Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” (COM(2012)0722),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par agresīvu nodokļu plānošanu (C(2012)8806),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās (C(2012)8805),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. jūnija paziņojumu par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm (COM(2012)0351),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu “Gada izaugsmes pētījums (2013. gads)” (COM(2012)0750),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 5. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (2013/0025(COD)),

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februāra ieteikumus par starptautiskajiem standartiem cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu un ieroču izplatīšanas finansēšanu,

–  Eiropas Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa rezolūcija par aicinājumu pēc konkrētiem pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(1),

–  ņemot vērā Anglijas un Velsas Diplomēto grāmatvežu institūta (FCA) biedra R. Murphy 2012. gada 10. februāra ziņojumu “Eiropas nodokļu plaisas mazināšana”,

–  ņemot vērā Padomes 1997. gada 1. decembra rezolūciju par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem un Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) 2012. gada 4. decembra ziņojumu Padomei,

–  ņemot vērā ESAO ziņojumu “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (2013),

–  ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) secinājumus un 2012. gada 22. jūnija ziņojumu Eiropadomei par nodokļu jautājumiem,

–  ņemot vērā tā 2011. gada 8. marta rezolūciju par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās(2),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 19. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)(3),

–  ņemot vērā paziņojumu pēc G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes, kas notika 2013. gada 15. un 16. februārī Maskavā,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A7-0162/2013),

A.  tā kā atbilstoši aplēsēm saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu Eiropas Savienībā katru gadu tiek zaudēta skandaloza potenciālo nodokļu ieņēmumu summa ‐ EUR 1 triljons, kas katram Eiropas iedzīvotājam izmaksā aptuveni EUR 2 000 gadā ‐ turklāt netiek veikti pienācīgi pasākumi tā novēršanai(5);

B.  tā kā šādi zaudējumi rada apdraudējumu tādas ES sociālās tirgus ekonomikas saglabāšanai, kuras pamatā ir augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi, un draudus pienācīgai vienotā tirgus darbībai, kaitē nodokļu sistēmu efektivitātei un godīgumam Eiropas Savienībā un apdraud pāreju uz ekoloģisku ekonomiku; tā kā tas rada un vēl vairāk pastiprina sociāli graujošas spekulācijas un tā rezultātā arī pieaugošu sociālo nevienlīdzību, palielina pilsoņu neuzticību demokrātiskām iestādēm un veicina demokrātijas trūkumu sabiedrībā;

C.  tā kā nodokļu sistēmas ilgtspējas svarīga daļa ir savas ieņēmumu bāzes veidošana;

D.  tā kā krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nelegālas darbības, ar kurām pārkāpj nodokļu maksāšanas saistības, taču ‐ no otras puses ‐ nodokļu apiešana ir arī legāla, lai arī nepieņemama nodokļu režīma izmantošana nolūkā samazināt nodokļu saistības vai izvairīties tās pildīt un agresīva nodokļu plānošana ir veids, kā savā labā izmantot nodokļu sistēmas īpatnības vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības;

E.  tā kā nodokļu apiešanas prakse, ko atvieglo pieaugošā ekonomikas dematerializācija, rada konkurences traucējumus, kas kaitē Eiropas uzņēmumiem un izaugsmei;

F.  tā kā krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu apiešanas apjomi grauj iedzīvotāju pārliecību par nodokļu iekasēšanas un fiskālās sistēmas taisnīgumu un leģitimitāti kopumā un uzticēšanos tai;

G.  tā kā nepietiekama nodokļu politikas nostādņu saskaņošana Eiropas Savienībā rada ievērojamas izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas ES darbojas pārrobežu situācijā, un var izraisīt netīšu nodokļa neuzlikšanu vai krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu;

H.  tā kā nemitīgie traucējumi, ko rada tādu jurisdikciju nepārredzamā vai kaitnieciskā nodokļu prakse, kas darbojas kā nodokļu oāzes, var radīt mākslīgas naudas plūsmas un negatīvi ietekmēt ES iekšējo tirgu; tā kā kaitīgā nodokļu konkurence Savienībā ir tiešā pretrunā vienotā tirgus loģikai; tā kā arvien ciešākas ekonomiskās, fiskālās un budžeta Savienības veidošanai vairāk pūļu ir jāvelta nodokļu bāžu saskaņošanai;

I.  tā kā valstīs, kas iekļautas atbalsta programmās, pēc nodokļu iekasēšanas pasākumu pastiprināšanas un privilēģiju atcelšanas atbilstoši trijotnes priekšlikumam pēdējos gados ir vērojama tendence, ka šo valstu lielākie uzņēmumi pārceļ savu darbību uz citām valstīm, kur tie gūs labumu no tur piedāvātajām nodokļu priekšrocībām;

J.  tā kā praksē tādēļ ir notikusi nodokļu sloga pārbīde uz darba ņēmējiem un zemu ienākumu mājsaimniecībām un valdībām ir nācies būtiski samazināt darbavietu skaitu sabiedrisko pakalpojumu jomā;

