Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. maija rezolūcija par darba apstākļiem un veselības aizsardzības un drošības standartiem pēc nesenajiem rūpnīcu ugunsgrēkiem un ēkas sabrukšanas Bangladešā (2013/2638(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu, jo īpaši 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par cilvēku bojāeju nesenajos tekstilrūpnīcu ugunsgrēkos, jo īpaši Bangladešā(1), un 2013. gada 14. marta rezolūciju par stāvokli Bangladešā(2) un par ilgtspējības nodrošināšanu kokvilnas ražošanas ķēdē pasaules mērogā(3),
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton un par tirdzniecības jautājumiem atbildīgā Komisijas locekļa Karel De Gucht 2013. gada 30. aprīļa kopējos paziņojumus, kurus viņi sniedza par neseno ēku sabrukšanas gadījumu Bangladešā,
– ņemot vērā nolīgumu par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā,
– ņemot vērā SDO deklarāciju par pamata principiem un tiesībām, kas jāievēro darbavietā, Apvienoto Nāciju Globālo līgumu par uzņēmumiem un EDSO vadlīnijas, kas ir paredzētas daudznacionāliem uzņēmumiem,
– ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(4) un rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(5),
– ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bangladešas Tautas Republiku par partnerību un attīstību(6),
– ņemot vērā SDO Konvenciju par stimulējošu pamatu drošībai un veselības aizsardzībai darbā (2006, C-187) un Konvenciju par darba drošību un arodveselību (1981, C-155), kuras Bangladeša vēl nav ratificējusi, kā arī to attiecīgos ieteikumus (R-197); ņemot vērā arī Bangladešas parakstīto Darba inspekcijas konvenciju (1947, C-081), kā arī tās ieteikumus (R-164),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),
– ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību ‐ atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme(7), un par korporatīvo sociālo atbildību ‐ sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu(8),
– ņemot vērā ANO Pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, ar kuriem valdībām un uzņēmumiem tiek noteikts cilvēktiesību aizsardzības un ievērošanas pamats un kurus Cilvēktiesību padome apstiprināja 2011. gada jūnijā,
– ņemot vērā kampaņu “Tīrās drēbes”,
– – ņemot vērā SDO augsta līmeņa misijas secinājumus par vizīti Bangladešā 2013. gada 1.–4. maijā;
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā 2013. gada 24. aprīlī vairāk nekā 1 100 cilvēku gāja bojā un aptuveni 2 500 tika ievainoti, sabrūkot apģērbu šūšanas ražotnei Rana Plaza ēkā Dakā, Bangladešā, kas ir lielākā traģēdiju globālās apģērbu šūšanas nozares vēsturē;
B. tā kā 2012. gada 24. novembrī vismaz 112 cilvēku gāja bojā ugunsgrēkā, kas izcēlās Tazreen rūpnīcā Dakas Ashulia rajonā; tā kā astoņi cilvēki gāja bojā rūpnīcas ugunsgrēkā Dakā 2013. gada 8. maijā; un tā kā kopš 2005. gada Bangladešā vien ir gājuši bojā aptuveni 600 apģērbu šūšanas strādnieki, pirms notika traģēdija Rana Plaza ekā;
C. tā kā tika arestēts Rana Plaza ēkas īpašnieks un astoņas citas personas un tā kā viņiem tika izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumu izdarīšanā, jo ēkā ir būvēta nelikumīgi un tajā laika gaitā ir radušās lielas konstrukcijas problēmas, kaut arī strādnieki bija spiesti turpināt darbu, neraugoties uz bailēm par drošību;
D. tā kā apstākļi šādās tekstilrūpnīcās bieži vien ir slikti un tajās netiek pievērsta uzmanība darba ņēmēju tiesībām, kas ir atzītas SDO svarīgākajās konvencijās, un dažkārt netiek pievērsta nekāda vērība darba drošībai un, ja tiek, tad pavisam neliela; tā kā šādu rūpnīcu īpašnieki bieži vien nav saņēmuši sodu un tādēļ nav pielikuši lielas pūles, lai uzlabotu darba apstākļus;
E. tā kā Tazreen rūpnīcas gadījumā, kaut arī valdības izmeklēšanas komiteja, kuras sastāvā darbojas Iekšlietu ministrijas un parlamentārā pastāvīgās komitejas par Darba ministriju pārstāvji, secināja, ka par neattaisnojamu nolaidību būtu jāizvirza kriminālapsūdzības pret īpašnieku, tomēr viņš joprojām nav apcietināts;
F. tā kā Eiropas tirgus ir Bangladešas apģērbu un tekstilizstrādājumu lielākais eksporta noieta tirgus un lieli rietumvalstu uzņēmumi ir atzinuši, ka tie ir noslēguši līgumus ar Rana Plaza ēkā izvietotajām rūpnīcām par apģērbu piegādi;
G. tā kā Bangladeša tūlīt aiz Ķīnas ir kļuvusi par pasaules otro lielāko gatavo apģērbu eksportētājvalsti, tā kā tajā darbojas vairāk par 500 tekstila rūpnīcām, kurās strādā aptuveni 4 miljoni cilvēku un tā kā apģērbi veido 75 % no šīs valsts eksporta;
H. tā kā tekstila rūpniecība tiek uzskatīta par vienu no vispiesārņojošakajām rūpniecības nozarēm; tā kā rūpniecības šķiedru vērpšana, aušana un ražošana var pasliktināt gaisa kvalitāti un atmosfērā laist virkni nestabilu vielu, kas ir īpaši kaitējošas darbiniekiem, patērētājiem un videi;
I. tā kā tiem, kas strādāja Rana Plaza ēkā, maksāja tikai EUR 29 mēnesī; tā kā saskaņā ar “Tīras drēbes” kampaņas datiem, darbaspēka izmaksas šajā nozarē veido 1 % līdz 3 % no produkta galējās cenas un tā kā pieaug spiediens uz cenu veidošanu;
J. tā kā pēc plašas kritikas par starptautiskiem uzņēmumiem, kas sadarbojas ar vietējiem apģērbu ražotājiem, rietumvalstu uzņēmumi tagad ir parakstījuši vietējo darba organizāciju apstiprinātu juridiski saistošu vienošanos, kuras mērķis ir nodrošināt darbavietas drošības apģērbu ražotnēs Bangladešā,
1. pauž nožēlu par traģisko vairāk nekā 1 100 dzīvību zaudējumu, kuru varēja novērst, un miesas bojājumiem, kurus papildus tam, sabrūkot Rana Plaza ēkai, ieguva tūkstošiem cilvēku; pauž līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un ievainotajiem un nosoda tos, kas ir atbildīgi par kārtējo nespēju novērst dzīvību zudumu lielā apmērā;
2. uzsver, ka šādi negadījumi traģiski norāda uz to, ka ražotnēs netiek ievēroti drošības standarti, un apliecina steidzamu nepieciešamību pēc rīcības, lai uzlabotu SDO pamatstandartu īstenošanu un panāktu, ka daudznacionālie tekstilrūpniecības nozares mazumtirdzniecības uzņēmumi percīzāk ievēro korporatīvās sociālās atbildības principus;
3. atbalsta Bangladešas darba ņēmēju tiesības veidot un reģistrēt neatkarīgas arodbiedrības un iesaistīties tajās, nebaidoties par represijām; uzskata, ka demokrātisku arodbiedrību struktūru pastāvēšana ir īpaši svarīgs instruments cīņā par labākiem veselības un drošības standartiem un darba apstākļiem, tostarp augstākām darba algām; aicina Bangladešas valdību nodrošināt šīs pamattiesības;
4. atzinīgi vērtē arodbiedrību, NVO un aptuveni 40 starptautisku tekstilrūpniecības nozares mazumtirdzniecības uzņēmumu 2013. gada 15. maijā noslēgto Bangladešas ugunsdzēsības un ēku drošības nolīgumu, kura mērķis ir uzlabot drošības standartus ražotnēs (un apņemties maksāt par šādiem pasākumiem), jo īpaši ieviešot neatkarīgu pārbaužu sistēmu, tostarp paredzot publisku ziņošanu un obligātus remontdarbus un renovāciju, un aktīvi atbalstot tādu veselības un drošības komiteju izveidi visās rūpnīcās, kurās piedalās darba ņēmēju organizāciju pārstāvji; aicina atbalstīt šos centienus visus attiecīgos tekstilizstrādājumu zīmolus, tostarp mazumtirdzniecības uzņēmumus Walmart, Metro, NKD un Ernstings, kas turpina noraidīt jebkādas saistošas vienošanās;
5. atzinīgi vērtē rīcības plānu, par ko 2013.gada 4. maijā panāca vienošanos valdība, darba devēji, darba ņēmēji un SDO un kurā puses apņēmās jo īpaši veikt darba tiesību aktu reformu, kas ļautu darba ņēmējiem dibināt arodbiedrības bez rūpnīcu īpašnieku iepriekšējas atļaujas un slēgt koplīgumus, lai līdz 2013. gada beigām novērtētu drošību visās Bangladešas aktīvajās, uz eksportu orientētajās gatavo apģērbu rūpnīcās, pārceltu nedrošas rūpnīcas un pieņemtu darbā simtiem papildu inspektoru;
6. cer, ka nolīgums un rīcības plāns tiks īstenots laikus un pilnībā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Bangladešas valdība 2013. gada 13. maijā apstiprināja grozīto 2013. gada Darba likumu, kurā ir paredzētas normas par grupveida apdrošināšanu un rūpnīcā sniegtajiem veselības pakalpojumiem; mudina Bangladešas parlamentu nākamajā sesijā nekavējoties pieņemt šo grozījumu; atzinīgi vērtē arī Bangladešas valdības lēmumu turpmākajās nedēļās palielināt minimālo algu un mudina šīs valsts valdību sodīt uzņēmumus, kas nelikumīgi samazina šo algu;
7. atgādina, ka Bangladešai saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmas “Viss, izņemot ieročus” shēmu ir beznodokļu un bezkvotu piekļuve ES tirgum un ka šīs preferences saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmas regulējuma 15. panta 1. punktu var atcelt, ja tiek nopietni un regulāri pārkāpti principi, kas paredzēti A daļas III pielikumā minētajās konvencijās, ņemot vērā attiecīgo uzraudzības struktūru secinājumus;
8. aicina Komisiju izmeklēt Bangladešas atbilstību šīm konvencijām un cer, ka tiks apsvērta iespēja veikt izmeklēšanu saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmas regulējuma 18. pantu, ja Bangladešā tiks konstatēti nopietni un regulāri minētajās konvencijās noteikto principu pārkāpumi;
9. uzskata, ka Bangladešas valdības nespēja kontrolēt valsts celtniecības normu ievērošanu izraisa dziļu nožēlu; aicina valdību un attiecīgās iestādes izmeklēt sūdzības par to, ka šo normu neīstenošana ir saistīta ar korumpētu amatpersonu un nekustamo īpašumu īpašnieku aizliegtu vienošanos par izmaksu samazināšanu;
10. cer, ka tiks sodītas personas, kas atbildīgas par noziedzīgu nevērību vai par citiem krimināliem nodarījumiem attiecībā uz Rana Plaza ēkas sabrukumu, ugunsgrēku Tazreen rūpnīcā vai jebkādu citu ugunsgrēku; vēlas, lai vietējās pašvaldības un rūpnīcu vadība sadarbotos nolūkā nodrošināt visu cietušo neierobežotas iespējas panākt taisnību tiesībaizsardzības iestādēs un prasīt zaudējumu atlīdzību; sagaida, ka daudznacionālās tekstilnozares mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas ražoja šajās rūpnīcās, piedalīsies finansiālās kompensācijas plāna izstrādē; atzinīgi vērtē Bangladešas valdības agrāk veiktos pasākumus, lai atbalstītu cietušos un viņu ģimenes;
11. aicina visus uzņēmumus, jo īpaši apģērbu zīmolus, kam ir līgums vai apakšlīgums ar rūpnīcām Bangladešā un citās valstīs, pilnībā ievērot starptautiski atzītu korporatīvās sociālās atbildības praksi, sevišķi nesen atjauninātās ESAO pamatnostādnes attiecībā uz daudznacionāliem, uzņēmumiem, ANO Globālā līguma par uzņēmumiem 10 principus, ISO 26000 pamatnostādņu standartu par sociālo atbildību, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, un rūpīgi kontrolēt to piegādes ķēdes, lai nodrošinātu, ka to preces tiek ražotas vienīgi tādās rūpnīcās, kurās pilnībā ievēro drošības standartus un darba tiesības;
12. aicina Komisiju aktīvi veicināt atbildīgas uzņēmējdarbības normu noteikšanu ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai šie uzņēmumi stingri ievērotu visas savas juridiskās saistības, jo īpaši starptautiskos standartus un noteikumus cilvēktiesību, nodarbinātības un vides jomā;
13. aicina mazumtirdzniecības uzņēmumus, NVO un visus citus iesaistītos dalībniekus, tostarp attiecīgā gadījumā Komisiju, sadarboties, lai izveidotu brīvprātīgu marķējuma standartu, kas liecinātu, ka produkts visā tā piegādes ķēdē ir ražots, ievērojot SDO darba tiesību pamatstandartus; aicina uzņēmumus, kas izmanto korporatīvo sociālo atbildību kā tirgzinības instrumentu, nodrošināt, lai visi apgalvojumi būtu patiesi;
14. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atbalstījusi Bangladešas darba un nodarbinātības ministriju un Bangladešas apģērbu ražotāju un eksportētāju asociāciju; prasa šādu sadarbību stiprināt un attiecīgā gadījumā īstenot arī citās šā reģiona valstīs;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei, Bangladešas valdībai un parlamentam un SDO ģenerālsekretāram.