Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu un ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus 2006. gada 15.–16. jūnija un 2006. gada 14.–15. decembra sanāksmēs,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 13. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā ES un ASV misijas vadītāju 2013. gada 11. janvāra kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada progresa ziņojumu (SWD(2012)0332) un Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.-2013. gadā” (COM(2012)0600),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 845 (1993) un 817 (1993), kā arī ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 47/225 (1993) un 1995. gada pagaidu nolīgumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas spriedumu par 1995. gada 13. septembra pagaidu nolīguma piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo iestāžu kongresa ieteikumu Nr. 329 (2012) par vietējo demokrātiju valstī,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, tostarp 2012. gada 22. novembra rezolūciju par paplašināšanos ‐ ‐ politikas pamatnostādnes, kritēriji un ES stratēģiskās intereses(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 7. jūnijā notikušo Apvienotās parlamentārās komitejas 10. sanāksmi,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā pret visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm būtu jāizturas saskaņā ar to gūtajiem panākumiem integrācijas procesā;

B.  tā kā augsta līmeņa dialogs par pievienošanos (HLAD) ir radījis jaunu dinamiku reformu procesos valstī;

C.  tā kā pievienošanās ES ir īpaši svarīga valsts ilgtermiņa stabilitātei un labām iekšējām etniskām attiecībām;

D.  tā kā Eiropadome ceturto gadu pēc kārtas nolēma neuzsākt pievienošanās sarunas ar šo valsti, neskatoties uz Komisijas pozitīvu ieteikumu šajā ziņā; tā kā turpmāka atlikšana palielina vilšanās sajūtu valsts sabiedriskajā domā par strupceļu integrācijas procesā ES un rada iekšēju problēmu un spriedzes rašanās risku; tā kā, lai arī divpusējiem jautājumiem nevajadzētu būt šķērslim pievienošanās sarunu oficiālai uzsākšanai, tie tomēr būtu jāatrisina līdz pievienošanās procesa noslēgumam;

E.  tā kā valsts ir gatava sākt pievienošanās sarunas ar ES;

F.  tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības joprojām ir būtiskas paplašināšanās procesa sastāvdaļas;

G.  tā kā divpusējie jautājumi būtu jārisina konstruktīvā gaisotnē, ņemot vērā vispārējās ES intereses un vērtības;

Vispārēji apsvērumi

1.  atkārtoti aicina Padomi nekavējoties noteikt datumu pievienošanās sarunu sākšanai;

2.  pauž nožēlu par to, ka ceturto gadu pēc kārtas Padome tās pēdējā sanāksmē 2012. gada 11. decembrī nolēma nesekot Komisijas ieteikumam un vēl nav uzsākusi pievienošanās sarunas; tomēr uzskata, ka Eiropadomes secinājumi, kuros tika vienprātīgi atbalstīts lēmums ar termiņu, balstoties uz turpmāku Komisijas ziņojumu, ir patiess solis uz priekšu, atzīstot pietiekama progresa nozīmi galvenajās jomās, kas izklāstītas Eiropadomes 2012. gada decembra secinājumos; atzinīgi vērtē paplašināšanās komisāra iniciatīvas un aicina viņu gaidāmajā ziņojumā iekļaut novērtējumu par nepaplašināšanās izmaksām, tostarp būtiskākajiem riskiem šai valstij, ja pašreizējā situācija nemainīsies;  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2013. gada 16. aprīļa Pavasara ziņojumu un aicina Īrijas prezidentūru pielikt ievērojamas diplomātiskas pūles, lai panāktu apmierinošu iznākumu nolūkā pieņemt Padomes lēmumu sākt sarunas līdz 2013.gada jūnija beigām;

3.  uzsver to, ka labas kaimiņattiecības ir pievienošanās ES procesa īpaši būtiski pīlāri; atzinīgi vērtē valsts kopējo konstruktīvo lomu attiecībās ar citām paplašināšanās valstīm; atzinīgi vērtē nepārtraukto diplomātisko saraksti starp Atēnām, Sofiju un Skopji un uzsver, ka visām pusēm ir svarīgi apliecināt skaidru apņemšanos ievērot “labas kaimiņattiecības”, jo īpaši balstoties uz draudzību, savstarpēju cieņu, konstruktīvu dialogu un patiesu vēlmi novērst pārpratumus un pārtraukt konfliktus; prasa atturēties no tādiem žestiem, paziņojumiem un darbībām, kas var negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesen Skopjē un Sofijā notikušo pirmo sanāksmi starp valdību pārstāvjiem nolūkā panākt iespēju parakstīt vienošanās starp abām valstīm; prasa paplašināšanās komisāram ziņojumā pievērst īpašu uzmanību labām kaimiņattiecībām; aicina uz plašāku sociālkulturālo sadarbību, lai stiprinātu saites starp reģiona tautām;