K.  tā kā darbavietu likvidēšana lielākajā daļā dalībvalstu nodokļu iestāžu, veicot taupības pasākumus, pēdējo gadu laikā ievērojami apdraud Komisijas rīcības plāna īstenošanu;

L.  tā kā šādu starptautisko uzņēmumu izmantotā nodokļu apiešanas prakse ir pretrunā godīgas konkurences un korporatīvās atbildības principam;

M.  tā kā dažu nodokļu maksātāju atbildes reakcija uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, lai novērstu pārredzamības trūkumu, ir bijusi uzņēmējdarbības vai darījumu novirzīšana, izmantojot citu jurisdikciju ar zemāku pārredzamības līmeni;

N.  tā kā vienpusēji dalībvalstu pasākumi daudzos gadījumos ir izrādījušies neiedarbīgi, neefektīvi un dažkārt pat graujoši ietekmējuši sākotnējo nodomu, un šī jautājuma risināšanai nepieciešama koordinēta un daudzpusēja dalībvalstu, ES un starptautiskā līmeņa pieeja; tā kā efektīvai cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu ir nepieciešams ievērojami pastiprināt sadarbību starp dažādu dalībvalstu nodokļu iestādēm, kā arī pastiprināt nodokļu iestāžu sadarbību ar citām tiesībaizsardzības iestādēm konkrētajā dalībvalstī;

O.  tā kā atbilstoši ESAO ziņojumam “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” galvenais risināmais politikas jautājums ir tas, ka starptautiskajos kopējos principos, kas izriet no valstu pieredzes nodokļu jurisdikciju izmantošanas jomā, nav ņemta vērā mainīgā uzņēmējdarbības vide; tā kā ir nepieciešama aktīvāka Komisijas un dalībvalstu loma starptautiskajā mērogā, lai starptautiskus standartus veidotu, pamatojoties uz pārredzamības principiem, informācijas apmaiņu un kaitīgu nodokļu pasākumu atcelšanu;

P.  tā kā jaunattīstības valstīm nav pietiekami spēju, lai sarunās panāktu, ka nodokļu oāzes sadarbojas, apmainās ar informāciju un nodrošina pārredzamību;

Q.  tā kā izzinošajiem žurnālistiem, nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskajām aprindām ir bijusi svarīga loma, atklājot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanas gadījumus un nodokļu oāzes un savlaicīgi informējot sabiedrību par to;

R.  tā kā līdzekļi krāpšanas nodokļu jomā atklāšanai jāstiprina, vienlaikus īstenojot spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz palīdzību nodokļu iekasēšanā, nodokļu režīmu vienlīdzību un to noderību uzņēmumiem;

S.  tā kā Eiropas finanšu ministri 2013. gada februārī Maskavā notikušajā G20 sanāksmē apsolīja veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nodokļu apiešanu, un apstiprināja, ka vienīgi valsts līmeņa pasākumi nedos vēlamos efektus;

T.  tā kā iekšējo cenu noteikšanas rezultātā nodokļu apiešana negatīvi ietekmē jaunattīstības valstu budžetus un tām jāuzņemas aptuveni EUR 125 miljardus lieli nodokļu zaudējumi gadā, kas ir gandrīz divreiz lielāka summa par to, ko jaunattīstības valstis saņem starptautiskās palīdzības veidā;

U.  tā kā pilnvaras pieņemt tiesību aktus nodokļu jomā pašlaik ir piešķirtas dalībvalstīm,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu un ieteikumus dalībvalstīm, kuros mudina steidzami veikt koordinētus pasākumus pret nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu;

2.  atzinīgi vērtē G20 valstu finanšu ministru pausto apņemšanos novērst nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu;

3.  mudina dalībvalstis pildīt saistības, īstenot Komisijas rīcības plānu un pilnībā ieviest abus ieteikumus; uzstājīgi prasa dalībvalstīm sākt nopietnas sarunas, pabeigt visas iesāktās likumdošanas priekšlikumu procedūras un veikt pasākumus saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm, kas atrodas to teritorijā;

4.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīm vēl nav izdevies panākt vienošanos par tādiem galvenajiem likumdošanas priekšlikumiem kā 2008. gada priekšlikums grozīt Padomes Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, vai 2011. gada priekšlikums Padomes Direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi;

5.  pauž nožēlu par to, ka līdz šim nav panākts būtisks progress nodokļu jomā atbilstoši “Euro plus” pakta saistībām;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veidot Labas nodokļu pārvaldības platformu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt abu ieteikumu īstenošanu visās dalībvalstīs un apspriesties arī ar dalībvalstu nodokļu iestāžu darbiniekiem, sociālajiem partneriem un arodbiedrībām un iesaistīt tos platformas darbā; aicina Komisiju katru gadu iesniegt Padomei un Parlamentam ziņojumu par platformas darbu un panākumiem;

