Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ruanda ratificēja 1975. gadā,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu (ACHPR),

–  ņemot vērā ĀS hartu par demokrātiju, vēlēšanām un pārvaldību,

–  ņemot vērā ANO un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas instrumentus, jo īpaši ‐ Principus un pamatnostādnes par tiesībām uz taisnīgu tiesu un juridisko palīdzību Āfrikā,

–  ņemot vērā augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton 2013. gada 4. februāra atbildi uz rakstisko jautājumu E-010366/2012 par Victoire Ingabire,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā, un jo īpaši tā VII pielikumu, kurā aicināts veicināt cilvēktiesības un demokrātiju, balstoties uz tiesiskumu un pārredzamu un atbildīgu pārvaldību,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

–  ņemot vērā Amnesty International ziņojumu “Tiesiskums ir apdraudēts – Pirmās instances tiesas process pret Victoire Ingabire” (2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2010. gadā pēc 16 gadus ilgas trimdas Nīderlandē Victoire Ingabire, Apvienoto demokrātisko spēku (UDF(1)) ‐ Ruandas opozīcijas partiju koalīcijas ‐ prezidente, atgriezās Ruandā, lai kandidētu prezidenta vēlēšanās;

B.  tā kā Victoire Ingabire, kurai tika liegts kandidēt vēlēšanās, 2010. gada 14. oktobrī tika apcietināta; tā kā vēlēšanās ar 93 % balsu uzvarēja iepriekšējais prezidents Paul Kagame, Ruandas Patriotiskās frontes (RPF) vadītājs; tā kā UDF nebija iespējas reģistrēties kā politiskajai partijai pirms 2010. gada vēlēšanām; tā kā līdzīga attieksme bija pret citām opozīcijas partijām;

C.  tā kā V. Ingabire politiskā darbība koncentrējās, citu jautājumu starpā, uz tiesiskumu, politisko apvienību brīvību un sieviešu lomas palielināšanu Ruandā;

D.  tā kā RPF joprojām ir dominējošā politiskā partija Ruandā tās prezidenta P. Kagame vadībā, kurš kontrolē sabiedrisko dzīvi saskaņā ar vienpartijas sistēmu, kurā Ruandas valdošo iestāžu kritizētāji tiek vajāti, iebiedēti un ieslodzīti cietumā;

E.  tā kā 2012. gada 30. oktobrī Victoire Ingabire tika piespriests astoņu gadu cietumsods; tā kā viņa tika notiesāta ar divām atjauninātām apsūdzībām un attaisnota četrās citās apsūdzībās; tā kā viņu atzina par vainīgu sazvērestībā ar nolūku kaitēt varas iestādēm, izmantojot terorismu, un 1994. gada genocīda mazināšanā, pamatojoties uz pieņēmumu par viņas attiecībām ar Demokrātiskajiem Ruandas atbrīvošanas spēkiem (FDLR), hutu nemiernieku grupu; tā kā valsts prokurors pieprasīja piespriest mūža ieslodzījumu;

F.  tā kā 2013. gada 25. martā Victoire Ingabire stājās apelācijas tiesas priekšā un aicināja pārskatīt pierādījumus;

G.  tā kā Victoire Ingabire kriminālvajāšana par “genocīda ideoloģiju” un “šķeltnieciskumu” demonstrē to, ka Ruandas valdībai trūkst politiskā plurālisma iecietības;

H.  tā kā 2013. gada aprīlī viņas apelācijas gaitā Augstākajā tiesā, izskatot sešas apsūdzības, ko pret viņu izvirzījis prokurors, viņa tika notiesāta par jaunam apsūdzībām, kas netika balstītas uz juridiskiem dokumentiem un kas, kā to apgalvo viņas aizstāvības puse, netika iesniegti tiesas procesa laikā; tā kā divās jaunajās apsūdzībās ir iekļauts negatīvisms/revizionisms un valsts nodevība;

I.  tā kā 2013. gada maijā četri apsūdzības liecinieki un viens līdzvainīgi apsūdzētais, kas bija liecinājuši pret Victoire Ingabire 2012. gadā Ruandas Augstajā tiesā, paziņoja Augstākajai tiesai, ka viņu liecības ir safabricētas; tā kā ievērojama cilvēktiesību organizācija pauž bažas par viņu “ilgstošo ieslodzījumu bez iespējām sazināties” un “spīdzināšanu, lai panāktu atzīšanos”;

J.  tā kā tiesas prāvu, kas sākās 2011. gadā, daudzi novērotāji uzskata par politiski motivētu prāvu; tā kā Ruandas valsts tiesību akti un tiesiskā sistēma ir pretrunā starptautiskajām konvencijām, kurās Ruanda ir dalībniece, jo īpaši Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ruanda parakstīja 1997. gada 16. jūlijā, konkrēti ‐ tās noteikumiem par vārda brīvību un domas brīvību;

K.  tā kā kopš 2012. gada 16. aprīļa V. Ingabire boikotē prāvu pret sevi, protestējot pret iebiedēšanas un nelegālo pratināšanu procedūrām, ko izmanto pret dažiem no viņas līdzdalības apsūdzētajiem, proti, bijušajiem FLDR dalībniekiem pulkvežleitnantu Tharcisse Nditurende, pulkvežleitnantu Noël Habiyaremye, kapteini Jean Marie Vianney Karuta un majoru Vital Uwumuremyi, kā arī pret tiesas lēmumu samazināt aizstāvības liecinieces Michel Habimana uzklausīšanu, kura apsūdzēja Ruandas varas iestādes liecību falsificēšanā; tā kā Ruandas iestādes nav apstiprinājušas šos apstākļus;

L.  tā kā Bernard Ntaganda, partijas PS-Imberakuri dibinātājam, tika piespriests četru gadu cietumsods, pamatojoties uz apsūdzībām valsts drošības apdraudēšanā, “šķeltnieciskumā” un centienos rīkot neatļautas demonstrācijas;

M.  tā kā 2012. gada 13. septembrī Victoire Ingabire ‐ kopā ar vēl divām personībām Ruandas politikā, Bernard Ntaganda un Deogratias Mushyayidi, visiem pašlaik atrodoties ieslodzījumā Kigali ‐ tika nominēta Eiropas Parlamenta Saharova prēmijai par domas brīvību;

N.  tā kā Ruanda ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, kura teikts, ka cilvēktiesību ievērošana ir būtisks ES un ĀKK sadarbības elements;

O.  tā kā cilvēktiesību ievērošana, ieskaitot politisko plurālismu un vārda un biedrošanās brīvību, Ruandā tiek būtiski ierobežota, apgrūtinot opozīcijas partiju darbību un neļaujot žurnālistiem paust kritiskus uzskatus;

P.  tā kā demokrātijas konsolidēšanai ‐ tostarp nodrošinot tiesu varas neatkarību un opozīcijas partiju piedalīšanos ‐ ir būtiska nozīme, jo īpaši ņemot vērā 2013. gada parlamenta vēlēšanas un prezidenta vēlēšanas, kas tiks rīkotas 2017. gadā;

Q.   tā kā Ruandas genocīds un 1994. gada pilsoņu karš joprojām negatīvi ietekmē reģiona stabilitāti;

1.  pauž patiesas bažas par Victoire Ingabire sākotnējo tiesas prāvu, kas neatbilda ne starptautiskajiem standartiem, ne viņas tiesībām uz nevainīguma prezumpciju un kas balstījās uz safabricētiem pierādījumiem un citu tajā pašā lietā apsūdzēto personu atzīšanos, kuri bija turēti militārās aizturēšanas Kami nometnē un, domājams, tika spīdzināti, lai piespiestu viņus atzīties;

2.  stingri nosoda tiesas prāvas politisko raksturu, politisko pretinieku sodīšanu un prāvas rezultātu iepriekšēju paredzēšanu; aicina Ruandas tiesu iestādes steidzami nodrošināt Victoire Ingabire taisnīgu pārsūdzības procedūru, kas atbilstu Ruandas un starptautisko tiesību standartiem;

3.  prasa visos pasākumos iekļaut vienlīdzības principu, lai nodrošinātu, ka abas prāvā iesaistītās puses ‐ apsūdzība un aizstāvība ‐ saņem vienādus procesuālos līdzekļus un iespējas izvērtēt lietiskos pierādījumus, kas pieejami tiesas procesā, un tām tiek dota vienlīdzīga iespēja paust savus argumentus; mudina labāk iepazīties ar pierādījumiem, tostarp ar iespējām nodrošināt, ka tie nav iegūti spīdzināšanas rezultātā;

4.  aicina ES nosūtīt novērotājus Victoire Ingabire pārsūdzības procedūras novērošanai;

5.  uzsver, ka tas ciena Ruandas tiesu sistēmas neatkarību, tomēr atgādina Ruandas iestādēm, ka saistībā ar oficiālo politisko dialogu ar Ruandu saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu Savienībai ir radušās bažas par pienācīgu cilvēktiesību un tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu;

6.  atgādina, ka pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvība ir svarīgi ikvienas demokrātijas elementi, un uzskata, ka šo principu piemērošana Ruandā tiek būtiski ierobežota;

7.  nosoda visa veida represijas, iebiedēšanu un aizturēšanu, kas vērstas uz politiskajiem aktīvistiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aktīvistiem; mudina Ruandas varas iestādes nekavējoties atbrīvot visas personas un pārējos aktīvistus, kas aizturēti vai notiesāti tikai par to, ka izmantojuši savas tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; šajā sakarībā mudina Ruandas iestādes pielāgot valsts tiesību aktus tā, lai garantētu vārda brīvības ievērošanu;

8.  mudina Ruandas valdību ievērot starptautiskās tiesības un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Āfrikas Hartu par cilvēktiesībām un tautu tiesībām;

9.   atgādina, ka liecību iegūšana, izmantojot spīdzināšanu vai cita veida sliktu izturēšanos, ir nepieņemama jebkurā tiesvedībā;

10.  aicina Ruandas tiesu iestādes efektīvi izmeklēt iespējamās spīdzināšanas gadījumus un cita veida cilvēktiesību pārkāpumus un saukt par šādiem nodarījumiem atbildīgās personas pie atbildības, jo visatļautība nav pieļaujama;

11.  pauž bažas par to, ka 19 gadus pēc Ruandas patriotiskās frontes (RPF) nākšanas pie varas un divus gadus pēc prezidenta P. Kagame atkārtotas ievēlēšanas Ruandā vēl nedarbojas neviena politiskās opozīcijas partija;

12.  aicina Ruandas iestādes nodrošināt administratīvās, likumdošanas un tiesu varas nodalīšanu, jo īpaši tiesu iestāžu neatkarību, un kā daļu no demokrātiskā procesa veicināt opozīcijas partiju līdzdalību, kas balstīta uz savstarpēju cieņu un iekļaujošu dialogu;

13.  uzskata, ka 2008. gadā pieņemtais genocīda ideoloģijas likums, kuru izmantoja, lai apsūdzētu Victoire Ingabire, ir kalpojis par politisko instrumentu, lai apklusinātu pret valdību vērsto kritiku;

14.  aicina Ruandas valdību pārskatīt genocīda ideoloģijas likumu, lai to pieskaņotu Ruandas saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un grozīt likumu, kas paredz sodu par pārkāpumiem saistībā ar diskrimināciju un sektantismu, lai to saskaņotu ar Ruandu saistībām atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām;

15.  uzsver, ka Victoire Ingabire krimināllieta, kas ir viena no ilgākajām Ruandas vēsturē, ir gan politiski, gan juridiski svarīga, jo tā ir pārbaude Ruandas tiesu varas spējai taisnīgi un neatkarīgi izskatīt augsta līmeņa politiskās lietas;

16.  atgādina Ruandas iestādēm, ka demokrātija ir balstīta uz plurālistisku valdību, darboties spējīgu opozīciju, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un tiesu varu, cilvēktiesību ievērošanu un tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību ievērošanu; šajā sakarībā aicina Ruandu ievērot minētos standartus un veikt uzlabojumus cilvēktiesību jomā;

17.  uzsver, ka saistībā ar Ruandas darbu starptautiskās attīstības jomā daudz svarīgāka prioritāte būtu jāpiešķir cilvēktiesībām, tiesiskumam un pārredzamai un atsaucīgai pārvaldībai; aicina ES sadarbībā ar citiem starptautiskajiem donoriem izdarīt nepārtrauktu spiedienu, lai veicinātu cilvēktiesību reformas Ruandā;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, Austrumāfrikas Kopienai, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Victoire Ingabire aizstāvjiem un Ruandas prezidentam.

(1) franču valodā: Forces Démocratiques Unifiées (FDU-Inkingi).