Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2073(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0238/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0238/2013

Debates :

PV 10/09/2013 - 17
CRE 10/09/2013 - 17

Balsojumi :

PV 11/09/2013 - 5.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0364

Pieņemtie teksti
PDF 405kWORD 36k
Trešdiena, 2013. gada 11. septembris - Strasbūra
ES jaunatnes stratēģijas laikposmam no 2010. līdz 2012. gadam īstenošana
P7_TA(2013)0364A7-0238/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. septembra rezolūcija par ES jaunatnes stratēģijas laikposmam no 2010. līdz 2012. gadam īstenošanu (2013/2073(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. septembra paziņojumu „Projekts: Padomes un Komisijas 2012. gada kopīgais ziņojums par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (ES jaunatnes stratēģija 2010–2018)” (COM(2012)0495) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2012)0256),

–  ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido „ERASMUS VISIEM”, Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (COM(2011)0788),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu „Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (COM(2012)0669),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu „Jaunatne kustībā” — iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa paziņojumu „ES jaunatnes stratēģija: ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus — Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas” (COM(2009)0200) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)0549),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra priekšlikumu „Virzībā uz stažēšanās kvalitātes sistēmas izveidi. Otrā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem Eiropas līmenī saskaņā ar LESD 154. pantu” (COM(2012)0728),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(2),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0238/2013),

A.  tā kā Eiropas nākotne ir atkarīga no tās spējas izmantot jauniešu potenciālu;

B.  tā kā krīzes dēļ ir radušies nestabili jauniešu nodarbinātības veidi un esošās darbavietas pārāk bieži tiek aizstātas ar īstermiņa un nepilna darba laika līgumiem un neapmaksātas prakses shēmām;

C.  tā kā 2013. gada februārī vispārējais jauniešu bezdarba līmenis ES bija 23,5 %; tā kā 2011. gadā 7,5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 6,5 miljoni vecumā no 25 līdz 29 gadiem nemācījās, nestrādāja un neapguva profesiju (NEET);

D.  tā kā tika lēsts, ka 2011. gadā ekonomikas zaudējumi jauniešu neiesaistīšanas darba tirgū dēļ bija EUR 153 miljardi, kas atbilst 1,2 % no ES IKP(4);

E.  tā kā būtu jāatzīst, ka visi jaunieši ir neatņemama sabiedrības daļa; tā kā joprojām pastāv nevienlīdzība un visu veidu diskriminācija, kas būtiski ietekmē jauniešu dzīvi un turpmāko attīstību sabiedrībā;

F.  tā kā ieilgusī ekonomikas krīze būtiski ietekmē jauniešu dzīvi labklājības un sociālās iekļautības, nodarbinātības, mājokļu, veselības aprūpes, izglītības un mācību pieejamības, kā arī kultūras, brīvā laika un sporta aktivitāšu ziņā un rada iepriekš nepieredzētu iespēju trūkumu jauniešiem Eiropas Savienībā; tā kā ievērojamā Eiropas daļā pastāv nopietns „zaudētas paaudzes” risks; tā kā šajā satraucošajā situācijā ir steidzami jāveic pasākumi, jāīsteno politika un jārīkojas, kā arī jāveic strukturālas reformas; tā kā ekonomikas apstākļu pasliktināšanās var novest pie jauniešu piespiedu migrācijas, jo īpaši krīzes smagi skartajās valstīs, kas var izpausties kā intelektuālā darbaspēka masveida emigrācija, samazinot izcelsmes valsts izaugsmes, attīstības un inovāciju potenciālu vidējā termiņā un ilgtermiņā;

G.  tā kā, reaģējot uz ekonomikas krīzi, vairākas dalībvalstis ir īstenojušas stingrus taupības pasākumus, tostarp nopietnus izdevumu samazinājumus izglītības, apmācību un mūžizglītības programmās; tā kā šiem pasākumiem atsevišķās dalībvalstīs, jo īpaši Dienvideiropā, ir nelabvēlīga ietekme uz jauniešu nodarbinātību, kas vairumā gadījumā noved pie intelektuālā darbaspēka emigrācijas no šiem reģioniem un tādējādi pastiprina nevienlīdzību Eiropas Savienībā;

H.  tā kā esošo instrumentu attīstība ES līmenī ir jāturpina, lai varētu risināt problēmas, ar kurām saskaras jaunā paaudze (tomēr līdz šim ir paveikts tikai nedaudz), neierobežojot to iespējamo turpmāko uzlabojumu nozīmi; tā kā ES jaunatnes stratēģija ir visaptveroša programma un dalībvalstīm tā ir pilnīgi jāizmanto;

I.  tā ka NEET skaits ir bīstami pieaudzis visā Eiropas Savienībā; tā kā jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs ir nepieņemami augsts, un vidējais bezdarba līmenis visā Savienībā ir nepieredzēti liels, tā kā patiesos rādītājus var slēpt pieaugusī jauniešu emigrācija un, ņemot vērā nepastāvīgās darba attiecības vai nereģistrēto nodarbinātību, tas rada arvien lielāku uztraukumu, jo bezdarba ilgums pastāvīgi pieaug;

J.  tā kā jaunas sievietes joprojām saskaras ar šausminošiem darba tirgus apstākļiem un nepilnas slodzes un pagaidu darba ņēmēju vidū pārstāv lielu vairākumu;

K.  tā kā 2011. gadā ekonomiskā ietekme, ko rada jauniešu neiesaistīšana izglītībā, nodarbinātībā vai apmācībā, tika novērtēta EUR 153 miljardu zaudējumos, kas atbilst 1,2 % no ES IKP(5); tā kā tas ir nopietns sociālais un ekonomiskais slogs;

L.  tā kā ekonomikas krīze ES izraisa pieaugošu nabadzību un sociālo atstumtību, kas īpaši skar jaunākās paaudzes; tā kā krīze nelabvēlīgi ietekmē jauniešu spēju dzīvot patstāvīgu dzīvi un ārkārtas gadījumos izraisa nepietiekama uztura vai garīgās veselības problēmas;

M.  tā kā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem 2013. gada martā sasniedza 23,5 % un vairāk nekā 2 miljoni darbavietu Eiropā joprojām ir brīvas piedāvājuma un prasmju neatbilstības dēļ, jo īpaši IKT un veselības aprūpes nozarēs; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu „ES prasmju panorāma”;

N.  tā kā gan katrā atsevišķā dalībvalstī, gan arī starp tām ir vērojama ģeogrāfiska neatbilstība darbavietu un prasmju piedāvājuma un pieprasījuma ziņā;

O.  tā kā daudzi jaunieši strādā neoficiālu, īslaicīgu un nestabilu darbu, kurš nav saistīts ar viņu kvalifikāciju vai karjeras mērķiem un kuram nav skaidras ilgtermiņa perspektīvas; tā kā daudziem no viņiem nepastāv arī iespējas iegūt karjeras attīstībai vajadzīgās prasmes un pašapziņu;

P.  tā kā jaunieši saskaras ar aizvien lielākām grūtībām, pārejot no izglītības uz darba dzīvi, jo pieejamās izglītības programmas nav saistītas ar darba tirgus prasībām; tā kā mūžizglītības iniciatīvas un starppaaudžu projekti ir vērtīgi instrumenti, ar kuru palīdzību jaunieši visā ES var apgūt ienākšanai darba tirgū vajadzīgās prasmes;

Q.  tā kā jaunieši, sievietes, personas ar invaliditāti un imigranti ir tās iedzīvotāju grupas, kas uzņēmēju, jo īpaši jaunu uzņēmumu dibinātāju, vidū ir nepietiekami pārstāvētas;

R.  tā kā jauniešu personības un sociālajai attīstībai ir tikpat liela nozīme kā viņu akadēmiskajai un profesionālajai izaugsmei; tā kā jaunieši aktīvi piedalās dalībvalstu sociālajā infrastruktūrā un ir būtiski svarīgi ilgtspējīgas un dinamiskas sabiedrības veidošanā;

S.  tā kā platjoslas pakalpojumu izvēršana dalībvalstīs ir jāuzlabo, lai nodrošinātu digitāli aprīkotas skolas;

T.  tā kā atvērtie izglītības resursi uzlabo izglītības kvalitāti, pieejamību un objektivitāti un veicina interaktīvu, radošu, elastīgu un personalizētu mācību procesu, izmantojot IKT un jaunās tehnoloģijas; tā kā atvērtā izglītība veicina pastāvīgu nodarbinātību, atbalstot mūžizglītību;

U.  tā kā jauno tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu izmantošana ir svarīgs līdzeklis jauniešu iesaistīšanai un to spēju uzlabošanai piedalīties sabiedrības dzīvē un ietekmēt politiskos un sociālos procesus;

V.  tā kā ekonomiskās un sociālās problēmas, ko saasina ES taupības politika kā reakcija uz krīzi, palielina eiroskepticismu iedzīvotāju vidū; tā kā jaunieši ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa,

W.  tā kā efektīva jaunatnes politika var veicināt jauniešu pilsoniskās apziņas veidošanos, kas ir ārkārtīgi svarīgi viņu individuālajai emancipācijai un līdzdalībai sabiedrības dzīvē kā aktīviem pilsoņiem;

X.  tā kā strukturēts dialogs būtu jāapsver kā pirmais solis ceļā uz efektīvu un auglīgu dialogu starp jauniešiem, jaunatnes organizācijām un ES un valstu iestādēm un tas ir pastāvīgi jāattīsta un jāuzlabo,

ES jaunatnes stratēģijas efektivitātes novērtējums

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (ES jaunatnes stratēģija 2010–2018);

2.  atgādina par Komisijas priekšlikumu, ka saistībā ar notiekošajām sarunām par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) būtu jāpalielina finansējums jaunatnes un izglītības politikai, lai risinātu pašreizējās un sagaidāmās problēmas; uzsver, ka saziņa starp jaunatnes darba grupām ir būtiska un tā ir jāveicina, kā arī jāveicina informēšana par līdz šim veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem rezultātiem;

3.  uzskata, ka budžets, kas nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir piešķirts cīņai pret jauniešu bezdarbu, proti, EUR 6 miljardu, nav pietiekams un sarunu laikā tas ir ievērojami jāpalielina;

4.  aicina Padomi vēl lielāku uzmanību pievērst jauniešiem, nākamajā DFS izvirzot tos par vienu no galvenajām prioritātēm visās ES programmās;

5.  pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes ambiciozajiem paziņojumiem attiecībā uz atbalstu jauniešiem nesekoja atbilstošas finanšu saistības; norāda, ka liela daļa no 2011. gadā izsludinātās izaugsmes paketes bija tikai daļēja jau apsolīto un atvēlēto struktūrfondu līdzekļu pārdale;

6.  pauž nožēlu par Padomes izrādīto divkosīgumu, tai atbalstot papildu resursu piešķiršanu jauniešiem, bet novilcinot sarunas par maksājumiem saistībā ar grozījumu izdarīšanu 2013. gada budžetā un tādējādi apdraudot Erasmus stipendiju maksājumus; aicina Padomi ieņemt konstruktīvāku nostāju un pārtraukt ar katra gada budžetu paplašināt plaisu starp maksājumu apropriācijām un saistību apropriācijām;

7.  uzskata, ka atklātā koordinācijas metode (AKM) ir piemērots līdzeklis lemšanai par jaunatnes politiku; atkārtoti pauž aicinājumu īstenot ciešāku sadarbību starp ES iestādēm jaunatnes jautājumos; pieprasa plašāku Eiropas Parlamenta iesaistīšanu; uzsver — lai gūtu maksimālus rezultātus, AKM pamatā jābūt dalībvalstu stingrai politiskai gribai;

8.  pauž vilšanos, ka, lai gan pirmajā ES jaunatnes stratēģijas ciklā dalībvalstīm tika uzdots īstenot īpašus pasākumus, ir panākts minimāls progress; norāda, ka atsevišķos gadījumos situācija ir pasliktinājusies un daudzās dalībvalstīs nav pieņemta konkrēta jaunatnes stratēģija;

9.  norāda uz jaunatnes stratēģijas pirmā laikposma (2010–2012) ietekmi; uzsver, ka starpnozaru regulējums Komisijas, dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalībai ir labs sākums, tomēr nākotnē tas ir jāstiprina, uzlabojot piekļuvi darbam, izglītībai un apmācībai, tādējādi cīnoties pret nabadzību un atstumtību, vienlaikus izmantojot arī starpnozaru pieeju nolūkā izplatīt pieredzi attiecīgajos sektoros;

10.  uzsver strukturētā dialoga nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt koncepciju un nodrošināt mērķtiecīgu un konsekventu to ieteikumu izpildes kontroli, kurus jaunieši sagatavo kopā ar attiecīgajām iestādēm un ministrijām; turklāt ierosina izveidot tiešus kontaktus ar jaunatnes organizācijām un tajās neiesaistītiem indivīdiem vietējā un reģionālā līmenī, nodrošinot, ka jaunatnes balss nepazūd, kā arī to, lai īstenotā politika veicinātu jauniešu pozitīvu attīstību un dotu tiem iespējas;