7.  uzskata, ka problēmas apmērs un nopietnība un nepieciešamo pasākumu steidzamība tiek uzsvērta Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija 2013. gada aprīlī publicētajā informācijā par slepenajiem ārzonu bankas kontiem; šajā sakarībā atkārtoti aicina pastiprināt Eiropas un starptautiskos centienus panākt pārredzamību un tā rezultātā noslēgt starptautiski saistošu daudzpusēju nolīgumu par automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

Eiropas Savienības starptautiskā loma

8.  uzsver, ka ES būtu jāuzņemas vadošā loma diskusijās par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un nodokļu oāzēm, kas notiek ESAO, Vispasaules forumā par pārredzamību un informācijas apmaiņu saistībā ar nodokļiem, G20 un G8 sanāksmēs un citos līdzīgos starptautiskos forumos; mudina Komisiju un dalībvalstis starptautiskā mērogā pastāvīgi uzsvērt to, cik svarīgi ir pastiprināt sadarbību cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm; uzsver, ka ES atbilstošos gadījumos būtu jāpārliecina trešās valstis veidot un uzlabot attiecīgo nodokļu iekasēšanas sistēmu efektivitāti, apņemoties īstenot pārredzamības principu, apmainīties ar informāciju un atcelt kaitnieciskus nodokļu pasākumus, kā arī jāpalīdz tām ieviest minētos pasākumus; mudina Komisiju un Padomi pastiprināt tehnisko palīdzību un resursu veidošanu jaunattīstības valstīs;

9.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis pilnvarotu Komisiju ES vārdā piedalīties sarunās par nodokļu nolīgumiem ar trešām valstīm, nevis turpinātu divpusējo sarunu praksi, kuras rezultāti nav pārāk optimāli ne no ES viedokļa kopumā, ne arī daudzkārt no attiecīgās dalībvalsts viedokļa;

10.  uzsver, ka dalībvalstīm, kas ir saņēmušas(6) vai vēlas saņemt finansiālu palīdzību, ir pienākums īstenot pasākumus, lai stiprinātu un uzlabotu to spēju iekasēt nodokļus un novērstu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; mudina Komisiju paplašināt šo pienākumu, tajā ietverot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nodokļu apiešanas un agresīvas nodokļu plānošanas novēršanai;

11.  aicina Komisiju nepiešķirt ES finansējumu un nodrošināt, ka dalībvalstis nepiešķir valsts atbalstu vai piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem uzņēmumiem, kas neievēro ES nodokļu maksāšanas standartus; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt prasību visiem uzņēmumiem, kas vēlas noslēgt publiskā iepirkuma līgumu, atklāt informāciju par to, vai tie ir saņēmuši sodu vai tiesas spriedumu par pārkāpumiem saistībā ar nodokļiem; ierosina, lai valsts iestādēm, ievērojot pārskatītajā Direktīvas par maksājumu kavējumiem iekļautās prasības, būtu iespēja publiskā iepirkuma līgumos iekļaut klauzulu, kas paredz līguma izbeigšanu, ja piegādātājs pēc līguma noslēgšanas pārkāpj nodokļu maksāšanas pienākumu;

12.  aicina Komisiju ierosināt kopējus standartus dalībvalstu nodokļu līgumiem ar jaunattīstības valstīm ar mērķi izvairīties no nodokļu bāzes samazināšanas šajās valstīs;

13.  aicina Komisiju TAXUD ģenerāldirektorātam nodrošināt vairāk budžeta resursu un personāla, lai palīdzētu tam izstrādāt ES politikas nostādnes un priekšlikumus saistībā ar dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis kā nosacījumu to attiecībās ar trešām valstīm stingri piemērot ES standartus nodokļu jomā, jo īpaši attiecībā uz turpmāk noslēgtiem divpusējiem vai daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem;

15.  atzinīgi vērtē ASV Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (FATCA), kas ir pirmais solis, lai veidotu automātisku informācijas apmaiņu starp ES un ASV nolūkā cīnīties pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tomēr pauž nožēlu par to, ka sarunās ar ASV tiek piemērota divpusēja/starpvaldību pieeja, nevis vienota ES sarunu pozīcija; pauž nožēlu par pilnīgas savstarpējības trūkumu informācijas apmaiņā; šajā sakarībā aicina ievērot ES iedzīvotāju tiesības attiecībā uz datu aizsardzību;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi pārskatīt un pienācīgi īstenot Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februāra ieteikumus;

Pamatmērķis ‐ novērst nodokļu plaisu

17.  aicina dalībvalstis apņemties pildīt vērienīgu, tomēr reāli sasniedzamu mērķi ‐ līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt nodokļu plaisu, jo tā varētu pakāpeniski iegūt būtiski augstākus potenciālos nodokļu ieņēmumus, nepaaugstinot nodokļu līmeni;

18.  turklāt atzīst, ka drīzāk jau esošo nodokļu bāžu paplašināšana, nevis nodokļu likmju paaugstināšana vai jaunu nodokļu ieviešana, varētu dot papildu ienākumus dalībvalstīm;