4.  atgādina savu nostāju par to, ka divpusējie jautājumi pievienošanās procesā būtu jārisina pēc iespējas savlaicīgāk konstruktīvā un draudzīgu kaimiņattiecību gaisotnē, vēlams, pirms pievienošanās sarunu sākšanas; vēlreiz pauž viedokli, ka divpusējie jautājumi nebūtu jāizmanto, lai kavētu pievienošanās procesu ES;

5.  uzsver, ka pret visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm būtu jāizturas atbilstīgi to panākumiem integrācijas procesā;

6.  stingri uzskata, ka sarunu sākšana pati par sevi var mainīt situāciju, sniedzot pozitīvu impulsu un nodrošinot efektīvu instrumentu turpmākām reformām, uzlabot vietējo situāciju, veicināt iekšējo etnisko dialogu un sekmēt labvēlīgas attiecības ar kaimiņiem;

7.  uzskata, ka augsta līmeņa dialogs par pievienošanos (HLAD) ir svarīgs instruments, lai izietu no pašreizējā strupceļa un radītu jaunu dinamiku pievienošanās ES procesā; atzinīgi vērtē panākumus, kas konstatēti vairāk nekā 75 % politikas jomu; vēlreiz atgādina pilnīgas un neatgriezeniskas īstenošanas nozīmi; uzsver, ka HLAD nav pievienošanās sarunu aizstājējs; aicina Padomi prasīt Komisijai pēc iespējas drīzāk uzsākt atbilstības izvērtēšanas procesu, lai ļautu gūt turpmākus panākumus;

8.  atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta nesen panākto vienošanos, lai panāktu strupceļa pārvarēšanu iekšējās politiskajās norisēs valstī, un uzskata, ka pašreizējā vienošanās ļaus gūt turpmākus panākumus virzībā uz pievienošanos ES pirms diskusijām Eiropadomē; aicina puses turpināt politisko dialogu un uzsver nepieciešamību pēc plaša daudzpusēja atbalsta un saistībām ES darba kārtībā; uzsver to, ka valsts parlaments ir īpaši nozīmīga demokrātiska iestāde diskusijām un politisko domstarpību risināšanai, un prasa visiem valsts politiskajiem spēkiem rīkoties saskaņā ar šādu nostāju, ievērojot procedūras un demokrātiskās vērtības, kas ir tā dibināšanas pamatā; atbalsta iniciatīvas, kas paredz uzlabot parlamenta darbību, tostarp izmeklēšanas komisijas priekšlikumu, lai paredzētu atbildību par 2012. gada 24. decembra notikumiem, nāktu klājā ar ieteikumiem plašai parlamenta procedūru reformai ar visu politisko partiju atbalstu, palielinātu parlamenta autoritāti, neatkarību un likumību un nepieļautu šādu atgadījumu atkārtošanos; aicina iestādes nekavējoties izveidot izmeklēšanas komisiju, lai tā varētu sākt nozīmīgu darbu ar mērķi atjaunot normālu politisko procesu valstī; pauž nožēlu par to, ka žurnālisti arī tika izraidīti no parlamenta, un prasa atjaunot dialogu starp valdību un Žurnālistu asociāciju saskaņā ar nosacījumiem, kas ir pieņemami pašiem žurnālistiem;

9.  pauž dziļas bažas par saspīlētajām starpetniskajām attiecībām, kas ir aktualizējušās gada laikā; uzskata, ka pastiprināts politiskais dialogs ir īpaši būtisks turpmākā veiksmīgā virzībā uz miermīlīgas multietniskas, multikulturālas un multireliģiskas sabiedrības izveidi un sabiedrības etniskas polarizēšanās risku novēršanai; stingri nosoda visus etniskās neiecietības gadījumus un izpausmes, kas par to liecina;

10.  atzinīgi vērtē valdības ziņojumu par Ohridas pamatnolīguma (OFA) īstenošanu un sagaida, ka šis ziņojums tiks publiskots, lai nodrošinātu plašu sociālu un politisku atbalstu valsts multietniskai nākotnei; mudina valdību ātrāk virzīties uz pārskata nākamo posmu;

