriem paredzēto patvēruma centru skaitu, kā arī iespējamo uzturēšanās ilgumu šajos centros;

59.  mudina Kosovas valdību atzīt Kosovas sieviešu augsta līmeņa sanāksmes 2012. gada oktobrī Prištinā izstrādātos principus un sākt to īstenošanu;

60.  uzsver, ka jāturpina popularizēt kontracepcijas līdzekļu lietošana un jāatbalsta to nodrošināšana un pieejamība, jo jāņem vērā, ka, neskatoties uz tādu sieviešu īpatsvara pieaugumu, kuras izmanto šāda veida dzimstības kontroli, joprojām kontracepcijas līdzekļu lietošana nav plaši izplatīta starp visām sievietēm Kosovā;

61.  aicina Kosovas valdību atzīt, ka 1998.–1999. gada konflikta laikā notikušās seksuālās vardarbības upuri saskaņā ar likumu ir īpaša kategorija, un izdarīt to, grozot Likumu Nr. 04/L-054 par Kosovas Atbrīvošanas armijas karavīru vidū esošo mocekļu, invalīdu, veterānu un dalībnieku, civiliedzīvotāju kara upuru un viņu ģimenes locekļu statusu un tiesībām;

62.  aicina Kosovas valdību skaidri noteikt rādītājus par atbilstību vai neatbilstību administratīvajām instrukcijām, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem, lai tādējādi atvieglotu to īstenošanu un uzraudzību; turklāt aicina valdību apkopot datus par diskriminācijas un vardarbības gadījumiem, kas saistīti ar dzimumu, un izveidot attiecīgu valsts reģistru;

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

63.  atzinīgi vērtē Maķedonijas valdības ierosināto jauno tiesību aktu, kurš vērsts pret seksuālu uzmākšanos vai psiholoģisku vardarbību darba vietā un kurā ir paredzēti arī sodi vainīgajām personām, un prasa saskaņot šo tiesību aktu ar kriminālkodeksu; atzinīgi vērtē Maķedonijas valdības nodomu grozīt tiesību aktus, ar kuriem nodrošinātu, ka abi vecāki var ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu vai arī ģimenes atvaļinājumu, lai rūpētos par slimiem radiniekiem, un atzinīgi vērtē nesen pieņemtos grozījumus darba likumā nolūkā sniegt labāku tiesisko aizsardzību darba tirgū grūtniecēm vai sievietēm, kurām nesen bijušas dzemdības;

64.  ar bažām norāda, ka romu tautības sievietes cieš no divkāršas diskriminācijas dzimuma un etniskās piederības dēļ; tāpēc aicina Maķedonijas valdību pieņemt visaptverošu diskriminācijas novēršanas sistēmu, kas romu tautības sievietēm dotu iespēju nostiprināt viņu tiesības;

65.  atzinīgi vērtē to, ka Maķedonijas iestādes ir noteikušas papildu preventīvas sankcijas par tā likuma neievērošanu, kurā paredzēts, ka politisko lēmumu pieņemšanas struktūrās jābūt vismaz 30 % katra dzimuma pārstāvju; aicina Maķedonijas valdību stingri uzraudzīt, vai tādējādi tiek panākta vismaz 30 % liela sieviešu pārstāvība lēmumu pieņemšanas struktūrās, jo īpaši vietējā līmenī;

66.  atzinīgi vērtē Maķedonijas parlamentā izveidoto aktīvo “sieviešu klubu”, kurā parlamenta deputātes no dažādām partijām sadarbojas, lai sekmētu sieviešu tiesību ievērošanu un dzimumu līdztiesību, organizējot publiskas debates, konferences, starptautiskus un cita veida pasākumus un sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, lai risinātu tādus delikātus vai novārtā atstātus jautājumus ‐ kā seksuālā izglītība sākumskolās, vardarbība ģimenē, HIV, dzemdes kakla vēzis, naidīgi paziņojumi un sieviešu situācija lauku reģionos;

67.  norāda, ka pienācīgi nedarbojas mehānismi, kas paredzēti Nodarbinātības un sociālo lietu ministrijas Vienlīdzīgu iespēju departamenta oficiālajam pārstāvim, kurš atbildīgs par juridisku konsultāciju sniegšanu gadījumos, kad konstatēta nevienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm; aicina Maķedonijas valdību veikt pasākumus, lai uzlabotu šo mehānismu darbību;

68.  ar bažām norāda uz dzimumu līdztiesības rīcības plānu un stratēģiju sadrumstaloto ieviešanu un vispārējas pasākumu koordinācijas trūkumu; aicina Maķedonijas valdību palielināt Dzimumu līdztiesības departamentam pieejamos finanšu resursus un cilvēkresursus, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu iespēju koordinatoru iecelšanu amatā un šo koordinatoru efektīvu darbību valsts un vietējā līmenī;

69.  atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā, ko īpaši apliecina lielāks paziņotu gadījumu skaits izpratnes veicināšanas kampaņu rezultātā; atzinīgi vērtē arī mācības specializētiem policistiem un iestāžu vienošanos par protokoliem, kas izmantojami šādu ziņojumu izskatīšanā; ar bažām tomēr norāda, ka nepietiek patvēruma centru upuriem, kas cietuši no vardarbības ģimenē un cita veida ar dzimumu saistītas vardarbības;

70.  aicina Maķedonijas valdību novērst pastāvošos kultūras un finansiālos šķēršļus, kas sievietēm traucē izmantot kontracepcijas iespējas;

Melnkalne

71.  ar bažām norāda, ka politisku lēmumu pieņemšanā iesaistīto sieviešu procentuālā daļa gandrīz nav palielinājusies pēdējās desmitgadēs; aicina Melnkalnes valdību pārstrādāt ar šo jomu saistītos tiesību aktus un nodrošināt to atbilstību;

72.  aicina Melnkalnes valdību palielināt cilvēkresursus un finanšu resursus, kas pieejami Dzimumu līdztiesības departamentam ar dzimumu līdztiesību saistītās tiesiskās un institucionālās sistēmas īstenošanai un Dzimumu līdztiesības rīcības plānam;

73.  atzinīgi vērtē Melnkalnes valdības sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izstrādāto jauno Valsts rīcības plānu dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un stratēģisko un darbības mērķu iekļaušanu šajā plānā; aicina valdību piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus tā īstenošanai un izveidot sistēmu pastāvīgai sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību plāna īstenošanas laikā;

74.  atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības pasākumu iekļaušanu Melnkalnes reformu programmā saistībā ar pievienošanos; aicina Melnkalnes valdību pievienošanās sarunās par 23. nodaļu “Tiesu sistēma un pamattiesības”, kā arī citām attiecīgām nodaļām, tostarp 19. nodaļu “Sociālā politika un nodarbinātība”, 24. nodaļu “Tiesiskums, brīvība un drošība” un 18. nodaļu “Statistika”, par prioritāriem noteikt pasākumus dzimumu līdztiesības noteikumu īstenošanai;

75.  atzinīgi vērtē Melnkalnes valdības sasniegto progresu ģimenē notikušas vardarbības novēršanā, pieņemot rīcības kodeksu par saskaņotas iestāžu darbības procedūrām; tomēr ar bažām norāda, ka vardarbība ģimenē Melnkalnē joprojām ir liela problēma, un aicina valdību veltīt pietiekamus līdzekļus un pūles attiecīgo tiesību aktu un rīcības kodeksa īstenošanai, valsts SOS palīdzības tālruņa izveidei un datu apkopošanai;

76.  ar bažām norāda, ka maz ir sūdzību par diskrimināciju un vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; aicina Melnkalnes valdību veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai veicinātu izpratni par sieviešu tiesībām, spēkā esošajiem tiesību aktiem vardarbības novēršanai un iespējām ziņot par vardarbību un to novērst;

77.  atzinīgi vērtē Melnkalnes parlamenta centienus metodiski pētīt līdztiesības tiesību aktu īstenošanu;

Serbija

78.  aicina Serbijas valdību turpināt īstenot Valsts programmu integrācijai Eiropas Savienībā, stiprinot mehānismus, kas paredzēti, lai uzraudzītu pret diskrimināciju vērstu tiesību aktu piemērošanu un uzlabotu dzimumu līdztiesības jomā strādājošo struktūru, tostarp Līdztiesības aizsardzības komisāra un Dzimumu līdztiesības ombuda vietnieka, administratīvās spējas;

79.  atzinīgi vērtē Serbijas valdības pieņemto vēlēšanu kodeksu, kurā noteikts, ka parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstos katram trešajam kandidātam jābūt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvim, un atzinīgi vērtē pilnīgu kodeksa īstenošanu, ar ko ir nodrošināts, ka parlamenta deputātu vidū 34 % ir sievietes;

80.  aicina Serbijas valdību uzlabot policijā un tiesu sistēmā strādājošo tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu mācības par to, kā izprast un pienācīgi izskatīt ar dzimumu saistītas diskriminācijas un vardarbības gadījumus; aicina nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību upuriem un risināt galveno problēmu ‐ tiesās uzkrājušās neizskatītās lietas;

81.  atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts ģimenē notikušas vardarbības novēršanā, pieņemot vispārēju protokolu par kārtību, kādā jānotiek sadarbībai gadījumos, kad konstatēta vardarbība ģimenē vai vardarbība partneru starpā, kā arī palīdzības tālruņa izveidi un jauna patvēruma centra atvēršanu; tomēr norāda, ka vardarbība ģimenē Serbijā joprojām ir liela problēma; aicina valdību piešķirt pietiekamus līdzekļus un veltīt pietiekamas pūles, lai īstenotu tiesību aktus un protokolu, veicināt ziņošanu par vardarbības gadījumiem un apkopot un apmainīties ar informāciju un datiem starp dažādām iestādēm, aģentūrām un sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

82.  atzinīgi vērtē Serbijas valdības un parlamenta ciešo sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai sagatavotu un uzraudzītu visaptverošo rīcības plānu par ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 īstenošanu; aicina valdību piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus rīcības plāna īstenošanai;

83.  aicina Serbijas iestādes uzlabot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā dzimumu līdztiesības jomā (jo īpaši vietējā līmenī starp pašvaldībām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām), tiesību aktu un politikas virzienu izstrādē, īstenošanā un tās uzraudzībā dzimumu līdztiesības un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā, un nodrošināt strukturālu finansējumu to organizāciju darbam, kuras strādā ar dzimumu saistītas vardarbības jomā;

o
o   o

84.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Balkānu kandidātvalstu valdībām.

(1) Padomes 2011. gada 7. marta secinājumu pielikums.
(2) OV C 59, 23.2.2001., 258. lpp.
(3) OV C 320 E, 15.12.2005., 247. lpp.
(4) OV C 348 E, 21.12.2010., 11. lpp.
(5) OV C 21 E, 28.1.2010., 8. lpp.
(6) OV C 199 E, 7.7.2012., 112. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika