Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/2117(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0175/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0175/2013

Debates :

PV 10/06/2013 - 16
CRE 10/06/2013 - 16

Balsojumi :

PV 11/06/2013 - 10.12
CRE 11/06/2013 - 10.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0245

Pieņemtie teksti
PDF 432kWORD 72k
Otrdiena, 2013. gada 11. jūnijs - Strasbūra
Organizētā noziedzība, korupcija un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
P7_TA(2013)0245A7-0175/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūcija par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ‐ ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (vidusposma ziņojums) (2012/2117(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta saskaņā ar Reglamenta 184. pantu pieņemto 2012. gada 14. marta lēmumu par Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos izveidošanu, tās pilnvarām, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. decembra lēmumu pagarināt Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos pilnvaru termiņu līdz 2013. gada 30. septembrim,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas 67. pantu, 4. nodaļu (82.–86. pants) un 5. nodaļu (87.–89. pants) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un jo īpaši tās 5., 6., 8., 32., 38., 41. pantu, VI sadaļu (47.–50. pants) un 52. pantu,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par ES politikas cikla izveidi un īstenošanu organizētas un smagas starptautiskas noziedzības apkarošanas jomā, ar ko izstrādā daudzgadu politikas ciklu, lai saskaņoti novērstu būtiskāko kriminālapdraudējumu, īstenojot optimālu sadarbību starp dalībvalstīm, ES un trešām valstīm,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par ES prioritāšu noteikšanu cīņā pret organizēto noziedzību laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam,

–  ņemot vērā Stokholmas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā(1), Komisijas paziņojumu “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem. Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010)0171) un Komisijas paziņojumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā ‐ pieci soļi pretim drošākai Eiropai” (COM(2010)0673),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005. līdz 2012. gadam un ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2009. līdz 2012. gadam,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautisko organizēto noziedzību, kas pieņemta 2000. gada 15. novembra Ģenerālajā asamblejā (Rezolūcija Nr. 55/25) un atvērta parakstīšanai Palermo 2000. gada 12. decembrī, un tās protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas atvērta parakstīšanai Meridā 2003. gada 9. decembrī,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti, ko Ģenerālā asambleja pieņēma 1988. gada 20. decembrī (Rezolūcija 1988/8) un atvēra parakstīšanai Vīnē no 1988. gada 20. decembra līdz 1989. gada 28. februārim un pēc tam Ņujorkā līdz 1989. gada 20. decembrim,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju un Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju, kas atvērtas parakstīšanai Strasbūrā attiecīgi 1999. gada 27. janvārī un 4. novembrī, un Rezolūcijas Nr. (98)7 un Nr. (99)5, ko Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēmusi attiecīgi 1998. gada 5. maijā un 1999. gada 1. maijā, ar kurām izveido Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO),

–  ņemot vērā Padomes 1997. gada 26. maija aktu, ar kuru izveido konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu par cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Eiropas Kopienu ierēdņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas(2),

–  ņemot vērā ESAO Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu korupcijas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos, kas atvērta parakstīšanai Parīzē 1997. gada 17. decembrī, un tās turpmākos papildinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kā arī par terorisma finansēšanu, kas atvērta parakstīšanai Varšavā 2005. gada 16. maijā, un Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 13. oktobra Rezolūciju CM/Res(2010)12, ar kuru izveido Īpašo ekspertu komitejas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam (MONEYVAL) statūtus,

–  ņemot vērā finanšu darba grupas FATF/GAFI 40 ieteikumus un 9 īpašos ieteikumus par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un ieroču izplatīšanu,

–  ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas darbu (BCBS),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmumu 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmumu 2001/500/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju(4), Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus(5), Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmumu 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju(6) un Padomes 2006. gada 6. oktobra Pamatlēmumu 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem(7),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmumu 2007/845/TI attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā(8) un Komisijas ziņojumu COM(2011)0176 saskaņā ar iepriekš minētā lēmuma 8. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(9) un turpmākos tiesību aktus, ar kuriem tajā izdarīti grozījumi,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām(10) un Komisijas ziņojumu par šā pamatlēmuma transponēšanu (COM(2004)0858),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/902/TI, ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN)(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI(12), un Komisijas paziņojumu “ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā” (COM(2012)0286),

–  ņemot vērā Pamattiesību hartu un to, ka īpaša uzmanība vienmēr būtu jāpievērš tirdzniecības un migrācijas gadījumos iesaistīto nepilngadīgo labākajām interesēm,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(14), un Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās direktīvas piemērošanu (COM(2012)0168),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem(16),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju(17),

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā(18) un Komisijas ziņojumu Padomei saskaņā ar minētā Pamatlēmuma 9. pantu (COM(2007)0328),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs(19), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(20),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(21),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu direktīvai COM(2013)0045 par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas mērķiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu direktīvai COM(2012)0085 par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu direktīvai COM(2010)0517 par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” (COM(2012)0722),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Pirmais gada pārskats par ES iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu” (COM(2011)0790),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Vēršanās pret noziedzību mūsu digitālajā laikmetā: Eiropas Kibernoziedzības centra izveide” (COM(2012)0140),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz visaptverošu Eiropas regulējumu tiešsaistes azartspēlēm” (COM(2012)0596),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Noziedzības statistikas veidošana Eiropas Savienībā ‐ rīcības plāns 2011.–2015. gadam” (COM(2011)0713),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm (COM(2012)0351),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz ES kriminālpolitiku: ES politikas efektīvas īstenošanas nodrošināšana ar krimināltiesību palīdzību” (COM(2011)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. jūnija ziņojumu Padomei par Eiropas Savienības dalības nosacījumiem Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO) (COM (2011)0307),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi. Noziedzības nedrīkst ”atmaksāties“” (COM(2008)0766),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu finanšu jomā (COM(2004)0262),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 13. jūnija Ieteikumu 2007/425/EK, ar ko nosaka darbību kopumu, lai izpildītu Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūciju par nodokļiem un attīstību ‐ sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās(22),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā(23), 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību Eiropas Savienībā(24) un 2012. gada 22. maija rezolūciju par ES pieeju krimināltiesībām(25),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūciju par nelegālas zvejas apkarošanu pasaulē ‐ Eiropas Savienības loma(26),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par rezultātu sarunāšanu un korupciju sportā(27),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā(28),

–  ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 7. jūnija rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par cīņu pret terorisma finansēšanu(29),

–  ņemot vērā Eiropola Smagās un organizētās noziedzības draudu izvērtējuma (SOCTA) 2013. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm(30),

–  ņemot vērā sabiedriskajās apspriešanās, diskusijās par darba dokumentiem un viedokļu apmaiņā ar augsta līmeņa amatpersonām, kā arī tā Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos delegāciju veiktajās misijās izdarītos secinājumus,

–  ņemot vērā atbildes uz valstu parlamentiem izsūtītajām anketām par to lomu un pieredzi cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

–  ņemot vērā Parlamenta deputātu I. Ayala Sender, A. Díaz de Mera García Consuegra, E. McClarkin un G. Mitchell tematiskos apkopojumus organizētās noziedzības jomā,

–  ņemot vērā Parlamenta deputātu C. de Jong, M. Gabriel, T. Skylakakis un B. Weiler tematiskos apkopojumus korupcijas jomā,

–  ņemot vērā Parlamenta deputātu R. Borghezio un M. Tavares tematiskos apkopojumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos vidusposma ziņojumu (A7-0175/2013),

Organizētā noziedzība, korupcija un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

A.  tā kā Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) bija pilnvarota izpētīt organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas mērogu, veicot labākos iespējamos apdraudējuma novērtējumus, un piedāvāt ES atbilstīgus pasākumus šo draudu novēršanai un uzmanības pievēršanai tiem, kā arī to novēršanai starptautiskā, Eiropas un valsts līmenī;

B.  tā kā tradicionālās noziedzīgās organizācijas ir pakāpeniski paplašinājušas savu darbības jomu starptautiskā mērogā, izmantojot Eiropas Savienības iekšējo robežu atvēršanas, kā arī ekonomikas globalizācijas un jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas un veidojot savienības ar citu valstu noziedzīgajiem grupējumiem (piemēram, kā to dara Dienvidamerikas narkokarteļi un krieviski runājošās organizētās noziedzības grupas), lai paplašinātu tirgus un ietekmes zonas; tā kā noziedzīgās grupas turpina dažādot darbības un pieaug saikne starp narkotiku tirdzniecību, cilvēktirdzniecību, nelegālas imigrācijas sekmēšanu un nelegālu ieroču tirdzniecību; tā kā saikne starp terorismu un organizēto noziedzību kļūst aizvien organiskāka;

C.  tā kā pasaules ekonomikas krīze ne tikai rada labvēlīgus apstākļus atsevišķu personu nelikumīgām darbībām, bet arī noved pie jauna veida organizētās noziedzības darbībām, piemēram, krāpšanas un korupcijas profesionālajā sportā, ikdienas patēriņa preču viltošanas, piemēram, pārtikas un farmācijas preču viltošanas, nelegālas tirdzniecības ar lētu darbaspēku un cilvēktirdzniecības; tā kā organizētā noziedzība, krāpšana un naudas atmazgāšana, iefiltrējoties legālajā ekonomikā, postoši ietekmē dalībvalstis;

D.  tā kā organizētās noziedzības grupām tikai ļoti retos gadījumos nav pārrobežu dimensijas un tas ir lielākais neredzamais drauds Eiropas pilsoņu drošībai un labklājībai, kuri vēl nav informēti par pārrobežu noziedzības sprādzienveidīgu pieaugumu vai valsts tiesībaizsardzības iestāžu nespēju stāties tai pretim ārpus savas valsts robežām;

E.  tā kā tiek novērota arvien lielāka savstarpēja palīdzība starp dažādām noziedzīgām organizācijām ‐ tostarp izveidojot jaunas starptautiskas struktūras un diversificējot savu darbību ‐, kas ļauj pārvarēt valodas, etniskās vai komerciālu interešu atšķirības, lai veicinātu kopīgu nelegālo darbību, samazinātu izmaksas un palielinātu peļņu pasaules ekonomikas krīzes laikā;

F.  tā kā saskaņā ar Eiropola 2013. gada SOCTA datiem šobrīd ES ir vismaz 3600 aktīvu noziedzīgu organizāciju un šo organizāciju raksturīgākās iezīmes ir to tīklveida darbības stils un sadarbības pieeja, pārliecinošā klātbūtne starptautiskajā likumīgajā ekonomikā, to, jo īpaši lielo organizāciju, tendence veikt dažādas noziedzīgas darbības vienlaikus un fakts, ka līdz pat 70 % esošo organizāciju ir dažādu tautību locekļi, kas liecina par to pārrobežu raksturu;

G.  tā kā nabadzība sekmē organizēto noziedzību, jo noziedzīgās organizācijas izmanto nabadzību;

H.  tā kā ir svarīgi izskaust nabadzību un uzlabot sabiedrības piekļuvi nodarbinātībai un sociālajai aizsardzībai;

I.  tā kā cilvēku un cilvēku orgānu tirdzniecību, piespiedu prostitūciju, cilvēku paverdzināšanu un piespiedu darba nometņu izveidi bieži veic transnacionālas noziedzīgas organizācijas; tā kā ir nepieciešams steidzami un pastāvīgi uzraudzīt orgānu starptautisko tirdzniecību un tās saikni ar kriminālām organizācijām; tā kā cilvēktirdzniecība ir noziedzības forma un strauji mainīga parādība, kas rada aptuveni EUR 25 miljardu peļņu gadā un skar visas dalībvalstis;

J.  tā kā ir aprēķināts, ka kopējais piespiedu darba veicēju skaits dalībvalstīs ir 880 000, no kuriem 30 % ir seksuālas izmantošanas upuri un 70 % piespiedu darba izmantošanas upuri, un vairākums upuru Eiropas Savienībā ir sievietes; tā kā piespiedu darbs ir ļoti ienesīgs organizētās noziedzības veids, kas izraisa sociālo dempingu un kaitējumu sabiedrībai, radot nodokļu ieņēmumu zaudējumus;

K.  tā kā par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst gan ES iedzīvotāji, gan citu valstu iedzīvotāji;

L.  tā kā cilvēktirdzniecības upurus vervē, transportē vai izmitina ar spēku, piespiedu kārtā vai krāpšanas rezultātā seksuālas izmantošanas, piespiedu darba vai pakalpojumu, tostarp ubagošanas, verdzības, kalpības, noziedzīgu darbību, mājkalpošanas, adopcijas vai piespiedu laulības, vai orgānu izņemšanas nolūkā; tā kā šos upurus izmanto un pilnībā pakļauj viņu tirgotāji vai izmantotāji un upuri ir spiesti atmaksāt milzīgus parādus, bieži vien viņiem atņem personu apliecinošus dokumentus, ieslēdz telpās, izolē un izsaka draudus, viņi dzīvo bailēs un cieš no atriebības, viņiem nav naudas un viņos ir iedvestas bailes no vietējām varas iestādēm, viņi zaudē jebkādu cerību izbēgt vai atgriezties normālā dzīvē;

M.  tā kā nav iespējams noslēgt ES ārējās robežas;

N.  tā kā Vidusjūras reģionā ik gadu iet bojā 2000 cilvēku, kas mēģina iekļūt ES;

O.  tā kā, neraugoties uz pārmaiņām cilvēktirdzniecībā, kas notiek līdz ar pārmaiņām sociālekonomiskajos apstākļos, visvairāk tirdzniecības upuru ir no valstīm un reģioniem, kur ir novērojamas ekonomiskas un sociālas grūtības, un faktori, kas veicina neaizsargātību, nav mainījušies gadiem ilgi; tā kā citi cilvēktirdzniecības cēloņi ir plaukstošā seksa nozare, kā arī pieprasījums pēc lēta darbaspēka un produktiem un plaši izplatīts faktors, kā ietekmē cilvēki kļūst par tirdzniecības upuriem, kopumā ir labākas dzīves kvalitātes un apstākļu apsolījums pašiem cilvēkiem un/vai viņu ģimenes locekļiem;

P.  tā kā nelegālajā tirdzniecībā un kontrabandā izmantoto orgānu, ieroču, narkotiku, tostarp CBRN vielu, prekursoru un recepšu zāļu, dzīvās dabas sugu un ķermeņa daļu, cigarešu un tabakas, mākslas darbu un citu preču izcelsmes avoti ir dažādi, tie apgādā jaunus nelegālos tirgus visā Eiropā, rada milzīgas peļņas iespējas noziedzīgām organizācijām un rada draudus ES un dalībvalstu robežu drošībai, vienotajam tirgum un ES finanšu interesēm;

Q.  tā kā noziedzīgie grupējumi ir izveidojuši dažādus narkotiku tirdzniecības maršrutus un tos izmanto arī daudzu citu nelegālu preču tirdzniecībai; tā kā internets ir rīks un jauns veids gan prekursoru piegādē narkotiku ražošanai, gan psihoaktīvu vielu izplatīšanā; tā kā tirdzniecība ar tādiem narkotiku prekursoriem kā efedrīns, pseidoefedrīns un etiķskābes anhidrīds Savienībā nav pietiekami kontrolēta un rada nopietnus draudus;

R.  tā kā sintētisko narkotiku ražošanā izmantoto prekursoru ķimikāliju un aprīkojuma kontrole ir svarīgs narkotiku piedāvājuma samazināšanas elements;

S.  tā kā noziedzīgas organizācijas var novirzīt legāliem nolūkiem izmantotas ķimikālijas legālajā tirdzniecībā un izmantot tās kā narkotisko vielu prekursorus; tā kā 2008. gadā ES notika 75 % no pasaulē konstatētajiem etiķskābes anhidrīda ‐ heroīna galvenā prekursora ‐ konfiskācijas gadījumiem, un ANO Starptautiskās Narkotiku kontroles padomes gada ziņojumos joprojām ir norādīts, ka netiek veikti pietiekami pasākumi, lai nepieļautu šā prekursora izmantošanu pretlikumīgiem nolūkiem;

T.  tā kā daudzi Savienības iedzīvotāji dzīvo nabadzībā un ir bezdarbnieki un vienlaikus ik gadu palielinās pārrobežu noziedzības apjoms;

U.  tā kā nav iespējams precīzi aprēķināt to legālo darbavietu skaitu Savienībā, kas ir zaudētas, uzņemoties nelegālu darbu noziedzīgu grupējumu pārziņā, jo noziedznieki nepublicē ziņojumus, tomēr varētu novērtēt, ka ir zaudēti desmitiem miljoni legālu darbavietu;

V.  tā kā līdzīgā kārtā var tikai aptuveni aprēķināt, kādi ir dalībvalstu un Savienības nodokļu ieņēmumu zaudējumi, tomēr iespējams, ka kopējā zaudēto ieņēmumu summa ir simtiem miljardu eiro gadā, un tā pieaug;

W.  tā kā nelegālā cigarešu tirdzniecība katru gadu rada nodokļu ieņēmumu zaudējumus par aptuveni EUR 10 miljardiem; tā kā vieglo ieroču tirdzniecības darījumu apjoms pasaulē ir aptuveni no USD 170 līdz 320 miljoniem gadā un Eiropā ir vairāk nekā 10 miljoni nelegālu ieroču, kas rada nopietnus draudus pilsoņu, kā arī tiesībaizsardzības drošībai; tā kā šī tirdzniecība var radīt nodokļu ieņēmumu zaudējumus un zaudējumus ražotājiem un sekmē citu organizētās noziedzības veidu izplatību, kas savukārt rada nopietnus sociālos draudus, jo šo parādību ir viegli izmantot terorisma finansēšanai;

X.  tā kā ieņēmumi no dzīvās dabas sugu un ķermeņa daļu nelegālas tirdzniecības ir no EUR 18 līdz 26 miljardiem gadā un vadošais galamērķa tirgus pasaulē ir ES;

Y.  tā kā nelegālā tirdzniecība rada nodokļu ieņēmumu zaudējumus un zaudējumus ražotājiem un tai ir negatīva ietekme uz nodarbinātību, sabiedrību un sociālo vidi;

Z.  tā kā noziedzīgās organizācijas ir pilnveidojušas iefiltrēšanās spējas, un pašlaik tās darbojas tādās nozarēs kā, piemēram, publiskie būvdarbi, transports, lielapjoma mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana, savvaļas dzīvnieku un dabas resursu tirdzniecība, privātā drošība, pieaugušo izklaide un daudzās citās, uz kurām vairumā gadījumu attiecas politiskā kontrole un lēmumu pieņemšana; tā kā tāpēc organizētā noziedzība arvien vairāk līdzinās pasaules ekonomikas dalībniekam ar spēcīgu orientāciju uz uzņēmējdarbību, kas ļauj piegādāt dažāda veida nelegālas preces, bet vienlaikus arvien vairāk arī legālas preces un pakalpojumus, un ietekmē Eiropas un pasaules ekonomiku, katru gadu uzņēmumiem radot izmaksas USD 870 miljardu apmērā;

AA.  tā kā mērogs dažādām organizētām un mafijai līdzīgām noziedzīgām darbībām saistībā ar vidi, piemēram, nelegālai atkritumu tirdzniecībai un apglabāšanai un vides, ainaviskā, mākslinieciskā un kultūras mantojuma iznīcināšanai, tagad ir starptautisks, tādēļ visām Eiropas valstīm ir nepieciešami kopīgi centieni efektīvākai kopīgai rīcībai, lai novērstu un apkarotu tā dēvētās ekomafijas;

AB.  tā kā bankas un finanšu tirgi Eiropas Savienībā gūst labumu no organizētās noziedzības un mafijas tīklu milzīgā finanšu apgrozījuma, tādējādi kļūstot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas līdzdalībniekiem;

AC.  tā kā starptautiskajām bankām ir būtiska loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veicināšanā un tās ir bijušas tieši iesaistītas organizētās noziedzības rezultātā gūtās peļņas legalizēšanā;

AD.  tā kā Eiropola publicētajā 2013. gada SOCTA ziņojumā ir uzsvērts, ka patēriņa preču viltošana un nelegāla preču tirdzniecība ir noziedzīgs tirgus, kura attīstību sekmē ekonomikas krīze; tā kā narkotiku tirdzniecība aizvien veido lielāko noziedzīgā tirgus daļu; tā kā nelegāla atkritumu tirdzniecība un krāpšana enerģētikas jomā ir jauns draudu veids, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

AE.  tā kā, lai efektīvi apkarotu organizēto noziedzību visās tās izpausmēs, ir svarīgi izstrādāt un īstenot pasākumus, kuru mērķis ir atsavināt noziedzīgām organizācijām finanšu resursus, attiecīgos gadījumos vēršoties pret banku noslēpumu saglabāšanu;

AF.  tā kā noziedzīgas organizācijas var gūt labumu no “pelēkās” sadarbības ar citiem subjektiem, attiecīgu darbību veikšanā apvienojoties ar “balto apkaklīšu” līdzdalībniekiem (uzņēmējiem, valsts ierēdņiem visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, politiķiem, bankām, profesionāļiem utt.), kas, lai gan paši neietilpst noziedzīgo organizāciju struktūrā, veic ar tām abpusēji izdevīgu uzņēmējdarbību;

AG.  tā kā dažās Eiropas valstīs, kas nav ES dalībvalstis, liela sabiedrības daļa dzīvo pelēkajā zonā, bieži vien gūstot ienākumus no noziedzīgām darbībām; tā kā tas galvenokārt skar jauniešus;

AH.  tā kā organizētā noziedzība papildus vardarbības, iebiedēšanas un terorisma izmantošanai savā darbībā tagad lieto arī korupciju; tā kā naudas atmazgāšana ir saistīta ne tikai ar organizētās noziedzības tipiskām darbībām, bet arī korupciju un noziegumiem nodokļu jomā; tā kā interešu konflikti var būt korupcijas un krāpšanas cēlonis; tā kā tāpēc organizētā noziedzība, korupcija un naudas atmazgāšana, lai gan tās ir atsevišķas parādības, tomēr bieži ir savstarpēji saistītas; tā kā organizētā noziedzība var izmantot arī publiskā un privātā sektora organizācijas, tostarp bezpeļņas organizācijas, kā aizsegu korupcijai un naudas atmazgāšanai;

AI.  tā kā pētnieciskajiem žurnālistiem ir svarīga loma korupcijas, krāpšanas un organizētās noziedzības atklāšanā un tāpēc viņi ir pakļauti īpašiem finanšu un drošības draudiem; tā kā, piemēram, piecu gadu laikā 27 dalībvalstīs kopumā ir publicēti 233 pētnieciskie ziņojumi par krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar ES līdzekļu izšķērdēšanu(31); tā kā Komisijai un citām starptautiskām iestādēm ir jānodrošina papildu finansējums, lai atbalstītu un sekmētu pētniecisko žurnālistiku;

AJ.  tā kā eiropiešu izdarītie noziegumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, korupcijas un organizētās noziedzības jomā nopietni ietekmē jaunattīstības valstis un ir šķērslis to attīstībai, izlaupot to dabas resursus, ierobežojot nodokļu resursus un palielinot valsts parādu;

AK.  tā kā internets sekmē organizētās noziedzības rīcības operativitāti un lielāku mērogu, kā arī ir mainījis noziedzīgu darbību shēmu; tā kā kibernoziedzība un jo īpaši krāpšana un bērnu izmantošana ir aizvien pieaugošs drauds, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, un noziedzīgās organizācijas izmanto tiešsaistes derības par sporta notikumiem kā līdzekli peļņas gūšanai un naudas atmazgāšanai visā pasaulē;

AL.  tā kā iepriekšēja vienošanās par spēļu rezultātu ir jauns un ļoti ienesīgs nozieguma veids, par ko ir paredzēts niecīgs sods un kas ir ļoti ienesīgs ienākumu avots noziedzniekiem, jo to ļoti reti atklāj;

Iedzīvotāju un legālās ekonomikas aizsardzība

AM.  tā kā pilsoņu un likumīgas un konkurētspējīgas ekonomikas aizsardzība ir atkarīga no politiskās gribas visos līmeņos, kā arī no apņēmīgiem pasākumiem cīņā pret organizēto noziedzību, cilvēktirdzniecību, korupciju un naudas atmazgāšanu ‐ parādībām, kas būtiski kaitē sabiedrībai un jo īpaši apdraud likumpaklausīgu uzņēmēju izdzīvošanu, pilsoņu un patērētāju drošību un valsts demokrātiskos pamatprincipus;

AN.  tā kā noziedzīgās grupas izmanto mūsdienu tehnoloģijas, vidi un iespējas, kas rada likumīgu uzņēmējdarbības iespēju un mērķu iespaidu; tā kā noziedzīgajām grupām ir augsts zināšanu, organizētības, pieredzes un izsmalcinātības līmenis, kā arī plašāka mobilitāte, sakari un ceļošanas iespējas; tā kā rezultātā organizētā noziedzība nav tik lokalizēta un var izmantot dažādas tiesu sistēmas un atšķirīgas valstu jurisdikcijas;

AO.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) datiem nelegāli iegūti līdzekļi pasaulē ir aptuveni 3,6 % no pasaules IKP un atmazgāto naudas līdzekļu plūsmas pašlaik pasaulē veido aptuveni 2,7 % no pasaules IKP; tā kā saskaņā ar Komisijas novērtējumu korupcija Eiropas Savienībā vien sasniedz aptuveni EUR 120 miljardus gadā jeb 1 % no ES IKP; tā kā tie ir ievērojami līdzekļi, kas atņemti ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, publiskajām finansēm un pilsoņu labklājībai;

AP.  tā kā ieņēmumi no nelegālām darbībām un naudas atmazgāšanas tīkli negatīvi ietekmē ES ekonomiku, sekmējot spekulācijas un spekulatīvu cenu burbuli, kas kaitē reālajai ekonomikai;

