Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. martā normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK (COM(2011)0658 – C7-0371/2011 – 2011/0300(COD))

P7_TA(2013)0061 A7-0036/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0658),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0371/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un Socilo lietu komitejas 2012. gada 22. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 5. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0036/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 347/2013.)

(1) OV C 143, 22.5.2012, 125. lpp (2) OV C 277, 13.9.2012, 137. lpp

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūcija par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu par tā veikto izmeklēšanu attiecībā uz sūdzību Nr. 2591/2010/GG pret Eiropas Komisiju (Vīnes lidosta) (2012/2264(INI))

P7_TA(2013)0062 A7-0022/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu Nr. 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1), un it īpaši tā 3. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta pirmo teikumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0022/2013),

A.  tā kā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu Eiropas ombuds tiek pilnvarots no jebkura Savienības pilsoņa pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm;

B.  tā kā ES pilsoņu iesniegtās sūdzības ir svarīgs informācijas avots par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

D.  tā kā ne Līgumos, ne ombuda statūtos nav administratīvas kļūmes definīcijas, tādējādi uzticot šo uzdevumu Eiropas ombudam, kurš ir pakļauts Tiesas kā interpretētājas varai; tā kā savā pirmajā gada ziņojumā ombuds neizsmeļošā sarakstā uzskaitīja darbības, kuras varētu traktēt kā administratīvas kļūmes;

E.  tā kā, atsaucoties uz pēc tam sekojošu Parlamenta uzaicinājumu precīzi un skaidri definēt administratīvu kļūmi, Eiropas ombuds 1997. gada ziņojumā formulēja, ka “kļūda pārvaldē rodas tad, kad valsts iestāde nedarbojas saskaņā ar likumu vai principu, kas tai ir saistošs”;

F.  tā kā šī definīcija tika papildināta ar apgalvojumu, ka, izmeklējot Kopienas iestādes vai struktūras rīcības atbilstību noteikumiem un principiem, kas tai ir saistoši, ombudam, pirmkārt un galvenokārt, jānoskaidro, vai tā ir rīkojusies likumīgi;

G.  tā kā ombuds arī uzrauga to, kā tiek piemēroti labas administratīvās prakses kodeksi, kurus iestādes apņēmušās ievērot un kuros pausti vispārējie administratīvo tiesību principi, tostarp pakalpojumu principa, kā arī Pamattiesību hartas elementi, kas ir pilnībā piemērojami visā ES pārvaldē;

H.   tā kā ombuds līdz šim ir sadarbojies ļoti labprāt un ir izturējies atbildīgi, jo 16,5 gados Eiropas Parlamentam ir iesniegti 18 īpašie ziņojumi, kurus tas izmanto tikai kā galējo politisko rīku, tādējādi apliecinot savu vispārējo ievirzi domstarpības risināt vienošanās ceļā;

I.  tā kā šis īpašais ziņojums attiecas uz veidu, kādā Komisija izskatīja sūdzību, kas tai tika iesniegta 2006. gadā pēc to 27 pilsoņu iniciatīvas, kuri cīnījās pret ‐ kā viņi uzskatīja ‐ negatīvajām sekām, ko radījusi Vīnes lidostas paplašināšana;

J.  tā kā IVN direktīvas(2) 2. pantā ir teikts, ka “dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka (..) uz tiem projektiem, kuriem var būt nozīmīga ekoloģiskā ietekme (..), attiektos prasība par attīstības saskaņošanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi”;

K.  tā kā Komisija secināja, ka lidostas paplašināšanas darbi tika veikti bez obligātā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), un 2007. gada 21. martā nosūtīja Austrijai oficiālu brīdinājuma vēstuli par to, ka tā nav veikusi IVN; tā kā Austrija 2007. gada 7. maijā sniegtajā atbildē nevarēja atspēkot faktu, ka minēto infrastruktūras pasākumu dēļ ir pieaugusi un turpina būtiski pieaugt gaisa satiksme un traucējumi, ko rada gaisa transporta satiksme pāri Vīnei, t. i., ka šiem pasākumiem ir bijusi būtiska ietekme uz vidi;

L.  tā kā, ņemot vērā to, ka darbi jau bija īstenoti vai gandrīz pabeigti, Komisija tā vietā, lai sūdzētu Austriju Eiropas Savienības Tiesā, atzina par labāku censties panākt tādu vienošanos ar Austrijas varas iestādēm, kura ļautu pēc iespējas lielākā mērā novērst bezdarbības sekas; tā kā Komisija vienojās ar Austrijas varas iestādēm par to, ka tās veiktu ex post IVN ar mērķi noteikt, inter alia, kādi atvieglojoši pasākumi būtu jāveic, lai mazinātu trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem, kas dzīvo netālu no lidostas;

M.  tā kā ombuds akceptēja šo Komisijas izvēli; tā kā sūdzības iesniedzējs bija neapmierināts ar to, kā tika veikts ex post IVN, īpaši kritizējot to, ka sūdzības iesniedzējam nebija pieejama tiesiskā aizsardzība, kā paredzēts IVN Direktīvā, un ka par IVN atbildīgā varas iestāde, Austrijas Satiksmes ministrija, bija tā pati iestāde, kas pirms tam bija piešķīrusi atļaujas attiecīgo darbu veikšanai un tādējādi atradās interešu konflikta stāvoklī;

N.  tā kā pēc izmeklēšanas beigām ombuds uzskatīja: viņš nevar secināt, ka Komisija bija nodrošinājusi pienācīgu ex post IVN veikšanu; tā kā viņš tomēr izbeidza lietu, uzskatot, ka viņam nav vajadzības veikt jebkādas turpmākas darbības, jo procedūra joprojām turpinājās un Komisija bija apliecinājusi, ka tā izbeigs šo pārkāpuma lietu tikai tad, kad būs apmierināta ar Austrijas iestāžu veiktajām nepieciešamajām darbībām;

O.  tā kā 2010. gada novembrī sūdzības iesniedzēji atkārtoti vērsās pie ombuda un tika sākta otrā izmeklēšana, kuras laikā ombuds pārbaudīja Komisijas ierosināto lietu; tā kā ombuds uzskatīja, ka lietā nav pierādījumu par to, ka sūdzības iesniedzēju protesti, ko tie bija izteikuši ex post IVN veikšanas laikā, būtu tikuši apspriesti ar Austrijas varas iestādēm, ne arī par to, ka ombuda lēmums par pirmo sūdzību būtu veicinājis jebkādu turpmāku saraksti, izņemot Austrijas iesniegtos ziņojumus par IVN;

P.  tā kā šādu lietas apstākļu dēļ ombuds secināja, ka Komisija nav ņēmusi vērā ombuda pirmās izmeklēšanas konstatējumus, it īpaši tā nav konsekventi sniegusi atbildes ombudam par iespējām izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus ex post IVN gadījumā un nav pieprasījusi iecelt par IVN atbildīgo kādu citu iestādi, nevis Satiksmes ministriju, kura bija sniegusi atļaujas darbu veikšanai;

Q.  tā kā ombuds Komisijai iesniedza ieteikuma projektu, kurā to mudināja “atkārtoti izvērtēt tās pieeju, izskatot sūdzības iesniedzēju sūdzību par pārkāpumiem attiecībā uz Vīnes lidostu un novērst trūkumus, kurus uzsvēris ombuds” un norādīja, ka tas nozīmē, ka “Komisijai, veicot turpmākas darbības attiecībā uz pienākuma neizpildes procesu, vajadzētu ņemt vērā valsts iestāžu pienākumu i) nodrošināt sūdzības iesniedzēju piekļuvi pārskatīšanas procedūrai un ii) rīkoties, lai novērstu nepārprotamo interešu konfliktu, kas radies Direktīvas 85/337/EEK piemērošanas gaitā”;

R.  tā kā Komisija savā atbildē ombudam attiecībā uz pirmo norādījumu apgalvoja, ka tā Austrijas varas iestādēm uzdevusi jautājumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, bet piekritusi to nostājai, ka tas būtu izraisījis sarežģījumus attiecībā uz valsts tiesību aktiem par procesuālajiem noteikumiem, un norādīja, ka Austrijas varas iestādes ir apņēmušās nodrošināt, ka iepriekšējo, tikai ex post novērtēto darbu kumulatīvā ietekme tiks pilnībā ņemta vērā, veicot jaunā, trešā skrejceļa IVN, kuru varētu pilnībā pārsūdzēt;

S.  tā kā Komisijas arguments attiecībā uz otro apgalvojumu par administratīvo kļūmi bija tāds, ka IVN direktīvā nav nekādu noteikumu par kompetenču sadalījumu attiecībā uz dalībvalstīs veicamo IVN procedūru; tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas par savas pārvaldes organizāciju un tikai tās var izlemt, kurai iestādei uzticēt atbildību par procedūrām, kas noteiktas IVN direktīvā, un tā kā visās dalībvalstīs administratīvo tiesību pamatprincips ir tāds, ka varas iestāde, kura pieņēmusi pretlikumīgu lēmumu, kas ticis pārsūdzēts administratīvā kārtā vai ar tiesā, ir atbildīga par situācijas labošanu;

T.  tā kā ieteikuma projekts tādējādi bija neveiksmīgs un ombuds uzskatīja, ka šī lieta ir piemērs situācijai, kurā Komisija nav veikusi atbilstošas korektīvas darbības attiecībā uz klaju ES tiesību aktu pārkāpumu, nenodrošinot objektīvu ex post ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, un kurā Komisija nav pienācīgi ievērojusi ombuda ieteikumu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības pieejamību šā novērtējuma gadījumā;

U.  tā kā ombuds tāpēc uzskatīja, ka ir pamatoti par šo lietu informēt Parlamentu;

V.  tā kā Komisija 2012. gada 26. oktobrī pieņēma priekšlikumu par IVN direktīvas pārskatīšanu; tā kā EP Juridiskā komiteja ir izstrādājusi likumdošanas iniciatīvas ziņojuma projektu, kurā pieprasīta ES pārvaldes administratīvās procedūras vispārēja regulēšana,

Ombuda ieteikums

1.  atzinīgi vērtē ombuda īpašo ziņojumu, kurā uzsvērti nopietni jautājumi attiecībā uz IVN direktīvas piemērošanas problēmām un pienākuma neizpildes procesa veikšanu;

2.  atgādina, ka administratīvas kļūmes rodas, ja publiska struktūra nedarbojas saskaņā ar likumu vai principu, kas tai ir saistošs;

3.  norāda, ka iespējamā administratīvā kļūme attiecās uz veidu, kādā Komisija Austrijas gadījumā veica pienākuma neizpildes procesu, jo īpaši ‐ ka Komisija nenodrošināja gan to, ka par ex post IVN veikšanu ir atbildīga cita varas iestāde, nevis tā, kas piešķīrusi atļaujas darbu veikšanai bez obligātā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, gan to, lai prasītājam būtu iespējas tiesiskā ceļā pārsūdzēt šo novērtējumu;

4.  uzsver, ka šajā īpašajā ziņojumā nav izskatīts jautājums par to, vai Austrijas varas iestādes rīkojās nepareizi, bet tajā pievērsta uzmanība jautājumam par to, vai Komisija nepildīja savus pienākumus, izskatot saņemto sūdzību un veicot attiecīgās darbības, un atbildot uz ombuda pieprasījumiem un ieteikumiem, kurus viņš formulēja saistībā ar pirmo šajā lietā veikto izmeklēšanu;

5.  piekrīt ombuda bažām par iespējamo negatīvo ietekmi, ko rada interešu konflikti ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanas laikā, un piekrīt, ka vajadzētu meklēt līdzekļus šīs problēmas novēršanai, vienlaikus izprotot Komisijas bažas par tās kompetenču pārsniegšanu gadījumā, ja tā būtu pieprasījusi Austrijas varas iestādēm iecelt citu iestādi nolūkā veikt ex post novērtējumu;

6.  iesaka dalībvalstu kompetentajām iestādēm pievērst uzmanību iespējamiem interešu konfliktiem, kas varētu rasties jau pašreizējā situācijā tiesību jomā, un šajā saistībā sagatavoties pakāpeniskām izmaiņām ES tiesību aktos; uzsver valstu ombudu kā svarīgu mediatoru nozīmi, palīdzot iedzīvotājiem dalībvalstu pārvaldē novērst iespējamos interešu konfliktus un kļūmīgas administrācijas gadījumus kā tādus;

7.  attiecībā uz ombuda otro apgalvojumu uzskata, ka godīga, aktīva un visaptveroša vietējo iedzīvotāju iesaistīšana IVN direktīvas piemērošanā kopumā ir svarīga, un tāpēc uzskata, ka atklātas un pārredzamas mediācijas procedūras būtu jāveic biežāk, pirms tiek īstenoti projekti, kas var ievērojami ietekmēt vietējo vidi un cilvēku veselību; šajā sakarībā pieņem zināšanai publisko mediāciju, kas notika pirms IVN par trešā skrejceļa izbūvi Vīnes lidostā, kurā tika izvērtēta arī to paplašināšanās darbu kumulatīvā iedarbība, piemēram, trokšņa radītais kaitējums, kas izraisīja šo pārkāpumu, un kuru var pilnībā pārsūdzēt;

8.  piekrīt ombudam, ka precīza un atjaunināta uzskaite ir daļa no labas pārvaldes, jo, izmantojot to, piemēram, Eiropas ombuds var pārbaudīt, vai tā ieteikumi ir tikuši pienācīgi ņemti vērā;

9.  papildus tam uzskata par vēlamu nodrošināt atbilstošu, precīzu un konsekventu saziņu ar sūdzības iesniedzējiem pienākuma neizpildes procedūru laikā un ar ombudu viņa veiktās izmeklēšanas laikā, jo tās labas ir administratīvās prakses būtiskas darbības;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tās nolūks ir uzlabot savu piekopto praksi abos šajos jautājumos: rakstiskie reģistri un izsmeļoša saziņa, lai izvairītos no tādām saziņas problēmām, kādas bija radušās šajā lietā;

11.  uzsver, ka ne Komisija, ne Austrijas varas iestādes nepārkāpa nevienu pieņemto Eiropas tiesību aktu, veicot ex post IVN, kura pamatā bija ad hoc sarunu sui generis procedūra; tomēr norāda, ka ES tiesībās nav paredzēts šādas procedūras juridiskais pamats ‐ tā būtu jāuztver kā izņēmums un iepriekšējā direktīvas pārkāpuma neatgriezeniskās sekas;

12.  uzskata, ka Komisija sarunās ar Austrijas varas iestādēm būtu varējusi pielikt lielākas pūles attiecībā uz pārskatīšanas pieejamību tiesā, ņemot vērā attiecīgo noteikumu (10.a pants) transponēšanu Austrijas tiesību aktos 2005. gadā, kā arī attiecībā uz Austrijas atbildīgās ministrijas interešu konfliktu, paturot prātā ES judikatūras pamatprincipu, proti, ka ir jāievēro ne tikai likuma burts, bet jāņem vērā arī tiesību akta mērķis un būtība;

Vīnes lidostas lieta, IVN direktīvas pārskatīšana un regula par labu administratīvo praksi

13.  uzskata, ka apstākļi, kuru dēļ Komisija ierosināja pienākuma neizpildes lietu un Eiropas ombudam tika iesniegta sūdzība, rada nopietnus jautājumus par Direktīvas 85/337/EEK īstenošanu iepriekš dalībvalstī, proti, Austrijā; atzinīgi vērtē to, ka 2009. gadā, pārskatot Austrijas federālo likumu, ar ko īsteno IVN direktīvu, pienācīgi ņēma vērā arī pieejamos pienākuma neizpildes procedūras sakarībā izdarītos secinājumus un tādējādi šajā aspektā panāca Austrijas tiesību saskaņu ar ES tiesībām;

14.  atgādina, ka gadu gaitā Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir informēta par vairākiem gadījumiem, kuros dalībvalstis, iespējams, pieļāva atļaujas sniegšanu projektu īstenošanai bez obligātā IVN;

15.  uzskata, ka gadījumos, kad ir ļoti liela iespējamība, īstenojot projektus, pārkāpt IVN direktīvas pamatprasības, ieinteresētajai sabiedrībai vajadzētu būt pieejamiem efektīviem juridiskiem instrumentiem, ar kuriem rast tūlītēju par IVN atbildīgās iestādes skaidrojumu attiecībā uz projektu atbilstību ES tiesību aktiem, lai novērstu neatgriezenisku kaitējumu, kas varētu rasties šādu projektu īstenošanas dēļ;

16.  norāda arī, ka jēdziens “ex post IVN” pašreizējā IVN direktīvā nav minēts un ka par šī instrumenta lietošanu vienojās Komisija sarunu ceļā ar mērķi de facto izlabot situāciju, kurā jau bija dotas atļaujas un veikti darbi;

17.  norāda, ka Vīnes lidostas lietā īpaši labi atklājas pašreizējās IVN direktīvas nepilnības, piemēram, problēma, kā rīkoties tādu projektu gadījumā, kuri ir praktiski nenovēršami, jo ir jau īstenoti, iespējams, nodarot kaitējumu videi, un atbildīgo iestāžu interešu konflikta problēma, par ko liecina šī lieta;

18.  atsaucas uz Lūgumrakstu komitejas 2011. gada ziņojumu, kurā uzsvērta vajadzība nodrošināt objektivitāti un neitralitāti attiecībā uz IVN; atgādina, ka Komisija tika aicināta nodrošināt, lai “tiktu stiprināta Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva, nosakot skaidrus kritērijus attiecībā uz ekspertu pētījumu neatkarību, kopējām ES robežvērtībām, šā procesa maksimālo termiņu, tostarp efektīvu sabiedrisko apspriešanu, prasību pamatot lēmumus, pieņemamu alternatīvu obligātu novērtējumu un kvalitātes kontroles mehānismu”;

19.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par IVN direktīvas pārskatīšanu nolūkā to stiprināt; izsaka apņēmību pilnībā sadarboties ar Komisiju un Padomi attiecībā uz procedūru, lai nodrošinātu šīs svarīgās direktīvas arvien efektīvāku un objektīvāku izmantošanu atbilstoši tās mērķim(3);

20.  norāda, ka pašreizējā direktīvā nav norādītas prasības attiecībā uz to iestāžu objektivitāti un neatkarību, kuras ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu, un tādas prasības nav izvirzītas arī iestādēm, kuras veic IVN; konstatē, ka tajā nav arī nekādu normu par procesu gadījumos, kuros projekts jau ir īstenots vai gandrīz pabeigts, vai par to, kā ieinteresētā sabiedrība ar precīzas un nebirokrātiskas procedūras palīdzību varētu iegūt tūlītēju IVN iestādes precizējumu par šādu projektu atbilstību ES noteikumiem, ja pastāv aizdomas, ka to īstenošanā varētu tikt pārkāptas IVN direktīvas pamatnormas; tāpēc uzskata, ka IVN direktīvas pārskatīšana ir laba iespēja ieviest šādas prasības un normas;

21.  uzskata, ka šī lieta norāda arī uz to, ka papildus IVN direktīvas normu stiprināšanas pasākumiem ir jāievieš precīzākas pienākuma neizpildes procesa procedūras, vislabāk, pieņemot vispārīgu regulējumu par ES pārvaldes administratīvajām procedūrām, tādējādi spēcinot sūdzības iesniedzēja pozīciju; uzskata, ka šāda regula būtu piemērots risinājums, kā precizēt iestādes pienākumus, tai sazinoties ar sūdzības iesniedzēju pārkāpuma gadījumā vai ar tādām Eiropas pilsoņus pārstāvošām struktūrām kā Lūgumrakstu komiteja un ombuds, piemēram, nosakot pienākumu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz ombuda ieteikumiem, lai novērstu interpretācijas kļūdas, kā tas notika šajā lietā;

o
o   o

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, Eiropas ombudu tīklam, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (2) Grozītā Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (85/337/EEK). (3) COM(2012)0628.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par uzskaites noteikumiem un rīcības plāniem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (COM(2012)0093 – C7-0074/2012 – 2012/0042(COD))

P7_TA(2013)0063 A7-0317/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0093),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0074/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas 2012. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā 2012. gada 21. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0317/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) Nr. ../2013 par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 529/2013/ES.)

(1) OV C 351, 15.11.2012, 85. lpp

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām (COM(2011)0789 – C7-0433/2011 – 2011/0372(COD))

P7_TA(2013)0064 A7-0191/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0789),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0433/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 19. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 21. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0191/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 525/2013.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 169. lpp. (2) OV C 277, 13.9.2012., 51. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR) (COM(2011)0794 – C7-0453/2011 – 2011/0374(COD))

P7_TA(2013)0065 A7-0236/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0794),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0453/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Nīderlandes Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0236/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 524/2013.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 99. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR) (COM(2011)0793 – C7-0454/2011 – 2011/0373(COD))

P7_TA(2013)0066 A7-0280/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0793),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0454/2011),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Nīderlandes Senāts un Vācijas Bundesrāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 28. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0280/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/.../ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2013/11/ES.)

(1) OV C 181, 21.6.2012., 93. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (,,Lēmums par aizjūras asociāciju“) (COM(2012)0362 – C7-0285/2012 – 2012/0195(CNS))

P7_TA(2013)0067 A7-0052/2013

(Īpašā likumdošanas procedūra ‐ apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2012)0362),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0285/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A7-0052/2013),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Ņemot vērā, ka AZT kā grupai Eiropas Savienības aizjūras zemju un teritoriju asociācija ir nozīmīga kā efektīva sadarbības struktūra AZT dialogā ar Komisiju un Savienības dalībvalstīm, šī asociācija būtu jāatzīst par sadarbības dalībnieci, kuras mērķis ir aizstāvēt kopējās asociācijā pārstāvēto AZT intereses. Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 6. apsvērums (6)  Pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu AZT attīstībā varētu sekmēt, nostiprinot pilsoniskās sabiedrības organizācijas visās sadarbības jomās. (6)  Pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu AZT attīstībā varētu sekmēt, nostiprinot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un piešķirot tām lielāku atbildību visās sadarbības jomās. Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 10. apsvērums (10)  AZT ir sauszemes un jūras plaša bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņas var ietekmēt AZT dabisko vidi un apdraud to ilgtspējīgu attīstību. Darbības bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanas jomā, katastrofu riska mazināšana, dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība un ilgtspējīgas enerģētikas veicināšana sekmēs pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu AZT. (10)  AZT ir sauszemes un jūras plaša bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņas var ietekmēt AZT dabisko vidi un apdraud to ilgtspējīgu attīstību. Darbības bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanas jomā, katastrofu riska mazināšana, dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība un ilgtspējīgas enerģētikas veicināšana var palīdzēt AZT pielāgoties klimata pārmaiņām un samazināt to ietekmi. AZT vajadzētu arī būt spējīgām piedalīties Savienības horizontālajās programmās, piemēram, Vides un klimata pasākumu programmā (LIFE). Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 12. apsvērums (12)  Ir svarīgi atbalstīt AZT to centienos panākt lielāku neatkarību no fosilajām degvielām, lai samazinātu to neaizsargātību pret pieeju degvielai un cenu svārstībām, tādējādi padarot ekonomiku stabilāku un mazāk neaizsargātu pret ārējiem satricinājumiem. (12)  Ir svarīgi atbalstīt AZT to centienos panākt lielāku neatkarību no fosilajām degvielām, lai samazinātu to neaizsargātību pret pieeju degvielai un cenu svārstībām, tādējādi padarot ekonomiku stabilāku un mazāk neaizsargātu pret ārējiem satricinājumiem, īpaši nodarbinātības jomā. Grozījums Nr. 5 Lēmuma priekšlikums 14. apsvērums (14)  AZT nošķirtības ietekme veido šķērsli to konkurētspējai, un tādējādi ir svarīgi uzlabot AZT pieejamību. (14)  AZT nošķirtības ietekme rada problēmas to ekonomikas attīstībai, un tādējādi ir svarīgi uzlabot AZT pieejamību. Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 15. apsvērums (15)  Savienība un AZT atzīst to, cik nozīmīga ir izglītība, lai panāktu AZT ilgtspējīgu attīstību. (15)  Savienība un AZT atzīst to, cik nozīmīga ir izglītība un profesionālā izglītība, lai panāktu AZT ilgtspējīgu attīstību. Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) (16a)  Izšķirošam sadarbības mērķim vajadzētu būt darba apstākļu, darba ņēmēju tiesību un arodbiedrību tiesību uzlabošanai. Šajā procesā nozīmīgai vajadzētu būt arodbiedrību un darba ņēmēju citu pārstāvju darbībai. Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 17. apsvērums (17)  Infekcijas slimību gadījumi AZT, piemēram, Denges drudzis Karību jūras un Klusā okeāna reģionā un Čikungunjas drudzis Indijas okeāna reģionā, var izraisīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz veselību un ekonomiku. Papildus tam, ka epidēmijas samazina skarto populāciju ražīgumu, epidēmijas AZT varētu stipri ietekmēt tūrisma nozari, kas ir galvenais balsts daudzu AZT ekonomikai. Tā kā uz AZT ceļo liels skaits tūristu un migrējošo darba ņēmēju, viņi ir neaizsargāti pret infekcijas slimību ievešanu. Pretēji, lielā ceļojošo cilvēku plūsma no AZT varētu būt vektors infekcijas slimību ieviešanai Eiropā. Tādējādi “droša tūrisma” nodrošināšana ir izšķiroši nozīmīgs faktors AZT ekonomiku ilgtspējībai, kuras stipri paļaujas uz tūrismu. (17)  Infekcijas slimību gadījumi AZT, piemēram, Denges drudzis Karību jūras un Klusā okeāna reģionā un Čikungunjas drudzis Indijas okeāna reģionā, var izraisīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz veselību un ekonomiku. Papildus tam, ka epidēmijas samazina skarto populāciju ražīgumu, epidēmijas AZT varētu stipri ietekmēt tūrisma nozari, kas ir galvenais balsts daudzu AZT ekonomikai. Tā kā uz AZT ceļo liels skaits tūristu un migrējošo darba ņēmēju, viņi ir neaizsargāti pret infekcijas slimību ievešanu. Iespējas viegli un regulāri izmantot arodmedicīnas pakalpojumus varētu samazināt epidēmiju izplatību. Pretēji, lielā ceļojošo cilvēku plūsma no AZT varētu būt vektors infekcijas slimību ieviešanai Eiropā. Tādējādi “droša tūrisma” nodrošināšana ir izšķiroši nozīmīgs faktors AZT ekonomiku ilgtspējībai, kuras stipri paļaujas uz tūrismu. Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 18. apsvērums (18)  Asociācija starp Eiropas Savienību un AZT ņem vērā un veicina AZT kultūras daudzveidības un identitātes saglabāšanu. (18)  Asociācijai starp Eiropas Savienību un AZT būtu pienācīgi jāņem vērā un jāveicina AZT kultūras daudzveidības un identitātes saglabāšana. Tāpēc tai būtu pienācīgi jāņem vērā un jāveicina AZT pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzība un ievērošana. Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 19. apsvērums (19)  Savienība atzīst, ka ir svarīgi izstrādāt aktīvāku sadarbību ar AZT attiecībā uz labas pārvaldību un cīņu pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, terorismu un korupciju. (19)  Savienība atzīst, ka ir svarīgi izstrādāt aktīvāku sadarbību ar AZT attiecībā uz labuekonomikas, sociālo un nodokļu pārvaldību un cīņu pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, terorismu un korupciju. Grozījums Nr. 11 Lēmuma priekšlikums 20. apsvērums (20)  Tirdzniecībai un ar to saistītai sadarbībai starp ES un AZT būtu jāveicina ilgtspējīga attīstības mērķa sasniegšana ekonomikas attīstības, sociālās attīstības un vides aizsardzības aspektos. (20)  Tirdzniecībai un ar to saistītai sadarbībai starp ES un AZT būtu sistemātiski jāveicina ilgtspējīga attīstības mērķa sasniegšana ekonomikas attīstības, sociālās attīstības un vides aizsardzības aspektos. Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums 21. apsvērums (21)  Globālās pārmaiņas, kas atspoguļojas pastāvīgajā tirdzniecības liberalizācijas procesā, lielā mērā skar Savienību, AZT galveno tirdzniecības partneri, kā arī to ĀKK kaimiņvalstis un citus ekonomiskos partnerus. (21)  Globālās pārmaiņas, kas atspoguļojas pastāvīgajā tirdzniecības liberalizācijas procesā, kurš pārāk maz ieguvumu sniedz mazajām salu teritorijām, rada pienākumu Savienībai, AZT galvenajai tirdzniecības partnerei, AZT intereses pilnīgāk ņemt vērā tirdzniecības nolīgumos, ko tā slēdz ar AZT kaimiņvalstīm. Tas nozīmē kopīgu atbildību par to, lai obligātās sociālās klauzulas sistemātiski iekļautu visos apspriestajos partnerības vai tirdzniecības nolīgumos. Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums 21.a apsvērums (jauns) (21a)  Taupības politika ir negatīvi ietekmējusi nodarbinātību, tāpēc ir nepieciešama AZT un Savienības sadarbība, lai atteiktos no šādiem politikas virzieniem un sekmētu vērienīgas publisko ieguldījumu programmas kā vienīgo risinājumu pienācīgu dzīves un darba apstākļu nodrošināšanai iedzīvotāju vairākumam gan AZT, gan Savienībā. Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums 22. apsvērums (22)  AZT ir nestabila salām raksturīga vide, kam nepieciešama atbilstoša aizsardzība, arī attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Attiecībā uz radioaktīvajiem atkritumiem to nodrošina Euratom līguma 198. pants un attiecīgie sekundārie tiesību akti, izņemot attiecībā uz Grenlandi, uz ko Euratom līgums neattiecas. Attiecībā uz citiem atkritumiem jāprecizē, kuri Savienības noteikumi piemērojami AZT. (22)  AZT ir nestabila salām raksturīga vide, kam nepieciešama atbilstoša aizsardzība, arī attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un radioaktīvā piesārņojuma pārvaldību. Attiecībā uz radioaktīvajiem atkritumiem to nodrošina Euratom līguma 198. pants un attiecīgie sekundārie tiesību akti, izņemot attiecībā uz Grenlandi, uz ko Euratom līgums neattiecas. Attiecībā uz citiem atkritumiem jāprecizē, kuri Savienības noteikumi piemērojami AZT. Attiecībā uz radioaktīvo piesārņojumu, īpaši to, kas saistīts ar kodolizmēģinājumiem, ir jāprecizē, kuri Savienības noteikumi būtu piemērojami AZT, lai bioloģisko daudzveidību un iedzīvotājus ilgtspējīgi aizsargātu no šā piesārņojuma veida. Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums 26. apsvērums (26)  Ņemot vērā integrācijas mērķus un pasaules tirdzniecības attīstību pakalpojumu un uzņēmējdarbības jomā, ir jāatbalsta pakalpojumu tirgu attīstība un ieguldījumu iespējas, uzlabojot AZT pakalpojumu un ieguldījumu tirgus piekļuvi Savienības tirgum. Šajā ziņā Eiropas Savienībai būtu jāpiedāvā AZT pēc iespējas labāku režīmu, ko piedāvā jebkuram citam tirdzniecības partnerim, izmantojot visaptverošas lielākās labvēlības režīma klauzulas, vienlaikus nodrošinot elastīgākas iespējas AZT tirdzniecības attiecībām, ierobežojot procedūras, ko AZT piedāvā Savienībai, tādā mērogā, ko piedāvā citām lielākajām tirdzniecības valstīm. (26)  Ņemot vērā integrācijas mērķus un pasaules tirdzniecības attīstību pakalpojumu un uzņēmējdarbības jomā, ir jāatbalsta pakalpojumu tirgu attīstība un ieguldījumu iespējas, uzlabojot AZT pakalpojumu un ieguldījumu tirgus piekļuvi Savienības tirgum un atvieglojot tām piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem. Šajā ziņā Eiropas Savienībai būtu jāpiedāvā AZT pēc iespējas labāku režīmu, ko piedāvā jebkuram citam tirdzniecības partnerim, izmantojot visaptverošas lielākās labvēlības režīma klauzulas, vienlaikus nodrošinot elastīgākas iespējas AZT tirdzniecības attiecībām, ierobežojot procedūras, ko AZT piedāvā Savienībai, tādā mērogā, ko piedāvā citām lielākajām tirdzniecības valstīm. Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums 28. apsvērums (28)  Sanitārie un fitosanitārie pasākumi un tehniskie šķēršļi tirdzniecībai var ietekmēt tirdzniecību un vajadzīgo sadarbību. Tirdzniecībai un ar to saistītajai sadarbībai būtu jāpievēršas arī konkurences politikas virzieniem un intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietekmē tirdzniecības ieguvumu vienlīdzīgu sadali. (28)  Sanitārie un fitosanitārie pasākumi un tehniskie šķēršļi tirdzniecībai var ietekmēt tirdzniecību un nodarbinātības situāciju, tāpēc šajā jomā nepieciešams sadarboties. Tirdzniecībai un ar to saistītajai sadarbībai būtu jāpievēršas arī nodarbinātības, īpaši jauniešu nodarbinātības, un konkurences politikas virzieniem un intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietekmē tirdzniecības ieguvumu vienlīdzīgu sadali. Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums 29. apsvērums (29)  Lai nodrošinātu, ka AZT saskaņā ar labākajiem nosacījumiem var piedalīties Savienības iekšējā tirgū, kā arī reģionālajos, apakšreģionu un starptautiskajos tirgos, ir svarīgi attīstīt AZT spējas attiecīgajās jomās. Tās ietver cilvēkresursu un viņu prasmju attīstību, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, ekonomikas nozaru dažādošanu un atbilstoša tiesiskā regulējuma īstenošanu, lai panāktu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina investīcijas. (29)  Lai nodrošinātu, ka AZT saskaņā ar labākajiem nosacījumiem var piedalīties Savienības iekšējā tirgū, kā arī reģionālajos, apakšreģionu un starptautiskajos tirgos, ir svarīgi attīstīt AZT spējas attiecīgajās jomās. Tās ietver cilvēkresursu un viņu prasmju attīstību, piedāvājot atbilstošu profesionālo izglītību un tālākizglītību, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, veicinot mikrofinansējuma instrumentu un kredītu pieejamību, ekonomikas nozaru dažādošanu un atbilstoša tiesiskā regulējuma īstenošanu, lai panāktu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina investīcijas. Šajā nolūkā EAF līdzekļus apvienojot ar Savienības vispārējā budžetā paredzētajām programmām un instrumentiem, kuri pienākas AZT, būtu iespējams ietekmēt un racionalizēt investīciju priekšlikumus. Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums 30.a apsvērums (jauns) (30a)  AZT var būt izšķiroša nozīme cīņā pret nodokļu oāzēm. Šajā sakarībā būtu jāuzsver, ka jācenšas panākt īstu pārredzamību finanšu nozarē. Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums 33. apsvērums (33)  Procedūras attiecībā uz finansiālo palīdzību, kas paredzēta 9. pantā un 82. pantā deleģē jo īpaši AZT galveno atbildību par 11. EAF plānošanas un īstenošanas sadarbību. Sadarbību īstenos galvenokārt saskaņā ar AZT teritoriālajiem noteikumiem, un tā veidos atbalstu plānoto darbību uzraudzībai, novērtēšanai un revīzijai. Turklāt ir jāprecizē, ka AZT ir tiesības uz dažādiem finansējuma avotiem, kā noteikts 76. pantā. (33)  Procedūras attiecībā uz finansiālo palīdzību, kas paredzēta 9. pantā un 82. pantā deleģē jo īpaši AZT galveno atbildību par 11. EAF plānošanas un īstenošanas sadarbību. Sadarbību īstenos galvenokārt saskaņā ar AZT teritoriālajiem noteikumiem, un tā veidos atbalstu plānoto darbību uzraudzībai, novērtēšanai un revīzijai. Turklāt ir jāprecizē, ka AZT ir tiesības uz dažādiem finansējuma avotiem, kā noteikts 76. pantā, un ka Komisijai, ieviešot savu AZT stratēģiju, kas paredzēta 88. panta 2.a punktā, ir jāatvieglina AZT iespēja izmantot horizontālās programmas. Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums 34. apsvērums (34)  Lai pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus par plānošanas dokumentu sagatavošanu, kontroli, revīziju, vērtēšanu, pārskatīšanu un īstenošanu, kā arī ziņojumu sniegšanu un finanšu korekcijām, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir jādeleģē Komisijai attiecībā uz šā lēmuma IV daļu. Lai ņemtu vērā tehnoloģijas attīstību un izmaiņas tiesību aktos muitas jomā, pilnvaras pieņemt aktus, ar ko groza VI pielikuma papildinājumus, saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, arī būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Padomei. (34)  Lai pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus par plānošanas dokumentu sagatavošanu, kontroli, revīziju, vērtēšanu, pārskatīšanu un īstenošanu, kā arī ziņojumu sniegšanu un finanšu korekcijām, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir jādeleģē Komisijai attiecībā uz šā lēmuma IV daļu. Lai pieņemtu lēmumus par izcelsmes kumulācijas nolīgumu starp kādu AZT un valsti, ar kuru Savienība ir noslēgusi un kurai piemēro brīvās tirdzniecības nolīgumu, attiecībā uz atkāpēm reģistrēto eksportētāju sistēmā pagaidu atkāpēm no VI pielikuma noteikumiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šā lēmuma VI pielikumu. Lai ņemtu vērā tehnoloģijas attīstību un izmaiņas tiesību aktos muitas jomā, pilnvaras pieņemt aktus, ar ko groza VI pielikuma papildinājumus, saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, arī būtu jādeleģē Komisijai. Lai pieņemtu lēmumus par preferenču režīmu pagaidu atcelšanu un iepriekšējas uzraudzības pasākumiem, kas paredzēti VII pielikumā, kā arī pagaidu un galīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri paredzēti VIII pielikumā, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz šā lēmuma VII un attiecīgi uz VIII pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanās darba laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums 2. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Lai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu, tā ņem vērā katras AZT identitāti un ģeogrāfisko stāvokli, kā arī politisko, ekonomisko un sociālo situāciju. Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums 5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b) videi saudzīgas izaugsmes veicināšana; (b) videi saudzīgas izaugsmes un videi draudzīgu darbvietu veicināšana visās nozarēs, kas rada videi saudzīgu izaugsmi; Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Lai stiprinātu savstarpējās attiecības, ES un AZT cenšas padarīt asociāciju zināmu pilsoņu vidū, jo īpaši veicinot saiknes un sadarbību starp iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pilsonisko sabiedrību un uzņēmumiem no AZT, no vienas puses, un viņu partneriem Eiropas Savienībā, no otras puses. 1.  Lai stiprinātu savstarpējās attiecības, ES un AZT cenšas padarīt asociāciju un ar to saistītos kopējos ieguvumus zināmus pilsoņu vidū, jo īpaši veicinot saiknes un sadarbību starp iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un uzņēmumiem no AZT, no vienas puses, un viņu partneriem Eiropas Savienībā, no otras puses. Šajā ziņā Savienība nodrošina AZT efektīvu dalību informācijas un komunikācijas programmās un jo īpaši informācijas centrus “Europe Direct”, lai Savienību tuvinātu tās pilsoņiem, kas dzīvo AZT. Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Komisija nodrošina atbalstu AZT partnerībai saistībā ar visām Savienības vispārējā budžetā paredzētajām Savienības programmām un instrumentiem, kas minēti 88. pantā. Grozījums Nr. 25 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 3. punkts 3.  Asociācijas mērķis ir atbalstīt sadarbību starp AZT un citiem partneriem noteiktajās sadarbības jomās, kuras izklāstītas šā lēmuma otrajā un trešajā daļā. Šajā ziņā asociācijas mērķis ir veicināt sadarbību starp AZT un attālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 349. pantā, to kaimiņu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un valstīm, kas nav ĀKK valstis. Lai sasniegtu šo mērķi, Savienība uzlabo koordināciju un sinerģijas starp sadarbības programmām, ko atbalsta ar dažādiem ES finanšu instrumentiem. 3.  Asociācijas mērķis ir atbalstīt sadarbību starp AZT un citiem partneriem noteiktajās sadarbības jomās, kuras izklāstītas šā lēmuma otrajā un trešajā daļā. Šajā ziņā asociācijas mērķis ir veicināt sadarbību starp AZT un attālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 349. pantā, to kaimiņu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un valstīm, kas nav ĀKK valstis. Lai sasniegtu šo mērķi, Savienība uzlabo koordināciju un sinerģijas starp sadarbības programmām, ko atbalsta ar dažādiem ES finanšu instrumentiem, tostarp teritoriālās sadarbības programmām kohēzijas politikas ietvaros. Turklāt Savienība AZT iesaista politiskajā dialogā, ko tā uztur ar AZT kaimiņvalstīm, un informē AZT par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darba kārtību, kā arī rezolūcijām vai ieteikumiem. Dalībvalstis un Komisija arī atbalsta visus AZT iestāžu pieprasījumus piedalīties ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas plenārsēdēs novērotāja statusā saskaņā ar asamblejas reglamentu. Grozījums Nr. 26 Lēmuma priekšlikums 7. pants – 4. punkts – d apakšpunkts (d)  AZT līdzdalību reģionālo tirgu attīstībā saistībā ar reģionālās integrācijas organizācijām; (d)  AZT līdzdalību reģionālo organizāciju un reģionālo tirgu attīstībā saistībā ar reģionālās integrācijas organizācijām; Grozījums Nr. 27 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Vajadzības gadījumā AZT organizē dialogu un apspriešanos ar iestādēm un struktūrām, piemēram, ar: 2.  Vajadzības gadījumā AZT organizē dialogu un apspriešanos ar iestādēm, parlamentu deputātiem un struktūrām, piemēram, ar: Grozījums Nr. 28 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa) parlamentu deputātiem, kas AZT pārstāv valsts un Savienības līmenī; Grozījums Nr. 29 Lēmuma priekšlikums 9. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  AZT organizācijām, piemēram, Aizjūras zemju un teritoriju asociāciju; Grozījums Nr. 30 Lēmuma priekšlikums 10. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) (ba) parlamentu deputātiem, kas AZT pārstāv valsts un Savienības līmenī; Grozījums Nr. 31 Lēmuma priekšlikums 12. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a Dialogs dod iespēju AZT iegūt informāciju par dažādām reģionālām horizontālajām programmām un tobrīd īstenotajiem EAF reģionālajiem projektiem, lai AZT varētu tajos piedalīties. Grozījums Nr. 32 Lēmuma priekšlikums 13. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  AZT un ES dialoga forums (AZT un ES forums) sanāk katru gadu, lai pulcinātu AZT iestādes, dalībvalstu pārstāvjus un Komisiju. Eiropas Parlamenta locekļu pārstāvji, EIB pārstāvji un attālāko reģionu pārstāvji ir saistīti ar AZT un ES forumu, ja vajadzīgs; (a)  AZT un ES dialoga forums (AZT un ES forums) sanāk katru gadu, lai pulcinātu AZT iestādes, ievēlētos AZT parlamentu deputātus, dalībvalstu pārstāvjus un Komisiju. Tajā ir iesaistīti Eiropas Parlamenta deputāti. EIB pārstāvji, attālāko reģionu pārstāvji un kaimiņvalstis, kas ir vai nav ĀKK valstis, ir saistītas ar AZT un ES forumu, ja vajadzīgs; Grozījums Nr. 33 Lēmuma priekšlikums 13. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  Komisija, AZT un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, regulāri organizē trīspusējas apspriedes. Šīs apspriedes parasti organizē četras reizes gadā pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc AZT dalībvalstu, ar kurām tās saistītas, pieprasījuma; (b)  Komisija, AZT un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, regulāri organizē trīspusējas apspriedes. Šīs apspriedes organizē vismaz četras reizes gadā un, vajadzīgs, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku AZT un dalībvalstu, ar kurām tās saistītas, pieprasījuma; Grozījums Nr. 34 Lēmuma priekšlikums 15. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns) (ca) atbalstu MVU, kas iesaistīti ilgtspējīgā saimnieciskajā darbībā, jo īpaši pētniecības, lauksaimniecības, amatniecības un tūrisma nozarēs, kuras izmanto vietējo ekosistēmu resursus; Grozījums Nr. 35 Lēmuma priekšlikums 17. pants – b punkts (b) ekonomikas un sociālo darbību, piemēram, zivsaimniecības un akvakultūras, tūrisma, jūras transporta saskaņošanu ar jūras un piekrastes zonu potenciālu attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, izejmateriāliem, vienlaikus ņemot vērā klimata pārmaiņu un cilvēka darbību ietekmi. (b) ekonomikas un sociālo darbību, piemēram, zivsaimniecības un akvakultūras, lauksaimniecības, tūrisma, jūras un gaisa transporta, rūpniecības, kalnrūpniecības un teritoriālās plānošanas saskaņošanu ar jūras un piekrastes zonu potenciālu attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, izejmateriāliem, vienlaikus ņemot vērā klimata pārmaiņu un cilvēka darbību un dzīvnieku radītās augsnes piesārņošanas ietekmi. Grozījums Nr. 36 Lēmuma priekšlikums 19. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c) neskarot esošos vai turpmākus divpusējos zvejniecības partnerības nolīgumus starp Savienību un AZT, Savienības un AZT mērķis ir regulāri savstarpēji apspriesties par dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību un apmainīties ar informāciju par resursu pašreizējo stāvokli asociācijas attiecīgajās struktūrās, kā noteikts 13. pantā. (c) neskarot esošos vai turpmākus Savienības noslēgtos zvejniecības partnerības nolīgumus, Savienības un AZT mērķis ir regulāri savstarpēji apspriesties par dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību un apmainīties ar informāciju par resursu pašreizējo stāvokli asociācijas attiecīgajās struktūrās, kā noteikts 13. pantā. Grozījums Nr. 37 Lēmuma priekšlikums 19. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b) dialogu un sadarbību attiecībā uz zivju krājumu saglabāšanu, tostarp pasākumiem, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un efektīvi sadarbotos ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un to iekšienē. Dialogs un sadarbība ietver kontroles un inspekcijas shēmas, stimulus un saistības zivsaimniecības un piekrastes vides efektīvākai pārvaldībai ilgtermiņā. (b) dialogu un sadarbību attiecībā uz zivju krājumu saglabāšanu, tostarp pasākumiem, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un efektīvi sadarbotos ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un to iekšienē. Dialogs un sadarbība ietver kontroles un inspekcijas shēmas, stimulus un saistības zivsaimniecības un piekrastes vides efektīvākai pārvaldībai ilgtermiņā. Dialogu un sadarbību Komisija papildina ar lielākiem centieniem sekmēt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību, atbalstot vietējās monitoringa un uzraudzības sistēmas un šim nolūkam izmantojot partnerības nolīgumus ar AZT, kas asociētas ar Savienību. Grozījums Nr. 38 Lēmuma priekšlikums 20. pants – 2. punkts 2.  Ūdens piegādes jomā un dezinficēšanas nozarē apgabalos, kur pakalpojums nav pietiekami nodrošināts, īpaša uzmanība jāpievērš pieejai dzeramā ūdens piegādes un dezinficēšanas pakalpojumiem, kas dod tiešu ieguldījumu cilvēkresursu attīstībā, uzlabojot veselības stāvokli un paaugstinot produktivitāti. 2.  Ūdens piegādes jomā un dezinficēšanas nozarē apgabalos, kuros pakalpojums nav pietiekami nodrošināts vai kuri ir īpaši pakļauti dabas katastrofām, īpaša uzmanība jāpievērš pieejai dzeramā ūdens piegādes un dezinficēšanas pakalpojumiem, kas dod tiešu ieguldījumu cilvēkresursu attīstībā, uzlabojot veselības stāvokli un paaugstinot produktivitāti. Grozījums Nr. 39 Lēmuma priekšlikums 21. pants Asociācijas kontekstā sadarbība atkritumu apsaimniekošanas jomā var attiekties uz vislabākās vides prakses veicināšanu visās darbībās, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu, tostarp, atkritumu pārstrādes procesos vai citos procesos, lai ekstrahētu otrreizējās izejvielas un veiktu atkritumu apglabāšanu. Asociācijas kontekstā sadarbība atkritumu apsaimniekošanas jomā var attiekties uz vislabākās vides prakses veicināšanu visās darbībās, kas saistītas ar cilvēku vai dzīvnieku radītu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp, atkritumu pārstrādes procesos vai citos procesos, lai ekstrahētu otrreizējās izejvielas un veiktu atkritumu apglabāšanu. Grozījums Nr. 40 Lēmuma priekšlikums 25. pants – 2. punkts – b apakšpunkts (b) pārvadājumus pa autoceļiem, dzelzceļu, gaisu, jūras vai iekšzemes ūdensceļiem; (b) sabiedrisko transportu un citus ilgtspējīgus transporta veidus pa autoceļiem, kā arī pārvadājumus pa dzelzceļu, gaisu, jūras vai iekšzemes ūdensceļiem; Grozījums Nr. 41 Lēmuma priekšlikums 29. pants Asociācijas kontekstā sadarbības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu jomā mērķis ir stimulēt AZT inovāciju, ekonomikas izaugsmi un ikdienišķus uzlabojumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu dzīvē, tostarp veicinot pieejamību personām ar invaliditāti. Sadarbība īpaši ir vērsta uz to, lai uzlabotu AZT reglamentējošās spējas un var atbalstīt IKT tīklu un pakalpojumu paplašināšanu, izmantojot šādus pasākumus: Asociācijas kontekstā sadarbības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu jomā mērķis ir stimulēt AZT inovāciju, ekonomikas izaugsmi, sadarbību, vārda brīvību, jaunu darbvietu radīšanu un ikdienišķus uzlabojumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu dzīvē, tostarp veicinot pieejamību personām ar invaliditāti. Sadarbība īpaši ir vērsta uz to, lai uzlabotu AZT reglamentējošās spējas un var atbalstīt IKT tīklu un pakalpojumu paplašināšanu, izmantojot šādus pasākumus: (a) paredzamas normatīvās vides izveide, kas atbilst tehnoloģiju attīstībai, veicina izaugsmi un inovāciju un sekmē konkurenci un patērētāju aizsardzību; (a) paredzamas normatīvās vides izveide, kas atbilst tehnoloģiju attīstībai, veicina izaugsmi un inovāciju un sekmē konkurenci un patērētāju aizsardzību; (b) dialogs par informācijas sabiedrības politikas dažādajiem aspektiem attiecībā uz informācijas sabiedrības veicināšanu un pārraudzību; (b) dialogs par informācijas sabiedrības politikas dažādajiem aspektiem attiecībā uz informācijas sabiedrības veicināšanu un pārraudzību; (c) informācijas apmaiņa par standartiem un sadarbspējas jautājumiem; (c) informācijas apmaiņa par standartiem un sadarbspējas jautājumiem; (d) sadarbības veicināšana IKT pētījumu jomā un uz IKT balstītu pētniecības infrastruktūru jomā; (d) sadarbības veicināšana IKT pētījumu jomā un uz IKT balstītu pētniecības infrastruktūru jomā; (e) pakalpojumu un lietojumu attīstība sfērās ar spēcīgu ietekmi uz sabiedrību. (e) pakalpojumu un lietojumu attīstība sfērās ar spēcīgu ietekmi uz sabiedrību, piemēram, izglītībā un profesionālajā izglītībā. Grozījums Nr. 42 Lēmuma priekšlikums 30. pants – ievaddaļa Asociācijas kontekstā sadarbība pētniecības un jauninājumu jomā var attiekties uz zinātni, tehnoloģijām, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai veicinātu AZT ilgtspējīgu attīstību un izcilību un rūpniecības konkurētspēju AZT. Jo īpaši, sadarbība var attiekties uz: Asociācijas kontekstā sadarbība pētniecības un jauninājumu jomā var attiekties uz zinātni, izglītību, tehnoloģijām, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai veicinātu AZT ilgtspējīgu attīstību un uzņēmumu, jo īpaši MVU, izcilību un konkurētspēju AZT. Jo īpaši, sadarbība var attiekties uz: Grozījums Nr. 43 Lēmuma priekšlikums 30. pants – b punkts (b) politikas un iestāžu veidošanu AZT un saskaņotām darbībām vietējā, valsts vai reģionālā līmenī, lai attīstītu zinātnes, tehnoloģijas un jauninājumu darbības un to piemērošanu; (b) politikas un iestāžu veidošanu AZT un saskaņotām darbībām vietējā, valsts vai reģionālā līmenī, lai attīstītu zinātnes, izglītības, tehnoloģijas un jauninājumu darbības un to piemērošanu; Grozījums Nr. 44 Lēmuma priekšlikums 30. pants – d punkts (d) atsevišķu AZT pētnieku, pētniecības iestāžu un juridisko personu no AZT līdzdalību sadarbības ietvaros, kas saistīta ar pētniecības un jauninājumu programmām Savienībā; (d) atsevišķu AZT pētnieku, pētniecības iestāžu, MVU un juridisko personu no AZT līdzdalību sadarbības ietvaros, kas saistīta ar Savienības pētniecības, jauninājumu un uzņēmumu un jo īpaši MVU konkurētspējas programmām; Grozījums Nr. 45 Lēmuma priekšlikums 30. pants – e punkts (e)  AZT pētnieku apmācību un starptautisko mobilitāti un apmaiņu. (e)  AZT pētnieku un studentu apmācību un starptautisko mobilitāti un pētnieku un studentu apmaiņu. Grozījums Nr. 46 Lēmuma priekšlikums 31. pants – 1. punkts 1.  Savienība nodrošina, ka fiziskas personas no AZT, kā noteikts 49. pantā, var piedalīties Savienības iniciatīvās par jaunatni tāpat kā dalībvalstu pilsoņi. 1.  Savienība nodrošina, ka fiziskas personas no AZT, kā noteikts 49. pantā, piedalās Savienības iniciatīvās un programmās par jaunatni tāpat kā dalībvalstu pilsoņi. Grozījums Nr. 47 Lēmuma priekšlikums 31. pants – 2. punkts 2.  Asociācijas mērķis ir nostiprināt saites starp jauniešiem, kas dzīvo AZT un Savienībā, cita starpā, veicinot AZT jauniešu mācību mobilitāti un veicinot savstarpējo sapratni jauniešu vidū. 2.  Asociācijas mērķis ir nostiprināt saites starp jauniešiem, kas dzīvo AZT un Savienībā, cita starpā veicinot AZT jauniešu izglītību un sākotnējās arodmācības, profesionālo izglītību vai tālākizglītību, apmaiņu mācību nolūkā un mobilitāti un veicinot starpkulturālas mācības un savstarpējo sapratni jauniešu vidū. Grozījums Nr. 48 Lēmuma priekšlikums 31. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Savienība un AZT sadarbojas, lai nodrošinātu, ka jaunieši ir aktīvi iesaistīti darba tirgū, un tādējādi novērstu jaunatnes bezdarbu. Grozījums Nr. 49 Lēmuma priekšlikums 32. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa) darba pieredzes iespēju nodrošināšanu, lai studenti varētu uzlabot darba tirgū noderīgās prasmes; Grozījums Nr. 50 Lēmuma priekšlikums 32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b) atbalstu AZT, nosakot un īstenojot izglītības politiku. (b) atbalstu AZT, nosakot un īstenojot izglītības un formālās un neformālās profesionālās izglītības politiku; Grozījums Nr. 51 Lēmuma priekšlikums 32. pants – 2. punkts 2.  Savienība nodrošina, ka fiziskas personas no AZT, kā noteikts 49. pantā, var piedalīties Savienības iniciatīvās par izglītību tāpat kā dalībvalstu pilsoņi. 2.  Savienība nodrošina, ka fiziskas personas no AZT, kā noteikts 49. pantā, piedalās Savienības iniciatīvās par izglītību un profesionālo izglītību, jo īpaši programmā “Erasmus visiem”. Grozījums Nr. 52 Lēmuma priekšlikums 32. pants – 3. punkts 3.  Savienība nodrošina, ka izglītības iestādes un institūti no AZT var piedalīties ar izglītību saistītās sadarbības Savienības iniciatīvās, tāpat kā dalībvalstu izglītības iestādes un institūti. 3.  Savienība nodrošina, ka izglītības un profesionālās izglītības iestādes un institūti no AZT var piedalīties ar izglītību un profesionālās izglītību saistītās sadarbības Savienības iniciatīvās, tāpat kā dalībvalstu izglītības un profesionālās izglītības iestādes un institūti. Grozījums Nr. 53 Lēmuma priekšlikums 33. pants – 1. punkts 1.  Savienība un AZT uztur dialogu nodarbinātības un sociālās politikas jomā, lai veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību AZT un veicinātu pienācīgu darbu AZT un reģionos, kuros tās atrodas. Šāda dialoga mērķis ir arī atbalstīt AZT iestāžu centienus izstrādāt politiku un tiesību aktus šajā jomā. 1.  Savienība un AZT uztur dialogu nodarbinātības un sociālās politikas jomā, lai veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību AZT, veicinātu pienācīgu darbu un sociālo iekļaušanu videi draudzīgā ekonomikā AZT un reģionos, kuros tās atrodas. Šāda dialoga mērķis ir arī atbalstīt AZT iestāžu centienus izstrādāt politiku un tiesību aktus šajā jomā. Grozījums Nr. 54 Lēmuma priekšlikums 33. pants – 2. punkts 2.  Dialogu galvenokārt veido informācijas un labas prakses apmaiņa attiecībā uz politiku un tiesību aktiem nodarbinātības un sociālās politikas jomā, kas ir savstarpējas intereses joma Savienībai un AZT. Šajā ziņā tādās jomās kā, piemēram, prasmju attīstība, sociālā aizsardzība, sociālais dialogs, vienlīdzīgas iespējas, nediskriminācija un pieejamība personām ar invaliditāti, tiek ņemti vērā darba drošības un veselības aizsardzības un citi darba standarti. 2.  Dialogu galvenokārt veido informācijas un labas prakses apmaiņa attiecībā uz politiku un tiesību aktiem nodarbinātības un sociālās politikas jomā, kas ir savstarpējas intereses joma Savienībai un AZT. Jāatbalsta darbvietu radīšana, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, veicinot augstus sociālos standartus. Dialogā atbalsta visus novatoriskus pasākumus, ar kuriem aizsargā vidi un darba ņēmēju un iedzīvotāju veselību un kuru mērķis ir dot iespēju darbvietas radīt jomās, kurās aizjūras zemēm un teritorijām ir priekšrocības, piemēram, bioloģiskā daudzveidība, derīgie izrakteņi un jaunas tehnoloģijas, kā arī jomās, kas saistītas ar pieejamības uzlabošanu. Šajā ziņā tādās jomās kā, piemēram, nākotnes prasmju vajadzību prognozēšana, prasmju attīstība, darba tirgus vajadzībām atbilstoša kvalificēta darbaspēka apmācība, sociālā aizsardzība, sociālais dialogs, vienlīdzīgas iespējas, nediskriminācija un pieejamība personām ar invaliditāti, tiek ņemti vērā darba drošības un veselības aizsardzības un citi darba standarti. Grozījums Nr. 55 Lēmuma priekšlikums 33. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Savienība un AZT sadarbojas, lai apmainītos ar labāko praksi par aktīva darba tirgus politika virzieniem, spēcīgu sociālo dialogu, darba standartiem un sociālo aizsardzību un tādējādi aizstāvētu darba ņēmēju tiesības. Grozījums Nr. 56 Lēmuma priekšlikums 33. pants – 2.b punkts (jauns) 2.b Savienība un AZT sadarbojas, lai nodrošinātu pareizu drošības un elastīguma līdzsvaru darba tirgū, šajā nolūkā plaši īstenojot elastdrošības principus, un lai novērstu darba tirgus segmentāciju, garantējot gan pienācīgu sociālās aizsardzības segumu cilvēkiem pārejas laikposmā vai tādiem, kam ir pagaidu vai nepilnas slodzes darba līgumi, gan mācību, karjeras attīstības un pilnslodzes darba iespēju pieejamību. Grozījums Nr. 57 Lēmuma priekšlikums 33. pants – 2.c punkts (jauns) 2.c Depopulācija, tostarp intelektuālā darbaspēka emigrācija un gados jaunu personu emigrācija darba meklēšanas nolūkā, rada problēmas daudzām AZT, un tāpēc Savienība un AZT sadarbojas, lai aizsargātu migrējošu darba ņēmēju tiesības darba tirgū. Grozījums Nr. 58 Lēmuma priekšlikums 33.a pants (jauns) 33.a pants Darba ņēmēju brīva pārvietošanās 1.  Neierobežojot noteikumus, kas attiecas uz sabiedrības veselību, sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, Savienības dalībvalstis nekādā veidā nediskriminē AZT darba ņēmējus attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un darba apstākļiem. 2.  AZT iestādes pret dalībvalstu darba ņēmējiem attiecas tikpat labvēlīgi kā pret trešo valstu valstspiederīgajiem un nediskriminē dalībvalstu valstspiederīgos. Tomēr, lai veicinātu vietējo nodarbinātību, AZT var pieņemt noteikumus, kas labvēlīgi vietējiem darba ņēmējiem. Šādā gadījumā AZT iestādes paziņo Komisijai par noteikumiem, ko tās pieņem, lai Komisija par tiem informētu dalībvalstis. 3.  Šis pants neattiecas uz civildienesta darbvietām. Grozījums Nr. 59 Lēmuma priekšlikums 33.b pants (jauns) 33.b pants Sociālais dialogs un sociālās demokrātijas attīstība Asociācijas kontekstā sociālo dialogu un sociālās demokrātijas attīstību var veicināt ar pasākumiem, starp kuriem ir šādi: – pasākumi, ar ko nodrošina sociālo partneru apmācību; – pasākumi, kas ļauj īstenot komunikāciju, un vides radīšana sociālā dialoga un sociālās demokrātijas veicināšanai un attīstībai; – pasākumi, kas reģionālā un vietējā līmenī ļauj apmainīties ar labāko praksi sociālajā jomā. Grozījums Nr. 60 Lēmuma priekšlikums 34. pants – a punkts (a) pasākumus, lai uzlabotu sagatavotību un reaģēšanas spējas pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, piemēram, infekcijas slimībām, balstoties uz jau esošām struktūrām, un to mērķim būtu jābūt neparedzētiem notikumiem; (a) pasākumus, lai uzlabotu sagatavotību un reaģēšanas spējas pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, piemēram, infekcijas slimībām, balstoties uz jau esošām struktūrām un arodmedicīnu, un to mērķim vajadzētu būt neparedzētiem notikumiem; Grozījums Nr. 61 Lēmuma priekšlikums 34. pants – aa punkts (jauns) (aa)  Savienība un AZT organizē labākās prakses apmaiņu, lai uzlabotu darba vietu efektivitāti. Svarīgi ir nodrošināt, ka profilakses politika attiecas uz visiem darba ņēmējiem un patiešām tiek ievērotas viņu pamattiesības uz veselību; Grozījums Nr. 62 Lēmuma priekšlikums 34. pants – b punkts (b) spēju palielināšana, stiprinot sabiedrības veselības tīklus reģionālā līmenī, kas atvieglo informācijas apmaiņu starp ekspertiem un veicina atbilstošu apmācību; (b) spēju palielināšana, stiprinot sabiedrības veselības tīklus reģionālā līmenī, kas atvieglo informācijas apmaiņu starp ekspertiem un veicina atbilstošu apmācību un telemedicīnas ieviešanu; Grozījums Nr. 63 Lēmuma priekšlikums 34.a pants (jauns) 34.a pants Drošība un veselības aizsardzība darbā Asociācijas kontekstā sadarbības mērķis attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ir stiprināt AZT spējas novērst arodslimības un ar darbu saistītus negadījumus, īstenojot pasākumus, starp kuriem ir: – pasākumi, kuri mērķis ir veikt pētījumus un pilnveidot kompetenci par drošību un veselības aizsardzību darbā saistībā ar attiecīgajai teritorijai raksturīgajiem riskiem; – atbalsts, lai modernizētu noteikumus par drošību un veselības aizsardzību darbā; – atbalsts pasākumiem, kas veicina ar darbu saistīto risku novēršanu. Grozījums Nr. 64 Lēmuma priekšlikums 38. pants – virsraksts Vēsturisko vietu un kultūras pieminekļu aizsardzība Kultūras mantojums un vēsturiskie pieminekļi Grozījums Nr. 65 Lēmuma priekšlikums 38. pants – ievaddaļa Asociācijas kontekstā sadarbības kultūras mantojuma objektu un vēstures pieminekļu jomā mērķis ir atļaut pieredzes apmaiņas veicināšanu un labāko praksi: Asociācijas kontekstā sadarbības kultūras mantojuma objektu un vēstures pieminekļu jomā mērķis ir atļaut pieredzes un labākās prakses apmaiņas veicināšanuun ilgtspējīgā veidā izmantot šādu objektu potenciālu: Grozījums Nr. 66 Lēmuma priekšlikums 38. pants – 1.a daļa (jauna) Sadarbības mērķis var būt arī zināšanu uzlabošana par AZT materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, tā saglabāšana un popularizēšana. Grozījums Nr. 67 Lēmuma priekšlikums 44.a pants (jauns) 44.a pants Sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm Savienība, risinot sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar trešo valsti, cenšas paredzēt Savienības precēm piešķirto tarifa preferenču attiecināšanu uz AZT izcelsmes precēm. Grozījums Nr. 68 Lēmuma priekšlikums 54. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a Ja ar trešām valstīm apspriestie tirdzniecības nolīgumi apdraud AZT raksturīgās tradicionālās tirdzniecības nozares, Komisija saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas un ANO noteiktajiem kritērijiem veic iepriekšējus ietekmes novērtējumus par iespējamām sekām. Kad Komisija šos iepriekšējos ietekmes novērtējumus ir pabeigusi, tā pirms attiecīgo starptautisko nolīgumu noslēgšanas nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei, AZT centrālām un vietējām pārvaldes iestādēm. Grozījums Nr. 69 Lēmuma priekšlikums 57. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b) veicinot tirdzniecības šķēršļu atcelšanu vai ieguldījumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, jo īpaši klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, piemēram, ilgtspējīga atjaunojamā enerģija un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi, tostarp, pieņemot politikas pamatnostādnes, kas veicina labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, un veicinot standartus, kas atbilst vides un ekonomikas vajadzībām un samazina tehniskos šķēršļus tirdzniecībai; (b) veicinot tirdzniecības šķēršļu atcelšanu vai ieguldījumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, jo īpaši klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, piemēram, ilgtspējīga atjaunojamā enerģija un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi, tostarp, pieņemot politikas pamatnostādnes, kas veicina labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, un veicinot standartus, kas atbilst vides, sociālajām un ekonomikas vajadzībām un samazina tehniskos šķēršļus tirdzniecībai; Grozījums Nr. 70 Lēmuma priekšlikums 57. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c) veicinot preču tirdzniecību, kas veicina sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preces, uz kurām attiecas brīvprātīgas ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, ekomarķējums un sertifikācijas shēmas ar dabas resursiem saistītiem produktiem; (c) veicinot preču tirdzniecību, kas veicina sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preces, uz kurām attiecas brīvprātīgas ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, ekomarķējums, sociālais marķējums un sertifikācijas shēmas ar dabas resursiem saistītiem produktiem; Grozījums Nr. 71 Lēmuma priekšlikums 62. pants Asociācijas kontekstā sadarbība patērētāju aizsardzības politikas patērētāju veselības aizsardzības un tirdzniecības jomā var ietvert tiesību aktu un noteikumu sagatavošanu patērētāju aizsardzības politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības šķēršļiem. Asociācijas kontekstā sadarbība patērētāju aizsardzības politikas patērētāju veselības aizsardzības un tirdzniecības jomā var ietvert iespēju uz laiku atzīt aizjūras zemēs un teritorijās pieņemtos noteikumus un procedūras, kā arī ietvert tiesību aktu un noteikumu sagatavošanu patērētāju aizsardzības politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības šķēršļiem. Grozījums Nr. 72 Lēmuma priekšlikums 68. pants – a punkts (a)  AZT spēju stiprināšanu, lai definētu un īstenotu politiku, kas vajadzīga preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstībai; (a)  AZT spēju stiprināšanu, lai definētu un īstenotu politiku, kas vajadzīga preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstībai, jo īpaši izmantojot jaunās informācijas un sakaru tehnoloģijas; Grozījums Nr. 73 Lēmuma priekšlikums 68. pants – b punkts (b)  AZT centienu veicināšanu attiecībā uz piemērotu tiesisko, regulatīvo un institucionālo sistēmu, kā arī vajadzīgo administratīvo procedūru, ieviešanu; (b)  AZT centienu veicināšanu attiecībā uz piemērotu tiesisko, regulatīvo un institucionālo sistēmu, kā arī vajadzīgo administratīvo procedūru, ieviešanu, jo īpaši lai palīdzētu uzlabot sociālos standartus un radītu izaugsmei labvēlīgu sociālo vidi; Grozījums Nr. 74 Lēmuma priekšlikums 68. pants – d punkts (d) tādu tirgus un ražojumu attīstības, tostarp produktu kvalitātes uzlabošanas veicināšanu; (d) tirgus un produktu attīstības un dažādošanas veicināšanu, tostarp produktu kvalitātes uzlabošanu; Grozījums Nr. 75 Lēmuma priekšlikums 68. pants – e punkts (e) cilvēkresursu un profesionālo prasmju attīstības sekmēšanu, kas attiecas uz tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem; (e) cilvēkresursu un profesionālo prasmju attīstības sekmēšanu, piedāvājot attiecīgus mācību kursus, kas attiecas uz tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem; Grozījums Nr. 76 Lēmuma priekšlikums 68. pants – f punkts (f) uzņēmējdarbības starpnieku spēju pilnveidošanu sniegt AZT uzņēmumiem pakalpojumus, kas attiecas uz to eksporta darbību, piemēram, tirgus izpēti; (f) uzņēmējdarbības starpnieku spēju pilnveidošanu sniegt AZT uzņēmumiem pakalpojumus, kas attiecas uz to eksporta darbību, piemēram, tirgus izpēti, efektīvāk izmantojot jaunās tehnoloģijas; Grozījums Nr. 77 Lēmuma priekšlikums 79. pants – 2. punkts 2.  Savienība atbalsta AZT centienus izstrādāt ticamus statistikas datus par šīm jomām. 2.  Savienība atbalsta AZT centienus izstrādāt ticamus statistikas datus par šīm jomām. Tā arī atbalsta AZT centienus uzlabot to makroekonomisko rādītāju salīdzināmību, tostarp izmantojot pirktspējas paritātes aprēķināšanu. Grozījums Nr. 78 Lēmuma priekšlikums 80. pants – 2. punkts 2.  Pēc AZT iniciatīvas pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus var finansēt saistībā ar plānošanas dokumentos ietverto darbību īstenošanu. Komisija var pieņemt lēmumu finansēt šādu darbību vai nu no plānojamā atbalsta vai no tehniskās sadarbības pasākumiem paredzētā finansējuma. 2.  Pēc AZT iniciatīvas pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus var finansēt saistībā ar šo lēmumu paredzēto darbību īstenošanu. Komisija var pieņemt lēmumu finansēt šādu darbību vai nu no plānojamā atbalsta vai no tehniskās sadarbības pasākumiem paredzētā finansējuma. Grozījums Nr. 79 Lēmuma priekšlikums 80. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Komisija vismaz reizi gadā, vēlams saistībā ar ES un AZT forumu, organizē teritoriālo un deleģēto kredītrīkotāju tehnisku tikšanos ar mērķi uzlabot izveidojušos tehnisko dialogu un pilnveidot līdzekļu plānošanu un izmantošanu. Grozījums Nr. 80 Lēmuma priekšlikums 82. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna) Komisija nodrošina to, ka plānošanas noteikumos ir ņemti vērā AZT ierobežotie cilvēkresursi un administratīvie resursi, kā arī AZT institucionālās saites ar dalībvalstīm, ar kurām AZR ir saistītas. Grozījums Nr. 81 Lēmuma priekšlikums 82. pants – 5. punkts 5.  AZT iestādes un Komisija ir kopīgi atbildīgas par plānošanas dokumenta apstiprināšanu. 5.  AZT iestādes un Komisija ir kopīgi atbildīgas par plānošanas dokumenta apstiprināšanu. Šajā nolūkā AZT, attiecīgā dalībvalsts un Komisija apmainās viedokļiem par plānošanas dokumentu. Kā daļu no viedokļu apmaiņas procesa organizē teritoriālo kredītrīkotāju un visu ar plānošanu saistīto Komisijas, biroju un delegāciju pārstāvju tehniskas tikšanās, ja iespējams, kā AZT un ES foruma turpinājumu. Grozījums Nr. 82 Lēmuma priekšlikums 83. pants – 1. punkts 1.  Komisija īsteno AZT 11. EAF līdzekļus jebkurā no veidiem, kas noteikti 11. EAF Finanšu regulā, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā lēmumā un šā lēmuma īstenošanas pasākumos. Šajā nolūkā tā noslēdz finansēšanas nolīgumus ar attiecīgajām AZT iestādēm. 1.  Komisija īsteno AZT 11. EAF līdzekļus jebkurā no veidiem, kas noteikti 11. EAF Finanšu regulā, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā lēmumā un šā lēmuma īstenošanas pasākumos. Šajā nolūkā tā noslēdz finansēšanas nolīgumus ar attiecīgajām AZT iestādēm un organizē teritoriālo kredītrīkotāju un visu plānošanas īstenošanā iesaistīto Komisijas, biroju un delegāciju pārstāvju tehniskas tikšanās, ja iespējams, kā AZT un ES foruma turpinājumu. Grozījums Nr. 83 Lēmuma priekšlikums 84. pants – 8. punkts 8.  Komisija informē Komiteju par plānošanas dokumentu kontroli, vērtēšanu un revīziju. 8.  Komisija vienlaikus informē Komiteju un Eiropas Parlamentu par plānošanas dokumentu kontroli, vērtēšanu un revīziju. Grozījums Nr. 84 Lēmuma priekšlikums 88. pants – 2. punkts 2.  AZT ir arī tiesības uz atbalstu saskaņā ar Savienības programmām sadarbībai ar citām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, saskaņā ar šo programmu noteikumiem, mērķiem un pasākumiem. 2.  AZT arī saņem atbalstu saskaņā ar Savienības programmām sadarbībai ar citām valstīm atbilstoši šo programmu noteikumiem, mērķiem un pasākumiem. Grozījums Nr. 85 Lēmuma priekšlikums 88. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Lai nodrošinātu AZT efektīvu un lietderīgu dalību dažādās horizontālajās Savienības programmās, Komisija īsteno patiesu AZT stratēģiju, katrā savā ģenerāldirektorātā izveidojot AZT referenta amatu. Šie AZT referenti piedalās ikgadējo darba programmu izstrādē katrai programmai, īpaši izmantojot starpdienestu apspriedes, lai nodrošinātu, ka AZT vajadzības un īpatnības tiek pietiekami ņemtas vērā. Turklāt Komisija iespējami drīz AZT paziņo, ka publicēts aicinājums iesniegt priekšlikumus publicēšanu saistībā ar dažādām horizontālām programmām. Grozījums Nr. 86 Lēmuma priekšlikums 89. pants – 1. punkts 1.  Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šā lēmuma noteikumus, 12 mēnešu laikā pēc tā stāšanās spēkā, un ar ko groza VI pielikuma papildinājumus, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un izmaiņas tiesību aktos muitas jomā, saskaņā ar 90. pantā noteikto procedūru. 1.  Komisija jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šā lēmuma noteikumus, sešu mēnešu laikā pēc tā stāšanās spēkā, un ar ko groza VI pielikuma papildinājumus, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un izmaiņas tiesību aktos muitas jomā, saskaņā ar 90. pantā noteikto procedūru. Grozījums Nr. 87 Lēmuma priekšlikums 90. pants – 3. punkts 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 89. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidzas lēmumā norādītās tiesības pieņemt deleģētos aktus. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 89. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidzas lēmumā norādītās tiesības pieņemt deleģētos aktus. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Ja Padome ir sākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai pilnvaru deleģēšanu atsaukt, tā laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī iespējamos atsaukšanas iemeslus. Grozījums Nr. 88 Lēmuma priekšlikums 90. pants – 4. punkts 4.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo Padomei. 4.  Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 89 Lēmuma priekšlikums 90. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna) Ja Padome plāno izteikt iebildumus, tā pietiekamu laiku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu, norādot deleģēto aktu, pret kuru tā plāno iebilst, un iespējamos iebilšanas iemeslus. Grozījums Nr. 90 Lēmuma priekšlikums 90.a pants (jauns) 90.a pants Steidzamības procedūra 1.  Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus. 2.  Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 90. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus. Grozījums Nr. 91 Lēmuma priekšlikums 91. pants – 1. daļa – ievaddaļa Padome saskaņā ar Līgumu pieņem lēmumu par visiem vajadzīgajiem šā lēmuma pielāgojumiem, ja: Padome saskaņā ar Līgumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu par visiem vajadzīgajiem šā lēmuma pielāgojumiem, ja: Grozījums Nr. 92 Lēmuma priekšlikums I pielikums IZOLĒTO AZT SARAKSTS IZOLĒTO AZT SARAKSTS –  Folklenda salas –  Folklenda salas –  Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas salas –  Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas salas –  Senpjēra un Mikelona –  Senpjēra un Mikelona –  Volisa un Futuna Grozījums Nr. 93 Lēmuma priekšlikums II pielikums – 1. pants – 1. punkts 1.  Šā lēmuma nolūkiem kopējo ES finansiālo palīdzību [343,4 miljonu] euro apjomā saskaņā ar 11. EAF, kā noteikts Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 11. EAF, septiņu gadu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim sadala šādi: 1.  Šā lēmuma nolūkiem kopējo ES finansiālo palīdzību [360,57 miljonu] euro apjomā saskaņā ar 11. EAF, kā noteikts Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 11. EAF, septiņu gadu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim sadala šādi: (a) [330,4 miljonus] euro – atbalstam saskaņā ar programmām ilgtermiņa attīstībai, humānai palīdzībai, ārkārtas palīdzībai, palīdzībai bēgļiem un papildu atbalstam eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā, kā arī atbalstam reģionālai sadarbībai un integrācijai; (a) [345,57 miljonus] euro – atbalstam saskaņā ar programmām ilgtermiņa attīstībai, humānai palīdzībai, ārkārtas palīdzībai, palīdzībai bēgļiem un papildu atbalstam eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā, kā arī atbalstam reģionālai sadarbībai un integrācijai; (b) [5 miljonus] euro – procentu subsīdiju un tehniskās palīdzības finansējumam IV pielikumā minētā AZT ieguldījumu mehānisma ietvaros; (b) [5 miljonus] euro – procentu subsīdiju un tehniskās palīdzības finansējumam IV pielikumā minētā AZT ieguldījumu mehānisma ietvaros; (c) [8 miljonus] euro – pētījumiem vai tehniskās palīdzības pasākumiem saskaņā ar šā lēmuma 79. pantu, kā arī vispārējam lēmuma izvērtējumam, kas jāveic ne vēlāk kā četrus gadus pirms lēmuma darbības termiņa beigām. (c) [10 miljonus] euro – pētījumiem vai tehniskās palīdzības pasākumiem saskaņā ar šā lēmuma 79. pantu, kā arī vispārējam lēmuma izvērtējumam, kas jāveic ne vēlāk kā četrus gadus pirms lēmuma darbības termiņa beigām. Grozījums Nr. 94 Lēmuma priekšlikums II pielikums – 3. pants – ievaddaļa Summu [330,4 miljonu] euro apmērā, kas minēta 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir, pamatojoties uz AZT vajadzībām un sniegumu saskaņā ar šādiem kritērijiem. Summu [345,57 miljonu] euro apmērā, kas minēta 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir, pamatojoties uz AZT vajadzībām un sniegumu saskaņā ar šādiem kritērijiem. Grozījums Nr. 95 Lēmuma priekšlikums II pielikums – 3. pants – 2. punkts 2.  Summu [105 miljonu] euro apmērā piešķir, lai atbalstītu reģionālo sadarbību un integrāciju saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu, jo īpaši attiecībā uz 5. pantā minētajām abpusējo interešu prioritātēm un jomām un apspriežoties 13. pantā minētajās ES un AZT partnerības struktūrās. Tas notiek, īstenojot koordināciju ar citiem Savienības finanšu instrumentiem un sadarbojoties starp AZT un Līguma 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. 2.  Summu [120,17 miljonu] euro apmērā piešķir, lai atbalstītu reģionālo sadarbību un integrāciju saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu, jo īpaši attiecībā uz 5. pantā minētajām abpusējo interešu prioritātēm un jomām un apspriežoties 13. pantā minētajās ES un AZT partnerības struktūrās. Tas notiek, īstenojot koordināciju ar citiem Savienības finanšu instrumentiem un sadarbojoties starp AZT un Līguma 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Grozījums Nr. 96 Lēmuma priekšlikums VI pielikums – 3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts (g) akvakultūras izstrādājumus, ja zivis, vēžveidīgie un mīkstmieši tajā dzimuši un audzēti; (g) akvakultūras produktus, ja zivis, vēžveidīgie un mīkstmieši tajā audzēti; Grozījums Nr. 97 Lēmuma priekšlikums VI pielikums – 10. pants – 6. punkts 6.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, ar kuriem piešķir 1. punktā minēto kumulāciju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 90. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem piešķir 1. punktā minēto kumulāciju. Grozījums Nr. 98 Lēmuma priekšlikums VI pielikums – 16. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a Atkāpes aizjūras zemēm un teritorijām attiecībā uz zivsaimniecības produktiem piešķir, ņemot vērā 2500 tonnu gada kvotu zivsaimniecības produktiem ar KN kodu 030471, 030483, 030532, 030562, 030614, 0307299010 un 160510. Pieteikumus šādu atkāpju piešķiršanai AZT vai dalībvalsts, ņemot vērā iepriekš minēto kvotu, iesniedz komitejai, kas tās piešķir automātiski un pieņem lēmumu par piemērošanu. Grozījums Nr. 99 Lēmuma priekšlikums VI pielikums – 16. pants – 8. punkts 8.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, ar kuriem piešķir 1. punktā minēto pagaidu atkāpi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 8.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 90. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem piešķir 1. punktā minēto pagaidu atkāpi. Grozījums Nr. 100 Lēmuma priekšlikums VI pielikums – 63. pants – 3. punkts 3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, ar kuriem piešķir 1. punktā minēto pagaidu atkāpi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 90. pantu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem piešķir 1. punktā minēto pagaidu atkāpi. Grozījums Nr. 101 Lēmuma priekšlikums VI pielikums – 64. pants Komitejas procedūras svītrots 1.  Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota saskaņā ar 247.a pantu Regulā (EEK) Nr. 2913/92. 2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011. Grozījums Nr. 102 Lēmuma priekšlikums VII pielikums – 2. pants – 1. punkts 1.  Komisija var uz laiku atcelt šajā lēmumā paredzēto preferenciālo režīmu attiecībā uz visiem vai konkrētiem saņēmējvalsts izcelsmes izstrādājumiem, ja tā uzskata, ka pastāv pietiekami pierādījumi, ka pagaidu atcelšana būtu pamatota šā pielikuma 1. panta 1. un 2. punktā minēto iemeslu dēļ, ar noteikumu, ka iepriekš tā: 1.  Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 90. pantu, var uz laiku atcelt šajā lēmumā paredzēto preferenciālo režīmu attiecībā uz visiem vai konkrētiem saņēmējvalsts izcelsmes izstrādājumiem, ja tā uzskata, ka pastāv pietiekami pierādījumi, ka pagaidu atcelšana būtu pamatota šā pielikuma 1. panta 1. un 2. punktā minēto iemeslu dēļ, ar noteikumu, ka iepriekš tā: (a) ir apspriedusies ar VIII pielikuma 10. pantā minēto komiteju saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto procedūru; (b) ir aicinājusi dalībvalstis veikt vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un/vai nodrošinātu, ka saņēmējvalsts ievēro savas saistības; un (b) ir aicinājusi dalībvalstis veikt vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un/vai nodrošinātu, ka saņēmējvalsts ievēro savas saistības; un (c) ir publicējusi paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ka pastāv pamats šaubām par preferenciālā režīma piemērošanu un/vai par to, ka saņēmējvalsts izpilda savas saistības, kas var likt apšaubīt tās tiesības turpināt gūt labumu no šā lēmuma sniegtajām priekšrocībām. (c) ir publicējusi paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ka pastāv pamats šaubām par preferenciālā režīma piemērošanu un/vai par to, ka saņēmējvalsts izpilda savas saistības, kas var likt apšaubīt tās tiesības turpināt gūt labumu no šā lēmuma sniegtajām priekšrocībām. Komisija informē attiecīgo AZT par jebkuru saskaņā ar šo punktu pieņemto lēmumu, pirms tas stājas spēkā. Komisija par to paziņo arī VIII pielikuma 10. pantā minētajai komitejai. Komisija informē attiecīgo AZT par jebkuru saskaņā ar šo punktu pieņemto lēmumu, pirms tas stājas spēkā. Grozījums Nr. 103 Lēmuma priekšlikums VII pielikums – 2. pants – 2. punkts 2.  Pagaidu atcelšanas ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Šā termiņa beigās Komisija pieņem lēmumu par to, vai pagaidu atcelšanu izbeigt, iepriekš informējot VIII pielikuma 10. pantā minēto komiteju, vai pagarināt pagaidu atcelšanas ilgumu saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto procedūru. 2.  Pagaidu atcelšanas ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Šā termiņa beigās Komisija pieņem lēmumu par to, vai pagaidu atcelšanu izbeigt vai pagarināt pagaidu atcelšanas ilgumu saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto procedūru. Grozījums Nr. 104 Lēmuma priekšlikums VII pielikums – 3. pants Komitejas procedūra svītrots 1.  Lai īstenotu 2. pantu, Komisijai palīdz VIII pielikuma 10. pantā minētā komiteja. 2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011. Grozījums Nr. 105 Lēmuma priekšlikums VIII pielikums – 5. pants – 2. punkts 2.  Iepriekšējas uzraudzības pasākumus Komisija pieņem saskaņā ar šā pielikuma 6. pantā minēto konsultēšanās procedūru. 2.  Iepriekšējas uzraudzības pasākumus Komisija pieņem saskaņā ar šā pielikuma 6. pantā minēto procedūru. Grozījums Nr. 106 Lēmuma priekšlikums VIII pielikums – 6. pants – 1. punkts 1.  Pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos, kas saistīti ar Savienības ražotāju ekonomiskā un/vai finanšu stāvokļa pasliktināšanos, ko būtu sarežģīti uzlabot, var noteikt pagaidu pasākumus. Pagaidu pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 dienām. Pagaidu pasākumus Komisija pieņem saskaņā ar šā pielikuma 10. pantā minēto konsultēšanās procedūru. Nenovēršamu, steidzamu iemeslu gadījumos Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus pagaidu aizsardzības pasākumus saskaņā ar šā pielikuma 10. pantā minēto procedūru. 1.  Pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos, kas saistīti ar Savienības ražotāju ekonomiskā un/vai finanšu stāvokļa pasliktināšanos, ko būtu sarežģīti uzlabot, var noteikt pagaidu pasākumus. Pagaidu pasākumus nepiemēro ilgāk par 200 dienām. Pagaidu pasākumus Komisija pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 90. pantu. Nenovēršamu, steidzamu iemeslu gadījumos Komisija ar deleģētiem aktiem pieņem tūlītēji piemērojamus pagaidu aizsardzības pasākumus saskaņā ar 90.a pantu. Grozījums Nr. 107 Lēmuma priekšlikums VIII pielikums – 7. pants – 1. punkts 1.  Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka nav izpildīti šā pielikuma 2. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija pieņem lēmumu par izmeklēšanas un procedūras izbeigšanu saskaņā ar šā pielikuma 4. pantā minēto pārbaudes procedūru. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību šā pielikuma 9. panta nozīmē, publicē ziņojumu, kurā sniedz konstatējumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem. 1.  Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka nav izpildīti šā pielikuma 2. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija pieņem lēmumu par izmeklēšanas izbeigšanu. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību šā pielikuma 9. panta nozīmē, publicē ziņojumu, kurā sniedz konstatējumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un juridiskajiem jautājumiem. Grozījums Nr. 108 Lēmuma priekšlikums VIII pielikums – 7. pants – 2. punkts 2.  Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka ir izpildīti šā pielikuma 2. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija saskaņā ar 4. pantā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu, ar kuru nosaka galīgos aizsardzības pasākumus. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību šā pielikuma 9. panta nozīmē, publicē ziņojumu ziņojumu ar to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkumu, kuri attiecas uz aizsardzības pasākumu noteikšanu, un nekavējoties informē AZT iestādes par lēmumu veikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus. 2.  Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka ir izpildīti šā pielikuma 2. pantā izklāstītie nosacījumi, Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 90. pantu pieņem lēmumu, ar kuru nosaka galīgos aizsardzības pasākumus. Komisija, pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas informācijas aizsardzību šā pielikuma 9. panta nozīmē, publicē ziņojumu ar to būtisko faktu un apsvērumu kopsavilkumu, kuri attiecas uz aizsardzības pasākumu noteikšanu, un nekavējoties informē AZT iestādes par lēmumu veikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus. Grozījums Nr. 109 Lēmuma priekšlikums VIII pielikums – 10. pants Komitejas procedūra svītrots 1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 260/2009 par kopējiem importa noteikumiem. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 4. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011. 3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 5. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011. 4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro 8. pantu Regulā (ES) Nr. 182/2011 saistībā ar tās 4. pantu.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (COM(2012)0147 – C7-0105/2012 – 2012/0074(COD))

