Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā LESD 194. pantu,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 37. pantu,

–  ņemot vērā LES 3. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. aprīļa ziņojumu „Finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai” (COM(2013)0225),

–  ņemot vērā Eiropas Arodbiedrību institūta ziņojuma „2013. gada salīdzinošais novērtējums par nodarbinātības situāciju Eiropā ” (Benchmarking Working Europe 2013) 5. nodaļu (Eiropas sadalījums atbilstīgi tīrai enerģijai un enerģētiskajai nabadzībai),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK,

–  ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 4. marta ziņojumu „Eiropas pusgada īstenošana — kopsavilkuma ziņojums” (6754/13),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (COM(2011)0017),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada statistikas izdevumu „ES enerģētikas rādītāji”(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu „Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā” (COM(2008)0876),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumu „Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (COM(2006)0545),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 21/2012 „Kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē un to rentabilitāte”,

–  ņemot vērā 2009. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu(3),

–  ņemot vērā Vācijas Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW) izpētes ziņojumu „KfW veicināšanas programmu energoefektīvas būvniecības un rekonstrukcijas jomā ietekme uz publiskajiem budžetiem”(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 16. janvara rezolūciju par ES kohēzijas politikas un tās dalībnieku lomu Eiropas jaunās enerģētikas politikas īstenošanā(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā 2012. gada 24. maija rezolūciju par resursu ziņā efektīvu Eiropu(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. aprīļa ziņojumu „Kohēzijas politika — 2013. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā” (COM(2013)0210),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 4. maija atzinumu „Energoefektivitāte pilsētās un reģionos. Atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām”(7),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 14. decembra atzinumu „Energoefektivitāte”(8),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par energoefektivitāti(9),

–  ņemot vērā MARIE / ELIH–MED politikas dokumentu „Uzlabojot MED starptautiskās sadarbības atbildes uz ēku energoefektivitātes problēmām”,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu „2011. gada energoefektivitātes plāns” (COM(2011)0109),

–  ņemot vērā SF Energy Invest (Struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieguldījumi ilgtspējīgā enerģētikā) ieteikumus „Praktiski ieteikumi ieguldījumu ilgtspējīgā enerģētikā īpatsvara palielināšanai nākamajā struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanā periodā”(10),

–  ņemot vērā ziņojumu, ko Komisijai iesniedza ISMERI Europa, par novērtēšanas tīkla ekspertu sagatavoto politikas analīzi attiecībā uz kohēzijas politikas īstenošanu 2007.–2013. gadā — dalībvalstu 2011. gada ziņojumu kopsavilkums — atjaunojamie energoresursi un ēku energoefektivitāte,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. marta Zaļo grāmatu „Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” (COM(2013)0169),

–  ņemot vērā Copenhagen Economics pētījumu „Daudzās priekšrocības, ko sniedz ieguldījumi ēku energoefektīvā renovācijā”(11),

–  ņemot vērā Komisijas ieguldījumu Eiropadomes 2013. gada 22. maija sanāksmē „Uzdevumi enerģētikas jomā un enerģētikas politika”,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0271/2013),

A.  tā kā uzlabota energoefektivitāte nozīmē mazāka enerģijas apjoma izmantošanu līdzvērtīga apjoma ekonomiskās aktivitātes vai pakalpojuma nodrošināšanai(12);

B.  tā kā energoefektivitātes veicināšana ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. panta 1. punktā saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un nepieciešamību saglabāt un uzlabot vidi;

C.  tā kā energoefektivitātes nodrošināšana ir svarīga Komisijas un dalībvalstu prioritāte, kā liecina viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, t. i., palielināt energoefektivitāti par 20 %;

D.  tā kā patēriņa samazināšana, uzlabojot energoefektivitāti, ir vispiemērotākais veids, kā mazināt atkarību no fosilā kurināmā un samazināt importa apjomu par apmēram 25 %;

E.  tā kā lielu daļu enerģijas vēl joprojām iegūst no ogļūdeņražiem, kuru sadegšanas procesā izdalās siltumnīcefekta gāzes;

F.  tā kā ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanai var sniegt Eiropas reģioniem ieguvumus ekonomikas, sociālajā un vides jomā;

G.  tā kā savlaicīga un izmaksu ziņā efektīva Energoefektivitātes direktīvas īstenošana var ievērojami samazināt enerģijas patēriņu, mazināt atkarību no fosilā kurināmā importa, radīt jaunas darbvietas, nodrošināt sociālo aizsardzību un novērst enerģētisko nabadzību;

H.  tā kā pašreizējā 2007.–2013. gada plānošanas periodā kohēzijas politikas budžetā EUR 5,5 miljardi tika atvēlēti energoefektivitātes, koģenerācijas un energovadības uzlabošanas mērķiem;

I.  tā kā jaunākajā Komisijas ziņojumā(13) ir secināts, ka līdz 2011. gada beigām gandrīz EUR 3,8 miljardi tika piešķirti konkrētiem energoefektivitātes projektiem, tostarp apgrozības fondiem, kuru īstenošanas īpatsvars bija 68 %; tā kā šajā ziņojumā ir arī norādīts, ka īstenošanas īpatsvars visā Savienībā nebija vienāds;

J.  tā kā Padome savā 2013. gada marta kopsavilkuma ziņojumā(14) to faktoru vidū, kas nelabvēlīgi ietekmē energoefektivitātes attīstību, identificēja atbilstīgas informācijas un finansiālu stimulu trūkumu, energoefektivitātes pasākumu zemo popularitāti un spēkā esošo tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu, norādot, ka tie ir drīzāk praktiski nekā regulatīvi faktori;

K.  tā kā minimālā summa, kas projekta finansēšanai pieejama no ELENA instrumenta (Eiropas atbalsts ar enerģiju saistītiem pašvaldību projektiem), ir EUR 50 miljoni un minimālā summa atbalsta saņemšanai no „Saprātīgas enerģijas programmas” ir lielāka par EUR 6 miljoniem, kas ir vairāk nekā daudziem projektiem mazās un lauku kopienās;

Vispārīgas piezīmes

1.  uzsver, ka pašreizējās krīzes laikā un situācijā, kad Savienība importē vairāk nekā 50 % tai vajadzīgās enerģijas, izmaksu ziņā efektīva energoefektivitātes uzlabošana var būtiski sekmēt Savienības konkurētspējas palielināšanu, vietējā un reģionu mērogā veicinot nodarbinātību un izaugsmi, kas visām iesaistītajām personām būtu izdevīgs un rentabls risinājums cīņā pret klimata pārmaiņām un augstām enerģijas izmaksām;

2.  atbalsta ES apņemšanos sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %; uzsver, ka Energoefektivitātes direktīvas un tās instrumentu savlaicīga un pienācīga īstenošana, ņemot vērā apstākļus konkrētajā valstī, dalībvalstīm atkal nodrošinātu iespējas sasniegt minēto mērķi palielināt energoefektivitāti par 20 %; šajā sakarībā mudina dalībvalstis īstenot turpmākus centienus, lai sasniegtu minēto stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi un radītu iespēju pēc šā datuma panākt lielākus ietaupījumus;

3.  atzīmē, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi var palīdzēt stimulēt privātus ieguldījumus energoefektīvos produktos, transporta veidos, ēkās, ražošanā, darbos un pakalpojumos, arī energoefektivitātes nodrošināšanas pakalpojumos, un tādējādi var palīdzēt samazināt publiskos izdevumus par patērēto enerģiju, nodrošinot labāku vērtību par iztērēto publisko naudu; atzinīgi vērtē ierosinājumu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” nodaļā par pētniecību enerģētikas jomā piešķirt prioritāti energoefektivitātei;

4.  uzsver pašreizējā finansēšanas perioda pieredzi, kas liecina, ka finanšu līdzekļus, kas Eiropas strukturālajos un investīciju fondos paredzēti energoefektivitātes veicināšanai, nevar izmantot pilnībā; tādēļ uzsver, ka 2014.–2020. gada finanšu shēmā, kurā energoefektivitātes veicināšanai paredzēto līdzekļu īpatsvars ir lielāks nekā iepriekš, ir jācenšas vietējām un reģionālajām pašvaldībām atvieglot piekļuvi šiem līdzekļiem;

5.  uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu energoefektivitātes uzlabošanai uzskatīt par ieguldījumu iespēju ar augstu ietekmes potenciālu un nevis par izdevumiem; aicina Komisiju pārskatīt valsts atbalsta noteikumus, lai nodrošinātu iespēju līdztekus Eiropas ieguldījumiem palielināt valsts finansējumu energoefektivitātes uzlabošanai;

6.  uzsver kohēzijas politikas un tai piešķirto finanšu līdzekļu nozīmi, lai pilnībā attīstītu enerģētikas viedtīklus, kas nodrošina efektīvākas enerģētikas sistēmas visos reģionos, samazinot enerģijas patēriņu un tās zudumus;

7.  uzsver, ka vietējām un reģionālām varas iestādēm jābūt atbilstīgai kompetencei un pienākumiem ne tikai attiecībā uz energoapgādi un enerģijas izmantošanu, bet arī energoefektivitātes mērķu sasniegšanu;

8.  aicina Komisiju uzlabot juridisko noteiktību attiecībā uz reģionālā valsts atbalsta noteikumiem par energoefektivitātes standartiem atbilstīgu sociālo mājokļu celtniecību un ieguldījumiem ilgtspējīgās ēkās un ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos;

9.  atgādina, ka saskaņā ar dažiem akadēmiskiem pētījumiem 2010. gadā gandrīz 9 % ES, Norvēģijas un Šveices iedzīvotāju (52,08 miljoni cilvēku) nevarēja pietiekami apsildīt savus mājokļus; norāda, ka enerģētiskā nabadzība ir īpaši jūtama jaunajās dalībvalstīs un vairumā gadījumu to izraisa slikti siltinātas mājas; aicina Komisiju sīkāk izpētīt saikni starp energoefektivitātes veicināšanu, enerģētisko nabadzību un neaizsargātiem patērētājiem; uzsver, ka energoefektivitātes pasākumu radītajiem ietaupījumiem jābūt redzamiem, samazinot patērētāju rēķinus par enerģiju;

10.  atzīmē, ka konkrētās ekonomikas nozarēs, piemēram, celtniecības un transporta nozarē, energoefektivitātes potenciāls netiek izmantots efektīvi un ka struktūrfonda, Kohēzijas fonda vai cita veida ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanai palīdzētu vairot nodarbinātības iespējas minētajās nozarēs;

11.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka sociālo mājokļu celtniecība un renovācija tiek veikta ar mērķi sasniegt energoefektivitātes mērķus un standartus; ievērojot subsidiaritātes principu, aicina dalībvalstis un visas ieinteresētās personas, izstrādājot valsts reformu programmas un partnerattiecību nolīgumu stratēģiskās prioritātes 2014.–2020. gada plānošanas periodam, ņemt vērā sociālo mājokļu nodrošināšanas mērķi; šajā sakarībā atgādina dalībvalstīm par noteikumiem, kas paredzēti Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 20. pantā;

12.  atzīst, ka nepieciešamība veikt sākotnējus ieguldījumus ir viens no lielākajiem šķēršļiem energoefektivitātes īstenošanai vietējā un reģionu līmenī; ir pārliecināts, ka, veicot pasākumus ES līmenī, būtu pienācīgi jāņem vērā šo pasākumu ietekme pašvaldībās un reģionos, kā arī pašvaldību un reģionu budžeta ierobežojumi; tādēļ ierosina, izstrādājot pamatnostādnes enerģētikas jomā, apspriesties ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, kā arī finansiāli atbalstīt vietējās un reģionālās programmas, kas vērstas uz esošo energoresursu izmantošanu;

13.  atgādina, ka Parlaments jau ir pieņēmis ziņojumu par ES kohēzijas politikas un tās dalībnieku lomu Eiropas jaunās enerģētikas politikas īstenošanā un ka šajā ziņojumā ir skatīti arī energoefektivitātes jautājumi;

2014.–2020. gada plānošanas periods un izmaiņas tiesību aktos

14.  norāda, ka kohēzijas politikas galvenais mērķis vēl aizvien ir reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību samazināšana, un uzskata, ka energoefektivitātes politika nedrīkstētu kavēt šā mērķa īstenošanu; uzsver, ka dažiem no ES nabadzīgākajiem reģioniem varētu būt citas prioritātes un tiem vispirms varētu būt nepieciešami ieguldījumi citās jomās; uzsver, ka kohēzijas politikas spēks ir tās elastībā un līdzekļu decentralizētā pārvaldē, kas tiek veikta vietējā līmenī;

15.  atgādina, ka 2009. gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) regula tika grozīta attiecībā uz energoefektivitāti, paredzot iespēju pretendēt uz atbalstu saistībā ar mājokli visās ES daļās, nepārsniedzot 4 % maksimālo robežu; atzīmē — tā kā nesen tika veiktas izmaiņas noteikumos, t. i., notika darbības programmu pārveide plānošanas perioda laikā, daudzās dalībvalstīs šī politikas rīcība nav izraisījusi būtiski lielāka finansējuma novirzīšanu minētajam mērķim; norāda, ka līdztekus minētajām izmaiņām netika paredzēts jauns papildu ES finansējums, tādēļ dažas dalībvalstis principā noraidīja šo iespēju, toties citās dalībvalstīs tika konstatēta ievērojama saistība starp fondu izmantošanas zemo efektivitāti un vāju pārvaldību; norāda uz to, ka pirms 2014.–2020. gada plānošanas perioda un tā laikā ir svarīgi nodrošināt juridisku skaidrību attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem;

16.  atzinīgi vērtē ERAF un Kohēzijas fonda sniegtās jaunās iespējas un minēto fondu nozīmes palielināšanos energoefektivitātes mērķu īstenošanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā; jo īpaši atbalsta turpmāko kohēzijas politikas finansējuma nozīmi visā būvniecības nozarē, tostarp mājokļu nozarē;

17.  mudina dalībvalstis to darbības programmās ieviest vienkāršas un birokrātiju mazinošas procedūras mājsaimniecību energoefektivitātes uzlabošanai paredzētā finansējuma izmantošanai;

18.  mudina dalībvalstis nodrošināt tādus decentralizācijas noteikumus, kas pašvaldības iestādēm nodrošinātu tiešu piekļuvi mājsaimniecību energoefektivitātes uzlabošanai paredzētam finansējumam;

19.  atzinīgi vērtē iznākumu sarunām par ERAF regulējumu attiecībā uz iezīmēta finansējuma obligāto īpatsvaru, kas izmantojams katras reģionu kategorijas īpašiem tematiskajiem mērķiem un kas nodrošina energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu sekmēšanas piešķīrumu pieaugumu; atgādina, ka nozīmīgs obligātā finansējuma īpatsvars ir būtisks, lai vieglāk piesaistītu vietējos dalībniekus un palīdzētu radīt stabilas ilgtermiņa programmas;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paplašināt inovatīvo finanšu instrumentu izmantošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, tos attiecinot uz visiem tematiskajiem mērķiem, tostarp energoefektivitāti;

21.  atbalsta Komisijas priekšlikumus vienkāršot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 2014.–2020. gada plānošanas periodā; uzskata — noslēdzot sarunas par Kopīgo noteikumu regulu, būtu jāspēj sekmīgi izmantot vairāku fondu līdzekļus, un tas sniegtu ievērojamu labumu energoefektivitātes projektiem;

22.  atzinīgi vērtē panākto sarunās par Kopīgo noteikumu regulu attiecībā uz partnerības nolīgumiem; šajā sakarībā aicina dalībvalstis un pārvaldības iestādes sadarboties ar energoefektivitātes jomas ekspertiem, lai lietderīgi izmantotu šo mehānismu, sagatavojot darbības programmas;

23.  mudina dalībvalstis stiprināt saikni starp to attiecīgajiem valsts energoefektivitātes rīcības plāniem un darbības programmām, lai nodrošinātu, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi būtu daļa no saskaņotas stratēģijas, vienlaikus ņemot vērā teritoriālās vajadzības; uzsver, ka energoefektivitātes galvenajam mērķim vajadzētu būt enerģētiskajai neatkarībai reģionālā un vietējā līmenī;

24.  uzskata, ka ar ES pasākumiem vajadzētu atbalstīt energoefektivitāti enerģijas ražošanas, sadales un patēriņa posmā; norāda — lai gan patlaban kohēzijas politikas enerģētikas finansējums lielākoties tiek izlietots atjaunojamiem energoresursiem(15), ir jāpanāk labāks līdzsvars, lai lielāku finansējuma daļu novirzītu energoefektivitātes projektiem;

25.  uzsver, ka pārmērīgi sīki izstrādāti un saistoši uzdevumi attiecībā uz energoefektivitātes mērķu īstenošanu var palielināt reģionālo un vietējo varas iestāžu izdevumus šo pasākumu īstenošanai un radīt papildu izmaksas patērētājiem;

26.  uzsver, ka ir svarīgi iekļaut energoefektivitātes aspektu pārdomātai specializācijai paredzētajās pētniecības un inovācijas stratēģijās, kuras dalībvalstīm un to reģioniem būs jāizstrādā, lai varētu saņemt kohēzijas politikas inovācijai paredzēto finansējumu;

27.  vēlreiz atgādina dalībvalstīm, ka ir svarīgi paredzēt pietiekamus finanšu līdzekļus 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai, kurā kohēzijas politika varētu darboties kā ekonomikas atveseļošanas dzinējspēks un kā tādai tai arī vajadzētu darboties;

Izpratnes veicināšana un informācijas izplatīšanas nozīme

28.  aicina Komisiju uzlabot vietējām un reģionālajām varas iestādēm sniegtās praktiskās informācijas par energoefektivitātes jautājumiem kvalitāti un izplatīšanu, jo īpaši attiecībā uz ieguvumiem no ieguldījumiem energoefektivitātē, labākajām metodēm, standartiem un finanšu stimuliem, kā arī attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem, tostarp saistībā ar energoefektivitātes līgumu slēgšanu; norāda, ka energopakalpojumu uzņēmumu trūkums daudzos reģionos un dalībvalstīs varētu ietekmēt energoefektivitātes uzlabošanai paredzētā finansējuma apgūšanu;

29.  uzsver, ka detalizētas informācijas trūkums par ēku raksturlielumiem reģionālā līmenī ir būtisks kavēklis, valsts un reģionālajām iestādēm izstrādājot stratēģijas un plānus; norāda, ka prasības šādas informācijas sniegšanai ir paredzētas Direktīvā 2012/27/ES, un prasa tās pildīt arī reģionu līmenī un šo informāciju publiskot;

30.  mudina pārvaldības iestādes uzlabot darbības programmu redzamību un ilgtspējīgas enerģijas projektu piedāvātās iespējas potenciālajiem saņēmējiem; ierosina to darīt, izveidojot valsts tīmekļa vietnes, platformas vai datu bāzes potenciālajiem saņēmējiem un ieinteresētajām personām, organizējot seminārus un pasākumus mērķgrupu informēšanai un pasākumus pašreizējo tīmekļa resursu (piemēram, Build Up tīmekļa portāla un SF enerģētikas ieguldījumu rokasgrāmatas) redzamības un pieejamības uzlabošanai;

31.  mudina pārvaldības iestādes 2014.–2020. gada plānošanas periodā veicināt integrētus projektus, īstenojot visaptverošu pieeju energoefektivitātei teritoriālā līmenī, jo īpaši izmantojot jaunos stratēģiskās plānošanas instrumentus, piemēram, integrētos teritoriālos ieguldījumus, un iesaistot pašreizējās iniciatīvas, piemēram, Pilsētas mēru paktu, lai palīdzētu izstrādāt integrētus plānus; mudina Komisiju un dalībvalstis paātrināti izskatīt tos pieteikumus finansējuma saņemšanai, kurus iesniegušas iestādes, kas parakstījušas Pilsētas mēru paktu un pilnībā īsteno tā prasības;

32.  atzinīgi vērtē ikgadējo „Open Days” konferenci un daudzās darba grupas, kas izveidotas saistībā ar vietējiem un reģionāliem energoefektivitātes projektiem; ierosina Komisijai, dalībvalstīm un pārvaldības iestādēm izmantot šo pasākumu, lai izveidotu informācijas apmaiņas platformu nolūkā veicināt Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansēto energoefektivitātes projektu īstenošanai un pārvaldībai tik ļoti nepieciešamo dialogu un paraugprakses apmaiņu;

Spēju veidošana un tehniskā palīdzība

33.  aicina dalībvalstis ievērot Komisijas ieteikumus(16) un, izmantojot tehniskās palīdzības budžetu, palielināt administratīvās spējas, lai vietējās, reģionālās un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki varētu efektīvi līdzdarboties reģionālo un vietējo enerģētikas stratēģiju izstrādē;

34.  atzīst, ka pārejai uz energoefektīvām tehnoloģijām ir vajadzīgas jaunas prasmes, profesionālā izglītība, kurā ietverti vides aspekti, un specializēta apmācība būvniecības un citās jomās; šajā sakarībā aicina dalībvalstis turpināt izmantot līdzekļus, lai sniegtu tehnisko palīdzību visos līmeņos (piemēram, izmantojot ELENA instrumentu); turklāt aicina dalībvalstis izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai pārkvalificētu darba ņēmējus un pilnveidotu viņu prasmes jaunajām darbvietām ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī lai novērstu kvalificētu darba ņēmēju trūkumu šajā nozarē;

35.  norāda uz potenciālajiem ieguvumiem, ko var sniegt JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) un ELENA iniciatīvas ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģētikā vietējā līmenī, lai palīdzētu pilsētām un reģioniem īstenot dzīvotspējīgus ieguldījumu projektus energoefektivitātes jomā, un aicina veicināt šīs iniciatīvas;

36.  mudina uzlabot administratīvo atbalstu vietējām un reģionālām pašvaldībām, lai palīdzētu tām apvienoties maza un vidēja apjoma energoefektivitātes projektu īstenošanai, kuru apjoms, ņemot katru projektu atsevišķi, būtu mazāks nekā vajadzīgs, lai varētu izmantot ELENA, JESSICA un „Saprātīgas enerģijas programmas” finansējumu; vērš dalībvalstu un Komisijas uzmanību uz to, ka mazām un vidējām pilsētām un lauku kopienām bieži trūkst vajadzīgo administratīvo spēju, lai pilnībā izmantotu jaunos finanšu instrumentus;

37.  uzsver, ka birokrātijas un procedūru skaidrības trūkuma dēļ ir apgrūtināta pieeja struktūrfondiem un Kohēzijas fondam un ka dalībnieki, kuriem šo fondu līdzekļi ir visvairāk nepieciešami, neuzdrošinās pieteikties; tādēļ atbalsta noteikumu un procedūru vienkāršošanu, birokrātisko šķēršļu novēršanu un lielāku elastību šo līdzekļu piešķiršanā gan ES, gan valstu līmenī; uzskata, ka noteikumu vienkāršošana palīdzēs efektīvi piešķirt līdzekļus, uzlabos apgūšanas rādītājus, mazinās kļūdu skaitu un maksājumu laiku, kā arī ļaus nabadzīgākajām dalībvalstīm un reģioniem pilnībā izmantot to finanšu instrumentu priekšrocības, kas paredzēti reģionālo un starpvalstu atšķirību mazināšanai; uzskata, ka jānodrošina līdzsvars starp noteikumu un procedūru vienkāršošanu un to stabilitāti;

Finanšu instrumentu loma

38.  uzsver, ka dotāciju un finanšu instrumentu apvienošanu var izmantot kā veiksmīgu un radošu pieeju, lai piesaistītu privāto finansējumu, radītu jaunus privātā un publiskā sektora partnerības modeļus un veicinātu jauninājumus; uzsver, ka ir svarīgi piesaistīt gan ES, gan trešo valstu privātā sektora ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos;

39.  atzīmē, ka centienus iegūt finansējumu ieguldījumiem energoefektivitātes projektos bieži vien kavē tirgus, regulējuma un uzticēšanās šķēršļi, piemēram, augstas sākotnējās izmaksas ieguldītājiem un grūtības prognozēt precīzu enerģijas ietaupījumu potenciālu; mudina dalībvalstis rast piemērotus veidus, kā veicināt ieguldījumus mājsaimniecību energoefektivitātes uzlabošanā;

40.  ar bažām uzsver, ka pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir izraisījusi situāciju, ka dalībvalstīm ir arvien grūtāk rast vajadzīgos līdzekļus, lai līdzfinansētu ar energoefektivitāti saistītās kohēzijas politikas programmas; uzskata, ka šajā ziņā ir svarīgi rast jaunus inovatīvus energoefektivitātes projektu finansēšanas veidus, arī izmantojot privātā sektora finansējumu;

41.  ņem vērā Komisijas atbalstu jaunu un inovatīvu finanšu instrumentu paplašinātajai lomai 2014.–2020. gada plānošanas periodā; uzsver, ka savlaicīgu piegāžu un juridiskās skaidrības trūkums rada ievērojamas grūtības dalībvalstīm, kā arī citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas šādu instrumentu pārvaldībā; mudina Komisiju nekavējoties iepazīstināt ar priekšlikumiem par jau izveidotiem finanšu instrumentiem, kas būtu pieejami energoefektivitātes pasākumu atbalstam;

42.  aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz valsts energoefektivitātes fondu izveidi, kur Eiropas strukturālos un investīciju fondus var izmantot kā pašu kapitāla ieguldījumus vai līdzīgus ieguldījumus un papildināt tos ar privātā sektora papildu finansējuma avotiem;

43.  aicina Komisiju turpināt uzlabot mērķtiecīgu Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Eiropas Padomes Attīstības bankas un Eiropas Energoefektivitātes fonda (EEEF) finansiālo atbalstu energoefektivitātes projektiem; aicina EIB, Eiropas Padomes Attīstības banku un ERAB izveidot kopīgu darba grupu, kas pētītu tādu jaunu finanšu instrumentu alternatīvas, kurus varētu darīt pieejamus dalībvalstīm kopā ar to valsts energoefektivitātes fondiem vai ar to starpniecību, lai stimulētu papildu privātā sektora ieguldījumus;

44.  uzsver, ka līdzekļu piešķiršanā jāievēro proporcionalitātes, izmaksu lietderības un ekonomiskās efektivitātes principi un ka tādējādi nedrīkst palielināt administratīvo slogu;

Klimata, ģeogrāfiskā stāvokļa un ar konkurētspēju saistītie apstākļi

45.  uzsver, ka ir svarīgi regulāri izvērtēt, vai energoefektivitātes pasākumi un prasības vēl joprojām atbilst klimata apstākļiem, rūpniecības un MVU konkurētspējas nosacījumiem un enerģijas cenu attīstības tendencēm dažādās dalībvalstīs un reģionos; aicina Komisiju to uzmanīgi apsvērt, izstrādājot izpildes rādītāju kopumu;

46.  uzsver, ka saistībā ar energoefektivitāti ir jāņem vērā arī tālāko reģionu īpašie ģeogrāfiskie apstākļi, lai labāk izmantotu dabas resursus, kas pieejami uz salām (ģeotermālā, saules, vēja un jūras enerģija);

47.  atbalsta MARIE programmas virzību, izveidojot Vidusjūras reģiona Ēku energoefektivitātes uzlabošanas stratēģiju; šajā sakarībā aicina dalībvalstis Vidusjūras reģionā apmainīties ar paraugpraksi, lai nodrošinātu izmaksu ziņā optimālu modeli Dienvideiropai; aicina izveidot līdzīgas programmas citos Eiropas reģionos, jo īpaši Eiropas centrālajā daļā; uzskata, ka līdzīgu stratēģiju varētu ieviest tālākos reģionos, jo daļa no tiem — bet ne visi — atrodas tropu apgabalos;

Rādītāji un kritēriji

48.  aicina dalībvalstis noteikt tālejošus mērķus, lai nodrošinātu to, ka sabiedriskās ēkas un citas ēkas atbilst augstākajiem energoefektivitātes standartiem, kas paredzēti Direktīvā 2010/31/ES, un regulāri veikt to energoefektivitātes sertifikāciju;

49.  aicina Komisiju kohēzijas politikā precizēt kopējos energoefektivitātes rādītājus, kas dalībvalstīm jāpiemēro un jāizmanto 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

50.  aicina Komisiju, aprēķinot katras dalībvalsts vai reģiona ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai ietaupītu vienu kWh, pienācīgi ņemt vērā ekonomiskos, ģeogrāfiskos un sociālos apstākļus;

51.  aicina Komisiju nekavējoties un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un reģioniem izstrādāt energoefektivitātes projektu vērtēšanas pamatnostādnes, ko varētu izmantot par pamatu projektu vērtēšanas, uzraudzības un pārbaudes mehānismu izveidei, kā arī rentabilitātes noteikšanai;

52.  aicina dalībvalstis ne vien piemērot energoefektivitātes rezultātu rādītājus, kas noteikti ERAF regulas pielikumā, bet izmantot arī pārredzamus projektu atlases kritērijus un vienai ietaupāmās enerģijas vienībai piemērojamas standartizētas ieguldījumu izmaksas, norādot maksimālo pieņemamo energoefektivitātes projektos veikto ieguldījumu atmaksāšanās laiku;

53.  ņem vērā jaunāko Revīzijas palātas ziņojumu par kohēzijas politikas ieguldījumiem energoefektivitātē un to rentabilitāti; uzsver Revīzijas palātas ieteikumu izmantot pārredzamus un stingrākus projektu atlases kritērijus ES un dalībvalstu līmenī; piekrīt Revīzijas palātas secinājumam, ka novērtējuma kritērijiem, ko izmanto ieguldījumu lēmumu pieņemšanā, jābūt skaidrākiem un precīzākiem attiecībā uz to, kādā veidā jāņem vērā energoefektivitātes aspekti;

54.  tomēr atzīmē, ka Palātas novērtējums ir diezgan ierobežojošs, ņemot vērā izlases veida novērtēšanu un atmaksāšanās periodu; uzsver, ka kohēzijas politika ir integrēta politika un tālab, veicot projektu novērtējumu, ir jāizmanto visaptveroša pieeja, kuras pamatā ir dzīves cikla izmaksu analīze;

Ēku sektora nozīme

55.  norāda, ka 2010. gadā ēku enerģijas patēriņš veidoja lielāko daļu, t. i., 40 %, no kopējā galīgā enerģijas patēriņa ES, no kura mājsaimniecības veidoja 26,7 %, un ka šis patēriņš radīja 36 % no Savienības CO2 emisiju apjoma; pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu pilnībā neizmanto ēku enerģijas taupīšanas potenciālu; aicina Komisiju rast veidus, kā veicināt centienus, ar kuriem nodrošināt, lai šis vislielākais enerģijas taupīšanas potenciāls nepaliktu neizmantots, un šajā nolūkā izstrādāt priekšlikumus konkrētu mērķu sasniegšanai ēku enerģijas patēriņa jomā dalībvalstīs;

56.  atgādina, ka ēku parastais renovācijas cikls ir 40 gadi un ka enerģijas taupīšanas tehnoloģijas šajā nozarē ir augsti attīstītas, un lielākie šķēršļi, kas kavē enerģijas taupīšanas potenciāla pilnīgu izmantošanu, nav tehniski šķēršļi; norāda — ņemot vērā to, ka energoefektivitātes renovācijas projektu būtības dēļ šo projektu rezultāti bieži vien ir mazāk pamanāmi, mazāki un sarežģītāk apkopojami, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem arī ir ļoti svarīga nozīme, nodrošinot šo šķēršļu pārvarēšanai vajadzīgo finansējumu;

57.  atzīmē, ka enerģijas taupīšanas potenciāls, kas lielā mērā ir atkarīgs no pašreizējo ēku tehniskā stāvokļa, visās dalībvalstīs nav vienāds; aicina dalībvalstis precizēt „pienācīga mājokļa” definīciju, iekļaujot tajā arī energoefektivitātes standartus;

58.  uzsver, ka publiskie ieguldījumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai jo īpaši ir vajadzīgi mazāk attīstītos reģionos un dalībvalstīs, kuras saņem Kohēzijas fonda finansējumu un kurās ir būtisks enerģijas patēriņa samazināšanas potenciāls, izmantojot izmaksu ziņā efektīvus pasākumus;

59.  mudina dalībvalstis maksimāli izmantot valsts mēroga un reģionālas programmas, lai nodrošinātu, ka augsta līmeņa energoefektivitātes risinājumus izmanto gan jaunu ēku būvniecībā, gan pašreizējo ēku renovācijā (modernizēšanā), tostarp attiecībā uz to mājsaimniecību mājokļiem, kurām ir zemi ienākumi;

60.  norāda, ka laukos un tālākos apgabalos ir piemēroti apstākļi decentralizētas enerģijas ražošanas veidu ieviešanai, samazinot enerģijas zudumus, kuri rodas, pārvadot elektroenerģiju lielos attālumos;

61.  aicina attiecīgās valsts iestādes paātrināt to īpašumā esošo ēku renovāciju, izmantojot kohēzijas politikas finansējumu, lai nodrošinātu nepieciešamo sviras efektu un rādītu piemēru;

62.  aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst problēmām, ko rada kopīpašums daudzdzīvokļu namos, kur ir sarežģīta „parazītisma” problēma;

63.  aicina Komisiju vairot informētību par ēku pilnvērtīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas reālo potenciālu, atbalstot dalībvalstis un reģionus to renovācijas stratēģiju izstrādē; iesaka šīs stratēģijas izstrādāt paralēli darbības programmu priekšlikumiem un orientēt tās uz inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu, ietverot indikatīvus starpposma mērķus ieguldītāju uzticības veicināšanai;

o
o   o

64.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0246. (2) http://ec.europa.eu/energy/publications/doc/2012_energy_figures.pdf. (3) OV C 87 E, 1.4.2010., 98. lpp. (4) .https://www.kfw.de/migration/Weiterleitung-zur-Startseite/Homepage/KfW-Group/Research/PDF-Files/Energy-efficient-building-and-rehabilitation.pdf. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0017. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0223. (7) OV C 225, 27.7.2012., 52. lpp. (8) OV C 54, 23.2.2012., 49. lpp. (9) OV C 24, 28.1.2012., 134. lpp (10) http://www.sf-energyinvest.eu/fileadmin/Dateien/Downloads/May2012-Recommendations.pdf. (11) http://www.renovate-europe.eu/uploads/Multiple%20Benefits%20Study_Key%20Messages%20Brochure.pdf. (12) Komisijas paziņojums „Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (COM(2006)0545). (13) Komisijas 2013. gada 18. aprīļa ziņojums „Finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai” (COM(2013)0225). (14) Padomes 2013. gada 4. marta ziņojums „Eiropas pusgada īstenošana — kopsavilkuma ziņojums” (6754/13). (15) Ziņojums, ko Komisijai iesniedza ISMERI Europa, par novērtēšanas tīkla ekspertu sagatavoto politikas analīzi attiecībā uz kohēzijas politikas īstenošanu 2007.–2013. gadā — dalībvalstu 2011. gada ziņojumu kopsavilkums — atjaunojamie energoresursi un ēku energoefektivitāte: http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/pdf/eval2007/expert_innovation/2011_synt_rep_en.pdf) (16) Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojums „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (COM(2011)0017).