11.  atzinīgi vērtē 2011.–2014. gada decentralizācijas programmu un prasa pilnībā īstenot tiesību aktu par reģionālo attīstību; mudina valdību turpināt fiskālo decentralizāciju ar visdusposma mērķi 9 % no IKP tērēt vietējām un reģionālajām iestādēm; atzinīgi vērtē ANO Attīstības programmas sasniegto, darbojoties partnerībā ar valdību, lai veidotu vietējo pašvaldību spējas nolūkā nodrošināt labu pārvaldību un vienlīdzīgu piekļuvi visiem pilsoņiem;

12.  atzinīgi vērtē iestāžu pūliņus samierināties ar komunistisko pagātni, ar kādreizējās Dienvidslāvijas slepenajiem dienestiem saistīto aģentu vārdu atklāšanu un lustrācijas tiesību akta termiņa pagarināšanu līdz tiesību akta pieņemšanai par brīvu piekļuvi publiskai informācijai; tajā pašā laikā mudina iestādes atgūt Dienvidslāvijas slepeno dienestu datus no Serbijas un ietvert lustrācijas procesā slepeno un pretizlūkošanas dienestu darbiniekus; mudina stiprināt Datu pārbaudes komisijas pilnvaras, pastāvīgi nosūtot visus vajadzīgos slepeno un pretizlūkošanas dienestu dokumentus uz šīs komitejas telpām; uzsver nepieciešamību veikt drošības sektora reformu un stiprināt parlamenta uzraudzību pār slepenajiem un pretizlūkošanas dienestiem;

13.  uzskata, ka vislabākais veids, kā izveidot multietnisku sabiedrību ir padziļināts politiskais dialogs, uz vadība, kas balstās uz pieņemšanu un iecietību pret citām etniskajām grupām, un izglītības sistēma, kas māca multietniskas sabiedrības vērtības; tādēļ atzinīgi vērtē valdības multietniskās izglītības projektu un aicina visas skolas sekot tādu attiecīgās prakses aizsācēju kā Kumanovas skolas piemēram, kurās tiek mēģināts pārtraukt dažādo etnisko kopienu atsevišķas izglītības praksi;

14.  stingri mudina iestādes un pilsonisko sabiedrību veikt atbilstīgus pasākumus, lai panāktu vēsturisku samierināšanos nolūkā pārvarēt plaisu starp dažādām etniskām un nacionālām grupām un to iekšienē, tostarp attiecībā uz pilsoņiem ar bulgāru identitāti; atkārtoti prasa nodrošināt pozitīvu virzību uz kopīgu pasākumu svinēšanu un personu godināšanu kopā ar ES kaimiņvalstīm; mudina tiekties dibināt kopīgas ekspertu komitejas vēstures un izglītības jomā, lai sniegtu ieguldījumu objektīvā un uz faktiem balstītā vēstures interpretācijā, stiprinātu akadēmisko aprindu sadarbību un veicinātu jauniešu pozitīvu attieksmi pret kaimiņvalstīm; prasa iestādēm ieviest tādus izglītojošus materiālus, kuri ir brīvi no vēstures ideoloģiskām interpretācijām un kuru mērķis ir savstarpējās sapratnes uzlabošana; ar bažām norāda uz tā saukto “antikvizācijas” parādību; ir pārliecināts, ka kultūra un māksla būtu jāizmanto, lai tautas vienotu, nevis šķeltu; prasa valdībai sniegt skaidrus signālus sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem par to, ka diskriminācija, kas balstīta uz nacionālo identitāti, valstī nav pieļaujama, tostarp attiecībā uz tieslietu sistēmu, plašsaziņas līdzekļiem, nodarbinātību un sociālajām iespējām; uzsver šo darbību nozīmi valsts dažādo etnisko kopienu integrācijas un stabilitātes un integrācijas ES jomā;

15.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus normatīvā regulējuma stiprināšanā bērnu tiesvedības jomā, tostarp grozījumus jauniešu tiesību likumā, uzraudzības sistēmas izveidi un valsts stratēģijas izstrādāšanu par jauniešu noziedzības novēršanu; ar bažām norāda uz joprojām esošajiem trūkumiem noziegumos cietušo bērnu aizsardzībā, jo īpaši no vardarbības cietušu bērnu aizsardzībā, nepietiekamu resursu, ierobežota speciālistu skaita un efektīvas reaģēšanas sistēmas cietušu bērnu aizsardzībai trūkuma dēļ; prasa uzlabot finanšu un cilvēku resursus sociālā darba centriem un izveidot daudzdisciplīnu grupas, kas var nodrošināt glābšanas, rehabilitācijas un reintegrācijas pakalpojumus cietušajiem bērniem;

Labas kaimiņattiecības un nosaukuma jautājums

16.  joprojām pauž nožēlu par to, ka nespēja vienoties strīdā par nosaukumu ir bloķējusi šīs valsts ceļu uz līdzdalību ES; piekrīt Eiropadomei par to, ka abām pusēm ir nekavējoties galīgi jāvienojas par nosaukuma jautājumu un ka Hāgas lēmumam, kas ir daļa no starptautiskajām tiesībām, ir jāstājas spēkā; stingri atbalsta ANO īpašā sūtņa centienus panākt kopīgi pieņemamu risinājumu; atzinīgi vērtē paplašināšanās komisāra priekšlikumu attiecībā uz trīspusējo sanāksmi starp Skopji, Atēnām un Briseli; uzskata, ka šī iniciatīva varētu palīdzēt stiprināt ANO vadītās sarunas; atzinīgi vērtē saprašanās memoranda radīto impulsu un neseno saziņu ar ANO starpnieku; aicina visas puses izmantot jebkuru iespēju, lai padarītu šo darbību veiksmīgu ar mērķi iesaistīties konstruktīvā dialogā nolūkā rast risinājumu un izeju no šīs situācijas; uzskata, ka šīs valsts vadībai un Eiropas Savienībai būtu jāpaskaidro sabiedrībai ieguvumi, ko sniedz risinājums, ja par tādu ir panākta vienošanās pirms referenduma par šo jautājumu;

17.  atgādina aicinājumu Komisijai un Padomei saskaņā ar ES līgumiem sākt izveidot vispārēji piemērojamu strīdu izšķiršanas mehānismu ar mērķi atrisināt divpusējos strīdus starp paplašināšanās valstīm un dalībvalstīm;

18.  atzinīgi vērtē termina “Maķedonijas” izmantošanu 2012. gada progresa ziņojumā, vienlaikus ievērojot valodu, identitāšu un kultūru dažādību šajā valstī un kaimiņos esošajās ES dalībvalstīs;

Politiskie kritēriji

19.  piekrīt Komisijas novērtējumam par to, ka šī valsts joprojām atbilst politiskajiem kritērijiem;

20.  prasa pastiprināt Parlamenta uzraudzības lomu pār valdību un uzlabot vēlēšanu kodeksu, kā arī palielināt politisko partiju finansēšanas pārredzamību; šajā sakarībā uzsver, ka EDSO/DICB ieteikumi pēc 2011.gada parlamenta vēlēšanām ir īstenoti tikai daļēji, un tādēļ aicina valdību grozīt tiesību aktus, lai pilnībā īstenotu šos ieteikumus, tostarp attiecībā uz vēlēšanu saraksta pārskatīšanu un atjaunināšanu;

21.  atzinīgi vērtē nepārtrauktos pūliņus attīstīt civildienesta un vispārējo administratīvo procedūru tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu par administratīvā dienesta darbiniekiem un tiesību aktu par vispārējām administratīvām procedūrām; prasa pielikt papildu pūles, lai garantētu publiskās pārvaldes pārredzamību, neitralitāti un profesionalitāti un nodrošinātu uz nopelniem balstītu pieņemšanu darbā, kā arī stiprinātu finanšu kontroli, stratēģisko plānošanu un cilvēkresursu pārvaldību;

22.  prasa pielikt turpmākas pūles, lai garantētu tiesu iestāžu darbības neatkarību un objektivitāti; uzskata, ka ir būtiski paredzēt skaidras prasības tiesnešu atcelšanai no amata, lai nepieļautu tiesu iestāžu neatkarības apdraudējumu; atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti, lai samazināto tiesu neizskatīto lietu kopējo skaitu, taču prasa veikt pasākumus, lai risinātu neizskatīto lietu problēmu Augstākajā tiesā un Administratīvajā tiesā; prasa pakāpeniski racionalizēt tiesu tīklu un turpināt atbalstīt Tiesnešu un prokuroru akadēmiju, ņemot vērā tās īpaši būtisko lomu, nodrošinot nepārtrauktu apmācību, karjeras attīstību un uz nopelniem balstītu pieņemšanu darbā;

23.  atzinīgi vērtē centienus palielināt tiesu sistēmas efektivitāti un pārredzamību un jo īpaši visu līmeņu tiesu spriedumu publicēšanu to attiecīgajās tīmekļa vietnēs; uzsver nepieciešamību plašāk vākt datus par veikto kriminālvajāšanu un piespriesto sodu gadījumiem, lai varētu noteikt sasniegto progresu; aicina unificēt tiesu praksi, lai nodrošinātu paredzamu tiesisko sistēmu un sabiedrības uzticēšanos;

24.  atbalsta EULEX Īpašo izmeklēšanas darba grupu (SITF) un mudina šo valsti pilnībā sadarboties ar SITF un sniegt atbalstu tās darbā;

25.  atzinīgi vērtē pretkorupcijas tiesiskā regulējuma stiprināšanu, tostarp izmaiņas tiesību aktā par interešu konfliktiem, taču pauž bažas par to, ka korupcija joprojām ir plaši izplatīta gan valsts iekšienē, gan reģionā kopumā; prasa pielikt lielākas pūles attiecībā uz pašlaik spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu un prasa turpināt centienus izveidot uzskaiti par notiesāšanu nozīmīgās lietās; atzinīgi vērtē EDSO atbalstīto pretkorupcijas programmu, t. s. PrijaviKorupcija.org projektu, kas ļauj par korupcijas gadījumiem ziņot ar SMS ziņojuma starpniecību, un desmit pilsētu vadītāju paziņojumu par nulles līmeņa korupcijas mērķi viņu vadītajās pašvaldībās;

26.  norāda ‐ lai gan cietumsodi par nodarījumiem, kas saistīti ar korupciju, ir stingrāki, rīkojumi līdzekļu aizturēšanai un konfiskācijai joprojām tiek izdoti izņēmuma gadījumos; uzskata, ka līdzekļu aizturēšana un konfiskācija ir īpaši nozīmīgs instruments cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību; aicina šīs valsts iestādes pilnībā īstenot kriminālkodeksa noteikumus par paplašinātu konfiskāciju, materiālā stāvokļa nelikumīgu uzlabošanu un juridisku personu kriminālatbildību;

27.  atzinīgi vērtē tiesību aktā par politisko partiju finansēšanu veiktos grozījumus; jo īpaši norāda uz Valsts revīzijas birojam (VRB) piešķirtajām pilnvarām politiskās finansēšanas uzraudzībā; aicina valsts iestādes nodrošināt VRB pietiekamus līdzekļus, lai tas varētu proaktīvi un rūpīgi kontrolēt partiju un kampaņu finansēšanu, kā arī ievērojami uzlabot publiskā sektora izdevumu un politisko partiju finansēšanas pārredzamību;

28.  norāda, ka pašlaik tiek veikti pasākumi, lai izveidotu valsts izlūkdatu bāzi; mudina iestādes pabeigt iepirkuma procedūru un pēc iespējas drīzāk izlemt, kurš veidos valsts izlūkdatu bāzi, lai nodrošinātu pilnīgu atbalstu cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju, krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citiem smagiem nodarījumiem, tostarp pārrobežu nodarījumiem;

29.  atzinīgi vērtē kriminālatbildības atcelšanu par neslavas celšanu un dialoga padziļināšanu starp valdību un žurnālistiem par jautājumiem, kas attiecas uz vārda brīvību; aicina iestādes turpināt stiprināt un veicināt informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kuriem jābūt brīviem no jebkādu veidu politiskās ietekmes, un konsekventi īstenot šo brīvību un plurālismu; tomēr pauž bažas par to, ka organizācijas “Reportieri bez robežām” reitingā šī valsts ir būtiski kritusies, un prasa veikt turpmākus pasākumus, lai stiprinātu profesionālos standartus žurnālistikā un izmeklēšanas žurnālistikā, veicinātu plurālismu plašsaziņas līdzekļos, sabiedrisko pakalpojumu raidorganizāciju neatkarību, īstenotu plašsaziņas līdzekļu darbinieku tiesības uz nodarbinātību, pārredzamību attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, ilgtspējību un atbilsmi Eiropas standartiem; ar bažām norāda uz plaši izplatīto pašcenzūru žurnālistu vidū un pašregulējošas plašsaziņas līdzekļu organizācijas neesamību; pauž bažas par to, ka lielākā daļa valsts finansētas reklāmas ir novirzīta uz plašsaziņas līdzekļiem, kas atbalsta valdību; atbalsta sociālo plašsaziņas līdzekļu aktīvistus, kas iestājās pret cenzūru internetā;

30.  pauž bažas par to, ka plašsaziņas līdzekļos netika analītiski un objektīvi atspoguļota gatavošanās 2013. gada marta pašvaldību vēlēšanām, jo īpaši attiecībā uz opozīcijas darbībām, par ko kampaņas laikā netika ziņots gandrīz vispār ne valsts, ne privātajos plašsaziņas līdzekļos; uzsver, ka rūpīgi un profesionāli plašsaziņas līdzekļi ir priekšnoteikums demokrātiskas kultūras un iestāžu turpmākai attīstībai valstī un politisko kritēriju izpildei;

31.  norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2012. gada 13. decembra spriedumu K. El-Masri lietā, kurā tika atklāti vairākkārtēji Eiropas Konvencijas pārkāpumi ‐ Vācijas pilsoņa Khaled El-Masri nolaupīšana, ārkārtas pārsūtīšana un spīdzināšana 2003. gada 31. decembrī un viņa aizturēšana uz 23 dienām viesnīcā Skopjē pirms viņa nosūtīšanas no Skopjes lidostas uz Afganistānu; aicina valdību nekavējoties ievērot visus Eiropas Cilvēktiesību konvencijas aspektus, tostarp noteikumu par oficiālu atvainošanos K. El-Masri, izmaksāt tiesas prasīto kompensāciju un apņemties izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju;

32.  atzinīgi vērtē jauno tiesību aktu par vienlīdzīgām iespējām, sadarbībā ar ANO dzimumu jautājumu struktūru (UN Women) izstrādāto piecu gadu stratēģiju par dzimumu dimensijas ņemšanu vērā budžeta plānošanā, finansējuma piešķiršanu rīcības plānam par romu integrāciju un projektu, lai palīdzētu romiem legalizēt savu dzīvesvietu; atzinīgi vērtē jaunā Atbalsta biroja lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesībām izveidi, taču pauž bažas par vandālisma aktu, kas tika vērsts pret to; mudina valdību turpināt pūliņus stiprināt pretdiskriminācijas politikas virzienus, jo īpaši tos, kuri saistīti ar diskrimināciju, kas balstīta uz etnisko izcelsmi un nacionālo identitāti;

33.  aicina ministrus un ierēdņus publiski nosodīt diskrimināciju, kas vērsta pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām (LGBT), nodrošināt, ka plānotais Gay Pride gājiens un citas LGBT kopienas aktivitātes var notikt droši un veiksmīgi, un apņemties nepieļaut diskrimināciju, kuras pamatā ir ES līgumā minētie iemesli; aicina plašsaziņas līdzekļus atturēties no retorikas, kas vērsta pret LGBT, tostarp naidīgiem izteikumiem un naida kurināšanas;

34.  pauž bažas par sliktas izturēšanās gadījumiem no policijas puses; prasa turpināt policijas darbinieku apmācību, profesionālo pilnveidi un depolitizāciju; uzskata, ka ir vajadzīgs neatkarīgs tiesībaizsardzības iestāžu uzraudzības mehānisms, lai apkarotu nesodāmību un nodrošinātu demokrātisku un atbildīgu policijas dienestu;

35.  uzsver, ka šai valstij un visām Rietumbalkānu valstīm piešķirtais bezvīzu režīms ir ārkārtīgi būtisks ieguvums integrācijas procesā ES un ļoti spēcīgs stimuls paātrināt reformas tieslietu un iekšlietu jomā;

36.  aicina iestādes veikt pasākumus un sadarboties ar ES dalībvalstīm, lai nepieļautu nepamatotus šīs valsts pilsoņu lūgumus pēc patvēruma ES, vienlaikus garantējot tiesības uz ceļošanu bez vīzas visiem pilsoņiem un nepieļaujot romu un etnisko minoritāšu grupu pārstāvju diskrimināciju un stigmatizāciju; aicina dalībvalstu valdības nemēģināt apstrīdēt vai kavēt tās pilsoņu bezvīzu ceļošanas režīmu, bet prasīt iestādēm īstenot politikas virzienus, kas nodrošinās visiem pilsoņiem pienācīgu nākotni savās valstīs;

37.  lai gan atzinīgi vērtē parlamentā ievēlēto sieviešu skaitu salīdzinājumā ar dažām dalībvalstīm, joprojām pauž bažas par sieviešu zemo līdzdalību darba tirgū; aicina iestādes stiprināt bērnu ar invaliditāti, ielu bērnu, bērnu narkomānu un bērnu, kas cietuši no vardarbības ģimenē, seksuālas izmantošanas vai cilvēku tirdzniecības, aprūpes pakalpojumus;

38.  atzinīgi vērtē Komitejas aizsardzībai pret diskrimināciju nepārtrauktos darbības panākumus; prasa to pilnībā nodrošināt ar darbiniekiem un uzskata, ka tās atzīšana no Līdztiesības atbalsta valsts struktūru Eiropas tīkla puses ir paraugs citām aģentūrām un organizācijām, kā veicināt pievienošanos ES, pašām integrējoties attiecīgajos Eiropas tīklos;

Pilsoniskā sabiedrība

39.  uzskata, ka tādas politiskās kultūras izveide, kas gūst labumu no neatkarīgas, plurālistiskas, starpetniskas, starpkulturālas un objektīvas pilsoniskās sabiedrības, ir īpaši svarīga turpmāka demokrātiskā progresa veicināšanā valstī un ka pilsoniskās sabiedrības atklājumi var uzlabot iespējas īstenot uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) ir jāstiprina, tām jākļūst neatkarīgām no politiskām interesēm un jāpadara intensīvāki savstarpēji izdevīgi kopīgi projekti ar PSO no kaimiņvalstīm un arī no visas ES;

40.  atzinīgi vērtē ar PSO notikušās apspriedes attiecībā uz izmaiņām tiesību aktos par juridisko palīdzību un fondiem; prasa pilnībā un savlaicīgi apspriesties ar pilsonisko sabiedrību par visām attiecīgajām politiskajām iniciatīvām, tostarp augsta līmeņa dialogu par pievienošanos, un pārredzami izvēlētu novērotāju no pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vidus iekļaušanu visās valdības darba grupās;

41.  uzsver PSO būtisko lomu, padarot integrācijas procesu ES pārredzamāku, atbildīgāku un iekļaujošāku;

42.  uzskata, ka Parlamenta pētījums par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) apliecina nepieciešamību valdībai apņemties īstenot “partnerattiecību” ar pilsonisko sabiedrību mērķi un izveidot valsts fondu, lai nodrošinātu līdzfinansējumu nolūkā mudināt PSO pilnībā līdzdarboties ES finansētās programmās; aicina PSO pilnībā iesaistīties nākamā pirmspievienošanās palīdzības instrumenta plānošanas lēmumos;

Ekonomiskie jautājumi

43.  pauž gandarījumu par to, ka valsts ir saglabājusi makroekonomisko stabilitāti; tomēr norāda, ka publiskā sektora parāds ir palielinājies, nodokļu pārvaldības kvalitāte ir pasliktinājusies un pasaules ekonomikas lejupslīde ir negatīvi ietekmējusi tiešus ārvalstu ieguldījumus šajā valstī;

44.  atzinīgi vērtē likumdošanas pasākumus, lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi, un pasākumu turpināšanu, lai izstrādātu stabilas vidēja termiņa makrofiskālās stratēģijas; mudina politiskos spēkus uzsākt pārredzamu politisko dialogu par fiskālo situāciju un valsts kredītsaistībām;

45.  ar bažām norāda uz to, ka bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts un jauniešu vidū tas ir viens no augstākajiem pasaulē un ka sieviešu nodarbinātība joprojām ir ļoti zema; atzinīgi vērtē rīcības plānu par jaunatnes nodarbinātību, kurš izstrādāts saistībā ar SDO programmu “Pienācīgs darbs”; aicina valdību uzlabot koordināciju starp struktūrām, kas īsteno darba tiesību aktus, un izvērst Eiropas Arodbiedrību savienības rīkotās kopīgās mācības, lai stiprinātu sociālo partneru spējas iesaistīties efektīvā sociālajā dialogā; uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki ieguldījumi pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju spēju stiprināšanā, lai sekmētu uz zināšanām balstītu sabiedrību;

46.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu jomā un jo īpaši pūliņus pabeigt X transporta koridora izveidi(2); ņemot vērā to, cik nozīmīgi ilgtspējīgā transporta sistēmā ir dzelzceļa posmi, atzinīgi vērtē valdības ieceri atjaunināt vai būvēt dzelzceļa posmus no Skopjes un kaimiņvalstu galvaspilsētām un prasa gūt vairāk panākumu, tostarp pabeigt dzelzceļa savienojumu izveidi VIII koridorā(3);

47.  uzsver, ka ir būtiski izveidot apspriežu mehānismu starp valdību un privātiem uzņēmumiem, kad tiek pieņemti lēmumi par cīņu pret ekonomikas krīzi; arī norāda, ka šāds mehānisms varētu būt risinājums, lai pielāgotu izglītības sistēmu tirgus vajadzībām, kas varētu samazināt bezdarbu jauniešu vidū;

48.  ņem vērā, ka valdība pieliek pūles, lai atjaunotu vietējo ceļu infrastruktūru valstī ar mērķi uzlabot alternatīvo tūrismu un pilsoņu dzīvi; šajā sakarībā mudina valsti īstenot dinamiskāku pieeju reģionālās attīstības projektos saskaņā ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, kas palielinās pārrobežu sadarbības apjomu un uzlabos saikni starp reģiona valstīm;

49.  norāda, ka vides jomā ir nepieciešami būtiski centieni, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitāti, dabas aizsardzību, rūpniecisko piesārņojumu un riska pārvaldību; uzsver to, ka būtiskus panākumus nav iespējams gūt, pietiekami nepastiprinot administratīvās spējas; aicina valsts valdību veikt šajā sakarībā vajadzīgos pasākumus;

50.  vēlreiz norāda uz atjaunojamās enerģijas potenciālu šai valstij un atzinīgi vērtē to, ka ir gūti panākumi, piešķirot 21 jaunu koncesiju mazajām hidroelektrostacijām, un ka viena hidroelektrostacija jau darbojas un notiek vēja ģeneratoru parka būvniecība; aicina valdību paaugstināt publisko debašu līmeni par klimata pārmaiņu ietekmi un pielikt lielākas pūles, lai saskaņotu valsts tiesību aktus ar ES acquis šajā jomā, kā arī īstenot valsts tiesību aktus, jo īpaši ūdens apsaimniekošanas, rūpnieciskā piesārņojuma kontroles, dabas aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā; uzsver nepieciešamību stiprināt administratīvās spējas gan centrālajā, gan vietējā līmenī;

51.  mudina iestādes pielikt lielākas pūles, lai ieviestu e-pārvaldi kā daļu no publiskās administrācijas reformām ar mērķi nodrošināt pilsoņiem un uzņēmumiem efektīvus, pieejamus un pārredzamus pakalpojumus;

Reģionālā un starptautiskā sadarbība

52.  atzinīgi vērtē to, ka šī valsts pašlaik vada Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesu un sniedz tajā ieguldījumu, ar cerību, ka tas nostiprinās spēcīgu Eiropas darba kārtību, labas kaimiņattiecības un iekļautību; uzsver reģionālās sadarbības nozīmi saskaņā ar Eiropas darba kārtību un Eiropas vērtībām un prasa gūt turpmākus panākumus šajā jomā; atkārtoti iestājas par to, ka ir būtiski, lai ES turpinātu visu reģiona valstu bez izņēmuma pievienošanās procesu;

53.  uzskata, ka pārmaiņas uztverē, ko radītu jēdzieniska pāreja no “Rietumbalkāniem” uz “Dienvidaustrumu Eiropu”, varētu palīdzēt šajos centienos;

54.  atzinīgi vērtē valsts līdzdalību EUFOR misijā Althea un piekrišanu piedalīties KDAP krīzes pārvarēšanas operācijās; aicina valsti saskaņot savu nostāju ar ES nostāju par Starptautisko Krimināltiesu;

55.  aicina valdību un visas kompetentās organizācijas censties ievērot nepieciešamos kritērijus un nosacījumus bezvīzu režīma kārtības ieviešanai Šengenas zonā; uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai sabiedrība tiktu pilnībā informēta par bezvīzu režīma ierobežojumiem un lai bezvīzu režīms vai vīzu režīma liberalizācijas politika netiktu ļaunprātīgi izmantota; uzsver, ka bezvīzu režīma apturēšana nevar nelabvēlīgi neietekmēt ekonomiku un sabiedrību;

o
o   o

56.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī šīs valsts valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0453. (2) X transporta koridors ir viens no 10 Viseiropas transporta koridoriem un tas stiepjas no Zalcburgas (Austrija) līdz Tesalonīkai (Grieķija). Tā B atzars iekļaujas posmā Velesa - Prilepa - Bitola - Florina - Igumenica (caur Egnatiju). (3) VIII transporta koridors ir viens no 10 Viseiropas transporta koridoriem un tas stiepjas no Duresas (Albānija) līdz Varnai (Bulgārija). Tas arī šķērso Skopji.