Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. septembra rezolūcija par Eiropas transporta tehnoloģiju stratēģijas izstrādi ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai nākotnē (2012/2298(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pētniecība un inovācija Eiropas mobilitātei nākotnē — Eiropas transporta tehnoloģiju stratēģijas izstrāde” (COM(2012)0501),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „„Apvārsnis 2020” –– pētniecības un inovācijas pamatprogramma” (COM(2011)0808),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas ceļu satiksmes drošību no 2011. līdz 2020. gadam(1),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0241/2013),
A. tā kā Komisija ir konstatējusi trūkumus Eiropas transporta inovācijas sistēmā;
B. tā kā ieguldījumi pētniecībā un inovācijā transporta nozarē vienlaikus izpaužas arī kā ieguldījumi ekonomikā un darbvietu izveidē, un tādēļ to ietekme var būt trīskārša;
C. tā kā inovācija ir būtiski nepieciešama, lai veidotu viedāku, drošāku un intelektiskāku transporta sistēmu sabiedrības vajadzībām, risinātu vides problēmas, ar ko saskaras transporta nozare, un pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni;
D. tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā ir cieši saistīti ar inovāciju transporta nozarē, proti, panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, 20 % enerģijas iegūt no atjaunīgajiem energoresursiem un par 20 % palielināt energoefektivitāti; ar inovāciju transporta nozarē saistīts arī mērķis par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu salīdzinājumā ar 2001. gadu;
E. tā kā lietotāju attieksmei un prasību līmenim ir būtiski jāmainās, lai lielu skaitu uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju pārliecinātu mainīt paradigmu un izmantot inovācijas sniegtās iespējas, ko nodrošina radoša konverģence un netradicionāli risinājumi, kas raksturoti Komisijas paziņojuma (COM(2012)0501) 5.3. sadaļā;
F. tā kā iniciatīvas, kas izklāstītas Baltajā grāmatā par transportu, jo īpaši tās 3.2. iedaļā („Inovācijas nākotnei — tehnoloģijas un paradumi”) minētās iniciatīvas, kā arī 7. iniciatīva („Multimodāls kravu transports: e-krava”) un 22. iniciatīva („Nepārtraukta mobilitāte „no durvīm līdz durvīm””) tiek vērtētas atzinīgi;
G. tā kā Eiropas stratēģijā ir jālīdzsvaro centieni mazināt transporta nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un nodrošināt pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, lai veidotu vienotu Eiropas transporta telpu, kurā tiktu izmantots dažādu veidu transports un kura būtu savstarpēji savienota, integrēta un efektīva resursu patēriņa ziņā;
H. tā kā vēl 2012. gadā negadījumos uz Eiropas Savienības ceļiem gāja bojā vairāk nekā 31 000 cilvēku un ievainojumus, tostarp smagus, guva vairāk nekā 1 500 000 cilvēku;
I. tā kā tehnoloģijas, kas sekmēs Eiropas ceļu satiksmes drošības telpas mērķu sasniegšanu, jau ir pieejamas, taču nav vēl laistas tirgū,
Vispārēji principi
1. uzsver, ka ar Eiropas transporta tehnoloģiju stratēģiju ilgtspējīgas Eiropas mobilitātes nodrošināšanai nākotnē pirmām kārtām būtu jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte un pasažieru un uzņēmumu ērtības, kā arī jāveicina ilgtspējīga mobilitāte, un šīs stratēģijas pamatā būtu jābūt Savienības mērķiem un tiesību aktiem, kas attiecas uz enerģijas patēriņa, satiksmes radītā trokšņa, gaisa piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu līdz 2020., 2030. un 2050. gadam, kā arī uz veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanu, paaugstinot pakalpojumu kvalitāti, nodrošinot aizvien individualizētākus risinājumus, kas arvien vairāk atbilstu lietotāju vajadzībām, un uzlabojot drošību un drošumu;
2. aicina Komisiju un Padomi saistībā ar pētniecības un inovācijas nozīmi visas Eiropas ekonomikā atzīt programmas „Apvārsnis 2020” svarīgumu un piešķirt tai pietiekamu finansējumu;
3. apstiprina Komisijas mērķi labāk saskaņot pētniecību un inovāciju transporta nozarē ar Eiropas transporta politikas mērķiem un ceļvežiem katrā jomā, tomēr uzskata, ka Komisijas paziņojumā piedāvātā pieeja ir jāpielāgo atbilstoši turpmāk minētajām prioritātēm;
4. uzskata, ka Eiropas transporta tehnoloģiju stratēģijai būtu jāaptver visi ES reģioni, lai nodrošinātu efektīvu pasažieru un kravu apriti un līdz ar to — patiesi vienota Eiropas tirgus izveidi;
5. uzskata, ka efektīvāka, saskaņotāka un mērķtiecīgāka pētniecības un inovācijas izmantošana transporta politikas izstrādē un īstenošanā ir būtisks priekšnoteikums, lai varētu reaģēt uz jauniem apstākļiem, atkāpties no tradicionālās domāšanas un koncentrēties uz novatoriskām idejām, un tādā veidā spēt lietotājiem sniegt novatoriskus un to vajadzībām atbilstošus transporta risinājumus, kas atbilstu pieejamības, rentabilitātes, uzticamības, kvalitātes un nepārtrauktības prasībām;
6. mudina Komisiju izstrādāt pētniecībai un inovācijai labvēlīgu regulējumu, izveidojot taisnīgas, efektīvas un novatoriskas cenu noteikšanas sistēmas visiem mobilitātes un transporta veidiem, jo īpaši internalizējot ārējās izmaksas un ņemot vērā principus, ka maksā piesārņotājs un maksā lietotājs;
7. atzīst par noderīgu Komisijas ierosināto Transporta pētniecības un inovācijas uzraudzības un informācijas sistēmu (TRIMIS) un norāda, ka tajā jāiekļauj arī lietotāja skats, jo šī sistēma būtu ideāls līdzeklis, lai noskaidrotu, kā inovāciju kavē turēšanās pie paradumiem, un lai apzinātu iespējas un izplatītu jaunas pakalpojumu iespējas, kas stimulētu un veicinātu sabiedrības attieksmes maiņu pret ilgtspējīgu transportu;
8. uzsver, ka tehnoloģiskie ierobežojumi kavē transporta inovācijas potenciāla pilnīgu īstenošanu un var radīt šķēršļus jaunu novatorisku ideju attīstībai; tādēļ uzsver, ka Savienības politikai jābūt neitrālai attiecībā uz alternatīvajām tehnoloģijām (tehnoloģiju neitralitāte), ka lēmumi par prioritātēm un finansējumu jāpieņem, pamatojoties uz visa tehnoloģiju aprites cikla rezultātiem konkrētās transporta jomās, un ka saskaņošanas pasākumi nedrīkst kavēt novatorisku vai alternatīvu risinājumu izstrādi transporta jomā, energoresursu piegādes avotu dažādošanu un intelektisku sakaru tehnoloģiju izvēršanu;
9. uzsver — lai palīdzētu uzņēmumiem un valsts iestādēm integrēt jaunus risinājumus un novatoriskas tehnoloģijas, inovācijas ķēdei jābūt efektīvākai un ir jāveic vairāk ieguldījumu tādos pasākumos kā ekonomiskie stimuli, lai pārvarētu šķēršļus izvēršanai un ienākšanai tirgū (pilna cikla saistības); tādēļ mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar tās uzskatu, ka, lai pilnībā atraisītu inovācijas potenciālu transporta nozarē un atbalstītu novatoriskus uzņēmumus, dotācijas jāizmanto arī, lai atbalstītu jaunu risinājumu ieviešanu tirgū, demonstrāciju un pilnīgu īstenošanu, un ka piemēroti pārvaldības un finansēšanas instrumenti var garantēt pētījumos gūto rezultātu strauju īstenošanu;
10. uzskata, ka no šādas stratēģijas iegūtu visi Eiropas reģioni un to darbaspēka rezerves, un uzsver, ka ir jāņem vērā reģionālās īpatnības un iespējas, jo īpaši izstrādājot mazāk piesārņojošus transporta veidus; aicina zemāko līmeņu iestādes un ieinteresētās personas īstenot inovācijas partnerības ilgtspējīgas mobilitātes jomā;
11. prasa lielāku atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pētniecības un inovācijas darbībām, proti, atvieglināt piekļuvi ES līdzekļiem un samazināt administratīvo slogu, un uzsver, ka ir svarīgi izveidot un saglabāt darbvietas un sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot pētniecību un inovāciju;
12. uzskata, ka ES struktūrfondu un ieguldījumu fondu ieguldījumi rada lieliskas iespējas izstrādāt pārdomātu specializāciju ilgtspējīgas mobilitātes jomā Eiropas reģionos;
13. mudina valsts un reģionālās iestādes izstrādāt pētniecības un izstrādes stratēģijas, kuru pamatā ir pārdomātas specializācijas koncepcija, lai nodrošinātu struktūrfondu efektīvāku izmantošanu un sekmētu publiskā un privātā sektora ieguldījumu sinerģiju;
14. šajā sakarībā atgādina, ka novatoriskas tehnoloģijas stratēģija ir jāveido, pamatojoties uz attiecīgo teritoriju raksturīgajām pazīmēm un īpatnībām, tādēļ ar universālu pieeju nepietiks; uzskata, ka, piemēram, reģioniem, ko skar noteikti teritoriāli ierobežojumi (piemēram, salu, kalnu, tālākajiem un reti apdzīvotiem reģioniem), piemīt īpašs ekonomisks un cita veida potenciāls, un lai to īstenotu, ir nepieciešami piemēroti un novatoriski mobilitātes risinājumi; norāda, ka šajā sakarībā ir jāpiešķir pienācīgi līdzekļi ilgtspējīgai transporta infrastruktūrai;
15. uzsver, ka ir jāvienkāršo pētniecības un inovācijas finansēšanas administratīvās procedūras Eiropas, valstu, reģionālā, vietējā un pārrobežu līmenī, lai izveidotu skaidru un pārredzamu tiesisko regulējumu;
16. uzsver, ka nedrīkst vājināt centienus mazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo cilvēku skaitu; mudina Komisiju izskatīt un īstenot Parlamenta priekšlikumus attiecībā uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, kuri tika pieņemti ar pārliecinošu balsu vairākumu;
17. uzskata, ka mainīt transporta tehnoloģiju ir pareizs un svarīgs mērķis; tomēr uzsver, ka šīs pārmaiņas pamatā jābūt nevis aizliegumiem, bet gan stimuliem izmantot jaunas tehnoloģijas ar zemu resursu patēriņu;
18. uzsver, ka nedrīkst aizliegt jaunu ideju meklēšanu saistībā ar jauniem novatoriskiem pārvadājumu risinājumiem vai arī izmēģinātu un pārbaudītu procedūru izmantošanu jaunās kombinācijās;
Vispārēji pasākumi
19. uzskata, ka pētniecībai un inovācijai ilgtspējīgas mobilitātes jomā jābalstās uz integrācijas principu, konkrētāk, novēršot pārrobežu savienojumu (starpsavienojumu) trūkumu, uzlabojot savienojamību starp sistēmām un sistēmu iekšienē (savstarpēju izmantojamību), kā arī nosakot mērķus, lai pārietu uz piemērotāko un ilgtspējīgāko transporta veidu kombināciju noteiktā maršrutā (jauktu transportsistēmu un kombinētu transportsistēmu);
20. atgādina, ka ES ir jāizstrādā patiesi kopēja transporta politika, nodrošinot piemērotu transportu Eiropas reģionos un to starpā un transporta saskaņotību vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī; aicina dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka transporta veidu kombinācija garantē lielākas uzmanības pievēršanu patiesi ilgtspējīgai mobilitātei;