11.  uzskata, ka skaidru un lietotājiem ērtu rādītāju izstrādi attiecībā uz jauniešu situāciju un jaunatnes politiku var turpināt uzlabot, jo īpaši attiecībā uz jauniešu patstāvīgumu un līdzdalību, lai labāk novērtētu saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju veikto pasākumu ietekmi;

12.  aicina katru dalībvalsti sagatavot uz zināšanām un faktiem balstītus ziņojumus par jauniešu sociālo stāvokli un dzīves apstākļiem un izstrādāt valsts rīcības plānu, un konsekventi to īstenot;

13.  uzsver, ka īpaša vērība būtu jāpievērš tādām mazāk aizsargātām grupām jau agrīnā vecumā, kuras pakļautas augstam sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst profesiju, kā arī nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošiem jauniešiem, nodrošinot viņiem reālas un vērā ņemamas iespējas un mudinot tos aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē;

14.  atzīst, ka ir nepieciešama starpnozaru un līdzsvarota pieeja attiecībā uz astoņām darbības jomām ES jaunatnes stratēģijā; aicina krīzes laikā noteikt jaunatnes politikas prioritātes, kurām formu un veidolu piešķir paši jaunieši, paužot uzskatus un izvirzot mērķus;

Uzdevumi nākamajam ciklam 

Izglītība, apmācība, inovācijas un finansējums

15.  atzinīgi vērtē jauno ES programmu izglītības, apmācību, jaunatnes un sporta jomā; uzsver, ka šai programmai ir vajadzīgs stabils finansējums un jaunatnes sadaļai ir nepieciešama atsevišķa nodaļa un atsevišķs budžeta piešķīrums;

16.  uzsver, ka dalībvalstīm un uzņēmumiem vajadzētu vairāk ieguldīt nepieciešamo prasmju veidošanā un dažādot apmācības iespējas attiecībā uz pieprasītiem arodiem, jo īpaši tehnoloģiju nozarēs, izveidojot elastīgākas programmas, integrējot uzņēmējdarbību un transversālas prasmes, lai labāk pielāgotos darba tirgus attīstības tendencēm nākotnē; uzsver, cik svarīgi ir uzlabot jaunatnes mobilitāti, jo īpaši agrīni mācot svešvalodas; aicina dalībvalstis izveidot duālas profesionālās izglītības un apmācību sistēmas, lai tās būtu efektīvs veids, kā izglītību pielāgot darba tirgus prasībām un samazināt jauniešu bezdarbu;

17.  aicina dalībvalstis garantēt pilnīgu iegūto sociālo priekšrocību pārnesamību, tā nodrošinot, ka netiek apdraudēta to strādājošo jauniešu sociālā aizsardzība, kas devuši priekšroku mobilitātei;

18.  uzsver zināšanu trīsstūra sniegtās priekšrocības un mudina dalībvalstis uzņemties vairāk iniciatīvu un pastiprināt mijiedarbību starp šā trīsstūra trim pusēm, tādējādi nodrošinot, ka mijiedarbība starp pētniecību, izglītību un inovāciju var palīdzēt veicināt izaugsmi un nodarbinātību;

19.  atzīst, ka jaunā programma „Apvārsnis 2020” ir atbilstošs pamats izpētes, inovācijas un zinātnes izcilības veicināšanai; tomēr brīdina, ka izglītības izdevumu samazinājums dažās dalībvalstīs apdraud programmas mērķu sasniegšanu; aicina dalībvalstis noteikt galvenās prioritātes saskaņā ar programmu un pilnīgi izmantot tās piedāvātās iespējas;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt un ierosināt metodes pastiprinātai inovāciju ieviešanai valstu skolu programmās;

21.  mudina dalībvalstis pastiprināt profesionālo izglītību un profesionālo orientāciju, māceklību, stažēšanos un praksi un atcelt pastāvošos pārrobežu šķēršļus šajā jomā, lai šī izglītības forma tiktu vērtēta vienlīdzīgi, kā arī uzlabot tās saistību ar citiem izglītības veidiem mūžizglītības perspektīvā un labāk saskaņot jauniešiem darbavietās pieejamo mācību iespēju piedāvājumu un pieprasījumu, tādējādi uzlabojot mobilitāti un nodarbinātību, jo īpaši pierobežas reģionos;

22.  uzsver, cik svarīgi ir risināt ģeogrāfisko atšķirību problēmu saistībā ar darbvietu piedāvājumu un pieprasījumu gan katrā atsevišķā dalībvalstī, gan starp tām, jo īpaši veicot izmaiņas Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) darbībā ar mērķi uzlabot jauniešu nodarbinātības iespējas;

23.  uzsver, cik nozīmīgi ir ES struktūrfondu līdzekļu stratēģiskie ieguldījumi reģionu attīstībā, konkurētspējā un augstas kvalitātes māceklības, stažēšanās un prakses, kā arī ilgtspējīgu darbvietu izveidē, šādi dodot jauniešiem visplašākās iespējas ikvienā dalībvalstī atrast darbu, kurā tiek ievērotas darbinieka tiesības, lai varētu ievērojami samazināt nedrošību un nabadzības risku; turklāt uzsver, ka ir svarīgi, kur tas iespējams, dažādot ekonomiku un pāriet uz nozarēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība, un uzsver nepieciešamību vairāk pievērsties lauku un mazāk attīstītajām teritorijām;

24.  uzskata — lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, būtiska nozīme ir reģionālo un vietējo iestāžu iesaistīšanai vajadzīgo politikas instrumentu izstrādē un īstenošanā;

25.  uzskata — ja iepriekš tiktu īstenotas intensīvas valsts un reģionālās stratēģijas ar mērķi mudināt uzņēmumus pieņemt darbā jauniešus, varētu bijis iespējams izvairīties no pašreizējā augstā bezdarba līmeņa dažās dalībvalstīs;

26.  norāda, ka līdztekus ES nodarbinātības stratēģijām arī pilsētām un reģioniem ir būtiska nozīme, vērtējot vietējos darba tirgus, prognozējot to vajadzības un izstrādājot īpašas jauniešu programmas, un uzsver jauniešu nozīmi kopienās, tostarp uz salām un tālākajos reģionos; aicina vietējās un reģionālās iestādes veicināt aktīvu pilsoniskumu un nodrošināt, ka jauniešu vai jaunatnes apvienību pārstāvji piedalās dažādajās ES piedāvātajās iniciatīvās;

27.  uzsver atvērto studiju pozitīvo nozīmi un atvērto universitāšu ietekmi uz klausītāju, tostarp jauniešu, zināšanu un jaunu prasmju apguvi, kas ir obligāta cīņā ar bezdarbu; uzsver, ka mūžizglītība ir dinamiska zināšanu ieguves forma atbilstoši dalībnieku aktuālajām vajadzībām un interesēm;

28.  uzsver, cik svarīgi ir apgūt tādas transversālas prasmes kā IKT, vadības, kritiskās domāšanas un valodu prasmes, arī studējot ārzemēs, lai uzlabotu jauniešu izredzes darba tirgū un pielāgošanās spēju darba tirgus attīstības tendencēm nākotnē;

29.  uzsver neoficiālās un neformālās izglītības nozīmi vērtību, spēju un prasmju veidošanā jauniešiem, kā arī zināšanu apguvē par pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt sistēmu neformālās un neoficiālās izglītības ceļā, brīvprātīgā darbā, praksē un sociālajā darbā iegūto kompetenču atzīšanai un atbalstīt šādus pasākumus, īstenojot jaunas programmas izglītības, jaunatnes un pilsoniskuma jomā;

30.  uzskata, ka izglītības un mācību jomā vēl ir iespēja pilnveidot mācīšanos no līdzbiedriem kā līdzekli labās prakses apmaiņai starp dalībvalstīm;

31.  atzinīgi vērtē dalībvalstu un Padomes neseno apņemšanos sākt jaunas jaunatnes iniciatīvas ar konkrētiem finansēšanas pasākumiem; aicina Padomi līdzīgu politiku ierosināt visās dalībvalstīs atbilstīgi jauniešiem paredzētajai jaunajai programmai („New Deal”);

32.  uzsver, ka sievietes ir jāmudina izvēlēties profesijas, kuras parasti tiek uzskatītas par tipiski „vīrišķīgām”, jo īpaši IT nozarē;

33.  uzskata, ka iejaukšanās agrīnā posmā un visaptveroši darba tirgu veicinoši politikas pasākumi nozīmē, ka tiek nevis risināti simptomi problēmai saistībā ar sociāli nelabvēlīgu situāciju vairākās paaudzēs, bet gan savlaicīgi identificēti un pārvaldīti šīs problēmas riski, lai novērstu bezdarbu un veicinātu reintegrāciju; vērš īpašu uzmanību uz visvairāk sociāli atstumtajiem cilvēkiem, kā arī tiem, kam visvairāk draud bezdarbs;

34.  vērš uzmanību uz nevienlīdzības problēmām skolu līmenī, nodarbību kavēšanai un nepieciešamībai visā ES samazināt to jauniešu skaitu, kas pamet mācības; uzsver finansējuma palielināšanas nozīmi, kas nepieciešams, lai garantētu vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, kā arī samazinātu mācību pārtraukšanas pirms laika gadījumus; norāda, ka ir jāuzlabo saikne un sadarbība starp izglītības jomā, profesionālajās mācībās un darbā ar jaunatni iesaistītajiem dalībniekiem; aicina izveidot elastīgas mācību sistēmas ES un valstu līmenī;

35.  uzskata, ka darba uzsākšana, beidzoties izglītības posmam, ir īpaši nozīmīgs brīdis jauniešu dzīvē, ņemot vērā to, ka no darba dzīves sākuma ir ievērojami atkarīga viņu turpmākā profesionālā attīstība; šajā sakarā uzsver, ka attīstībai agrā bērnībā var būt liela nozīme, lai izkļūtu no paaudžu „apburtā loka”, kas bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm nozīmē zemu attīstības līmeni; aicina dalībvalstis jau sākotnējā posmā pilnveidot konsultantu un profesionālās orientācijas pakalpojumus, lai uzlabotu jauniešu spējas pieņemt pienācīgi apzinātus lēmumus par savas turpmākās profesijas izvēli, lai tādējādi viņiem būtu vieglāk iegūt nepieciešamās iemaņas un atrast darbu, kas atbilst darba tirgus vajadzībām; uzsver darbvietu radīšanas iespējas tādos sektoros kā zaļā ekonomika, veselības, sociālā aprūpe un IKT;

36.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot politiku, kuras mērķis ir atvieglot pāreju no izglītības uz nodarbinātību, nodrošinot kvalitatīvas māceklības un stažēšanās iespējas;

37.  aicina dalībvalstis pievērsties jauniešiem, kuri nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav nodarbināti, tiem piedāvājot kvalitatīvu izglītību un apmācību, lai viņi varētu apgūt darba sākšanai vajadzīgās prasmes un iegūt pieredzi, tostarp veicinot atsevišķu jauniešu atgriešanos izglītības sistēmā;

38.  aicina īpašu uzmanību pievērst ieslodzījumā esošajiem jauniešiem, lai atvieglotu viņu reintegrāciju sabiedrībā;

39.  aicina Komisiju stiprināt esošo pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā” ar jauniem saukļiem, piemēram, „Visi jaunieši iesaistīti izglītībā” un „Visi jaunieši iesaistīti darba tirgū”;

40.  atgādina, ka vairākas dalībvalstis riskē zaudēt talantīgus jauniešus, tādējādi veicinot iespējamu intelektuālā darbaspēka emigrāciju; uzskata, ka tas var traucēt dalībvalstīm panākt ekonomikas atgūšanos un dzīvotspējīgu izaugsmi; aicina Komisiju un Padomi, ierosinot un īstenojot politiku nākotnē, pilnībā ņemt vērā visus šos aspektus;

41.  uzsver, ka radošā industrija var piedāvāt vēl vairāk jaunu iespēju jauniešiem attīstīt talantus un prasmes; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka jaunas tehnoloģijas atraisa jauniešu radošumu;

42.  uzsver, ka kultūras nozare Eiropā veido būtisku IKP daļu, un aicina dalībvalstis turpināt rosināt jaunas iniciatīvas, lai veicinātu ilgtspējīgas darbvietas jauniešiem šajā nozarē;

Jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība

43.  uzsver LESD 174. pantā paredzētās Eiropas Savienības sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas nozīmi, lai sasniegtu ES jaunatnes stratēģijas mērķus, proti, radītu vairāk vienlīdzīgu iespēju visiem jauniešiem, veicinot visu jauniešu sociālo integrāciju, dzimumu līdztiesību un solidaritāti, samazinātu nabadzības risku un palielinātu nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru, ņemot vērā pašreizējos parādu mazināšanas pasākumus, jauniešu bezdarba pieaugumu un atšķirīgos līmeņus izglītības sasniegumu un apmācības jomā;

44.  mudina dalībvalstis pilnīgi izmantot 2007.–2013. gada ES struktūrfondu, jo īpaši ESF, sniegtās priekšrocības; aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par dalībvalstu sasniegumiem;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis mobilizēt visus pieejamos līdzekļus, īpaši struktūrfondu līdzekļus, programmai, lai stimulētu ieguldījumus apmācībā un darbavietu radīšanā nolūkā cīnīties pret nepieņemami augsto jauniešu bezdarba līmeni, tostarp jo īpaši mudinot attīstīt jauniešu uzņēmējdarbību; atzinīgi vērtē Jaunatnes nodarbinātības ierosmi un mudina attiecīgās dalībvalstis un reģionus pilnībā izmantot ESF piešķirtos līdzekļus un īpašo piešķīrumu;

46.  atzinīgi vērtē jauno ES iniciatīvu attiecībā uz Jaunatnes garantijas shēmu, ierosinot to attiecināt arī uz jauniešiem līdz 30 gadu vecumam, kas sniegtu viņiem darba tirgū nepieciešamās prasmes, nodrošinot augstvērtīgas, nozīmīgas un pieprasījumam atbilstošas iespējas; aicina dalībvalstis apņemties efektīvi un savlaicīgi īstenot šo shēmu un pilnībā izmantot visas jaunā jauniešu nodarbinātības fonda sniegtās iespējas jaunā DFS ietvaros; uzsver, ka minētajai iniciatīvai ir nepieciešams pietiekams finansējums no ESF un citiem bijušajiem un sagaidāmajiem ES struktūrfondiem; uzskata, ka Padomes norādītais budžets septiņu gadu periodam nav pietiekams;

47.  tomēr uzsver, ka Jaunatnes garantiju shēma nevar aizstāt strukturālus pasākumus un reformas, ar kurām jānodrošina atsevišķu dalībvalstu izglītības sistēmas un darba tirgus gatavība nākotnes prasībām;

48.  aicina Komisiju nodrošināt stimulus un tehnisko atbalstu jauniešiem, lai tie varētu izveidot savu uzņēmējdarbību ar saukli „Ja nevari atrast darbavietu, radi to pats!”;

49.  ierosina veicināt jauniešu uzņēmējdarbības centienus, atvieglojot piekļuvi mikrokredītiem un mikrofinansēšanas instrumentiem;

50.  uzskata, ka fiskālo konsolidāciju nedrīkst īstenot tādā veidā, kas ietekmē jauniešu darba iespējas; aicina dalībvalstis sniegt vairāk stimulu kvalitatīvas jauniešu nodarbinātības atbalstam, piemēram, nodokļu un sociālo iemaksu atvieglojumus un izstrādājot atbilstošus darba tirgus tiesību aktus;

51.  atzīst, ka sociālajiem uzņēmumiem var būt nozīmīga loma, veidojot augstas kvalitātes darbavietas, apkarojot nabadzību un sociālo atstumtību, ieguldot līdzekļus jauno Eiropas iedzīvotāju izglītošanā un apmācīšanā;

52.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāizveido drošības tīkls jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuri cietuši neveiksmi; aicina tās likvidēt birokrātiju;

Jaunās tehnoloģijas un sociālie plašsaziņas līdzekļi

53.  aicina Komisiju uzsākt pētījumu, lai uzraudzītu jauno tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz jauniešu dzīvi;

54.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāīsteno stratēģijas, kas atbalsta jauniešu piekļuvi IKT;

55.  aicina Komisiju izmantot sociālo plašsaziņas līdzekļu dinamisma priekšrocības izglītībā, apmācībā un jauniešu līdzdalībā, lai palielinātu nodarbinātību un veicinātu uzņēmējdarbību, inovācijas un kultūru;

56.  uzsver nepieciešamību aizsargāt jauniešus no visiem ļaunprātīgas izmantošanas veidiem, tostarp no uzbrukumiem tiešsaistē un ļaunprātīgu rīcību attiecībā uz personas datiem un veselību;

57.  uzsver nepieciešamību uzlabot komunikāciju un izpratni par Komisijas jaunatnes iniciatīvām (piemēram, Eiropas jaunatnes portālu), izmantojot sociālos tīklus un ciešāk sadarbojoties ar jaunatnes organizācijām un jauniešu pārstāvjiem;

58.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Atvērtā izglītība”, kura mērķis ir uzlabot izglītības, apmācības un mācību sistēmu efektivitāti, pieejamību un vienlīdzīgumu, stiprinot IKT un jauno tehnoloģiju integrāciju izglītībā un apmācībā; aicina visas dalībvalstis veicināt atvērtās izglītības iniciatīvas, piemēram, ieviešot atvērtos masveida tiešsaistes kursus (MOOC);

Jauniešu līdzdalība un Eiropas pilsonība

59.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gads ir pasludināts par Eiropas pilsoņu gadu; uzsver, ka ir vairāk jāiesaista jaunieši, mudinot viņus dalīties ar savu redzējumu par ES nākotni;

60.  aicina Komisiju turpināt un palielināt atbalstu Eiropas jauniešu kartei, lai atvieglotu jauniešu piekļuvi kultūrai visā Eiropas Savienībā;

61.  uzsver, cik būtiska nozīme ir sportam, fiziskajām aktivitātēm un sabiedriskajiem pasākumiem nolūkā veicināt jauniešu līdzdalību kā līdzeklim, kam var būt milzīga ietekme uz vietējām kopienām un kas var palīdzēt risināt daudzas sociālas problēmas, ar kurām saskaras jaunieši, piemēram, sociālās atstumtības problēmu, un veicināt jauniešos lepnuma sajūtu un pašcieņu; turklāt fiziskās un psihiskās veselības priekšrocības, ko sniedz fiziskās aktivitātes, palielina jauniešu piemērotību darbam;

62.  uzsver, cik svarīgi ES ir paust pamatotas, uz jaunatni vērstas idejas, kuras Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu kontekstā papildina konkrēti pasākumi;

63.  aicina Komisiju izstrādāt vairāk iniciatīvu, lai stiprinātu ES integrāciju; mudina dalībvalstis izglītības programmā iekļaut Eiropas studiju kursus;

64.  uzsver informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, tostarp sociālo tīklu, izmantošanas nozīmi līdzdalības padziļināšanā;

65.  uzsver, ka ir jāizstrādā vairāk informatīvu programmu sociāli atstumtajām grupām un jāsniedz atbalsts jaunatnes nozarei, lai attīstītu tās saziņas struktūras un kanālus, tādējādi piekļūstot lielākam skaitam jauniešu, jo īpaši tiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam;

66.  uzsver, cik svarīga ir programma „Jaunatne darbībā”, kas sekmē jauniešu aktīvu pilsoniskumu, stiprina solidaritāti un veicina iecietību starp jauniešiem;

67.  uzsver gan jaunatnes organizāciju kā galveno līdzdalības kanāla nozīmi, gan brīvprātīgā darba nozīmi, kā arī to, ka tā ir jāpastiprina ar atbalsta mehānismiem, atbilstošu tiesisko regulējumu un skaidri noteiktām tiesībām un pienākumiem, kā norādīts Eiropas Hartā par brīvprātīgo tiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt politisku un finansiālu atbalstu jauniešu darbībām, jo īpaši ES projektos iesaistītajām jaunatnes organizācijām;

68.  apsver jauniešu iespēju dzīvot patstāvīgu dzīvi kā svarīgāko prioritāti, kas nākamajā periodā būtu jāņem vērā jaunatnes stratēģijā; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbību jaunatnes jomā koncentrēt uz jaunatnes patstāvību un visu jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē;

Vispārīgie principi

69.  uzsver, ka jauniešu vidū ir svarīgi izskaust jebkādu diskrimināciju, tostarp dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģiskās pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

70.  uzsver, ka cīņai pret dzimumu nevienlīdzību un stereotipiem vajadzētu būt efektīvas jaunatnes politikas neatņemamai daļai, lai novērstu un izskaustu vardarbību, jo īpaši pret sievietēm;

71.  uzsver, cik ES sociālajā redzējumā ir svarīgi atzīt jauniešus par vienu no prioritārajām grupām un tieši sadarboties ar viņiem, tādējādi palielinot viņu ietekmi un veicinot attīstību, labklājību un sociālo iekļautību;

72.  uzsver nepieciešamību nodrošināt efektīvu un individualizētu atbalstu jauniešiem ar īpašām vajadzībām;

o
o   o

73.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 161 E, 31.5.2011., 21. lpp.
(2) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(3) OV C 377 E, 7.12.2012., 77. lpp.
(4) Eurofound (2012), „NEET — jaunieši, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā. Raksturojums, izmaksas un politikas reakcija Eiropā”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.
(5) Eurofound (2012), „NEET — jaunieši, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā. Raksturojums, izmaksas un politikas reakcija Eiropā”. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika