Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. maija rezolūcija par Gvantanamo ‐ ieslodzīto bada streiks (2013/2654(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gvantanamo,
– ņemot vērā 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(1),
– ņemot vērā starptautiskos, Eiropas un valsts instrumentus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un par apzināti nelikumīgas apcietināšanas, cilvēku piespiedu nozušanas un spīdzināšanas aizliegumu, piemēram, 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un 1984. gada 10. decembra ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un tai pievienotos attiecīgos protokolus,
– ņemot vērā Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu 2009. gada 15. jūnija kopīgo paziņojumu par Gvantanamo līcī izvietotā aizturēšanas centra slēgšanu un turpmākajām pret terorismu vērstajām operācijām, pamatojoties uz kopējām vērtībām, starptautiskajām tiesībām un tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu,
– ņemot vērā ANO Augstās komisāres Cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay 2013. gada 5. aprīļa paziņojumu par Gvantanamo apcietināšanas režīmu, kurā viņa paziņoja, ka: “daudzu ieslodzīto ilgstošā ieslodzīšana uz nenoteiktu laiku ir uzskatāma par patvaļīgu aizturēšanu un ir nepārprotams starptautisko tiesību aktu un standartu pārkāpums”,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktos principus,
– ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 122. pantu,
A. tā kā daudzi no 166 Gvantanamo līcī vēl joprojām turētajiem ieslodzītajiem ir sākuši bada streiku, lai protestētu pret aizturēšanas centrā pastāvošajiem apstākļiem;
B. tā kā 86 no šiem ieslodzītajiem ir atzīti par atbrīvojamiem, bet joprojām tiek turēti ieslodzījumā uz nenoteiktu laiku;
C. tā kā Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis kopīgi atzīst tādas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija un starptautisko tiesību, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana;
D. tā kā vismaz 10 no ieslodzītajiem, kas piedalās badastreikā ir baroti piespiedu kārtā, lai uzturētu viņus pie dzīvības; tā kā ārstu parakstītajos starptautiskajos nolīgumos ir iekļauta arī prasība izrādīt cieņu pret personu informētu un brīvprātīgu lēmumu piedalīties badastreikā;
E. tā kā Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis kā kopēju vērtību atzīst reliģijas brīvību; tā kā ir saņemti daudzi ziņojumi par to, ka amerikāņu militārais personāls kameru pārmeklēšanas laikā necienīgi izturas pret ieslodzītajiem piederošajiem korāniem;
F. tā kā ES un ASV 2009. gada 15. jūnija kopīgajā paziņojumā tika ņemta vērā prezidenta Obamas apņemšanās izdot pavēli slēgt Gvantanamo līča aizturēšanas centru līdz 2010. gada 22. janvārim un atzinīgi tika vērtēts nodoms par to, ka “jāveic citi pasākumi, tostarp vispusīgi jāpārskata tajā piekopto aizturēšanas, pārsūtīšanas, tiesāšanas un pratināšanas politiskās nostādnes saistībā ar terorisma apkarošanu, par lielāku atklātību saistībā ar agrākajiem paradumiem, īstenojot šo politiku;
G. tā kā ASV slēdz savu vienīgo civilo aviolīniju uz Gvantanamo, kas nozīmē, ka vienīgi pieejamie lidojumi ir militārie reisi, uz kuriem cilvēks var nokļūt vienīgi ar Pentagona atļauju, tādējādi tiek ierobežotas pieejas iespējas presei, juristiem un cilvēktiesību jomas darbiniekiem,
1. norāda uz ciešajām transatlantiskajām attiecībām, kas pamatojas uz kopīgām pamatvērtībām un vispārējo neapstrīdamo pamata cilvēktiesību, piemēram, tiesību uz taisnīgu tiesu un patvaļīgas aizturēšanas aizlieguma, ievērošanu; atzinīgi vērtē ciešo transatlantisko sadarbību ļoti daudzos starptautisko cilvēktiesību jautājumos;
2. aicina ASV iestādes pienācīgi izturēties pret ieslodzītajiem, ievērojot viņiem dabiski piemītošo cieņu, un atbalstīt viņu cilvēktiesības un pamatbrīvības;
3. auž bažas par to ieslodzīto labklājību, kuri pieteikuši bada streiku un kuri tiek baroti ar varu, un aicina ASV ievērot viņu tiesības un lēmumus;
4. mudina ASV pārskatīt savu nodomu par vienīgo civilo lidojumu pārtraukšanu uz Gvantanamo līci, kas ierobežotu preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piekļuvi;
5. mudina ASV obligāto pārmeklēšanas procedūru laikā ar pienācīgu rūpību un cieņu izturēties pret reliģiska satura materiāliem;
6. uzsver, ka apcietinājuma vietā vēl joprojām turētajiem ieslodzītajiem jābūt tiesībām uz to, lai regulāri pārskatītu viņu turēšanas apcietinājuma likumību atbilstīgi Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. panta noteikumiem, kur noteikts, ka “Ikvienam, kuram, arestējot vai turot apcietinājumā, atņemta brīvība, ir tiesības uz viņa lietas izskatīšanu tiesā, lai tiesa nekavējoties varētu lemt par aizturēšanas likumību un dot norādījumu par viņa atbrīvošanu, ja aizturēšana ir nelikumīga”;
7. atkārtoti pauž sašutumu par visiem teroristu uzbrukumiem un solidarizējas ar šādu uzbrukumu upuriem, kā arī izsaka līdzjūtību viņu ģimenēm, draugiem un radiniekiem par pārciestajām sāpēm un ciešanām; tomēr atkārtoti norāda, ka, cīnoties pret terorismu, nedrīkst ignorēt tādu kopīgi noteiktu pamatvērtību kā cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana;
8. pauž nožēlu par to, ka ASV prezidenta apņemšanās slēgt Gvantanamo līdz 2010. gada janvārim vēl nav izpildīta; atkārtoti aicina ASV iestādes pārskatīt militāro komisiju sistēmu, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu, slēgt Gvantanamo līča aizturēšanas centru un jebkurā gadījumā aizliegt spīdzināšanas izmantošanu, sliktu izturēšanos un aizturēšanas uz neierobežotu laiku bez tiesas sprieduma;
9. pauž nožēlu par ASV prezidenta 2011. gada 7. martā pieņemto lēmumu parakstīt rīkojumu par apcietināšanu un aizlieguma rīkot militāros tribunālus atcelšanu; ir pārliecināts, ka parasta krimināltiesa atbilstīgi civilajai jurisdikcijai ir labākais veids, kā atrisināt jautājumu par Gvantanamo turēto ieslodzīto statusu; pieprasa, lai ka šiem ieslodzītajiem tiktu laicīgi izvirzīta apsūdzība un viņi tiktu tiesāti, ievērojot tiesiskās garantijas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, vai arī viņi nekavējoties jāatbrīvo; šajā sakarībā uzsver, ka šie paši standarti attiecībā uz taisnīgu tiesu ir nediskriminējoši jāattiecina uz visiem;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Militāro komisiju CA, ASV Valsts sekretāram, ASV prezidentam, ASV Kongresam un Senātam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai un ANO dalībvalstu valdībām.