Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Arābu pavasara valstīm un par Savienību Vidusjūrai, jo īpaši 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(1) un 2012. gada 10. maija rezolūciju par tirdzniecību pārmaiņu veicināšanu ‐ ES tirdzniecības un ieguldījumu stratēģija Vidusjūras dienvidu reģionam pēc arābu valstu atmodas revolūcijām(2),

–  ņemot vērā Savienības Vidusjūrai parlamentārās asamblejas Politisko lietu, drošības un cilvēktiesību komitejas 2013. gada 12. aprīļa ieteikumus,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 26. novembra jauno regulu par jauna tiesiskā pamata pieņemšanu, lai sekmētu aktīvu atguvi Ēģiptē un Tunisijā,

–  ņemot vērā ES un Tunisijas darba grupas sanāksmes līdzpriekšsēdētāju 2011. gada 28.–29. septembra sanāksmes secinājumus un ES un Ēģiptes darba grupas līdzpriekšsēdētāju 2012. gada 14. novembra sanāksmes secinājumus, un jo īpaši to daļas attiecībā uz aktīvu atguvi,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā, un Padomes Regulu (ES) Nr. 1100/2012, ar kuru groza pirmo minēto regulu,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē, un Padomes Regulu (ES) Nr. 1099/2012, ar kuru groza pirmo minēto regulu,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. februāra Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un Padomes Lēmumu 2011/625/KĀDP un Lēmumu 2011/178/KĀDP, ar kuriem groza pirmo minēto lēmumu, kā arī Padomes 2011. gada 2. marta Regulu (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un Padomes Regulu (ES) Nr. 965/2011, ar kuru groza iepriekš minēto regulu, un arī Padomes Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 364/2013 mērķi un (ES) Nr. 50/2013, ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā,

–  ņemot vērā spēkā esošos ES tiesību instrumentus, kuru mērķis ir uzlabot konfiskāciju un aktīvu atguvi saskaņā ar Padomes lēmumiem 2001/500/TI, 2003/577/TI, 2005/212/TI, 2006/783/TI un 2007/845/TI, un 2012. gada 12. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (COM(2012)0085),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2005. gada Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kurai pievienojušas Ēģipte, Lībija un Tunisija, un kurai Eiropas Savienība pievienojās ar Padomes 2008. gada 25. septembra Lēmumu 2008/801/EK, turklāt jo īpaši ņemot vērā konvencijas 43. pantu par starptautisko sadarbību un tās V nodaļu par aktīvu atguvi,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (Palermo konvenciju),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2012. gada 19. aprīļa rezolūciju Nr. 19/38 par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām, ko rada nelikumīgas izcelsmes līdzekļu neatdošana to izcelsmes dalībvalstīm, un par starptautiskās sadarbības uzlabošanas nozīmi,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 17. septembra mozagto aktīvu atguves iniciatīvu,

–  ņemot vērā nozagto aktīvu atguves iniciatīvu (StAR), kas ir Pasaules Bankas un ANO Noziedzības un narkotiku apkarošanas biroja kopīga programma,

–  ņemot vērā G8 grupas un pārejas posmā esošo arābu valstu Dovilas partnerības 2012. gada 21. maija rīcības plānu par aktīvu atguvi, kuram ES ir pievienojusies,

–  ņemot vērā Arābu valstu foruma 2012. gada 13. septembra noslēguma ziņojumu par līdzekļu atguvi,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu un 4. punktu,

A.  tā kā aktīvu iesaldēšana gan ir ES kompetencē, taču aktīvu atguve un atdošana izcelsmes valstij ir dalībvalstu pārziņā, un tā jāveic saskaņā ar valstu tiesību aktiem; tā kā ES iestādēm ir būtiska nozīme šā procesa veicināšanā un atvieglošanā;

B.  tā kā aktīvu atguve pārejas posmā esošajām Arābu pavasara valstīm ir morāls un juridisks pienākums un ļoti svarīgs politisks jautājums ES attiecībās ar tās dienvidu kaimiņvalstīm; tā kā tas ir arī svarīgs ekonomisks jautājums attiecīgajām dienvidu kaimiņvalstīm, ņemot vērā šo aktīvu potenciālu veicināt minēto valstu ekonomikas atlabšanu, ja tie tiktu atdoti un izmantoti pārredzamā un efektīvā veidā; tā kā ar aktīvu atguvi tiek stingri apliecināts, ka korupcijā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā iesaistītie nepaliks nesodīti;

C.  tā kā šajā jomā jau pastāv visaptverošs starptautisks tiesisks regulējums, jo īpaši ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas tās dalībvalstīm uzliek precīzus pienākumus, tā kā UNCAC 51. pantā noteikts, ka aktīvu atguve ir konvencijas pamatprincips un tās dalībvalstis šajā jomā savstarpēji sadarbojas un cita citai sniedz visplašāko palīdzību;

D.  tā kā aktīvu atguve tiesas ceļā ir sarežģīts un ilgstošs process; tā kā šajā procesā nedrīkst apiet piemērojamās tiesiskās prasības valstīs, kurām atguve pieprasīta, un nedrīkst ierobežot likumīgās trešās puses juridiskās tiesības; tā kā atbilstošu juridisko zināšanu trūkums un ierobežotas institucionālās spējas pieprasījuma iesniedzējās valstīs ir papildu šķērslis veiksmīgām iniciatīvām šajā jomā; tā kā trūkst efektīvas sadarbības starp valstīm, kurām atguve pieprasīta, un pieprasījuma iesniedzējām valstīm;

E.  tā kā pēc Arābu pavasara revolūcijām Ēģiptē un Tunisijā ES nekavējoties iesaldēja tās bijušo diktatoru, viņu ģimeņu un vairāku citu ar režīmu saistītu personu aktīvus; tā kā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970 (2011) līdzīgs ES lēmums tika pieņemts attiecībā uz Lībiju;

F.  tā kā Padomes 2012. gada 26. novembrī pieņemtais jaunais tiesiskais regulējums ļauj ES dalībvalstīm atbrīvot iesaldētos aktīvus un atdot tos Ēģiptes un Tunisijas iestādēm, pamatojoties uz ES dalībvalstīs atzītu tiesas nolēmumu, kā arī veicina informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un attiecīgajām iestādēm;

G.  tā kā ES un Ēģiptes un ES un Tunisijas darba grupas uzsvēra, cik svarīgi ir atgūt nelegāli iegūtos aktīvus, kas vēl arvien ir iesaldēti vairākās trešās valstīs; tā kā darba grupas vienojās precizēt rīcības plānu, kurā varētu vienoties par aktīvu atguves grupas izveidi katrai valstij, kuras koordinētu Eiropas Ārējās darbības dienests (ĒĀDD);

H.  tā kā G8 atbalsta arābu pasaules valstis, kas uzsākušas pāreju uz brīvu, demokrātisku un tolerantu sabiedrību, izmantojot 2011. gada maijā iedibināto Dovilas partnerību; tā kā 2012. gada 21. maijā pieņemtajā rīcības plānā tiek atzīts, ka pēc Arābu pavasara norisēm aktīvu atguve ir kļuvusi par ļoti svarīgu jautājumu, kam uzmanība tiek pievērsta gan šajā reģionā, gan starptautiskajā sabiedrībā;

I.  tā kā Ēģipte, Lībija un Tunisija ir veltījušies ievērojamas centienus, lai nodrošinātu, ka bijušo diktatoru un viņu režīmu nelikumīgi iegūtie aktīvi tiktu atdoti šīm valstīm, tostarp izveidojot īpašas valsts izmeklēšanas komisijas, kuru uzdevums ir izsekot, identificēt un atgūt šādus aktīvus un uzsākt juridiskas procedūras ES dalībvalstu tiesās; tā kā vairāki galvenie starptautiskie dalībnieki, tostarp ES, G8 grupas valstis un Šveice, ir pozitīvi reaģējuši uz šiem centieniem, tā kā līdz šim šajā jomā tomēr izdevies sasniegt vien nelielus konkrētus rezultātus; tā kā tas rada arvien pieaugošu neapmierinātību pieprasījuma iesniedzēju valstu valdībās un pilsoniskajā sabiedrībā;

J.  tā kā komunikācija ir svarīgs aktīvu atguves centienu elements, lai izplatītu labāko praksi un radītu stimulus, publiskojot veiksmes stāstus; tā kā šādi varētu izvairīties no maldinošiem apgalvojumiem par atgūstamo aktīvu apjomu;

K.  tā kā aktīvu atguvi var panākt ar divpusēju tiesisko mehānismu palīdzību un daudzpusējā sadarbībā; tā kā aktīvu atguves pasākumiem vajadzētu norisināties gan valstu, gan starptautiskā līmenī,

L.  tā kā 2013. gada aprīlī Libānas iestādes atdeva Tunisijas kolēģiem gandrīz 30 miljonus ASV dolāru, kas bija nelegāli noguldīti iepriekšējo Tunisijas vadītāju banku kontos,

1.  uzsver, ka bijušo diktatoru un viņu režīmu nelikumīgi iegūto un nozagto aktīvu atdošana pārejas posmā esošajām Arābu pavasara valstīm ir gan ekonomiski nozīmīgs process, gan morāls un juridisks pienākums un politiski ļoti svarīgs jautājums, ņemot vēra tā ietekmi uz taisnīguma un atbildības atjaunošanu demokrātijas un tiesiskuma garā, un tādējādi arī tiek apliecināta ES politisko saistību izpilde un uzticamība, turklāt šis process ir svarīga daļa no Savienības partnerības ar tās dienvidu kaimiņvalstīm, jo īpaši Ēģipti, Lībiju un Tunisiju;

2.  atzīst, ka nozagto aktīvu atguve Arābu pavasara valstīm ir nozīmīga arī ekonomiskajā un sociālajā ziņā, jo šīm valstīm, kas saskaras ar nopietnām ekonomiskām problēmām, ir nepieciešami līdzekļi ekonomikas stabilizācijai, darbvietu radīšanai un izaugsmei;

3.  atzīmē, ka, neraugoties uz Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas iestāžu ievērojamiem centieniem un visu iesaistīto pušu pausto stingro politisko gribu, nelikumīgi iegūto aktīvu praktiskā atguve līdz šim reti bijusi sekmīga, galvenokārt sakarā ar attiecīgo noteikumu un procedūru daudzveidību un sarežģītību dažādu valstu tiesību sistēmās, tiesisko neelastību, zināšanu trūkumu daļā Arābu pavasara valstu par juridiskām, finansiālām un administratīvām procedūrām Eiropas un citu valstu jurisdikcijās, kā arī resursu trūkumu Arābu pavasara valstīs;

4.  mudina ES un tās dalībvalstis veltīt ievērojamas papildu pūles, lai pieņemamā termiņa veicinātu to aktīvu atguvi, ko bijušo režīmu vadītāji ir nozaguši Arābu pavasara valstu tautām; mudina aktīvu atguves birojus visās dalībvalstīs cieši sadarboties un attīstīt attiecības ar attiecīgajām iestādēm Arābu pavasara valstīs, lai tām sniegtu atbalstu sarežģītajās tiesiskajās procedūrās; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu uzņemties aktīvu vadošo lomu, jo īpaši koordinējot dalībvalstu centienus, nodrošinot spēju veidošanu un veicinot sadarbību starp visām iesaistītajām valstīm;

5.  uzsver, ka aktīvu atguve ir būtiska daļa no Savienības atbalsta demokrātiskiem pārejas procesiem un ekonomikas atlabšanai un var stiprināt abu pušu savstarpējo uzticību partnerattiecību ar sabiedrību garā, kas ir pārstrādātās Eiropas kaimiņattiecību politikas stūrakmens;

6.  šajā saistībā atzinīgi vērtē Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Japānas, Šveices un ASV iniciatīvu izdot rokasgrāmatu, kurā tiktu ietverts visaptverošs šo valstu tiesisko sistēmu apraksts saistībā ar aktīvu atguvi, šādi attiecīgajām valstīm nodrošinot labāku izpratni par tiesiskajām iespējām, pieejamo informāciju, iespējamiem izmeklēšanas veidiem un par to, kā efektīvi atgūt aktīvus savstarpējās tiesiskās palīdzības ceļā; mudina visas dalībvalstis rīkoties līdzīgi un izveidot kopīgu ES principu apkopojumu;