21. uzsver, ka šīs stratēģijas pamatā ir jābūt integratīvam modelim, kurā lielākā nozīme piešķirta starpreģionu savienojumiem un trūkstošiem pārrobežu posmiem, tostarp reģionos, kam raksturīga ģeogrāfiskā pārtrauktība, un ka novatoriski multimodālu pārvadājumu risinājumi var mazināt reģionālās atšķirības, veicināt darbaspēka mobilitāti un sekmēt teritoriālo kohēziju; apzinās, ka šobrīd reģionu transporta tīkli ievērojami atšķiras, un vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīgi ieguldījumi ilgtspējīgās transporta tehnoloģijās un risinājumos reģionos, kas atrodas īpaši nelabvēlīgā stāvoklī, ņemot vērā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta potenciālu;
22. uzsver, ka pētniecībā un inovācijā uzmanība jāpievērš arī ilgtspējīgas infrastruktūras elementu izstrādei, atbalstot pāreju uz atjaunojamu pirmproduktu — piemēram, koksnes vai kompozītmateriāla — izmantošanu dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļās (piemēram, stabiem piekartrošu vai regulēšanas sistēmās un kā būvniecības materiālu peroniem vai tiltiem); norāda, ka tas attiecas arī uz pētniecības un inovācijas darbībām ar mērķi izstrādāt tādu vielu koka gulšņu impregnēšanai, kuru varētu izmantot kreozota vietā (saskaņā ar ES tiesību aktiem kreozota izmantošanu izbeigs 2018. gadā);
23. uzsver, ka jaunu pieeju mobilitātei nav iespējams uzspiest un, lai sekmētu ilgtspējīgāku rīcību, ir vajadzīgi intensīvāki pētniecības centieni ekoloģisko un sociālo zināšanu, pilsētplānošanas un telpiskās plānošanas jomās un saistībā ar tehnoloģijām mobilitātes pieprasījuma un rīcības maiņas ziņā, kuru mērķis ir labāk kontrolēt transporta plūsmas, cita starpā izmantojot novatoriskus mobilitātes pārvaldības instrumentus, nepārtrauktas mobilitātes „no durvīm līdz durvīm” ķēdi atbilstīgi lietotāju prasībām, ekoloģiskas un intelektiskas autovadīšanas sistēmas, kā arī reāllaika informācijas un sakaru tehnoloģijas;
24. uzskata, ka ir būtiski iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes Eiropas inovācijas politikas pārvaldībā attiecībā uz transporta un mobilitātes jomu; norāda, ka šīs publiskās pārvaldes iestādes var sniegt savu pieredzi un zināšanas gan attiecībā uz tehnoloģiju, infrastruktūras, transportlīdzekļu un pasažieru integrāciju, gan arī jaunu sociālo paradumu sekmēšanu mobilitātes jomā; norāda, ka vietējās un reģionālās iestādes var noteikt svarīgākās mobilitātes problēmas un to uzdevums ir šīs problēmas risināt, ka minētās iestādes pastāvīgi izmēģina paraugpraksi un novatoriskas idejas un tās īsteno, un (ņemot vērā to, ka šīm iestādēm jāsaskaras ar daudzām un dažādām situācijām) ļoti labi orientējas inovācijas jautājumos;
25. uzsver, ka ir jāpēta godīga konkurence transporta nozarē attiecībā uz atsevišķiem pārvadājumu veidiem un pārvadājumiem jauktā transportsistēmā, kā arī šķēršļi, ko rada intereses saistībā ar pašreizējiem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp jo īpaši jāpēta tehnoloģiskie instrumenti, kuri nepieciešami, lai uzlabotu kabotāžas noteikumu un sociālo noteikumu autopārvadājumu nozarē saskaņotu un efektīvu īstenošanu un kontroli, kā arī lai uzlabotu attiecīgajā nozarē nodarbināto personu darba apstākļus;
26. uzsver, ka ir steidzami nepieciešami novatoriski risinājumi visu transporta veidu radītā trokšņa samazināšanai, jo īpaši trokšņa izcelsmes vietā, lai aizsargātu ES iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti un nodrošinātu sabiedrības akceptu; šajā sakarībā uzsvērti atgādina par Parlamenta rezolūciju attiecībā uz vienoto Eiropas transporta telpu, kurā tika aicināts līdz 2020. gadam par 20 % (salīdzinājumā ar 2010. gada atsauces vērtībām) samazināt dzelzceļa transportlīdzekļu radīto troksni un vibrācijas un to enerģijas patēriņu, un atkārtoti uzsver, ka, izstrādājot jaunas transporta tehnoloģijas, stratēģijas un infrastruktūru, jau pašā sākumā sevišķi liela uzmanība jāpievērš trokšņa emisijām;
27. ir pārliecināts, ka novatoriskām tehnoloģijām, kas attiecas uz infrastruktūras un transportlīdzekļu mijiedarbību, var būt ievērojama loma nelaimes gadījumu skaita, trokšņa, vibrāciju, enerģijas patēriņa, gāzu emisiju un ietekmes uz klimatu samazināšanā;
28. apstiprina, ka centieni panākt videi nekaitīgāku enerģiju transporta un mobilitātes tehnoloģiju vajadzībām būtu jāsaista ar efektīvākām koncepcijām un labāku transportlīdzekļu konstrukciju; uzsver iespējas ietaupīt enerģiju, īstenojot novatoriskas idejas, piemēram, enerģijas ieguves pasākumus, kuros izmanto atjaunīgo resursu un alternatīvu degvielu sniegtās iespējas;
29. uzsver, ka ir ne vien jādomā par jaunas transporta infrastruktūras būvniecību, bet pētniecības un izstrādes stratēģijās arī nepārprotami jāpievēršas remontu, uzturēšanas un kvalitatīvas uzlabošanas aspektiem (piemēram, infrastruktūras aprīkošanai ar intelektiskas satiksmes vadības un automašīnas un infrastruktūras sakaru tehnoloģijas elementiem);
30. aicina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt līdzekļus intelektisko transporta sistēmu (ITS) pētniecībā un uzraudzīt tās īstenošanu, tādā veidā palīdzot mazināt transporta sastrēgumus, palielināt Eiropas transporta ekoloģisko efektivitāti un uzlabot drošības standartus;
31. aicina Komisiju apsvērt iespēju saskaņot konteineru un citu pārvadājumos izmantotu tilpņu izmērus, kā arī visu pārvadājumu veidu transportlīdzekļu izmērus, lai atbalstītu savstarpējas izmantojamības un jauktas transportsistēmas mērķi;
32. aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm paraugprakses rokasgrāmatu attiecībā uz Gaisa kvalitātes direktīvā noteikto robežvērtību ievērošanu;
Īpaši pasākumi
33. atzīst pētniecības un inovācijas nozīmi individuālās mobilitātes jomā un uzsver, ka izšķiroša nozīme ir transporta lietotāju rīcībai; aicina radīt stimulus tādu transporta un mobilitātes veidu izvēlei, kas ir ilgtspējīgi, nodrošina fizisku aktivitāti un ir droši un veselīgi, lai izstrādātu novatoriskas pieejas, ar kurām tiktu veicināts videi draudzīgs sabiedriskais transports, kājāmiešana un riteņbraukšana, ņemot vērā pilsētu, piepilsētu, starppilsētu un lauku teritoriju vajadzības un īpatnības; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot transporta pakalpojumu savstarpēju izmantojamību un ka apstiprinošajām iestādēm īpaša uzmanība būs jāpievērš iespējamām tehniskām vai administratīvām problēmām un tās attiecīgi nekavējoties jārisina, lai varētu atvērt tirgu jaunām pārvadājumu iespējām, kas atbilstu iepriekšminētajām īpašībām;
34. uzsver, ka ES iestādēm ar saviem mobilitātes pārvaldības pakalpojumiem ir jārāda paraugprakses piemēri un ka attiecīgo pasākumu un to rezultātu pārredzamībai jābūt iestāžu kvalitātes zīmei;
35. uzsver, ka ir jāveicina sekmīga prakse ilgtspējīga transporta jomā, kā arī jāpastiprina un jāpaplašina to reģionu sadarbība, kuriem piemīt līdzīgs attīstības potenciāls, un paraugprakses apmaiņa to starpā; iesaka vietējām iestādēm attīstīt paraugprakses piemērus, ciešā saziņā ar pilsonisko sabiedrību īstenojot ilgtspējīgas mobilitātes plānus pilsētās;
36. uzskata, ka tādām Eiropas satelītu navigācijas sistēmām kā „Galileo” vajadzētu būt vienam no stūrakmeņiem intelektiskas un efektīvas transporta sistēmas izveidē Eiropā;
37. atbalsta pētniecību un izstrādi, kas var sekmēt pāreju no mobilitātes, kam pamatā ir transportlīdzekļu īpašums, uz netradicionālu lietotāja rīcību, kā arī jaunus ar pārvadājumiem saistītu pakalpojumu veidus, piemēram, automašīnu un divriteņu kopīgu izmantošanu; mudina Komisiju pastiprināti veicināt kolektīvos individuālās mobilitātes veidus un individualizētas sabiedriskā un kolektīvā transporta sistēmas;
38. mudina veikt izpēti arī nodokļu un administratīvajā jomā, lai atvieglinātu radošu stimulu ieviešanu nodokļu, nodevu un tarifu veidā, kurus piemēro gan privātpersonām, gan produktu, pakalpojumu un/vai satura ražotājiem vai piegādātājiem, lai veicinātu riteņbraukšanu un kājāmiešanu, atbilstīgā gadījumā to apvienojot ar sabiedriskā transporta vai citu ilgtspējīgas mobilitātes veidu izmantošanu;
39. atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot un atbalstīt multimodālus pārvadājumus, izmantojot integrētas un elektroniskas informācijas sniegšanas un biļešu tirdzniecības sistēmas, kuru pamatā ir atvērtu datu risinājumi; norāda, ka pētniecībai un inovācijai šajā jomā jo īpaši būtu jāpievēršas šķēršļu likvidēšanai, savstarpējai izmantojamībai, samērīgām cenām un to pārredzamībai, lietotāja ērtībām un efektivitātei;
40. uzsver, ka ir jāattīsta novatoriski un ilgtermiņa infrastruktūras risinājumi — tostarp aktīvāk izstrādājot informācijas, maksājumu un rezervācijas sistēmas —, tajos īpašu uzmanību pievēršot pilnīgai un netraucētai pieejamībai visiem pasažieriem un jo īpaši personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, piemēram, lietotājiem ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem, divriteņiem vai smagu bagāžu;
41. iesaka datus par sabiedriskā transporta kustības grafikiem un tā kavēšanos darīt brīvi pieejamus, ļaujot trešām personām izstrādāt telemātiskas lietojumprogrammas pasažieru ērtību uzlabošanai, piemēram, reāllaika informāciju par to, kā, izmantojot dažādus transporta veidus, sasniegt konkrētu galamērķi, vai dažādu transporta veidu ekoloģiskās pēdas nospieduma salīdzinājumu, ceļojot uz noteiktu galamērķi;
42. uzsver — izstrādājot inovāciju transporta un mobilitātes jomā pilsētās un dzīvojamās zonās, galvenā uzmanība būtu jāpievērš veselībai un dzīves kvalitātei, tostarp tam, lai ikvienam būtu pietiekami daudz telpas, lai tiktu samazināts troksnis un būtu tīrāks gaiss;
43. atgādina Komisijai, ka ir steidzami jāuzlabo visu ceļu satiksmē iesaistīto personu drošība, jo īpaši neaizsargātāko personu (piemēram, bērnu, gados vecāku cilvēku, kājāmgājēju, riteņbraucēju un cilvēku ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām) drošība; pauž atbalstu pētniecības un inovācijas projektiem, kuros tehnoloģiskie risinājumi apvienoti ar saprātīgu transportlīdzekļa vadīšanu un vadītāju rīcības modeļiem;
44. uzskata, ka nolūkā samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētu teritorijās un blīvi apdzīvotos reģionos ir svarīgi ne tikai uzlabot pašreizējo transporta veidu efektivitāti, bet arī izmantot tehnoloģisko attīstību, lai radītu alternatīvus transporta risinājumus un sekmētu to izmantošanu;
45. mudina Komisiju stingri atbalstīt inovāciju attiecībā uz kuģiem, jo īpaši prāmjiem, kruīza kuģiem un jūras kuģiem, kuri darbotos bez emisijām, balstoties uz atjaunīgās enerģijas (vēja, saules un viļņu enerģijas) izmantošanu kombinācijā ar kurināmā elementu tehnoloģijām;
46. aicina Komisiju vērst pētniecības centienus uz visu transporta veidu emisiju ietekmes uz veselību un klimatu samazināšanu;
47. uzskata, ka saskanīgai un efektīvai Eiropas transporta tehnoloģiju stratēģijai ir jāatbilst stratēģijai „Eiropa 2020” (COM(2010)2020) un 1990. gada samazinājuma mērķiem, kā arī pilnībā jāsaskan ar 2011. gada Balto grāmatu par transportu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144) teritoriālās kohēzijas un līdzsvarotas attīstības ziņā; uzskata, ka tai vajadzētu ļaut samazināt enerģijas patēriņu, satiksmes radīto troksni, satiksmes vajadzības, gaisu piesārņojošās vielas un siltumnīcefekta gāzu emisijas; uzsver — lai ES izpildītu šos uzdevumus, tai ir jānosaka stingri mērķi 2020., 2030. un 2050. gadam;
48. uzsver, ka ir jāpastiprina pētniecība un inovācija upju kuģniecības nozarē, proti, lai izstrādātu apkārtējo vidi saudzējošus kuģus ar nelielu iegrimi un tehnoloģijas, piemēram, upēm pielāgotus kuģus ilgtspējīgai upju kuģošanai, kas ļautu ietaupīt līdzekļus iekšzemes ūdensceļu infrastruktūrā;
49. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Transporta pētniecības un inovācijas uzraudzības un informācijas sistēmas (TRIMIS) izveidi; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt regulāru, brīvu, viegli pieejamu un uzticamu informāciju reģionālās politikas veidotājiem; pauž nožēlu, ka vēl joprojām ir ļoti sarežģīti piekļūt informācijai par ES finansējumu transporta projektiem;
50. iesaka Komisijai izstrādāt balvai „RegioStars” līdzīgas iniciatīvas, ar kurām apbalvojumam piesaka un apbalvo ilgtspējīgas pilsētu attīstības projektus;
51. uzsver, ka visaptveroša Eiropas stratēģija ir jāatbalsta augšupējā veidā ar vietējo un reģionālo iestāžu un valstu valdību labi sagatavotām integrētām transporta stratēģijām; uzskata, ka Eiropas fondiem būtu jāatbalsta šādu stratēģiju izstrāde;
52. uzskata, ka valsts atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas tiesību aktiem valsts atbalsta jomā, tostarp noteikumiem par pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām, kā arī par finansējuma piešķiršanu ar transportu un infrastruktūru saistītām darbībām; tomēr uzskata, ka ES noteikumos par valsts atbalstu būtu pienācīgi jāņem vērā konkrētu reģionu īpašais nelabvēlīgais stāvoklis;
53. uzsver, ka Komisijai ir jāuzlabo pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā gūto zināšanu nodošana ieinteresētiem lietotājiem (piemēram, MVU vai pētniecības institūtiem), izveidojot apkopotu datubāzi, kas sniegtu skaidru un kategorizētu pārskatu par visiem ES finansētajiem pētniecības un inovācijas projektiem;
54. uzsver jaunu iniciatīvu nozīmi, piemēram, transporta un loģistikas jomas jaudu apvienošanu, lai palielinātu kravu pārvadājumu efektivitāti; aicina Komisiju novērst šķēršļus, kas varētu kavēt šādas iniciatīvas;
55. uzsver, ka ir svarīgi noteikt emisijas standartus konkrētiem transportlīdzekļu veidiem, piemēram, automašīnām; uzskata, ka līdzīga pieeja būtu jāapsver attiecībā uz aviāciju un kuģiem;
56. pauž atbalstu turpmākai pētniecībai un inovācijai transporta nozares drošības risinājumu jomā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti proporcionalitātes, nediskriminācijas un datu aizsardzības principi;
57. apstiprina un atbalsta Komisijas ierosināto pieeju, kurā paredzēti Eiropas transporta tehnoloģiju stratēģijas pasākumi; tomēr uzsver, ka to nevar izmantot par juridisko pamatu, lai pieņemtu deleģētus tiesību aktus u. tml., bet ka Komisijai jāierosina pasākumi, ko pieņemt saskaņā ar koplēmuma procedūru;
58. aicina Komisiju, sagatavojot stratēģisko Eiropas transporta tehnoloģiju plānu un izvērtējot iespējas turpmākajai rīcībai, ņemt vērā šajā ziņojumā izklāstītās prioritātes;
o o o
59. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.