Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Małgorzata Handzlik deputāta imunitātes atcelšanas pieprasījumu, ko Polijas Republikas prokurors ir nosūtījis 2012. gada 3. jūlijā saistībā ar Varšavas rajona prokuratūras veikto izmeklēšanu lietā VI DS 312/10 un par ko paziņots 2012. gada 10. septembra plenārsēdē,

–  pēc Małgorzata Handzlik uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–  pēc tam, kad tika uzklausīts arī Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ģenerāldirektors Giovanni Kessler un Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Roger Vanhaeren,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumus(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7−0195/2013),

A.  tā kā Polijas Republikas prokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputātes Małgorzata Handzlik imunitāti saistībā ar izmeklēšanu un iespējamu tiesvedību par varbūtēju nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Parlamenta deputātiem viņu valstī piešķir tādu pašu imunitāti, kāda tiek piešķirta attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktā ir noteikts, ka pret Parlamenta deputātiem var ierosināt lietu tikai ar Parlamenta atļauju;

D.  tā kā prokurora pieprasījums attiecas uz tiesas procesiem, kas saistīti ar varbūtēju nodarījumu saskaņā ar Polijas 1997. gada 6. jūnija kriminālkodeksu;

E.  tā kā apsūdzība būtībā tiek izvirzīta par mēģinājumu pārkāpt minētā kriminālkodeksa 270. panta 1. punktu un 286. panta 1. punktu, kas attiecas uz krāpšanu un viltotu dokumentu izmantošanu;

F.  tā kā Małgorzata Handzlik būtībā tiek apsūdzēta par to, ka viņa mēģinājusi pārkāpt Savienības finansiālās intereses, kā tiek apgalvots, iesniedzot viltotus dokumentus izdevumu atmaksai par valodas kursiem, kurus viņa faktiski nav apmeklējusi;

G.  tā kā varbūtējie nodarījumi nav viedokļa paušana vai balsojums, ko attiecīgā persona veikusi, pildot Eiropas Parlamenta deputātes pienākumus 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

H.  tā kā tomēr pastāv nopietnas šaubas attiecībā uz lietas izskatīšanas procedūru, ņemot vērā apstākļus, kādos dažādas iesaistītās iestādes ir risinājušas pret Małgorzata Handzlik ierosināto lietu, un paturot prātā to, ka nebija daudz pierādījumu un šie pierādījumi un to izcelsme nav pārliecinoši;

I.  tā kā tādēļ, šķiet, var uzskatīt, ka šajā gadījumā pastāv fumus persecutionis;

J.  tā kā tādēļ nebūtu jāatceļ Małgorzata Handzlik deputāta imunitāte;

1.  nolemj neatcelt Małgorzata Handzlik deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Polijas Republikas prokuroram un Małgorzata Handzlik.

(1) 1964. gada 12. maija spriedums lietā 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier (Recueil, 195. lpp.), 1986. gada 10. jūlija spriedums lietā 149/85, Wybot/Faure u. c. (Recueil, 2403. lpp.), 2008. gada 15. oktobra spriedums lietā T-345/05, Mote/Parlaments (Krājums, II-2849. lpp.), 2008. gada 21. oktobra spriedums apvienotajās lietās C-200/07 un C-201/07, Marra/De Gregorio un Clemente (Krājums, I-7929. lpp.), 2010. gada 19. marta spriedums lietā T-42/06, Gollnisch/Parlaments (Krājums, II-1135. lpp.), 2011. gada 6. septembra spriedums lietā C-163/10, Patriciello (Krājums, I-7565. lpp.