19.  aicina Komisiju beidzot izstrādāt plašu stratēģiju, pamatojoties uz konkrētiem likumdošanas pasākumiem saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem, lai Eiropas Savienībā novērstu nodokļu plaisu un nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kas darbojas Savienībā, pilda savas nodokļu saistības visās dalībvalstīs, kurās tie darbojas;

20.  uzsver, ka pasākumi nodokļu plaisas samazināšanai un nodokļu oāžu, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai varētu radīt godīgus un pārredzamus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, palīdzēt īstenot fiskālo konsolidāciju, vienlaikus samazinot valsts parāda līmeņus, palielināt valsts ieguldījumiem pieejamos resursus, uzlabot valstu nodokļu sistēmu efektivitāti un taisnīgumu, kā arī paaugstināt vispārējo nodokļu maksāšanas līmeni gan Savienībā, gan jaunattīstības valstīs;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināti izmantot Fiscalis programmu, tajā integrējot nodokļu plaisas novēršanas stratēģiju;

22.  aicina Komisiju izpētīt iespējas attiecībā uz pārrobežu uzņēmējdarbības modeļiem un elektronisko tirdzniecību ieviest Eiropas nodokli;

EIROPAS PARLAMENTA IEROSINĀTĀS SVARĪGĀKĀS DARBĪBAS JOMAS ES NODOKĻU PLAISAS NOVĒRŠANAS STRATĒĢIJĀ:
Krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

23.  mudina dalībvalstis piešķirt savām valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestādēm atbilstošu personālu, speciālās zināšanas un budžeta resursus, kā arī resursus to nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu sadarbībā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un ieviest stingrus pretkorupcijas pasākumus;

24.  aicina Komisiju nekavējoties rīkoties uzņēmumu nodokļu maksājumu pārredzamības ziņā, nosakot prasību visiem daudznacionālajiem uzņēmumiem publicēt vienu vienkāršā skaitlī izteiktu nodokļu summu, kas ir samaksāta katrā dalībvalstī, kurā tie darbojas;

25.  uzsver kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) nozīmi un aicina dalībvalstis vienoties par KKUINB direktīvu un to ieviest, pakāpeniski pārejot no brīvprātīgās uz obligāto shēmu, kas paredzēta tā 2012. gada 19. aprīļa normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Padomes direktīvai par KKUINB;

26.  uzskata, ka kompetentajām iestādēm būtu jāveic pasākumi un jāpārtrauc vai jāaptur to finanšu iestāžu un finanšu konsultantu darbības licences, kuri piedalās krāpšanā nodokļu jomā, klientiem piedāvājot produktus vai pakalpojumus, kas viņiem ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas, vai atsakās sadarboties ar nodokļu iestādēm;

27.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija jaunās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas (2013/0025(COD)) darbības jomā iekļāvusi noziegumus nodokļu jomā, tos uzskaitot par predikatīviem nodarījumiem, un aicina bez kavēšanās ieviest minēto direktīvu; mudina Komisiju ierosināt priekšlikumus, lai krimināltiesībās ieviestu saskaņotu pieeju krāpšanai nodokļu jomā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu un savstarpēji saistītu izmeklēšanu; mudina Komisiju pastiprināt sadarbību ar citām ES tiesībaizsardzības iestādēm, jo īpaši ar iestādēm, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tiesiskumu un sociālo drošību;

28.  aicina dalībvalstis valsts tiesību aktos novērst visus šķēršļus, kas kavē sadarbību un nodokļu informācijas apmaiņu ar ES iestādēm un starp dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot efektīvu nodokļu maksātāju datu aizsardzību;

29.  aicina Komisiju noteikt jomas, kurās varētu uzlabot ES regulējumu un dalībvalstu administratīvo sadarbību, lai samazinātu krāpšanu nodokļu jomā, tostarp atbilstoši izmantojot Fiscalis un muitas programmas;

30.  atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi jauno regulējumu administratīvās sadarbības jomā, un aicina dalībvalstis nekavējoties īstenot minēto regulējumu;

31.  mudina dalībvalstis meklēt neapgāžamus pierādījumus ‐ datus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tos iegūstot no citu valdību pārziņā esošiem reģistriem, piemēram, datubāzēm par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, zemi, jahtām un citiem līdzekļiem, un apmainīties ar šādu informāciju ar pārējām dalībvalstīm un ar Komisiju;

32.  uzsver, ka ir svarīgi ieviest jaunas stratēģijas un efektīvāk izmantot pašreizējās ES struktūras krāpšanas ar PVN maksāšanu, jo īpaši karuseļveida krāpniecības, labākai apkarošanai; šajā sakarībā mudina Padomi steidzami pieņemt un īstenot Direktīvu, ar ko attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānismu pret krāpšanu PVN jomā groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

33.  mudina dalībvalstis atbilstoši Fiscalis 2020 programmai turpināt un uzlabot vienlaicīgās pārbaudes, lai konstatētu un novērstu pārrobežu krāpšanas nodokļu jomā gadījumus, kā arī veicinātu ārvalstu amatpersonu klātbūtni nodokļu pārvaldības iestādēs un administratīvo pārbaužu laikā; uzsver ciešākas sadarbības starp nodokļu iestādēm un citām tiesībaizsardzības iestādēm nozīmi, jo īpaši ar mērķi apmainīties ar informāciju, kas gūta saistībā ar izmeklēšanu nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un līdzīgu noziegumu izmeklēšanas lietās;

34.  atgādina, ka ēnu ekonomiku nevar novērst, nepiedāvājot piemērotus stimulus; turklāt iesaka, ka dalībvalstīm, izmantojot pārskatu, ir jāsniedz ziņojumi par to, kādus panākumus tās guvušas cīņā pret ēnu ekonomiku;

35.  atbalsta Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) centienus ieviest juridiskās personas identifikatorus kā pasākumu, lai nodrošinātu finanšu darījumu izsekojamību un pārredzamību, kam ir galvenā nozīme, lai sekmētu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā;

36.  norāda, ka nodokļu privilēģiju likvidēšana paver iespējas vispusīgām reformām, kuru rezultātā tiktu izveidota vienkārša, saprotama un taisnīga nodokļu sistēma;

37.  norāda, ka tiesvedība nodokļu krāpšanas lietās ir ilga un apgrūtinoša un ka vainīgās personas beigās saņem salīdzinoši maigus sodus, kā rezultātā krāpšanās ar nodokļiem zināmā mērā kļūst par bezriska pārkāpumu;

38.  uzsver, ka e-pārvaldība piedāvā iespējas palielināt pārredzamību un cīnīties pret krāpšanu un korupciju, tādējādi palīdzot sargāt publiskos līdzekļus; uzsver, ka ir vajadzīga likumdošana, kas pavērtu iespējas pastāvīgām inovācijām;

39.  aicina Komisiju īpaši pievērsties dalībvalstīs izmantoto dažādo nodokļu sistēmu savstarpējas neatbilstības problēmai;

40.  tomēr norāda, ka ‐ tā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir daļa no pašu resursiem ‐ izvairīšanās no PVN nomaksas pavisam tieši ietekmē gan dalībvalstu ekonomiku, gan Eiropas Savienības budžetu; atgādina, ka ‐ citējot Revīzijas palātu ‐ “PVN nemaksāšana skar dalībvalstu finanšu intereses. Tā ietekmē ES budžetu, mazinot PVN pašu resursus. Šos zaudējumus kompensē ar NKI pašu resursiem, radot novirzes atsevišķu dalībvalstu iemaksās ES budžetā. Turklāt krāpšana nodokļu jomā traucē iekšējā tirgus darbību un rada šķēršļus godīgai konkurencei”(7);

41.  norāda, ka Eiropas Savienības PVN sistēma nodrošina ievērojamu daļu publisko ieņēmumu ‐ 2009. gadā šo ieņēmumu īpatsvars bija 21 %(8), tomēr šī sistēma rada arī nevajadzīgi augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, gan arī ir iemesls nodokļu apiešanai;

42.  norāda, ka PVN iekasēšanas modelis nav mainīts kopš šā nodokļa ieviešanas; uzsver, ka, ņemot vērā daudzās pārmaiņas, kas skārušas tehnikas un ekonomikas vidi, šis modelis ir novecojis, tādēļ tā turpmāka izmantošana rada būtiskus zaudējumus;

43.  uzsver, ka pareizai muitas sistēmas darbībai ir tieša ietekme uz PVN aprēķināšanu; pauž dziļas bažas par to, ka muitas kontroles Eiropas Savienībā nenotiek, kā pienākas, un tādēļ veidojas ievērojami PVN zaudējumi(9); uzskata, ka ir nepieņemami, ka lielākajā daļā dalībvalstu nodokļu administrācijas iestādēm nav tiešas piekļuves muitas datiem un tādēļ nav iespējami automātiski kontrolsalīdzinājumi ar nodokļu datiem; norāda, ka organizētās noziedzības aprindās ir labi zināmi pašreizējās sistēmas trūkumi;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju veidot pasākumus, lai veicinātu kriminālprocesā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu konfiscēto finansiālo līdzekļu novirzīšanu sociāliem mērķiem; tādēļ aicina būtisku daļu konfiscēto finansiālo līdzekļu novirzīt sociāliem mērķiem un izmantot vietējā un reģionālajā ekonomikā, ko tieši vai netieši skāruši noziegumi nodokļu jomā;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vidi, kurā pilsoniskās sabiedrības aktivitātes saistībā ar nodokļu krāpšanas un nodokļu oāžu izmantošanas gadījumu atklāšanu būtu pilnībā aizsargātas, cita starpā nodrošinot ziņotāju un žurnālistikas avotu efektīvu aizsardzību;

Nodokļu apiešana un agresīva nodokļu plānošana

46.  aicina dalībvalstis prioritārā kārtībā pieņemt un īstenot grozīto uzkrājumu direktīvu, lai novērstu pašreiz spēkā esošās direktīvas trūkumus un labāk cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu;

47.  atzinīgi vērtē starptautiskās diskusijas saistībā ar to, ak būtu jāaktualizē ESAO pamatnostādnes par iekšējo cenu noteikšanu, proti, peļņas pārnesi uz nodokļu oāzēm, lai tādā veidā izvairītos no nodokļu maksāšanas gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus un pārskatīt pašreizējos noteikumus par iekšējo cenu noteikšanu, jo īpaši saistībā ar risku un nemateriālo īpašumu nodošanu, īpašumā esošo aktīvu mākslīgu sadali starp grupas juridiskajām vienībām un darījumiem starp šīm vienībām, kurus parasti neveiktu starp neatkarīgiem uzņēmumiem; aicina Komisiju izstrādāt iepriekšēju cenu noteikšanas nolīgumu sistēmu, ko piemēro iekšējo cenu noteikšanai, tādējādi ES iekšējo cenu noteikšanas dokumentācijas pamatnostādnēs pievienojot jaunu prasību; ierosina, ka dokumentācijai un nodokļu deklarāciju prasībām jābūt detalizētākām attiecībā uz melnajā sarakstā iekļautām jurisdikcijām;

48.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti saistībā ar ziņošanu par katru valsti atsevišķi saskaņā ar grāmatvedības un pārredzamības direktīvām; mudina Komisiju attiecībā uz pārrobežu uzņēmumiem visās nozarēs kā nākamo soli ieviest ziņošanu par katru valsti atsevišķi, tā uzlabojot maksājumu darījumu pārredzamību, pieprasot atklāt tādu informāciju kā uzņēmuma darbības veids un ģeogrāfiskā darbības vieta, apgrozījums, pilnas slodzes darbalaika darbinieku skaits, peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas, par peļņu vai zaudējumiem samaksātie nodokļi, un katrā valstī saņemtās dotācijas, lai uzraudzītu, kā tiek ievēroti attiecīgie iekšējo cenu noteikšanas noteikumi;

49.  prasa papildināt priekšlikumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas pārskatīšanu, tajā ieviešot pienākumu veidot publisku valsts reģistru par uzņēmumu, trastu, fondu un citu līdzīgu struktūru faktiskajiem īpašniekiem;

50.  aicina dalībvalstis uzlabot Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem iedarbīgumu, jautājumu risinot Padomes līmenī, jo šajā jomā ir steidzami jāpieņem politiski lēmumi; mudina Komisiju aktīvi iejaukties gadījumos, ja Rīcības kodeksa darba grupa nevar vienoties par procedūrām neatbilstību novēršanai valsts nodokļu sistēmās;

51.  aicina Komisiju izstrādāt un popularizēt Rīcības kodeksu revidentiem un konsultantiem; prasa, lai revīzijas uzņēmumi brīdinātu valsts nodokļu iestādes par jebkādām norādēm uz agresīvu nodokļu plānošanu pārbaudītajos uzņēmumos;

52.  uzskata, ka revidenti nedrīkstētu sniegt aizliegtus, ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un ka par tādiem būtu jāuzskata nodokļu konsultāciju pakalpojumi saistībā ar darījumu strukturēšanu un nodokļu konsultācijas kopumā;

53.  atzīmē, ka pienācīgai nodokļu maksātāju identificēšanai ir galvenā nozīme sekmīgā informācijas apmaiņā starp dalībvalstu nodokļu pārvaldes iestādēm; aicina Komisiju paātrināt tāda ES nodokļu maksātāja identifikācijas numura izstrādi, kas piemērojams visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas iesaistītas pārrobežu darījumos; uzskata, ka nodokļu maksātāja identifikācijas numuram jābūt iekļautam starptautiskā un pieejamā PVN informācijas apmaiņas sistēmas (VIES) datubāzē, ar kuras palīdzību var konstatēt nenomaksātos nodokļus un citas nenokārtotas saistības;

54.  aicina Komisiju 2013. gadā iesniegt priekšlikumu par mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas un direktīvas par procentu un honorāru maksājumiem pārstrādāšanu, lai abās direktīvās pielāgotu pret ļaunprātīgu izmantošanu vērstas klauzulas un novērstu dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, ko veicina ES hibrīduzņēmumi un finanšu instrumenti;

55.  mudina dalībvalstis nekavējoties ieviest Komisijas priekšlikumu attiecībā uz vispārēja noteikuma par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, lai tādā veidā reaģētu uz agresīvas nodokļu plānošanas praksi, un konvencijās par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ieviest klauzulu, ar kuru novērš dubultu neaplikšanu ar nodokļiem; mudina dalībvalstis neņemt vērā nodokļu ieņēmumus, kas rodas mākslīgu darījumu rezultātā vai no darījumiem, kuri nav komerciāla rakstura; ierosina sākt darbu pie standarta noteikumu kopuma izstrādes dalībvalstīm, lai novērstu dubultu nodokļu uzlikšanu;