7.  atzinīgi vērtē G8 grupas iniciatīvu ‐ Dovilas partnerības rīcības plānu par aktīvu atguvi, kurā paredzēti konkrēti pasākumi, lai veicinātu sadarbību un palīdzību konkrētos gadījumos, spēju veidošanas pasākumi un tehniskā palīdzība, un ierosina veidot reģionālu sadarbības iniciatīvu, proti, Eiropas un arābu valstu aktīvu atguves forumu, kurā varētu apspriest turpmākos pasākumus un sadarboties to īstenošanai;

8.  atzinīgi vērtē Padomes 2012. gada 26. novembrī pieņemto jauno tiesisko regulējumu, kas atvieglo nelikumīgi iegūto aktīvu atdošanu Ēģiptei un Tunisijai, ļaujot ES dalībvalstīm atbrīvot iesaldētos aktīvus, pamatojoties uz atzītu tiesas nolēmumu, kā arī veicina informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un Ēģipti un Tunisiju; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams sasniegt konkrētus rezultātus un šajā procesā pilnībā iekļaut arī Lībiju;

9.  atzinīgi vērtē ciešo sadarbību starp ES iestādēm un citiem galvenajiem starptautiskajiem dalībniekiem Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas aktīvu atguvē, jo īpaši saistībā ar nozagto aktīvu atguves iniciatīvu (StAR), kas ir Pasaules Bankas un ANO Noziedzības un narkotiku apkarošanas biroja kopīga programma; uzsver to, cik svarīgi ir pilnībā izmantot esošos mehānismus gan valstu, gan starptautiskā līmenī, līdztekus pieņemot nepieciešamos jaunos tiesību aktus un pielāgojot šajā jomā spēka esošos tiesību aktus valstu tiesību sistēmās;

10.  aicina Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju ierosināt izskatīt aktīvu atguves jautājumu attiecīgo valstu parlamentos, lai deputātus abos Vidusjūras krastos varētu pārliecināt aktīvi atbalstīt tiesiskos pasākumus nolūkā nodrošināt ciešāku policijas un iesaistīto varas iestāžu sadarbību;

11.  aicina nekavējoties izveidot ES mehānismu, kura sastāvā būtu valstu un starptautiska mēroga izmeklētāji, prokurori, advokāti un citi eksperti, lai sniegtu juridiskas un tehniskas konsultācijas un palīdzību Arābu pavasara valstīm aktīvu atguves procesā; prasa šo mehānismu pienācīgi finansēt no Eiropas Savienības ārējo attiecību atbilstoša finanšu instrumenta; ņemot vērā to, ka tiesu procedūras var būt sarežģītas, jūtīgas un ilgstošas, uzsver šī ES mehānisma ilgtspējas nozīmi; aicina ES iestādes izdarīt secinājumus no šīs pieredzes un izmantot to turpmākajā darbībā; atzīmē arī papildu finansējuma iespējas šim mehānismam vēlākā posmā, izmantojot līdzfinansējuma līgumus ar pieprasījuma iesniedzējām valstīm;

12.  aicina Arābu līgu sagatavot, pieņemt un ātri ieviest sadarbības mehānismus aktīvu atguvei, un jo īpaši Persijas līča valstis aicina uzlabot sadarbību un piedāvāt juridisko palīdzību Arābu pavasara valstīm aktīvu atguves procesā;

13.  atzīst un pilnībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumu aktīvu atguves procesā gan pieprasījuma saņēmējā, gan iesniedzējā valstī, jo īpaši sniedzot informāciju attiecīgajām iestādēm, veicinot sadarbību starp galvenajiem valsts un starptautiskajiem dalībniekiem, uzraugot aktīvu atdošanu un nodrošinot, ka atdotie aktīvi pieprasījuma iesniedzējā valstī tiek izmantoti pārredzamā un efektīvā veidā;

14.  atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt demokrātiskās pārejas procesu Arābu pavasara valstīs un aicina atbalstīt Arābu pavasara valstis un palīdzēt tām veidot spēcīgu un stabilu demokrātijas režīmu, kurā tiek ievērots tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp sieviešu tiesības un vārda brīvība, un vēlēšanas notiek saskaņā ar starptautiskiem standartiem; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES apliecinātu savu konkrēto un patieso apņemšanos šajā procesā;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Šveices valdībai un parlamentam, ASV Kongresam un ASV prezidentam, Savienības Vidusjūrai parlamentārajai asamblejai un Ēģiptes, Lībijas un Tunisijas parlamentiem un valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0095. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0201.