Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2673(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0270/2013

Debates :

PV 12/06/2013 - 3
CRE 12/06/2013 - 3

Balsojumi :

PV 12/06/2013 - 8.21

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0270

Pieņemtie teksti
PDF 286kWORD 26k
Trešdiena, 2013. gada 12. jūnijs - Strasbūra
Gatavošanās Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmei ‐ Eiropas rīcība jauniešu bezdarba apkarošanā
P7_TA(2013)0270RC-B7-0270/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnija rezolūcija par gatavošanos Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmei ‐ Eiropas rīcība jauniešu bezdarba apkarošanā (2013/2673(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–  ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde, un tam pievienoto 2012. gada 24. maija rezolūciju par iniciatīvu jauniešu nodarbinātības izredžu palielināšanai(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra paziņojumu “Jauniešu pāreja uz nodarbinātību” (COM(2012)0727),

–  ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomes secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 28. februāra ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 12. marta paziņojumu par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (COM(2013)0144),

–  ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par migrantu integrāciju, tās ietekmi uz darba tirgu un sociālā nodrošinājuma koordinācijas ārējo dimensiju(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2013. gada aprīlī 23,5 % jauniešu Eiropas Savienībā bija bezdarbnieki, bezdarba rādītājiem sniedzoties no 7,5 % Vācijā un 8 % Austrijā līdz 62,5 % Grieķijā un 56,4 % Spānijā, kas liecina par izteiktām ģeogrāfiskām atšķirībām;

B.  tā kā 8,3 miljoni eiropiešu vecumā līdz 25 gadiem nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (NEET); tā kā šie skaitļi turpina pieaugt, radot zaudētās paaudzes risku;

C.  tā kā jauniešiem, kuriem ir īpaši nelabvēlīgi apstākļi, ir lielāks risks pamest izglītības vai profesionālās apmācības sistēmu, neiegūstot vidējo izglītību;

D.  tā kā 15 % bērnu pamet skolu, neiegūstot vidējo izglītību, un tā kā 10 % ES iedzīvotāju dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās;

E.  tā kā pirmās pazīmes, ka jaunietis varētu pārtraukt mācības skolā, ir agrīns brīdinājums par to, ka var turpināties nabadzības pārmantošana no paaudzes uz paaudzi;

F.  tā kā 2011. gadā ekonomiskais zaudējums, ko rada jauniešu neiesaistīšana darba tirgū, tika lēsts EUR 153 miljardu vērtībā jeb aptuveni 1,2 % no ES IKP; tā kā tādēļ rodas smags sociālais un ekonomiskais slogs;

G.  tā kā izglītības un apmācības politikai var būt svarīga loma cīņā ar jaunatnes bezdarba augstajiem rādītājiem un tā var būtiski atbalstīt integrāciju un līdzdalību; tā kā ir nepieciešams vairāk ieguldīt profesionālajā izglītībā un apmācībā, integrācijā mācību struktūrās, augstākajā izglītībā un pētniecībā; tā kā ir būtiski pilnveidot prasmes, lai personām būtu piekļuve kvalitatīvām darbvietām nozarēs, kurās prognozē nodarbinātības pieaugumu – zaļās ekonomikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un veselības aprūpes jomās;

H.  tā kā, neraugoties uz jaunatnes bezdarba augsto vispārējo līmeni, konkrētās jomās, piemēram, IKT un veselības aprūpas jomā, ir aizvien grūtāk aizpildīt brīvās darbvietas ar kvalificētu personālu;

I.  tā kā patlaban daudzus politikas virzienus, kas ietekmē jauniešus, izstrādā bez viņu un citu ieinteresēto personu iesaistīšanas;

J.  tā kā, pateicoties tam, ka galvenā uzmanība ir pievērsta praktisku iemaņu veidošanai, profesionālās apmācības un apvienotās akadēmiskās un profesionālās izglītības mācību kursu duālā sistēma, kuru izmanto dažās dalībvalstīs, ir attaisnojusies, jo īpaši krīzes apstākļos, saglabājot zemāku jaunatnes bezdarba līmeni un palielinot jauniešu nodarbinātības izredzes,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir atzinusi jaunatnes nodarbinātības nozīmīgumu Eiropas labklājības sasniegšanai; mudina Eiropadomi un Komisiju pastiprināt centienus cīņā ar jaunatnes bezdarbu kā daļu no vērienīgākiem pasākumiem, ar kuriem veicina sociālās tiesības un risina sociālās nelīdzsvarotības problēmu Eiropas Savienībā; uzsver, ka Eiropas Parlaments cieši uzraudzīs procesu un konstatēs, vai tiek īstenoti paredzētie pasākumi, jo īpaši attiecībā uz Jaunatnes garantiju;

2.  mudina Komisiju un dalībvalstis darbā ar jaunatni un nodarbinātības jomā izmantot pieeju, kuras pamatā būtu tiesību ievērošana; uzsver, ka jo īpaši smagu krīžu apstākļos nedrīkst mazināt jauniešiem piedāvātā darba kvalitāti un ka darba pamatstandartiem, kā arī citiem ar darba kvalitāti saistītiem standartiem ir jābūt pamatelementiem;

3.  norāda, ka aizvien atšķirīgāka kļūst iekšējā nelīdzsvarotība starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sociālajiem rādītājiem, kuri sevišķi raksturīgi jauniešiem; prasa steidzamu ES rīcību saistībā ar Eiropas pusgadu, lai labotu šo nelīdzsvarotību;

4.  šajā kontekstā aicina Komisiju izstrādāt vienotus sociālo ieguldījumu rādītājus, kas it sevišķi attiecas uz jaunatnes bezdarbu;

5.  stingri norāda, ka jaunatnes bezdarba akūtās problēmas risinājums saistīts ar vispārējās ekonomiskās vides uzlabošanu, piemēram, vienotā pakalpojumu tirgus un digitālās ekonomikas stiprināšanu, tirdzniecības veicināšanu saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kā arī ar MVU un mikrouzņēmumu interešu atbalstīšanu, vienlaikus ievērojot pamata sociālās tiesības; uzsver, ka visefektīvākais bezdarba apkarošanas līdzeklis ilgtermiņā ir ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšana; turklāt uzskata, ka ir svarīgi veikt īpašus jauniešiem veltītus pasākumus, taču galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES balstītos uz spēcīgu, konkurētspējīgu un modernu ekonomiku; atzinīgi vērtē īstermiņa un vidēja termiņa pasākumus, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka trūkst strukturālu pasākumu ilgtermiņā un netiek veikta nepieciešamā reforma, lai dažās dalībvalstīs izglītības sistēmas būtu spējīgas risināt nākotnes uzdevumus, nodrošinot nodarbinātības iespējas;

6.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt brīvprātīgu mobilitāti jauniešu vidū, novēršot pašreizējos šķēršļus, kas traucē īstenot pārrobežu praksi mācekļiem, praktikantiem un stažieriem, lai labāk līdzsvarotu darbam paredzēto apmācības iespēju piedāvājumu un pieprasījumu jauniešiem, jo īpaši pierobežas reģionos, kā arī veicinot pensijas tiesību un darba un sociālās aizsardzības tiesību pārvedamību visā Eiropas Savienībā, vienlaikus ņemot vērā intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, īstenojot stabilus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka pienācīgs augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēkā vai nu paliek savās aprindās, vai atgriežas savās izcelsmes dalībvalstīs, tādējādi palīdzot šīm dalībvalstīm panākt ekonomikas atgūšanos un dzīvotspējīgu izaugsmi;

7.  aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus par vienota apmēra bezdarbnieku pabalsta noteikšanas piemērotību ES, to saistot ar attiecīgā bezdarbnieka iepriekšējā atalgojuma apmēru;

Garantija jauniešiem

8.  atzinīgi vērtē Padomes 2013. gada 28. februāra ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidošanu; prasa visās dalībvalstīs steidzami īstenot Jaunatnes garantijas shēmas; uzsver, ka Jaunatnes garantija nav darba garantija, bet instruments, ar ko visi bez darba esošie ES pilsoņi un likumīgi dzīvojošie pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, kā arī par 30 gadiem jaunāki skolu beidzēji četru mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu piedāvājumu strādāt, turpināt izglītību vai stažēties; jo īpaši uzsver, ka Jaunatnes garantijas shēmām ir efektīvi jāuzlabo to jauniešu stāvoklis, kuri nav iesaistīti darbā, izglītībā vai apmācībā (NEET);