56.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu, izstrādājot Eiropas nodokļu maksātāja kodeksu; uzskata, ka šāds kodekss palīdzēs palielināt esošās nodokļu sistēmas leģitimitāti un saprotamību, uzlabos sadarbību, uzticēšanos un paļāvību starp nodokļu pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem un sniegs atbalstu nodokļu maksātājiem, radot lielāku pārredzamību par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem;

57.  mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot efektīvus ieņēmumu iekasēšanas mehānismus, kas samazina attālumu starp nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm un maksimāli izmanto modernās tehnoloģijas; aicina Komisiju, izstrādājot pienācīgus ES standartus, risināt jautājumu saistībā ar nodokļu iekasēšanas sarežģītību elektroniskās tirdzniecības jomā;

58.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka finanšu sektora lobēšana, kas bieži vien rada legālas nodokļu apiešanas vai agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, notiek pēc iespējas pārredzamāk;

59.  mudina Komisiju regulēt finanšu plūsmas no dalībvalstīm uz trešām valstīm, kas organizētas nolūkā apiet nodokļus, un veidot sabalansētu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu;

60.  mudina Komisiju veikt pasākumus saistībā ar uzņēmumu agresīvas nodokļu plānošanas nodaļām, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarē;

61.  aicina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par atšķirībām dalībvalstīs starp juridiski noteiktajām un faktiskajām uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm, lai nodrošinātu, ka fiskālās saskaņošanas debates ir balstītas uz objektīviem datiem;

62.  aicina dalībvalstis informēt un publiskot atsevišķus valsts iestāžu nolēmumus nodokļu jomā saistībā ar uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu situācijā; uzstājīgi prasa dalībvalstīm piemērot stingras pamatprasības pārrobežu uzņēmumiem, lai iegūtu nolēmumus nodokļu jomā;

63.  konstatē, ka trasta fondi bieži tiek izmantoti kā nodokļu nemaksāšanas instruments, tomēr ar bažām atzīmē, ka lielākajā daļā valstu juridiskās vienošanās nav jāreģistrē; aicina ES ieviest Eiropas trasta fondu un citu vienību, kuru darbībā tiek nodrošināta slepenība, reģistru kā priekšnoteikumu nodokļu apiešanas novēršanai;

Nodokļu oāzes

64.  aicina Komisiju izstrādāt kopēju ES pieeju nodokļu oāzēm;

65.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt automātisko informācijas apmaiņu kā turpmāko Eiropas un starptautisko standartu attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos; atkārtoti prasa veikt stingrākus pasākumus nekā ir paredzēti ESAO sistēmā, lai novērstu nelikumīgas finanšu plūsmas, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, jo šajā sistēmā ir dažādi trūkumi; pauž nožēlu par to, ka ESAO ļauj valdībām izvairīties no iekļaušanas melnajā sarakstā, tām tikai apsolot ievērot informācijas apmaiņas principus, bet nenodrošinot šo principu efektīvu piemērošanu praksē; uzskata arī, ka prasība noslēgt līgumus ar 12 citām valstīm, lai attiecīgo valsti izņemtu no melnā saraksta, ir patvaļīga, jo tā neatsaucas ne uz vienu kvalitatīvu rādītāju, kas ļautu objektīvi novērtēt atbilstību labas pārvaldības praksei;

66.  aicina Komisiju pieņemt skaidru definīciju un vispārējus kritērijus, pēc kuriem identificē nodokļu oāzes, kā arī atbilstošus pasākumus, ko piemēro konkrētām šāda veida jurisdikcijām, lai tos ieviestu līdz 2014. gada 31. decembrim, un nodrošināt, ka tos konsekventi piemēro visos Savienības tiesību aktos; ierosina, ka definīcijas pamatā ir jābūt ESAO standartiem pārredzamības un informācijas apmaiņas jomā un Rīcības kodeksa principiem un kritērijiem; šajā sakarībā uzskata, ka jurisdikcija būtu jāuzskata par nodokļu oāzi, ja tā atbilst vairākiem no turpmāk minētajiem kritērijiem:

67.  mudina Komisiju vākt informāciju un līdz 2014. gada 31. decembrim izveidot publisku nodokļu oāžu Eiropas melno sarakstu; šajā sakarībā aicina attiecīgās iestādes:

Starptautiskā dimensija

68.  uzskata, ka Komisijas ieteikumā par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās iekļautie minimālie standarti detalizēti jāpiemēro arī dalībvalstīm;

69.  mudina dalībvalstis piedāvāt sadarbības iespējas un palīdzību jaunattīstības valstīm, kuras nav nodokļu oāzes, lai tās varētu iedarbīgi cīnīties ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, jo īpaši izmantojot jaudas veidošanas pasākumus; šajā sakarībā atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm uz šādām valstīm uz laiku nosūtīt nodokļu ekspertus;

70.  aicina Komisiju pilnībā veicināt ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta turpmāku attīstību, dalībvalstīs ‐ katrā atsevišķi un to starpā ‐ kopīgi izmantojot analīzi par problemātiskiem nodokļu režīmiem un par to, kādas izmaiņas dalībvalstīs un ES līmenī ir vajadzīgas, lai nepieļautu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī jebkāda veida agresīvu nodokļu plānošanu; aicina Komisiju regulāri ziņot par šo procesu Padomei un Parlamentam;

71.  uzsver, ka Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas nolūkā ir nepieciešams mobilizēt un padarīt drošākus nodokļu resursus jaunattīstības valstīs, jo šādi resursi ir prognozējamāki un ilgtspējīgāki nekā ārvalstu palīdzība un tie palīdz samazināt parādus; tomēr norāda, ka nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP ir zema lielākajā daļā jaunattīstības valstu, kas saskaras ar sociālām, politiskām un administratīvām grūtībām stabilas publisko finanšu sistēmas izveidē, tādējādi padarot šīs valstis īpaši neaizsargātas pret individuālo nodokļu maksātāju un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

72.   ar bažām norāda, ka daudzas jaunattīstības valstis atrodas ļoti neizdevīgā situācijā attiecībā uz darījumu slēgšanu ar ārvalstu tiešajiem ieguldītājiem, kuri meklē visizdevīgākās nodokļu subsīdijas un atbrīvojumus no nodokļiem; uzskata, ka lielu ieguldījumu gadījumā būtu jāprasa, lai uzņēmumi uzņemtos konkrētas saistības attiecībā uz sava projekta pozitīvo netiešo ietekmi uz vietējo un/vai valsts ekonomiku un sociālo attīstību;

73.  norāda, ka nelikumīga kapitāla aizplūšana ir viens no galvenajiem iemesliem jaunattīstības valstu parādam, savukārt agresīva nodokļu plānošana ir pretrunā uzņēmumu sociālās atbildības principiem;

74.  atzīmē, ka daudzās jaunattīstības valstīs nodokļu režīms neatbilst starptautiskajiem standartiem (tieši pretēji tos raksturo vāja fiskālā jurisdikcija, neefektīva nodokļu pārvaldība, augsts korupcijas līmenis, nepietiekama veiktspēja, lai ieviestu un uzturētu labi darbojošos nodokļu reģistrus utt.); aicina ES uzlabot Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) un Eiropas Attīstības fonda (EAF) ietvaros sniegto palīdzību nodokļu pārvaldības jomā un ar starptautiska līmeņa krāpšanu nodokļu jomā un pārmērīgu optimizāciju saistīto jautājumu risināšanā, ar ciešākas sadarbības nodokļu pārvaldības jomā palīdzību palielinot jaunattīstības valstu spēju konstatēt neatbilstīgu praksi un saukt par to pie atbildības; uzskata arī, ka būtu jāsniedz atbalsts to jaunattīstības valstu ekonomikas pārveidei, kuras ir nodokļu oāzes;

75.  atzinīgi vērtē pirmos pasākumus, kas veikti saistībā ar Globālā foruma (GF) salīdzinošajām izvērtēšanām attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tomēr uzskata, ka, koncentrējot uzmanību uz ESAO informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, GF standarti nelikumīgu finanšu plūsmu ierobežošanā nebūs efektīvi;

76.  norāda, ka, pastiprinot divpusēju, nevis daudzpusēju, pieeju pārnacionāliem nodokļu jautājumiem, līgumi par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu var veicināt cenu iekšēju noteikšanu un regulatīvu arbitrāžu; tādēļ aicina Komisiju atturēties nodokļu informācijas apmaiņas līgumu vietā atbalstīt šādus līgumus, jo tie parasti rada fiskālus zaudējumus jaunattīstības valstīm, samazinot nodokļu ieņēmumus no dividendēm, procentiem un honorāru maksājumiem;

o
o   o

77.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ESAO un ANO Ekspertu komitejai par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos, OLAF uzraudzības komitejai un OLAF.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0137. (2) OV C 199 E, 7.7.2012., 37. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0135. (4) OV C 341 E, 16.12.2010., 29. lpp. (5) http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/tax_fraud_evasion/index_en.htm (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības. (7) Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 13/2011, 11. lpp., 5. punkts. (8) Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A (Ekonomikas un zinātnes politika): “Simplifying and Modernising VAT in the Digital Single Market” (IP/A/IMCO/ST/2012_03), 2012. gada septembris. Pieejams tīmeklī: http://www.europarl.europa.eu/committees/en/studiesdownload.html?languageDocument=EN&file=75179 (9) Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2011 ir norādīts, ka 2009. gadā septiņās revidētajās dalībvalstīs 42. muitas procedūras piemērošana vien ir radījusi ekstrapolētus zaudējumus aptuveni EUR 2200 miljonu apmērā, kas atbilst 29 % no PVN, kuru teorētiski uzliek ar nodokli apliekamajai summai attiecībā uz visām importētajām precēm, kas minētajās septiņās dalībvalstīs 2009. gadā ievestas saskaņā ar 42. muitas procedūru.