Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Čehijas valdības 2011. gada 5. septembra vēstuli Padomei par projektu protokolam par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) piemērošanu Čehijas Republikai,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2011. gada 25. oktobra vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam par projektu protokolam par Hartas piemērošanu Čehijas Republikai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Eiropadome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0385/2011),

–  ņemot vērā LES 6. panta 1. punktu un Hartu,

–  ņemot vērā 30. protokolu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijai un Apvienotajai Karalistei, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā dalībvalstu valsts vai valdību vadītāju secinājumus Eiropadomes 2009. gada 29.-30. oktobra sanāksmē,

–  ņemot vērā deklarācijas attiecībā uz Hartu, kas pievienotas Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, kura pieņēma Lisabonas līgumu, kas tika parakstīts 2007. gada 13. decembrī, jo īpaši visu dalībvalstu Deklarāciju Nr. 1, Čehijas Republikas Deklarāciju Nr. 53 un Polijas Republikas Deklarāciju Nr. 61 un 62,

–  ņemot vērā Čehijas Senāta 12. sēdē 2011. gada 6. oktobrī pieņemto Rezolūciju Nr. 330,

–  ņemot vērā Reglamenta 74.a pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0174/2013),

tā kā:

A.  dalībvalstu valsts vai valdības vadītāji Eiropadomes 2009. gada 29.-30. oktobra sanāksmē vienojās, ka, noslēdzot nākamo pievienošanās līgumu un saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām, Līgumiem pievienos protokolu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Čehijas Republikai;

B.  2011. gada 5. septembrī Čehijas valdība ar sava pastāvīgā pārstāvja vēstuli iesniedza Padomei priekšlikumu saskaņā ar LES 48. panta 2. punktu attiecībā uz grozījumu Līgumā, lai tam pievienotu protokolu par Hartas piemērošanu Čehijas Republikai;

C.  2011. gada 11. oktobrī Padome saskaņā ar LES 48. panta 2. punktu iesniedza Eiropadomei priekšlikumu izdarīt grozījumu Līgumos, pievienojot tiem protokolu par Pamattiesību hartas piemērošanu Čehijas Republikai;

D.  saskaņā ar LES 48. panta 3. punkta pirmo daļu Eiropadome ir apspriedusies ar Parlamentu par to, vai ierosinātie grozījumi būtu jāizskata;

E.  saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Eiropas Savienība atzīst, ka Hartā noteiktajām tiesībām, brīvībām un principiem ir tāda pati vērtība un juridiskais spēks kā Līgumiem;

F.  šie protokoli ir neatņemama Līgumu sastāvdaļa, tāpēc, lai pievienotu papildu protokolu, kurā ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz Savienības tiesību daļu piemērošanu dalībvalstij, ir jāpārskata Līgumu teksts;

G.  saskaņā ar LES 6. panta 1. punkta otro daļu Harta nekādā ziņā nepaplašina Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos;

H.  saskaņā ar Hartas 51. pantu Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādēļ šīm iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir jāievēro tiesības un principi, kā arī jāveicina Hartas piemērošana saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām un ievērojot Savienībai Līgumos piešķirto pilnvaru robežas. Kā apstiprināts dalībvalstu Deklarācijā Nr. 1, ar šo Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma ārpus Savienības pilnvarām un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas pilnvaras vai uzdevumi, nedz grozītas pilnvaras un uzdevumi, kas noteikti Līgumos;

I.  Čehijas Republikas Deklarācijas Nr. 53 2. punktā ir paredzēts, ka Harta “nesašaurina valsts tiesību aktu piemērošanas jomu un neierobežo valsts iestāžu pašreizējās pilnvaras šajā jomā”, tādējādi nosakot, ka Čehijas Republikas tiesību sistēmas integritāte tiek garantēta, neizmantojot kādu papildu instrumentu;

J.  pamatojoties uz akadēmiskiem pierādījumiem un tiesu praksi, 30. protokols neatbrīvo Poliju un Apvienoto Karalisti no Hartas saistošo noteikumu ievērošanas, tas neparedz izvēles iespēju, negroza Hartu un nemaina juridisko stāvokli, kas iestātos, ja tāda nebūtu(1). Protokola vienīgās sekas ir tiesiskas neskaidrības izraisīšana ne tikai Polijā un Apvienotajā Karalistē, bet arī pārējās dalībvalstīs;

K.  svarīga Hartas funkcija ir palielināt pamattiesību nozīmi un uzlabot to pamanāmību, savukārt Protokols Nr. 30 izraisa tiesisku neskaidrību un politisku sajukumu, tādējādi apdraudot Savienības centienus panākt un uzturēt vienādi augstu un atbilstošu tiesību aizsardzības līmeni;

L.  ja tiktu interpretēts, ka 30. protokols ierobežo Hartas noteikumu darbības jomu vai spēkā esamību, rezultātā tiktu samazināta Polijas, Apvienotās Karalistes un, iespējams, Čehijas Republikas iedzīvotājiem piešķirto pamattiesību un brīvību aizsardzība;

M.  Čehijas parlaments ratificēja Lisabonas līgumu tieši tādā veidā, kā tas bija parakstīts, neizdarot nekādas atrunas vai ierobežojumus attiecībā uz Čehijas Republikas pilnīgu pievienošanos Hartai(2);

N.  Čehijas Senāts savā 2011. gada 6. oktobra Rezolūcijā Nr. 330 iebilda pret 30. protokola piemērošanu Čehijas Republikai, pamatojoties uz to, ka tas samazinātu Čehijas pilsoņiem piešķirto pamattiesību un brīvību aizsardzības standartus. Vēl Čehijas Senāts apšaubīja neskaidros konstitucionālos apstākļus, kuros Republikas prezidents sākotnēji ierosināja šā jautājuma izskatīšanu, jo tas notika jau pēc Lisabonas līguma ratificēšanas parlamentā;

O.  Čehijas Konstitucionālā tiesa 2008. un 2009. gadā noraidīja divus lūgumrakstus, atzīstot, ka Lisabonas līgums pilnīgi atbilst Čehijas Konstitūcijai, bet nevar izslēgt iespēju, ka šajā pašā tiesā tiks iesniegta prasība pret ierosināto grozījumu Līgumos;

P.  Parlamentam atbilstīgi lojālas sadarbības principam ir pienākums sniegt atzinumu Eiropadomei par visām ierosinātajām izmaiņām Līgumos, neatkarīgi no tā, cik tās nozīmīgas, bet tam nekādā ziņā nav pienākuma vienmēr piekrist Eiropadomes viedoklim;

Q.  pastāv šaubas, vai Čehijas parlaments gribēs pabeigt šā jaunā protokola ratificēšanu, kura mērķis ir paplašināt 30. protokola darbības jomu, attiecinot to uz Čehijas Republiku; gadījumā, ja Eiropadome nolemj izskatīt šo ierosināto grozījumu, citas dalībvalstis varētu pieņemt lēmumu nesākt ratifikācijas procedūru, līdz Čehijas Republika nebūs pabeigusi savu ratifikācijas procedūru,

1.  aicina Eiropadomi neizskatīt ierosināto grozījumu Līgumos;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju kā Parlamenta nostāju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Čehijas Republikas valdībai un parlamentam, kā arī pārējo dalībvalstu parlamentiem.

(1) Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 21. decembra spriedums apvienotajās lietās Nr. C-411/10 un Nr. C-493/10, jo īpaši 120. punkts. (2) Čehijas Deputātu palāta Lisabonas līgumu ratificēja 2009. gada 18. februārī, bet Senāts ‐ 2009. gada 9. maijā.