Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Adrijas un Jonijas jūras reģiona jūrlietu stratēģija” (COM(2012)0713),

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94, un tās turpmākos grozījumus (Vidusjūras regula)(1),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 6. februāra rezolūciju par kopējo zivsaimniecības politiku(2),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju(3),

–  ņemot vērā Direktīvu 2008/56/EK un dalībvalstu pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai vēlākais līdz 2020. gadam jūras vidē sasniegtu vai saglabātu labu vides stāvokli,

–  ņemot vērā tā 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par ES makroreģionālo stratēģiju attīstību: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā(4),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 8. marta rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā(5),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jauni uzdevumi(6),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru (COM(2013)0133),

–  ņemot vērā tā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai(7),

–  ņemot vērā Dzīvotņu direktīvu(8),

–  ņemot vērā par integrētu jūrlietu politiku atbildīgo Eiropas ministru un Komisijas 2012. gada 7. oktobra deklarāciju par jūras un jūrlietu programmu izaugsmei un nodarbinātībai (Limasolas deklarācija),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” (COM(2012)0494),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 23.–24. jūnija sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un tai pievienotos protokolus(9),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 12. oktobra pastāvīgo atzinumu, ar kuru atbalsta jauna Adrijas un Jonijas jūras makroreģiona izveidošanu(10),

–  ņemot vērā Ankonas deklarāciju, kas pieņemta 2010. gada 5. maijā 12. Jonijas jūras reģiona padomē,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada 31. oktobrī pieņemto Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu,

–  ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas (SDO) Ieteikumu Nr. 199 par darbu zvejniecības nozarē,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0234/2013),

A.  tā kā pie Adrijas un Jonijas jūras atrodas septiņas valstis(11), starp kurām ir četras dalībvalstis (Itālija, Grieķija, Horvātija un Slovēnija), viena kandidātvalsts (Melnkalne) un divas iespējamās kandidātvalstis (Albānija un Bosnija Hercegovina);

B.  tā kā pārrobežu sadarbība ir būtiska, lai izveidotu kopēju zvejas darbību pārvaldību un nodrošinātu zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu;

C.  tā kā, lai gan dažās Adrijas jūras valstīs ir izveidotas īpašas zonas, būtiska Adrijas un Jonijas jūras baseina daļa joprojām ir starptautiskie ūdeņi;

D.  tā kā Parlaments savā nesenajā rezolūcijā par makroreģionālo stratēģiju izveidošanu ES uzsvēra, ka Adrijas un Jonijas jūras makroreģionālā stratēģija ir būtisks faktors centienos panākt mieru starp Rietumbalkānu valstīm un tā varētu palīdzēt šīm valstīm pievienoties ES, tādējādi ļaujot īstenot vienotu politiku visā Vidusjūras baseinā;

E.  tā kā valstis, kas parakstījušas Ankonas deklarāciju, ir aicinājušas Komisiju izstrādāt Adrijas un Jonijas jūras makroreģionālo stratēģiju, sekojot Komisijas jau iesniegto Baltijas jūras (2009), Donavas (2010) un Atlantijas okeāna (2011) makroreģionālo stratēģiju piemēram(12);

F.  tā kā Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnija rezolūcijā aicināja dalībvalstis „sadarbībā ar Komisiju turpināt darbu ar iespējamām turpmākām makroreģionālām stratēģijām, it īpaši attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu”;

G.  tā kā Reģionu komiteja nesenā atzinumā aicināja Parlamentu atbalstīt jaunas ES stratēģijas izstrādi Adrijas un Jonijas jūras makroreģionam, kurā ņemtu vērā šā reģiona būtiskākās problēmas, jo īpaši zvejniecības un akvakultūras jomā;

H.  tā kā zvejniecība jau izsenis ir bijusi nozīmīga nozare lielākajā daļā Adrijas un Jonijas jūras piekrastes reģionu un zvejas darbības šajā zonā pašlaik pārvalda Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) un Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT);

I.  tā kā Adrijas jūras baseina ģeofiziskais veidojums, jo īpaši tā ziemeļu daļā, ir galvenokārt smilšaina grunts un sekli ūdeņi, kas kļūst dziļāki tikai daudzas jūras jūdzes no krasta, bet Jonijas jūras baseina ģeofiziskais veidojums ir līdzīgs pārējās Vidusjūras daudz dziļākajiem ģeofiziskajiem veidojumiem, jo īpaši 18. un 19. ĢAA (GFCM ģeogrāfiskie apakšreģioni), kuros dziļums sasniedz 2000 metru;

J.  tā kā zvejniecībai Adrijas un Jonijas jūras baseinā raksturīga jaukta zveja ar darbībām, kurās izmanto daudzveidīgus zvejas rīkus, no amatnieciskas mazapjoma zvejas līdz bentiskai tralēšanas zvejai, no vidēja dziļuma pelaģiskās zvejas līdz atpūtas zvejai;

K.  tā kā Adrijas jūrā mitinās liels skaits endēmisko zivju sugu; tā kā tomēr zvejas intensitātes palielināšanās un/vai piesārņojums ir radījis nopietnas problēmas zivju krājumiem un zivsaimniecības nozarei kopumā, jo īpaši Itālijas krastos Adrijas jūras dienvidu daļā;

L.  tā kā turklāt pēdējos gados Adrijas un Jonijas jūras baseinā ir notikusi akvakultūras būtiska attīstība, lai gan pastāv nopietni vides un telpiskie šķēršļi un ne visas zonas ir piemērotas zivju audzēšanai atklātā jūrā, un tur, kur tas ir iespējams, šādas audzēšanas vietas ne vienmēr ir savietojamas ar citām darbībām;

M.  tā kā jau pastāv vairākas vērtīgas reģionālās shēmas zinātniskās sadarbības veicināšanai, lai nodrošinātu atbildīgu zivsaimniecību Adrijas jūrā, piemēram, AdriaMed(13);

N.  tā kā daudzām dalībvalstīm nav īpašu valsts vai reģionālo attīstības plānu, ar ko reglamentētu iekārtu izmantošanu krasta joslā un atklātā jūrā un kas skaidri noteiktu akvakultūras uzņēmumiem pieejamās zonas, tādējādi novēršot viegli paredzamus interešu konfliktus ar citām ekonomikas nozarēm, piemēram, tūrismu, lauksaimniecību un piekrastes zveju;

O.  tā kā Adrijas jūras aizsargājamo zonu tīkls (AdriaPAN) ir iniciatīva, kuras mērķis ir ar partnerību palīdzību optimizēt šo zonu pārvaldību un plānošanu;

P.  tā kā integrētas pieejas jūrlietu politikai izstrādāšanai attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūru jānotiek dialogā un partnerībā ar visām piekrastes valstīm, jo jūrniecības darbībām un kopējiem resursiem ir pārrobežu raksturs,

Vispārīgi apsvērumi

1.  norāda, ka ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlaments ir kļuvis par otru pilntiesīgu likumdevēju iestādi zvejniecības un akvakultūras nozarē un pilnībā vēlas piedalīties zivsaimniecības politikas veidošanā ES līmenī, kā arī reģionu un starpreģionu līmenī;

2.  uzskata, ka Adrijas un Jonijas jūras stratēģijā īpaši jāatsaucas uz zvejniecības un akvakultūras nozares, tostarp nodarbinātības, ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi;

3.  uzskata, ka Adrijas un Jonijas jūras stratēģijā jācenšas nodrošināt vides saglabāšanu un aizsardzību;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada 3. decembra paziņojumu, kas ir svarīgs solis ceļā uz tāda tiesiskā regulējuma pieņemšanu, kurš veicinās ciešāku sadarbību starp Adrijas un Jonijas jūras valstīm un reģioniem, lai nodrošinātu to, ka zvejošana notiek atbildīgi un ir ekonomiski dzīvotspējīga nodarbošanās piekrastes kopienām;

5.  šajā sakarā uzskata, ka integrētajai jūrniecības politikai (IJP) jāieņem nozīmīga vieta Adrijas un Jonijas jūras ilgtermiņa stratēģiskās politikas izstrādē, kā mērķi nosakot ilgtspējīgu jūras un jūrlietu attīstību un jūras ekosistēmu saglabāšanu nākamajām paaudzēm;

6.  turklāt uzskata, ka jūras telpiskā plānošana kā sabiedrisks process, ar kura palīdzību analizē un plāno cilvēka darbību telpā un laikā Adrijas un Jonijas jūras apgabalos, jo īpaši Adrijas jūras ziemeļu daļā, ir būtiska ilgtspējīgas zvejniecības nozares nākotnes nodrošināšanai kontekstā ar citām saistītām darbībām;

7.  atkārtoti pauž atbalstu makroreģionālās stratēģijas izstrādei šajā nozīmīgajā jūras baseinā ar mērķi risināt kopīgās problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji attiecīgajos piekrastes reģionos, un veicināt reģiona ekonomisko attīstību un integrāciju Eiropā;

8.  uzskata, ka visām ES programmām un finansējuma instrumentiem(14), kā arī pirmspievienošanās palīdzības instrumentiem (IPA), kas attiecas uz Adrijas un Jonijas jūras baseinu, jābūt savietojamiem un jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, lai teritorijas zvejnieki un zivsaimniecības uzņēmumi no tiem gūtu reālu pievienoto vērtību;

9.  ir cieši pārliecināts, ka jebkādi centieni atbildīgas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanā Adrijas un Jonijas jūras baseinā var būt kā katalizators piekrastes un lauku zonu attīstībai attiecīgajās valstīs un veicināt kombinētu ekonomisko darbību attīstību — piemēram, „tūrisma zveju”, proti, tūristu vai pētnieku došanos kopā ar profesionāliem zvejniekiem zvejā —, pilnībā ievērojot atbilstību ilgtspējīgas zvejas principam, t.i., saglabājot vietējo vidi un bioloģisko daudzveidību;

10.  uzskata, ka Barselonas konvenciju un tai pievienoto Protokolu par integrēto piekrastes pārvaldību, kas stājās spēkā 2011. gada martā, varētu izmantot par paraugu, kā integrēto pārvaldību padarīt obligātu dalībvalstīm, kuras robežojas ar Adrijas un Jonijas jūru;

11.  uzskata, ka pieejamie dati par zivju krājumiem Adrijas un Jonijas jūru baseinā, to kustību un izplatīšanos, kā arī par atpūtas zvejas darbībām, nav apmierinoši, un attiecīgi aicina atbildīgās iestādes un pētniecības struktūras pēc iespējas agrāk novērst trūkumus;

12.  aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu pētniecības programmas saistībā ar jūras vidi un zivsaimniecību, kā arī mudinātu izmantot un izplatīt šo programmu atklājumus;

13.  uzskata, ka veiksmīgi sadarbības piemēri starp dažādu reģionu pārvaldības iestādēm komercdarbībā(15) var tikt izmantoti kā laba prakse un tos var ieviest citās piemērošanas jomās, lai nodrošinātu zvejas un akvakultūras produktu, un jo īpaši vietējo produktu, labāku izsekojamību, ienesīgumu un tirdzniecību;

14.  atbalsta visu ieinteresēto personu dalību ilgtspējīgas un ražīgas zivsaimniecības nozares attīstībā šajā reģionā;

15.  uzskata, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību zvejniecības un akvakultūras nozarē visā Adrijas un Jonijas jūras baseinā un paaugstinātu nodarbinātību piekrastes teritorijās, ir būtiski novērtēt sieviešu nozīmīgo darbu zivsaimniecības nozarē, palīdzēt viņām iegūt profesionālo kvalifikāciju un iekļauties piekrastes rīcības grupās un ražotāju organizācijās;

16.  aicina piedāvāt stimulus, kas var pievilināt jauniešus zvejniecības un akvakultūras nozarēm šajā reģionā un mudināt viņus iesaistīties šo nozaru darbībās;

17.  norāda, ka Parlaments jau iepriekš ir pievērsis uzmanību nepieciešamībai izstrādāt vienkāršotākus, saskaņotākus un pārredzamākus tiesību aktus akvakultūras jomā, novēršot šķēršļus, kas līdz šim ir kavējuši pilnīgu ES akvakultūras nozares potenciāla izmantošanu, un ka tas liks izstrādāt skaidrus un konsekventus ES un valstu noteikumus, kā arī dalībvalstīm skaidri definēt jūras un piekrastes attīstības plānus saskaņā ar nesen pieņemtajām GFCM vadlīnijām(16);

18.  norāda, ka akvakultūras nozares mērķtiecīga attīstīšana Adrijas un Jonijas jūru baseina piekrastes reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no tūrisma vasaras periodā, varētu radīt darbavietas, kuras neietekmē sezonalitāte, un tādējādi būtiski uzlabot nodarbinātību;

19.  uzsver, ka akvakultūras darbību paplašināšana nedrīkst apdraudēt laba vides stāvokļa sasniegšanu atbilstoši Direktīvai 2008/56/EK un tā jāveic pilnībā atbilstoši visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem vides jomā;

20.  norāda, ka zivju krājumu un jūras vides aizsardzība no piesārņojuma un pārmērīgas un/vai nelikumīgas zvejas ir iespējama tikai, izveidojot jūrniecības darbību informācijas un uzraudzības sistēmu integrētu tīklu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām piekrastes valstīm un reģioniem;

Īpaši apsvērumi

21.  mudina Adrijas un Jonijas jūras baseina piekrastes valstis sadarboties, lai izstrādātu vispārēju pārskatu par reģiona īpašām ģeofiziskām un dziļuma īpatnībām, dažādu jūras sugu klātbūtni un zvejas veidu izplatību, lai iegūtu vispārēju ainu, kas kalpotu par pamatu uzlabotai zivsaimniecības pārvaldībai un palīdzētu turpmāko makroreģionālo stratēģiju ietvaros stiprināt zivsaimniecības darbības;

22.  tāpēc mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2013. gadam pieņemt attiecīgu rīcības plānu jūrniecības stratēģijas konkrētai īstenošanai Adrijas un Jonijas jūras makroreģionā, šajā stratēģijā par vienu no prioritātēm izvirzot zivsaimniecības nozari, ņemot vērā ģeofiziskās īpatnības, un šo rīcības plānu sasaistot ar reģionālo politiku, Savienības integrēto jūrlietu politiku un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, lai maksimāli palielinātu tā sviras efektu;

23.  mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu regulai, ar kuru nosaka kopējus tehniskos pasākumus zivsaimniecības jomā Adrijas un Jonijas jūras baseinā un precizē pieļaujamo zvejas intensitāti, zvejas sezonas un atļautos zvejas instrumentus un citus attiecīgos pārvaldības pasākumus;

24.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis nav plašāk izmantojušas šos individuālos pārvaldības plānus, kas ļauj atcelt dažus vispārīgus noteikumus, lai varētu ņemt vērā specifiskas īpatnības; uzskata, ka tas ievērojami atvieglotu vietējo pārvaldību un sniegtu vērtīgus datus par situāciju dažādās zonās, padarot iespējamas attiecīgas izmaiņas; tāpēc prasa piekrastes dalībvalstīm konstruktīvi sadarboties citai ar citu un ar Komisiju un atjaunot un nepārtraukti pielāgot zivsaimniecības pārvaldības pasākumus;

25.  aicina Komisiju izveidot pastāvīgu dialogu ar trešām valstīm Adrijas un Jonijas jūras baseinā, lai noslēgtu konkrētus divpusējus un daudzpusējus nolīgumus ar mērķi virzīties uz zivsaimniecības pārvaldības noteikumu saskaņošanu un standartizāciju un sasniegtu ES kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus Vidusjūras reģionā, vienlaikus pilnībā izmantojot sadarbības sistēmu, ko nodrošina starptautiskās un reģionālās zvejniecības organizācijas; norāda, ka Adrijas un Jonijas jūras stratēģijai tikai tad ir iespējams būt ar pievienoto vērtību, ja vienlīdz tiek ņemtas vērā visas robežojošās valstis — gan ES valstis, gan trešās valstis;

26.  aicina Komisiju veicināt KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam pārsniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves rādītāju (MSY) visiem zivju krājumiem, un mudināt izmantot uz ekosistēmu balstītu pieeju attiecībā uz trešām valstīm;

27.  aicina Komisiju kopā ar piekrastes valstīm palielināt centienus apmainīties ar labu uzglabāšanas praksi un veicināt aizsargājamo jūras zonu izveidošanu ar mērķi atjaunot visapdraudētākās sugas;

28.  aicina Komisiju veicināt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķu sasniegšanu attiecībā uz trešām valstīm, kuras robežojas ar Adrijas un Jonijas jūru, proti, vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt vai saglabāt labu jūras vides stāvokli;

29.  aicina Komisiju šajā sakarā mudināt dalībvalstis, kas robežojas ar Adrijas un Jonijas jūru, izstrādāt un īstenot jūras stratēģijas, piemērojot uz ekosistēmu balstītu pieeju un nodrošinot vides problēmu integrāciju dažādās politikās, kurām ir ietekme uz jūras vidi, kā arī ņemot vērā pārrobežu ietekmi uz jūras ūdeņu kvalitāti blakus esošajās trešās valstīs;

30.  atgādina, ka zināšanu par jūras vidi uzlabošanai, tostarp par zivju sugām, un plašākai inovāciju un labāko prakšu ieviešanai zivsaimniecības nozarē finansējums ir pieejams gan no jaunā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) datu vākšanas programmām, gan no dažādām Savienības pētniecības programmām; tāpēc aicina dalībvalstis izstrādāt projektus šajās jomās un uzskata, ka ar dalībvalstu projektiem veicināta ciešāka sadarbība starp dažādām piekrastes valstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir ES vai trešās valstis, var novest pie ļoti interesantām iniciatīvām, kuras var dot labumu visam Adrijas un Jonijas jūras baseinam;

31.  aicina Komisiju novērtēt iespējas, vienojoties ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un ņemot vērā FEMIP(17) pieredzi, izveidot īpašu budžeta pozīciju, lai īstenotu šīs stratēģijas darbības un mērķus un izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, pieņemot jaunus budžeta instrumentus; aicina Komisiju arī apsvērt iespēju izmantot projektu obligācijas, kā arī publiskās un privātās partnerības kā augstākā mērā piemērotus finanšu instrumentus;

32.  aicina Komisiju ieteikt Vidusjūras reģionā jau izveidotās Reģionālā padomdevējas padomes (RAC) organizācijas ietvaros izveidot konkrētas konsultatīvās iestādes gan Adrijas jūrai, gan Jonijas jūrai, pamatojoties uz Itālijas ūdeņos izveidoto „jūras apgabalu” pozitīvo pieredzi(18) (piemēram, Adrijas jūras ziemeļu daļas zvejniecības apgabals, ko izveidoja 2012. gadā Adrijas jūras ziemeļu daļas zvejniecības nozares dalītai un saskaņotai pārvaldībai no politiskā, ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa);

33.  aicina Komisiju nākamajā tiesību aktu priekšlikumā par jūras teritoriālo plānošanu iekļaut noteikumus, kas liek dalībvalstīm pārskatīt to teritorijā spēkā esošos noteikumus vides un tūrisma aizsardzības jomā, un — attiecībā uz zonām, uz kurām neattiecas ierobežojumi, — pieņemt jūras un piekrastes attīstības plānus, kuros nosaka pieņemamības un atbilstības kritērijus šo zonu izmantošanai un aizņemšanai, lai atvieglotu piekļuvi citām zonām, kas ir piemērotas akvakultūras nozares uzņēmumu izveidei;

34.  turklāt aicina Komisiju izstrādāt īpašu darba plānu Adrijas un Jonijas jūrām, nosakot nākotnes mērķus šajā reģionā līdzīgi tam, ko pašlaik veic attiecībā uz Vidusjūru (IMP-MED projekts); uzsver, ka šis darba plāns jāuztver kā projekts, kas atbilst finansējuma saņemšanai no EJZF;

35.  mudina Komisiju izstrādāt sankciju sistēmu, lai nodrošinātu iespēju sodīt dalībvalstis, kuras neizpilda datu vākšanas un nosūtīšanas pienākumus vai nespēj novērst nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju savos ūdeņos vai savā zvejas flotē;

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.; OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.; OV L 196, 28.7.2011., 42. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0040. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0461. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0269. (5) OV C 199 E, 7.7.2012., 193. lpp. (6) OV C 70 E, 8.3.2012., 70. lpp. (7) OV C 236 E, 12.8.2011., 132. lpp. (8) Padomes Direktīva 92/43/EEK (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). (9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0128. (10) Atzinums COTER-V-016, atzinuma sagatavotājs Gian Mario Spacca (ALDE, IT), 2011. gada oktobris. (11) Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas (IHO) definīcijā kā Jonijas jūras robeža norādīta līnija starp Passero zemesragu Sicīlijā un Tenaras zemesragu Grieķijā. (12) COM(2009)0248, COM(2012)0128, COM(2010)0715 un COM(2011)0782. (13) AdriaMed ir Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas reģionālais projekts, ko finansē Itālijas Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija (MiPAAF) un Komisija, ar mērķi veicināt zinātnisko sadarbību starp Adrijas jūras valstīm (Albāniju, Horvātiju, Itāliju, Melnkalni un Slovēniju) saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu. (14) Struktūrfondi (ERAF, KF, ESF, EZF/EJZF), kā arī 7°PQ un LIFE+. (15) Piemēram, Zvejniecības un akvakultūras sociāli ekonomiskais novērošanas centrs Adrijas jūras ziemeļu daļā. (16) Rezolūcija GFCM/36/2012/1 „Guidelines on Allocated Zones for Aquaculture (AZA)”, kas pieņemta GFCM 36. sesijā (2012. gada maijā). (17) Eiropas un Vidusjūras valstu investīciju un partnerības fonds. (18) „Jūras apgabalu” mērķis ir stiprināt sadarbību starp valsts un reģionu pārvaldi, lai attīstītu un atbalstītu zivsaimniecību un akvakultūru, veicinātu partnerattiecības ar ražotājiem un uzņēmumiem zivsaimniecības nozares ķēdēs.