P7_TA(2013)0068 A7-0033/2013

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2012)0147),

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 31. un 32. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C7-0105/2012),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 192. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 23. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0033/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/…/ES, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenīun groza Padomes Direktīvu 98/83/EK [Gr. 1]

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. un 32. pantu,192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas izstrādāts pēc atzinuma saņemšanas no personu grupas, kuru Zinātnes un tehnikas komiteja izraudzījusies no dalībvalstu zinātnisko ekspertu vidus, saskaņā ar Līguma 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu,saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),[Gr. 2]

tā kā:

(-1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu Savienības politikai vides jomā vajadzētu būt balstītai uz piesardzības un preventīvas rīcības principu un tai būtu jāsekmē tādu mērķu sasniegšanu kā vides kvalitātes saglabāšana, aizsargāšana un uzlabošana un cilvēku veselības aizsardzība.[Gr. 3]

(1)  Ūdens uzņemšana ir viens no veidiem, kā radioaktīvāskaitīgas vielas iekļūst cilvēka ķermenī. Radioaktīvu izotopu jeb radionuklīdu uzņemšana var izraisīt daudzas veselības problēmas. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/29/Euratom(4), kopumā populācijas apstarojuma dozai no praktiskas darbības, kas saistīta ar jonizējošā starojuma risku, ņemot vērā ilgtermiņa kumulatīvo apstarojumu, jābūt tik mazai, cik saprātīgi ir sasniedzams.vien ir iespējams. [Gr. 4]

(1a)  Izfiltrējot radioaktīvus izotopus no ūdens, filtri kļūst par radioaktīviem atkritumiem, kas pēc tam ir piesardzīgi jāapglabā saskaņā ar spēkā esošo kārtību.[Gr. 5]

(1b)  Radioaktīvu izotopu atdalīšana no ūdens ir atkarīga no dalībvalstu laboratorijām, regulāras mērījumu atjaunināšanas un izpētes.[Gr. 6]

(1c)  Informācija, ko dalībvalstis ir sniegušas trīsgadu ziņojumā par Dzeramā ūdens direktīvu, ir nepilnīga vai arī tajā nav norādītas ziņas par radioaktivitātes līmeni dzeramajā ūdenī.[Gr. 7]

(1d)  Lai samazinātu dzeramā ūdens attīrīšanas izmaksas, ir vajadzīgi profilaktiski pasākumi.[Gr. 8]

(2)  Ņemot vērā to, cik svarīga cilvēka veselībai ir dzeramā ūdens kvalitāte, Kopienas līmenīLai nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, ir jānosaka kopēji dzeramā ūdens kvalitātes standarti, kuriem ir indikatora funkcija, un jānodrošina monitorings attiecībā uz atbilstību šiem standartiem. [Gr. 9]

(3)  Padomes Direktīvas 98/83/EK(5) I pielikuma C daļā attiecībā uz radioaktivitāti jau ir noteiktas indikatorvērtības un II pielikumā jau ir paredzēti attiecīgie monitoringa noteikumi. Tomēr šīs vērtības ietilpst to pamatstandartu jomā, kas noteikti Euratom līguma 30. pantā.[Gr. 10]

(3a)  Parametru vērtības ir pamatotas ar pieejamo zinātnisko pieredzi, ņemot vērā piesardzības principu. Minētās vērtības ir izraudzītas, lai nodrošinātu, ka dzeramo ūdeni visas dzīves garumā var patērēt droši, par atsauces vērtību izmantojot neaizsargātākos iedzīvotājus, tādējādi panākot arī augstu veselības aizsardzības līmeni.[Gr. 11]

(4)  Tāpēc monitoringa prasības attiecībā uz radioaktivitātes līmeni dzeramajā ūdenī būtu jānosaka īpašos tiesību aktos saskaņā ar Euratom līgumu, tādējādi nodrošinot pieņemto pretradiācijasjāsasaista ar prasībām, kas spēkā esošajos tiesību aktos ir noteiktas citām ūdenī esošām ķīmiskajām vielām, kurām ir kaitīga ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Šāds pasākums nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzības tiesību aktu viendabību, saskaņotību un pilnīgumu atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību. [Gr. 12]

(5)  Noteikumiem šajā direktīvā,Ar šo direktīvu atjaunina Direktīvas 98/83/EK noteikumiI pielikuma C daļā paredzētās indikatorvērtības un paredz noteikumus attiecībā uz radioaktīvo vielu radīto dzeramā ūdens piesārņojumu.klātbūtnes monitoringu dzeramajā ūdenī. [Gr. 13]

(6)  Ja nav ievērota atbilstība indikatorvērtībām, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānovērtē, vai šī neatbilstība neapdraud iedzīvotāju veselību, un ‐ ja nepieciešams ‐ jāveic korektīva rīcība, lai atjaunotu ūdens kvalitāti. jāparedz pienākums noteikt iemeslu, novērtēt cilvēku veselības apdraudējuma līmeni, tostarp ilgtermiņā, un iejaukšanās iespējas, kā arī, ņemot vērā šos konstatējumus, rīkoties, lai cik vien iespējams drīz varētu nodrošināt ūdensapgādi atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Šī nepieciešamā korektīvā rīcība var nozīmēt pat attiecīgā objekta slēgšanu, ja, ņemot vērā ūdens kvalitāti, šāda rīcība ir nepieciešama. Prioritāte būtu jāpiešķir rīcībai, kas novērš problēmas pamatcēloni. Patērētāji nekavējoties būtu jāinformē par risku, par pasākumiem, ko iestādes jau ir veikušas, un to, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai korektīvās rīcības iedarbība būtu jūtama.[Gr. 14]

(7)  Patērētāji būtu pietiekamiPatērētājus pilnībā un pienācīgi jāinformē būtu jāinformē par dzeramā ūdens kvalitāti ar viegli pieejamām publikācijām. Vietējās pārvaldes iestādes patērētājiem vienmēr sniedz atjauninātu informāciju par riska zonām, kurās ir iespējami radioaktīva piesārņojuma avoti, un par reģionālo ūdens kvalitāti. [Gr. 15]

(7a)  Šajā direktīvā jāietver pārtikas rūpniecībā izmantotais ūdens.[Gr. 16]

(8)  No šīs direktīvas darbības jomas jāizslēdz dabīgie minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles, jo attiecībā uz šiem ūdens veidiem ir pieņemti īpaši noteikumi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/54/EK(6) un Eiropas Parlamenta un PadomesDirektīvu 2001/83/EK (7). Tomēr Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz priekšlikums pārskatīt Direktīvu 2009/54/EK, lai dabīgiem minerālūdeņiem paredzētās kontroles prasības saskaņotu ar šajā direktīvā un Direktīvā 98/83/EK noteiktajām prasībām. Izņemot dabīgos minerālūdeņus, pudelēs vai citos traukos pildīta un pārdošanai paredzēta ūdens monitoringu, kuru veic, lai novērtētu radioaktīvo vielu koncentrāciju atbilstību šajā direktīvā paredzētajām parametru vērtībām, būtu jāveic saskaņā ar riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principiem, kā prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004(8). [Gr. 17]

(9)  Katrai dalībvalstij būtu jāievieš stingras monitoringa programmas, lai regulāri novērtētu, vai dzeramais ūdens atbilst šīs direktīvas prasībām. [Gr. 18]

(10)  Metodēm, kuras izmanto, lai analizētu dzeramā ūdens kvalitāti, vajadzētu būt tādām, kas nodrošina, ka iegūtie rezultāti ir ticami un salīdzināmi. Šādām monitoringa programmām būtu jāatbilst vietējām vajadzībām un šajā direktīvā izklāstītajām minimālajām monitoringa prasībām.[Gr. 19]

(10a)  Ir nepieciešams dažādi un saskaņā ar skaidriem dozimetriskajiem kritērijiem pārvaldīt fona radiāciju un cilvēka radīto piesārņojumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kodoldarbības neaizraisītu dzeramā ūdens resursu piesārņojumu.[Gr. 20]

(11)  Komisijas Ieteikumā 2001/928/Euratom(9) ir aplūkota dzeramā ūdens krājumu radioloģiskā kvalitāte attiecībā uz radonu un radona sabrukšanas produktiem ar ilgu pussabrukšanas periodu, un ir lietderīgi iekļaut šos radionuklīdus šīs direktīvas darbības jomā.

(11a)  Lai nodrošinātu Eiropas ūdens resursu politikas saskaņotību, šajā direktīvā noteiktajām radioaktīvo vielu monitoringa parametru vērtībām, monitoringa biežumam un metodēm jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/118/EK(10) un Padomes Direktīvai 98/83/EK. Turklāt Komisijai būtu jānodrošina, ka, pārskatot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK,(11), un Direktīvu 2006/118/EK, tajās tiktu iekļauta atsauce uz šo direktīvu, lai visu veidu ūdeņus pilnībā pasargātu no radioaktīvo vielu piesārņojuma,[Gr. 21]

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

Šī direktīva nosakaattiecas uz saskaņotām dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, lai aizsargātu iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī. Tajā noteiktas radioaktīvo vielu monitoringa parametru vērtības, monitoringa biežums un metodes. veselību no negatīvas ietekmes, ko rada šāda ūdens piesārņojums ar radioaktīvām vielām.[Gr. 22]

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 98/83/EK 2. pantā.

3. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz dzeramo ūdeni, kā tas definēts Direktīvas 98/83/EK 2. pantā, ar izņēmumiem, kas paredzēti Direktīvas 98/83/EK 3. panta 1. punktā un noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 2. punktu. [Gr. 24]

4. pants

Vispārīgi pienākumi

Neskarot noteikumus, kas paredzēti Direktīvas 96/29/Euratom 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu atbilstošu monitoringa programmu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka dzeramais ūdens atbilst parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu. Komisija dalībvalstīm nodrošina labas prakses ceļvedi.

Dalībvalstis nodrošina, lai pasākumi, kas veikti, īstenojot šo direktīvu, nekādos apstākļos ne tieši, ne netieši nepieļautu dzeramā ūdens, tostarp pārtikas ražošanā izmantotā ūdens, pašreizējās kvalitātes pasliktināšanos, nedz arī piesārņojuma palielināšanos ūdeņos, ko izmanto dzeramā ūdens ražošanai.[Gr. 25]

Izstrādā jaunas tehnoloģijas, kuras samazinātu laiku, kas vajadzīgs, lai pēc dabas katastrofas radioaktīvos atkritumus izolētu no vides.[Gr. 26]

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka radioaktīvos atkritumus no filtrēta dzeramā ūdens apglabā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Komisija dalībvalstīm nodrošina pamatnostādnes par šo procesu.[Gr. 27]

Dalībvalstis veic riska novērtējumu par radioaktīvo atkritumu sagulumiem, kuri varētu ietekmēt gruntsūdeni vai citus dzeramā ūdens avotus, ko varētu apdraudēt dabas katastrofas.[Gr. 28]

Komisija veic pētījumu par jaukto ietekmi, kāda rodas citām ķīmiskajām vielām dzeramajā ūdenī sajaucoties ar radioaktīvām vielām. Pamatojoties uz minēta pētījuma rezultātiem, Komisija atjaunina attiecīgos tiesību aktus. [Gr. 29]

Komisija veic novērtējumu par to, kā dalībvalstīs tiek īstenota Direktīva Nr. 2000/60/EK.[Gr. 30]

5. pants

Parametru vērtības

Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu nosaka parametru vērtības, kas piemērojamas, veicot radioaktīvo vielu monitoringu dzeramajā ūdenī; pudelēs vai citos traukos pildītam un pārdošanai paredzētam ūdenim to dara, neskarot riska analīzes un kritisko kontrolpunktu (HACCP) principus, kuru ievērošana prasīta Regulā (EK) Nr. 852/2004

6. pants

Monitorings

Dalībvalstis nodrošina regulāru un precīzu dzeramā ūdens monitoringu saskaņā ar II pielikumu, lai novērtētu, vai radioaktīvo vielu koncentrācija nepārsniedz parametru vērtības, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu. Monitoringā ņem vērā ilgtermiņa kumulatīvo iedzīvotāju apstarojumu, un to veic kā daļu no pārbaudēm, kas minētas Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti 7. pantā. Tas ietver references analīzes, lai noteiktu radioaktīvo vielu saturu ūdenī un optimizētu analītisko stratēģiju un periodiskās analīzes, ko veic saskaņā ar III pielikumā noteiktajām metodēm. Periodisko analīžu monitoringa biežumu var pielāgot, izmantojot uz riska analīzi pamatotu pieeju, pamatojoties uz references analīžu rezultātiem, kuras jebkurā gadījumā ir obligātas. Šādos gadījumos dalībvalstis Komisijai paziņo gan iemeslus lēmuma pieņemšanai, gan attiecīgo references analīžu rezultātus un dara tos pieejamus sabiedrībai.[Gr. 31]

7. pants

Paraugu ņemšanas vietas

8. pants

Paraugu ņemšana un analīze

1.  Paraugus, kas reprezentatīvi raksturo visa gada gaitā patērējamā ūdens kvalitāti, ņem un tos analizē saskaņā ar III pielikumā izklāstītajām metodēm.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienā laboratorijā, kurā analizē dzeramā ūdens paraugus, ir analītiskās kvalitātes kontroles sistēma. Tās nodrošina, ka šo sistēmu periodiskiizlases veidā vismaz reizi gadā pārbauda neatkarīgs kontrolieris, kuru šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. [Gr. 32]

2.a   Pārbaudes finansē saskaņā ar VI nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004(12). Cilvēku darbības izraisīta piesārņojuma gadījumā šīs izmaksas sedz piesārņotājs. [Gr. 33]

9. pants

Korektīvas darbības un paziņošana patērētājiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuru neatbilstību parametru vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar 5. pantu, nekavējoties izmeklē, lai noteiktu šīs neatbilstības cēloni.

1.a   Informāciju par kodolspēkstaciju un apkārtējās teritorijas riska novērtējumu attiecībā uz radioaktīvām vielām ūdenī dara pieejamu sabiedrībai.[Gr. 34]

1.b   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par radioaktīvu vielu klātbūtni dzeramajā ūdenī ir iekļauta trīsgadu ziņojumā par ūdens kvalitāti, kā prasīts Direktīvas 98/83/EK 13. panta 2. punktā.[Gr. 35]

2.  Ja konstatē neatbilstībunav ievērotas dabiskas izcelsmes radonam un KID noteiktās parametru vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu, vērtības, attiecīgā dalībvalsts izvērtē, vai šāda neatbilstība rada risku cilvēka veselībai. Ja šāds risks pastāv, dalībvalsts veic korektīvas darbības, lai atjaunotu ūdens kvalitāti.nekavējoties novērtē cilvēku veselības apdraudējuma līmeni un iejaukšanās iespējas, ņemot vērā vietējos apstākļus. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, dalībvalsts rīkojas, lai nodrošinātu, ka ūdensapgāde atbilst šajā direktīvā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

2.a   Ja nav ievērotas parametru vērtības, kas noteiktas tritijam un cilvēku darbības izraisītai KID, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka nekavējoties tiek sākta izmeklēšana, lai noteiktu piesārņojuma raksturu, apjomu un pilnu dozimetrisko ietekmi. Izmeklēšanā ņem vērā visa veida vidi, kas var tikt skarta, un visus apstarojuma veidus. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka ir veikta vajadzīgā korektīvā rīcība, lai ūdens atkal atbilstu parametru vērtībām. Izvēloties risinājumus, priekšroku dod apstrādei piesārņojuma avotā. Nepieciešamā korektīvā rīcība var nozīmēt pat attiecīgā objekta slēgšanu, ja, ņemot vērā ūdens kvalitāti, šāda rīcība ir nepieciešama. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka korektīvo pasākumu izmaksas sedz piesārņotājs. [Gr. 36]

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 8. pantu veikto analīžu rezultātus publicē, cik vien iespējams drīz dara publiski pieejamus un iekļauj Direktīvas 98/83/EK 13. pantā paredzētajos ziņojumos. Ja nevar uzskatīt, ka apdraudējums cilvēku veselībai ir nenozīmīgs, attiecīgā dalībvalsts patērētāju informēšanu.kopā ar atbildīgo(-ajām) struktūru(-ām) nodrošina, ka patērētāji tiek nekavējoties informēti un ka viņiem ir sniegta pilnīga informācija par apdraudējumu cilvēku veselībai un par to, kā risināt radušās problēmas, ko cik vien iespējams drīz publicē un dara pieejamu internetā. Tās arī nekavējoties nodrošina cita nepiesārņota ūdens piegādi.[Gr. 37]

9.a pants

Grozījumi Direktīvā 98/83/EK

Direktīvu 98/83/EK groza šādi:

1.  Direktīvas I pielikuma C daļā svītro sadaļu “Radioaktivitāte”.

2.  Direktīvas II pielikuma A tabulas 2. punktā svītro divus pēdējos teikumus. [Gr. 38]

9.b pants

Pielikumu pārskatīšan

1.  Vismaz reizi piecos gados Komisija pārskata pielikumus, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, un var, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 9.c pantu, pieņemt grozījumus, lai ņemtu vērā minēto attīstību.

2.  Komisija min iemeslus, kāpēc tā ir nolēmusi pielikumus grozīt vai negrozīt, atsaucoties uz izskatītajiem zinātniskajiem ziņojumiem.[Gr. 39]

9.c pants

Deleģējuma īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 9. panta b punktā minētos deleģētos aktus, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …(13). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments un Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta b punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 9. panta b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 40]

9.d pants

Informēšana un ziņošana

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama pienācīga un atjaunināta informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, turklāt ne tikai gadījumos, kad var uzskatīt, ka apdraudējums cilvēka veselībai ir nozīmīgs.

2.  Ikviena dalībvalsts, kuras ūdens sistēmas ir izvietotas apgabalos, kuros ir iespējami cilvēka radīti vai dabīgi radioaktīvā piesārņojuma avoti, informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī iekļauj savā trīsgadu ziņojumā par dzeramā ūdens kvalitāti, kā noteikts Direktīvas 98/83/EK 13. pantā.

3.  Komisija savā ziņojumā par dzeramā ūdens kvalitāti Kopienā, kā noteikts Direktīvas 98/83/EK 13. pantā, iekļauj dalībvalstu konstatējumus par radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī.[Gr. 41]

10. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [datumam, kas ir viens gads no 11. pantā minētās dienas ‐ lūgums Publikāciju birojam ierakstīt konkrētu datumu].…(14). Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus. [Gr. 42]

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Parametru vērtības radonam un tritijam un parametru vērtības kopējai indikatīvajai dozai pārējām radioaktīvajām vielām dzeramajā ūdenī

Radioaktivitāte

1. piezīme: izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu. [Gr. 43]

II PIELIKUMS

Radioaktīvo vielu monitorings

1.  Vispārīgi principi un monitoringa biežums

Dalībvalstij ir obligāti jāveic dzeramā ūdens monitorings tritija un radona pārbaudei, kā arī kopējās indikatīvās dozas (KID) noteikšanai vai radioaktivitātes monitorings, lai noteiktu kopējo indikatīvo dozu, nav obligāts, ja, pamatojoties uz citu monitoringu, dalībvalsts spēj pierādīt, ka gan tritija koncentrācijas, gan aprēķinātā kopējā indikatīvā doza ir daudz zemākas par parametra vērtību. Dzeramā ūdens monitorings radona noteikšanai nav obligāts, ja, pamatojoties uz citu monitoringu, dalībvalsts spēj pierādīt, ka radona koncentrācijas ir daudz zemākas par parametra vērtību. Šajos gadījumos dalībvalsts sniedz sava lēmuma pamatojumu Komisijai, iekļaujot arī minētā cita monitoringa rezultātus.saistībā ar fona radiāciju un cilvēku darbības izraisītu radiāciju.

Monitorings ietver references analīzes un periodiskās analīzes.

References analīzes ir jāveic, kad tiek izskatīts pieteikums licences saņemšanai par dzeramā ūdens piegādi. Piegādes tīkliem, kas jau darbojas, dalībvalstis nosaka termiņus, kuros šīs analīzes ir jāveic, ņemot vērā piegādātā ūdens apjomu un iespējamā riska līmeni gan attiecībā uz fona radiāciju, gan cilvēku darbības izraisīto radiāciju. References analīzēs ir jāspēj konstatēt visus attiecīgos dabiskos un mākslīgos radionuklīdus un noteikt to daudzumu.

Attiecībā uz fona radiāciju ir jānosaka vismaz šādu 9 radionuklīdu aktivitātes daudzums: urāns-238, urāns-234, rādijs-226, radons-222, svins-210, polonijs-210, rādijs-228 (attiecīgā gadījumā izmantojot tā tiešo pēcteci aktīniju-228), aktīnijs-227 (attiecīgā gadījumā izmantojot tā tiešo pēcteci toriju-227).

Attiecībā uz cilvēku darbības ietekmi ir jāpēta iespējamie piesārņojuma avoti un, pamatojoties uz šādas izpētes rezultātiem, izveido sarakstu ar pārbaudāmiem radionuklīdiem. Papildus specifiskām pārbaudēm, kas saistītas ar izmeklēšanas rezultātu, references analīzēs jebkurā gadījumā iekļauj tritiju, oglekli-14, stronciju-90 un plutonija izotopus, kā arī veic gamma spektometrijas testu, kas ļauj pārbaudīt galveno mākslīgo gamma starojošo radionuklīdu aktivitāti (proti, kobalts-60, jods-131, cēzijs-134, cēzijs-137, amerīcijs-241).

References analīžu rezultātus izmanto, lai noteiktu analītisko stratēģiju, kas jāīsteno attiecībā uz periodiskām pārbaudēm. Periodiskas pārbaudes veic revīzijas biežumā, kas norādīts 4. punktā, tomēr, pamatojoties uz references analīžu rezultātiem, šo noteikumu var piemērot stingrāk. [Gr. 44]

2.  Radons un tritijs

Radona vai tritija monitoringu dzeramajā ūdenī veic, ja radona vai tritija avots atrodas sateces baseina robežās un, pamatojoties uz citām uzraudzības programmām vai izmeklējumiem, nevar pierādīt, ka radona vai tritija koncentrācija ir ievērojami zemāka par parametra indikatorvērtību 100 Bq/l. Ja radona vai tritija monitorings ir nepieciešams, tas jāveic revīzijas biežumā.

3.  Kopējā indikatīvā doza

Dzeramā ūdens monitoringu attiecībā uz kopējo indikatīvo dozu (KID) veic, ja mākslīgās vai pastiprinātas dabīgās radioaktivitātes avots atrodas sateces baseina robežās un, pamatojoties uz citām uzraudzības programmām vai izmeklējumiem, nevar pierādīt, ka KID līmenis ir ievērojami zemāks par indikatorvērtību 0,1 mSv/gadā. Ja ir nepieciešams mākslīgo radionuklīdu koncentrāciju monitorings, tas jāveic revīzijas biežumā, kas norādīts tabulā. Ja ir nepieciešams dabīgo radionuklīdu koncentrāciju monitorings, dalībvalstis nosaka monitoringa biežumu, ņemot vērā visu attiecīgo pieejamo informāciju par dabīgo radionuklīdu koncentrāciju izmaiņām laikā dažāda veida ūdeņos. Atkarībā no prognozējamajām izmaiņām monitoringa biežums var būt atšķirīgs: no vienas pārbaudes mērījumiem līdz revīzijas biežumam. Ja ir nepieciešama tikai viena pārbaude attiecībā uz dabīgo radioaktivitāti, tiek prasīta vismaz vēl viena pārbaude, ja saistībā ar ūdensapgādi notiek izmaiņas, kuras var ietekmēt radionuklīdu koncentrāciju dzeramajā ūdenī.

Ja parametra vērtības nepārsniegšanas nodrošināšanai izmantotas metodes dzeramā ūdens attīrīšanai no radionuklīdiem, monitoringu veic revīzijas biežumā.

Ja izmanto citu, nevis šā punkta pirmajā daļā paredzēto uzraudzības programmu vai izmeklējumu rezultātus, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, dalībvalsts Komisijai sniedz sava lēmuma pamatojumu, tostarp norāda šo monitoringa programmu vai izmeklējumu attiecīgos rezultātus.[Gr. 45]

4.  Monitoringa revīzijas biežums ir noteikts šajā tabulā:

TABULA

Monitoringa revīzijas biežums dzeramajam ūdenim, kuru piegādā no ūdensapgādes tīkla

1. piezīme: ūdensapgādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramais ūdens nāk no viena vai vairākiem avotiem un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par samērā viendabīgu.

2. piezīme: apjomus aprēķina kā vidējos lielumus kalendārā gada laikā. Dalībvalsts ūdens daudzuma vietā drīkst izmantot iedzīvotāju skaitu apgādes zonā, lai noteiktu minimālo biežumu, pieņemot ka ūdens patēriņš ir 200 l/dienā/1 iedz., ja attiecīgo ūdeni nepārdod vai neizplata ārpus šīs zonas. [Gr. 46]

3. piezīme: ciktāl iespējams, paraugu skaits attiecībā uz laiku un vietu jāsadala vienmērīgi.

4. piezīme: par biežumu lemj attiecīgā dalībvalsts.

III PIELIKUMS

Paraugu ņemšanas un analīzes metodes

1.  Fona radiācija

1.  1.1. Skrīnings attiecībā uz atbilstību kopējai indikatīvajai dozai (KID) fona radiācijai

KID parametru indikatorvērtības monitoringam Dalībvalstis var izmantot bruto alfa aktivitātes un bruto beta aktivitātes skrīninga metodes,(izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu).lai noteiktu ūdeņus, kuros, iespējams, var tikt pārsniegta KID un kuriem vajadzīgas sīkākas analīzes. Dalībvalstīm ir jāpierāda, ka izvēlētā metode nerada šķietami negatīvus rezultātus (uzskata, ka ūdens atbilst KID, ja tā patēriņš rada dozas, kuras pārsniedz parametra vērtību 0,1 mSV/gadā). Monitoringa stratēģijā ņem vērā ūdens kopējās radioaktivitātes analīžu rezultātus.[Gr. 47]

Ja bruto alfa un bruto beta aktivitāte ir mazāka par attiecīgi 0,1 Bq/l un 1,0 Bq/l, dalībvalsts var uzskatīt, ka KID ir mazāka par parametru indikatorvērtību 0,1 mSv/gadā, un nepieprasīt radioloģiskus izmeklējumus, ja vien no citiem informācijas avotiem nav zināms, ka ūdensapgādē ir konkrēti radionuklīdi, kuru dēļ tiek pārsniegts KID 0,1 mSv/gadā. Dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot skrīninga metodes, kas pamatojas uz kopējās alfa un kopējās beta aktivitātes mērīšanu, jāpievērš uzmanība iespējamiem metroloģiskiem ierobežojumiem (piemēram, tam, ka nav ņemti vērā nelielas enerģijas beta stari), jāizvēlas pareizā ieteicamā vērtība, kuru nesasniedzot, ūdeni uzskata par prasībām atbilstošu, jo īpaši attiecībā uz kopējo beta aktivitāti, un jāņem vērā beta un alfa aktivitātes kopējā ietekme.[Gr. 48]

Ja bruto alfa aktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l un bruto beta aktivitāte pārsniedz 1,0 Bq/l, ir jāveic konkrētu radionuklīdu analīze. Mērāmos radionuklīdus nosaka dalībvalstis, ņemot vērā visu būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem. Tā kā paaugstināts tritija līmenis var liecināt par citu mākslīgo radionuklīdu klātbūtni, tad tritijs, bruto alfa aktivitāte un bruto beta aktivitāte jāmēra vienā un tajā pašā paraugā.

Aizstājot iepriekšminēto bruto alfa un bruto beta aktivitātes skrīningu, dalībvalstis var nolemt izmantot citas drošas skrīninga metodes attiecībā uz radionuklīdiem, lai noteiktu dzeramā ūdens radioaktivitāti. Ja kāda no aktivitātes koncentrācijām pārsniedz 20 % no atskaites koncentrācijas vai ja tritija koncentrācija pārsniedz parametra vērtību 100 Bq/l, ir jāveic papildu radionuklīdu analīze. Mērāmos radionuklīdus nosaka dalībvalstis, ņemot vērā visu būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem.

1.1.1.  Ieteicamās vērtības izvēle

Attiecībā uz kopējo beta aktivitāti vai atlikušo kopējo beta aktivitāti (atņemot kālija-40 iedarbību) ieteicamās vērtības 1 Bq/l izmantošana nenodrošina, ka noteikti būs ievērota parametra vērtība 0,1 mSV/gadā. Dalībvalstīm ir jāpārbauda svina-210 un rādija-228 volumetriskā aktivitāte, jo tie ir divi radionuklīdi, kas ir ļoti stipras radiācijas beta izstarotāji. Attiecībā uz pieaugušo patēriņu KID 0,1 mSv/gadā ir sasniegta, kad ūdens aktivitātes koncentrācija sasniedz 0,2 Bq/l (svina-210 un rādija-228 kopējai aktivitātei), proti, piekto daļu no ieteicamās vērtības 1 Bq/l. Kritiskajai grupai, kurā ir bērni, kas nav sasnieguši 1 gada vecumu, un pieņemot, ka ūdens patēriņš dienā ir 55 cl, KID ir sasniegta, kad rādija-228 aktivitāte tuvojas 0,02 Bq/l vai svina-210 aktivitāte tuvojas 0,06 Bq/l.

Attiecībā uz kopējo alfa aktivitāti dalībvalstīm ir jāpārbauda polonija–210 iedarbība, jo ieteicamās vērtības 0,1 Bq/l izmantošana nenodrošina, ka noteikti būs ievērota parametra vērtība 0,01 mSV/gadā. Kritiskajai grupai, kurā ir bērni, kas nav sasnieguši 1 gada vecumu, un pieņemot, ka ūdens patēriņš dienā ir 55 cl, KID ir pārsniegta, kad polonija-210 volumetriskā aktivitāte ir 0,02 Bq/l, kas ir piektā daļa no ieteicamās vērtības 0,1 Bq/l.[Gr. 49]

1.1.2.  Alfa un beta kopējas iedarbības ņemšana vērā

KID rodas no visu ūdenī esošo radionuklīdu radītajām dozām neatkarīgi no tā, vai tās ir alfa vai beta tipa. Kopējās alfa aktivitātes un kopējās beta aktivitātes pārbaužu rezultāti jāņem vērā kopumā, lai vērtētu KID pārsniegšanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir ievērota šāda formula:

Kopējā alfa aktivitāte / kopējā alfa ieteicamā vērtība + kopējā beta aktivitāte / kopējā beta ieteicamā vērtība < 1.[Gr. 50]

2.1.2.  KID aprēķināšana

KID ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabīgas un mākslīgas izcelsmesdabisko radionuklīdu uzņemšanas rezultātā, kuru klātbūtne ūdensapgādē ir konstatēta (izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu). KID aprēķina pēc radionuklīdu koncentrācijasvolumetriskās aktivitātes un dozas koeficientiem pieaugušajiem, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā, vai pēc dalībvalstu kompetento iestāžu jaunākas informācijas. Aprēķinu veic iedzīvotāju grupai, kas ir visvairāk pakļauta riskam, proti, kritiskajai grupai, pamatojoties uz Komisijas noteikto standarta patēriņu. Attiecībā uz dabiskajiem radionuklīdiem kritiskā grupa ir bērni, kas nav sasnieguši 1 gada vecumu. Ja spēkā ir šāda sakarība, dalībvalstis var pieņemt, ka KID ir mazāka par parametra indikatorvērtību 0,1 mSv/gadā, un tad papildu izmeklēšana nav nepieciešama: [Gr. 51]

(1)

kur:

Ci(obs) = radionuklīdam i novērotā koncentrācija;

Ci(ref) = radionuklīda i references koncentrācija;

n = konstatēto radionuklīdu skaits.

Ja šī formula nav ievērota, parametru vērtības uzskata par pārsniegtām tikai tad, ja radionuklīdi ir pastāvīgi novērojami līdzīgas aktivitātes koncentrācijās visu gadu.jāveic papildu analīzes, lai pārliecinātos, ka ir iegūts reprezentatīvs rezultāts. Pārbaudes jāveic termiņos, kas var būt īsāki atkarībā no tā, cik lielā mērā ir pārsniegta parametra vērtība. Dalībvalstis nosaka, cik bieži ir vajadzīga atkārtota paraugu ņemšana, un termiņus, kuros tas jāveic, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi ir reprezentatīvi attiecībā uz vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā.pārliecinātos, ka KID noteiktā parametra vērtība tiešām ir pārsniegta. [Gr. 52]

Dzeramā ūdens dabīgas izcelsmes radioaktivitātes references koncentrācijas1

1 – Šajā tabulā ir iekļauti visbiežāk sastopamie dabīgie un mākslīgie radionuklīdi. Citu radionuklīdu references koncentrācijas var aprēķināt, izmantojot dozas koeficientus pieaugušajiem, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā, vai pēc dalībvalstu kompetento iestāžu jaunākās informācijas un pieņemot, ka tiek uzņemti 730 litri ūdens gadā. Aprēķins ir jāveic vecuma grupai, kas ir visvairāk pakļauta riskam, lai garantētu, ka ir ievērota kopējā indikatīvā doza 0,1 mSv, neatkarīgi no patērētāja vecuma. Komisija nosaka dažādu vecuma grupu ūdens patēriņu.

2 – Viens miligrams (mg) dabīgā urāna satur 12,3 Bq U-238 un 12,3 Bq U-234. Šajā tabulā norādītas tikai urāna radioloģiskās īpašības, bet ne tā ķīmiskais toksiskums. [Gr. 53]

2.a  Cilvēku darbības izraisīta radioaktivitāte

Mērāmos radionuklīdus nosaka dalībvalstis, ņemot vērā visu apkopoto informāciju par iespējamiem mākslīgas radiācijas avotiem.

2.a 1.  Tritija monitorings

Veic īpašu analīzi, lai noteiktu tritija līmeni, kas ir daļa no references analīzes, un to veic, ja ir vajadzīga šī parametra periodiska pārbaude. Volumetriskā aktivitāte, kas pārsniedz 10 Bq/l, liecina par anomāliju, kuras avots ir jāizmeklē un kura var norādīt uz citu mākslīgu radionuklīdu klātbūtni. Parametra vērtība 20 Bq/l ir robežvērtība, kuru pārsniedzot, ir jāveic izmeklēšana par piesārņojuma avotu un jāinformē sabiedrība. References koncentrācija, pie kuras parametra vērtība 0,01 mSv/gadā ir sasniegta, ir 680 Bq/l (500 Bq/l, ja ņem vērā augli).

2.a 2.  Ar cilvēka darbību saistītas KID aprēķināšana

KID ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to mākslīgas izcelsmes radionuklīdu (tostarp tritija) uzņemšanas rezultātā, kuru klātbūtne dzeramajā ūdenī ir konstatēta.

KID aprēķina pēc radionuklīdu volumetriskās aktivitātes un dozas koeficientiem, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā, vai pēc dalībvalstu kompetento iestāžu jaunākas informācijas. Aprēķinu veic iedzīvotāju grupai, kas ir visvairāk pakļauta riskam, proti, kritiskajai grupai, pamatojoties uz Komisijas noteikto standarta patēriņu.

Dalībvalstis var izmantot references koncentrāciju, pie kuras ir sasniegta parametra vērtība 0,01 mSv/gadā. Šādā gadījumā, ja ir ievērota turpmāk minētā formula, dalībvalstis var pieņemt, ka parametra vērtība nav pārsniegta un ka papildu izmeklēšana nav nepieciešama:

kur:

Ci(obs) = radionuklīdam i novērotā koncentrācija,

Ci(ref) = radionuklīda i references koncentrācija,

n = konstatēto radionuklīdu skaits.

Ja šī formula nav ievērota, nekavējoties jāveic papildu analīzes, lai pārliecinātos par iegūtā rezultāta pareizību un noteiktu piesārņojuma avotu.[Gr. 54]

Dzeramā ūdens mākslīgas izcelsmes radioaktivitātes references koncentrācijas1

1 Šajā tabulā ir iekļauti visbiežāk sastopamie mākslīgie radionuklīdi. Citu radionuklīdu references koncentrācijas var aprēķināt, izmantojot dozas koeficientus, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom III pielikuma A tabulā, vai pēc dalībvalstu kompetento iestāžu jaunākās informācijas. Aprēķins ir jāveic vecuma grupai, kas ir visvairāk pakļauta riskam, lai garantētu, ka neatkarīgi no patērētāja vecuma ir ievērota kopējā indikatīvā doza 0,01 mSv. Komisija nosaka dažādu vecuma grupu ūdens patēriņu.

[Gr. 55]

3.  Veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes

Veiktspējas raksturlielumi, kas noteikti attiecībā uz šiem radioaktivitātes parametriem ir šādi: ar izmantoto analīzes metodi ir vismaz jāspēj izmērīt koncentrāciju, kas līdzinās parametra vērtībai, ņemot vērā norādītās jutības robežas.

1. piezīme: jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu ISO 11929-7 “Jutības robežas definēšana un lēmumu sliekšņi jonizējošā starojuma mērījumiem, 7. daļa: Pamatprincipi un galvenās piemērošanas jomas ar 1. un 2. veida varbūtības kļūdām par 0,05 katrā”.

2. piezīme: mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar ISO metodisko līdzekli par mērījuma neskaidrības izteikšanu (ISO, Ženēva, 1993., labots izdevums Ženēvā, 1995).

3. piezīme: radona un tritija noteikšanas robeža ir 10 %50 % no tās parametra vērtības 100 20 Bq/l.

4. piezīme: kopējāsbruto alfa aktivitātes un kopējās bruto beta aktivitātes jutības robeža ir 40 % no skrīninga vērtībām un attiecīgi 0,1 un 1,0 Bq/l.
Šīs vērtības var izmantot tikai tad, kad ir konstatēts, ka ļoti toksiskiem radionuklīdiem (svins-210, rādijs-228 un polonijs-220) nav lielas iedarbības.

5. piezīme: šī jutības robeža attiecas tikai uz regulāro skrīningu; attiecībā uz jaunu ūdens avotu, par kuru ir sagaidāms, ka Ra-228 pārsniedz 20 % no standarta koncentrācijas, jutības robeža pirmajā pārbaudē ir 0,02 Bq/l Ra-228 nuklīdspecifiskajam mērījumam. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad pēc tam ir nepieciešama atkārtota pārbaude.

6. piezīme: nelielas U vērtības noteiktajās jutības robežās ir saistītas ar to, ka ņem vērā urāna ķīmisko toksiskumu. [Gr. 56]

(1) OV C 229, 31.7.2012, 145. lpp. (2) OV C [..], [..], [..]. lpp. OV C 229 31.07.2012, 145. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta nostāja. (4) Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996, 1. lpp.). (5) Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998, 32. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (OV L 164, 26.6.2009, 45. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001, 67. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.). (9) Komisijas 2001. gada 20. decembra Ieteikums 2001/928/Euratom par sabiedrības aizsardzību pret dzeramā ūdens krājumos nonākušā radona radīto ekspozīcijas dozu (OV L 344, 28.12.2001., 85. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). (13) * Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena. (14) * Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības (COM(2011)0819 – C7-0449/2011 – 2011/0385(COD))

P7_TA(2013)0069 A7-0172/2012

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0819),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 136. pantu un 121. panta 6. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0449/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 7. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 28. februāra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A7-0172/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 472/2013.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Komisijas paziņojums

Komisija izveidos ekspertu darba grupu, kuras uzdevums būs veikt padziļinātu analīzi par iespējamiem ieguvumiem, riskiem, prasībām un šķēršļiem attiecībā uz valsts parādzīmju emitēšanas daļēju aizstāšanu, izmantojot kopīgu emitēšanu parāda dzēšanas fonda un eiroparādzīmju formā. Šīs grupas uzdevums būs rūpīgi izvērtēt iepriekš minētos aspektus saistībā ar juridiskiem noteikumiem, finanšu arhitektūru un nepieciešamo papildu ekonomikas un budžeta programmu. Galvenais izskatāmais jautājums būs demokrātiskā pārskatatbildība.

Minētā grupa ņems vērā patlaban notiekošo Eiropas ekonomiskās un budžeta pārvaldības sistēmas reformu un saistībā ar to novērtēs šādu instrumentu pievienoto vērtību. Darba grupa īpašu uzmanību pievērsīs nesenajām un notiekošajām reformām, piemēram, saistībā ar divu tiesību aktu kopuma, ESM un citu attiecīgo instrumentu īstenošanu.

Veicot analīzi, grupa sevišķu vērību pievērsīs publisko finanšu stabilitātei, bezatbildīgas rīcības riska novēršanai, kā arī citiem tādiem svarīgiem jautājumiem kā finansiālā stabilitāte, finansiālā integrācija un monetārās politikas transmisija.

Šīs grupas locekļi būs eksperti tiesību zinātņu un ekonomikas jomā, publiskā sektora finanšu, finanšu tirgu un valsts parāda pārvaldības jomā. Grupa iesniegs galīgo ziņojumu Komisijai ne vēlāk kā 2014. gada martā. Komisija novērtēs ziņojumu un attiecīgā gadījumā izstrādās priekšlikumus pirms savu pilnvaru beigām.

Balstoties uz rīcības plānā paredzētajiem īstermiņa pasākumiem, kurus var īstenot ar sekundārajiem tiesību aktiem, Komisija ir apņēmusies līdz nākamajām 2014. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām savlaicīgi nākt klajā ar skaidri formulētām idejām par izmaiņām Līgumos, kas veicamas, lai sagatavotu juridisko pamatu vidējā termiņā paredzētiem pasākumiem, kuru rezultātā ir iecerēts izveidot krietni spēcīgāku ekonomikas un budžeta uzraudzības un kontroles sistēmu, vēl vairāk palielināt ES fiskālo kapacitāti, nodrošinot atbalstu solidaritātei un ilgtspējīgu izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošanai, kā arī stingrāk koordinēt lēmumu pieņemšanu tādās jomās kā nodokļu politika un darba tirgus politika, kas būtu nozīmīgs solidaritātes instruments.

(1) OV C 141, 17.5.2012., 7. lpp. (2) Šī nostāja aizstāj 2012. gada 13. jūnijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0242).

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (COM(2011)0821 – C7-0448/2011 – 2011/0386(COD))

P7_TA(2013)0070 A7-0173/2012

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0821),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 136. pantu un 121. panta 6. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0448/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un Francijas Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 7. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 28. februāra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0173/2012),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā(2);

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 473/2013.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Komisijas paziņojums

Komisija izveidos ekspertu darba grupu, kuras uzdevums būs veikt padziļinātu analīzi par iespējamiem ieguvumiem, riskiem, prasībām un šķēršļiem attiecībā uz valsts parādzīmju emitēšanas daļēju aizstāšanu, izmantojot kopīgu emitēšanu parāda dzēšanas fonda un eiroparādzīmju formā. Šīs grupas uzdevums būs rūpīgi izvērtēt iepriekš minētos aspektus saistībā ar juridiskiem noteikumiem, finanšu arhitektūru un nepieciešamo papildu ekonomikas un budžeta programmu. Galvenais izskatāmais jautājums būs demokrātiskā pārskatatbildība.

Minētā grupa ņems vērā patlaban notiekošo Eiropas ekonomiskās un budžeta pārvaldības sistēmas reformu un saistībā ar to novērtēs šādu instrumentu pievienoto vērtību. Darba grupa īpašu uzmanību pievērsīs nesenajām un notiekošajām reformām, piemēram, saistībā ar divu tiesību aktu kopuma, ESM un citu attiecīgo instrumentu īstenošanu.

Veicot analīzi, grupa sevišķu vērību pievērsīs publisko finanšu stabilitātei, bezatbildīgas rīcības riska novēršanai, kā arī citiem tādiem svarīgiem jautājumiem kā finansiālā stabilitāte, finansiālā integrācija un monetārās politikas transmisija.

Šīs grupas locekļi būs eksperti tiesību zinātņu un ekonomikas jomā, publiskā sektora finanšu, finanšu tirgu un valsts parāda pārvaldības jomā. Grupa iesniegs galīgo ziņojumu Komisijai ne vēlāk kā 2014. gada martā. Komisija novērtēs ziņojumu un attiecīgā gadījumā izstrādās priekšlikumus pirms savu pilnvaru beigām.

Balstoties uz rīcības plānā paredzētajiem īstermiņa pasākumiem, kurus var īstenot ar sekundārajiem tiesību aktiem, Komisija ir apņēmusies līdz nākamajām 2014. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām savlaicīgi nākt klajā ar skaidri formulētām idejām par izmaiņām Līgumos, kas veicamas, lai sagatavotu juridisko pamatu vidējā termiņā paredzētiem pasākumiem, kuru rezultātā ir iecerēts izveidot krietni spēcīgāku ekonomikas un budžeta uzraudzības un kontroles sistēmu, vēl vairāk palielināt ES fiskālo kapacitāti, nodrošinot atbalstu solidaritātei un ilgtspējīgu izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošanai, kā arī stingrāk koordinēt lēmumu pieņemšanu tādās jomās kā nodokļu politika un darba tirgus politika, kas būtu nozīmīgs solidaritātes instruments.

(1) OV C 141, 17.5.2012., 7. lpp. (2) Šī nostāja aizstāj 2012. gada 13. jūnijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0243).

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem (COM(2011)0860 – C7-0490/2011 – 2011/0417(COD))

P7_TA(2013)0071 A7-0193/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0860),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0490/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 26. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7–0193/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  aicina Komisiju priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 345/2013.)

(1) OV C 191, 29.6.2012., 72.lpp (2) Šī nostāja aizstāj 2012. gada 13. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0346).

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (COM(2011)0862 – C7-0489/2011 – 2011/0418(COD))

P7_TA(2013)0072 A7-0194/2012

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0862),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0489/2011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 23. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0194/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  aicina Komisiju priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 12. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 346/2013.)

(1) OV C 229, 31.7.2012., 55. lpp. (2) Šī nostāja aizstāj 2012. gada 13. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0345).

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūcija par ekonomiskās krīzes ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām (2012/2301(INI))

P7_TA(2013)0073 A7-0048/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu, 153. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 157. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173) un tā pavaddokumentu par individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu jomas nodarbinātības potenciāla izmantošanu (SWD(2012)0095),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (COM(2011)0609),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu 2011.–2020. gadam, ko 2011. gada martā pieņēmusi Eiropadome,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada ziņojumu par panākumiem sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanā 2010. gadā (SEC(2011)0193),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ― Stratēģijas “Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa (COM(2010)0193),

–  ņemot vērā 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(1),

–  ņemot vērā 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)(2),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(3),

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā tā 2009. gada 6. maija rezolūciju par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(4),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā(5),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes ar dzimumu saistītiem aspektiem(6),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 19. oktobra rezolūciju par sievietēm nestabilās darba attiecībās(7),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 8. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā ‐ 2010. gads(8),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 8. marta rezolūciju par sieviešu nabadzības izpausmēm Eiropas Savienībā(9),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 6. jūlija rezolūciju par sievietēm un uzņēmējdarbības augstākā līmeņa vadību(10),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 13. septembra rezolūciju par sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā mazos un vidējos uzņēmumos(11),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par vientuļo māšu stāvokli(12),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 13. marta rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā ‐ 2011. gads(13),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 24. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par principa “Vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu” piemērošanu(14),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par sieviešu lomu videi draudzīgā ekonomikā(15),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par sieviešu nodarbinātības apstākļiem pakalpojumu nozarē(16),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(17),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0048/2013),

A.   tā kā Eiropas Savienība saskaras ar lielāko ekonomikas un finanšu krīzi kopš Lielās depresijas 20. gs. 30. gados, un tā kā šīs krīzes dēļ visās dalībvalstīs un jo īpaši dienvidu dalībvalstīs ir ievērojami palielinājies bezdarba līmenis; tā kā šī krīze jo īpaši smagi ietekmē neaizsargātos iedzīvotājus un īpaši sievietes, kas ir skartas tieši, tas ir, zaudējot darbu vai samazinoties darba algai, vai darba attiecībām kļūstot nestabilām, un netieši, tas ir, ar budžeta samazinājumiem sabiedrisko pakalpojumu un labklājības jomās; tā kā tādēļ ir būtiski cita starpā ļoti nopietni izvērtēt dzimumu līdztiesības dimensiju šīs krīzes pārvarēšanā un risinājumu izstrādē;

B.   tā kā tiesības strādāt ir būtisks priekšnosacījums, lai sievietes varētu izmantot efektīvas vienlīdzīgas tiesības, iegūt ekonomisko neatkarību un profesionāli pilnveidoties; tā kā pašreizējā krīze ir ne tikai finanšu un ekonomikas krīze, bet arī krīze demokrātijas, vienlīdzības, sociālās labklājības un dzimumu līdztiesības jomā, un to izmanto arī kā aizbildinājumu, lai palēninātu vai pat apturētu svarīgos centienus mazināt klimata

C.   tā kā jaunākie pētījumi rāda, ka tikai 5 % lēmumu pieņēmēju ES finanšu iestādēs ir sievietes, bet visi 27 dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir vīrieši; tā kā pētījumi par dzimumu aspektu ir pierādījuši, ka sievietes rīkojas atšķirīgi, cenšoties izvairīties no riska un pievēršot vairāk uzmanības ilgtermiņa perspektīvai;

D.   tā kā sākumā ekonomikas krīze ietekmēja vīriešus vairāk nekā sievietes; tā kā kopš tā laika bezdarba līmeņa pieaugums vīriešiem un sievietēm ir bijis atšķirīgs; tā kā krīze sievietes sākotnēji neskāra, bet šobrīd viņas arvien vairāk izjūt krīzes ietekmi (lielāks un arvien pieaugošs nestabilu darbavietu un nepilna laika darbavietu skaits, lielāks atlaišanas risks, zemākas algas, mazāks sociālās aizsardzības sistēmu nodrošinājums u. c.); tā kā par šo posmu ir daudz mazāk dokumentu un trūkst ticamu un salīdzināmu statistikas datu par to, un tāpēc pastāv tendence nepietiekami novērtēt krīzes ietekmi uz sievietēm;

E.   tā kā sievietēm ir būtiska nozīme ekonomikas attīstības veicināšanā; tā kā turpmākai sieviešu iespēju palielināšanai var būt ekonomiska ietekme, proti, tā var palīdzēt kopienām un ģimenēm izkļūt no nabadzības;

F.   tā kā krīzes situācijā darba tirgus politika vairāk ir vērsta uz vispārējā nodarbinātības līmeņa ietekmēšanu, nevis uz ekonomiski neaktīvām sievietēm;

G.   tā kā ir jāņem vērā, ka dati par sievietēm bezdarbniecēm bieži netiek iekļauti oficiālajā statistikā un dzimumu līdztiesības trūkums bezdarba jomā bieži netiek pienācīgi ņemts vērā, jo sievietes biežāk aiziet no darba tirgus dažādu iemeslu dēļ (grūtniecība, ģimenes pienākumi un laika ierobežojumi) un strādā neapmaksātu vai neoficiālu darbu, nereti mājsaimniecībā vai aprūpējot apgādājamos, vai darbojas ēnu ekonomikā, kā arī pašreiz ir maz pētījumu par ietekmi, kādu rada ar dzimumu līdztiesību saistītu valsts izdevumu samazināšana;

H.   tā kā valdību veiktie budžeta samazinājumi, īstenojot taupības plānus, galvenokārt skar valsts sektoru un tā sociālās palīdzības dienestus, kuros strādā un saņem pabalstus galvenokārt sievietes (aptuveni 70 % no publiskajā sektorā strādājošo skaita), taču tie ietekmē arī privāto sektoru, kurā sievietes šobrīd kļūst par galvenajiem taupības pasākumu upuriem; tā kā līdz šim neviena valsts nav novērtējusi ierosināto valsts izdevumu samazinājumu ietekmi un fiskālās konsolidācijas sekas no dzimumu līdztiesības viedokļa ‐ nedz atsevišķu pasākumu ietekmi, nedz to kopējo ietekmi;

I.   tā kā sievietes ir vairāk atkarīgas no sociālajiem pabalstiem, kas, īstenojot taupības pasākumus, arī tiek samazināti;

J.   tā kā tādā krīzes situācijā, kāda tā ir pašreiz, ir nepieciešams veikt vērienīgas strukturālās reformas darba tirgū;

K.   tā kā sieviešu darbavietu skaita samazināšanās bieži ir cieši saistīta ar darba grafika izmaiņām, tostarp ilgāku darbalaiku, kas nereti ietver darbu dažādās maiņās; tā kā ir ļoti iespējams, ka ekonomikas atveseļošanās ātrāk ietekmēs rūpniecības nozari un attiecīgi izraisīs vīriešu nodarbinātības pieaugumu, kas būs ātrāks nekā sieviešu nodarbinātības pieaugums; tā kā sabiedrisko pakalpojumu jomā veiktie taupības pasākumi ilgstošāk ietekmēs sieviešu nodarbinātību, tādējādi ilgtermiņā apdraudot dzimumu līdztiesības jomā gūtos panākumus;

L.   tā kā krīzes dēļ palielinās sieviešu ekspluatācija gan likumīgajā, gan nelikumīgajā ekonomikā; tā kā krīzes radītā ietekme ilgstošāk skars tās sievietes, kurām ir nelineāra karjeras gaita (tostarp sievietes, kurām ir maz apmaksāts pagaidu, nepilna darba laika, periodisks, netipisks vai pat neoficiāls darbs), kas nereti ietver piespiedu nepilna darba laika darbu, kā dēļ sievietēm ir nepietiekamas iemaksas pensiju shēmā un palielinās nabadzības riskam pakļauto sieviešu procentuālais skaits; tā kā rezultātā sievietes var saņemt tikai ļoti mazu pensiju un nonākt nabadzībā; tā kā pastāv risks, ka varētu rasties jauniešu, gan vīriešu, gan sieviešu, “zudusī paaudze”, kurai ekonomisko grūtību dēļ nav darba iespēju, drošas nodarbinātības un nereti arī izglītības iespēju;

M.   tā kā krīze rada papildu sarežģījumus darba un ģimenes dzīves saskaņošanā; tā kā ietekme uz to iedzīvotāju nodarbinātību, kuriem ir bērni, ir atšķirīga atkarībā no tā, vai šie iedzīvotāji ir sievietes vai vīrieši; tā kā rādītāji par līdzdalību darba tirgū attiecībā uz mātēm ir par 12 % mazāki nekā attiecībā uz sievietēm, kurām nav bērnu, bet nodarbinātības rādītāji attiecībā uz tēviem ir par 8,7 % augstāki nekā attiecībā uz vīriešiem, kuriem nav bērnu;

N.   tā kā pašreizējās un plānotajās iniciatīvās un politikā, kuras mērķis ir krīzes pārvarēšana, nav ņemta vērā dzimumu dimensija;

O.   tā kā sieviešu nodarbinātību ietekmē ar dzimumu saistīti stereotipi, piemēram, uzskats, ka vīriešu bezdarbs ir “nopietnāka” problēma nekā sieviešu bezdarbs, kas papildina jau ievērojami lielo to ar dzimumu saistīto stereotipu kopumu, kuri negatīvi ietekmē sieviešu izredzes iegūt darbu; tā kā praksē pieeja vīriešu bezdarbam atšķiras no pieejas sieviešu bezdarbam, jo vīrieši joprojām tiek uzskatīti par galvenajiem ģimenes apgādniekiem un sievietes ‐ par galvenajām ģimenes aprūpētājām;

P.   tā kā 2010. gadā(18) aptuveni 23 % ES iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un šī nabadzības izplatīšanās iedzīvotāju vidū skar galvenokārt sievietes, jo viņas ļoti bieži saskaras ar vairākām grūtībām vienlaicīgi, piemēram, vecākas sievietes, kuras dzīvo vienas, un ģimenes, kurās ir viens vecāks (kas visbiežāk ir sieviete); tā kā šīs grūtības ietver problēmas minētajos apstākļos saglabāt darbu vai atrast jaunu, grūtības atrast piemērotu mājokli un uzņemties atbildību par apgādājamiem (bērniem, vecākiem, slimniekiem vai personām ar invaliditāti), un grūtības saskaņot darba un ģimenes dzīvi, jo trūkst atbilstošu atbalsta struktūru un valsts politika šajā jautājumā ir atšķirīga 27 dalībvalstīs;

Q.   tā kā krīze ir vēl vairāk pasliktinājusi daudzu nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošo kopienu sociālos un ekonomiskos apstākļus un veicinājusi skolu pametušo meiteņu skaita palielināšanos un vēl lielāku neaizsargātību pret cilvēku tirdzniecību;

R.   tā kā pakalpojumu un pabalstu samazināšana apdraud sieviešu ekonomisko neatkarību, jo sievietēm pabalsti bieži ir būtisks ienākumu avots, un sievietes izmanto sabiedriskos pakalpojumus vairāk nekā vīrieši; tā kā vientuļās mātes un vientuļās pensionāres kopumā izjūt vislielākos zaudējumus;

S.   tā kā palielinās to sieviešu skaits, kuras, lai izvairītos no krīzes, veic neoficiālu un neapmaksātu darbu (brīvprātīgo vai citu darbu), saņemot mazāku sociālo aizsardzību; tā kā saskaņā ar ESAO veikto pētījumu(19) mājsaimniecības darbs veido 33 % no ESAO dalībvalstu IKP;

T.   tā kā samazinājums atšķirībā starp vīriešu un sieviešu dzimuma bezdarbnieku skaitu galvenokārt liecina par dzīves un darba apstākļu pasliktināšanos, nevis progresu ceļā uz lielāku dzimumu līdztiesību;

U.   tā kā sievietēm, kas uzsāk darba dzīvi, ir vadoša loma izaugsmes atjaunošanā; tā kā viņas nodrošina iespēju palielināt ģimenes ienākumus, kas savukārt sekmē patēriņa palielināšanos un palīdz stimulēt ekonomiku; tā kā tādēļ dzimumu līdztiesībai ir pozitīva ietekme uz produktivitāti un ekonomikas izaugsmi;

V.   tā kā piektā Eiropas darba apstākļu apsekojuma jaunākā sekundārā analīze (“Sievietes, vīrieši un darba apstākļi Eiropā: piektā Eiropas darba apstākļu apsekojuma sekundārā analīze” (Eurofound 2012), kas tiks publicēta 2013. gadā) rāda, ka dzimumu segregācija nelabvēlīgi ietekmē gan darba ņēmējus vīriešus, gan darba ņēmējas sievietes; tā kā gan vīrieši, gan sievietes norāda, ka darbā jūtas labāk un ir apmierinātāki ar darbu tad, ja strādā kopā ar abu dzimumu kolēģiem; tā kā joprojām daudz jādara, lai novērstu dzimumu segregāciju darba tirgū, ar profesiju saistīto dzimumu polarizāciju un darbavietas, kurās strādā viena dzimuma pārstāvji (ņemot vērā, ka trīs piektdaļas darba ņēmēju Eiropā strādā darbavietās, kurās nodarbināti viena dzimuma darbinieki);

W.  tā kā dzimumu līdztiesības pasākumi ir tikuši atcelti vai atlikti un iespējamie turpmākie valsts budžeta samazinājumi negatīvi ietekmēs sieviešu nodarbinātību un līdztiesības veicināšanu;

X.  tā kā ekonomikas lejupslīdi nevajadzētu izmantot par aizbildinājumu, lai palēninātu darba un privātās dzīves saskaņošanas politikas īstenošanu un samazinātu līdzekļus apgādājamo aprūpes pakalpojumiem un atvaļinājumu noteikumu izpildei, kas jo īpaši ietekmē sieviešu piekļuvi darba tirgum;

Y.  tā kā vardarbība pret sievietēm ir plaši izplatīta problēma visās valstīs un visos sociālajos slāņos; tā kā ekonomiskais stress bieži vien palielina ļaunprātīgas izmantošanas biežumu, intensitāti un bīstamību, un pētījumi liecina, ka vardarbība pret sievietēm pieaug laikā, kad vīrieši ekonomiskās krīzes dēļ tiek atbrīvoti no darba un viņi zaudē īpašumu;

Z.  tā kā sievietes visvairāk guva labumu no darbavietu radīšanas ES laikposmā no 1998. un 2008. gada (sieviešu nodarbinātības līmenis ES bija attiecīgi 55,6 % un 62,8 %)(20); tā kā sieviešu nodarbinātība ir palielinājusies par 12,7 %, bet vīriešu tikai par 3,18 %, taču bezdarba līmenis sievietēm 2012. gadā joprojām bija nedaudz augstāks(21) (bez darba bija 10,7 % sieviešu un 10,6 % vīriešu);

AA.  tā kā 2011. gadā 31,6 % sieviešu salīdzinājumā ar 8,1 % vīriešu strādāja nepilna darba laika darbu,

1.   atgādina, ka dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem un ka tai ir jābūt vienam no galvenajiem apsvērumiem, nosakot pasākumus reaģēšanai uz pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, tostarp ieguldījumu veikšanu valsts sektorā, labklājības nozarē un videi draudzīgos mājokļos, transportā u. c., kā arī gūstot valsts ienākumus ar efektīvākas nodokļu politikas palīdzību; pauž nožēlu, ka politikas risinājumi krīzes pārvarēšanai, tostarp atveseļošanas pasākumu kopumi, nav bijuši vērsti uz to, lai apzinātu, analizētu un risinātu krīzes ietekmi dzimumu līdztiesības jomā; nosoda to, ka dzimumu līdztiesības integrēšana stratēģijā, ko pieņems pēc Lisabonas stratēģijas darbības beigām, faktiski nenotiek, un tādēļ aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis, izvirzot īpašus mērķus, integrēt dzimumu līdztiesības principu makroekonomikas un nodarbinātības pamatnostādnēs;

2.   aicina Komisiju integrēt dzimumu dimensiju visos politikas virzienos, jo īpaši tajos, kas attiecas uz: taupības pasākumu ietekmi un krīzes pārvarēšanu, ekonomikas pārvaldību, ilgspējīgu attīstību un videi draudzīgām darbavietām, profesionālo izglītību un apmācību, migrāciju, sadarbību un attīstību, veselību un drošību, un visiem plānojamiem vai īstenojamiem pasākumiem krīzes seku novēršanai vai ierobežošanai;

3.   aicina dalībvalstis pārskatīt un uzsvērt ekonomikas krīzes tūlītējo un ilgtermiņa ietekmi uz sievietēm, jo īpaši to, vai un kā tā pasliktina pašreizējo situāciju dzimumu līdztiesības jomā, un saistītās sekas, piemēram, paaugstināts ar dzimumu saistītas vardarbības risks, mātes un bērna veselības pasliktināšanās un vecāka gadagājuma sieviešu nabadzība;

4.   atgādina, ka pēc tam, kad 2008. gadā sieviešu nodarbinātības līmenis sasniedza 62,8 %, pastāvīgi palielinoties vairāk nekā desmit gadu garumā, ES šis līmenis kopš ekonomikas krīzes sākuma ir nedaudz krities, un 2011. gadā tas bija 62,3 %; tādēļ uzsver, ka jāierosina ilgtspējīgi risinājumi ES un dalībvalstu politikā, kas saistīta ar darbavietu saglabāšanu un ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, ņemot vērā dzimumu līdztiesības dimensiju;

5.   aicina Komisiju apsvērt Eiropas struktūrfondu turpmāku pielāgošanu, lai nodrošinātu papildu atbalstu tādām sieviešu nodarbinātības jomām, kuras varētu skart krīze, kā arī atbalstu bērnu aprūpes, apmācības un nodarbinātības iespēju nodrošināšanai;

6.   uzsver lielo nozīmi, kāda ir pamatiniciatīvai “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību”; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot programmu “Eiropa pilsoņiem” un nākamo Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu, jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesības mērķu efektīvu īstenošanu; uzsver programmas “Daphne III” nozīmi, jo īpaši attiecībā uz sieviešu aizsardzību pret visa veida vardarbību un nepieciešamību panākt augstu veselības aizsardzības, labklājības un sociālās kohēzijas līmeni;

7.   uzsver, ka, neraugoties uz līdzīgiem vīriešu un sieviešu bezdarba līmeņiem, krīze sievietes ietekmē atšķirīgi; norāda, ka darba apstākļi sievietēm ir kļuvuši būtiski nestabilāki, jo īpaši izplatoties netipisku darba līgumu veidiem, un sieviešu ienākumi ir ievērojami samazinājušies vairāku faktoru dēļ, tostarp nemainīgā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība (aptuveni 17 %) un no tā izrietošā bezdarbnieku pabalsta nevienlīdzība, piespiedu nepilna darba laika darba pieaugums un pagaidu darbavietu vai darbavietu uz noteiktu laiku skaita pieaugums, attiecīgi samazinoties stabilāku darbavietu skaitam; tā kā krīze līdz ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un no tās izrietošo bezdarbnieku pabalsta nevienlīdzību ir pasliktinājusi sieviešu situāciju darba tirgū; norāda, ka iepriekšējo krīžu pieredze liecina par to, ka kopumā vīriešu nodarbinātība atjaunojas ātrāk nekā sieviešu nodarbinātība;

8.   prasa Komisijai pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu direktīvai, kurā noteikti pasākumi vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības novēršanai par vienādu vai līdzvērtīgu darbu;

9.   atgādina, ka dalībvalstu starpā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības sieviešu nodarbinātības līmeņa ziņā, kas ir no 48,6 % līdz 77,2 %, un ka, īstenojot visaptverošu Eiropas līmeņa pieeju, katrai no atšķirīgajām situācijām ir nepieciešami īpaši un pielāgoti risinājumi; turklāt uzsver, ka ir jāiegūst kopīgi ticami rādītāji, un līdz ar to ticama salīdzināma statistika, lai varētu novērtēt dažādās situācijas, apzināt vajadzības un rast atbilstīgus risinājumus;

10.   atgādina, ka jau pirms ekonomikas krīzes sākuma pagaidu un nepilna darba laika darbu strādāja galvenokārt sievietes un krīze šo tendenci ir palielinājusi, kā rezultātā daudzas sievietes ir pakļautas paaugstinātam sociālās atstumtības riskam; norāda, ka šāda situācija ir jo īpaši izplatīta dienvidu dalībvalstīs;

11.   ar bažām norāda, ka gados jaunu sieviešu bezdarbs palielinājās no 18,8 % 2009. gadā līdz 20,8 % 2011. gadā un krīze jo īpaši smagi ietekmēs neaizsargātas sieviešu grupas, tostarp arī sievietes ar invaliditāti, imigrantes, mazākumtautību sievietes, mazkvalificētas sievietes, ilgtermiņa bezdarbnieces, vientuļās mātes, sievietes bez iztikas līdzekļiem un sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamas personas; atzinīgi vērtē Komisijas pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērst pašreizējo nepieņemamo jauniešu bezdarba un sociālās atstumtības līmeni un piedāvāt jauniešiem darbavietas, izglītību un apmācību;

12.   uzskata, ka tiesības uz darbu ir būtisks priekšnosacījums, lai sievietes varētu izmantot patiesi vienlīdzīgas tiesības, iegūt ekonomisko neatkarību un profesionāli pilnveidoties, un tāpēc uzstāj, ka ir jāizskauž nestabila nodarbinātība, atzīstot un palielinot tiesības uz darbu, kurā tiek ievērotas tiesības;

13.   aicina ES un tās dalībvalstis pārstrādāt pašreizējos risinājumus ekonomikas krīzes pārvarēšanai, lai nodrošinātu, ka veiktajiem pasākumiem ir ilgtermiņa darbas joma un tie negatīvi neietekmē labklājības politiku un valsts struktūras, kas ir lielākas dzimumu līdztiesības priekšnosacījums, piemēram, sociālo pakalpojumu un aprūpes iestādes, veselības aprūpi, izglītību un darba ņēmēju tiesības;

14.   atgādina, ka sievietēm ir arvien grūtāk pāriet no izglītības uz nodarbinātību un ka tas galu galā izraisīs sieviešu un vīriešu prasmju pašvērtējuma atšķirības;

15.   uzskata, ka strukturālās reformas, kas tiek īstenotas pašreizējās krīzes dēļ, sniedz iespēju novērst dažus dzimumu diskrimācijas veidus, kuri Eiropas darba tirgū joprojām ir pārāk izplatīti;

16.   uzsver, ka sieviešu īpatsvars ēnu ekonomikā ir lielāks nekā vīriešu ‐ daļēji tāpēc, ka jomas, kurās parasti strādā sievietes, piemēram, mājkalpotāju un aprūpes pakalpojumi, ir mazāk regulētas; turklāt norāda, ka krīzes dēļ ēnu ekonomika ir palielinājusies, tomēr ir ļoti grūti gūt skaidru priekšstatu par to, jo nav ticamu datu par ēnu ekonomikas izplatību un ietekmi;

17.   uzsver, ka sievietēm ir bijusi būtiska loma, pretojoties krīzei; pauž pārliecību, ka sievietēm ir liels potenciāls uzņēmumu konkurētspējas un veiktspējas uzlabošanā, jo īpaši, ja viņas tajos ir vadošos amatos; tāpēc uzskata, ka sievietes ir steidzami jāiesaista ekonomikas atveseļošanas plānu izstrādē un vadībā, lai sekmētu sociālo kohēziju;

18.   uzsver, ka pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze un no tās izrietošie budžeta ierobežojumi nedrīkst apdraudēt dzimumu līdztiesības sekmēšanas politikā gūtos panākumus, ne arī būt par ieganstu centienu mazināšanai šajā jomā; uzskata, ka krīzei gluži pretēji ir jākalpo par pamudinājumu dalībvalstīm iekļaut dzimumu līdztiesības politiku valsts nodarbinātības politikā, kas jāuzskata par krīzes risinājuma daļu, pilnībā izmantojot visu Eiropas iedzīvotāju prasmes un spējas; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai tiktu iekļauta visos plānotajos nodokļu politikas virzienos;

19.   uzsver, ka sieviešu tiesības nevajadzētu uzskatīt, pieņemt vai izvirzīt par tādām, kas konkurē ar vīriešu tiesībām, jo aprūpes un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana ģimenēm ir priekšnoteikums gan vīriešu, gan arī sieviešu dalībai darba tirgū; norāda, ka ir jāveicina kopīgas atbildības uzņemšanās par ģimeni un mājsaimniecību; aicina dalībvalstis ieviest jaunus vai pilnveidot esošos pasākumus, kuru mērķis ir novērst dzimumu diskrimināciju un nevienlīdzīgo lomu sadalījumu, piemēram, mudinot vīriešus izmantot savas tiesības uzņemties rūpes par bērniem vai slimiem radiniekiem, vai radiniekiem ar invaliditāti;

20.   uzsver, ka krīze ir vēl vairāk samazinājusi dzimstības rādītājus ES, ņemot vērā, ka bezdarbs, nedrošais stāvoklis un nenoteiktība attiecībā uz nākotni un ekonomiku ir radījusi situāciju, ka pāri un jo īpaši gados jaunākas sievietes bērnu plānošanu atliek uz vēlāku laiku, tādējādi pastiprinot demogrāfiskās novecošanās tendenci Eiropas Savienībā;

21.   uzsver makroekonomikas, sociālās un darba tirgus politikas reformu nozīmi, lai garantētu sievietēm ekonomisko un sociālo taisnīgumu, izstrādātu stratēģijas taisnīga labklājības sadalījuma veicināšanai, garantētu minimālos ienākumus un pienācīgas algas un pensijas, samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, radītu kvalitatīvākas darbavietas sievietēm, kurās ievēro tiesības, nodrošinātu sievietēm iespējas izmantot augsta līmeņa sabiedriskos pakalpojumus, un uzlabotu labklājības nodrošinājumu un vietējos pakalpojumus, tai skaitā mazbērnu novietnes, bērnudārzus un cita veida pirmsskolas izglītības iestādes, dienas aprūpes centrus, pašvaldību atpūtas un ģimenes atbalsta centrus un dažādu paaudžu centrus;

22.   atgādina, ka valsts budžeta samazinājumi nav neitrāli attiecībā uz dzimumu, bet gan gluži pretēji ‐ tos ir izraisījusi Savienības makrostrukturālās ekonomikas politika, jo īpaši “ekonomikas pārvaldības” un finanšu pielāgojuma programmās iekļauto pasākumu īstenošana, kas izraisa un turpinās izraisīt vēl lielāku dzimumu nelīdztiesību, sieviešu bezdarbu un nabadzības feminizāciju; tāpēc uzskata, ka politikā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo valsts sektorā strādā galvenokārt sievietes un viņas ir galvenās ieguvējas no sociālās politikas; šajā sakarībā prasa palielināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

23.   aicina dalībvalstis un Savienības iestādes, plānojot taupības pasākumus, novērtēt ietekmi uz dzimumu, lai nodrošinātu, ka pasākumu ietekme ir pēc iespējas neitrālāka attiecībā uz dzimumu;

24.   aicina dalībvalstis budžeta plānošanā ievērot dzimumu līdztiesības principu, lai analizētu valdību programmas un politiku, to ietekmi uz resursu sadalījumu un ieguldījumu sieviešu un vīriešu līdztiesībā;

25.   uzsver, ka sievietēm lēnākas karjeras attīstības risks ir lielāks nekā vīriešiem, jo viņas pieņem zemāka līmeņa iesācēju amatus vai strādā nepilnu darba laiku, un ka tādēļ šādā situācijā esošas sievietes ir neaizsargātākas, saņem neapmierinošus ienākumus un vairāk cieš no nabadzības;

26.   aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes nodrošināt, ka tiek pienācīgi sniegti finansiālā un citādā ziņā pieejami, kvalitatīvi bērnu un citu apgādājamo aprūpes pakalpojumi, kas ir savietojami ar vīriešu un sieviešu pilna laika darba grafiku;

27.   uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties rīkoties, lai īstenotu politiku, kas vērsta uz to valsts sektora darbinieku (no kuriem vairākums ir sievietes) atgriešanos darbā un iekļaušanu uzņēmējdarbības vidē, kuru darbavietas apdraud valsts sektora budžeta samazinājumi;

28.   prasa Komisijai un dalībvalstīm visās nodarbinātības politikas jomās integrēt vispārēju dzimumu līdztiesības pieeju, veikt nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu sievietēm atgriezties darbā, ne vien zemāka līmeņa amatos, bet arī vadošajos amatos, un šo pieeju iekļaut Savienības nodarbinātības pamatnostādnēs; uzsver, ka budžeta plānošanā ir pienācīgi jāievēro dzimumu līdztiesības princips, jo īpaši saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, lai sasniegtu Dzimumu līdztiesības paktā un stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus;

29.   pauž nožēlu, ka gada izaugsmes pētījumā par 2013. gadu nav iekļauta sieviešu dalības palielināšana darba tirgū, neraugoties uz to, ka tā ir viens stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem; aicina Padomi, pieņemot šā gada ekonomikas politikas pamatnostādnes Eiropas pusgada ietvaros, par vienu no prioritātēm noteikt sieviešu dalības veicināšanu darba tirgū;

30.  aicina dalībvalstis iekļaut un sistemātiski risināt dzimumu līdztiesības jautājumu visās turpmākajās valsts reformu programmās;

31.  aicina dalībvalstis veicināt aktīvu darba tirgus politiku, spēcīgu sociālo dialogu, darba standartus un sociālo aizsardzību, lai garantētu sieviešu, tostarp migranšu, tiesības, cīnītos pret piespiedu darbu un apkarotu nedeklarētu darbu;

32.   aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, ar kuriem veicina māšu iesaistīšanos darba tirgū, piemēram, tāldarbu, profesionālo izglītību vai pārkvalifikācijas politiku, lai atvieglotu atgriešanos darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma;

33.   atzinīgi vērtē priekšlikumu direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū, kas nodrošinātu sievietēm iespēju strādāt augstākas kvalifikācijas un labāk apmaksātu darbu, un aicina dalībvalstis atbalstīt tās īstenošanu un sagatavoties tai; aicina citus darba devējus, tostarp Eiropas, valsts, reģionālās un vietējās publiskās iestādes, pārvaldes un struktūras, pieņemt līdzīgus saistošus tiesību aktus, jo tiem ir jārāda piemērs attiecībā uz dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanā;

34.   aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt dzimumu līdzsvara veicināšanas stratēģiju maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas iepriekš minētā direktīva; nosoda to, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas finanšu iestāžu valdēs un faktiski nepiedalās finanšu jomas lēmumu pieņemšanā; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis uzlabot sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz budžeta plānošanu un Eiropas finanšu sistēmu pārvaldības pasākumiem, tostarp arī Eiropas Centrālajā bankā; šajā saistībā uzsver, ka jāveicina meiteņu un sieviešu kompetence finanšu jomā;

35.   aicina dalībvalstis ieviest politiku to darba ņēmēju plašai apmācībai, kuri strādā nozarēs, kas ir vairāk cietušas no krīzes vai globalizācijas negatīvajām sekām, lai šos darba ņēmējus sagatavotu darbavietas maiņai un jaunam darbam, ņemot vērā sieviešu īpašo lomu un to, ka sievietēm biežāk nekā vīriešiem ir jāpārtrauc darbs, lai rūpētos par bērniem vai veciem vai slimiem ģimenes locekļiem, un tas ietekmē viņu turpmāko karjeras gaitu; prasa uzņēmumos sistemātiski īstenot apmācības plānus, lai sagatavotu darbinieku pārkvalifikāciju, ierosinātu individuālu pārcelšanu jaunā amatā vai darbā un piedāvātu darba meklētājiem un mazkvalificētiem darbiniekiem atbilstošu apmācību; aicina arī izveidot pilnīgu reģistru par katrā nozarē trūkstošo darbaspēku, lai sievietes varētu mērķtiecīgi gatavoties darbam un meklēt to;

36.  aicina dalībvalstis pārskatīt sociālās aizsardzības sistēmas nolūkā individualizēt pensiju tiesības un tiesības sociālās drošības sistēmā, lai likvidētu “ģimenes apgādnieka priekšrocības” un tādējādi garantētu vienlīdzīgas pensiju tiesības;

37.   uzsver, ka izdevumu samazināšana aprūpes nozarē patiesībā uzliek lielāku darba nastu uz sieviešu pleciem un mazina dzimumu līdztiesību; aicina visas dalībvalstis izstrādāt plānus attiecībā uz aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas var nodrošināt sociālo taisnīgumu un dzimumu līdztiesību;

38.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visu vecumu grupu sievietēm paredzētu profesionālās izglītības politiku un programmas, īpašu uzmanību pievērošot mūžizglītības programmu steidzamajai nepieciešamībai un vajadzībai apgūt jaunas prasmes tehnoloģiju un IT jomā, lai uzlabotu sieviešu iesaistīšanās iespējas un palielinātu viņu līdzdalību daudzajās uzņēmējdarbības nozarēs, tostarp ekonomikas un finanšu nozarē, kurā strādā maz sieviešu, un paredzēt arī īpašus atbalsta pasākumus, lai sievietes spētu apvienot darba slodzi, apmācību un ģimenes dzīvi; atgādina par Eiropas Sociālā fonda svarīgo nozīmi profesionālajā integrācijā, īstenojot apmācības politiku, un iesaka dalībvalstīm un vietējām iestādēm veicināt šī fonda izmantošanu jo īpaši to sieviešu labā, kuras ekonomikas krīze ir skārusi visvairāk;

39.   uzsver ieguldījumu nozīmi sieviešu un dzimumu līdztiesībā;

40.   aicina dalībvalstis sekmēt sieviešu aktīvu iekļaušanu vai reintegrāciju darba tirgū, un stimulēt sieviešu nodarbinātību stratēģiskās attīstības nozarēs, veicot īpašus pasākumus attiecībā uz elastīgu darba laiku, vienādu atalgojumu un nodokļu sistēmu un pensijas shēmu reformu, kā arī pasākumus mūžizglītības jomā, kuru mērķis ir nodrošināt tādas prasmes un kvalifikāciju, kādas ir vajadzīgas saskaņā ar “Eiropas 2020” mērķiem; uzsver augsta līmeņa apmācības nozīmi, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos tajās nozarēs, kurās viņas ir nepietiekami pārstāvētas, piemēram, zinātniskajā pētniecībā un tehnikas attīstībā, jo īpaši tagad, kad vajadzīgs vairāk pētnieku, lai Eiropā veicinātu inovācijas un stiprinātu ekonomiku; aicina Komisiju apsvērt Eiropas struktūrfondu turpmāku pielāgošanu, lai nodrošinātu papildu atbalstu tādām sieviešu nodarbinātības jomām, kuras varētu skart krīze, kā arī atbalstu bērnu aprūpes, apmācības un nodarbinātības iespēju nodrošināšanai;

41.   atgādina, ka daudzās dalībvalstīs jaunām sievietēm (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) kopš krīzes sākuma ir kļuvis grūtāk atrast pirmo pilna darba laika darbu un ka, lai tiktu galā ar šo situāciju, daudzas no viņām turpina mācības; norāda, ka, neraugoties uz šo tendenci un to, ka labāka izglītība kopumā labāk aizsargā sievietes, iegūtā kvalifikācija nepaaugstina viņu statusu tikpat lielā mērā kā vīriešiem; aicina dalībvalstis pievērsties stratēģijām, kas apvieno izglītības un apmācības politiku un mērķtiecīgu nodarbinātības politiku attiecībā uz jaunietēm;

42.   aicina dalībvalstis nodrošināt finanšu un uzņēmējdarbības pamatkursa iekļaušanu vidējās izglītības posma mācību programmā;

43.   aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt jauno pensiju sistēmu ietekmi uz dažādām sieviešu grupām, pievēršot īpašu uzmanību nepilna darba laika un netipiskiem darba līgumiem, un pielāgot sociālās drošības sistēmas, jo īpaši attiecībā uz jauno paaudzi;

44.  aicina dalībvalstis sekmēt sieviešu ekonomiskās iespējas, pievēršot uzmanību sieviešu uzņēmējdarbībai, iedrošinot un atbalstot sievietes, jo īpaši jaunietes un imigrantes, kas veido uzņēmumus, sievietēm atvieglojot piekļuvi finansējumam, cita starpā izmantojot mikrokredītus, tehnisko palīdzību un atbalsta pasākumus, veicinot jaunu finanšu un atbalsta instrumentu ieviešanu un sekmējot sieviešu uzņēmējdarbības un atbalsta tīklu attīstību, kā arī paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem; uzsver, ka ieguldījumiem sieviešu un dzimumu līdztiesībā ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti un novērstu ekonomikas satricinājumus;

45.   aicina dalībvalstis uzlabot sieviešu dalību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos;

46.   aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis uzlabot sieviešu uzņēmējdarbības, tostarp finansiālā atbalsta sievietēm uzņēmējām, veicināšanu;

47.   aicina dalībvalstis veicināt sieviešu uzņēmējdarbību videi draudzīgās ekonomikas jomā, kas ir jaunu darbavietu avots; norāda, ka atjaunojamās enerģijas nozare var radīt jaunas darba iespējas sievietēm uzņēmējām attālos un nomaļos ES reģionos, kur sieviešu bezdarba līmenis ir īpaši augsts un kuros ir lielas iespējas izmantot tādus alternatīvus enerģijas veidus kā vēja vai saules enerģiju;

48.   uzsver aktīvas darba tirgus politikas, darba inspekciju un sociālā dialoga, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanas nozīmi videi draudzīgas ekonomikas veicināšanā;

49.   aicina dalībvalstis atbalstīt darbavietu radīšanu sociālās ekonomikas jomā, kurā dominē neapmaksāts sieviešu darbs, un jo īpaši meklēt un īstenot jaunus risinājumus, kas ļautu piešķirt lielāku ekonomisko nozīmi legālam neoficiālajam darbam;

50.   aicina dalībvalstis atbalstīt aprūpes un veselības aizsardzības nozari ar mērķi radīt nosacījumus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai sieviešu nodarbinātības jomā;

51.   aicina dalībvalstis pārraudzīt un risināt sabiedrisko aprūpes un veselības aizsardzības pakalpojumu izdevumu samazināšanas ietekmi, kas izraisa aprūpes pakalpojumu atkārtotu privatizāciju, lai nepalielinātu aprūpes slogu, kas gulstas uz sieviešu pleciem un liek tām pildīt tradicionālo lomu ģimenē; uzsver, ka, taupot grūtniecības un dzemdību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma pabalsta, bērnu pabalsta un citu aprūpes un ģimenes pabalstu jomā, ir ievērojami samazinājušies visu aprūpē iesaistīto sieviešu ienākumi;

52.  atgādina, ka joprojām ir izplatīti stereotipi attiecībā uz izpratni par sieviešu un vīriešu vietu darba tirgū un ka sievietes cenšas saskaņot savus darba pienākumus ar ģimenes dzīvi un tādēļ viņas ir vairāk neaizsargātas pret pārmaiņām nodarbinātības jomā nekā vīrieši;

53.   mudina ieviest sabiedriskā transporta politiku un jo īpaši attīstīt un uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumus, ievērojot dzimumu līdztiesību, lai sievietes varētu aktīvāk iesaistīties darba tirgū un darba meklējumos, nodrošinot, ka viņas var būt patiesi mobilas;

54.   pauž bažas par to sieviešu stāvokli, kuras dzīvo lauku apvidos, kur dažādu pakalpojumu pieejamība ir pasliktinājusies; aicina dalībvalstis lauku apvidos nodrošināt funkcionējoša sabiedriskā transporta, medicīniskās palīdzības un citus būtiskos pakalpojumus, lai samazinātu migrāciju uz lielpilsētām un izvairītos no nomaļo reģionu marginalizācijas;

55.  uzsver efektīvas darbības nozīmi, lai radītu iespēju apvienot darba, privāto un ģimenes dzīvi, kas labvēlīgi ietekmēs dažādus sabiedrības slāņus pārstāvošo sieviešu aizvien lielāku līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē;

56.   uzsver, ka Eiropas programmā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” būtu īpaši jāatbalsta sieviešu līdzdalība, lai viņas iegūtu vienlīdzīgu paļāvību uz saviem spēkiem un zināšanas par uzņēmējdarbību vienotajā tirgū, kā arī uzņēmuma vadībai un izveidei nepieciešamās prasmes;

57.   uzsver, ka izdevumu samazināšana to sabiedrisko pakalpojumu jomā, kas nodrošina bērnu aprūpi, tieši ietekmē sieviešu ekonomisko neatkarību un darba un privātās dzīves līdzsvaru; aicina Komisiju un Padomi pieņemt rīcības plānu, kas ļautu sasniegt mērķus, kuri tika noteikti Barselonā attiecībā uz labāku bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izveidojot uzņēmumu un vairāku uzņēmumu kopīgas mazbērnu novietnes; uzsver, ka svarīgas ir darba koplīguma slēgšanas sarunas starp sociālajiem partneriem, lai nozares, valsts un reģionālā līmenī uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī atvieglot nosacījumus attiecībā uz piekļuvi un tiesībām izmantot bērnu aprūpes sistēmas, kas saistītas ar sieviešu darba kategorijām, un vienlaikus noteikt vismaz trīs mēnešu termiņu bērna aprūpētāja atrašanai, lai sievietes varētu saskaņot ģimenes un darba dzīvi;

58.   prasa veicināt atbilstošu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, paternitātes atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma sistēmu, atbalstīt uzņēmumu iniciatīvas nodrošināt elastību attiecībā uz darba laiku un bērnu aprūpes pakalpojumus pašā uzņēmumā, un piešķirt vairāk līdzekļu izglītības, mūžizglītības programmām un profesionālās kvalifikācijas un pārkvalificēšanas programmām, kā arī nodrošināt pienācīgu atbalstu kopējiem, kas rūpējas par ģimenes locekli, tostarp aprūpes pienākumu uzņemšanos pastāvīgā aprūpētāja prombūtnes laikā;

59.   uzsver nepieciešamību ieguldīt cenas ziņā pieejamos un kvalitatīvos pakalpojumos, tādos kā pilna laika bērnu aprūpe, pagarinātās dienas grupas skolās un vecu cilvēku aprūpe, kas palīdz veicināt dzimumu līdztiesību, sekmē labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un rada sistēmu, kas palīdz iekļauties vai no jauna iekļauties darba tirgū;

60.   uzsver, ka ir būtiski izveidot jaunas bērnu aprūpes struktūras un vienlaikus nodrošināt arī profesionālu pieeju neformālajām aprūpes sistēmām, nosakot kvalitātes standartus, uzlabojot atlīdzības nosacījumus un piedāvājot apmācības darbiniekiem; jāņem vērā arī vecāku ar netipiskiem darba laikiem un vientuļo vecāku īpašās vajadzības;

61.   uzsver vajadzību palielināt valdību un darba devēju atbildību attiecībā uz paaudžu nomaiņu un maternitātes un paternitātes tiesību ievērošanu, kas nozīmē, ka sievietēm jābūt tiesībām būt gan mātēm, gan darba ņēmējām, neatņemot tām tiesības uz darbu;

62.   uzsver, ka ir jāsamazina ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz ģimenēm (šeit īpaši jāmin šķiršanās, vientuļās mātes un situācijas, kad bērni ir atstāti radinieku vai iestāžu aprūpē), ņemot vērā, ka sievietēm bieži vien tiek prasīts uzņemties mājsaimniecības darbus; uzsver, ka tādēļ sievietes tiks pakļautas lielākam nabadzības riskam;

63.   uzsver, ka dažu dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem samazināt budžeta līdzekļu apjomu bērnu aprūpei, izglītībai un ārpusskolas nodarbībām, ēdināšanai skolā, transporta subsīdijām un apgādājamo personu aprūpētāju atbalstam ir tieša ietekme uz sievietēm, kam jāuzņemas lielākā daļa papildu uzdevumu, kuri ir saistīti ar šīm jomām; uzsver, ka tādēļ sievietēm bieži vien ir jāiesaistās nepilna darba laika nodarbinātībā (ar no tā izrietošajiem sociālajiem trūkumiem, proti, mazākiem ienākumiem un pensijām); uzskata, ka ir jāpaplašina bērniem paredzēto valsts dienas aprūpes centru, mazbērnu novietņu un sabiedrisko atpūtas pasākumu pakalpojumu tīkls, kā arī valsts atbalsta tīkls veciem cilvēkiem un vietējo slimnīcu tīkls;

64.   aicina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu, kas saistīts ar romu sieviešu un meiteņu īpašajām vajadzībām, piemērojot dzimumu līdztiesības principu visos romu iekļaušanas politikas aspektos, un nodrošināt īpaši neaizsargātu apakšgrupu aizsardzību;

65.  uzsver, ka izdevumu samazināšana to sabiedrisko pakalpojumu jomā, kas nodrošina bērnu aprūpi, tieši ietekmē sieviešu ekonomisko neatkarību; norāda, ka 2010. gadā 28,3 % sieviešu bezdarba un nepilna darba laika darba gadījumu bija saistīti ar aprūpes pakalpojumu trūkumu (2009. gadā šis rādītājs bija 27,9 %) un 2010. gadā sieviešu, kurām ir mazi bērni, nodarbinātības līmenis ES bija par 12,7 % zemāks nekā sievietēm, kurām nav bērnu, ‐ šī atšķirība ir lielāka nekā 2008. gadā reģistrētais līmenis 11,5 %;

66.   aicina dalībvalstis ieguldīt aprūpes nozarē, kas ir iespējamā izaugsmes nozare gan sievietēm, gan vīriešiem, lai pārtrauktu tradicionālo aprūpētājas lomas piedēvēšanu sievietēm, kas izraisa dzimumu segregāciju darba tirgū; uzsver, ka izdevumu samazināšana aprūpes nozarē ir izraisījusi pāreju no sabiedriskajiem aprūpes pakalpojumiem uz neapmaksātu aprūpi mājās; uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi līgumi un sociālā aizsardzība individuālās aprūpes darbiniekiem, kas sniedz aprūpes pakalpojumus mājās;

67.   aicina dalībvalstis, kamēr ES vēl tiek saskaņoti grūtniecības un dzemdību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumi, saglabāt attiecīgo pabalstu un citu ģimenes pabalstu pašreizējo līmeni, lai nesamazinātos sieviešu ienākumi, un nodrošināt arī, ka tiek ievērotas sieviešu tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

68.   aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi uzraudzīt aizvien pieaugošo diskrimināciju pret grūtniecēm darba tirgū, par ko ziņots vairākās dalībvalstīs;

69.  uzskata, ka sieviešu nabadzības cēlonis ir ne tikai pašreizējā ekonomikas krīze, bet arī vairāki citi faktori, tostarp stereotipi, vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības, nepietiekami pārdales mehānismi labklājības sistēmās, neapmierinošs darba un privātās dzīves līdzsvars, ilgāks paredzamais dzīves ilgums sievietēm un kopumā visi dzimumu diskriminācijas veidi, kas galvenokārt skar sievietes; uzsver, ka krīze saasina pastāvīgo līdztiesības trūkumu; uzsver arī nepieciešamību apkarot stereotipus visās dzīves jomās un visos dzīves posmos, jo tie ir visnoturīgākie vīriešu un sieviešu nelīdztiesības iemesli, kas ietekmē viņu izvēli attiecībā uz izglītību un nodarbinātību un mājas un ģimenes pienākumu sadalījumu, kā arī atalgojumu atšķirības, līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un pārstāvību ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos;

70.   aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2006/54/EK, jo īpaši saistībā ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, kā pieprasīts Eiropas Parlamenta 2012. gada 24. maija rezolūcijā, kurā iekļauti ieteikumi Komisijai par principa “Vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu” piemērošanu;

71.   aicina dalībvalstis un Komisiju piedāvāt risinājumus, kā palīdzēt sievietēm turpināt karjeru un jo īpaši novērst darba samaksas nevienlīdzību, kas saistīta ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periodiem;

72.  vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka ir vajadzīgi ienākumu palielināšanas pasākumi, tostarp ir jāattīsta minimālo ienākumu sistēmas un sociālās palīdzības programmas cilvēkiem, kam ir grūtības apmierināt savas pamatvajadzības, jo īpaši cilvēkiem ar bērniem vai aprūpes pienākumiem un sevišķi vientuļajiem vecākiem;

73.   uzskata, ka ekonomikas krīze sekmē uzmākšanos, ļaunprātīgu izmantošanu un visa veida vardarbību pret sievietēm un jo īpaši prostitūcijas pieaugumu; uzsver, ka sievietes visās kultūrās un visos sociālajos un ekonomikas slāņos joprojām cieš no pasaulē visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver vajadzību palielināt pieejamos valsts finanšu līdzekļus un cilvēkresursus, kas paredzēti palīdzības sniegšanai nabadzības riskam pakļautajām grupām un situācijās, kad riskam ir pakļauti bērni un jaunieši, veci cilvēki, personas ar invaliditāti vai bezpajumtnieki;

74.   aicina dalībvalstis pārskatīt un uzsvērt ekonomikas krīzes tūlītējo un ilgtermiņa ietekmi uz sievietēm, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai un kā tā pasliktina pašreizējo dzimumu nelīdztiesību, un sekām, tādām kā paaugstināts ar dzimumu saistītas vardarbības risks, mātes un bērna veselības pasliktināšanās un vecāka gadagājuma sieviešu nabadzība;

75.   uzsver, ka pašreizējos ekonomikas krīzes un budžeta taupības apstākļos sievietēm ir mazāk līdzekļu, lai pasargātu sevi un bērnus no vardarbības, un tāpēc vēl svarīgāk ir novērst pret sievietēm un bērniem vērstās vardarbības tiešo finansiālo ietekmi uz tiesu sistēmu un veselības un sociālajiem pakalpojumiem;

76.  uzsver, ka finansējuma samazināšana negatīvi ietekmē dzimumu līdztiesības politikas iestāžu sistēmu, tostarp līdztiesību veicinošas struktūras un sieviešu organizācijas; aicina dalībvalstis saglabāt valsts finansējumu dzimumu līdztiesību veicinošām struktūrām un projektiem, sieviešu patversmēm un organizācijām, jo tās ir efektīvs līdzeklis, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus krīzes pārvarēšanai un nodrošinātu aktīvu līdzdalību turpmāko atveseļošanas pasākumu sagatavošanā; norāda, ka finansējuma samazināšana sieviešu organizācijām apdraud sieviešu pilsonisko un politisko līdzdalību un rada situāciju, ka sieviešu viedoklis sabiedrībā tiek uzklausīts vēl retāk;

77.   aicina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu pastāvīgi un sistemātiski uzraudzīt un izvērtēt ekonomikas krīzes sekas attiecībā uz sieviešu darba apstākļiem, kas saistītas ar diskrimināciju, pieņemot darbā, palielinātu darba slodzi, spiedienu un stresu darbā, kā arī iebiedēšanu un psiholoģisku aizskaršanu; uzsver, ka pašreiz pieejamie dati nesniedz pilnīgu priekšstatu par krīzes bargajām sekām uz sievietēm; tāpēc aicina arī Komisiju novērtēt tās ekonomikas politikas pasākumu un pašreizējās krīzes pārvarēšanas risinājumu ietekmi uz dzimumiem;

78.   aicina dalībvalstis pilnībā atbalstīt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, lai palielinātu dzimumu līdztiesību, novēršot ieņēmumu un izdevumu negatīvo ietekmi un uzlabojot pārvaldību un pārskatatbildību, jo īpaši attiecībā uz valsts budžetu;

79.   aicina dalībvalstis pieņemt tādus budžeta instrumentus, kuros ņemta vērā vajadzība nodrošināt dzimumu līdztiesību;

80.   aicina visas dalībvalstis ratificēt SDO Konvenciju par mājsaimniecībā nodarbinātajiem (Konvencija Nr. 189);

81.   uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt labu līdzsvaru starp drošību un elastību darba tirgū, visaptveroši piemērojot elastdrošības principus, un risināt darba tirgus segmentācijas problēmu, nodrošinot pienācīgu sociālo aizsardzību personām pārejas laikā vai personām ar pagaidu vai nepilna darba laika darba līgumiem, kā arī apmācības, karjeras attīstības un pilna darba laika darba iespējām;

82.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. (2) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp. (3) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp. (4) OV C 212 E, 5.8.2010., 23. lpp. (5) OV C 308 E, 20.10.2011., 49. lpp. (6) OV C 236 E, 12.8.2011., 79. lpp. (7) OV C 70 E, 8.3.2012., 1. lpp. (8) OV C 199 E, .7.7.2012., 65. lpp. (9) OV C 199 E, 7.7.2012., 77. lpp. (10) OV C 33 E, 5.2.2013., 134. lpp. (11) OV C 51 E, 22.2.2013., 56. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0458. (13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0069. (14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0225. (15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0321. (16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0322. (17) OV C 199 E, 7.7.2012., 112. lpp. (18) Eurostat, 2010. gadā 23 % ES iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ‐ Izdevums Nr. 9/2012. (19) OECD, Society at a Glance 2011, OECD Social Indicators, @OECD2011. (20) Eurostat: sieviešu nodarbinātības līmenis, ES 27. (21) Eurostat: saskaņotais bezdarba līmenis vīriešiem un sievietēm ‐ 2012. gada septembris, Eiropas Savienība.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūcija par dzimumu stereotipu izskaušanu Eiropas Savienībā (2012/2116(INI))

P7_TA(2013)0074 A7-0401/2012

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm 1995. gada 15. septembrī pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu un Eiropas Parlamenta 2000. gada 18. maija rezolūciju par Pekinā pieņemtās rīcības platformas pārraudzību(1), Parlamenta 2005. gada 10. marta rezolūciju par Ceturtās pasaules sieviešu konferences ‐ Rīcības platforma (Pekina + 10) lēmumu izpildes kontroli(2) un Parlamenta 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Pekinu +15 ‐ ANO rīcības platformu dzimumu līdztiesībai(3),

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, kurā ir uzsvērtas dalībvalstu kopīgās vērtības, piemēram, plurālisms, diskriminācijas nepieļaušana, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19. pantu, kurā minēta cīņa pret diskrimināciju dzimuma dēļ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)(4), un Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem(6),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 2. decembra secinājumus, kuros paredz Pekinas rīcības platformas īstenošanas ikgadējā novērtēšanā ietvert kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus un kritērijus,

–  ņemot vērā ES ministru 2005. gada 4. februāra kopējo deklarāciju par dzimumu līdztiesību, kas pieņemta saistībā ar Pekinas rīcības platformas 10 gadu perioda pārskatīšanu un kurā cita starpā no jauna pausts stingrs atbalsts Pekinas deklarācijai un rīcības platformai un ietverta apņemšanās tās pilnīgi un efektīvi īstenot,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 2. un 3. jūnija secinājumus, kuros dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas stiprināt institucionālos mehānismus dzimumu līdztiesības veicināšanai un izveidot sistēmu Pekinas rīcības platformas īstenošanas novērtēšanai, lai radītu konsekventāku un sistemātiskāku attīstības uzraudzību,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu 2011.–2020. gadam, ko 2011. gada martā pieņēma Eiropadome(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembrī iesniegto sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju (2010–2015) un tai pievienoto dienestu darba dokumentu par stratēģijas īstenošanas pasākumiem (COM(2010)0491, SEC(2010)1080),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 3. septembra rezolūciju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. marta rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā ‐ 2011. gads(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0401/2012),

A.  tā kā LESD 8. pantā ir noteikts ‐ veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību;

B.  tā kā, neraugoties uz zināmu progresu daudzās dalībvalstīs, daudzas sievietes joprojām uzņemas nesamērīgi lielu pienākumu daļu bērnu audzināšanā un citu apgādājamo aprūpē; tā kā stereotipu noturīgums rada šķēršļus ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadalei starp sievietēm un vīriešiem un kavē vienlīdzības panākšanu darba tirgū;

C.  tā kā stereotipi joprojām pastāv visos sabiedrības līmeņos un visās vecuma grupās, ietekmējot to, kā mēs viens otru uztveram caur vienkāršotu pieņēmumu prizmu, kuras pamatā ir sociāli izveidojušās normas, prakse un uzskati, ko bieži rada un sekmē kultūras un reliģiskie aspekti un kas atspoguļo varas sadalījuma pamatprincipus;

D.  tā kā ir jāizskauž visi tiešie un netiešie dzimumu diskriminācijas veidi, lai sievietēm garantētu tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un mainītu kultūras radīto uzskatu, ka sievietes daudzējādā ziņā ir pasīvas vai mazāk spējīgas nekā vīrieši;

E.  tā kā tradicionālajām dzimumu lomām un stereotipiem joprojām ir būtiska ietekme uz sieviešu un vīriešu pienākumu sadalījumu mājās, darbavietā un sabiedrībā kopumā, sievietes bieži vien attēlojot kā mājsaimnieces un bērnu aprūpētājas, savukārt vīriešus ‐ kā naudas pelnītājus un aizstāvjus; tā kā dzimumu stereotipi nostiprina vēsturiskos šķēršļus dzimumu līdztiesības panākšanai un ierobežo sieviešu nodarbinātības un individuālās attīstības iespējas, neļaujot viņām pilnvērtīgi realizēt savu potenciālu kā personām un ekonomikas dalībniecēm, un tāpēc rada ievērojamus šķēršļus līdztiesības panākšanai starp sievietēm un vīriešiem;

F.  tā kā dzimumu lomas veidojas un tiek noteiktas dažādu sociālo ietekmju rezultātā, jo īpaši ar plašsaziņas līdzekļiem un izglītību, un to izveide notiek bērnības un pusaudžu gadu socializācijas laikā, tādējādi ietekmējot cilvēkus visā viņu mūža garumā;

G.  tā kā sievietes lauku reģionos ir vēl vairāk pakļautas diskriminācijai un dzimumu stereotipiem nekā sievietes pilsētu reģionos un sieviešu nodarbinātības līmenis laukos ir zemāks nekā pilsētās;

H.  tā kā dzimumu stereotipiem bieži vien pievienojas citi stereotipi, piemēram, tādi, kas ir diskriminējoši vecuma, migrācijas statusa, dzimumorientācijas, invaliditātes un tml. faktoru dēļ, un tāpēc tie vairāk ietekmē sievietes ar vairākām identitātēm;

I.  tā kā vardarbība pret sievietēm ir cilvēktiesību pārkāpums, kas ietekmē visus sociālos, kultūras un ekonomikas slāņus;

Plašsaziņas līdzekļi un kultūra

J.  tā kā plašsaziņas līdzekļos, saziņā un reklāmā joprojām bieži ir sastopama dzimumu diskriminācija un tā sekmē dzimumu stereotipu izplatīšanos, jo īpaši, attēlojot sievietes kā seksa objektus, lai veicinātu tirdzniecību; tā kā, piemēram, reklāmās sieviete kā darbiniece vai speciāliste parādās 27 % gadījumu, taču 60 % gadījumu ir attēlotas sievietes, kuras veic mājas darbus vai pieskata bērnus; tā kā tomēr arī reklāma un plašsaziņas līdzekļi var būt spēcīgs katalizators stereotipu un dzimumu aizspriedumu apkarošanā;

K.  tā kā bērni jau ļoti agrā vecumā saskaras ar dzimumu stereotipiem, kas redzami uzvedības paraugmodeļos, kurus popularizē televīzijas seriālos un pārraidēs, diskusijās, spēlēs, videospēlēs un reklāmās, studiju materiālos un izglītības programmās, skolā valdošajā attieksmē, ģimenē un sabiedrībā un kuri iespaido bērnu uzskatus par vīriešu un sieviešu vēlamo uzvedību un ietekmē visu viņu tālāko dzīvi un turpmākos mērķus;

L.  tā kā sabiedriskajā telpā veidotais meiteņu tēls mazina viņu vērtību sabiedrības acīs un veicina vardarbību pret meitenēm; tā kā plašsaziņas līdzekļiem var būt pozitīva izglītojoša loma, tomēr tajos ir plaši izplatīti stereotipi par mazām meitenēm, un tie bieži pastiprina tradicionālo attieksmi un uzvedību, tostarp reklāmās un bērnu raidījumos;

M.  tā kā televīzijas pārraidēs, datorspēlēs un mūzikas videoklipos aizvien vairāk ir vērojama tendence, daļēji komerciālu nolūku dēļ, attēlot izaicinoši ģērbtas sievietes seksuālās pozās, līdz ar to vēl vairāk sekmējot dzimumu stereotipus; tā kā jauniešiem paredzētu dziesmu tekstiem ir seksuāli provokatīvs raksturs, kas bieži veicina vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

N.  tā kā jaunas sievietes un vīriešus lielā mērā ietekmē pornogrāfijas jaunais statuss kultūrā; tā kā “pornogrāfijas integrācija”, kas ir aktuāls kultūras process, kurā pornogrāfija kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu kā aizvien plašāk pieņemts, nereti idealizēts kultūras elements, sevišķi izpaužas jauniešu kultūrā, sākot ar pusaudžiem paredzētām televīzijas pārraidēm un dzīvesstila žurnāliem un beidzot ar mūzikas videoklipiem un reklāmām, kuru mērķauditorija ir jaunieši;

Izglītība un apmācība

O.  tā kā formālās pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības pieejamība un meitenēm un zēniem pasniegto mācību programmu saturs ir būtisks faktors, kas ietekmē dzimumu atšķirības, un attiecīgi ‐ iespējas un tiesību pieejamību; tā kā, lai gan visā visumā var šķist, ka gan meitenēm, gan zēniem ES izglītība ir vieglāk pieejama, salīdzinot ar citām pasaules daļām, tomēr ir jānorāda, ka izglītības sistēmu un iespēju pieejamības un pilnvērtīgas izmantošanas ziņā meitenes un zēni nav vienlīdzīgā stāvoklī; tā kā, jo īpaši meitenēm, kas pārstāv minoritātes, piemēram, meitenēm no romu kopienas, migrantēm, patvēruma meklētājām, bēglēm un invalīdēm joprojām atsevišķās valstīs ir jāsaskaras lielām izglītības pieejamības problēmām;

P.  tā kā bērni jau ļoti agrā vecumā spēj uztvert vienlīdzības jēdzienu un vienlīdzības atzīšana audzināšanas procesā var bērniem iemācīt dzimumu stereotipu nepieļaušanu;

Q.  tā kā stereotipi, kas joprojām pastāv par sievietēm pieejamās izglītības un profesijas izvēles iespējām, sekmē nevienlīdzības saglabāšanos; tā kā izglītība un apmācība joprojām sekmē dzimumu stereotipus, jo sievietes un vīrieši bieži izvēlas tradicionālus izglītības un apmācības virzienus, kas nopietni atsaucas uz darba tirgu, ierobežojot profesionālās darbības dažādību un nereti novirzot sievietes uz mazāk novērtētām un zemāk atalgotām profesijām;

R.  tā kā izglītības procesā zēni un meitenes joprojām netiek iedrošināti vienādi izrādīt interesi par visiem mācību priekšmetiem, jo īpaši mācību priekšmetiem zinātnes un tehnikas jomā;

S.  tā kā, lai gan daudzas Eiropas valstis iekļauj dzimuma aspektu profesionālajā orientācijā, tās mērķauditorija parasti ir meitenes, iedrošinot viņas izvēlēties profesijas tehnoloģiju vai zinātnes jomā, un netiek īstenotas iniciatīvas, lai mudinātu zēnus apsvērt profesionālo darbību izglītības, veselības vai humanitāro zinātņu jomā;

Darba tirgus

T.  tā kā izglītībā un apmācībā valdošajiem dzimumu stereotipiem ir spēcīga ietekme darba tirgū, kur sievietēm joprojām ir jāsaskaras ar horizontālo un vertikālo segregāciju, un tā kā tas sekmē situāciju, ka konkrētas nozares joprojām tiek uzskatītas par “vīrišķīgām” (vīriešu īpatsvars pārsniedz 85 %) un attiecīgi to darba samaksas līmenis ir augstāks nekā nozarēs, kuras tiek uzskatītas par “sievišķīgām” (sieviešu īpatsvars pārsniedz 70 %); tā kā kopumā sievietes vairāk strādā zemāka sociālekonomiskā statusa darbvietās un tas apdraud arī viņu pašpārliecinātību un pašcieņu;

U.  tā kā dzimumu stereotipi darba tirgū joprojām ierobežo sieviešu piekļuvi noteiktām nozarēm, piemēram, inženierzinātnēm, ugunsdzēsībai, rūpniecībai, celtniecībai, namdara profesijai, mehānikas, tehniskajām un zinātnes nozarēm un jaunajām tehnoloģijām, taču ierobežo arī vīriešu piekļuvi bērnu aprūpes nozarei (vecmāšu, bērnudārzu audzinātāju u.c. profesijām);

V.  tā kā pilnvērtīgākas zināšanas par darba tirgū esošajām darbvietām sekmētu labāku jebkāda veida profesionālās apmācības kursu pieejamību;

W.  tā kā dzimumu stereotipi nav produktīvi un veicina dzimumu dalīšanu profesijās darba tirgū, tādējādi palielinot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību;

X.  tā kā ES par līdzvērtīgu darbu 2010. gadā sievietes joprojām pelnīja vidēji aptuveni par 16,4 % mazāk nekā vīrieši un 2011. gadā samaksas atšķirības vidējais rādītājs atsevišķās dalībvalstīs pārsniedza 22 %; tā kā, lai gan minētajai darba samaksas atšķirībai ir daudz sarežģītu iemeslu, daudzi no šiem iemesliem bieži izriet no dzimumu stereotipiem un no tā, ka sievietes tiek uztvertas tikai no tradicionālā lomu viedokļa;

Y.  tā kā attiecībā uz darba un privātās dzīves saskaņošanu sievietes kopumā ir nesamērīgi pārstāvētas “elastīgās darbvietās” un nepilna laika darbvietās, kas liecina par joprojām pastāvošo tradicionālo uzskatu, ka sieviešu galvenā atbildība ir rūpes par ģimeni, liekot viņām izvēlēties nepilna laika darbvietas ar elastīgu darba laiku vai īstermiņa darbvietas un ierobežojot viņu iespējas darba tirgū un profesionālajā izaugsmē;

Z.  tā kā pārtraukums sievietes profesionālajā darbībā dzemdību vai bērnu kopšanas atvaļinājuma dēļ palielina vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensijas atšķirību;

Ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšana

AA.  tā kā Komisijas 2011. gada pētījums atklāj, ka 2012. gadā Eiropas Savienībā sievietes pārstāvēja 14 % no valdes locekļiem lielākajos biržas sarakstā iekļautajos uzņēmumos, kas liecina par tā dēvēto “stikla griestu” pastāvēšanu, apgrūtinot sieviešu iespējas ieņemt augstākā līmeņa vadības amatus un vienādas profesionālās izaugsmes iespējas;

AB.  tā kā, neraugoties uz pēdējos gados panāktajiem uzlabojumiem, sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas politisko lēmumu pieņemšanā vietējā, valstu un ES līmenī; tā kā sieviešu pārstāvība valstu valdībās un parlamentos palielinājās no 21 % 2004. gadā līdz 23 % 2009. gadā, savukārt sieviešu pārstāvība Eiropas Parlamentā palielinājās no 30 % 2004. gadā līdz 35 % 2009. gadā;

AC.  tā kā dzimumu stereotipi un seksisms joprojām dominē gan politiskajās, gan ekonomiskajās lēmējinstitūcijās, regulāri pieļaujot dzimumu diskriminējošas piezīmes un uzmākšanās gadījumus, tostarp dažus pret sievietēm vērstus seksuālās uzmākšanās un vardarbības veidus;

AD.  tā kā dzimumu stereotipi ir jāizskauž, jo īpaši uzņēmumu līmenī, kur lielākajā daļā vadošo amatu ir vīrieši, jo tie veicina jaunu sieviešu centienu ierobežošanu un samazina tiekšanos pēc augstiem vadošajiem amatiem finanšu, ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanā gan publiskajā, gan privātajā jomā,

ES rīcība

1.  norāda uz nopietnu virzības trūkumu, īstenojot ES un vairāku valdību saistības, kas tika ietvertas Pekinas rīcības platformā, un uzsver nepieciešamību pēc jauniem rādītājiem dzimumu stereotipu jomā un analītiskiem pārskatiem ES līmenī, kā arī aicina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu risināt šo jautājumu;

2.  norāda ‐ lai gan ES ir paudusi apņemšanos veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, joprojām trūkst tiesību aktu, kas paredz sieviešu diskriminācijas nepieļaušanu un dzimumu līdztiesības nodrošināšanu sociālā nodrošinājuma, izglītības un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības un algu jomā; uzsver nepieciešamību pastiprināt spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu šajās jomās un izstrādāt jaunus tiesību aktus; aicina Komisiju integrēt dzimumu līdztiesības jautājumu visās politikas jomās, jo tādā veidā tiks veicināts Eiropas darbaspēka izaugsmes potenciāls;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi izmantot Eiropas Sociālo fondu (ESF) ilgtermiņa stratēģijām, lai palīdzētu uzlabot sieviešu zināšanas un palielinātu viņu interesi par tām darba tirgus nozarēm, kurās dzimumu stereotipu dēļ ir mazs skaits sieviešu; uzskata, ka stratēģijās ir jāiekļauj aktīva rīcība, mūžizglītība un iedrošinājums meitenēm sākt studijas tādās jomās, ko tradicionāli neuzskata par “sievišķīgām”, piemēram, informācijas tehnoloģijās vai mehānikā, un ar tām ir jāsniedz atbalsts darba un privātās dzīves saskaņošanas pasākumiem gan vīriešiem, gan sievietēm;

4.  prasa Komisijai atbalstīt dalībvalstu pasākumus stereotipu izskaušanai un veicināt izglītības un darba pieejamību visiem, nepieļaujot stereotipus;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārliecinoši un ilgstoši atbalstīt pašreizējo programmu “Daphne” un gaidāmo programmu “Tiesības un pilsonība” kā līdzekli, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, kā arī dzimumu stereotipus;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai apkarotu sieviešu diskriminācijas un vardarbības pret sievietēm pamatcēloņus, kuri sakņojas stereotipos un sieviešu un vīriešu nevienlīdzībā, sākot ar dzimumu stereotipu atspēkošanu;

Plašsaziņas līdzekļi un kultūra

7.  pievērš uzmanību tam, ka dzimumu stereotipi, kas redzami reklāmās bērnu televīzijas programmu laikā, kā arī pašās televīzijas programmās ir īpaša problēma, jo, iespējams, ietekmē dzimumu socializāciju, un attiecīgi ‐ arī bērnu uzskatus par sevi, ģimenes locekļiem un ārpasauli; uzsver, ka ir svarīgi mazināt bērnu atrašanos dzimumu stereotipu ietekmē, iespējams, nodrošinot skolās reālistisku izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem;

8.  uzsver, ka dzimumu integrēšanas procesā ir svarīgi pievērst uzmanību arī zēniem, un tāpēc mudina mācībās iekļaut īpaši izstrādātus vingrinājumus, lai pilnveidotu viņu izpratni par stereotipiem;

9.  uzsver, ka reklāmā bieži vien pausti diskriminējoši un/vai cieņu pazemojoši vēstījumi, kuri pamatojas uz visiem dzimumu stereotipu veidiem, kas kavē dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenošanu; aicina Komisiju, dalībvalstis, pilsonisko sabiedrību un reklāmas pašregulējušās struktūras cieši sadarboties, lai cīnītos pret šādu praksi, jo īpaši, izmantojot efektīvus rīkus, kas garantētu cilvēka cieņas un goda neaizskaramību tirgvedības un reklāmas jomā;

10.  norāda arī, ka reklāma var būt efektīvs rīks stereotipu apstrīdēšanai un apkarošanai, kā arī instruments cīņai pret rasismu, seksismu un diskrimināciju, kas veido būtisku mūsdienu daudzkultūras sabiedrības daļu; aicina Komisiju, dalībvalstis un reklāmas speciālistus pastiprināt apmācības un izglītības pasākumus kā līdzekļus stereotipu pārvarēšanai, diskriminācijas apkarošanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, jo īpaši jau agrīnā vecumā; jo īpaši mudina dalībvalstis uzsākt un pilnveidot ciešu sadarbību ar esošajām tirgvedības, komunikācijas un reklāmas mācību iestādēm, lai palīdzētu nodrošināt atbilstošu apmācību attiecīgās nozares nākamajam darbaspēkam;

11.  uzsver nepieciešamību rīkot īpašus kursus valsts reklāmas standartu komitejām un pašregulējuma un regulējošām struktūrām par dzimumu stereotipiem plašsaziņas līdzekļos, lai sekmētu izpratni par televīzijā, internetā, tirgvedības un reklāmas kampaņās redzamo dzimumu diskriminējošo tēlu negatīvo ietekmi;

12.  aicina ES visā tās teritorijā izstrādāt izpratnes veidošanas kampaņas par absolūtu neiecietību pret dzimumu diskriminējošiem apvainojumiem vai sieviešu un meiteņu

13.  aicina ES un dalībvalstis sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļu speciālistiem veikt apmācības un izpratnes veidošanas pasākumus par dzimumu stereotipu kaitīgo ietekmi un atzīto praksi šajā jomā;

14.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt cieņas pilna sievietes tēla veidošanu un cīnīties pret pastāvošajiem dzimumu stereotipiem, jo īpaši pazemojošu attēlu izplatību, vienlaikus pilnībā ievērojot vārda un preses brīvību;

15.  aicina ES un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, kas uzsākti saistībā ar Eiropas Parlamenta 1997. gada 16. septembra rezolūciju par sieviešu diskrimināciju reklāmā(10);

16.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm apkarot meiteņu seksualizēšanu, ne tikai apkopojot nepieciešamos datus, popularizējot atzīto praksi un organizējot informatīvas kampaņas, bet arī sniedzot finansiālu atbalstu dalībvalstīs īstenotajiem pasākumiem, jo īpaši sieviešu organizācijām, kas cīnās pret seksualizāciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

17.  aicina dalībvalstis īstenot pozitīvas rīcības pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizvien vairāk sievietēm ir pieejami vadošie amati plašsaziņas līdzekļos, tostarp augstākie vadošie amati;

18.  aicina dalībvalstis veikt pētījumus un apkopot salīdzināmus datus par sievietēm un plašsaziņas līdzekļiem, tostarp par konkrētas iedzīvotāju grupas pārstāvošu sieviešu attēlojumu, piemēram, sieviešu ar invaliditāti vai etnisko minoritāšu pārstāvju attēlojumu;

Izglītība un apmācība

19.  uzsver nepieciešamību īstenot īpašus profesionālās orientācijas kursus pamatskolās, vidusskolās un augstākās izglītības iestādēs, lai informētu jauniešus par dzimumu stereotipu negatīvo ietekmi un aicinātu viņus sākt studijas un strādāt tajās jomās, kas agrāk tika uzskatītas par tipiski “vīrišķīgām” vai “sievišķīgām”; aicina sniegt atbalstu ikvienai darbībai, kuras mērķis ir samazināt dzimumu stereotipu izplatību mazu bērnu vidū;

20.  uzsver, ka ir svarīgi sākt veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību jau ļoti agrā bērnībā, lai efektīvi apkarotu ar dzimumu saistītus stereotipus, diskrimināciju un vardarbību, tostarp iekļaujot skolu mācību programmā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Cilvēktiesību hartu;

21.  uzsver, ka izglītības/mācību programmās ir jāpievērš uzmanība vīriešu un sieviešu līdztiesībai, cieņai pret citiem, cieņai jauniešu vidū, cieņpilnai seksualitātei un jebkāda veida vardarbības noraidīšanai un ka ir svarīgi nodrošināt pasniedzējiem apmācību šajā jomā;

22.  uzsver, ka ir jānodrošina dzimumu integrācijas process skolās, tāpēc aicina skolas izstrādāt un pielietot izpratnes veidošanas apmācību vingrinājumus un praktiskas nodarbības, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību akadēmiskajās mācību programmās;

23.  uzsver, ka ir jāizstrādā un jāīsteno apmācību kursi, kas paredzēti skolotājiem, uzraudzītājiem, direktoriem un jebkurai citai bērnu izglītības programmā iesaistītai personai, lai viņu rīcībā būtu visi nepieciešamie pedagoģiskie rīki ar dzimumu saistītu stereotipu izskaušanai un vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanai;

24.  norāda ‐ lai gan vairumā ES valstu ir izstrādātas dzimumu līdztiesības politikas augstākās izglītības jomā, gandrīz visu politiku un projektu uzmanības centrā ir jaunas sievietes; tāpēc aicina dalībvalstis izstrādāt vispārējas valsts stratēģijas un iniciatīvas dzimumu stereotipu izskaušanai augstākajā izglītībā un vērst tās uz jauniem vīriešiem;

25.  aicina atbilstoši sagatavot skolotājus un pasniedzējus gan formālās, gan neformālās izglītības jomā, nodrošinot būtisku apmācību par sieviešu/meiteņu un vīriešu/zēnu līdztiesību un ar to saistītas dažādu ļaunprātīgas izmantošanas veidu un seksuālās vardarbības atpazīšanu un reaģēšanu uz to;

26.  uzsver, ka ir jāizstrādā politika, kurā ir pievērsta uzmanība dzimumu stereotipu izskaušanai no ļoti agrīna vecuma un pasniedzēju un studentu izpratnes palielināšanai, un kas iedrošina un atbalsta gan jaunu sieviešu, gan vīriešu profesionālās darbības dažādošanu;

27.  aicina ES un dalībvalstis īstenot aktīvu politiku, lai nodrošinātu, ka izglītība un izglītības sistēmas ir pieejamas meitenēm, kuras pārstāv minoritāšu grupas un migrantu kopienas;

28.  aicina dalībvalstis novērtēt mācību programmu un skolu mācību grāmatu saturu tādas reformas veikšanai, kuras rezultātā dzimuma jautājumi tiktu integrēti visos mācību materiālos kā transversāla tēma, lai izskaustu dzimumu stereotipus un izceltu sieviešu ieguldījumu un nozīmi vēsturē, literatūrā, mākslā u. c. jomās, tostarp, sākot jau ar pirmajiem skolas gadiem;

29.  aicina ES veicināt Eiropas dimensiju izglītībā, piemēram, nodrošinot labas prakses apmaiņu dzimumu līdztiesības jomā kā izglītības rīku un izstrādājot un apkopojot ar dzimumu saistītu statistiku par visiem izglītības aspektiem valstu un ES līmenī;

30.  aicina ES iekļaut kvantitatīvus un kvalitatīvus dzimumu līdztiesības rādītājus visās novērtēšanas programmās, kuru mērķis ir novērtēt izglītības kvalitāti Eiropas skolās;

Darba tirgus

31.  vērš uzmanību uz pieaugošajām bažām par dzimumu stereotipu negatīvo ietekmi uz vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām 16,4 % apmērā un aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā šīs bažas, izstrādājot jaunas politikas;

32.  uzsver, ka pieejamā informācija liecina, ka sievietes saņem mazāku finansiālo atlīdzību par savu kvalifikāciju un pieredzi nekā vīrieši, un daļēji tas ir tāpēc, ka sieviešu darbs tradicionāli tiek uzskatīts par papildinājumu ģimenes ienākumiem, kam ir bijusi būtiska nozīme procesā, kurā radās un saglabājās vīriešu un sieviešu atšķirīgā darba samaksa;

33.  uzsver nepieciešamību īstenot izpratnes palielināšanas darbības, lai informētu darba devējus un darba ņēmējus par saikni starp dzimumu stereotipiem un darba samaksas un darba pieejamības atšķirībām starp dzimumiem, informētu pārējās ieinteresētās personas sabiedrībā par to, ka dzimumu stereotipi mazina sieviešu iespējas gan darba tirgū, gan privātajā dzīvē, lai veicinātu pārredzamību sabiedriskajos un privātajos uzņēmumos un aģentūrās un garantētu vienādu samaksu par vienādu un līdzvērtīgu darbu;

34.  aicina dalībvalstis pārskatīt darba samaksas struktūru profesijās un arodos, kuros pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, tādējādi izskaužot dzimumu stereotipus, kuru pamatā ir darba samaksas atšķirības problēma; aicina dalībvalstis, darba devējus un arodbiedrību kustības izstrādāt un īstenot lietderīgus un specifiskus darba novērtēšanas rīkus, lai palīdzētu noteikt līdzvērtīgu darbu un tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgu samaksu vīriešiem un sievietēm;

35.  mudina dalībvalstis izstrādāt politiku, lai palielinātu strādājošiem vecākiem pieejamu lētu un augstas kvalitātes bērnu aprūpes struktūru skaitu visā Eiropā un lai palīdzētu izveidot struktūras, kas dotu iespēju uzņēmumos strādājošiem vecākiem saskaņot ģimenes un profesionālo dzīvi, jo īpaši, atbalstot uzņēmumu bērnu aprūpes pakalpojumu izveidi un turpmāku īstenošanu; mudina dalībvalstis uzlabot arī aprūpes iestāžu nodrošinājumu citām aprūpējamo kategorijām (vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, trūcīgām personām), tādējādi veicinot sieviešu aktīvu dalību nodarbinātībā, saskaņojot profesionālo un ģimenes dzīvi;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt elastīgas darba iespējas un piemērotus bērna kopšanas atvaļinājuma veidus gan vīriešiem, gan sievietēm;

37.  uzsver, ka dzimumu stereotipiem ir tendence piepildīties, un, nekad nedodot sievietēm iespēju sevi pierādīt, viņas nekad nevarēs pārvarēt šķēršļus, kas kavē viņu izaugsmi;

38.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un pašnodarbinātības shēmās, nodrošinot atbilstošu apmācību, finansējumu un atbalstu;

39.  atgādina Komisijai, ka darba samaksas atšķirības starp dzimumiem īpaši skar vecāka gadagājuma sievietes un tas ietekmē arī pensijas, kas palielina ārkārtējas un pastāvīgas nabadzības risku, tiklīdz sievietes ir sasniegušas pensionēšanās vecumu;

40.  norāda, ka jauno ES pensionēšanās noteikumu rezultātā palielinās varbūtība, ka vecāka gadagājuma sievietes nokļūs nabadzībā, sasniedzot pensionēšanās vecumu; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir neatbalstīt nekādus Baltās grāmatas grozījumus, kas palielina vīriešu un sieviešu pensijas atšķirības;

41.  aicina Komisiju novērtēt ES direktīvas par seksuālu uzmākšanos darbavietā īstenošanu un izstrādāt ziņojumu par nepilnībām un problēmām, lai stiprinātu dalībvalstu tiesību aktus un pasākumus;

Ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšana

42.  pievērš uzmanību tam, ka 2009. gadā sieviešu pārstāvība valstu valdībās bija 23 %, un atbalsta saistošu kvotu ieviešanu, lai palielinātu sieviešu skaitu valstu valdībās un parlamentos un reģionālajā un pašvaldību līmenī, kā arī ES iestādēs; mudina īstenot arī izpratnes veidošanas un stimulējošas kampaņas, kas iedrošinātu sievietes būt politiski aktīvākām un kandidēt vietējā vai valsts mēroga valdības vēlēšanās;

43.  atgādina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014. gadā, pēc kurām tiks izveidota nākamā Eiropas Komisija un nosaukti kandidāti ES “vadošajiem amatiem”, ir iespēja virzīties uz paritātes demokrātiju ES līmenī un ES rādīt piemēru šajā jomā;

44.  aicina dalībvalstis atbalstīt paritāti, piedāvājot sieviešu un vīriešu kandidatūras Eiropas komisāra amatam; aicina Komisijas nominēto priekšsēdētāju, veidojot Komisiju, tiekties pēc paritātes; aicina pašreizējo Komisiju publiski atbalstīt šo procedūru;

45.  atgādina, ka 2010. gadā tikai 12 % valdes locekļu Eiropā bija sievietes; atbalsta Komisijas vēlmi noteikt saistošas kvotas attiecībā uz sievietēm atbildīgos amatos lielākajos biržas sarakstā iekļautajos uzņēmumos;

Citas darbības

46.  aicina dalībvalstis no jauna izvērtēt savu pieeju vīriešiem un sievietēm darba tirgū un mehānismiem, kas darba ņēmējiem dod iespēju saskaņot darba un ģimenes dzīvi, jo stereotipi var palielināt profesiju segregāciju un darba samaksas atšķirības starp dzimumiem;

47.  aicina dalībvalstis krimināltiesību politikā par prioritāti noteikt vardarbības pret sievietēm apkarošanu; šajā sakarībā iedrošina dalībvalstis iedibināt sadarbību starp tieslietu iestādēm un valsts policijas dienestiem un apmainīties ar atzīto praksi;

48.  uzsver, ka ir jācīnās pret jebkāda veida vardarbību pret sievietēm; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot saskaņotus pasākumus, tostarp sabiedrības izpratnes veidošanas un informēšanas kampaņas par dzimumu vardarbību, kā arī stratēģijas, kuru mērķis ir mainīt sabiedrības stereotipus par sievietēm ar izglītības un plašsaziņas līdzekļu starpniecību, un iedrošināt apmaiņu ar atzīto praksi; atkārto nepieciešamību strādāt gan ar upuriem, gan agresoriem, lai panāktu, ka viņi vairāk apzinās izdarīto, un lai veicinātu to stereotipu un sociāli veidojušos pieņēmumu maiņu, kuri ļauj saglabāties apstākļiem, kas rada šāda veida vardarbību un pieļauj tās akceptēšanu;

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu, tostarp informatīvas kampaņas, kurās ir cildināta sieviešu nozīme un līdzdalība politikas, ekonomikas, sociālajā, sporta, veselības, mākslas, zinātnes pasaulē un visos pārējos sabiedrības līmeņos;

50.  uzskata, ka ir nepieciešami normatīvi un nenormatīvi pasākumi gan valsts, gan ES līmenī, lai izskaustu stereotipus un novērstu darba samaksas atšķirību, veicinātu sieviešu dalību nozarēs ar vīriešu pārsvaru un palielinātu sieviešu prasmju un ekonomiskās darbības rādītāju atzīšanu darbavietā, lai pārvarētu horizontālo un vertikālo atstumtību un palielinātu sieviešu skaitu lēmējstruktūrās politikā un uzņēmējdarbībā;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot noteiktus politikas pasākumus, lai izskaustu dzimumu stereotipus un iedrošinātu vīriešus un sievietes uzņemties vienlīdzīgu mājsaimniecības un bērnu aprūpes pienākumu daļu, jo īpaši radīt stimulus vīriešiem doties bērnu kopšanas un paternitātes atvaļinājumā, kas stiprinās viņu kā tēvu tiesības, nodrošinās lielāku sieviešu un vīriešu līdztiesību un atbilstošāku ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadali, kā arī uzlabos sievietes iespējas pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū; aicina arī dalībvalstis pārliecināt darba devējus pieņemt ģimenēm labvēlīgus pasākumus;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstu valdības veicināt pētījumus par dzimumu stereotipizēšanu un turpināt vākt statistikas datus par dzimumu stereotipiem, izstrādājot atbilstīgākus rādītājus par dzimumu stereotipizēšanu;

53.  atgādina Komisijai, ka dzimumu līdztiesība ir noteikta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt vīriešu un sievietes nodarbinātības potenciālu dažādās profesijās, lai nodrošinātu darba tirgus prasību izpildi un vienādas iespējas abiem dzimumiem;

55.  aicina Komisiju cīnīties pret jebkāda veida vardarbību, diskrimināciju un stereotipiem, kas vērsti pret sievietēm, lai viņas varētu pilnvērtīgi izmantot visas savas cilvēktiesības;

56.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pildīt Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā pausto apņemšanos;

57.  aicina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un citus dzimumu līdztiesības institūtus veicināt turpmākus pētījumus par dzimumu stereotipu pamatcēloņiem un par stereotipu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un uzsver nepieciešamību apmainīties ar jaunām idejām un pētījumiem par atzīto praksi, lai samazinātu dzimumu stereotipus dalībvalstīs un ES iestādēs;

58.  atgādina Komisijai par Parlamenta 2008. gada 3. septembra rezolūciju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību, un aicina Komisiju īstenot šajā rezolūcijā paustos ieteikumus;

59.  aicina ES un dalībvalstis īstenot izpratnes veidošanas, izglītības un apmācības kampaņas, lai cīnītos pret diskriminējošām kultūras normām un izkliedētu dominējošos dzimumu diskriminējošos stereotipus un sociālo stigmatizāciju, kas attaisno un nostiprina vardarbību pret sievietēm, un nodrošinātu, ka vardarbību nevar pamatot ar ieražām, tradīcijām vai reliģiskiem apsvērumiem;

60.  aicina ES un dalībvalstis veicināt apmaiņu ar labiem paraugiem, sekmēt dalībvalstu mācīšanos no citu dalībvalstu pieredzes, kā arī paredzēt finansēšanas iespējas ES un dalībvalstu līmeņa kampaņām, kuras ir vērstas uz dzimumu stereotipu izskaušanu;

61.  aicina ES novērst pastāvošās nepilnības attiecībā uz Eiropas tiesību aktu piemērošanu rases un dzimuma diskriminācijas jomā un ierosināt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību izglītībā un plašsaziņas līdzekļos;

62.  aicina ES un dalībvalstis izstrādāt drošības pasākumus (kā tiesībsargu vai plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādes, kurās darbojas speciālisti dzimumu līdztiesības jomā), lai nodrošinātu, ka rūpnieciskajos rīcības kodeksos ir iekļauts dzimumu līdztiesības aspekts, šie kodeksi tiek ievēroti un sabiedrībai attiecīgā gadījumā ir iespēja iesniegt sūdzību;

o
o   o

63.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 59, 23.2.2001., 258. lpp. (2) OV C 320 E, 15.12.2005., 247. lpp. (3) OV C 348 E, 21.12.2010., 11. lpp. (4) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp. (5) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp. (6) OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp. (7) Padomes 2011. gada 7. marta secinājumu pielikums. (8) OV C 295 E, 4.12.2009., 43. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0069. (10) OV C 304, 6.10.1997, 60. lpp.

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūcija par sieviešu stāvokli Ziemeļāfrikā (2012/2102(INI))

P7_TA(2013)0075 A7-0047/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 5. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Āfrikas un ES stratēģisko partnerību ‐ Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgos paziņojumus “Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”(COM(2011)0200), “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” (COM(2011)0303) un “Īstenojot jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku” (JOIN(2012)0014),

–  ņemot vērā Komisijas tematiskos un ģeogrāfiskos finanšu instrumentus attiecībā uz demokratizāciju un cilvēktiesībām (piemēram, Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI)),

–  ņemot vērā ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā (COM(2012)0286,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju “Sieviešu un vīriešu līdztiesība ‐ Arābu pavasara panākumu nosacījums”(1),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un 2000. gada 25. maija Papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju,

–  ņemot vērā ANO pilnsapulcē 2012. gada 20. decembrī pieņemto Rezolūciju 67/167par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu,

–  ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā rīkoto ceturto Pasaules Sieviešu konferenci, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu, kā arī ar tām saistītos turpmākos dokumentus, ko attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā, 2005. gada 11. martā un 2010. gada 2. martā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālajās sesijās “Pekina +5”, “Pekina +10” un “Pekina +15”, par turpmāko rīcību un iniciatīvām Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai,

–  ņemot vērā Āfrikas Hartas par cilvēktiesībām un tautu tiesībām protokolu par sieviešu tiesībām Āfrikā,

–  ņemot vērā Savienības Vidusjūrai Parlamentārās asamblejas darbību,

–  ņemot vērā Stambulas un Marrākešas procesu un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pirmās un otrās Ministru konferences par sieviešu lomas sabiedrībā stiprināšanu, kas norisinājās 2006. gada 14. un 15. novembrī Stambulā un 2009. gada 11. un 12. novembrī Marrākešā,

–  ņemot vērā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionālo dialogu starp pilsonisko sabiedrību, valstiskiem dalībniekiem un politiskajiem līderiem, kas norisinājās Beirūtā un Ammānā 2012. gada jūnijā un novembrī saistībā ar ES finansētu reģionālo projektu “Kopīgas sieviešu un vīriešu līdztiesības programmas veicināšana ar Stambulas procesa starpniecību”, secinājumus,

–  ņemot vērā “Sieviešu atmodas veicināšanu” (Spring Forward for Women), Komisijas un ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādes (UN Women) kopīgo reģionālo programmu, kas paredzēta Vidusjūras dienvidu reģionam,

–  ņemot vērā UNICEF ziņojuma “Progress bērniem” 10. izdevumu “Ziņojums par pusaudžiem”,

–  ņemot vērā ANO Attīstības programmas 2005. gada ziņojumu par tautas attīstību arābu valstīs ar nosaukumu “Ceļā uz sieviešu stāvokļa uzlabošanu arābu pasaulē” (Towards the rise of women in the Arab world) un 2009. gada ziņojumu ar nosaukumu “Problēmas saistībā ar cilvēku drošību arābu reģionā” (Challenges for Human Security in the Arab Region), jo īpaši tā nodaļu par “Mazāk aizsargāto grupu personīgo nedrošību” (The personal insecurity of vulnerable groups),

–  ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(2),

–  ņemot vērā 2011. gada 10. marta rezolūciju par dienvidu kaimiņvalstīm un jo īpaši Lībiju(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par seksuālās vardarbības izmantošanu konfliktos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 13. marta rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā ‐ 2011. gads(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 29. marta ieteikumu Padomei par Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) iespējamās izveides kārtību(7),

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0047/2013),

A.  tā kā daudzas sievietes, jo īpaši jaunas sievietes, ļoti lielā mērā iesaistās “Arābu pavsarī” Ziemeļāfrikā, jau no paša sākuma piedaloties demonstrācijās, publiskās un politiskās debatēs un vēlēšanās, aktīvi iesaistoties pilsoniskajā sabiedrībā un izmanojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un emuārus, un aizvien vēl ir galvenie dalībnieki šajās valstīs notiekošajās demokrātiskajās pārmaiņās un attīstības un kohēzijas stiprināšanā;

B.  tā kā šajās valstīs notiek politiskas un demokrātiskas pārejas un konstitūcijas grozīšanas vai pielāgošanas process, kurā aktīvi un neatlaidīgi piedalās gan parlamenta deputātes, gan pilsoniskās sabiedrības pārstāves; tā kā šā procesa rezultāts veidos valstu demokrātisko darbību, pamattiesības un brīvības un ietekmēs sieviešu statusu;

C.  tā kā sievietēm ir būtiska loma gan pārmaiņu veicināšanā, gan arī demokrātiskās pārejas un atjaunošanas procesā; tā kā šo procesu sekmīga norise ļoti lielā mērā ir atkarīga no sieviešu līdzdalības visos lēmumu pieņemšanas līmeņos;

D.  tā kā pēdējo desmitgažu laikā šajās valstīs, kaut arī nevienmērīgi, ir palielinājusies sieviešu klātbūtne augstākajā izglītībā, pilsoniskās sabiedrības organizācijās, uzņēmumos un iestādēs pat diktatorisku un paternālistisku režīmu apstākļos, efektīva tiesību īstenošana bija ierobežota un sieviešu dalību ietekmēja dažādi ierobežojoši nosacījumi;

E.  tā kā sieviešu tiesības ir viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem notiekošajā politiskajā procesā un ir sieviešu galvenā rūpe, jo viņas saskaras ar negatīvas reakcijas un iebiedēšanas risku, kas var samazināt iespējas sasniegt mērķi par kopīgu demokrātiju un vienlīdzīgas pilsonības statusu;

F.  tā kā vairāki vispārējie jautājumi saistībā ar dzimumu, piemēram, meiteņu un sieviešu tiesības kā vispārējo cilvēktiesību neatņemama daļa, vienlīdzīgas tiesības un starptautisko konvenciju ievērošana ir konstitucionālo debašu pamatjautājumi;

G.  tā kā sieviešu pārstāvība politikā un lēmumus pieņemošos amatos visās nozarēs ir katrā valstī atšķirīga, taču neapmierinoša attiecībā uz iesaistīto sieviešu īpatsvaru ‐ jo īpaši izpildvaras līmenī ‐ salīdzinājumā ar viņu plašo līdzdalību dažādās sacelšanās kustībās un vēlēšanās, kas notika pēc tam, un augsti izglītotu sieviešu pieaugošo īpatsvaru;

H.  tā kā atjaunotajā ES kaimiņattiecību politikā būtu jāpievērš lielāka vērība jautājumam par dzimumu līdztiesību, sieviešu tiesību nostiprināšanu un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai;

I.  tā kā šobrīd ES īpašais atbalsts dzimumu līdztiesības jautājumiem reģionā ir EUR 92 miljoni, no kuriem EUR 77 miljoni ‐ divpusējā līmenī un EUR 15 miljoni ‐ reģionālā līmenī;

J.  tā kā svarīgākās ES divpusējās programmas ir jāīsteno Marokā, piešķirot budžetu EUR 45 miljonu apmērā programmai “Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana”, un tā kā ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādei (UN Women) ir jāīsteno projekts EUR 4 miljonu vērtībā Ēģiptē, savukārt Tunisijā un Lībijā UN Women īsteno divpusējas programmas, kas, gatavojoties vēlēšanām, orientētas uz sievietēm;

K.  tā kā sociāli ekonomiskā situācija, jo īpaši augstais jauniešu un sieviešu bezdarba līmenis un nabadzība, kas bieži vien veicina sieviešu atstumtību un aizvien lielāku neaizsargātību, kā arī tiekšanās uz tiesībām, cieņu un taisnīgumu bija viens no galvenajiem reģionā notiekošo nemieru iemesliem;

L.  tā kā reģionā notiekošo nemieru laikā un pēc tam daudzas meitenes un sievietes tika pakļautas seksuālajai vardarbībai, tostarp izvarošanai un nevainības pārbaudēm, ko cita starpā drošības spēki izmantoja kā līdzekļus, lai vērstu politisko spiedienu pret sievietēm, un nevēlamas seksuāla rakstura uzmanības izrādīšanai publiskās vietās; tā kā ekstrēmistu kustībās aizvien vairāk izmanto ar dzimumu saistītu iebaidīšanu;

M.  tā kā sieviešu un bērnu ‐ imigrantu ‐ situācija kļūst vēl kritiskāka, ņemot vērā nedrošību dažās reģiona daļās un ekonomikas krīzi;

N.  tā kā palielinās cilvēku tirdzniecības risks pārejas valstīs un tajos apgabalos, kur notiekošie konflikti skar civiliedzīvotājus vai kur atrodas daudz bēgļu vai iekšzemē pārvietotas personas;

O.  tā kā viens no konstitucionālo debašu pamatjautājumiem ir par to, vai islāms būtu jādefinē konstitūcijā kā tautas vai valsts reliģija;

P.  tā kā 2012. gada decembra Ēģiptes referendumā par jaunu konstitūciju nepiedalījās atbilstošs iedzīvotāju skaits un netika saņemta visu ieinteresēto personu piekrišana, joprojām ir aktuāli konkrēti jautājumi par būtiskām konstitūcijas daļām un tās ir iespējams dažādi interpretēt, tostarp attiecībā uz sieviešu tiesībām;

Q.  tā kā Savienības Vidusjūrai (UfM) parlamentārā dimensija un Stambulas un Marrākešas process ir viens no labākajiem likumdevēju instrumentiem, lai apmainītos ar informāciju par visiem šiem jautājumiem, un Savienības Vidusjūrai parlamentārajā asamblejā ir Sieviešu tiesību komiteja, kas ir attiecīgi jāizmanto,

Sieviešu tiesības

1.  aicina neatgriezeniski ieinteresēto valstu iestādes nostiprināt savās konstitūcijās vīriešu un sieviešu līdztiesības principu ar nolūku skaidri norādīt uz jebkādas diskriminācijas un vardarbības pret sievietēm un meitenēm aizliegumu, pozitīvas rīcības iespēju un sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības; aicina šo valstu likumdevējus reformēt visus esošos tiesību aktus un integrēt minēto līdztiesības principu visos tiesību aktu priekšlikumos, kas var būt diskriminējoši pret sievietēm, piemēram, laulību, šķiršanās, bērna aizbildniecības, vecāku tiesību, tautības, mantošanas un rīcībspējas jomās, saskaņā ar starptautiskajiem un reģionālajiem instrumentiem un nostiprināt vietējās sistēmas sieviešu tiesību aizsardzībai;

2.  aicina valsts iestādes garantēt sieviešu un vīriešu līdztiesību sodu kodeksos un sociālā nodrošinājuma sistēmās;

3.  uzsver to, ka līdztiesīga sieviešu un vīriešu līdzdalība visās dzīves jomās ir būtisks demokrātijas elements un sieviešu dalība pārvaldībā ir priekšnosacījums sociālekonomiskam progresam, sociālajai kohēzijai un taisnīgai demokrātiskai pārvaldībai; tāpēc aktīvi aicina visas valstis noteikt dzimumu līdztiesību kā prioritāti savās demokrātijas veicināšanas programmās;

4.  uzsver, ka pašreizējo pārmaiņu Ziemeļāfrikā rezultātā demokrātisku politisko sistēmu un sabiedrību izveide būs iespējama tikai tādā gadījumā, ja tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība, tostarp brīvība izvēlēties dzīvesveidu;

5.  aicina Ziemeļāfrikas valstu varas iestādes pilnīgi īstenot CEDAW, tās protokolus un visas starptautisko cilvēktiesību konvencijas un tādējādi atsaukt visas atrunas attiecībā uz CEDAW; turklāt aicina tās sadarboties ar ANO mehānismiem meiteņu un sieviešu tiesību aizsardzībai;

6.  atgādina par atklāto diskusiju starp Islāma pētniecēm par reliģisku tekstu interpretēšanu, ņemot vērā sieviešu tiesības un līdztiesības principu;

7.  atgādina, cik svarīgi ir garantēt vārda un reliģijas brīvību un plurālismu, panākt savstarpēju cieņu un veicināt reliģiju dialogu, jo īpaši sieviešu vidū;

8.  aicina valstis iesaistīties iekļaujošās, visaptverošās un brīvprātīgās debatēs ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem, ieskaitot pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, vietējām sieviešu organizācijām, vietējām iestādēm un reliģiskajiem līderiem, un nodrošināt sieviešu tiesību un vīriešu un sieviešu līdztiesības principa aizsardzību un garantēšanu;

9.  atgādina, ka neviena monoteistiska reliģija neatbalsta vardarbību pret cilvēkiem un to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu šādai vardarbībai;

10.  aicina Ziemeļāfrikas valstis pieņemt tiesību aktus un konkrētus pasākumus, lai aizliegtu un piemērotu sodus par jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē un seksuālo vardarbību, seksuālu uzmākšanos un tādas bīstamas tradīcijas kā sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un piespiedu laulības, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgām personām; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt upurus un sniegt īpašus pakalpojumus; atzinīgi vērtē Tunisijas sieviešu un ģimenes lietu ministres nesen sākto kampaņu pret vardarbību ģimenē, kā arī Marokas ilgstošo atbalstu šim pasākumam, 2012. gadā organizējot desmito valsts kampaņu cīņai pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm;

11.  atgādina, ka lesbietes ir pakļautas divkāršai diskriminācijai, un aicina valsts iestādes Ziemeļāfrikā dekriminalizēt homoseksualitāti un nodrošināt, ka sievietes nediskriminē viņu seksuālās orientācijas dēļ;

12.  uzsver nesodāmības apkarošanas nozīmi attiecībā uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, jo īpaši seksuālo vardarbību, nodrošinot efektīvu izmeklēšanu, saukšanu pie atbildības un bargu sodīšanu par šādiem noziegumiem, tiesu sistēmas pienācīgu aizsardzību nepilngadīgajiem un pilnīgi nodrošinot visām sievietēm tiesas pieejamību, nepieļaujot diskrimināciju reliģiskās un/vai etniskās piederības dēļ;

13.  aicina valstu valdības nodrošināt pienācīgu apmācību, lai garantētu, ka tiesu darbinieki un drošības spēki zina, kā jārīkojas seksuālās vardarbības noziegumu un to upuru gadījumā; uzsver arī uz dzimumu orientētas pārejas tiesu sistēmas nozīmi;

14.  nosoda jebkāda veida vardarbības, jo īpaši seksuālās vardarbības izmantošanu pirms nemieriem, to laikā un pēc tam kā nepārtrauktu politisko spiedienu un līdzekli sieviešu apspiešanai, iebiedēšanai un pazemošanai; aicina valstu tiesu sistēmās piespriest pienācīgus sodus par šādiem noziegumiem un uzsver, ka Starptautiskā Krimināltiesa var iejaukties tajos gadījumos, kad nav iespējama tiesiska darbība valstu līmenī;

15.  norāda, ka nemieru laikā un pēc tam sievietes Ziemeļāfrikā ir kļuvušas vēl neaizsargātākas un arvien vairāk kļūst par noziedzīgu nodarījumu upuriem;

16.  aicina Ziemeļāfrikas valstis izstrādāt stratēģiju seksuālās vardarbības upuriem nemieru laikā un pēc tam, kurā būtu paredzēta atbilstīga kaitējuma atlīdzināšana un ekonomiskais, sociālais un psiholoģiskais atbalsts; aicina Ziemeļāfrikas valstu iestādes piešķirt prioritāti noziedznieku saukšanai pie atbildības;

17.  nosoda sieviešu dzimumorgānu kropļošanas tradīciju, kas vēl aizvien tiek praktizēta atsevišķos Ēģiptes apgabalos, un aicina valsts iestādes pastiprināt aizlieguma īstenošanu un Komisiju izveidot programmas, kuru mērķis ir izskaust to, iesaistot NVO un izglītojot veselības jomā; turklāt uzsver informētības uzlabošanas, kopienu mobilizēšanas, izglītošanas un apmācības nozīmi un nepieciešamību iesaistīt valsts, reģionālās un vietējās iestādes un pilsonisko sabiedrību, kā arī reliģiskos un kopienu līderus sieviešu dzimumorgānu kropļošanas tradīcijas apkarošanā;

18.  augstu vērtē to, ka aizvien vairāk reģiona valstu pēdējo desmitgažu laikā ir pieņēmušas lēmumu paaugstināt laulību likumīgo vecumu attiecībā uz meitenēm (16 gadi Ēģiptē, 18 ‐ Marokā un 20 ‐ Tunisijā un Lībijā), un nosoda jebkādus centienus tos atkal samazināt vai ierobežot šādu reformu ietekmi, jo agrīnās un bieži vien piespiedu laulības ne tikai kaitē meiteņu tiesībām, veselībai, psihei un izglītībai, bet arī nostiprina nabadzību, negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi;

19.  uzskata, ka nekāda veida diskriminācija vai vardarbība pret sievietēm vai meitenēm nav pieļaujama kultūras, tradīciju vai reliģisku iemeslu dēļ;

20.  uzsver nepieciešamību, jo īpaši, izstrādājot jaunus veselības politikas virzienus, sievietēm un meitenēm nodrošināt veselības un sociālās aizsardzības un pakalpojumu vienkāršu pieejamību, jo īpaši attiecībā uz mātes, seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām; aicina valsts iestādes pilnībā īstenot ICPD, Rīcības programmu un ANO attīstības un iedzīvotāju programmu un pievērš to uzmanību Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju fonda ziņojuma “Jā ‐ izvēlei, nē ‐ nejaušībai. Ģimenes plānošana, cilvēktiesības un attīstība” secinājumiem;

21.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot īpašus pasākumus sieviešu informēšanai par viņu tiesībām un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un valsts aģentūrām reformu sagatavošanā un pret diskrimināciju vērstu tiesību aktu īstenošanā;

Sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā

22.  uzsver, ka sieviešu kā protestētāju, vēlētāju, kandidātu un ievēlēto pārstāvju aktīva dalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē liecina par viņu vēlmi pilnībā izmantot savas pilsoniskās tiesības un atbalstīt demokrātijas izveidi; norāda, ka nesenie notikumi Arābu pavasara laikā ir parādījuši, ka sievietēm var būt nozīmīga loma revolucionāros notikumos; tāpēc aicina veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp izmantot pozitīvu rīcību un kvotas, lai nodrošinātu sieviešu līdztiesīgas līdzdalības garantēšanu lēmumu pieņemšanā visos valdības līmeņos (no vietējā līdz valsts līmenim un no izpildvaras līdz likumdevēju pilnvarām);

23.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt to sieviešu skaitu, kas piedalās tiesību aktu izstrādē, valsts parlamentos, lai nodrošinātu taisnīgāku likumdošanas praksi un patiesu demokrātisku procesu;

24.  atbalsta daudzu šo valstu parlamenta deputāšu uzskatu, ka sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesības principu un sieviešu aktīvu līdzdalību politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, uzlabojot viņu prasmes un cīnoties pret diskrimināciju, varētu labāk veicināt un īstenot tiesību aktos, izveidojot sieviešu augstākā līmeņa sadarbības grupu vai īpašu dzimumu līdztiesības parlamentāro komiteju, ja tāda vēl nav izveidota, šā jautājuma risināšanai un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nodrošināšanai parlamentu darbā;

25.  uzstāj uz nepieciešamību, palielināt sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, jo īpaši iestādēs, politiskajās partijās, arodbiedrībās un valsts sektorā (tostarp tiesu iestādēs), un uzsver, ka sievietes nereti ir pietiekami pārstāvētas vairākās nozarēs, bet nepietiekami ‐ augsta līmeņa amatos, ko daļēji veicina aizvien pastāvošā dzimumu diskriminācija, stereotipi un “stikla griestu” fenomens;

26.  uzskata, ka demokrātiskai pārejai nepieciešama uz dzimumu vērstas politikas īstenošana un mehānismi, kas nodrošina pilnvērtīgu un līdztiesīgu sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no tā, vai tas ir politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā vai vides jomā;

27.  uzsver izglītības un plašsaziņas līdzekļu svarīgo lomu pārmaiņu veicināšanā sabiedrības attieksmē un demokrātisku cilvēka cieņas un partnerattiecību principu pieņemšanā attiecībā uz abiem dzimumiem;

28.  uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt aizvien vairāk sieviešu sarunās par mieru, starpniecības, iekšējās samierināšanas un miera veidošanas procesā;

29.  uzsver, ka ir jāīsteno un jāfinansē sieviešu izglītošana, lai sagatavotu viņas politiskai līderībai, kā arī jebkuri citi pasākumi, kas sekmētu sieviešu tiesību nostiprināšanu un pilnīgu līdzdalību politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē;

Sieviešu iespēju veicināšana

30.  augstu vērtē tās valstis, kurās ir uzlaboti centieni veicināt meiteņu izglītību; tomēr atkārtoti apstiprina nepieciešamību nodrošināt sievietēm un meitenēm labāku piekļuvi izglītībai ‐ jo īpaši augstākajai izglītībai ‐ un korektīvai iekavētās izglītības apguvei; norāda, ka joprojām jāīsteno centieni novērst sieviešu analfabētismu un ka īpaša vērība jāpievērš profesionālajai sagatavošanai, tostarp kursiem, lai veicinātu sieviešu digitālās prasmes; iesaka iekļaut dzimumu līdztiesību izglītības programmās;

31.  uzsver, ka Ziemeļāfrikas valdību un parlamentu pienākums ir piešķirt prioritāti vidējās un augstākās izglītības pieejamībai meitenēm, kā arī izglītības kvalitātei, ņemot vērā, ka tas ir veids, kā nodrošināt attīstību, ekonomikas izaugsmi un stabilu demokrātiju;

32.  aicina izstrādāt politiku, kurā ņemta vērā visneaizsargātāko sieviešu grupu, meiteņu, sieviešu ar invaliditāti, imigrantu un etnisko, homoseksuālo un transseksuālo minoritāšu pārstāvju īpašā situācija;

33.  uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu sieviešu ekonomisko neatkarību un veicinātu viņu dalību ekonomikas jautājumu risināšanā, tostarp lauksaimniecības un pakalpojumu nozarē; norāda, ka sieviešu ekonomiskā neatkarība veicina viņu pretošanos vardarbībai un pazemošanai; uzskata, ka būtu jāveicina uzņēmēju, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības paraugprakses apmaiņa reģionālā līmenī, jo īpaši tāpēc, lai atbalstītu visnelabvēlīgākajā situācijā esošās sievietes lauku apvidos un nabadzīgos pilsētu rajonos;

34.  aicina Ziemeļāfrikas valstu valdības mudināt un atbalstīt lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu dzimumu diskrimināciju darba vietā; uzsver, ka ir nepieciešami rīki, kas ļautu sievietēm piekļūt tādām darba tirgus jomām, kas viņām parasti ir slēgtas;

35.  atzīst plašsaziņas līdzekļu svarīgo lomu, popularizējot jautājumu par sieviešu stāvokli un lomu sabiedrībā, kā arī to ietekmi uz pilsoņu attieksmi attiecīgajās valstīs; iesaka izstrādāt rīcības plānu, kura mērķis ir atbalstīt sievietes plašsaziņas līdzekļos gan profesionālās karjeras ziņā, gan radot iespēju uzraudzīt, kāds ir sieviešu īpatsvars televīzijā, veidojot televīzijas programmas un izmantojot jaunos plašsaziņas līdzekļus (internetu un sociālos tīklus), lai sekmētu sieviešu politisko līdzdalību un popularizētu uzskatu, ka ir iespējams panākt līdzsvaru starp tradīciju un vienlīdzīgām iespējām;

36.  iesaka veikt pasākumus, lai uzraudzītu sieviešu iespēju veicināšanas procesu, tostarp attiecībā uz viņu kā darba ņēmēju tiesībām, jo īpaši rūpniecības un pakalpojumu nozarē, lauku apvidos un rūpnieciskajās pilsētās, un lai veicinātu sieviešu uzņēmējdarbību un vienādu atalgojumu;

37.  norāda, ka ir novērojama pozitīva korelācija starp valsts MVU sektoru un ekonomiskās izaugsmes tempu; uzskata, ka mikrofinansēšana ir ļoti noderīgs rīks sieviešu iespēju veicināšanai un atgādina, ka ieguldījumi sieviešu labā arī nozīmē ieguldījumus ģimeņu un kopienu labā, tie palīdz novērst nabadzību un sociālos un ekonomiskos nemierus un stiprina sociālo kohēziju, turklāt nodrošinot sievietēm lielāku ekonomisku neatkarību; atgādina, ka mikrofinansēšana nenozīmē tikai kredīta piešķiršanu, bet gan ietver arī konsultācijas vadības, finanšu un komerciālos jautājumos un attiecībā uz uzkrājumu shēmām;

38.  aicina valsts iestādes izstrādāt mikrokredītu pamatpolitiku, lai izvairītos no negatīvas ietekmes, piemēram, pārmērīgām parādsaistībām, kurās sievietes var nonākt nepietiekamas informētības un tiesiskā vakuuma dēļ;

39.  aicina Ziemeļāfrikas valstis ieviest pasākumus, lai sniegtu palīdzību un atbalstu sievietēm, kas iesaistās uzņēmējdarbībā, tostarp, nodrošinot informāciju, tiesisko aizsardzību, sekmējot izglītošanu dzīves līmeņa paaugstināšanas un pārvaldības jomā;

40.  mudina veicināt sieviešu iespējas, īstenojot apmaiņas projektus, kas ļautu tikties un apmainīties pieredzē un zināšanās dažādu valstu sieviešu organizācijām un atsevišķām pētniecēm, nodrošinot tām iespēju izstrādāt stratēģijas un pasākumus, kas atbilstu atšķirīgām vajadzībām un izcelsmes vietas situācijai;

41.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai sieviešu tiesību nostiprināšanas programmas un darbības reģionā būtu pamatotas uz trim intervences līmeņiem: pirmajā ‐ institucionālajā ‐ līmenī veicinot dzimumu līdztiesību ar reformu starpniecību tiesiskajā regulējumā un jauniem tiesību aktiem, tostarp, nodrošinot tehnisko atbalstu; otrajā līmenī atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas var aizsargāt sieviešu tiesības un iestāties par to dalības palielināšanu lēmumu pieņemšanas procesā; un trešajā līmenī, kas ir saistīts ar tiešu sadarbību vietējo kopienu līmenī, jo īpaši lauku apgabalos, lai mainītu sociālo uzvedību un tradīcijas un pavērtu sievietēm plašākas iespējas sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē viņu kopienās;

Eiropas kaimiņattiecību politika / ES darbība

42.  uzsver, ka ar EKPI būtu jānodrošina, lai sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju veicināšana kļūtu par tās programmu pamatprincipiem, jo šie principi ir galvenie rādītāji demokratizācijas un cilvēktiesību progresa novērtēšanā; uzskata, ka dzimumu līdztiesība būtu jānosaka par prioritāti visu valstu stratēģiskajos dokumentos un valsts indikatīvajā programmā;

43.  aicina Komisiju turpināt un stiprināt dzimumu līdztiesības jautājumu integrāciju dažādos ES intervences pasākumos neatkarīgi no to pamattēmas un aicina Komisiju turpināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām kā īstenotājām, piemēram, ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādi (UN Women);

44.  mudina Komisiju ieviest dzimumu līdztiesības integrētu pieeju, kad tiek izstrādāti valstu ceļveži sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām Ziemeļāfrikas valstīs ar mērķi samazināt dzimumu nevienlīdzību un radīt apstākļus sieviešu un vīriešu līdztiesīgai dalībai lēmumu pieņemšanas procesos;

45.  aicina PV/AP padziļināt dialogu ar Arābu reģionālajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tām ir vadošā loma sieviešu tiesību un ar tām saistītās politikas integrēšanā visā reģionā;

46.  aicina PV/AP un Komisiju īstenot Arābu valstu līgas parakstītu kopīgu darba programmu par sadarbību, jo īpaši attiecībā uz sieviešu tiesību nostiprināšanu un cilvēktiesībām;

47.  aicina Komisiju stiprināt finansējumu atbalsta sniegšanai sievietēm reģionā; uzskata, ka šajā atbalstā būtu jāņem vērā gan visu valstu īpašās iezīmes, gan kopējās problēmas, kas tās ietekmē reģionālā līmenī, piemēram, politiskas un ekonomiskas problēmas, cenšoties panākt saskaņotību starp reģionālajām un divpusējām programmām;

48.  aicina Komisiju veicināt līderības programmu izstrādi, kas paredzētas līderiem, kuri pārstāv sieviešu viedokli, kā arī līderiem uzņēmējdarbības un finanšu nozarē, un nodrošināt turpmāku atbalstu jau esošām līderības programmām šajā jomā;

49.  uzskata, ka sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība būtu atbilstīgi jāņem vērā, partneriem uzņemoties saistības saskaņā ar atjaunotās kaimiņvalstu politikas principu “lielāks atbalsts lielākām reformām”; tādējādi aicina PV/AP un Komisiju izstrādāt kritērijus, lai garantētu un pārraudzītu progresu, paredzot pārredzamu un iekļaujošu procesu, tostarp konsultējoties ar sieviešu tiesību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

50.  aicina ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos pievērst īpašu uzmanību sieviešu tiesībām Ziemeļāfrikā saskaņā ar pārskatīto ES cilvēktiesību stratēģiju;

51.  uzsver, cik nozīmīga ir sieviešu dalības veicināšana vēlēšanu procesā, tāpēc aicina attiecīgo valstu iestādes iekļaut savās konstitūcijās sieviešu tiesības piedalīties vēlēšanu procesā, lai novērstu šķēršļus, kas neļauj sievietēm reāli piedalīties šajā procesā; aicina ES cieši sadarboties ar valstu valdībām, lai nodrošinātu tām labāko praksi attiecībā uz sieviešu apmācību par viņu politiskajām un vēlēšanu tiesībām; atgādina, ka tas būtu jāīsteno visā vēlēšanu cikla laikā ar programmu palīdzību un ka vajadzības gadījumā ES vēlēšanu novērošanas misijai būtu jānodrošina šā procesa cieša uzraudzība;

52.  aicina Komisiju arī turpmāk nodrošināt Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu īstenošanas uzraudzību Ziemeļāfrikas valstīs attiecībā uz sieviešu tiesībām un iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam;

53.  aicina PV/AP un Komisiju, risinot politisko un politikas dialogu ar Ziemeļāfrikas valstīm, pievērst uzmanību nodarbināto sieviešu tiesību diskriminācijai darba tirgū saskaņā ar principu “lielāks atbalsts lielākām reformām”, kā arī sekmēt sieviešu līdzdalību arodbiedrībās;

54.  aicina Komisiju un pārējos līdzekļu devējus veicināt programmas, kuru mērķis ir visām sievietēm nodrošināt līdztiesīgu piekļuvi darba tirgiem un apmācībai, un palielināt finanšu resursus, kas tiek piešķirti sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un tīklu rīcībspējas palielināšanai valstu un reģionālajā līmenī;

55.  mudina Komisiju uzsvērt tos sieviešu uzņēmējdarbības pozitīvos paraugus, kur iesaistītas dalībnieces no Ziemeļāfrikas valstīm, vai to konsorciju lomu, kuru sastāvā ietilpst Eiropas un Ziemeļāfrikas uzņēmējas, tostarp tehnoloģiju un ražošanas jomā; tādējādi aicina Komisiju radīt popularizēšanas instrumentus, lai šāda pieredze būtu iespējami lietderīgāka un dažos mazāk dinamiskos gadījumos darbotos kā stimuls, atklājot kopienu izaugsmes spējas;

56.  aicina Komisiju, veicot ietekmes novērtējumu attiecībā uz tām valstīm, ar kurām tiek apspriesta “padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma” noslēgšana, ņemt vērā līguma iespējamo sociālo ietekmi un iespējamās sekas uz cilvēktiesībām, jo īpaši uz sieviešu tiesībām, tostarp neformālajā sektorā;

57.  aicina Komisiju atbalstīt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek nekavējoties un atbilstīgi apmierinātas sieviešu īpašās vajadzības krīzes un konflikta situācijās, tostarp gadījumos, kad viņas tiek pakļautas ar dzimumu saistītai vardarbībai;

58.  aicina PV/AP un Komisiju, risinot politisko un politikas dialogu ar Ziemeļāfrikas valstīm, garantēt stimulējošu vidi pilsoniskajai sabiedrībai, kurā tā varētu brīvi darboties un piedalīties demokrātiskās pārmaiņās;

59.  aicina Komisiju palielināt to darbinieku skaitu, kas nodarbojas ar dzimumu jautājumiem ES delegācijās šajā reģionā, un nodrošināt sieviešu un NVO iesaistīšanu konsultāciju procesā visā plānošanas laikā;

60.  atzinīgi vērtē to, ka UN women Ziemeļāfrikā ir atvērusi jaunas filiāles, un mudina ES delegācijas attiecīgajās valstīs turpināt sadarbību ar ANO iestādēm, lai apzinātu pasākumus dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un sieviešu tiesību veicināšanai saistībā ar Arābu pavasari;

61.  aicina Komisiju veicināt tādu palīdzības centru un “sieviešu māju” izveidošanu un finansēšanu, kur sievietes var saņemt konsultācijas jebkādos jautājumos, sākot no politiskajām tiesībām līdz pat juridiskajām konsultācijām, ieskaitot veselības aprūpi un aizsardzību pret vardarbību ģimenē, jo holistiska pieeja ir noderīga sievietēm un turklāt diskrētāka ar vardarbību saistītos gadījumos;

62.  aicina valsts iestādes Ziemeļāfrikā izstrādāt informatīvas programmas par vardarbību ģimenē, kā arī radīt patvēruma iespējas sievietēm, kas ir cietušas vai cieš no vardarbības ģimenē;

63.  aicina Ziemeļāfrikas valstu varas iestādes nodrošināt piemērotu medicīnisko un psiholoģisko atbalstu, bezmaksas juridiskos pakalpojumus, kā arī iespēju vērsties tiesu iestādēs un piekļūt sūdzību izskatīšanas mehānismiem vardarbībā cietušajām sievietēm un vardarbības lieciniecēm;

64.  atgādina, ka pilsoniskās sabiedrības, NVO un sieviešu atbalsts arī būtu jānodrošina ar Savienības Vidusjūrai mehānismiem; aicina Komisiju atvieglot sadarbību starp sieviešu organizācijām ES un to partnerēm Ziemeļāfrikā;

65.  aicina Komisiju atbalstīt centienus Ziemeļāfrikas valstīs, kas vērsti uz dziļas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanu, kuras pamatā ir cilvēktiesību, pamatbrīvību, sieviešu tiesību, vīriešu un sieviešu līdztiesības, nediskriminēšanas un tiesiskuma principu ievērošana; uzsver, ka ir jāatbalsta aktīvas pilsonības attīstība reģionā, nodrošinot tehnisko un finansiālo atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, lai palīdzētu veidot demokrātisku politikas kultūru;

66.  aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu tirdzniecības sarunu pārredzamību, tostarp jebkādu iepriekšēju informāciju, kas ir piedāvāto tirdzniecības nolīgumu pamatā; uzsver, ka sieviešu grupas un pilsoniskā sabiedrība būtu aktīvi jāiesaista visā procesā;

67.  aicina Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju katru gadu martā veltīt plenārsēdi šā reģiona sieviešu stāvoklim;

68.  aicina Komisiju sekmēt Stambulas un Marrākešas procesa stiprināšanu un atbalstīt programmas, kas sekmē dialogu starp pilsonisko sabiedrību un valdībām Eiropas un Vidusjūras valstu reģionā;

69.  uzskata, ka nesen izveidotajam Eiropas Demokrātijas fondam (EDF) būtu jāpievērš īpaša uzmanība sieviešu iesaistīšanai Ziemeļāfrikas demokrātiskās reformas procesos, atbalstot sieviešu organizācijas un tādus projektus dzimumu līdztiesības jomās kā starpkultūru un starpreliģiju dialogs, vardarbības novēršana, darbavietu radīšana, līdzdalības veicināšana kultūrā un politikā, vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana tiesu varai, veselības aprūpes pakalpojumiem un sieviešu un meiteņu izglītībai un sieviešu diskriminācijas un sieviešu tiesību pārkāpumu novēršana vai izbeigšana;

70.  mudina Komisiju un dalībvalstis, jo īpaši ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, pievērst uzmanību un ievērot kopēju nostāju par ES ārpolitikas darbību saskaņošanu ar regulējumu attiecībā uz ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā; uzskata, ka Ziemeļāfrikas valstu valdības būtu jebkurā iespējamā gadījumā jāaicina sadarboties ar citām valstīm reģionā, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību;

71.  aicina Komisiju atbalstīt sieviešu projektus un stiprināt sieviešu sadarbības tīklus universitātēs, plašsaziņas līdzekļos, kultūras iestādēs, filmu nozarē un citās radošajās nozarēs un uzstāj uz nepieciešamību uzlabot kultūras sakarus starp abiem Vidusjūras krastiem, tostarp, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus, digitālās platformas un satelītu pārraidi;

72.  aicina dalībvalstu valdības un iestādes piešķirt sieviešu tiesībām centrālo lomu to divpusējās diplomātiskajās un tirdzniecības attiecībās ar Ziemeļāfrikas valstīm;

73.  aicina Komisiju stiprināt augstākās izglītības apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus Mundus, un veicināt sieviešu līdzdalību tajās; turklāt aicina attīstīt starpreģionālo sadarbību (vai nu partnerības, vai vienāda līmeņa speciālistu (peer-to-peer) apmaiņas veidā) starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu reģioniem;

74.  atzinīgi vērtē mobilitātes partnerības, ciktāl tās humāni un pienācīgi sekmē apmaiņu īstenošanu un migrācijas pārvaldīšanu;

o
o   o

75.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) Rezolūcija 1873(2012), ko Asambleja pieņēma 2012. gada 24. aprīlī (13. plenārsēdē). (2) OV C 188 E, 28.6.2012., 26. lpp. (3) OV C 199 E, 7.7.2012., 158. lpp. (4) OV C 296 E, 2.10.2012., 114. lpp. (5) OV C 296 E, 2.10.2012., 126. lpp.. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0069. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0113.

Eiropas Parlamenta 2013. 12. marta rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu ES sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, un aizjūras zemēm un teritorijām (11. Eiropas Attīstības fonds) (2012/2222(INI))

P7_TA(2013)0076 A7-0049/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupas locekļiem un Eiropas Kopienu (EK) un tās dalībvalstīm, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) IV daļu un 2001. gada 27. novembra Lēmumu par aizjūras asociāciju (LAA)(2), kas apvieno ES (agrāk ‐ EK) ar virkni aizjūras zemju un teritoriju (AZT),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 16. jūlijā pieņemto priekšlikumu Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (COM(2012)0362), par ko šobrīd notiek sarunas Padomē,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam sagatavošana par finansējuma piešķiršanu ES sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, un aizjūras zemēm un teritorijām (11. Eiropas Attīstības fonds)” (COM(2011)0837),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumu “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma” (COM(2011)0637),

–  ņemot vērā Komisijas 2001. gada 21. jūnija paziņojumu “Rīcības programma dzimumu līdztiesības iekļaušanai Kopienas sadarbībā attīstības jomā” (COM(2001)0295),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumu “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (COM(2012)0492),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu “Budžets stratēģijai ”Eiropa 2020“” (COM(2011)0500),

–  ņemot vērā 2005. gada 20. decembra Eiropas Konsensu attīstības jomā, kā arī Eiropas ceļvedi attīstības jomā un no tā izrietošās pamatnostādnes,

–  ņemot vērā 2007. gada 18. decembra Eiropas konsensu par humāno palīdzību,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 29. jūnija un 2012. gada 15. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā 32. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Eiropas Savienība ratificēja 2010. gada 23. decembrī,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju jaunattīstības valstīs (ACP-EU/100.954/11),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā (2010.–2015. gadam),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un viņu visu veidu diskriminācijas apkarošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0049/2013),

A.  tā kā Iekšējā nolīguma, ar ko izveido 10. EAF, darbības laiks beidzas 2013. gada 31. decembrī un Komisija savā paziņojumā (COM(2011)0837) ir iekļāvusi iekšējā nolīguma projektu, ar ko no 2014. gada 1. janvāra aizstās pašreizējo nolīgumu;

B.  tā kā par šo iekšējā nolīguma projektu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam šobrīd notiek sarunas Padomē, taču tajās nav iesaistīts Parlaments; tā kā Parlaments tomēr var izstrādāt patstāvīgu ziņojumu par 11. EAF, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu, kurā iekļauts iekšējā nolīguma projekts;

C.  tā kā Komisija neparedz EAF iekļaušanu budžetā 2014. gadā, bet gan sākot no 2021. gada, par ko pauž lielu nožēlu; tā kā tomēr šī iekļaušana ir jāgatavo jau tagad, lai tās rezultātā netiktu samazināts ĀKK un ES partnerattiecībām un attīstības palīdzībai kopumā piešķirtais finansējums;

D.  tā kā 11. EAF ir jāsaņem pietiekams finansējums, lai Savienība ievērotu savas saistības, ko tā uzņēmusies starptautiskā līmenī attīstības jomā un atvēlētu 0,7 % no sava IKP attīstības palīdzībai, un tādējādi sniegtu ieguldījumu tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā;

E.  tā kā progresa ziņojumi attiecībā uz TAM norāda uz atšķirīgu panākumu līmeni un tā kā jo īpaši TAM mātes un bērna veselības jomā vairumā ĀKK valstu līdz 2015. gadam netiks sasniegti;

F.  tā kā finansiālie priekšlikumi laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ko šobrīd apspriež Padomē, vieš bažas attiecībā uz Eiropas politikas attīstības jomā nākotni, kā arī attiecībā uz asociāciju, kas apvieno AZT un ES;

G.  tā kā ES palīdzības efektivitāte palielinās, taču vēl ir jāpanāk ievērojams progress, un tā kā vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju atbalsta Kopienas pasākumus starptautiskās solidaritātes sekmēšanai;

H.  tā kā novatoriski finansēšanas veidi ir būtiski, lai palielinātu oficiālo attīstības palīdzību, nodrošinot ekonomikas un finanšu aprindu līdzvērtīgāku ieguldījumu;

I.  tā kā līdzekļu devējiem ir jābeidz partnervalstīm prasīt ievērot līdzdalības principu un tajā pašā laikā liegt tiem saņemt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami to iestāžu un sabiedrisko pakalpojumu stiprināšanai;

J.  tā kā jaunattīstības valstīm ir steidzami jāizveido tāda nodokļu sistēma, kurā tiek ņemta vērā valsts iedzīvotāju nodokļu maksātspēja;

K.  tā kā paziņojumā par Pārmaiņu programmu Komisija pauž vēlmi piemērot diferencētas pieejas principu, piešķirot finansējumu Eiropas politikai attīstības jomā, kurā ir ietverts 11. EAF, un ievieš tematiskās koncentrācijas, dotāciju un aizdevumu apvienojuma un atbalsta privātajam sektoram principus;

L.  tā kā Eiropas Konsensā attīstības jomā un Kotonū nolīgumā ir atzīta pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un vietējo un reģionālo varas iestāžu (VRVI) būtiskā nozīme centienos apkarot nabadzību un sekmēt labu pārvaldību;

M.  tā kā LAA priekšlikumā ir ņemtas vērā AZT konkrētās problēmas, kas atšķiras no tām problēmām, ar kurām saskaras ĀKK valstis; tā kā tādēļ uz AZT vairs nebūtu jāattiecina EAF, bet gan ad hoc finanšu instruments, kas iekļauts ES budžetā;

N.  tā kā Partnerattiecību nolīgumā 2000/483/EK starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū, ir noteikts, ka sistemātiski jāņem vērā sieviešu stāvoklis un dzimumu līdztiesības jautājumi visās jomās ‐ politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā;

O.  tā kā Eiropas Savienības rīcības plānā ir atzīts, ka sieviešu līdzdalībai un dzimumu līdztiesības dimensijai ir būtiska nozīme ES partnervalstu attīstībā un TAM sasniegšanā; tā kā Pārmaiņu programmā dzimumu līdztiesība ir noteikta par vienu no ES rīcības prioritātēm,

11.EAF mērķi

1.  norāda, ka gan Eiropas politikas attīstības jomā (saskaņā ar LESD 208. pantu), gan Kotonū nolīguma un Eiropas Konsensa attīstības jomā galvenie mērķi ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā ‐ tās izskaušana; tādēļ uzsver, ka vismaz 90 % no ĀKK valstīm piešķirtā finansējuma no 11. EAF ir jāatbilst oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijiem, ko noteikusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja;

2.  uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams divkāršot centienus attiecībā uz TAM, kas sasniegti vismazākajā mērā, jo īpaši tiem, kas saistīti ar sociālajām pamatjomām un dzimumu līdztiesību, kā tas paredzēts Kotonū nolīguma 22., 25. un 31. pantā; atkārtoti pauž savu atbalstu TAM iniciatīvai un līgumiem un prasa Komisijai un dalībvalstīm, vienojoties ar ĀKK valstīm, piešķirt 20 % no 11. EAF budžeta sociālo pamatpakalpojumu sniegšanai, jo īpaši veselības un pamatizglītības jomās, lai nodrošinātu TAM Nr. 2, 3, 4, 5 un 6 sasniegšanu, kā arī lai izpildītu citas saistības attīstības jomā, par ko panākta vienošanās starptautiskā līmenī; šajā ziņā prasa, lai 11. EAF un tā plānošanai tiek piemēroti ar dzimumu līdztiesību saistītie darbības rādītāji, kas ierosināti Rīcības programmā dzimumu līdztiesības iekļaušanai Savienības sadarbībā attīstības jomā, lai garantētu, ka atbilstoši un konsekventi tiek īstenoti īpašie pasākumi un visās programmās tiek sekmēta dzimumu līdztiesība;

3.  mudina Komisiju un partnervalstis par prioritāti izvirzīt atbalstu veselības sistēmu nostiprināšanai, lai garantētu piekļuvi pamataprūpei mātes, reproduktīvās un bērna veselības jomā, īpašu uzmanību pievēršot visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem un HIV/AIDS apkarošanai, atgādinot, ka šīs ir tās jomas, kurās Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana daudzās ĀKK valstīs nav bijusi apmierinoša;

4.  uzskata, ka, lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, ir svarīgi visos nabadzības izskaušanas projektos (gan to plānošanas un īstenošanas, gan novērtēšanas posmos) pievērsties visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, tostarp (bet ne tikai) sievietēm, bērniem un personām ar invaliditāti;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi rīkoties stratēģiskāk un saskaņotāk attiecībā uz sociālās aizsardzības jautājumiem jaunattīstības valstīs un prasa, lai partnerībā ar ĀKK valstīm tiku izstrādāta integrēta sociālās aizsardzības politika, kurā ir ņemts vērā arī atbalsts pamatmehānismiem, piemēram, sociālā nodrošinājuma minimuma noteikšanai 11. EAF;

AZT ekonomiskās un sociālās attīstības sekmēšana

6.  atgādina, ka no EAF tiek finansētas ne tikai ĀKK un ES partnerattiecības, bet arī AZT un ES asociācijas režīms, kas ietver 26 AZT;

7.  atzinīgi vērtē to, ka LAA priekšlikumā ir atzīta nepieciešamība izveidot jaunas ilgtspējīgas partnerattiecības ar AZT, kuru pamatā būtu četri jauni mērķi:

8.  pauž nožēlu, ka nav izveidots AZT paredzēts finanšu instruments, ko varētu iekļaut Savienības budžetā, lai būtu iespējama šādā veidā piešķirtā finansējuma demokrātiska un pārredzama kontrole;

9.  aicina uzlabot sadarbību starp tālākajiem reģioniem, ĀKK valstīm un trešām valstīm, kas ir AZT kaimiņvalstis, un kombinēti izmantot dažādus finanšu instrumentus un programmas, kas paredzētas šiem reģioniem un valstīm, kā arī nodrošināt labākas iespējas AZT un tālāko reģionu pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas plenārsesijās, ievērojot asamblejas reglamentu;

Iekļaušana budžetā un finansējums

10.  atkārtoti prasa nākošajā plānošanas periodā iekļaut budžetā Eiropas Attīstības fondu (EAF) un noteikt, ka no 2021. gada tam turpmāk vienmēr jābūt budžetā, to pilnībā pārvietojot uz DFS 4. izdevumu kategoriju (“Eiropa pasaulē”), jo tas palīdzētu efektīvāk veicināt Savienības prioritātes un tematisko atbalstu un palielinātu ES ‐ pasaulē lielākās attīstības palīdzības devējas ‐ rīcības demokrātisko kontroli, atpazīstamību un paredzamību, kā arī konsekvenci;

11.  prasa Komisijai sagatavot EAF iekļaušanu budžetā ar vislabākajiem nosacījumiem un šai nolūkā regulāri informēt Eiropas Parlamentu un cieši sadarboties ar ĀKK valstīm, lai nākotnē tiktu garantēta to iesaistīšana EAF īstenošanā;

12.  atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstu iemaksu sadalījums 11. EAF tuvinās tam, kas ir spēkā attiecībā uz Savienības budžetu, un atzinīgi vērtē 11. EAF plānošanas perioda saskaņošanu ar Savienības DFS īstenošanas periodu;

13.  atbalsta Komisijas priekšlikumu 11. EAF piešķirt kopējo summu EUR 30 319 000 000 apmērā (2011. gada cenās) un aicina izmantot 11. EAF un citiem sadarbības instrumentiem, tostarp attīstības sadarbības instrumentam (ASI), paredzētās summas nolūkā saglabāt Savienības oficiālās attīstības palīdzības (OAP) pašreizējo līmeni vai to pat palielināt, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt kopīgo mērķi ‐ OAP atvēlēt 0,7 % no IKP;

14.  uzsver, ka, ņemot vērā zināmu ĀKK valstu lielo neaizsargātību pret katastrofu riskiem, to attīstības programmu ietvaros, kas tiek finansētas no EAF, ir nepieciešams ievērojams ieguldījums katastrofu risku mazināšanā; uzsver, ka šis ieguldījums ir būtisks to vajadzību apjoma mazināšanai, kas rodas pēc ārkārtas situācijas, un ĀKK valstu izturētspējas palielināšanai;

15.  pauž lielu nožēlu par dalībvalstu 2013. gada 8. februārī panākto vienošanos, kas paredz par 11 % samazināt 11. EAF budžetu, kādu 2012. gada jūlijā ierosināja Komisija; uzsver ievērojamās pretrunas starp Padomes vairākkārt paustajām saistībām līdz 2015. gadam sasniegt attīstības palīdzības mērķus un starptautiskajai attīstībai paredzēto apropriāciju būtiskiem samazinājumiem gan valstu, gan Savienības budžetā;

16.  uzskata, ka, veicot šādus budžeta samazinājumus, Savienībai un tās dalībvalstīm kā galvenajām OAP sniedzējām būs galvenā atbildība, ja 2015. gadā netiks sasniegts mērķis uz pusi samazināt nabadzību pasaulē;

17.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Savienības budžets būtu pietiekams problēmu risināšanai, īpaši krīzes laikā, jo tas ļauj nodrošināt finansējumu, ko nevarētu sniegt valstu līmenī, jo īpaši finansējumu attīstības jomā; šajā sakarībā un nolūkā, lai Savienības budžets vairs nebūtu atkarīgs tikai no maksājumu apropriāciju līmeņa, stingri uzsver, ka ir jāizveido jauni pašu resursi, piemēram, finanšu darījumu nodoklis;

18.  vēlas, lai neatkarīgi no 11. EAF noteiktā iemaksu sadalījuma un apropriāciju apjoma EAF budžeta daļa, kas atlikta 11. EAF, būtu tāda pati, kā to ierosinājusi Komisija;

19.  vēlas, lai iekšējām ĀKK programmām un reģionālajām programmām 11. EAF tiktu atvēlēta tāda pati finansējuma daļa kā 10. EAF, vienlaikus paredzot nepiešķirtu un elastīgu finansējuma apjomu un nodrošinot maksimālu papildināmību ar nākamo Panāfrikas programmu, kas paredzēta nākamajā ASI, jo šo apjomu daļēji izmantos, lai finansētu jauno sistēmu to ārējo triecienu ar pārrobežu ietekmi (jo īpaši finanšu, pārtikas vai humanitārā krīzes) absorbēšanai, kuri varētu skart kādu ĀKK valsti, kā arī lai finansētu ārkārtas humāno palīdzību; uzsver šo programmu nozīmi, jo tās palīdz uzlabot ĀKK valstu spēju sagatavoties satricinājumu gadījumiem, to izturētspēju un ārkārtas pasākumu, rehabilitācijas un attīstības koordināciju;

20.  uzskata, ka aptuveni 5 % no 11. EAF apropriācijām ir jāizmanto Komisijas atbalsta izmaksu segšanai, lai nodrošinātu efektīvu šā instrumenta pārvaldību;

Eiropas attīstības politikas un 11. EAF reforma

21.  uzsver, ka Kotonū nolīgumam arī turpmāk jābūt galvenajam ietvardokumentam attiecībā uz 11. EAF;

22.  uzskata, ka diferencētas pieejas principa konkrēta īstenošana piekļuvē 11. EAF līdzekļiem var sniegt pozitīvu rezultātu tikai tad, ja šo principu līdzsvaro ar neaizsargātības indeksu, kurš papildina IKP kritēriju, ietver valsts nabadzības un nevienlīdzības indeksu un kurā tiek ņemts vērā mazo salu jaunattīstības valstu īpašais stāvoklis, atbilstīgi Kotonū nolīguma 2. panta pēdējam ievilkumam; atgādina, ka tikai no cieša politiskā dialoga uzturēšanas būs atkarīga šī principa pieņemšana no mūsu ĀKK valstu partneru puses;

23.  tomēr atzīst, ka diferencētas pieejas principa piemērošana ir būtisks politisks līdzeklis, ko var izmantot, lai mudinātu ĀKK vidēja un vidēji augsta ienākumu līmeņa valstis veidot labklājību un izstrādāt valsts politiku bagātības pārdalei un nabadzības un nevienlīdzības apkarošanai;

24.  tomēr uzsver, ka ir svarīgi saglabāt visu valstu pašreizējo piešķīrumu līmeni 11. EAF, ņemot vērā, ka Eiropas attīstības palīdzībai vēl var būt izšķiroša ietekme dažās ĀKK vidēja un vidēji augsta ienākumu līmeņa valstīs, atbalstot reformas ar mērķi mazināt nevienlīdzību;

25.  uzskata, ka diferencētajā pieejā jāņem vērā arī nestabilo valstu īpašais stāvoklis, pamatojoties uz to, ka ietekme uz nefunkcionējošas valsts iedzīvotājiem ir ļoti negatīva un tā neitralizē attīstības jomā panākto progresu; uzsver, ka tiesiskuma atjaunošana nefunkcionējošā valstī ir dārgāka un ilgāka nekā pastiprināta atbalsta sniegšana valstīm, kuras identificētas kā nestabilas, un tādēļ uzstāj, lai 11. EAF plānošanā īpaša uzmanība tiktu pievērsta Sāhelas zonai un Āfrikas ragam;

26.  konstatē, ka Pārmaiņu programmā ir ietverti jauni priekšlikumi, jo īpaši dotāciju un aizdevumu apvienojums un atbalsts privātajam sektoram; apstiprina, ka šo mehānismu izmantošanas galvenajam mērķim ir jābūt jaunattīstības valstu pilsoņu nabadzības izskaušanai un atkarības no palīdzības pārtraukšanai, un ieguldījuma sniegšanai privātā sektora stiprināšanā ĀKK valstīs, jo pretējā gadījumā tiks sekmēta nelīdzsvarota attīstība un izaugsme; prasa Komisijai informēt Eiropas Parlamentu par nesen pasūtītā pētījuma rezultātiem attiecībā uz privātā sektora līdzdalību attīstībā un darbību loka paplašināšanu ES dotāciju un aizdevumu apvienošanas jomā;

27.  atzīst, ka jaunie finansējuma veidi, piemēram, dotāciju un aizdevumu apvienojums, sniedz neapšaubāmas priekšrocības publisko resursu trūkuma apstākļos; tomēr prasa Komisijai un EIB veikt padziļinātus un neatkarīgus ietekmes novērtējumus, lai aplēstu šo jauno finansējuma veidu ietekmi uz nabadzības samazināšanu, vidi u. c.; šajā ziņā atzinīgi vērtē neseno “Result Measurement Framework” (REM) ieviešanu, kas ir rādītājs, kurš EIB ļauj novērtēt visu tās ārpus ES veikto darbību ietekmi uz attīstību; prasa Komisijai publicēt pamatnostādnes un precīzus kritērijus, kur paskaidroti principi, pēc kuriem jāvadās, atlasot projektus šo jauno instrumentu veidu īstenošanas ietvaros; aicina uzlabot sinerģiju un papildināmību starp Komisijas, EIB un citu divpusēju Eiropas finanšu iestāžu, piemēram, attīstības banku, darbībām;

28.  turklāt atzīst, ka ir svarīgi atbalstīt privāto sektoru, jo īpaši mikrouzņēmumus un MVU ĀKK valstīs, lai sekmētu labklājības veidošanu un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanu, tādējādi veicinot iekļaujošāku un ilgtspējīgāku izaugsmi, kas var ietekmēt nabadzības mazināšanu;

29.  atzīmē “ES platformas ārējai sadarbībai un attīstībai” ieviešanu, kurā Parlamentam ir novērotāja loma un kura paredzēta norādījumu sniegšanai attiecībā uz kopīgiem mehānismiem, kas ietver esošo dotāciju un aizdevumu apvienojumus; uzskata, ka ne pilsoniskā sabiedrība, ne EIB nav pienācīgi iesaistītas šajā jaunajā struktūrā; tādēļ aicina Komisiju tieši iesaistīt pilsonisko sabiedrību platformas darbā un atzīt EIB kā ES finanšu iestādes īpašo lomu platformas pārvaldībā;

30.  atzīmē tematisko koncentrāciju, ko savā Pārmaiņu programmā ierosinājusi Komisija; uzsver, ka tematiskā koncentrācija nedrīkst aizsegt konkrētu valstu īpašās vajadzības; norāda, ka demokrātiskā līdzdalība ir būtiska, lai nodrošinātu palīdzības efektivitāti, un tādēļ uzsver, ka lēmumi attiecībā uz nozarēm, kurām jāpievēršas valsts indikatīvajās programmās, ir jāpieņem elastīgi, risinot dialogu ar visām attīstības jomā iesaistītajām aprindām, tostarp pilsonisko sabiedrību un pašvaldību pārstāvjiem;

31.  aicina nekavējoties īstenot ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju jaunattīstības valstīs, jo īpaši tās 19., 20., 21. un 22. pantu, lai nodrošinātu, ka 11. EAF ir iekļaujošs un pieejams visiem;

32.  atzinīgi vērtē to, ka ANO iniciatīvai “Ilgtspējīga enerģija visiem” Savienība sniedz ievērojamu atbalstu EUR 500 miljonu apmērā no 10. EAF, un prasa, lai šāds finansējuma apjoms tiktu piešķirts arī no 11. EAF;

33.  atzinīgi vērtē to, ka lauksaimniecība, jo īpaši atbalsts ģimenes saimniecībām, ir viena no ES turpmākās politikas attīstības jomā tematiskajām prioritātēm; atgādina par maz pildītajām saistībām, ko ĀKK valstis ir uzņēmušās Maputo deklarācijā, proti, 10 % no valsts budžeta ieņēmumiem piešķirt lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

34.  uzsver, ka tematiskā koncentrācija nedrīkst apdraudēt vispārējā budžeta atbalstu, kam būtu jāsekmē saņēmēju publisko finanšu laba pārvaldība; vēlas, lai šis instruments saglabā ievērojamu vietu 11. EAF, vienlaikus nostiprinot Komisijas un ĀKK valstu dialogu par cilvēktiesībām;

Demokrātiska kontrole

35.  ņem vērā Komisijas brīvprātīgo apņemšanos informēt Eiropas Parlamentu par 11. EAF stratēģijas dokumentiem, taču pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamentam nav konkrētu pilnvaru attiecībā uz šādiem Komisijas pasākumiem; turklāt atgādina, ka ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai var būt arī galvenā loma visu EAF stratēģijas dokumentu demokrātiskajā kontrolē atbilstīgi Kotonū nolīguma 17. pantam, jo īpaši tā 2. punkta 3. ievilkumam;

36.  atgādina, ka ir svarīgi ievērot “demokrātiskās līdzdalības” principu, kas definēts palīdzības efektivitātes programmā; šajā nolūkā prasa Komisijai turpināt sniegt atbalstu ĀKK valstu parlamentu un revīzijas palātu spējas nostiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības informēšanai un aicina ĀKK valstis aktīvāk iesaistīt savus parlamentus, lai attiecībā uz valstu stratēģijas dokumentos paredzēto līdzekļu maksājumiem tiktu veikta atpakaļejoša parlamentāra kontrole; šajā ziņā atzinīgi vērtē Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja nenovērtējamo darbu; lai nodrošinātu, ka šie dokumenti sniedz visaptverošu novērtējumu par attīstības vajadzībām valsts līmenī, iesaka arī, lai visas ministrijas piedalītos sarunās starp valsts kredītrīkotāju un attiecīgo Savienības delegāciju;

37.  uzskata, ka ir svarīga pārredzamība un pārskatatbildība, piešķirot EAF līdzekļus un pārraugot finansētos projektus, tostarp arī attiecībā uz tiešā atbalsta sniegšanu valstu budžetiem;

38.  uzsver, ka būtisks ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un vietējo un reģionālo varas iestāžu (VRVI) ieguldījums pamatpakalpojumu sniegšanā, demokrātiskās kontroles un atbalsta atstumtajām grupām nodrošināšanā un cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanā, un aicina Komisiju un ĀKK valstis plānošanā apspriesties ar PSO un VRVI un ar tām cieši sadarboties attiecībā uz 11. EAF īstenošanu un novērtēšanu atbilstīgi Kotonū nolīguma 2., 6. un 70. pantam; prasa Komisijai progresa ziņojumos, kas paredzēti 11. EAF uzraudzībai, iekļaut daļu, kurā detalizēti izklāstīts stāvoklis saistībā ar apspriedēm ar PSO un VRVI, ko valsts līmenī veic Savienības delegācijas;

Attīstības efektivitāte

39.  vēlreiz apliecina Savienības un tās dalībvalstu palīdzības kopīgās plānošanas sasniegumus, kas ļauj palielināt Eiropas politikas attīstības jomā atpazīstamību, ietekmi un efektivitāti, vienlaikus izvairoties no dubultošanas un izšķērdības; tomēr uzsver nepieciešamību padziļināt un paskaidrot noteikumus, kas ietverti kopīgajā daudzgadu plānošanas shēmā; uzsver, ka ES delegācijām varētu būt ievērojama loma un ka tām šajā procesā jānodrošina vēl labāka pārredzamība, jo īpaši iesaistot ne tikai attiecīgo saņēmējvalstu pārvaldes, bet arī nevalstiskos dalībniekus;

40.  prasa Komisijai rūpīgi ievērot Kotonū nolīguma IV pielikuma 19.C panta pirmo punktu, kurā noteikts, ka sociālo un vides standartu ievērošana ir priekšnosacījums, lai varētu slēgt publiskā iepirkuma līgumus, kuri ĀKK valstīs tiek finansēti no 11. EAF, ar mērķi veicināt ilgtspējīgas attīstības un korporatīvās sociālās atbildības principus;

41.  uzsver, ka veiksmīgi centieni izskaust nabadzību un nodrošināt palīdzības efektivitāti ir atkarīgi no spējas palielināt ienākumus valsts līmenī un ka tādējādi ĀKK un ES partnerībā efektīvu un taisnīgu nodokļu iekasēšanas sistēmu ieviešana ir jānosaka par prioritāti, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāžu izmantošanu;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”; uzsver Kotonū nolīguma 96. panta nozīmīgumu, jo tajā ir paredzēts apturēt palīdzību valstij, ja tā pārkāpj nolīguma principus;

43.  atgādina, ka budžeta atbalstam ir ļoti daudz priekšrocību, piemēram, līdzatbildības radīšana, rezultātu precīzāka novērtēšana, īstenotās politikas jomu labāka saskaņa, lielāka prognozējamība un līdzekļu maksimāla izmantošana tieši iedzīvotāju labā;

44.  uzsver, ka ir svarīgi pret sievietēm attiekties ne tikai kā pret neaizsargātu sabiedrības daļu, bet arī kā pret aktīvām attīstības politikas veicinātājām; šajā saistībā uzsver, ka sievietēm ir būtiska nozīme uztura un pārtikas nodrošinājuma ziņā, jo īpaši atzīstot to, ka viņas ir atbildīgas par 80 % lauksaimnieciskās ražošanas Āfrikā, lai gan viņām joprojām gandrīz nav iespēju iegūt apstrādājamo zemi īpašumā; uzsver arī, ka sievietes ir pierādījušas prasmi atrisināt problēmas un konfliktus, un tāpēc mudina Komisiju un ĀKK valstis palielināt sieviešu lomu rīcības un darba grupās;

45.  prasa, lai Komisija piemēro darbības rādītājus, kas noteikti ES rīcības plānā par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā;

o
o   o

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgums tika pārskatīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.) un Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.). (2) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/249/EK (OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūcija par lielākiem ieguvumiem ES vides pasākumu jomā ‐ uzticības vairošana ar padziļinātām zināšanām un reaģēšanas spēju (2012/2104(INI))

P7_TA(2013)0077 A7-0028/2013

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā LES 11. pantu un Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 5. pantu,

–  ņemot vērā LESD 191. un 192. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Kopienas vides tiesību aktu īstenošanu (COM(2008)0773),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Pārskats par vides politiku 2008. gadā” (COM(2009)0304) un tā pielikumu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Lielāki ieguvumi ES vides pasākumu jomā ‐ uzticības vairošana ar padziļinātām zināšanām un reaģēšanas spēju” (COM(2012)0095),

–  ņemot vērā 29. pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2011. gads) (COM(2012)0714),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par Sestās vides rīcības programmas pārskatīšanu un prioritāšu noteikšanu Septītajai vides rīcības programmai ‐ labāka vide labākai dzīvei(1),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 20. decembra secinājumus “Vides politikas instrumentu uzlabošana”,

–  ņemot vērā Padomes prezidentūras 2012. gada 19. aprīļa secinājumus par Septīto vides rīcības programmu,

–  ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas perspektīvas atzinumu “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma turpmākajā vides politikā”(3),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu “Virzībā uz Septīto vides rīcības programmu ‐ ES vides tiesību aktu labāka īstenošana”(4),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (COM(2003)0624) un Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto tekstu(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A7-0028/2013),

Vispārīgas piezīmes

A.  tā kā daudzi ES tiesību akti ir pieņemti direktīvu formā, nosakot vispārīgus noteikumus un mērķus, taču ļaujot dalībvalstīm un reģionālām un vietējām struktūrām izvēlēties šo mērķu sasniegšanas līdzekļus;

B.  tā kā ES tiesību aktu efektīva īstenošana un piemērošana ir galvenokārt dalībvalstu varas iestāžu ziņā un tā ļoti bieži notiek reģionālā un vietējā līmenī;

C.  tā kā neefektīva īstenošana ne tikai kaitē videi un cilvēku veselībai, bet arī rada nenoteiktību nozarē un liek šķēršļus vienotajam tirgum, kā arī rada vēl lielāku birokrātisko slogu un attiecīgi palielina izmaksas;

D.  tā kā pētījumos ir secināts, ka pilnīga ES tiesību aktu īstenošana atkritumu apsaimniekošanas nozarē vien radītu 400 000 darbavietu un EUR 72 miljardu ietaupījumu gadā(6);

E.  tā kā neapmierinošu vides tiesību aktu īstenošanas līmeni apliecina liels skaits pārkāpumu un sūdzību šajā jomā;

F.  tā kā, trūkstot precīzai informācijai un zināšanām, kā arī kvantitatīvajiem datiem par tiesību aktu īstenošanu vairākās vides nozarēs, tiek kavēta vides tiesību aktu pienācīga īstenošana;

G.  tā kā saskaņā ar Komisijas aprēķiniem ES tiesību aktu neīstenošana pašreiz gadā rada EUR 50 miljardus lielas izmaksas gan saistībā ar veselības jomu, gan kā tiešās izmaksas attiecībā uz vidi, un šajā aprēķinā nav iekļautas izmaksas saistībā ar negatīvo ietekmi uz vides stāvokli ES; tā kā pēc 2020. gada katru nākamo gadu šīs izmaksas palielināsies līdz EUR 90 miljardiem(7);

H.  tā kā problēmas, kas saistītas ar ES tiesību aktu īstenošanu, var būt divējādas ‐ no vienas puses, novēlota vai nepietiekama īstenošana, bet, no otras puses, “pārlieku centīga īstenošana” (pārmērīga reglamentēšana) ‐, un šīs abas problēmas ir pretrunā ar sākotnējām politiskajām idejām, kuras ir ES vides tiesību aktu pamatā;

I.  tā kā īstenošanas ziņā ir būtiskas atšķirības gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs, kas negatīvi ietekmē vidi, un tāpēc ir vajadzīga sistemātiskāka un holistiskāka pieeja, lai pārvarētu šīs īstenošanas atšķirības;

J.  tā kā ES 2011. gadā visvairāk Kopienas tiesību aktu pārkāpumu tika konstatēti vides jomā (299), kas ir 17 % no visiem pārkāpumiem, un tā kā šajā jomā 2011. gadā tika sāktas 114 jaunas pārkāpumu procedūras(8);

K.  tā kā ES vides tiesību aktu pilnīga ievērošana ir Līgumā paredzēts pienākums un kritērijs ES līdzekļu izmantošanai dalībvalstīs; tā kā dalībvalstīm šā iemesla dēļ vajadzētu īstenot vides tiesību aktus savlaicīgi un rentabli, lai uzlabotu vides stāvokli ES;

L.  tā kā Sestā Vides rīcības plāna īstenošanu kavēja pastāvīgas īstenošanas neveiksmes tādās attīstītās politikas nozarēs kā gaisa piesārņojuma kontrole, atkritumu apsaimniekošana, ūdens un notekūdeņu attīrīšana un dabas aizsardzība,

Īstenošana kā kopīgs uzdevums un iespēja

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Lielāki ieguvumi ES vides pasākumu jomā ‐ uzticības vairošana ar padziļinātām zināšanām un reaģēšanas spēju” (COM(2012)0095);

2.  mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus vides aizsardzībai un sekmēt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus paturot prātā, ka nepieciešama arī veselīga un konkurētspējīga ekonomika; uzsver, ka, lemjot par to, kā panākt līdzsvaru starp cilvēku vajadzību apmierināšanu un vides interešu aizstāvību, izšķirošais vārds ir sakāms vietējām kopienām;

3.  uzskata, ka pēc tam, kad būs formulēti ES vides politikas virzieni, reģionālās un vietējās iestādes varēs stiprināt sadarbību un nodrošināt tiesību aktu efektīvāku īstenošanu;

4.  uzskata, ka administratīvo slogu ne vienmēr rada pārmērīga īstenošana vai nepietiekama īstenošana; norāda, ka no administratīvajām izmaksām nevar izvairīties, taču tām ir jābūt pēc iespējas zemākām, jo tās negatīvi ietekmē iedzīvotājus un nozari;

5.  konstatē, ka lielu daļu no nevajadzīgām administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar vides tiesību aktiem, rada neatbilstoša vai neefektīva administratīvā prakse valsts un privātajā sektorā vairākās dalībvalstīs un to reģionālajās vai vietējās varas iestādēs;

6.  uzsver, ka vēlamo attiecīgās ES politikas rezultātu sasniegšana tiks nodrošināta vienīgi tad, ja dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes īstenos (transponēs) ES tiesību aktus savlaicīgi un pareizi;

7.  uzsver, ka ES tiesību aktu galvenais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un kopēju tirgu, kā arī saskaņotu pieeju;

8.  uzskata, ka efektīva īstenošana var sniegt labumu nozarei, piemēram, samazinot administratīvo slogu, sniedzot ieguldījumu drošību un tādējādi radot vairāk darbavietu;

9.  pauž nožēlu, ka iedzīvotāji par ES tiesību aktiem uzzina tikai pēc to stāšanās spēkā; uzskata, ka ir nepieciešams veids, kā nodrošināt savlaicīgāku informācijas apmaiņu starp likumdevējiem un iedzīvotājiem, lai ES tiesību aktu mērķis tiktu sabiedrībā labāk pieņemts un par to būtu labāka izpratne;

10.  precizē, ka Komisijai kā iestādei, kas uzrauga Līgumu izpildi, ir laicīgi jārīkojas, lai nodrošinātu labāku un savlaicīgāku īstenošanu; prasa, lai Komisija izpēta, kas jādara, lai nodrošinātu vides tiesību aktu pareizu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu;

11.  norāda, ka pašreizējā fragmentētā īstenošana dalībvalstīs nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarē un palielina neskaidrību par precīzām prasībām, tādējādi kavējot ieguldījumu izdarīšanu tajās vides jomās, kurās varētu radīt jaunas darbavietas;

12.  uzsver, ka Eiropas iestāžu atbildība attiecībā uz ES tiesību aktiem nebeidzas brīdī, kad tos pieņem Parlaments un Padome, un Parlaments ir gatavs palīdzēt dalībvalstīm, lai īstenošana būtu efektīvāka;

13.  aicina Komisiju, dalībvalstis un iesaistītos reģionus uzlabot informācijas plūsmu un palielināt pārredzamību, aktīvāk un biežāk savstarpēji apmainoties ar informāciju;

Risinājumi efektīvākas īstenošanas nodrošināšanai

14.  uzskata, ka pilnīga īstenošana un piemērošana visos līmeņos ir ļoti svarīga un attiecīgā gadījumā vajadzētu šo īstenošanu vēl vairāk pastiprināt; tāpēc uzsver, ka vides tiesību aktiem ir jābūt skaidriem, saskaņotiem un tie nedrīkst pārklāties; uzsver, ka nepieciešama koordinācija, savstarpēja papildināmība un nepilnību novēršana to dažādo tiesību aktu darbības jomā, kas veido Eiropas vides tiesību aktu kopumu;

15.  uzskata, ka vides tiesību aktus var īstenot efektīvāk, izplatot paraugprakses piemērus starp dalībvalstīm, kā arī starp reģionālajām un vietējām iestādēm, kas atbildīgas par ES tiesību aktu īstenošanu, kā arī ciešāk sadarbojoties ar Eiropas iestādēm;

16.  pauž nožēlu, ka trūkst datu par atbilstības nodrošināšanas un piemērošanas pasākumiem, kas veikti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un tāpēc prasa, lai Komisija uzlabo šo situāciju, izmantojot tās tīklus un struktūras, piemēram, Eiropas Vides aģentūru (EVA);

17.  norāda, ka attiecīgo vides tiesību aktu īstenošanas rādītāju nostiprināšana un uzraudzība ir svarīga, un mudina izveidot lietošanai ērtu tīmekļa vietni, kurā būtu pieejami jaunākie rādītāju mērījumi un kurā būtu iespējams veikt neoficiālu salīdzinājumu starp dalībvalstīm;

18.  uzskata, ka pašai Komisijai ir jābūt visu to centienu degpunktā, kuru mērķis ir nodrošināt labāku īstenošanu, un pauž nožēlu, ka pašreiz šie centieni arvien lielākā mērā tiek pārvirzīti citām iestādēm, kam bieži nav tādas kompetences kā Komisijai, nedz arī līdzvērtīgi personāla vai finanšu resursi;

19.  mudina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt uzlabot to cilvēku zināšanas un spējas, kas iesaistīti vides tiesību aktu īstenošanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu, ka ar šiem tiesību aktiem tiek efektīvāk panākts vēlamais rezultāts; turklāt uzskata, ka īstenošanu uzlabotu arī dialoga sākšana ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

20.  aicina Komisiju izpētīt iespēju noslēgt partnerību īstenošanas nolīgumus starp Komisiju un dalībvalstīm atsevišķi vai dalībvalstu starpā, lai veicinātu labāku īstenošanu, kā arī noteiktu un risinātu īstenošanas problēmas;

21.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, vai lielāka vietējo iestāžu līdzdalība visos vides politikas noteikšanas procesa posmos būtu lietderīga labākai tiesību aktu vispārējai īstenošanai, tostarp izskatīt iespēju izveidot grupas vides tiesību aktu transponēšanai reģionālā un vietējā līmenī;

22.  iesaka izveidot sistemātisku un viegli pieejamu tiešsaistes informācijas rīku, kurā būtu pieejama informācija par īstenošanu; aicina visus dalībniekus, jo īpaši nozares pārstāvjus un iedzīvotājus, īstenošanas iestādēm sniegt informāciju par problēmām, kas radušās īstenošanas gaitā; uzskata, ka attiecībā uz efektīvu īstenošanas uzraudzību ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejama ticama, salīdzināma un viegli pieejama informācija par vides stāvokli;

23.  mudina Komisiju atkārtoti izskatīt pieprasījumus par tādas paraugprakses datubāzes izveidi, kas ļautu īstenošanas paraugpraksi izplatīt dalībvalstīs, kā arī reģionālajās un vietējās iestādēs; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā varētu izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai sniegtu pēc iespējas vairāk noderīgas informācijas tiešsaistē par to, kā īstenojami ES vides tiesību akti;

24.  uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt vides tiesību aktu piemērošanas kontroli; šajā sakarībā aicina nostiprināt jau pieejamās spējas un nodrošināt saskaņotību starp dažādajām kontroles struktūrām dalībvalstīs, par pamatu izmantojot Eiropas vadlīnijas;

25.  uzsver, ka ES tiesību akti ir jāizstrādā ar mērķi apkarot vides kaitējuma cēloņus, paredzot noteikumus attiecībā uz juridisko atbildību par vides kaitējumu, kā arī uzņēmumu sociālo atbildību; saistībā ar šo mērķi uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenotas visas iniciatīvas, kuras izstrādātas ar mērķi veicināt un sekmēt lielāku korporatīvo sociālo atbildību vides jautājumos, kas nosaka uzņēmumiem prasību būt atvērtiem ilgtspējīgas attīstības stratēģijai;

26.  atgādina, ka ES vides tiesību aktu pienācīga īstenošana var sniegt daudzus labumus; trīs šādu labumu piemēri ir līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana uzņēmumiem vienotajā tirgū, stimuls inovācijai un pirmsācēju priekšrocības ES uzņēmumiem;

27.  uzsver, ka augsts vides aizsardzības līmenis ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem, kas iedzīvotājiem sniegtu tiešu labumu, piemēram, labākus dzīves apstākļus, kurus nodrošinātu labāka gaisa kvalitāte, zemāks trokšņa līmenis un mazākas veselības problēmas;

28.  uzsver, ka ES sev ir noteikusi tālejošu programmu, lai 2050. gadā tās ekonomika būtu elastīga, resursefektīva un ar zemu oglekļa dioksīda līmeni, un, lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešama apņēmība visos līmeņos; atgādina, ka kopīgi centieni ir ļoti svarīgi, lai ES ekonomika attīstītos atbilstoši ierobežojumiem resursu ziņā un planētas iespējām;

29.  pauž nožēlu par to, ka direktīvas priekšlikuma par tiesu pieejamību sabiedrībai vides jautājumos(9) pieņemšanas procedūra tika apturēta pirmajā lasījumā; tāpēc aicina pārējos likumdevējus pārskatīt savu nostāju, lai panāktu virzību šajā jautājumā;

30.  tāpēc iesaka apvienot to attiecīgo dalībvalstu tiesu sistēmu zināšanas, kas izskata lietas, kuras saistītas ar ES vides tiesību aktu pārkāpumiem vai to neievērošanu;

31.  uzskata, ka īstenošanas pasākumu uzraudzība ir ļoti svarīga, un tāpēc uzsver, cik nozīmīgs šajā jomā ir EVA darbs, kas veikts saskaņā ar tās statūtos noteiktajiem pienākumiem;

32.  uzsver, ka EVA ir liela nozīme tādas pamatīgu zināšanu bāzes nodrošināšanā, uz kuras pamata tiek veidota un īstenota politika, un atzinīgi vērtē EVA darbu šajā jomā; mudina EVA turpināt attīstīt tās spējas sniegt palīdzību Komisijai un dalībvalstīm uzraudzības kvalitātes un tās vides informācijas salīdzināmības nodrošināšanā, kas savākta dažādās ES daļās; turklāt mudina EVA pievērsties arī spēju veidošanai un paraugprakses izplatīšanai dalībvalstīs; sagaida, ka īstenošanas jautājums būs apskatīts sīkāk EVA jaunajā stratēģijā;

33.  atbalsta Komisijas plānu lūgt dalībvalstis ar tās palīdzību izveidot strukturētas īstenošanas un informācijas sistēmas (SIIF) attiecībā uz visiem svarīgākajiem ES vides tiesību aktiem ar mērķi precizēt direktīvas galvenos noteikumus, kā arī noteikt, kāda veida informācija ir vajadzīga, lai demonstrētu ES tiesību aktu īstenošanu;

34.  atzīmē to, ka lūgumrakstu iesniedzēji bieži pauž bažas saistībā ar vairākām vides politikas jomām, piemēram, atkritumu izmešanu un noglabāšanu, savvaļas sugu dzīvotnēm, kā arī gaisa un ūdens kvalitāti; visnotaļ atzinīgi vērtē viņu centienus panākt, ka varas iestādes atbild par savu rīcību, un aicina dalībvalstis attiecībās ar lūgumrakstu iesniedzējiem būt atklātām un orientētām uz sadarbību;

35.  mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm un, attiecīgos gadījumos ‐ ar EVA līdzdalību izveidot sūdzību izskatīšanas nodaļu, kurai iedzīvotāji varētu ziņot par problēmām, kas saistītas ar vides tiesību aktu īstenošanu;

36.  uzsver, ka efektīvas pārbaudes ir ļoti svarīgas, un mudina dalībvalstis palielināt to pārbaužu spējas atbilstoši paraugpraksei; aicina noteikt kopīgus obligātos pārbaužu kritērijus, lai nodrošinātu taisnīgu īstenošanu visā ES;

37.  mudina visus dalībniekus saskaņot pārbaužu un uzraudzības pasākumus, lai pieejamie resursi tiktu izmantoti daudz efektīvāk; šajā sakarībā arī uzsver, ka ir svarīgi sistemātiskāk veikt pārbaudes, kurās izmanto salīdzinošas izvērtēšanas metodi, kā to norādījusi Komisija; uzsver, ka pašreizējās pārbaudes ir jāpilnveido, pārbaudes iestādēm vairāk sadarbojoties, kā arī palielinot salīdzinošās izvērtēšanas metodes izmantojumu tajās; mudina Eiropas Savienības tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL) attiecīgi rīkoties; arī aicina Komisiju veicināt zināšanu un spēju veidošanu, atbalstot tiesnešu un prokuroru tīklus un cieši sadarbojoties ar Reģionu komiteju, lai samazinātu kaitējumu videi un ekonomikai, ko rada tiesību aktu neievērošana, un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

38.  mudina Komisiju izveidot vides tiesību aktu pārbaudes nodaļu, kuras uzdevums būtu pārraudzīt vides tiesību aktu īstenošanu un sniegt atbalstu šajā procesā; prasa, lai nodaļa lietotu jaunās tehnoloģijas un sadarbotos ar vietējām aģentūrām, tādējādi nodrošinot, ka pārbaužu izmaksas ir zemas; uzskata, ka šai nodaļai jāstrādā, iekasējot maksu par saviem pakalpojumiem un šie ieņēmumi jānovirza ES budžetā un jārezervē dienestiem, kas saistīti ar labākas īstenošanas nodrošināšanu;

39.  mudina dalībvalstis sagatavot un publicēt korelācijas tabulas ar mērķi aprakstīt ES direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, lai uzlabotu likumdošanas procesa pārredzamību un atklātumu un Komisijai un dalībvalstu parlamentiem būtu vieglāk pārraudzīt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu;

40.  uzsver, ka tiesnešiem un prokuroriem ir svarīga nozīme vides tiesību aktu piemērošanā, un tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tie saņemtu pienācīgu apmācību un informāciju par šīm politikas jomām;

41.  uzsver, ka iedzīvotājiem ir būtiska nozīme īstenošanas procesā, un mudina dalībvalstis un Eiropas Komisiju viņus iesaistīt šajā procesā strukturētā veidā; šajā saistībā arī norāda uz to, cik svarīgi ir, lai iedzīvotājiem būtu iespēja vērsties tiesā;

42.  aicina Komisiju un dalībvalstis skaidri noteikt konkrētu termiņu, kurā jāpabeidz to tiesas lietu izskatīšana, kuras saistītas ar vides tiesību aktu īstenošanu, lai vides tiesību aktu īstenošanas un tiesu lietu aizkavējumi netiktu izmantoti, kā attaisnojums neatbilstībai, un lai tie neradītu šķēršļus ieguldījumiem; aicina Komisiju izvērtēt, cik daudz ieguldījumu ir gājuši secen tāpēc, ka ir kavējusies ar trūkumiem vides tiesību aktu īstenošanā saistītā tiesvedība;

43.  uzsver, cik ļoti būtiska ir aktīva iedzīvotāju un NVO informēšana par ES vides politikas virzieniem agrīnā posmā, lai iesaistītu tos šo politikas virzienu izstrādē un ieviešanā praksē; tāpēc mudina ‐ arī saistībā ar augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas konstatējumiem par administratīvo slogu ‐ cītīgāk strādāt šajā jomā, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos ES vides tiesību aktiem, paturot prātā, ka labāku vidi labākai dzīvei iestādes nevar radīt vienpusēji bez sabiedrības atbalsta;

44.  attiecībā uz projektiem ar iespējamu pārrobežu ietekmi uz vidi aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk vispusīgi informēt iesaistītos citu attiecīgo dalībvalstu iedzīvotājus un iestādes un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tie saņemtu atbilstošas konsultācijas;

45.  mudina dalībvalstis īstenot ES vides tiesību aktus skaidri, vienkārši un sabiedrībai pieņemami, vienlaikus nodrošinot to efektivitāti.

46.  aicina dalībvalstis turpināt strādāt pie tā, lai ES vides tiesību akti un saistībā ar Septīto vides rīcības programmu pieņemtā politika un stratēģijas tiktu pienācīgi un pilnībā īstenoti, un nodrošināt pienācīgus resursus un finanses to pilnīgai īstenošanai pat taupības režīmā, jo ES vides tiesību aktu neīstenošana vai nepilnīga īstenošana ir ne tikai nelikumīga, bet arī ilgtermiņā sabiedrībai rada daudz lielākas izmaksas;

47.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai tiesību akti atbilstu to mērķim un tajos būtu ņemti vērā jaunākie zinātniskie pētījumi; tāpēc aicina ES un dalībvalstis regulāri izvērtēt, vai ES vides tiesību akti atbilst šīm prasībām, un attiecīgā gadījumā veikt atbilstošus pielāgojumus;

48.  atzīst, ka pirmā lasījuma nolīgumi varētu novest pie neatbilstošas tiesību aktu īstenošanas, ja tiks noteikts, ka konkrēti elementi sīkāk jāizstrādā īstenošanas noteikumos; tāpēc prasa, lai visi dalībnieki nodrošina, ka lēmumu pieņemšanas pamatā ir nepārprotams politiskās gribas apliecinājums; uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri, saskaņoti vides tiesību akti, kas izstrādāti pamatojoties uz publiskiem politikas novērtējumiem un atsauksmēm;

49.  uzskata, ka Komisijai ES likumdošanā ir jāturpina izmantot direktīvas, lai ļautu dalībvalstīm, kā arī reģionālajām un vietējām iestādēm īstenot Eiropas tiesību aktus atbilstoši to attiecīgajai situācijai; tomēr prasa, lai Komisija pastiprinātu atbalstu, kas jau paredzēts tās priekšlikumā, veicot papildu pētījumus vai pasākumus, kuri minēti ietekmes novērtējumā;

50.  priecājas par ietekmes uz vidi novērtējumu ieviešanu un prasa dalībvalstīm rūpēties par labāku attiecīgo tiesību aktu ieviešanu, jo īpaši ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzības, kā arī nepieciešamību aizsargāt floru un faunu; izsaka satraukumu par biežo dalībvalstu kavēšanos ar novērtējumu veikšanu un prasa ieviest garantijas, lai novērtējumos tiktu ievērota objektivitāte, kad tiks veikta šīs direktīvas pārskatīšana;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Reģionu komitejai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0147. (2) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp. (3) OV C 15, 18.1.2011., 4. lpp. (4) OV C 17, 19.1.2013., 30. lpp. (5) OV C 103 E, 29.4.2004., 626. lpp. (6) BIOS ziņojums, COM(2012)0095. (7) Eiropas Komisija, Vides ģenerāldirektorāts, “The costs of not implementing the environmental acquis”, gala ziņojums, ENV.G.1/FRA/2006/0073, 2011. gada septembris. (8) 29. pārskats par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2011. gads) (COM(2012)0714). (9) COM(2003)0624.