AQ.  tā kā dažās valstīs korupcija ir nopietns drauds demokrātijai un šķērslis efektīvai un taisnīgai valsts pārvaldei; tā kā korupcija rada šķēršļus ieguldījumiem, negatīvi ietekmē iekšzemes tirgu darbību un godīgu konkurenci starp uzņēmumiem un, visbeidzot, apdraud ekonomikas attīstību, nepareizi pārdalot resursus, un jo īpaši samazinot līdzekļus sabiedriskajiem pakalpojumiem kopumā un it sevišķi sociālajiem pakalpojumiem; tā kā birokrātijas sarežģītība un pārmērīgas lieku iepriekšēju apstiprinājumu prasības var mazināt uzņēmējdarbības motivāciju, radīt šķēršļus likumīgai saimnieciskai darbībai un veicināt ierēdņu kukuļošanu vai citus korupcijas veidus;

AR.  tā kā atšķirības tiesību aktos un to īstenošanā attiecībā uz valsts ierēdņu kukuļošanu negatīvi ietekmē iekšējo tirgu ne tikai tāpēc, ka uzņēmumiem nav līdzvērtīgu konkurences apstākļu, bet arī tāpēc, ka minētā kukuļošana notiek ES teritorijā, vienā dalībvalstī reģistrētiem uzņēmumiem kukuļojot citas dalībvalsts ierēdņus, tādējādi kaitējot tirgu darbībai;

AS.  tā kā 74 % Eiropas iedzīvotāju korupciju uzskata par nopietnu problēmu savā valstī un pārvalstiskā līmenī(32) un korupcijas gadījumi ir novērojami visās sabiedrības daļās; tā kā korupcija mazina iedzīvotāju uzticību demokrātiskām iestādēm un vēlēto valdību efektivitāti tiesiskuma saglabāšanā, jo rada privilēģijas un līdz ar to sociālo nevienlīdzību; tā kā smagas ekonomikas krīzes laikā ir paaugstinājusies neuzticība politiķiem;

AT.  tā kā par sīko korupciju attiecībā uz kukuļošanas gadījumiem tikšanās reizē visvairāk ir ziņots šādās jomās: medicīnas pakalpojumi 6,2 %, zemes pakalpojumi 5 %, muita 4,8 %, tiesu vara 4,2 %, policija 3,8 %, reģistrācijas un atļauju pakalpojumi 3,8 %, izglītības sistēma 2,5 %, labiekārtošana 2,5 %, nodokļu ieņēmumi 1,9 %;

AU.  tā kā reģionos ar augstu noziedzības līmeni vietējās ekonomikas resursus nelegāli piesavinās noziedzīgas organizācijas, tādējādi attiecīgi mazinot likumīgas uzņēmējdarbības iespējas, tostarp citu valstu ieguldījumus; tā kā šajās zonās godīgiem uzņēmumiem piekļuve kredītiem ir grūtāka un saistīta ar lielākām izmaksām un lielākām banku pieprasītām garantijām; tā kā ekonomiskās grūtībās nonākuši uzņēmumi dažreiz ir spiesti vērsties pie noziedzīgām organizācijām, lai saņemtu ieguldījumiem nepieciešamo kredītu;

AV.  tā kā vietējie organizētie noziedznieki izmanto nepilnības likumīgajā ekonomikā un var kļūt par ievērojamiem ikdienā lietojamu preču piegādātājiem; tā kā papildus izspiešanai un iebiedēšanai, kas apdraud vietējās kopienas, tas kaitē likumīgai ekonomikai un sabiedrībai kopumā, skarot uzņēmumu un iedzīvotāju drošību; tā kā kibernoziedzība, radošā satura, bērnu pornogrāfijas materiālu, farmācijas produktu, legālu psihotropu vielu un narkotiku prekursoru, sastāvdaļu, rezerves daļu un citu ikdienā lietojamu preču viltošana un nelegāla tirdzniecība tiešsaistē, kā arī problēmas saistībā ar attiecīgajām tiesībām un licencēm apdraud sabiedrības veselību, drošību, darbavietas un sociālo stabilitāti un var izraisīt apjomīgu kaitējumu attiecīgās nozares uzņēmumiem, apdraudot to turpmāko pastāvēšanu;

AW.  tā kā lauksaimniecības pārtikas nozarē izdarīto noziegumu pieaugošais skaits ne tikai nopietni apdraud Eiropas iedzīvotāju veselību, bet arī nodara būtisku kaitējumu valstīm, kuras ir noteikušas pārtikas izcilību kā svarīgu vērtību;

AX.  tā kā bērnu seksuāla izmantošana, izmantojot internetu, un bērnu pornogrāfija rada īpašu apdraudējumu; tā kā kibernoziedzība, jo īpaši kibernoziedzība, kuras mērķis ir peļņas gūšana, kā arī neatļauta piekļuve informācijas sistēmām bieži ir saistīta ar finanšu noziegumiem; tā kā arvien vairāk izplatās kibernoziegumi kā pakalpojumu veids (CaaS) un ievērojami palielinās ļaunprātīgas programmatūras apjoms; tā kā Eiropas institūcijām, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, ne nepieciešams papildu finansējums;

AY.  tā kā naudas atmazgāšana notiek arvien sarežģītākos un grūti izsekojamos veidos; tā kā naudas atmazgāšanai noziedzīgās organizācijas arvien biežāk izmanto nelegālus un dažreiz legālus totalizatorus un sporta rezultātu sarunāšanu, it īpaši tiešsaistē, kā arī bankas tādās valstīs, kurās naudas pārskaitījumu uzraudzība ir nepietiekama, lai novērstu naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem; tā kā iepriekšēja vienošanās par spēļu rezultātu būtu jāuzskata par ienesīgu organizētās noziedzības veidu; tā kā legālas azartspēles kā uzņēmējdarbības izpausme būtu jāatbalsta, balstoties uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

AZ.  tā kā uzņēmuma grāmatvedības dokumentu viltošana bieži tiek izmantota, lai radītu neoficiālu naudu, kas samazina maksājamos nodokļus un kuru var izmantot korupcijai vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, vienlaikus radot šķēršļus godīgai konkurencei un mazinot valsts spēju pildīt tās sociālo funkciju;

BA.  tā kā stingras taupības laikā ir aprēķināts, ka nodokļu nemaksāšana dalībvalstīm izmaksā EUR 1 triljonu gadā; tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana ir raksturīga ne tikai melnajam tirgum, bet arī reālajai ekonomikai labi zināmu uzņēmumu vidū;

Vienotas pieejas nepieciešamība Eiropas līmenī

BB.  tā kā Eiropas līmenī jau ir paveikts noteikts darbs nolūkā izveidot līdzsvarotu tiesisko un juridisko regulējumu, lai apkarotu organizēto noziedzību, korupciju un naudas atmazgāšanu;

BC.  tā kā jo īpaši attiecībā uz pārrobežu noziedzību dalībvalstu atšķirīgās pieejas noziedzībai un materiālo un procesuālo krimināltiesību atšķirības var radīt nepilnības un trūkumus krimināltiesiskajās, civiltiesiskajās un nodokļu tiesību sistēmās visā Eiropas Savienībā; tā kā nodokļu oāzes, valstis ar vāju banku politiku un separātiskas valstis, kur nav spēcīgu centrālo iestāžu, ir kļuvušas par organizētās noziedzības īstenotās naudas atmazgāšanas būtisku daļu;

BD.  tā kā bieži vien noziedzīgas grupas ir izveidojušas starptautiska tīkla struktūru un tās nodrošināšanai ir nepieciešama reaģēšana pārrobežu mērogā, tostarp efektīva un visaptveroša saziņa un informācijas apmaiņa starp līdzīgām valsts un starptautiskām iestādēm;

BE.  tā kā ES finanšu interešu un euro aizsardzībai ir jābūt prioritātei attiecībā uz to, lai novērotu pieaugošo parādību, ka noziedzīgās organizācijas piesavinās Eiropas finansējumu, izmantojot tā dēvēto “Kopienas krāpšanu” un euro viltošanu;

BF.  tā kā ES finanšu interešu aizsardzībai un starptautisku un pārrobežu noziedzīgu un nelikumīgu darbību apkarošanai Eiropas līmenī ir izstrādātas tādas programmas kā Hercule, Fiscalis, Customs un Pericles;

BG.  tā kā liels euro zonas ienaidnieks ir dalībvalstu atšķirīgie produktivitātes uzlabojumi; tā kā vidējā un ilgtermiņā tie veido plaisu konkurētspējas ziņā, ko nevar novērst ar naudas devalvāciju un kā rezultātā ir jāīsteno ļoti stingras un politiski neilgtspējīgas taupības programmas, kuru mērķis ir iekšējā devalvācija; tā kā rezultātā sistēmiska korupcija valsts sektorā rada būtiskus šķēršļus efektivitātei, tiešiem ārvalstu ieguldījumiem un inovācijām un nepilnības monetārās savienības darbībā;

BH.  tā kā ir konstatēti vismaz 20 miljoni sīkās korupcijas gadījumu ES valsts sektorā un ir acīmredzams, ka šai parādībai ir plašāka ietekme arī tajās dalībvalstu (un attiecīgo politisko personu) valsts pārvaldes daļās, kas atbild par ES fondu un citu finanšu interešu pārvaldību;

BI.  tā kā Eiropā nodokļos netiek samaksātas ievērojamas naudas summas, ir aprēķināts, ka krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ ES valstis ieņēmumos ik gadu zaudē EUR 1 triljonu, kas ir aptuveni EUR 2000 gadā uz katru ES iedzīvotāju;

BJ.  tā kā, lai apkarotu organizēto noziedzību, dalībvalstu likumdevējiem ir jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz noziedzības struktūru izmaiņām un jaunām noziedzības formām un jo īpaši saskaņā ar Lisabonas līgumu visām dalībvalstīm ir pienākums veicināt tādu Savienību, kurā ir brīvība, drošība un tiesiskums;

BK.  tā kā Eiropas pieejai organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanā ir jābalstās uz labākajiem pieejamajiem draudu novērtējumiem un ciešāku tiesu iestāžu un policijas sadarbību, kurā iesaistās arī ārpussavienības valstis, kopējām kriminālpārkāpumu definīcijām (tostarp par dalību noziedzīgās organizācijās un savu līdzekļu atmazgāšanu), visu korupcijas veidu kriminalizēšanu, dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz procesuāliem noteikumiem, piemēram, noilgumu, efektīvu konfiskācijas sistēmu un organizētās noziedzības un korupcijas rezultātā iegūto līdzekļu atgūšanu, lielāku pārskatatbildību valdībai, politiķiem, juristiem, notāriem, nekustamo īpašumu aģentiem, apdrošināšanas sabiedrībām un citiem uzņēmumiem, tiesnešu un policijas spēku apmācību, kā arī labākās prakses apmaiņu attiecībā uz pienācīgiem prevencijas līdzekļiem;

BL.  tā kā savstarpējā atzīšana ir atzīta par tiesu sadarbības pamatprincipu civillietās un krimināllietās starp ES dalībvalstīm;

BM.  tā kā cīņa pret cilvēku tirdzniecību ir viena no ES prioritātēm, kopš 1990. gadu sākuma ir izstrādātas daudzas iniciatīvas, pasākumi un finansējuma programmas, un tiesiskais regulējums; tā kā turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. pantā ir īpaši aizliegta cilvēku tirdzniecība;

BN.  tā kā, lai nodrošinātu dalībvalstu sadarbību noziedzības apkarošanā un tiesību sistēmu darbības sekmēšanā, ir jāveicina savstarpēja uzticēšanās starp tiesu iestādēm ES; tā kā, lai īstenotu savstarpējās uzticēšanās principu, ir jāizstrādā obligātie aizsardzības standarti pēc iespējas augstākā līmenī;

BO.  tā kā dalībvalstu krimināllikuma un kriminālprocesa sistēmas gadsimtu gaitā ir attīstījušās; tā kā katrai dalībvalstij ir savas raksturīgās un specifiskās iezīmes un tā rezultātā svarīgākās krimināllikuma jomas ir jāatstāj dalībvalstu ziņā;

BP.  tā kā starp lieciniekiem un ziņotājiem ir būtiska atšķirība; tā kā dalībvalstu un Eiropas Savienības galvenais pienākums ir aizsargāt un aizstāvēt tos, kas ir izvēlējušies nostāties pret organizēto noziedzību un mafiju, tādējādi apdraudot savu un sev tuvo cilvēku dzīvību;

BQ.  tā kā, lai gan publisko iepirkumu joma tiek ļoti stingri uzraudzīta, turpmākie tēriņi ir nepārredzami un dalībvalstīs ir konstatētas ļoti daudzveidīgas interešu deklarācijas;

Ceļā uz vienotu un saskaņotu tiesisko regulējumu

1.  uzskata, ka jāsagatavo atbilstīga politiskā atbilde, lai cīnītos pret noziedzīgu organizāciju un mafijas klātbūtni ES līmenī, izstrādājot detalizētu un savlaicīgu rīcības plānu, kurā ir paredzēti normatīvi un nenormatīvi pasākumi ar mērķi likvidēt šīs organizācijas un atklāt un atgūt jebkādus ar tām tieši vai netieši saistītos līdzekļus;

2.  Ir pārliecināts, ka, lai cīnītos ar organizēto un mafijas tipa noziedzību un apkarotu korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas kopā rada ierobežojumus brīvībai, Eiropas iedzīvotāju tiesībām un drošībai un nākotnes paaudzēm, papildus vienkārši reaģēšanai uz notikušo jāpievērš uzmanība arī šo problēmu preventīvai risināšanai;

3.  aicina Komisiju ierosināt vienotus juridiskos standartus un integrācijas un sadarbības modeļus starp dalībvalstīm; jo īpaši aicina Komisiju, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu par Pamatlēmumu par cīņu pret organizēto noziedzību un balstoties uz dalībvalstu vismodernākajiem tiesību aktiem, iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā izklāstīta vienota organizētās noziedzības definīcija, kurā citstarp būtu jāiekļauj dalība mafijas veida organizācijā kā noziegums, uzsverot, ka šāda veida noziedzīgās grupas ir orientētas uz uzņēmējdarbību un izmanto iebiedēšanas varu, un ņemot vērā ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 2. panta a) punktu; uzsver, ka ES materiālo krimināltiesību noteikumu priekšlikumos ir jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā arī Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūcijā par ES pieeju krimināltiesībām minētās nostādnes;

4.  aicina Komisiju izstrādāt kopēju korupcijas definīciju, lai izstrādātu saskaņotu globālu pretkorupcijas politiku; iesaka, ka Komisijai ziņojumā par dalībvalstīs izstrādātajiem pretkorupcijas pasākumiem, ko paredzēts publicēt 2013. gadā, būtu jāņem vērā visi korupcijas veidi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, tostarp bezpeļņas organizācijās, izceļot valstu labāko pieredzi korupcijas apkarošanā, un būtu jāsniedz precīzs veids, kā šo parādību izmērīt, lai gūtu vispusīgu pārskatu par korupcijas apdraudētajām jomām katrā dalībvalstī atsevišķi; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam, kā arī ANO Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC) dalībvalstu konferencei par darbībām, kas veiktas dalībvalstu un ES līmenī, un atbilstoši atjaunināt spēkā esošos Eiropas tiesību aktus;

5.  uzskata, ka efektīvā regulējumā būtu pietiekami jāņem vērā mijiedarbība starp noteikumiem pret naudas atmazgāšanu un pamattiesībām uz personas datu aizsardzību, lai naudas atmazgāšanas novēršana notiktu, nepazeminot datu aizsardzības standartus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropola izmantoto datu aizsardzības sistēmu;

6.  aicina Komisijai tās priekšlikumā par krimināltiesību saskaņošanu naudas atmazgāšanas jomā, ko paredzēts iesniegt 2013. gadā, iekļaut vienotu naudas atmazgāšanas nodarījuma definīciju, pamatojoties uz dalībvalstu labāko praksi, un par predikatīviem nodarījumiem uzskatīt tādus smagus nodarījumus, kas varētu dot lielu peļņu to izdarītājiem;

7.  aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu par Direktīvas par cilvēku tirdzniecības novēršanu 18. pantu, kurā dalībvalstis tiek mudinātas paredzēt kriminālatbildību par visu veidu cilvēku tirdzniecības upuru sniegto pakalpojumu izmantošanu gan seksuālās izmantošanas, gan darbaspēka ekspluatācijas nolūkā;

8.   uzskata, ka apstākļi un postošās sekas, kas skar cilvēktirdzniecības upurus, ir nepieņemamas, un tas ir krimināli sodāms cilvēktiesību pārkāpums; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izskaust šo sociāli nepieņemamo situāciju, rīkojot spēcīgas un ilgtošas informēšanas kampaņas un izvirzot skaidrus samazināšanas mērķus un grafiku; minētās kampaņas būtu jānovērtē katru gadu saistībā ar 18. oktobri ‐ Eiropas dienu pret cilvēktirdzniecību, kā arī pēc pieciem gadiem no pašreizējā brīža līdz Eiropas gadam pret cilvēktirdzniecību;

9.  iesaka dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu un ar Eiropola, Eirojusta un Pamattiesību aģentūras atbalstu izstrādāt pēc iespējas saskaņotākus un konsekventākus ES mēroga rādītājus, lai novērtētu vismaz izplatību, izmaksas un sociālo kaitējumu, ko rada organizētā noziedzība, korupcija un naudas atmazgāšana Eiropas Savienībā;

10.  prasa Komisijai un Padomei apsvērt iespēju izveidot noziedzīgo organizāciju Eiropas sarakstu, tāpat kā ir ieviests teroristu organizāciju Eiropas saraksts;

11.  iesaka izveidot Eiropas tīklu, kas savienotu dažādus universitāšu institūtus, kuri nodarbojas ar organizētās noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem, lai veicinātu akadēmisko pētniecību šajās jomās;

12.  norāda, ka nepieciešams pilnībā īstenot spēkā esošos savstarpējās atzīšanas instrumentus un izstrādāt Eiropas regulējumu, kas nodrošina spriedumu un konfiskācijas pieprasījumu izpildīšanu citas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā, kurā šie lēmumi pieņemti; uzskata, ka būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā tiesiskā palīdzība un pierādījumu savstarpēja atzīšana;

13.  uzskata, ka cilvēku tirdzniecības un piespiedu darba novēršanas darbībām jābūt vērstām uz pamatcēloņiem, piemēram, vispārējo nevienlīdzību; tādēļ aicina dalībvalstis pildīt savas saistības attiecībā uz atbalstu attīstībai un TAM;

14.  aicina Komisiju un EĀDD stiprināt pasākumu un programmu ārējo dimensiju, kā arī divpusējos nolīgumus, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, veicot profilaktiskus pasākumus izcelsmes un tranzīta valstīs, pievēršot īpašu uzmanību nepavadītiem nepilngadīgajiem un bērniem;

15.  aicina Komisiju izstrādāt uzticamu uzraudzības sistēmu visā ES, lai efektīvāk uzraudzītu cilvēku tirgotāju darbības un cilvēku tirdzniecības upurus;

16.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un cilvēktirdzniecības novēršanā iesaistītajām starptautiskajām institūcijām steidzami izstrādāt salīdzināmu un uzticamu ES mēroga datu vākšanas sistēmu, kas pamatota uz saskaņotiem un pamatotiem kopējiem rādītājiem; lai palielinātu minētās datu sistēmas redzamību un steidzamību, varētu būt lietderīgi pastāvošajā cilvēktirdzniecības novēršanai paredzētajā ES tīmekļvietnē izveidot novērošanas centru cilvēktirdzniecības novēršanas jomā, uzliekot par pienākumu visām ES iestādēm un septiņām iesaistītajām aģentūrām sniegt informāciju un aicinot NVO un citas iestādes rīkoties līdzīgi;

17.  prasa Komisijai īstenot “ES Stratēģijā cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā” ietvertos ieteikumus;

18.  prasa Komisijai izpildīt nosacījumus, kas vajadzīgi, lai pabeigtu Eiropas palīdzības dienesta izveidi, kurš paredzēts cilvēku tirdzniecības upuriem, lai palīdzētu palielināt informētību par šo personu tiesībām;

19.  aicina Komisiju veltīt vairāk resursu cīņai pret sociālo tīklu izmantošanu cilvēku tirdzniecības nolūkā un kibernoziegumiem šajā jomā;

20.  prasa Komisijai palielināt tiesu iestāžu un policijas pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstīm un ES aģentūrām, ņemot vērā, ka cilvēku tirdzniecības noziegumi neaprobežojas ar tikai vienu dalībvalsti;

21.  aicina pastiprināt sankcijas pret banku un finanšu iestādēm, kas ir līdzvainīgas no organizētās noziedzības darbībām gūtu ienākumu slēpšanā un/vai legalizēšanā;

Apkarot un novērst organizētās noziedzības un korupcijas darbības, aizturot noziedzīgi iegūtos līdzekļus un aktīvus

22.  attiecībā uz konfiskāciju aicina dalībvalstis, pamatojoties uz vismodernākajiem valsts tiesību aktiem, apsvērt iespēju īstenot modeļus, kas paredz civiltiesisku aktīvu atsavināšanu tajos gadījumos, kad pēc varbūtību izvērtēšanas un tiesas atļaujas saņemšanas var konstatēt, ka aktīvi ir iegūti noziedzīgu darbību rezultātā vai ir izmantoti noziedzīgām darbībām; uzskata, ka konfiskācijas preventīvajos modeļos varētu paredzēt tiesas lēmumu, ievērojot konstitucionālās valsts garantijas un neierobežojot tiesības uz īpašumu un tiesības uz aizstāvību; turklāt mudina dalībvalstis veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu novirzīšanu sociāliem mērķiem; iesaka veikt pasākumus un šos līdzekļus izmantot, lai finansētu aizsargājošus pasākumus, saglabājot konfiscēto aktīvu integritāti;

23.  iesaka visā ES neļaut piedalīties publiskā iepirkuma konkursos tādiem ekonomikas dalībniekiem, kam piespriests galīgais spriedums par dalību noziedzīgā organizācijā, naudas atmazgāšanu vai teroristu finansēšanu, dalību cilvēktirdzniecībā vai bērnu darba izmantošanā, korupciju vai citiem smagiem noziegumiem pret sabiedrības interesēm, ja šādi nodarījumi ir izraisījuši nodokļu ieņēmumu zaudējumus vai sociālu kaitējumu, vai par citiem īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas norādīti LESD 83. panta 1. punktā (“eironoziegumi”), un ka minētais noteikums būtu jāpiemēro arī tad, ja izslēgšanas iemesli rodas līguma piešķiršanas procesa laikā; uzskata, ka publiskā iepirkuma procedūras ir jābalsta uz tiesiskuma principa, un arī, ka šajā sistēmā būtu jādefinē ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijs, lai nodrošinātu pārredzamību (ko citstarp var panākt, izmantojot e-iepirkumu) un novērstu krāpšanu, korupciju un citus nopietnus pārkāpumus; aicina Komisijas dienestus izveidot struktūru vai sadarbības shēmas, lai nodrošinātu holistisku pieeju korupcijas noziegumu apkarošanai publisko iepirkumu jomā;

24.  norāda, ka pastāv saikne starp likumīgu un nelikumīgu uzņēmējdarbību, jo dažos gadījumos likumīgās intereses nodrošina resursus nelikumīgām darbībām; uzsver, ka likumīgo interešu plūsmas uzraudzība var palīdzēt apzināt noziedzīgi iegūtos līdzekļus;

25.  uzskata, ka, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību, kā arī citus pārkāpumus, kas ir organizētās noziedzības izpausmes, vajadzētu būt iespējai tiesu un policijas iestāžu darbībā izmantot ne tikai sadarbību ar Eirojustu un Eiropolu, bet arī sadarbības pasākumus ‐ neierobežojot viņu pienākumus ievērot konfidencialitāti ‐ ar uzņēmumiem transporta un loģistikas nozarēs, ķīmiskajā rūpniecībā, interneta pakalpojumu sniedzējiem, bankām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem gan dalībvalstīs, gan trešās valstīs; uzsver, ka ir svarīgi samazināt narkotiku pieejamību, stingri kontrolējot narkotisko vielu prekursorus, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu (EK) Nr. 273/2004, lai noteiktu veidus, kā labāk novērst etiķskābes anhidrīda novirzīšanu no ES tirdzniecības, piemēram, paplašinot tā reģistrācijas prasības;

26.  pauž bažas par vairāku valstu tiesu sistēmu izveidoto izmeklēšanas instrumentu neefektivitāti, pietiekami neņemot vērā nepieciešamību pēc atbilstošiem un konkrētiem instrumentiem noziedzīgo un mafijas tipa organizāciju apkarošanā; uzsver prasību, kas jau izteikta 2011. gada 25. oktobrī apstiprinātajā rezolūcijā, ka Eiropas Komisijai jāizstrādā salīdzinošs pētījums par šobrīd dažādās dalībvalstīs izmantotām īpašām izmeklēšanas tehnikām, kas varētu būt pamats rīcībai Eiropas līmenī ar mērķi piešķirt kompetentajām iestādēm nepieciešamos izmeklēšanas instrumentus, balstoties uz labāko esošo praksi;

27.  aicina Komisiju, dalībvalstis un uzņēmumus veikt praktiskus pasākumus, lai uzlabotu produktu izsekojamību (piemēram, izmantot izcelsmes valsts marķējumu lauksaimniecības un pārtikas produktiem, CIP marķējumu šaujamieročiem vai ciparu kodus cigarešu, alkoholisko dzērienu un recepšu medikamentu nodokļu identifikācijai), lai efektīvāk aizsargātu patērētāju veselību, uzlabotu pilsoņu drošību, atturētu no kontrabandas un apkarotu nelikumīgu tirdzniecību; pauž nožēlu, ka dalībvalstis nevēlējās ieviest izsekojamību modernizētajā Savienības Muitas kodeksā;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties jūrniecības jomā, lai pārtrauktu cilvēktirdzniecību un narkotiku un nelegālu vai viltotu preču plūsmu pār ES iekšējām un ārējām jūras robežām; atzīst, ka robežu pārvaldība nozīmē arī migrācijas dimensiju, kas saistīta ar migrantu pamattiesībām, tostarp attiecīgos gadījumos tiesībām uz patvērumu, kā arī aizsardzību un palīdzību cilvēktirdzniecībā vai piespiedu darbā cietušajiem, it īpaši nepilngadīgajiem;

29.  uzskata, ka bez turpmākas kavēšanās ir jāizstrādā Eiropas mēroga tiesiskais regulējums un operatīvie instrumenti kibernoziedzības apkarošanai ar mērķi panākt lielāku starptautisko sadarbību un atbalstu no Eiropas Kibernoziegumu centra (EC3), lai nodrošinātu augstu drošības līmeni pilsoņiem ‐ it īpaši mazaizsargātām personām ‐, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, vienlaikus nekaitējot informācijas brīvībai un datu aizsardzībai;

30.  ar bažām norāda uz tiesu iestāžu un policijas norādīto ievērojamo saikni starp organizēto noziedzību un terorismu saistībā ar teroristu grupu nelikumīgo darbību finansēšanu, izmantojot peļņu, kas gūta no nelikumīgas tirdzniecības starptautiskā līmenī; aicina dalībvalstis pastiprināt šādu darbību apkarošanas pasākumus;

31.  aicina dalībvalstis nekavējoties pieņemt valsts kiberdrošības stratēģijas, ņemot vērā, ka organizētajā noziedzībā aizvien plašāk tiek izmantota kibertelpa un tās nelikumīgie līdzekļi;

32.  aicina Komisiju izstrādāt ES hartu cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzībai un palīdzības sniegšanai cietušajiem, lai saskaņoti, efektīvi un iesaistītajām personām noderīgā veidā apkopotu visus pastāvošos rādītājus, pasākumus, programmas un resursus nolūkā pastiprināt minēto upuru aizsardzību; aicina Komisiju izveidot palīdzības telefona līniju cilvēku tirdzniecības upuriem;

33.  atgādina Komisijai, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, un jāuzlabo nepavadīto nepilngadīgo vai to bērnu aizsardzība, kurus pārdevušas viņu pašu ģimenes (gadījumi, kas jāņem vērā, ierosinot atgriešanu izcelsmes valstī, nosakot aizbildņus u. c.); uzstāj, ka ir jāņem vērā ne tikai ar dzimumu saistīta pieeja, bet arī veselības problēmu un īpašo vajadzību nozīme;

34.  aicina Komisiju palielināt resursus specializētajām NVO, plašsaziņas līdzekļiem un pētniecībai, lai uzlabotu atbalsta, aizsardzības un palīdzības nodrošināšanu cietušajiem un lai būtu mazāk nepieciešama viņu liecības sniegšana tiesā; aicina Komisiju arī pastiprināti pievērsties tādiem aspektiem kā redzamība, informētība un cietušo vajadzības, lai mazinātu pieprasījumu pēc cilvēktirdzniecības upuriem un viņu ļaunprātīgu izmantošanu un atbalstītu mērķi pilnībā likvidēt seksuālo izmantošanu un darbaspēka ekspluatāciju;

35.  aicina Komisiju izstrādāt efektīvākas un proaktīvākas finanšu izmeklēšanas sistēmu kā būtisku līdzekli, lai mazinātu spiedienu uz cilvēktirdzniecības upuriem, kas ir galvenie liecinieki tiesā pret cilvēktirgotājiem; aicina Komisiju arī uzlabot cilvēktirdzniecības novēršanai paredzēto ES aģentūru specializēto apmācību un piešķirt tām pietiekamus resursus, tostarp pārrobežu sadarbībai un sadarbībai ārpus robežām; atgādina Komisijai, ka šīm darbībām vajadzīga holistiska pieeja, veicinot daudzdisciplināru sadarbību vietējā, valsts un transnacionālā līmenī un mudinot dalībvalstis citstarp izveidot speciālas valsts policijas izlūkošanas vienības un veicināt sadarbību starp pārvaldes un tiesībaizsardzības iestādēm;

Stiprināt tiesu un policijas sadarbību Eiropas un starptautiskā līmenī

36.  uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību un uzlabot pārredzamību, izveidojot efektīvu komunikāciju un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības aģentūrām, Eiropolu, Eirojustu, OLAF un ENISA, un attiecīgajām iestādēm ārpussavienības valstīs un jo īpaši ES kaimiņvalstīs lai uzlabotu pierādījumu vākšanas sistēmas un ļautu efektīvi apstrādāt datus un informāciju, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu (tostarp pret ES finanšu interesēm vērstu nodarījumu) izmeklēšanu, un apmainīties ar to, nekādā gadījumā nepārkāpjot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus vai pamattiesības Savienībā; šajā sakarā aicina dalībvalstu kompetentās iestādes piemērot pieņemtos instrumentus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas ir svarīgi instrumenti, lai efektīvi novērstu pārrobežu organizēto noziedzību; aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi ciešākai tiesu iestāžu un policijas sadarbībai, izveidojot kriminālās izmeklēšanas struktūru, kurai ir izmeklēšanas jurisdikcija attiecībā uz pārkāpumiem un noziegumiem Eiropas Savienībā;

37.  aicina Komisiju asociācijas nolīgumos un tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut konkrētas klauzulas attiecībā uz sadarbību organizētās noziedzības nelegālās tirdzniecības apkarošanas un naudas atmazgāšanas jomā; norāda, ka trūkst starptautiskas sadarbības, it īpaši ar ārpussavienības valstīm, kas ir izcelsmes vai tranzīta valstis; atzīst nepieciešamību pēc spēcīgas diplomātiskas rīcības, lai mudinātu šīs valstis noslēgt sadarbības nolīgumus vai izpildīt nolīgumus, ko tās ir parakstījušas; uzsver tiesiskās palīdzības lūgumu mehānisma svarīgumu;

38.  uzsver, ka ir jāpastiprina pastāvošais valstu kontaktpunktu tīkls korupcijas novēršanas jomā un tam jānodrošina Eiropola, Eirojusta un CEPOL palīdzība; uzsver, ka minētajam tīklam vajadzētu būt ne tikai informācijas apmaiņas vietai, bet šādus kontaktpunktus būtu jāizmanto arī, lai uzlabotu divpusējo sadarbību konkrētos ārvalstu amatpersonu uzpirkšanas gadījumos; iesaka, ka kontaktpunktiem būtu jāpievēršas prioritāšu, resursu un kompetences atšķirību novēršanai un jābrīdina par šo atšķirību radītajām problēmām; uzsver, ka tīklam būtu jāveicina saskaņotas darbības, ja vienā dalībvalstī kukuļošana ir notikusi tāda meitasuzņēmuma līmenī, kura mātessabiedrība vai kontrolakciju sabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī;

39.  aicina dalībvalstis ātri un pilnīgi īstenot pašreizējos ES tiesību aktus, lai Savienība varētu saskaņoti cīnīties pret noziedzību;

40.  aicina visas dalībvalstis pilnībā novērtēt aģentūru Eiropols un Eirojusts, kuru darbība un rezultāti, neņemot vērā notiekošās ieviešamās reformas un uzlabojumus, ir ļoti atkarīga no valstu izmeklēšanas un tiesu iestāžu dalības, uzticības un sadarbības līmeņa;

41.  uzsver, ka organizētās noziedzības novēršanā liela nozīme ir iedzīvotājiem tuvai pieejai cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību Eiropas līmenī, tostarp policijas darbinieku un priekšnieku apmācībai un iesaistīšanai, jo īpaši saistībā ar informēšanu par jauniem un mazāk pamanāmiem noziedzīgas darbības veidiem; norāda, ka vietēja mēroga noziegumi bieži rada starptautiska mēroga noziedzību;

42.  aicina dalībvalstis izstrādāt īstenošanas pamatnostādnes attiecībā uz korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; iesaka šajās pamatnostādnēs ietvert labāko praksi (piemēram, vajadzību pieņemt specializētu personālu, sadarbību starp izmeklēšanas iestādēm un tiesu iestādēm, metodes pierādījumu vākšanai, kas bieži ir ļoti sarežģīta), norādi par minimālajiem cilvēkresursiem un citiem resursiem, kas vajadzīgi efektīvai kriminālvajāšanai, un pasākumus starptautiskās sadarbības veicināšanai;

43.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi pilnībā novērtēt visas esošās sinerģijas starp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un Eirojustu, lai izveidotu augsta līmeņa tiesu sadarbību visā Eiropā;

44.  uzsver, ka tiesību aktu un reglamentējošo noteikumu izstrādē liela nozīme ir apspriedēm reģionālo un valsts tiesībaizsardzības struktūru un pilsoniskās sabiedrības starpā;

45.  norāda uz to dalībvalstu nozīmi Eiropas Savienības un starptautisko dalībnieku partnerībā, kas ir izstrādājušas stabilu ilgtermiņa stratēģisko plānu attiecībā uz vietēja mēroga un vispārējām problēmām, kas saistītas ar organizēto noziedzību, lai noteiktu jaunu draudu, tirgus neaizsargātības un riska faktorus un izveidotu ES stratēģiju, kas pamatota uz plānošanu, nevis tikai uz reaģēšanu;

46.  aicina dalībvalstis un Komisiju stiprināt tiesnešu, prokuroru un koordinatoru lomu un nodrošināt viņiem apmācību visu veidu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas, tostarp kibernoziegumu, novēršanai, jo īpaši, izmantojot CEPOL un Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, kā arī pilnībā izmantojot tādus finanšu instrumentus kā Iekšējās drošības fonds policijas sadarbībai un Hercules III programma; iesaka veicināt svešvalodu mācīšanu policijas un tiesu darbinieku apmācībā, lai atvieglotu transnacionālo sadarbību; prasa atbalstīt Eiropas labākās prakses apmaiņu un apmācības programmu tiesnešiem, prokuroriem un policijas spēkiem;

47.  aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt kopīgus centienus pabeigt sarunas saistībā ar projektu direktīvai par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, kas vienkāršo pierādījumu vākšanu pārrobežu lietās un tādējādi ir nozīmīgs solis virzībā uz vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

48.  aicina pastiprināti sadarboties dokumentu viltošanas un krāpšanas jomā un sākt kopīgu diskusiju, lai uzlabotu dokumentu oriģinālu uzticamību un autentificēšanu;

49.  cer, ka valstu līmenī tiks izveidotas izmeklēšanas un noziedzīgo un mafijas tipa organizāciju apkarošanas struktūras, kas ar Eiropola atbalstu varēs izveidot nesarežģītu un neformālu “mafijas apkarošanas operatīvo tīklu” informācijas apmaiņai par šajās valstīs darbojošos mafiju strukturālajām īpatnībām, noziedzības un finanšu prognozēm, aktīvu lokalizēšanu un mēģinājumiem iefiltrēties publisko iepirkumu jomā;

50.  uzskata saistībā ar organizētās noziedzības globalizāciju ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un ES un starptautiskajā līmenī; prasa īstenot plašāku sadarbību starp ES, ANO, ESAO un Eiropas Padomi cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju un naudas atmazgāšanu, lai integrētu attiecīgās politikas un formulētu kopējas darbības definīcijas; atbalsta FATF centienus veicināt naudas atmazgāšanas apkarošanas politiku; mudina dalībvalstis ratificēt un pilnībā īstenot visus šajās jomās spēkā esošos starptautiskos instrumentus; aicina Komisiju efektīvi atbalstīt dalībvalstu centienus cīņā pret organizēto noziedzību; iesaka Eiropas Savienībai pievienoties GRECO kā pilntiesīgai dalībniecei;

51.  iesaka kopīgi rīkoties, lai novērstu un apkarotu nelikumības vides jomā, kas saistītas ar organizētām vai mafijas tipa noziedzīgām darbībām vai kuras tās izraisījušas, arī izmantojot Eiropas institūciju, kā Eiropols un Eirojusts, un starptautisko institūciju, kā Interpols un ANO Reģionu noziedzības un tiesiskuma pētniecības Institūts (UNICRI), stiprināšanu, kā arī daloties ar darba metodēm un informāciju, kas ir to dalībvalstu rīcībā, kuras ir vairāk iesaistījušās šāda veida noziedzības apkarošanā, lai varētu izstrādāt kopīgu rīcības plānu;

52.  prasa Padomei un dalībvalstīm ratificēt un pilnībā īstenot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) konvenciju par cīņu pret ārvalstu amatpersonu uzpirkšanu starptautiskos ekonomiskos darījumos; uzsver ārvalstu amatpersonu uzpirkšanas negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības pamattiesību, vides un attīstības politiku;

53.  aicina ieviest Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (EIR) un stiprināt instrumentus starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanai, piemēram, kopējas izmeklēšanas grupas; prasa ciešāk sadarboties ar ES kaimiņvalstīm, lai cīnītos pret organizēto noziedzību, kas izplatās Eiropas Savienībā;

54.  aicina dalībvalstis izstrādāt atbilstošas globālas informācijas apmaiņas stratēģijas savos izlūkdienestos un veikt analīzi, lai identificētu jaunas tendences organizētajā noziedzībā;

55.  uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību ES līmeņa krāpšanas novēršanas jomā starp Savienības dienestiem un valstu visiem līmeņiem, tostarp reģionālo un pašvaldību līmeni, kam ir būtiska nozīme ES līdzekļu pārvaldībā;

Ceļā uz efektīvu un korupcijas neietekmējamu valsts pārvaldi

56.  uzskata, ka Savienība nevar būt efektīva ekonomiskajā un fiskālajā ziņā, ja tā necīnās pret korupciju;

57.  uzsver, ka korupcijai, kas ir nozieguma aizsākums, “dabīgais ienaidnieks” ir pārredzamība un ir pārliecināts, ka augstu amatpersonu un lielbagātnieku darbībām vajadzētu izvirzīt pilnīgas pārredzamības prasību neatkarīgi no šo personu privilēģijām un imunitātes;

58.  uzskata, ka slikti organizēta un nepārredzama birokrātija un sarežģītas procedūras mazina ne tikai administratīvo darbību efektivitāti, bet arī lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību un sagādā vilšanos cilvēkiem, uz kuriem tās attiecas, tādējādi radot auglīgu augsni korupcijai; uzskata, ka līdzīgā veidā nepārkāpjami banku un darījumu noslēpumi var paslēpt nelikumīgu peļņu, kas gūta no korupcijas, naudas atmazgāšanas un organizētās noziedzības;

59.  norāda uz Meridas Pretkorupcijas konvenciju (2003) un uzsver, ka augstas amatpersonas un lielu bagātību īpašnieki, kuriem ir privilēģijas un imunitāte, būtu jākontrolē, citstarp nodokļu iestādēm, šādas pārbaudes pastiprinot, lai nodrošinātu godīgus un efektīvus pakalpojumus kopienai un apkarotu krāpšanu nodokļu jomā; jo īpaši iesaka, ka publiskām amatpersonām būtu jāiesniedz deklarācijas par aktīviem, ienākumiem, saistībām un interesēm; prasa veikt pasākumus, lai stiprinātu pārredzamību un prevenciju, izmantojot saskaņotu administratīvo tiesību sistēmu, kas regulē publiskos izdevumus un piekļuvi dokumentiem un nepieciešamajiem reģistriem;

60.  iesaka ieviest spēcīgākas sistēmas, lai stiprinātu valsts pārvaldes un citu publisko iestāžu pārredzamību un mazinātu birokrātiju, garantējot pilsoņiem tiesības piekļūt dokumentiem (sākot ar ļoti jutīgo publiskā iepirkuma jomu); mudina veicināt likumīgas darbības un integritātes kultūru gan publiskajā, gan privātajā sektorā, tostarp izstrādājot atbilstošas aizsardzības shēmas informatoriem;

61.  atbalsta Komisijas darbības, kuru mērķis ir atzīt pētnieciskās žurnālistikas lomu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas faktu atklāšanā un nodošanā atklātībai;

62.  aicina dalībvalstis pastiprināt ierēdņu nozīmi krāpšanas un korupcijas risku novēršanā, informēšanā par tiem un to apkarošanā;

63.  prasa izstrādāt skaidrus un samērīgus noteikumus kopā ar izpildes un uzraudzības mehānismiem, kas jānosaka rīcības kodeksā, lai novērstu tādu parādību kā “virpuļdurvis” (“pantouflage”), publiskām amatpersonām, kas ieņem noteikta vadības vai finanšu atbildības līmeņa amatu, aizliedzot pāriet uz privāto sektoru, kamēr nav pagājis noteikts laiks kopš aiziešanas no dienesta, ja pastāv risks par interešu konfliktu ar iepriekšējo publisko amatu; uzskata arī, ka gadījumā, ja pastāv interešu konflikta risks, līdzīgi ierobežojumi būtu jāattiecina uz personām, kas pāriet no privātā uz publisko sektoru;

64.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par Eiropas Savienības administratīvo procedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2013. gada 15. janvāra ieteikumiem;

65.  uzskata, ka interešu pārstāvju reģistrs ir lietderīgs pārredzamības instruments; aicina dalībvalstis, kurās tas vēl nav ieviests, pieņemt minēto instrumentu; mudina arī valdības un valsts pārvaldes iestādes noteikt reģistrāciju interešu pārstāvju reģistrā par priekšnosacījumu, lai tiktos ar uzņēmējdarbības, interešu vai lobija organizāciju;

66.  norāda, ka pašregulācija kā parasts mehānisms korupcijas novēršanai sportā un sporta derībās nav bijusi efektīva; uzsver, ka valdības valsts, reģionālajā un vietējā līmenī ir vienas no lielākajām sporta finansētājām; aicina dalībvalstis izveidot pārredzamas darba attiecības ar sporta aprindām un pēc valsts pārvaldes iestāžu rīkojuma veikt pilnīgu un neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz korupciju sportā;

67.  uzskata, ka visu jebkura līmeņa administratīvo aktu publiskajā jomā pilnīga pārredzamība ir pamats cīņai pret noziedzību un iedzīvotāju aizsardzībai pret jebkādu neatbilstošu valsts pārvaldes formu; noraida jebkādu valsts iestāžu pretošanās formu attiecībā uz iedzīvotāju un preses pilnīgu kontroli pār veiktajām darbībām ar valsts naudu un sabiedrības interesēs; uzskata, ka Eiropas un atsevišķu dalībvalstu līmenī būtu jāprecizē reāli pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un efektīvi un, balstoties uz labāko esošo praksi, izveidotu atvērtās valdības formas;

68.  uzsver, ka uzpirkšanu nevar attaisnot, ļaunprātīgi izmantojot terminu “veicinoši maksājumi”, kas saskaņā ar ESAO konvenciju konkrētos, īpašos apstākļos ir pieļaujama (nelieli maksājumi, piemēram, lai saņemtu atļauju izkraut preces ostā); aicina dalībvalstis vienoties par šā jēdziena noraidīšanu vai lietot to tikai ārkārtas gadījumos, un aicina izstrādāt pamatnostādnes, lai minētā jēdziena skaidrojums būtu vienāds visā Savienībā; uzsver, ka uzpirkšanas maksājumi jeb veicinoši maksājumi ir jāapliek ar nodokli;

69.  atbalsta priekšlikumu regulāri kontrolēt, vai tiek ievēroti ar godprātību saistīti noteikumi/ rīcības kodeksi un nodrošināti pietiekami līdzekļi ierēdņu apmācībai godprātīgas rīcības jomā;

Ceļā uz atbildīgāku politiku

70.  atgādina politiskajām partijām to atbildību, izvirzot kandidātus vai veidojot vēlēšanu sarakstus visos līmeņos, un to uzdevumu uzraudzīt kandidātu kvalitāti, tostarp pieprasot ievērot stingrus ētikas kodeksus, piemēram, rīcības kodeksu, kur jāparedz skaidri un pārredzami noteikumi par ziedojumiem politiskajām partijām;

71.  aizstāv aizliegumu kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu vai strādāt citās ES iestādēs un aģentūrās tiem, kam piespriests galīgs tiesas spriedums par noziegumiem, kuri saistīti ar organizēto noziedzību, naudas atmazgāšanu, korupciju un citiem smagiem ekonomiskiem vai finansiāliem noziegumiem pret sabiedrības interesēm; prasa ieviest līdzīgu principu attiecībā uz valstu parlamentiem un citiem vēlētiem amatiem, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu;

72.  iesaka dalībvalstīm ieviest un efektīvi īstenot kā sankciju sistēmas elementu neatbilstības statusu tiem, kas notiesāti par korupciju; uzskata, ka šis sods būtu jāpiemēro vismaz uz pieciem gadiem, lai aptvertu visu veidu vēlēšanās; iesaka arī tādā pašā periodā noteikt aizliegumu ieņemt jebkura līmeņa amatu valdībā, tostarp ES līmenī;

73.  aicina ieviest nosacījumu atstādināt no politiska amata (valdībā un tamlīdzīgi) un vadoša un administratīva amata pēc galīga tiesas sprieduma par noziegumu saistībā ar organizēto noziedzību, korupciju vai naudas atmazgāšanu;

74.  atzīst, ka atsevišķu kategoriju valsts amatpersonu un ievēlēto pārstāvju imunitāte ir nozīmīgs šķērslis cīņā pret korupciju, aicina Komisiju un dalībvalstis būtiski samazināt tās kategorijas, kurās izmanto imunitātes priekšrocības;

75.  atbalsta ētikas kodeksu ieviešanu politiskajām partijām un partiju budžeta pārredzamības stiprināšanu; ierosina labāk kontrolēt publisko finansējumu partijām un nepieļaut ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu, labāk uzraugot un kontrolējot arī privāto finansējumu, lai nodrošinātu politisko partiju un to ziedotāju pārskatatbildību;

76.  aicina dalībvalstis aizliegt balsotāju piekukuļošanu un par to sodīt, jo īpaši, ņemot vērā, ka atlīdzība par balss nodošanu var būt ne tikai naudas izteiksmē, bet arī kā citi ieguvumi, tostarp nemateriāli un ieguvumi trešām personām, kas nav tieši iesaistītas nelikumīgajā vienošanās procesā;

77.  uzskata, ka Eiropas Parlamenta deputātu ienākumu un finansiālo interešu publicēšana ir laba prakse, kas būtu jāpiemēro arī valstu parlamentu deputātiem un vēlētajiem pārstāvjiem;

Virzībā uz uzticamāku kriminālo tiesvedību

78.  iesaka dalībvalstīm izveidot efektīvas, lietderīgas, atbildīgas un līdzsvarotas krimināltiesību sistēmas, kas var garantēt arī to, ka tiek saglabātas tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Pamattiesību hartu; aicina arī Eiropas līmenī izveidot uzraudzības mehānismu, lai kontrolētu kriminālās tiesvedības sistēmu efektivitāti cīņā pret korupciju, regulāri veicot novērtējumus un iesniedzot ieteikumus;

79.  mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt arī neleģislatīvus pasākumus, kas nostiprina uzticību starp dažādām tiesību sistēmām dalībvalstīs, nodrošina labāku saskaņotību un mudina izveidot kopēju ES juridisko kultūru noziedzības apkarošanas jomā;

80.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru noteikt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku atbildību par finanšu noziegumiem, un jo īpaši attiecībā uz pārvaldītājsabiedrību un mātesuzņēmumu atbildību par meitasuzņēmumiem; uzsver, ka šajā priekšlikumā būtu jāprecizē fizisku personu atbildība par uzņēmuma izdarītiem noziegumiem, par kuriem viņus var daļēji vai pilnībā saukt pie atbildības;

81.  uzskata, ka tuvināšanas pasākumiem korupcijas jomā būtu jārisina noilgumu atšķirības starp dalībvalstīm, lai ņemtu vērā gan aizstāvības vajadzības, gan nepieciešamību pēc efektīvas kriminālvajāšanas un notiesāšanas, un ka šādi noilgumi būtu jāorganizē atbilstoši tiesvedības posmam vai iesaistītajai instancei, lai uz noziegumu noilgumu varētu attiecināt tikai tad, ja attiecīgais posms vai pasākums nav pabeigts noteiktajā termiņā; turklāt uzskata, ka, ievērojot proporcionalitātes un tiesiskuma principu, korupcijas lietās nevajadzētu piemērot noilgumu, kamēr kriminālprocess faktiski norisinās;

82.   uzskata, ka pasākumiem organizētās noziedzības apkarošanai būtu jābalstās uz apvienotu sistēmu, kur paredzēta efektīva atturošā sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai un centieni nodrošināt, lai bēgļi, kas apzināti izvairās no izmeklēšanas, tiktu saukti pie atbildības, un, neskarot ieslodzīto personu tiesību pamatprincipus, nepieļaut, ka ieslodzītie noziedzīgo grupu vadītāji turpina vadīt savu organizāciju un dot rīkojumus padotajiem, lai gan atrodas cietumā;

83.  mudina dalībvalstīs paredzēt atturošus un efektīvus sodus ‐ gan kriminālsodus, gan naudassodus, tostarp lielus naudassodus ‐, par visu veidu smagiem noziegumiem, kas apdraud pilsoņu veselību un drošību, un iesaka saskaņot sodus;

84.  norāda, neskarot 80. punktu, uz noziegumu un organizētās noziedzības prevencijas nozīmi, un mudina dalībvalstis izstrādāt un ieviest efektīvus tiesību aktus un sodus, kas piedāvātu alternatīvu brīvības atņemšanai, piemēram, naudassodu vai sabiedrisko darbu, tādos gadījumos, kad to var darīt, un ņemot vērā visus apstākļus, tostarp nodarījuma vieglo raksturu;

Ceļā uz tīrāku uzņēmējdarbību

85.  mudina uzņēmumus īstenot pašregulāciju un pārredzamību, izmantojot rīcības kodeksus un ieviešot uzraudzības procedūras, tostarp iekšēju vai ārēju revīziju, un iestādēs strādājošo lobistu publisku reģistru, lai novērstu korupciju, slepenas norunas un interešu konfliktus starp publisko un privāto sektoru un nepieļautu negodīgu konkurenci; iesaka arī nodrošināt pārredzamību attiecībā uz jomām, mērķiem un finanšu informāciju gan valstu, gan ES līmenī;

86.  prasa izveidot sarakstus ar uzņēmumiem, kas akreditēti publiskajās iestādēs, un sarakstus ar tiem, kas ir jāizslēdz; uzskata, ka pēdējā no šīm iespējām būtu jāpiemēro gadījumos, kad uzņēmumi ir parādījuši ievērojamus trūkumus attiecībā pret līguma prasībām vai ja pastāv interešu konflikts dalībvalstu vai ES līmenī;

87.  aicina dalībvalstis stiprināt tirdzniecības kameru lomu attiecībā uz profilaksi, informēšanu un apkarošanu saistībā ar biežākajiem naudas atmazgāšanas riskiem uzņēmējdarbībā un pilnībā īstenot Komisijas rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas;

88.  atgādina, ka pētnieciskā žurnālistika, kā arī NVO un akadēmiskā vide, kas pēta jautājumus saistībā ar valsts administrāciju un korporatīviem uzņēmumiem, galvenokārt palīdz atklāt krāpšanu, korupciju vai citus nodarījumus;

89.  aicina uzņēmējus ievērot iekšējās iepirkuma pamatnostādnes, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem un maksimālu pārredzamību, piedaloties publiskā iepirkuma konkursos, nesadarboties ar līgumslēdzējiem un piegādātājiem, ja ir pamats aizdomām, ka tie nodarbojas ar uzpirkšanu, veikt uzticamības pārbaudi, lai novērtētu iespējamos līgumslēdzējus un piegādātājus un lai pārbaudītu, vai tie ievēro efektīvas uzpirkšanas novēršanas programmas noteikumus, informēt līgumslēdzējus un piegādātājus par uzpirkšanas novēršanas politiku, uzraudzīt galvenos līgumslēdzējus un piegādātājus, veicot attiecību regulāru pārbaudi, un noteikt tiesības pārtraukt sadarbību, ja tie veic uzpirkšanas maksājumus vai ja to rīcība ir pretrunā uzņēmuma programmai;

Ceļā uz pārredzamāku banku un profesiju sistēmu

90.  prasa stiprināt sadarbību un palielināt pārredzamību banku sistēmu un profesiju pārstāvjiem, tostarp tiem, kas saistīti ar finanšu nozares un grāmatvedības profesijām, visās dalībvalstīs un ar ārpussavienības valstīm, jo īpaši ar mērķi noteikt informātikas rīkus un likumdošanas un administratīvus pasākumus finanšu plūsmu izsekošanai un noziegumu izmeklēšanai, un noteikt ziņošanas procedūru par iespējamiem nodarījumiem;

91.  aicina Komisiju un citas uzraudzības iestādes nodrošināt pienācīgus klientu pārbaudes pasākumus un saistītos riska profilus bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un kredītiestādēm, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un juridiskās personas dalībvalstīs saņem un uztur atbilstošu, precīzu un aktuālu informāciju par to galīgajiem labumguvējiem, tostarp no ārzonas nodokļu oāzēm, un ka uzņēmumu reģistrus regulāri atjaunina un to kvalitāti uzrauga; uzskata, ka informācijas pārredzamība ‐ tostarp publicējot reģistru pa valstīm par faktiskajiem īpašniekiem un izmantojot pārrobežu sadarbību ‐ var palīdzēt cīņā pret tādām parādībām kā naudas atmazgāšana, terorisma finansēšana, krāpšanās ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

92.  aicina dalībvalstis ieviest uzņēmējdarbības reģistros faktisko īpašumtiesību jēdzienu un censties iekļaut šo jēdzienu gan tā vispārējā nozīmē, gan kā informācijas apmaiņas mehānismu;

93.  aicina Komisiju pieņemt kopīgus principus un administratīvās pamatnostādnes par transfertcenu pareizu izmantošanu;

94.  pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu nodokļu noziegumus skaidri noteikt kā vienu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas predikatīvajiem noziegumiem saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada ieteikumiem; mudina Eiropas Savienību uzlabot informācijas par faktiskajām īpašumtiesībām un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas nolūkā veikto klienta uzticamības pārbaudes procedūru pārredzamību; atbalsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas definīcijas saskaņošanu ES līmenī un prasa pilnībā ieviest Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartus, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, piemērojot samērīgas sankcijas un izmantojot ticamus drošības pasākumus;

95.  iesaka rūpīgi novērtēt ar jaunajiem banku un finanšu produktiem saistītos riskus, ja tie pieļauj anonimitāti vai darbību no attāluma; turklāt prasa noteikt vienotu definīciju nodokļu oāzēm, jo noziedzīgas organizācijas tās bieži izmanto, lai emitētu obligācijas privātos uzņēmumos vai bankās, kuru labumguvējus ir grūti noskaidrot;

96.  cer, ka tiks izveidoti operatīvi risinājumi, kas, ievērojot tiesību aktus par personas datu aizsardzību, ļaus finanšu un kredītu operatoriem apstiprināt identitāti subjektam, kurš prasa veikt iespējamu operāciju, ņemot vērā, ka identitātes viltošana ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas priekšnoteikums; tāpēc atzinīgi vērtē banku savienības izveidi;

97.  iesaka atcelt banku konfidencialitāti;

Ceļā uz to, lai noziegumi neatmaksātos

98.  aicina visas ieinteresētās personas valsts un privātajā sektorā vienoties apņēmīgā cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; aicina nodrošināt, lai profesionāļi pilnībā ievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pienākumus, izveidojot ziņošanas mehānismus par aizdomīgiem darījumiem un rīcības kodeksus, kas attiecas uz profesiju pārstāvības organizācijām un nozares asociācijām;

99.  norāda uz finanšu informācijas vienību būtisko lomu attiecībā uz to, lai garantētu augstus starptautiskus standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu; atzīst, cik svarīgi ir Eiropas instrumenti attiecībā uz finanšu plūsmu izsekojamību, lai cīnītos pret draudiem, piemēram, kibernoziegumiem, naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu;

100.  iesaka sistemātiski identificēt un pārbaudīt azartspēlmaņus, aizliegt izmantot anonīmus maksāšanas līdzekļus iemaksu veikšanai tiešsaistes azartspēlēs un nepieļaut anonimitāti tiešsaistes azartspēlēs, ļaujot identificēt resursserverus un izstrādājot IT sistēmas, kas ļauj pilnībā izsekot naudas darījumiem saistībā ar tiešsaistes un bezsaistes azartspēlēm;

101.  atzinīgi vērtē tā sauktās ceturtās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas piemērošanas jomas paplašināšanu attiecībā uz azartspēlēm; aicina Komisiju ierosināt tiesisko regulējumu un atbilstošus pasākumus pret naudas atmazgāšanu saistībā ar derībām, jo īpaši sportā, iekļaujot jaunus noziegumus, piemēram, ar derībām saistītu sporta rezultātu sarunāšanu, nosakot atbilstoša līmeņa sankcijas un atbalstot uzraudzības mehānismus, kas piesaista sporta federācijas, asociācijas, tiešsaistes un bezsaistes operatorus un vajadzības gadījumā valsts iestādes; mudina sporta organizācijas pieņemt ētikas kodeksu, kas jāievēro visiem darbiniekiem, nosakot stingru aizliegumu ietekmēt sporta rezultātus derību vai citā nolūkā un slēgt derības par saviem sporta rezultātiem, kā arī nosakot pienākumu ziņot par sporta rezultātu sarunāšanas gadījumiem, nodrošinot atbilstošu ziņotāju aizsardzības mehānismu;

102.  secina, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, iesaistoties sporta pasākumu derībās, bieži veic organizētās noziedzības pārstāvji; tāpēc aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu ietverta kopīga definīcija par korupciju un krāpšanu sportā; aicina dalībvalstis neatļaut organizēt derības par sacensībām, kuru iznākums ir paredzams, kā arī aizliegt bīstamākos sporta derību veidus; iesaka arī papildus izveidotajiem noteikumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ieviest valsts noteikumus par ziņošanu attiecībā uz aizdomām par korupciju sportā, kas būtu jāievēro tiešsaistes un citu spēļu operatoriem, kā arī visiem sporta nozares dalībniekiem;

103.  uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, to regulatīvajām struktūrām, Eiropolu un Eirojustu, lai cīnītos pret noziedzīgām darbībām tiešsaistes pārrobežu azartspēļu jomā;

104.  atzīst, ka tiešsaistes azartspēles arvien biežāk izmanto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, jo bieži laimestiem netiek piemērots nodoklis, turklāt ir ļoti grūti atklāt daudzus darījumus, kuros izmanto noziedzīgi iegūtus līdzekļus, un sistēmas darbību apgrūtina tas, ka ir vairāki maksājumu apstrādātāji; aicina pieņemt tiesisko regulējumu, lai apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot visu veidu tiešsaistes azartspēles;

105.  mudina dalībvalstis krimināllikumā iekļaut saskaņotu sporta spēļu rezultātu pasūtīšanas definīciju un izstrādāt juridisku dokumentu kā līdzekli sporta spēļu rezultātu pasūtīšanas apkarošanai; noteikt sankcijas saistībā ar sporta spēļu rezultātu pasūtīšanu, tostarp naudas sodu un konfiskāciju, un izveidot īpašu nodaļu sporta spēļu rezultātu pasūtīšanas apkarošanai tiesību aizsardzības jomā kā centru komunikācijai un sadarbībai ar galvenajām ieinteresētajām personām, kā arī saistībā ar turpmāku izmeklēšanu un lietas ierosināšanu;

106.  aicina nodrošināt ciešāku sadarbību Eiropas līmenī, kuru koordinētu Komisija, lai noteiktu sporta spēļu rezultātu pasūtīšanā un citās nelikumīgās darbībās iesaistītos tiešsaistes azartspēļu operatorus un aizliegtu tiem darboties;

107.  aicina sporta pārvaldes organizācijas, dalībvalstis un Eiropas Komisiju ieguldīt līdzekļus izpratni veicinošās kampaņās par sportistu sporta spēļu rezultātu pasūtīšanu, par šā noziedzīgā nodarījuma tiesiskajām sekām un kaitīgo ietekmi uz sporta sacensību integritāti;

108.  prasa saskaņot dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienību lomu un kompetences, palielināt to pilnvaras un stiprināt sadarbības mehānismus starp tām;

109.  ierosina dalībvalstīm saskaņot darbības saistībā ar soda piespriešanu un sankciju piemērošanu, ieslodzījuma sistēmām un soda izciešanas iestāžu personāla apmācību;

110.  aicina stiprināt Eiropas Banku iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pārraudzības lomu saistībā ar naudas atmazgāšanas apkarošanu Eiropas līmenī, tostarp lai izveidotu patiesu Eiropas banku savienību, kas spēj apkarot korupciju un naudas atmazgāšanu, izmantojot efektīvu rīcību, kas pamatojas uz saskaņotiem noteikumiem par interešu konfliktiem un uzraudzības sistēmām; uzstāj, ka vienlaikus valsts līmenī būtu jāuzlabo pārraudzības spējas, zināšanas šajā jomā un spēja analizēt, tādējādi sekmējot valsts iestāžu ciešāku sadarbību;

111.  prasa izveidot labas pārvaldības minimālos standartus nodokļu jomā, jo īpaši izmantojot to dalībvalstu izveidotas iniciatīvas, kam ir līdzīgas attiecības ar teritorijām, kuras ir nodokļu oāzes, cita starpā, lai atvieglotu piekļuvi informācijai par iespējamām t. s. pastkastīšu sabiedrībām, kas tajās varētu būt izveidotas; uzskata, ka minētais Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojums par saiknes stiprināšanu starp ES krāpšanas apkarošanas politiku un attīstības, nodokļu un tirdzniecības politiku ir nozīmīgs;

112.  prasa enerģisku Eiropas Savienības rīcību starptautiskajos forumos, piemēram, G8 un G20 valstu sanāksmēs, lai izskaustu ar nodokļu paradīzēm saistītos noziegumus;

113.  uzsver, ka nodokļu ieturēšanas principi būtu jāsaskaņo ar ESAO ieteikumiem, kas sniegti ziņojumā “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana”, lai saskaņā ar nodokļu piemērošanas pamatprincipu nodokļus piemērotu tajā valstī, kurā saimnieciskās darbības dēļ ir radušies ienākumi (ienākumu izcelsmes vietas princips);

114.  uzskata, ka, piemērojot ienākumu izcelsmes vietas principu, nodokļu iestādēm ir vieglāk efektīvi piemērot nodokļus un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzskata, ka godīga nodokļu sistēma ir nepieciešama jo īpaši krīzes gadījumā, kad nodokļu slogs nepamatoti ir jāuzņemas maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un ka daļēji izvairīšanos no nodokļu maksāšanas veicina nodokļu oāzes ES;

115.  uzsver, ka pastiprinātai cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir izšķirīga nozīme ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā ES; uzsver, ka krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas līmeņa samazināšana palielinās ekonomikas izaugsmes potenciālu, uzlabojot valsts finanses un radot taisnīgus un vienādus konkurences nosacījumus uzņēmumiem;

116.  aicina revīzijas uzņēmumus un juridiskos konsultantus ziņot valsts nodokļu iestādēm par jebkādām aizdomām par agresīvu nodokļu plānošanu revidētajā uzņēmumā vai uzņēmumā, kuram tiek sniegtas konsultācijas;

117.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt automātisko informācijas apmaiņu; tomēr atkārtoti uzsver, ka ir jānoslēdz starptautiski saistošs daudzpusējs nolīgums par automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kura darbības jomā būtu jāiekļauj arī trasti un citi fondi un kurā jāparedz sankcijas par nesadarbošanos un jāiekļauj finanšu iestādes, kuras veic darbības nodokļu oāzēs; mudina ES pieņemt pasākumus, kas būtu līdzīgi ASV Nodokļu oāžu ļaunprātīgas darbības pārtraukšanas likumam, un apsvērt iespēju atsaukt banku darbības licenci finanšu iestādēm, kas sadarbojas ar nodokļu oāzēm; aicina Komisiju ierosināt, ņemot vērā stingrus kritērijus, izveidot Eiropas nodokļu oāžu “melno sarakstu” un tā neievērošanas vai paplašinātas sadarbības gadījumā piemērot Eiropas sankciju režīmus, ja nav iespējams izmantot ES pieeju;

118.  aicina dalībvalstis un Eiropas Parlamentu ātri vienoties par ES atklātības un pārskatatbildības direktīvām; pieprasa, ka turpmāk direktīvu piemērošanas jomas ir jāpaplašina, ietverot visus lielos uzņēmumus neatkarīgi no to nozares;

119.  aicina Komisiju izstrādāt stingrus kritērijus uzņēmējdarbības jomā, lai likvidētu “pastkastīšu” sabiedrības, kas sekmē likumīgu un nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

120.  aicina Komisiju izvērtēt pašreizējos nolīgumus par nodokļiem, kas ir spēkā starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras var uzskatīt par nodokļu oāzēm; arī prasa Komisijai iesniegt priekšlikumus, tostarp jebkādu minēto nolīgumu labojumus, lai risinātu šo problēmu; aicina Komisiju par saviem atklājumiem un priekšlikumiem informēt Eiropas Parlamentu vēlākais līdz 2013. gada beigām;

Jauno tehnoloģiju izmantošana cīņā pret organizēto noziedzību

121.  uzskata, ka Eiropas satelītu zemes novērošanas sistēmas varētu palīdzēt atklāt to kuģu maršrutus, kas slepeni veic nelegālu preču pārvadāšanu, izkraušanu vai pārkraušanu; tāpēc aicina tiesu iestādes šajā jomā vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas, tostarp satelītnovērošanu, jo tas var palīdzēt cīņā pret organizētās noziedzības darbībām;

122.  norāda, ka interneta lietotāju skaita pieaugums rada jaunas iespējas noziegumiem internetā, piemēram, intelektuālā īpašuma zādzībām, viltotu preču tirdzniecībai un iegādei un identitātes zādzībām, kas apdraud Eiropas iedzīvotāju ekonomiku, drošību un veselību;

123.  norāda, ka izglītības un informācijas pasākumi un publiskas kampaņas ir svarīgas, lai risinātu arvien lielākas problēmas kibernoziedzības jomā; uzsver, ka sabiedrības nepietiekamā informētība un nepieciešamo iemaņu trūkums palielina noziedzīgo organizāciju spējas izmantot internetu un tā sniegtās iespējas;

124.  atzinīgi vērtē Eiropola Eiropas Kibernoziegumu centra (EC3) izveidi, un mudina arī turpmāk attīstīt šo aģentūru, jo īpaši, lai apkarotu organizēto noziedzību, tostarp pārrobežu situācijās un sadarbībā ar trešām valstīm.

125.  uzsver, ka steidzami ir jāpieņem termina “kibernoziedzība” kopīga un precīza definīcija, ko varētu izmantot visās ES dalībvalstīs;

126.  mudina veicināt pētniecību par jaunajām tehnoloģijām dažādās kontroles sistēmās, kuras lieto dalībvalstīs, un sekmēt to izmantošanu; tas varētu iekļaut, piemēram, sistēmu, ar ko tiešsaistē novēro un ieraksta nodokļu kontroles uz vietas, muitas kontroles un cita veida kontroles, ko veic centralizētas pretkorupcijas vienības;

127.  mudina izveidot vienotu ziņošanas sistēmu, kurā būtu minēti visi krāpšanas un korupcijas gadījumi, par kuriem ir ierosināta lieta (nodrošinot personas datu atbilstošu aizsardzību un nevainīguma prezumpciju);

Nobeiguma ieteikumi

128.  prasa izveidot Eiropas Prokuratūru, kā paredzēts LESD 86. pantā, jo īpaši, lai apkarotu noziegumus, kas skar ES finanšu intereses, un būtiskus pārrobežu nodarījumus, veiktu izmeklēšanu, ierosinātu krimināllietas un panāktu spriedumus; iesaka, ka šādai iestādei vajadzētu izveidot efektīvu un optimizētu struktūru un uzdot koordinēt un veicināt sadarbību ar valstu iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotāku izmeklēšanu, izmantojot vienotus procedūru noteikumus; uzskata, ka ir būtiski, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu līdz 2013. gada septembrim, skaidri nosakot Eiropas Prokuratūras struktūru, pārskatatbildību Eiropas Parlamentam un jo īpaši sadarbību ar Eiropolu, Eirojustu, OLAF un Pamattiesību aģentūru, un ka Eiropas Prokuratūras darbības pamatā vajadzētu būt skaidram procesuālo tiesību regulējumam, precīzi norādot, kādus nodarījumus tā ir pilnvarota izskatīt;

129.  uzskata, ka Eirojusts varētu turpināt izskatīt noziegumus, kas minēti LESD 83. panta 1. punktā, un vajadzības gadījumā noziegumus, kas saistīti ar Savienības politiku īstenošanu, kas minēti tā paša panta 2. punktā, vienlaikus nodrošinot to, ka demokrātiskās tiesības un pamattiesības tiek ņemtas vērā nākamajā pārskatā;

130.  mudina dalībvalstis nesamazināt Savienības budžetu īstermiņa problēmu dēļ, bet Eiropolam, Eirojustam, Frontex un paredzētajai Eiropas Prokuratūrai nodrošināt papildu līdzekļus, jo to veiksmīgas darbības dēļ dalībvalstis var ievērojami samazināt nodokļu zaudējumus;

131.  vēlas noslēgt nolīgumu ar Lihtenšteinu, lai cīnītos pret starptautisko organizēto noziedzību;

132.  noteikti iesaka dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk īstenot Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus; prasa Komisijai uzraudzīt, lai tās transponēšana valstu tiesību aktos tiktu veikta pareizi; noteikti iesaka dalībvalstīm un Komisijai pabeigt ceļvedi par aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām krimināllietās un Direktīvu par pirmstiesas apcietinājumu;

133.  aicina piemērot smagāku sodu par darbību organizētās noziedzības grupējumos un par noziegumiem, kas saistīti ar narkotiku un cilvēku vai cilvēku orgānu tirdzniecību;

134.  saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvenciju mudina dalībvalstis pieņemt tiesiskos un citus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu, ka materiālā stāvokļa tīša, nelikumīga uzlabošanās, tas ir, valsts amatpersonas līdzekļu ievērojams pieaugums, ko viņš vai viņa nevar saprātīgi pamatot ar saviem likumīgajiem ienākumiem, ir noziegums;

135.  izsaka bažas par to, ka, lai gan visi tā dēvētie jaunie noziegumi, piemēram, nelegāla atkritumu tirdzniecība, mākslas darbu un aizsargājamo sugu nelegāla tirdzniecība un preču viltošana ir organizētajām noziedzīgajām grupām ārkārtīgi ienesīga nodarbošanās un lai gan tiem ir ļoti nelabvēlīga sociālā, ekonomiskā un vides ietekme un tā ir starptautiska problēma, šie noziegumi nav klasificēti kā “eiro noziegumi”; uzskata, ka pret šiem noziegumiem ir atbilstoši jāattiecas saistībā ar ES līmenī pieņemtiem lēmumiem, un tāpēc ierosina Padomei, pamatojoties uz LESD 83. panta 1. punktā noteiktajām pilnvarām, pieņemt lēmumu par citu, tostarp iepriekš minēto, noziegumu veidu pieņemšanu;

136.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk izstrādāt priekšlikumu tiesību aktam par efektīvu Eiropas ziņotāju aizsardzības programmu, ja tas attiecas uz pārrobežu korupciju un korupciju, kas skar ES finanšu intereses, un liecinieku un informētāju aizsardzību, jo īpaši sniedzot risinājumu sarežģītiem apstākļiem, kādos tie var nonākt ‐ no atriebības riska līdz ģimenes saišu iziršanai, no mājvietas teritorijas pamešanas līdz sociālai un profesionālai atstumtībai;

137.  uzskata, ka liecinieku drošību un aizsardzības programmu pārvaldību nedrīkst ietekmēt līdzekļu trūkums, jo valsts un ES iestādēm ir jāgarantē pilsoņu drošība un drošums, jo īpaši to pilsoņu, kuri savu dzīvi ir upurējuši valdības labā; aicina visas dalībvalstis īstenot nepieciešamos pasākumus (tiesību aktus vai citus pasākumus), lai ar iestāžu atbilstošu atbalstu garantētu liecinieku un viņu ģimeņu fizisku drošību un tiesības dzīvot cienīgu sociālo, profesionālo, ģimenes un ekonomisko dzīvi (tostarp nodrošinot lieciniekam darbu valsts iestādē);

138.  aicina Komisiju pēc iespējas ātri visus pasākumus un instrumentus, kas ir minēti Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā” (COM(2012)0286);

139.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par Eiropolu, kā noteikts LESD 88. panta 2. punktā, lai uzlabotu Eiropola darbības efektivitāti smagu noziegumu un organizētās noziedzības apkarošanas jomā; uzsver, ka plānotā aģentūras reforma nedrīkst mazināt Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) īpašo nozīmi saistībā ar ES apmācību pasākumiem tiesībaizsardzības jomā;

140.  atgādina visām dalībvalstīm valsts tiesību aktos nekavējoties īstenot visus pašreizējos ES un starptautiskos juridiskos dokumentus, lai ņemtu vērā Komisijas daudzos atgādinājumus par daudzo pamatlēmumu pareizu transponēšanu;

141.  uzsver, ka ir nepieciešams veicināt likumības kultūru un labāk informēt iedzīvotājus par mafiju darbību; uzskata, ka šajā saistībā būtiska nozīme ir kultūras, izklaides un sporta asociācijām, lai informētu sabiedrību par cīņu pret organizēto noziedzību un par likumības un taisnīguma sekmēšanu;

142.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas rīcības plānu savvaļas dzīvnieku nelegālas tirdzniecības jomā, skaidri uzsverot šīs darbības sekas ES un citās valstīs, lai samazinātu savvaļas dzīvnieku sugu un to ķermeņu nelegālās tirdzniecības gadījumu skaitu; aicina Komisiju un Padomi izmantot instrumentus to tirdzniecības un pilnveidošanas jomā, lai noteiktu īpašas programmas un piešķirtu tām atbilstošu finansējumu, lai pastiprinātu CITES īstenošanu un lai piešķirtu līdzekļus malumedniecības un nelegālas tirdzniecības apkarošanai, jo īpaši atbalstot, pastiprinot un izvēršot tādas apkarošanas iniciatīvas kā ASEAN-WEN un HA-WEN, kuras paredz izveidot reģionālus pieredzes centrus un sekmēt sadarbību pret vidi izdarītu noziegumu apkarošanas jomā;

143.  pieprasa piemērot saskaņotas un bargas sankcijas par savvaļas dzīvnieku un to ķermeņa daļu, kā arī retu augu un koku kontrabandu Savienībā;

o
o   o

144.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, valstu parlamentiem, CEPOL, Eiropolam, Eirojustam, OLAF, Eiropas Padomei, ESAO, Interpolam, UNODC, Pasaules Bankai un FATF/GAFI.

(1) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.
(2) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.
(3) OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.
(4) OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.
(5) OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.
(6) OV L 68, 15.3.2005., 49. lpp.
(7) OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp.
(8) OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.
(9) OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.
(10) OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.
(11) OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.
(12) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.
(13) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.
(14) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
(15) OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.
(16) OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.
(17) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.
(18) OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.
(19) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
(20) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
(21) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.
(22) OV C 199 E, 7.7.2012., 37. lpp.
(23) OV C 51 E, 22.2.2013., 121. lpp.
(24) OV C 131 E, 8.5.2013., 66. lpp.
(25) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0208.
(26) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0516.
(27) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0098.
(28) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0004.
(29) OV C 124 E, 25.5.2006., 254. lpp.
(30) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0205.
(31). Eiropas Parlaments, Pētījums par atturēšanu no krāpšanās ar ES līdzekļiem, veicot pētniecisko žurnālistiku ES 27, (PE 490.663), 2012. gada 17. oktobris.
(32) Eirobarometra speciālizdevums Nr. 374. par korupciju, 2012. gada februāris.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika