Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu un 6. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 12., 14., 26. pantu, 114. panta 3. punktu un 169. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas 2013. gada 25. aprīlī pieņemto ziņojumu par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju aizsardzības politiku (A7‑0163/2013),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 23. aprīļa darba dokumentu „Elektroniskās komercijas rīcības plāns 2012.–2015. gadam — stāvoklis 2013. gadā” (SWD(2013)0153),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. februāra iekšējā tirgus rezultātu 26. kopsavilkumu,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 7. decembra darba dokumentu „ Patērētāju tirgus rezultātu kopsavilkums: kā panākt, lai tirgus funkcionētu patērētāju labā — astotā izdevuma otrā daļa” (SWD(2012)0432),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei to, kā darbojas Saprašanās memorands par viltotu preču tirdzniecību internetā (COM(2013)0209),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. decembra rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu(1)

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem(2), par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei(3), par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz aktu par vienotu tirgu — Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku — 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „II vienotā tirgus akts” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Akts par vienoto tirgu — Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (COM(2012)0238),

–  ņemot vērā 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (COM(2012)0225),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. maija paziņojumu „Eiropas stratēģija „Bērniem labāks internets”” (COM(2012)0196),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. aprīļa paziņojumu „E-iepirkuma stratēģija” (COM(2012)0179),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (COM(2012)0011),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. novembra Zaļo grāmatu „Integrēts paku piegādes tirgus e-tirdzniecības izaugsmei ES” (COM(2012)0698),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu „Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 9. novembra priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)0707) un ar to saistītos dokumentus (SEC(2011)1320 un SEC(2011)1321),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (COM(2012)0721),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 7. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (COM(2013)0048),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgu paziņojumu „Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija — atvērta un droša kibertelpa” (JOIN(2013)0001),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. septembra paziņojumu „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā ” (COM(2012)0529),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. decembra rezolūciju par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību(9),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā(10),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 13. jūlija Direktīvu 2010/45/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem(11),

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas Tiesas spriedumus Google (2010. gada 23. martā pieņemtais spriedums apvienotajās lietās no C-236/08 līdz C-238/08) un BergSpechte (2010. gada 25. martā pieņemtais spriedums lietā C-278/08) lietās, kuros standarta interneta patērētājs definēts kā „samērā informēts un apdomīgs lietotājs”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu „Par jaunu stratēģiju vienotajam tirgum”,

–  ņemot vērā analītisko ziņojumu par pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību, ko Komisija publicēja 2010. gada martā Eirobarometra īpašās aptaujas izdevumā Nr. 282,

–  ņemot vērā Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD vārdā veikto pētījumu „Pārrobežu elektroniskās komercijas novērtējums Eiropas Savienībā (projekts „slepenais pircējs)”, ko veica YouGovPsychonomics un ko publicēja 2009. gada 20. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par patērētāju acquis īstenošanu (COM(2009)0330),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) piemērošanu (COM(2009)0336),

–  ņemot vērā tā 2009. gada 13. janvāra rezolūciju par Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā vienotā digitālā tirgus potenciāla atraisīšana visā pilnībā ir svarīga, lai ES kļūtu par konkurētspējīgāku, dinamiskāku uz zināšanām balstītu ekonomiku un lai no tā labumu gūtu gan pilsoņi, gan uzņēmēji; tā kā ES pašlaik ir jāstrādā, lai saglabātu savu globālo konkurētspēju, it īpaši saistībā ar tādiem strauji augošiem sektoriem kā interneta platformas un lietojumprogrammatūru ražošana;

B.  tā kā visuresošs pārklājums, kas nodrošina neierobežotu piekļuvi liela ātruma platjoslas interneta tīkliem, universāla un vienlīdzīga visu pilsoņu piekļuve interneta pakalpojumiem un bezvadu platjoslas pakalpojumu spektra pieejamība ir būtisks vienota digitālā tirgus attīstības priekšnosacījums; tā kā tādiem jauno tehnoloģiju sasniegumiem kā mobilās ierīces un lietojumprogrammas un jaunās paaudzes mobilo sakaru standarti nepieciešami droši un ātri strādājoši infrastruktūras tīkli, lai pilsoņi un uzņēmēji gūtu no tiem labumu;

C.  tā kā „lielo datu” lietojumprogrammas kļūst arvien nozīmīgākas Savienības ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanā, un tiek lēsts, ka 2016. gadā ienākumi no tām pasaulē sasniegs EUR 16 miljardus un saistībā ar tām pasaulē papildus radīsies 4,4 miljoni darbvietu;

D.  tā kā mākoņdatošanai ir lielākais ekonomiskais, sociālais un kultūras potenciāls attiecībā uz izmaksu ietaupījumiem, satura un informācijas apmaiņu, lielāku konkurētspēju, piekļuvi informācijai, inovācijām un darbvietu radīšanu; tā kā šajā saistībā netraucētas e-pārvaldes pakalpojumu izveide, kurus nodrošinātu vairākas ierīces, ir jo īpaši svarīga;

E.  tā kā ES ekonomikā šobrīd norisinās ievērojamas strukturālās izmaiņas, kas ietekmē gan tās konkurētspēju pasaulē, gan arī tās darba tirgu; tā kā 2013. gada izaugsmes pētījums liecina par to, ka ir mērķtiecīgi jāsekmē darbvietu izveide; tā kā dinamisks un iekļaujošs darba tirgus ir būtisks nosacījums ES ekonomikas atlabšanai un konkurētspējai;

F.  tā kā digitālajā ekonomikā ārkārtīgi svarīga nozīme ir sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lietotāju sagatavotajai informācijai, kultūru sajaukumam un lietotāju sadarbībai; tā kā lietotāji arvien vairāk izvēlas maksāt par augstas kvalitātes profesionālu digitālo saturu, ja vien tā cena ir pieejama un piekļuvi tam nodrošina vairākas ierīces, un tas ir pārvietojams pāri robežām;

G.  tā kā piekļuvei saturam par pieejamām cenām, izmantojot drošas un uzticamas iekārtas, vajadzētu vairot patērētāju uzticību, izmantojot pārrobežu pakalpojumus;

H.  tā kā 99 % no visiem ES uzņēmumiem ir mazi vai vidēji uzņēmumi (MVU), kas nodarbina 85 % no ES darbaspēka; tā kā MVU tādējādi ir virzošais ES ekonomikas spēks, ar primāro atbildību par labklājības radīšanu, nodarbinātību un izaugsmi, kā arī inovācijām, pētniecību un izstrādi;

I.  tā kā ES pilsoņiem kā patērētājiem ir ļoti būtiska nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” gudras, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanā, un tā kā patērētājus līdz ar to vajadzētu atzīt kā daļu no ES ekonomikas politikas; tā kā ir nepieciešams atrast pareizo līdzsvaru, kas veicinātu ES uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot patērētāju intereses;

J.  tā kā vienota digitālā tirgus sadrumstalotība apdraud patērētāju izvēli; tā kā ir nepieciešams palielināt patērētāju uzticību, ticību tirgum un informētību par savām tiesībām, īpašu uzmanību pievēršot citiem mazaizsargātiem patērētājiem; tā kā šajā saistībā ir svarīgi piedāvāt patērētājiem Savienībā labāku aizsardzību pret produktiem un pakalpojumiem, kas var apdraudēt viņu veselību vai drošumu;

K.  tā ka Komisijas ES mērogā veiktā to tīmekļa vietņu pārbaude, kas pārdod tāda veida digitālu saturu kā spēles, video vai mūzikas lejupielādi, liecina, ka vairāk nekā 75 % no šīm tīmekļa vietnēm neatbilst patērētāju aizsardzības noteikumiem; tā kā Direktīva (2011/83/ES) par patērētāju tiesībām pirmo reizi paredz konkrētus noteikumus attiecībā uz digitālo saturu; tā kā Komisijai būtu jāveicina šādu noteikumu ieviešana arī turpmāk, pārskatot pastāvošos ES tiesību aktus par patērētāju aizsardzību vai arī šajā jomā ierosinot jaunus tiesību aktus;

L.  tā kā 15 % no ES iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā (80 miljoni cilvēku) ir funkcionālie ierobežojumi vai invaliditāte; tā kā tīmekļa vietņu, kas piedāvā e-pārvaldes pakalpojumus, un valsts sektorā izmantojamo tīmekļa vietņu skaits strauji pieaug; tā kā tiek lēsts, ka ES tirgus vērtība ar tīmekļa pieejamību saistītiem produktiem un pakalpojumiem ir EUR 2 miljardi; tā kā šis tirgus vēl joprojām ir sadrumstalots un neattīstīts, kas kaitē ne tikai potenciālajiem patērētajiem, bet arī ekonomikai kopumā;

M.  tā kā patērētāji nav homogēna grupa, jo starp tiem pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz digitālajām prasmēm, informētību par patērētāju tiesībām, pārliecību un gatavību vērsties pēc tiesiskās aizsardzības; tā kā nolūkā pārvarēt digitālo plaisu ir jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt nediskrimināciju un pieejamību,

Vienotā digitālā tirgus pilnīga potenciāla noskaidrošana

1.  uzsver, ka vienotā tirgus realizēšana, izmantojot Pakalpojumu direktīvu, un vienots digitālais tirgus varētu ES ekonomikā nodrošināt EUR 800 miljardus(15), kas būtu gandrīz EUR 4 200 uz katru mājsaimniecību(16); aicina dalībvalstis un Komisiju iesaistīties vienota digitāla tirgus attīstībā, nosakot to par visaptverošu politisko prioritāti, un nākt klajā ar holistisku pieeju un ambiciozu stratēģiju, kas aptvertu gan leģislatīvas, gan politiskas iniciatīvas, ar mērķi ņemt vērā jaunos un gaidāmos jaunumus, kā rezultātā vienots digitālais tirgus kļūtu par realitāti; uzsver, ka tam ir nepieciešama politiskā vadība, izlēmība, prioritāšu noteikšana un publiskais finansējums ES, valstu un reģionālajā mērogā; īpaši uzsver, ka ir nepieciešama aktīva vadība no visu ES iestāžu puses un skaidra dalībvalstu politiskā atbildība, lai pilnībā un efektīvi ieviestu un īstenotu direktīvas un regulas saistībā ar vienoto tirgu;

2.  aicina Komisiju steidzami likvidēt pastāvošos šķēršļus vienotajā digitālajā tirgū, tostarp vienkāršojot regulējuma kopumu attiecībā uz PVN, garantējot piekļuvi drošai e-maksājumu, e-rēķinu un piegādes pakalpojumiem visā Eiropā un pārskatot intelektuālā īpašuma tiesības, lai tiktu veicināta piekļuve tiesiskam digitālajam saturam visā ES; uzsver, cik svarīgi ir ieviest vienādus noteikumus attiecībā uz fizisko un digitālo preču un pakalpojumu brīvu apriti;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt vienota digitālā tirgus pārvaldību, garantējot tīkla neitralitāti un efektīvu un viedu IST izmantošanu, lai samazinātu administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem; aicina Komisiju stiprināt pastāvošos pārvaldības rīkus un nākt klajā ar saskaņotu pieeju nolūkā veicināt šo rīku izmantošanu, tostarp Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI), Solvit, Your Europe un vienotā kontaktpunkta izmantošanu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu;

4.  uzsver Eiropas mākoņdatošanas stratēģijas nozīmi, ņemot vērā tās potenciālu ES konkurētspējā, izaugsmē un darbavietu radīšanā; uzsver, ka, pateicoties minimālām sākotnējām izmaksām un nelielām infrastruktūras prasībām, mākoņdatošana ir iespēja ES IT nozarei un jo īpaši MVU kļūt par līderiem tādās jomās kā ārpakalpojumi, jauni digitāli pakalpojumi un datu centri;

5.  atzīst, ka „lielie dati” un zināšanas ir ES nākotnes ekonomikas dzinējspēks; atzinīgi vērtē ierosināto datu aizsardzības tiesību kopumu, atzīstot to par iespēju, kā palielināt uzticēšanos un pārredzamību; uzsver, ka jāņem vērā problēmas, kas rodas globalizācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanas rezultātā, un uzsver, cik svarīgi ir garantēt, lai mūsdienīgs ES datu aizsardzības režīms stiprinātu pilsoņu tiesības, tādējādi padarot ES par pionieri un tendenču noteicēju datu aizsardzības jomā, pilnveidojot iekšējo tirgu un radot līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES visa veida uzņēmējdarbībai;

6.  uzsver nepieciešamību sekmēt jaunu, augstas kvalitātes e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu, pieņemot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, e-iepirkumu, tādējādi atvieglojot kompleksu informācijas un pakalpojumu piegādi; uzsver, ka liela nozīme ir Komisijas ierosinātās regulas par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem projektam, ņemot vērā Komisijas ieguldījumu vienota digitālā tirgus izveidē, radot piemērotus apstākļus tādu svarīgāko katalizatoru savstarpējai pārrobežu atzīšanai un augstam drošības līmenim kā, piemēram, elektroniskā identifikācija, elektroniskie dokumenti, elektroniskie paraksti un elektroniskie piegādes pakalpojumi, kā arī piemērotus apstākļus e-pārvaldes pakalpojumu sadarbspējai visā Savienībā;

7.  uzskata, ka ir nepieciešami papildu centieni attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un e-pārvaldes veicināšanu;

8.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt inovācijas un veikt ieguldījumus e-prasmēs; uzsver MVU būtisko nozīmi bezdarba mazināšanā, jo īpaši jauniešu vidū; aicina nodrošināt labāku piekļuvi finansējumam, izmantojot tādas finansēšanas programmas kā „Apvārsnis 2020” un COSME, un aicina izstrādāt jaunus ieguldījumu instrumentus un garantijas; īpaši norāda, ka ES jāatgūst vadošā loma pasaulē attiecībā uz mobilajām tehnoloģijām un viedierīcēm;

9.  uzsver nepieciešamību veicināt plaša apjoma ieguldījumus fiksētajos un mobilajos tīklos, lai izvirzītu ES globālo tehnoloģiju attīstības priekšplānā, ļaujot Savienības pilsoņiem un uzņēmumiem pilnībā izmantot digitālās revolūcijas sniegto iespēju priekšrocības;

10.  pauž dziļu nozēlu, ka daudzas dalībvalstis nav ievērojušas 2013. gada 1. janvāra termiņu, kas tika noteikts, lai piešķirtu t.s. digitālās dividendes spektru mobilajiem platjoslas pakalpojumiem 800 MHz frekvenču joslā, kā tas paredzēts radiofrekvenču spektra politikas programmā; uzsver, ka šī kavēšanās kavē 4G tīklu ieviešanu ES; tāpēc aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai garantētu 800 MHz frekvenču joslas pieejamību, sniedzot mobilos platjoslas pakalpojumus, un aicina Komisiju pilnībā izmantot savas pilnvaras, lai panāktu ātru tās ieviešanu;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar jaunu telekomunikāciju tiesību aktu paketi, lai risinātu sadrumstalotības problēmu sakaru tirgū, tostarp pasākumiem nolūkā tuvākajā nākotnē atcelt viesabonēšanas tarifus; uzsver nepieciešamību īstenot visaptverošu pieeju attiecībā uz viesabonēšanas maksu, lai izveidotu patiesi vienotu digitālo tirgu, kas ietver arī mobilo ierīču izmantošanu;

Ieguldījumi cilvēkkapitālā —prasmju nepietiekamības problēmas risināšana

12.  ar bažām konstatē, ka ES samazinās nodarbinātības līmenis; prasa no jauna pievērsties darbvietu radīšanas politikai jomās ar augstu izaugsmes potenciālu, tādās kā ar ekoloģiju saistīta ekonomika, veselības pakalpojumi un IKT nozare; uzskata, ka digitālā vienotā tirgus izveide var palīdzēt pārvarēt atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem nodarbinātības, sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas ziņā;

13.  uzsver, ka vienotam digitālam tirgum ir jāpalīdz cilvēkiem novecojot saglabāt aktivitāti un veselību darba vietā, vienlaikus uzlabojot darba un privātās dzīves saskaņošanu; uzsver, ka IKT rīki arī var nodrošināt ilgtspējīgas un sekmīgas veselības aprūpes sistēmas;

14.  atzīst, ka Eiropas darba tirgus radikāli mainās un ka rītdienas darbvietām būs vajadzīgas jaunas prasmes; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos ieguldījumus cilvēkkapitālā un ilgtspējīgā darbvietu radīšanā, cita starpā pienācīgi izmantojot ES fondus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu; aicina Komisiju un dalībvalstis pamatiniciatīvā „Jaunu prasmju un darbavietu programma” par prioritāti noteikt digitālās prasmes un e-prasmes;

15.  uzsver, ka ir jāuzlabo plašsaziņas līdzekļu un digitālās prasmes, jo īpaši bērnu un nepilngadīgo vidū, lai izveidotu īstenu vienoto digitālo tirgu un realizētu šīs dinamiskās nozares izaugsmes potenciālu; jo īpaši norāda, cik svarīgi ir risināt sagaidāmo nepietiekamības problēmu IKT profesionāļu sagatavošanas jomā; atzinīgi vērtē iniciatīvu „Lielā koalīcija digitālo darbvietu aizpildīšanai” un uzsver, cik būtiski ir IKT apmācību saskaņot ar uzņēmumu prasībām;

16.  uzsver, ka ir jāaktivizē Eiropas darba mobilitātes portāla (EURES) izmantošana; atbalsta EURES izmantošanu dalībvalstīs gan kā līdzekli padomu došanā darba ņēmējiem un darba meklētājiem par viņu tiesībām brīvi pārvietoties, gan kā nodarbinātības instrumentu ar īpašu uzsvaru uz darbā iekārtošanu un darba ņēmēju vajadzībām nolūkā efektīvi veicināt ekonomikas atveseļošanos un ilgtermiņa izaugsmi;

Uzticamība, drošība un patērētāju paļāvība

17.  atzinīgi vērtē ES tiešsaistes tiesību kodeksa pieņemšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis plaši izplatīt šo kodeksu, lai tas sniegtu vēlamo efektu;

18.  uzsver, ka aizvien straujākā e-tirdzniecības attīstība ir ļoti nozīmīga patērētājiem, jo tā piedāvā plašu izvēli, jo īpaši personām, kas dzīvo grūtāk pieejamās, nomaļās vietās un personām ar kustību traucējumiem, kuras citādāk nevarētu piekļūt daudzām precēm un pakalpojumiem;

19.  uzsver, cik būtiski ir nodrošināt patērētājiem pilnīgu piekļuvi vienotam digitālam tirgum neatkarīgi no patērētāju dzīvesvietas vai valstspiederības; aicina Komisiju veikt pasākumus, ar kuriem apkarot nevienlīdzīgo attieksmi pret patērētājiem vienotajā tirgū, kas izriet no pašreizējiem pārrobežu ierobežojumiem, kurus piemēro tālpārdošanā iesaistītie uzņēmumi;

20.  norāda, ka patērētāju paļāvībai ir izšķiroša nozīme gan iekšējā, gan pārrobežu e-tirdzniecībā; uzsver, ka ir jānodrošina izstrādājumu kvalitāte, drošība, izsekojamība un autentiskums, jāziņo par nelikumīgu un negodīgu praksi un jāievēro noteikumi par personas datu aizsardzību;

21.  uzsver digitālā vienotā tirgus nozīmi droša un labi funkcionējoša preču un pakalpojumu vienotā tirgus izveidē; šajā saistībā uzsver, cik būtiski ir veicināt efektīvas un koordinētas riska vadības sistēmas attiecībā uz priekšlikumiem par produktu vispārējo drošību un tirgus uzraudzību;

22.  uzsver, cik būtiski ir drīzumā īstenot direktīvu par strīdu izšķiršanu tiešsaistē, lai patērētāji varētu viegli piekļūt problēmas atrisināšanai tiešsaistē; aicina Komisiju nodrošināt, ka programmai par strīdu izšķiršanu tiešsaistē tiek garantēts pietiekams finansējums;

23.  uzsver, cik būtiskas ir uzticamības zīmes, kas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem nodrošina digitālā vienotā tirgus efektīvu funkcionēšanu; prasa pieņemt Eiropas pakalpojumu uzticamības zīmju standartu — pamatojoties uz augsta līmeņa kvalitātes standartiem —, lai palīdzētu konsolidēt ES tirgu šajā jomā;

24.  aicina Komisiju pieņemt ES pamatnostādnes par standartu minimumu tīmekļa vietņu salīdzināšanai, kas ietvertu pamatprincipus attiecībā uz pārredzamību, objektivitāti, informāciju par kvalitāti, strīdu efektīvu izšķiršanu un lietotājdraudzīgumu; ierosina papildus šīm pamatnostādnēm izstrādāt ES mēroga akreditācijas shēmu, kā arī efektīvus uzraudzības un izpildes pasākumus;

25.  sagaida, ka Komisija, pārskatot Komplekso ceļojumu direktīvu, pilnībā novērtēs e-tirdzniecības un digitālo tirgu ietekmi uz patērētāju paradumiem ES tūrisma nozares ietvaros un palielinās centienus uzlabot tūristiem sniegtās informācijas kvalitāti, saturu un ticamību;

26.  uzsver, ka pasažieriem ir jābūt spējīgiem datorizēto rezervēšanas sistēmu kontekstā skaidri nošķirt maksā ietvertās operatīvās izmaksas, kas ir obligātas, no tām maksas iespējām, kas ir izvēles rakstura, lai tādējādi cenas padarītu pārredzamākas pasažieriem, kad viņi rezervē biļetes internetā;

27.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt un izmantot visas savas pilnvaras, lai garantētu Negodīgas komercprakses direktīvas pamatnoteikumu pareizu īstenošanu un piemērošanu attiecībā uz modernizētiem noteikumiem par negodīgas komercprakses apkarošanu, tostarp tiešsaistē, jo īpaši attiecībā uz potenciālo tirgusspējas ļaunprātīgu izmantošanu tādās jomās kā uz uzvedību balstīta reklāma, personalizēta cenu politika un interneta pārlūkošanas pakalpojumi; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Uzņēmumu aizsardzība no maldinošas tirgvedības prakses un efektīvas izpildes nodrošināšana — pārskats par Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu” (COM(2012)0702);

28.  mudina Komisiju risināt negodīgu noteikumu problēmu gaisa transporta līgumos, lai nodrošinātu tīmekļa vietņu ciešāku uzraudzību un ziņotu valstu izpildstruktūrām par spēkā esošo noteikumu nepareizu piemērošanu;

29.  aicina Komisiju izstrādāt standartizētas elektroniskās veidlapas pasažieru sūdzību iesniegšanai saistībā ar visiem transporta veidiem un veicināt pamatnostādņu pieņemšanu attiecībā uz šādu sūdzību strauju izskatīšanu, izmantojot vienkāršotas procedūras;

30.  uzsver, ka ir jāstrādā pie tā, lai izveidotu uzticamus mākoņdatošanas pakalpojumus; prasa pieņemt skaidrus un pārredzamus standarta līgumus, kas ietvertu tādus jautājumus kā datu saglabāšana pēc līguma izbeigšanas, datu izpaušana un integritāte, datu glabāšana un nodošana, datu īpašumtiesības un tiešā/netiešā atbildība;

31.  norāda uz daudzajiem juridiskajiem jautājumiem un problēmām, ko rada mākoņdatošanas izmantošana, piemēram, grūtības noteikt piemērojamo likumu, kompetences un atbildības jautājumi, datu aizsardzības pasākumi (tostarp tiesības uz privātumu), datu pārnesamība un autortiesību un citu intelektuālā īpašuma tiesību izpilde; uzskata, ka ir būtiski, lai mākoņdatošanas sekas būtu skaidras un paredzamas visās saistītajās tiesību jomās;

32.  uzver izšķirošo nozīmi, kāda ir patērētāju tiesību nostiprināšanai, veicot tiešsaistes darījumus; norāda, ka Komisijas koordinētie saskaņotie ES mēroga pasākumi, kas vienlaicīgi ieviesti ar attiecīgo valsts iestāžu starpniecību, ir bijuši lietderīgi instrumenti, ar ko uzraudzīt spēkā esošo vienotā tirgus tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs, īstenojot kopīgu rīcību, un mudina Komisiju piedāvāt plašāku saskaņoto ES mēroga pasākumu izmantošanu un apsvērt iespēju šādus pasākumus koordinēt arī citās jomās, piemēram, bezsaistē; aicina Komisiju nostiprināt tīklu sadarbībai patērētāju aizsardzības jomā;

33.  norāda, ka pieejami, cenu ziņā samērīgi un kvalitatīvi piegādes pakalpojumi ir būtisks preču iegādes tiešsaistē elements un to vislabāk var attīstīt, nodrošinot brīvu un godīgu konkurenci; tomēr atzīmē, ka daudzi patērētāji atturas iepirkties tiešsaistē, jo īpaši pārrobežu jomā, jo pastāv neskaidrības saistībā ar galīgo piegādes vietu, izmaksām vai uzticamību; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas sākto sabiedrisko apspriešanos nolūkā apzināt iespējamos trūkumus un veikt attiecīgus pasākumus, ar kuriem šos trūkumus novērst, lai gan uzņēmumi, gan patērētāji pilnībā izmantotu digitālā vienotā tirgus priekšrocības;

34.  aicina Komisiju iesniegt Direktīvas par maksājumu pakalpojumiem pārskatītu priekšlikumu un likumdošanas priekšlikumu par daudzpusējas savstarpējas apmaiņas maksām nolūkā panākt karšu, interneta un mobilo maksājumu pakalpojumu standartizāciju un savietojamību Eiropas Savienībā un risināt problēmu, ko rada nepārredzamas un pārmērīgas ar maksājumiem saistītas maksas;

35.  uzsver, ka tīkla un informācijas augsta līmeņa drošība ir priekšnoteikums tam, lai garantētu vienotā tirgus funkcionēšanu un patērētāju uzticību digitālajam vienotajam tirgum; norāda, ka nevienādi ir attīstītas elektroniskās prasmes un spēja reaģēt uz apdraudējumiem un uzbrukumiem, kā arī Savienībā nepastāv saskaņota pieeja kiberdrošības jomā; prasa veikt saskaņotus centienus un ciešāk sadarboties, ņemot vērā interneta globālo raksturu un tīkla un informācijas sistēmu starpsavienojumu plašo mērogu visā Savienībā;

36.  uzsver, ka valsts sektora iestāžu tīmekļa vietņu pieejamība ir svarīga digitālās programmas daļa, kas gan nodrošina nediskrimināciju, gan rada uzņēmējdarbības iespējas; aicina Komisiju pieņemt vērienīgāku nostāju pašreizējās sarunās par šo jautājumu un beidzot iesniegt ilgi gaidīto likumdošanas iniciatīvu Eiropas pieejamības akta veidā, kas aptvertu ne tikai valsts sektoru;

Uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana

37.  uzsver, cik būtiski ir radīt digitālajai uzņēmējdarbībai kopumā labvēlīgu vidi; norāda, ka ir jāvienkāršo PVN tiesiskais regulējums un jānovērš nodokļu dubultā uzlikšana; aicina dalībvalstis līdz 2015. gadam strauji izveidot nelielas vienas pieturas aģentūras telekomunikāciju, televīzijas apraides un elektronisko pakalpojumu jomā; prasa Komisijai paplašināt vienas pieturas aģentūru darbības jomu, pēc iespējas drīzāk to attiecinot arī uz citām precēm un pakalpojumiem;

38.  aicina Komisiju paskaidrot, kā ir piemērojams Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punkts, kurā izklāstīts jautājums par ES patērētāju diskrimināciju dzīvesvietas vai valstspiederības dēļ, un jo īpaši aicina norādīt tos uzņēmējdarbības veidus, kas saskaņā ar minēto direktīvu ir uzskatāmi par nepamatoti diskriminējošiem; uzsver, ka ir jārisina to šķēršļu problēma — tostarp joprojām pastāvošā tiesiskā regulējuma fragmentācija un no tās izrietošā juridiskā nenoteiktība patērētāju tiesību normatīvo aktu piemērojamības kontekstā —, kas neļauj uzņēmumiem izvērsties digitālajā vienotajā tirgū;

39.  uzskata, ka ierosinātie vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi ir novatoriska iniciatīva, kas ir izšķiroši svarīga patērētājiem un uzņēmumiem iekšējā tirgū; uzskata, ka ES mēroga vienots fakultatīvs noteikumu kopums būtu īpaši izdevīgs strauji augošajai interneta nozarei; uzskata, ka šis priekšlikums varētu būt noderīgs arī mākoņdatošanas un digitālā satura jomā;

40.  aicina Komisiju turpināt darbu pie līgumtiesību regulējuma pielāgošanas jaunajiem uzdevumiem, ko izvirza digitālais vienotais tirgus; jo īpaši uzskata, ka šajā jomā izšķiroša nozīme ir darbam, kas saistīts ar tādu ES mēroga standarta līgumnoteikumu izstrādi, kurus uzņēmumi un patērētāji varētu tūlīt izmantot;

41.  aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt konkurences attīstību digitālajā vienotajā tirgū un nekavējoties vērsties pret ikvienu mēģinājumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli; jo īpaši uzsver, ka ir jānodrošina uzraudzība, lai pareizi piemērotu pamatnostādnes par selektīvās izplatīšanas līgumiem un panāktu, ka digitālajā kontekstā tās joprojām pilda paredzēto mērķi;

42.  aicina Komisiju veicināt piekļuvi riska kapitālam un IKT puduriem, lai ieviestu inovatīvus pirmstirdzniecības projektus un sekmētu agrīnu inovāciju IKT tirgos; uzsver potenciālu, kāds piemīt valsts un privātā sektora partnerībām un gaidāmajiem jaunajiem publiskā iepirkuma noteikumiem par inovatīvu partnerību veidošanu; mudina drīzumā ieviest tiešsaistes publiskā iepirkuma rīkus, kas palīdzētu gūt labumu no gaidāmajām publiskā iepirkuma reformām;

43.  uzsver tīkla neitralitātes un Eiropas Savienības MVU netraucētas iekļūšanas tirgū IKT nozarē nozīmi; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, ar kuriem uzlabot šo situāciju; aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ar ko vēl vairāk samazinātu mobilās viesabonēšanas cenas Eiropas Savienībā;

Pievilcīgi tiesiskie priekšlikumi digitālā satura jomā

44.  mudina Komisiju turpināt centienus intelektuālā īpašuma tiesību jomā, lai izveidotu mūsdienīgu autortiesību sistēmu, kas būtu piemērota digitālajam vienotajam tirgum; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, ar kuriem mudinātu izstrādāt tiesisko saturu, kas būtu pieejams visā digitālajā vienotajā tirgū; uzsver, ka pārskatīta intelektuālā īpašuma tiesību režīma pamatā ir jābūt inovācijas sekmēšanai, jauniem pakalpojumu modeļiem un lietotāju izstrādātam un sadarbspējīgam saturam nolūkā sekmēt konkurētspējīga ES IKT tirgus attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka tiek aizsargāti un pienācīgi atlīdzināti autortiesību īpašnieki;

45.  atzīmē, ka Savienībā jau ir panākts zināms progress nolūkā samazināt autortiesību teritorialitātes ietekmi, proti, Komisija ir iesniegusi priekšlikumu direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu, ko pašlaik izskata likumdevējs; uzskata, ka ir vajadzīga tiesību kolektīvā pārvaldījuma sabiedrību lielāka pārredzamība, labāks regulējums un pastiprināta pārskatatbildība; uzskata, ka ierosinātā direktīva sekmētu tiesību daudzteritoriālo licencēšanu un atvieglinātu muzikālo darbu tiešsaistes tiesību licencēšanu;

46.  uzsver, ka Komisijas pašreizējā dialogā par Eiropā izmantojamajām licencēm un intelektuālā īpašuma tiesību normatīvā regulējuma pārskatīšanā ir jāiesaista visi attiecīgie sabiedrības segmenti; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, ar kuriem nodrošināt, ka pienācīgi tiek pārstāvētas pilsoniskās sabiedrības un patērētāju tiesību organizācijas; aicina Komisiju 2014. gadā iesniegt vērienīgu stratēģiju, kurā ietvertu gan praktiskus, gan politiskus tirgus risinājumus, un vajadzības gadījumā aicina iesniegt arī likumdošanas priekšlikumus; prasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu par šā procesa rezultātiem;

47.  aicina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem palielināt audiovizuālā satura pārrobežu apriti un pārnesamību, ietverot pieprasījuma video programmas; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt pasākumus ES audiovizuālās nozares atbalstam, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus digitālā vienotā tirgus izveidei šajā nozarē; uzskata, ka par šādu pasākumu mērķi ir jānosaka lielāks patērētāju pieprasījums pēc citu Eiropas valstu filmām, pārrobežu izplatīšanas sekmēšana, tostarp atbalstot audiovizuālo darbu subtitrēšanu un dublēšanu, un ar tiesību pārvaldījumu saistīto darījumu izmaksu samazināšana;

48.  uzskata, ka kultūras un radošā satura pakalpojumi, jo īpaši audiovizuālie darbi un jaunas pārrobežu satura izplatīšanas programmas, ir jāpadara pieejamākas visā Savienībā, jo īpaši veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, lai sekmētu līdzdalību Savienības sociālajā un kultūras dzīvē;

49.  uzsver, cik būtiska ir ES un citu pakalpojumu vai programmu nozīme Savienības kultūras mantojuma un satura digilalizēšanā un to pieejamības nodrošināšanā;

50.  atzinīgi vērtē e-grāmatu tirgus izaugsmi Eiropā un uzskata, ka tas var sniegt ievērojamas priekšrocības gan patērētājiem, gan uzņēmumiem; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, lai patērētājiem nerastos nekādi šķēršļi, ja viņi vēlas iegādāties e-grāmatas, izmantojot starptautiskus pakalpojumus, programmas un aprīkojumu; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt dažādo e-grāmatu aprīkojuma veidu un sistēmu sadarbspēju;

51.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu līdzīga rakstura preču un pakalpojumu PVN likmju saskaņošanai; ņemot vērā, ka 2015. gadā tiks piemērots princips „patērētāja dzīvesvietas valsts”, prasa ES mērogā ieviest jēdziena „e-grāmatas” dinamiskāku definīciju, lai nodrošinātu juridisko noteiktību;

52.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar ko nodrošinātu, ka neatkarīgi no lietotāja piekļuves līdzekļiem PVN likmes tiek taisnīgi piemērotas radošam, kultūras, zinātniskam un izglītojošam saturam; uzskata, ka samazinātās PVN likmes, kas tiek piemērotas fiziskā formā izplatītam saturam, ir jāpiemēro arī tāda paša veida digitālam saturam, tādējādi palielinot digitālo programmu pievilcību un stimulējot inovatīvus satura pakalpojumus un jaunus veidus, kā lietotāji var piekļūt saturam tiešsaistē;

53.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt konkrētu priekšlikumu, ar ko precizētu un skaidri interpretētu paziņošanas un rīcības procedūru funkcionēšanu, kā arī sniegtu norādījumus par tām;

Virzoties uz viediem un sadarbspējīgiem mobilitātes pakalpojumiem Eiropas Savienībā

54.  prasa turpināt mobilitātes viedsistēmu ieviešanu, kas izstrādātas ar ES finansētu pētījumu starpniecību, piemēram, nākotnes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR), Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas (ERTMS) un dzelzceļa informācijas sistēmas, kuģošanas uzraudzības sistēmas (SafeSeaNet), upju informācijas pakalpojumi (RIS), transporta viedsistēmas (ITS) un sadarbspējīgi starpsavienojuma risinājumi, kurus varētu izmantot jaunākās paaudzes vairākveidu satiksmes pārvaldības sistēmās;

55.  uzsver, ka informācijas tehnoloģijas rīki ir plaši jāizmanto TEN-T tīklā, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, nodrošinātu kravu reģistrāciju un izsekojamību un optimizētu grafikus un satiksmes plūsmas;

Digitālā vienotā tirgus starptautiskā dimensija

56.  uzskata, ka ir vajadzīga lielāka globālā sadarbība nolūkā nākotnē aizsargāt un modernizēt intelektuālā īpašuma tiesības, jo tas ir būtiski inovācijai, nodarbinātībai un atvērtai starptautiskajai tirdzniecībai;

57.  atzinīgi vērtē Komisijas nesenās iniciatīvas, taču uzsver, ka ir jāpabeidz reglamentējošo noteikumu izstrāde autortiesību ievērošanai digitālajā vidē, kuri ir jāpielāgo pašreizējām prasībām, lai varētu vienoties ar mūsu tirdzniecības partneriem, pamatojoties uz mūsdienīgiem Eiropas tiesību aktiem;

58.  norāda, ka e-tirdzniecība ir izplatījusies ārpus tradicionālajām un standarta tirdzniecības regulatīvajām sistēmām; uzsver, cik būtiski ir palielināt starptautisko sadarbību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā, lai aizsargātu un nodrošinātu globālā digitālā tirgus attīstību; prasa pārskatīt un atjaunināt pašreizējo Informācijas tehnoloģiju nolīgumu (ITA) Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienībai izpētīt, vai ir iespējams noslēgt Starptautisko Digitālās ekonomikas nolīgumu (IDEA);

59.  uzskata, ka ES uzņēmumu piekļuves digitālajiem tirgiem un tiešsaistes pakalpojumu patērētājiem ierobežošana, cita starpā izmantojot valsts masveida cenzūru vai ierobežotu piekļuvi Eiropas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem trešās valstīs, ir uzskatāma par tirdzniecības šķērsli; aicina Komisiju un Padomi visos nākamajos tirdzniecības nolīgumos ietvert aizsardzības mehānismu, jo īpaši tajos, kas satur noteikumus, kuri ietekmē tiešsaistes pakalpojumus un lietotāju tiešsaistes kopienas, kas apmainās ar informāciju, nolūkā nodrošināt, ka trešās puses neprasa ES IKT uzņēmumiem ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm, dzēst lietotāju radītu saturu vai sniegt personas informāciju, piemēram, IP adreses, tādā veidā, kas ir pretrunā pamattiesībām un pamatbrīvībām; turklāt prasa Padomei un Komisijai izstrādāt stratēģiju attiecībā uz trešo valstu problemātiskiem pasākumiem, kas ierobežo ES uzņēmumu piekļuvi globālajiem tiešsaistes tirgiem;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0468. (2) OV C 296 E, 2.10.2012., 59. lpp. (3) OV C 296 E, 2.10.2012., 70. lpp. (4) OV C 296 E, 2.10.2012., 51. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0209. (6) OV C 153 E, 31.5.2013., 25. lpp. (7) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp. (8) OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp. (9) OV C 169 E, 15.6.2012., 58. lpp. (10) OV C 50 E, 21.2.2012., 1. lpp. (11) OV L 189, 22.7.2010., 1. lpp. (12) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp. (13) OV C 46 E, 24.2.2010., 26. lpp. (14) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (15) Lielbritānijas uzņēmējdarbības, inovāciju un profesionālās tālākizglītības departaments, Economics Paper Nr. 11: „Vienotā tirgus ieviešanas ietekme uz Lielbritānijas un ES ekonomiku”, 2011. gada februāris. (16) Lielbritānijas uzņēmējdarbības, inovāciju un profesionālās tālākizglītības departaments, Economics Paper Nr. 11: „Vienotā tirgus ieviešanas ietekme uz Lielbritānijas un ES ekonomiku”, 2011. gada februāris, un Eirostat dati par ES IKP 2010. gadā un mājsaimniecību skaitu ES.