Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2012. gada 12. decembrī(2),

–  ņemot vērā kopīgos paziņojumus par maksājumiem 2012. un 2013. gadā, kurus 2012. gada decembrī parakstījuši Parlaments, Padome un Komisija,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projektu, ko Komisija pieņēma 2013. gada 27. martā (COM(2013)0183),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 9. jūlijā pieņemto nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projektu (11693/2013 – C7-0245/2013),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0287/2013),

A.  tā kā 2012. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projektā ierosināts palielināt ieņēmumu prognozes par EUR 290 miljoniem gan attiecībā uz ieņēmumiem, kas tiek gūti no naudas sodiem un sankcijām, gan par EUR 11 200 miljoniem attiecībā uz maksājumu apropriācijām daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.a, 1.b, 2., 3.a un 4. izdevumu kategorijā, lai apmierinātu vajadzības maksājumu veikšanai līdz gada beigām, sedzot saistības, kas izriet saistībām pagātnē un pašreizējām saistībām;

B.  tā kā saistībā ar kohēzijas politiku finansējuma pieprasījuma kopējo summu EUR 16 200 miljonu apmērā, kas palicis neizpildīts no 2012. gada beigām, bija jāpārnes uz 2013. gadu, attiecīgi samazinot 2013. gada budžetā pieejamo maksājumu līmeni, lai segtu maksājumu vajadzības šim gadam;

C.  tā kā Parlaments, Padome un Komisija, 2012. gada decembrī parakstot kopējo deklarāciju, apņēmās segt visus nenomaksātos maksājumu pieprasījumus 2012. gadam, grozot budžetu jau 2013. gada agrākā posmā;

D.  tā kā 2013. gada 27. jūnijā augstākajā politiskajā līmenī panāktā vienošanās starp Parlamentu, Padomes prezidentūru un Komisiju par DFS 2014.–2020. gadam ietver Padomes apņemšanos veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas 2013. gada Savienības saistības tiek pilnībā izpildītas, lai oficiāli pieņemtu budžeta grozījuma projektu Nr. 2/2013 attiecībā uz 7 300 miljoniem eiro, kā arī nekavējoties pieņemtu turpmākos budžeta grozījumus, ar kuriem Komisija nāks klajā rudens sākumā un kuru mērķis ir novērst jebkādus trūkumus attaisnoto maksājumu apropriācijās;

E.  tā kā Padome 2013. gada 9. jūlijā oficiāli ir pieņēmusi nostāju par budžeta grozījuma projektu Nr. 2/2013 attiecībā uz summu EUR 7 300 miljonu apmērā, kas segs vēl nenomaksātās summas, kas paredzētas 1.a, 1.b, 2., 3.a, 3.b un 4. izdevumu kategorijā;

F.  tā kā Parlaments 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā prasību, lai Padome pieņem papildu budžeta grozījuma projektu rudens sākumā, sasaista ar DFS regulas vai 2014. gada budžeta pieņemšanu,

1.  pieņem zināšanai Komisijas ierosināto budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projektu un Padomes nostāju attiecībā uz to, kura atbilst Padomes politiskajām saistībām, kas panāktas sarunās par DFS 2014.–2020. gadam;

2.  saprot, ka kopējo palielinājumu par EUR 11 200 miljoniem Komisija sākotnēji ierosināja šajā līmenī, lai neapstrīdētu 2013. gada DFS maksājumu maksimālo apjomu un tādējādi izvairītos no pašreizējās DFS pārskatīšanas; tomēr pauž bažas, ka tas nebūs pietiekami, lai segtu visus līdz 2013. gada beigām iesniegtos maksājuma pieprasījumus; atgādina, ka parasti dalībvalstis lielu daļu rēķinu1.b kategorijā iesniedz katra finanšu gada beigās, lai izvairītos no iespējamas saistību atcelšanas, piemērojot n+2 un n+3 noteikumus;

3.  uzsver to, ka 2012. gada decembra kopīgās deklarācijas bija vienošanās par 2013. gada budžetu neatņemama daļa un atspoguļoja trīs iestāžu formālās saistības, kas pilnībā jārespektē, apliecinot savstarpēju uzticēšanos un lojālu sadarbību; tomēr saprot finansiālos ierobežojumus, ar kuriem saskaras dalībvalstis un tālab akceptē to, ka nesegtie maksājumi līdz 2013. gada beigām (pēc Komisijas provizoriskajiem aprēķiniem EUR 11 200 miljoni) tiek segti divās pakāpeniskās daļās;

4.  atgādina Padomei par tās formālajām saistībām, kuras tā uzņēmās kā daļu no politiskās vienošanās par DFS 2014.–2020. gadam pēc Parlamenta nepārprotama pieprasījuma, lai nodrošinātu arī vēl apmaksājamās otrās daļas maksājumos segšanu, kas garantētu maksājumu jautājuma atrisināšanu, pirms sākas jaunais DFS darbības periods; mudina Komisiju rudens sākumā iesniegt nākamo budžeta grozījumu projektu, kas būtu veltīts tikai šim jautājumam;

5.  apstiprina savu nostāju, kas norādīta 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par politisko vienošanos attiecībā uz DFS 2014.–2020. gadam, ka Parlaments nedos savu piekrišanu DFS regulai vai nepieņems 2014. gada budžetu, kamēr Padome nepieņems šo jauno budžeta grozījumu, sedzot atlikušo 2013. gada maksājumu deficītu, uz kuru norādījusi Komisija;

6.  uzskata, ka summa EUR 11 200 miljoni ir absolūts minimums, lai segtu pašreizējās vajadzības līdz 2013. gada beigām; aicina trīs iestādes ieteikt konkrētu un saistošu risinājumu, ja ar budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projektu ierosinātie līdzekļu papildinājumi divās daļās izrādīsies nepietiekami, lai pilnībā novērstu maksājumu pārnešanu uz nākamo DFS;

7.  uzskata, ka Komisija ir vienīgā iestāde, kas budžeta lēmējiestādei var sniegt precīzus datus par paredzamajām maksājumu vajadzībām, balstoties uz dalībvalstu pieprasījumiem n gadā un to tāmēm n+1 gadā; norāda, ka Padomes rīcībā nav objektīva pamata, lai apšaubītu Komisijas iesniegtos skaitļus, kuri iegūti, apkopojot 27 dalībvalstu iesniegtos datus; atgādina, ka katra dalībvalstis ir atbildīga tikai par pašas datiem un tādēļ var arī apstrīdēt tikai šos skaitļus;

8.  atgādina, ka, pieņemot šo budžeta grozījumu Nr. 3/2013, tiktu samazināta uz NKI balstītā dalībvalstu iemaksa Savienības budžetā un tādējādi tiktu daļēji kompensēts to ieguldījums budžeta grozījuma Nr. 2/2013 īstenošanā; tādēļ uzsver, ka attiecībā uz abu dokumentu kopumu pieņemšanu jānosaka kopīgs grafiks, jo no politiskā viedokļa tie savstarpēji ir cieši saistīti;

9.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projektu;

10.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 2/2013 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 66, 8.3.2013. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (4) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp. (5) Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0078. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0304.