Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 2/2004 par “vienotas revīzijas” modeli (un priekšlikumu Kopienas iekšējās kontroles sistēmai)(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005)0252),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006)0009),

–  ņemot vērā pirmo pusgada rezultātu ziņojumu par Komisijas rīcības plāna integrētas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai piemērošanu, kuru Komisija publiskoja 2006. gada 19. jūlijā (SEC(2006)1009), saskaņā ar Parlamenta prasību rezolūcijā par 2004. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada martā publiskoto starpposma progresa ziņojumu (COM(2007)0086), kurā norādīti panākumi un minēti vairāki jauni pasākumi,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada februāra paziņojumu (COM(2008)0110) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2008)0259),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada februāra paziņojumu par ietekmes ziņojumu par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2009)0043),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0189/2013),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 317. pantu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm;

B.  tā kā atbilstoši Līgumam Komisija uzņemas galīgo atbildību par Savienības budžeta izpildi, lai gan milzu atbildība gulstas uz dalībvalstīm, jo 80 % no Savienības budžeta tiek izlietoti, īstenojot dalītas pārvaldības sistēmu;

C.  tā kā efektīvas iekšējās kontroles princips ir viens no budžeta principiem, kas noteikts Finanšu regulā, kura grozīta ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, kā tas ierosināts iepriekš minētajā Komisijas rīcības plānā;

D.  tā kā visefektīvākais veids, kā Komisija var apliecināt patiesu vēlmi nodrošināt pārredzamību un finanšu pareizu pārvaldību, ir darīt visu iespējamo to pasākumu atbalstam, kuru mērķis ir finanšu pārvaldības uzlabošana, lai saņemtu pozitīvu ticamības deklarāciju (DAS(3)) no Eiropas Revīzijas palātas;

E.  tā kā visām šīm iestādēm un dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai atjaunotu Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Savienības finanšu darbības rādītājiem;

F.  tā kā nolūkā sasniegt stratēģisko mērķi, proti, saņemt no Revīzijas palātas pozitīvu ticamības deklarāciju, Komisija 2006. gada janvārī pieņēma rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai, pamatojoties uz Revīzijas palātas ieteikumiem(4), Parlamenta rezolūciju par 2003. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(5) un ECOFIN 2005. gada 8. novembra secinājumiem;

G.  tā kā rīcības plānā bija pievērsta uzmanība Komisijas kontroles struktūru nepilnībām attiecīgajā brīdī un bija noteiktas 16 jomas, kurās līdz 2007. gada beigām jāveic pasākumi, ņemot vērā, ka finanšu pārvaldības uzlabošana Eiropas Savienībā jāveicina, cieši uzraugot kontroles pasākumus Komisijā un dalībvalstīs,

Rīcības plāna īstenošana

1.  norāda, ka panākumi, kas gūti rīcības plāna mērķu īstenošanā, ir vērtējami, ne tikai ņemot vērā katrā pasākumā sasniegto, bet arī tā ietekmi uz kļūdu samazināšanu pakārtotajos darījumos;

2.  atzīmē, ka Komisija pati paziņoja, ka rīcības plāna īstenošana tika pilnīgi pabeigta 2009. gada sākumā, lai gan trīs no sākotnējiem 16 pasākumiem nevarēja tikt īstenoti vai tiem tika dota cita veida virzība;

3.  jo īpaši norāda, ka jaunās Finanšu regulas 32. pantā ir noteikts lietderīgas un efektīvas iekšējās kontroles princips un ka tās pašas regulas 33. pantā paredzēts, ka, iesniedzot pārskatītus vai jaunus izdevumu priekšlikumus, Komisija aplēš kontroles sistēmas izmaksas un ieguvumus, kā arī kļūdu risku;

4.  konstatē arī, ka saistībā ar “pieļaujamā riska līmeņa” jēdzienu tika izdarīta izvēle šo pasākumu noslēgt ar jēdziena “atlikušo kļūdu risks” definēšanu;

5.  pauž nožēlu, ka 2007.–2013. gada tiesību aktu vienkāršošana nav bijusi tik plaša, kā tika cerēts;

6.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas uzņemtās saistības panākt pilnīgi pozitīvu DAS nav izpildītas, un jo īpaši norāda, ka Revīzijas palāta savā 2011. gada ticamības deklarācijas ziņojumā secināja, ka kopējos maksājumus būtiski ir ietekmējušas kļūdas, un novērtēja, ka pārraudzības un kontroles sistēmas kopumā bija daļēji efektīvas;

7.  norāda, ka vispārējais kļūdu īpatsvars 2010. gadā pakārtotajos darījumos palielinājās no 3,3 % līdz 3,7 %, sasniedzot 3,9 % 2011. gadā; pauž nožēlu par pēdējos gados vērojamās pozitīvās tendences pavēršanos pretējā virzienā, un pauž bažas, ka kļūdu īpatsvars nākamajos gados palielināsies;

8.  norāda, ka Komisija ir saglabājusi savu mērķi panākt pozitīvu DAS, tajā pašā laikā Parlaments savā rezolūcijā par 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ir paudis dziļu nožēlu par to, ka kļūdas joprojām būtiski ietekmē maksājumus;

9.  aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu kļūdu īpatsvara stabilu samazināšanās tendenci;

Kur ir vaina?

10.  piekrīt Revīzijas palātas un Komisijas viedoklim(6), ka vienotās revīzijas plāns vēl nedarbojas un ka dalībvalstu izveidotās kontroles sistēmas patlaban nefunkcionē ar pilnu atdevi;

11.  atgādina saistībā ar šo, ka 2011. gadā reģionālās politikas jomā dalībvalstu iestāžu rīcībā attiecībā uz vairāk nekā 60 % kļūdu, kuras Revīzijas palāta bija konstatējusi, bija pietiekami daudz informācijas, lai identificētu un izlabotu dažas kļūdas pirms kompensācijas pieprasīšanas no Komisijas;

12.  šajā sakarībā piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka pirmā līmeņa pārbaudes, proti, dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas, nav pietiekamas, kā rezultātā ievērojami pieaug kļūdu līmeņa mazināšanai nepieciešamais darba apjoms;

13.  norāda, ka sarežģīti un nepārredzami noteikumi kavē programmu īstenošanu un revīziju; pauž bažas, ka tas var novest pie liela kļūdu skaita un rada iespēju krāpšanai; tādēļ pauž bažas, ka aizvien sarežģītāki valsts vai reģionālā līmeņa noteikumi (“prasību pastiprināšana”) izraisa jaunas problēmas Savienības budžeta likumīgā izpildē un kļūdu līmeņa nevajadzīgu pieaugumu;

14.  norāda, ka Komisija nevar pilnībā paļauties uz dalībvalstu revīzijas struktūru konstatējumiem;

15.  norāda uz fundamentālu atšķirību starp Revīzijas palātu, kura DAS revīzijās pamatojas uz viena gada rādītājiem, un Komisiju, kura, izpildot budžetu, izmanto daudzgadu pieeju;

Kas darāms?

16.  aicina Komisiju stingri piemērot jaunās Finanšu regulas 32. panta 5. punktu, ja kļūdu līmenis ir noturīgi augsts, un līdz ar to konstatēt trūkumus kontroles sistēmās, analizēt iespējamo koriģējošo pasākumu izmaksas un guvumus un veikt vai ierosināt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz kontroles sistēmu vienkāršošanu, uzlabošanu un programmu vai piegādes sistēmu pārveidošanu;

17.  aicina dalībvalstis stiprināt savas pārraudzības un kontroles sistēmas un jo īpaši nodrošināt to rādītāju un statistikas datu uzticamību;

18.  ar bažām atzīmē, ka 2010. un 2011. gadā reģionālās politikas jomā Revīzijas palāta konstatēja, ka Komisija nevar pilnībā paļauties uz valstu revīzijas iestāžu darbu, un aicina dalībvalstis labot šo situāciju;

19.  aicina dalībvalstis uzņemties pilnu atbildību par saviem pārskatiem un iesniegt Komisijai ticamus datus, izmantojot valsts pārvaldības deklarācijas, kas parakstītas atbilstīgā politiskā līmenī;

20.  aicina Komisiju vai nu ar atbilstīgiem ieguvumiem, vai stingrām sankcijām, vai finanšu līdzekļu plūsmas apturēšanu motivēt dalībvalstis sadarbībai, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izlietoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem; apstiprina, ka tas palīdzētu atgūt ES iedzīvotāju uzticību ES un tās iestādēm;

21.  aicina Komisiju visas kontroles procedūras saskaņot savu departamentu starpā;

22.  ar bažām norāda, ka Revīzijas palātas atklātie trūkumi valsts iestāžu darbā var arī būt “pašai dalītās pārvaldības sistēmai raksturīgā trūkuma un interešu konflikta”(7) rezultāts, jo, lai no Komisijas iegūtu vienotas revīzijas statusu, valsts revīzijas iestādēm ir jābūt efektīvām, turpretī tajā pašā laikā paziņotajam kļūdu īpatsvaram ir jābūt zemākam par 2 %, kas varētu stimulēt mazāk ziņot par pārkāpumiem;

23.  aicina Komisiju šā iemesla dēļ būt stingrākai, sertificējot valsts pārvaldības un revīzijas iestādes, un ieviest pareizos stimulus un efektīvu sankciju sistēmu;

24.  tādēļ saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu aicina saistībā ar dalītās pārvaldības revīziju veikšanu pastiprināt sadarbību starp valstu revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu;

25.  aicina attiecīgās ES iestādes izvērtēt, vai noteiktais 2 % kļūdu īpatsvars ir pareizs un sasniedzams visām ES politikas jomām;

26.  šajā sakarībā pauž nopietnas šaubas par ticamības deklarācijas lietderību, jo, ņemot vērā budžeta izpildes sarežģītību dalītās pārvaldības jomā, arī atbildība par budžeta pārvaldības likumību un pareizību tiek dalīta starp Komisiju un dalībvalstīm, kā arī Komisiju un reģionālajām pārvaldes iestādēm, kamēr politiskā atbildība joprojām gulstas tikai uz Komisiju;

27.  tādēļ uzskata, ka, veicot ar ES līguma nākamo pārskatīšanu, būtu jāpārskata ticamības deklarācijas koncepcija;

Saistībā ar Komisijai sniegto apstiprinājumu par 2011. gada budžeta izpildi veicamie pasākumi

28.  atkārtoti aicina dalībvalstis izdot valsts pārvaldības deklarācijas atbilstīgā politiskā līmenī un aicina Komisiju izveidot veidni šādām deklarācijām;

29.  uzskata, ka obligātas valsts pārvaldības deklarācijas princips ir jāiekļauj iestāžu nolīgumā, kas pievienots lēmumam par daudzgadu finanšu shēmu;

30.  norāda, ka “ticamas valstu deklarāciju sistēmas ilgstošā neesamība arī turpmāk nomāks ES iedzīvotāju pārliecību un ticību makrolīmenim un ES līdzekļiem, un ES līdzekļu pārvaldītājiem”(8);

31.  atgādina, ka pirmo trīs prioritāro pasākumu, kurus Parlaments pieprasīja no Komisijas, apstiprinot 2011. gada budžeta izpildi, mērķis ir sagatavot pamatu tālākai DAS jautājuma virzībai;

32.  īpaši atgādina, ka Komisijai pirmoreiz 2013. gada septembrī un pēc tam ik gadu būtu jāpieņem ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai nolūkā publiskot visas summas to nominālajā vērtībā, kuras atgūtas iepriekšējā gada gaitā ar finanšu korekcijām un atgūtajiem maksājumiem pa visiem pārvaldības veidiem Savienības un dalībvalstu līmenī(9);

33.  pieprasa šo ziņojumu iesniegt laikus, lai ERP to sīki izskatītu pirms sava gada pārskata publicēšanas;

34.  atkārtoti mudina Komisiju vairāk atklāt precīzus un ticamus datus par atgūtajām summām un finanšu korekcijām, kā arī pēc iespējas saskaņotāk sniegt informāciju attiecībā uz gadu, kurā maksājums veikts, gadu, kurā attiecīgā kļūda ir atklāta, un gadu, kurā atgūtās summas vai finanšu korekcijas ir publiskotas pārskatu paskaidrojumos(10);

35.  norāda, ka visi pasākumi, kas veikti kļūdu īpatsvara samazināšanai, būtu jāpapildina ar jaunu izpildes kultūru; Komisijas dienestiem savā pārvaldības plānā būtu jānosaka vairāki mērķi un rādītāji, kas atbilst Revīzijas palātas prasībām atbilstības, salīdzināmības un ticamības ziņā; dienestiem savos gada darbības ziņojumos būtu jāvērtē sava darba rezultāti kā rezultātu kopsumma, kas sasniegta, dodot ieguldījumu Komisijas īstenotajās galvenajās politikas jomās; šos departamentu rezultātus papildinās Komisijas darba rezultātu vispārējs novērtējums novērtējuma ziņojumā, kas paredzēts LESD 318. pantā(11);

36.  atgādina, ka Komisijai būtu jāmaina minētā novērtējuma ziņojuma struktūra, nošķirot iekšējās politikas aspektus no ārējās politikas aspektiem un sadaļā, kas saistīta ar iekšējās politikas aspektiem, pievēršoties stratēģijai “Eiropa 2020” kā Savienības ekonomikas un sociālās jomas politikai; Komisijai būtu jāuzsver gūtie panākumi pamatiniciatīvu sasniegšanā;

37.  turklāt uzsver, ka rezultātu rādītāji būtu pilnīgi jāintegrē visos priekšlikumos par jauniem politikas aspektiem un programmām;

38.  prasa iekļaut daudzgadu finanšu shēmai pievienotajā iestāžu nolīgumā norādi, kuru Parlaments rezolūcijas, kas ir daļa no lēmuma par 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, 1. punktā devis Komisijai attiecībā uz to, kā sagatavot LESD 318. pantā paredzēto novērtējuma ziņojumu;

Darbības rezultāts budžeta pamatā

39.  piekrīt Eiropas Revīzijas palātas paustajam viedoklim, ka ir bezjēdzīgi mēģināt mērīt darbības rezultātus, ja budžets nav veidots, pamatojoties uz darbības rezultātu rādītājiem(12), un prasa izveidot uz darbības rezultātiem pamatota publiska budžeta modeli, kurā katrai budžeta pozīcijai būtu norādīti mērķi un rezultāti, kas mērāmi ar darbības rezultātu rādītājiem;

40.  aicina Komisiju izveidot Komisijas, Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas pārstāvju darba grupu, lai apsvērtu nepieciešamos pasākumus, kas veicami šāda uz darbības rezultātiem pamatota budžeta ieviešanai, un saistībā ar to izstrādātu rīcības plānu un laika grafiku;

Vienkāršošana

41.  aicina visas personas, kas iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā par tiesību aktiem un programmām pēc 2013. gada, paturēt prātā vajadzību ievērot vienkāršošanu kā kategorisku prasību, samazinot programmu skaitu un nosakot samērīgas un rentablas pārbaudes un vienkāršotus atbilstības noteikumus un izmaksu metodes;

o
o   o

42.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp. (2) OV L 340, 6.12.2006., 3. lpp. (3) Franču valodas termina déclaration d'assurance saīsinājums. (4) Atzinums Nr. 2/2004, OV C 107, 30.4.2004., 1. lpp. (atzinums par “vienotas revīzijas” modeli). (5) OV L 196, 27.7.2005., 4. lpp. (6) Kersti Kaljulaid un Manfred Kraff dotais ieguldījums uzklausīšanā par integrētās iekšējās kontroles sistēmu, ko 2013. gada 22. aprīlī organizēja CONT komiteja. (7) Kersti Kaljulaid dotais ieguldījums uzklausīšanā par integrētās iekšējās kontroles sistēmu, ko 2013. gada 22. aprīlī organizēja CONT komiteja. (8) Jules Muis dotais ieguldījums minētajā uzklausīšanā. (9) Rezolūcijas, kas ir daļa no lēmuma par 2011. gada budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai, 1. punkta a) apakšpunkts (OV L 308, 16.11.2013., 27. lpp.). (10) Rezolūcijas, kas ir daļa no lēmuma par 2011. gada budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai, 61. punkts. (11) Rezolūcijas, kas ir daļa no lēmuma par 2011. gada budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Komisijai, 1. punkta ab), ae) un af) apakšpunkts. (12) Kersti Kaljulaid dotais ieguldījums uzklausīšanā par integrētās iekšējās kontroles sistēmu, ko 2013. gada 22. aprīlī organizēja CONT komiteja.