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt skaidrus mērķus un rādītājus attiecībā uz Jaunatnes garantijas shēmu, lai spētu efektīvi aprēķināt un novērtēt šīs iniciatīvas ietekmi; uzsver, ka ir nodomājis cieši uzraudzīt visu dalībvalstu pasākumus, ar kuriem reāli īsteno Jaunatnes garantiju, un aicina jaunatnes organizācijas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par to analizētajiem dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem;

10.  norāda, ka Jaunatnes garantijas shēmas ir jāpapildina ar kvalitatīvu satvaru, lai piedāvātā apmācība un darbvietas ietvertu pienācīgu samaksu, darba apstākļus un veselības un drošības standartus;

ES finansējums

11.  atzinīgi vērtē jaunajai Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai piešķirtos EUR 6 miljardus un aicina pirmajos daudzgadu finanšu shēmas gados maksājumus galvenokārt izmantot, lai steidzami novērstu jauniešu bezdarbu un īstenotu garantijas jauniešiem; uzsver, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas aprēķiniem garantiju jauniešiem īstenošanas izmaksas visā eurozonā ir EUR 21 miljards, un tādēļ aicina pārskatīt minēto piešķīrumu un to palielināt, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu; atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināta to jauniešu mērķgrupa, kuri ir tiesīgi izmantot Jaunatnes garantiju, aptverot jauniešus, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu;

12.  atzinīgi vērtē ierosināto instrumentu, kas nomainīs Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam iekļauto Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kā instrumentu, kurš svarīgs arī jauniešiem un kura mērķis ir radīt jaunas, ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;

13.  uzsver, ka ES finansējums cīņai ar jauniešu bezdarbu ir pieejams pirms 2014. gada, jo īpaši pārplānojot pieejamos struktūrfondus un pilnībā izmantojot Eiropas Investīciju bankas nodrošinātos EUR 60 miljardus, kā tas paredzēts Izaugsmes un nodarbinātības paktā; atzinīgi vērtē to, ka pārdala un mobilizē struktūrfondu līdzekļus EUR 16 miljardu apmērā, lai veicinātu darba iespējas jauniešiem un palīdzētu MVU piekļūt finansējumam;

14.  aicina Komisiju aktīvi lūgt privāto sektoru sniegt atbalstu un īstenot iniciatīvas, kā arī īstenot citas sadarbības formas, risinot ar jauniešu bezdarbu saistītus jautājumus; mudina Eiropas Investīciju banku veicināt Jaunatnes garantijas īstenošanu, piemēram, saistot aizdevumus ar darbvietu un apmācību vietu izveidi vai atbalstot duālu izglītības sistēmu attīstību; tomēr uzsver, ka EIB aizdevumi būtu jāuzskata par papildinājumu ES finansējumam dotāciju veidā, nevis par to aizvietojumu;

Cīņa ar jauniešu bezdarbu valstu līmenī

15.  uzsver, ka ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā ir jābūt svarīgai valsts sociālo ieguldījumu stratēģijas daļai;

16.  aicina pieņemt vērienīgu holistiskas politikas pieeju, kuru integrētā veidā piemēro visu jauniešu dažādu līmeņu izglītības, apmācības, nodarbinātības un pašnodarbinātības iniciatīvu īstenošanā; norāda, ka ir sevišķi svarīgi pievērsties pārejai starp dažādiem izglītības un apmācības modeļiem un atzīt prasmes, kuru pamatā ir neformālā un informālā mācīšanās; uzsver, ka ienākumu nodrošinājums un paļaušanās uz izredzēm darba tirgū ir būtiski priekšnosacījumi, lai izvēlētos augstāko izglītību, un ka tas pārlieku ietekmē tos jauniešus, kurus vairāk apdraud atstumtība;

17.  pauž dziļas bažas par dalībvalstu veiktajiem budžeta samazinājumiem izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, un tādēļ uzsver, ka dalībvalstu izglītības sistēmas ir jāreformē, izmantojot valstu vai ES līdzekļus, lai jauniešu izglītību padarītu konkurētspējīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku;

18.  mudina dalībvalstis veikt apņēmīgus pasākumus jauniešu bezdarba apkarošanai, jo īpaši, novēršot skolas un apmācību vai arodapmācību programmu priekšlaicīgu pamešanu (piemēram, ieviešot duālu izglītības sistēmu vai citas līdzvērtīgas sistēmas), un izstrādāt visaptverošas stratēģijas attiecībā uz jauniešiem, kuri nestrādā, neiegūst izglītību vai nepiedalās apmācībā (NEET);

19.  norāda, ka sociālie ieguldījumi jauniešu atbalstam var izpausties dažādos veidos, tostarp kā: skolu, mācību centru un vietējo vai reģionālo uzņēmumu partnerību izveide; apmācību programmu un augstas kvalitātes jauniešu prakses programmu nodrošināšana; profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem; augstākā līmeņa darbinieku sponsorēšanas shēmas nolūkā iesaistīt un apmācīt jauniešus konkrētā darbā vai nodrošināt labāku pāreju no izglītības uz darba dzīvi; atbalsts jauniešu līdzdalībai sabiedrības dzīvē; reģionālās, Eiropas līmeņa un starptautiskās mobilitātes veicināšana, panākot turpmāku virzību ceļā uz kvalifikāciju un prasmju savstarpēju atzīšanu; uzsver arī, ka sociālos ieguldījumus var apvienot ar efektīviem stimuliem, piemēram, nodarbinātības subsīdijām vai apdrošināšanas iemaksām jauniešiem, kuras garantēs pienācīgus dzīves un darba apstākļus, lai mudinātu publiskā un privātā sektora darba devējus pieņemt darbā jauniešus, ieguldīt gan jauniešiem paredzētu kvalitatīvu darbvietu izveidē, gan jauniešu pastāvīgā apmācībā un viņu prasmju uzlabošanā darbā, kā arī atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbību;

20.  aicina dalībvalstis apsvērt pārbaudītu praksi, jo īpaši to dalībvalstu praksi, kurās bezdarba līmenis ir zems, un izpētīt, vai duālās izglītības un apmācības un profesionālās izglītības koncepcijas, kā arī Jaunatnes garantijas shēmas, kas jau tikušas īstenotas, varētu būt saderīgas ar attiecīgo valstu sistēmām; uzsver, ka duālā profesionālās apmācības sistēma un divvirzienu studijas, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta praksei, ir sevišķi labi izturējušas ekonomikas krīzes pārbaudījumu, palielinot jauniešu nodarbinātības izredzes un tā palīdzot samazināt jauniešu bezdarbu, tādēļ aicina krīzes skartās dalībvalstis apsvērt to apmācības sistēmu reformēšanu pēc līdzīga principa;

21.  uzsver, ka krīzes smagi skartajās valstīs patlaban ir ārkārtīgi augsti jauniešu bezdarba rādītāji; tādēļ aicina Komisiju novērtēt krīzes pasākumus saistībā ar to ietekmi uz jauniešu nodarbinātību un aicina dalībvalstis un Komisiju apsvērt to krīzes pasākumu izbeigšanu, kuri negatīvi ietekmē jauniešu nodarbinātību;

22.  aicina dalībvalstis pilnveidot uzņēmumu un izglītības nozares visu līmeņu sadarbību, lai uzlabotu mācību programmu saikni ar prasībām darba tirgū, piemēram, paplašinot nozaru prasmju apvienības un zināšanu apvienības; uzsver, ka ir vajadzīgas elastīgākas mācību programmas, lai sekmīgāk pielāgotos turpmākajām tendencēm darba tirgū;

23.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpilnveido atbalsts jauniešu pašnodarbinātībai, vienlaikus novēršot maksātnespēju un fiktīvu pašnodarbinātību;

o
o   o

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Eiropadomei un Padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0224.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0016.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0092.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika