Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2052(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0235/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0235/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 11/09/2013 - 5.19
CRE 11/09/2013 - 5.19
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0367

Pieņemtie teksti
PDF 351kWORD 30k
Trešdiena, 2013. gada 11. septembris - Strasbūra
Sarunas par ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgumu
P7_TA(2013)0367A7-0235/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. septembra rezolūcija ar ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD attiecībā uz sarunām par ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgumu (2013/2052(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 1980. gada 30. maija Regulu (EEK) Nr. 1440/80 par sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi — Dienvidaustrumu Āzijas valstu savienības dalībvalstīm(1),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada novembrī atļautās un 2010. gada oktobrī Briselē sāktās sarunas saistībā ar ES un Āzijas (ASEM) 8. samitu par ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN),

–  ņemot vērā devīto ASEM 9. samitu, kas 2012. gada 5. un 6. novembrī norisinājās Vjentjanā (Laosā),

–  ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) samitu, kas 2012. gada 18.–20. novembrī norisinājās Kambodžā,

–  ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par Komisijas lēmumu projektiem, ar ko izveido valstu stratēģijas dokumentus un indikatīvās programmas Malaizijai, Brazīlijai un Pakistānai(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par Malaiziju — Pēršanas kā soda veida izmantošana Malaizijā(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. janvāra rezolūciju par nesenajiem uzbrukumiem kristiešu kopienu pārstāvjiem(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”(5),

–  ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība 2012. gada jūlijā pievienojās Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā(6),

–  ņemot vērā notiekošās sarunas par ES un Malaizijas brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN),

–  ņemot vērā 2007. gadā parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem(7),

–  ņemot vērā sarunas par brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu ar Malaiziju saistībā ar Rīcības plānu par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē (FLEGT), kas tika uzsākts 2007. gadā,

–  ņemot vērā Malaizijas un Eiropas Kopienas stratēģijas dokumentu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 90. panta 4. punktu un 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0235/2013),

A.  tā kā Malaizija ir ASEAN dibinātājvalsts un 2015. gadā būs šīs organizācijas priekšēdētājvalsts; tā kā Malaizija ir otrs nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris ASEAN;

B.  tā kā Malaizija ir Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības foruma (APEC), Islāma sadarbības organizācijas (OIC), Nepievienošanās kustības (NAM), Āzijas Attīstības bankas (ADB), ANO Āzijas un Klusā okeāna Ekonomikas un sociālo lietu komisijas (UNESCAP), Kolombo plāna Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās un sociālās attīstības sekmēšanai, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO), Āzijas un Eiropas sanāksmes (ASEM) aktīva locekle, kā arī Brunejas Darusalamas – Indonēzijas – Malaizijas – Filipīnu Austrumāzijas attīstības grupas (BIMP-EAGA) aktīva locekle; tā kā Malaizija ir arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle kopš tās izveides 1995. gadā un ir 77 jaunattīstības valstu grupas (G77) locekle un astoņu jaunattīstības valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas (D-8) locekle, kā arī G15 un ANO Cilvēktiesību padomes (2010.–2013. gads) locekle;

C.  tā kā 2010. gada oktobrī Malaizija pievienojās Klusā okeāna valstu partnerībai (Trans-Pacific Partnership (TPP)), kas tika dibināta 2005. gadā, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu, kurš varētu būtiski ietekmēt ES tirdzniecības politiku; tā kā TPP veiktajās sarunas notika ārkārtīgi būtiskas izmaiņas, kad 2008. gada februārī tai pievienojās ASV, 2012. gada jūnijā — Meksika, bet 2012. gada oktobrī — Kanāda;

D.  tā kā Malaizijas bieži iesaistās ANO un citās miera uzturēšanas misijās, tostarp Libānā, Austrumtimorā, Filipīnās, Indonēzijā, Pakistānā, Sjerraleonē, Sudānā, Rietumsahārā, Nepālā un Kosovā, un ir nosūtījusi mediķu vienību uz Afganistānu;

E.  tā kā Malaizijā ir daudzu kultūru, valodu, ticību un tautību sabiedrība, kurā ir malajiešu musulmaņu vairākums un indiešu, ķīniešu un pirmiedzīvotāju, kas nav malajieši, minoritāšu kopienas;

F.  tā kā Malaizijā 2013. gada 5. maijā notika parlamenta vēlēšanas;

G.  tā kā Malaizija kā jaunās tirgus ekonomikas valsts ir izveidojusi secīgas sociāli ekonomiskās pārstrukturēšanas programmas, sākot ar Jauno ekonomikas politiku (NEP) 1971. gadā, ko 1991. gadā aizstāja Valsts attīstības politika un pēc tam 2001. gadā — Valsts redzējuma politika atbilstīgi Malaizijas „Jaunā ekonomikas modeļa” ilgtermiņa mērķim līdz 2020. gadam kļūt par rūpnieciski attīstītu valsti („Redzējums 2020”);

H.  tā kā Malaizija 2011. gada 20. decembrī pieņēma Mierīgas pulcēšanās aktu;

I.  tā kā ES un Malaizijas sadarbību saistībā ar sieviešu, bērnu un pirmiedzīvotāju tiesībām, kā arī migrācijas, preses un cilvēktiesību aizstāvju brīvības jautājumiem ir stiprinājuši regulāri kontakti ar pilsonisko sabiedrību un Malaizijas Cilvēktiesību komisiju (SUHAKAM); tā kā ES arī pakāpeniski veido sadarbību ar Malaiziju jomās, kas atbilst kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP), piemēram, jūras satiksmes drošība un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana;

J.  tā kā, lai veicinātu turpmākās attiecības ar Malaiziju, Parlaments 2010. gada novembrī izveidoja Malaizijas un ES parlamentu savienības (IPU) augstākā līmeņa sadarbības grupu, un tās locekļi pārstāv gan valdības koalīciju, gan opozīciju,

1.  iesniedz Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam šādus ieteikumus:

Par sarunām saistībā ar partnerības un sadarbības nolīgumu

Politisks dialogs

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

Sadarbība ekonomikas, zinātnes un kultūras jomā

Citi noteikumi

   a) sekmēt ES attiecības ar valstīm Dienvidaustrumu Āzijā, tostarp un jo īpaši ar Malaiziju, savlaicīgi pabeidzot sarunas saistībā ar partnerības un sadarbības nolīgumiem ar septiņām ASEAN valstīm; palielināt informētību ES par šo attiecību nozīmīgumu, ievērojamo potenciālu un daudzajām šķautnēm;
   b) uzsvērt, ka ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgums radīs vienreizējas iespējas izveidot jauna līmeņa stratēģisko un politisko satvaru divpusējām attiecībām, paplašināt ES iesaistīšanos daudzās jomās, kas interesē abas puses, piemēram, tirdzniecības sadarbība, enerģētika, zinātne un tehnoloģijas, migrācija, terorisma novēršana, cilvēktiesības, laba pārvalde, cīņa pret korupciju, cilvēku tirdzniecība un ieroču neizplatīšana, un stiprinās arī ES un Malaizijas politisko dialogu par vidi, videi saudzīgām tehnoloģijām un klimata pārmaiņām;
   c) stiprināt ES sarunu komandu sarunu posmu laikā, lai nodrošinātu atbilstīgas tematiskās specializētās zināšanas tām, kādas ir Malaizijas pusei, un līdz ar šo sarunu veicināšanu demonstrētu atbilstīgu ES interesi par tām;
   d) aicināt piemērot konsekventu pieeju sarunās par partnerības un sadarbības, kā arī brīvās tirdzniecības nolīgumu; atgādināt, ka tiem savstarpēji ir jāatbalsta partnera mērķu sasniegšana;
   e) uzsvērt, ka abām šīm sarunām ir jābūt sasvstarpēji atkarīgām un tām jānotiek paralēli;
   f) izteikt atzinību par Malaizijas Jūrniecības izpildaģentūras (MMEA) izveidi, uzticot vienai aģentūrai visas ar jūras tiesību aktiem saistītās tiesībaizsardzības darbības; izteikt atzinību par Malaizijas subreģionālās sadarbības ar Singapūru, Indonēziju, Filipīnām un Taizemi, kā arī Āzijas Jūras drošības iniciatīvas (AMARSECTIVE) un Reģionālās sadarbības nolīguma par pirātisma un kuģu bruņotu laupīšanu apkarošanu Āzijā (ReCAAP) rezultātiem un par sadarbības ar ASEAN reģionālo forumu (ARF) rezultātiem, ievērojami uzlabojot jūras drošību gan Malakas jūras šaurumā, caur kuru gadā kuģo vairāk nekā 50 000 kuģu, gan Malaizijas piekrastes ūdeņos; atzinīgi vērtēt to, ka Malaizijas bruņotie spēki ir iesaistījušies pirātisma apkarošanas operācijās Somālijas piekrastē; saskata iespējas ciešākai ES un Malaizijas sadarbībai jūras satiksmes drošības stiprināšanā, jo īpaši krasta apsardzes spēju pilnveidošanā, informācijas apmaiņā, jūras spēku sadarbspējā un juridisko jautājumu risināšanā;
   g) atgādināt par Dienvidķīnas jūras pasaules mēroga nozīmi un aicināt visas iesaistītās puses atrisināt savus teritoriālos konfliktus, tostarp tos, kas saistīti ar Spratlija/Naņša salām, ar starptautiskās arbitrāžas starpniecību atbilstīgi starptautiskajām tiesībām (jo īpaši ANO Jūras tiesību konvencijai), lai šajā reģionā nodrošinātu stabilitāti un mieru; nosodīt nesen Sabahā notikušos vardarbības aktus un aicināt rast šai situācijai miermīlīgu risinājumu; paust atzinību Malaizijai un Singapūrai par ieilgušo teritoriālo un jūras robežu strīdu miermīlīgu atrisināšanu 2010. gadā;
   h) atzinīgi vērtēt sadarbību un atzīmēt pozitīvo faktu, ka ir palielinājušās Malaizijas spējas apkarot terorismu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, narkotiku un ieroču tirdzniecību un ceļošanas dokumentu viltošanu;
   i) atgādināt, ka Malaizijā ilgu laiku bija ārkārtīgi augsts politiskās stabilitātes līmenis; paust atzinību pat augsto līdzdalības līmeni 2013. gada 5. maijā notikušajās likumdevēja vēlēšanās, kas liecina par cilvēku interesi iesaistīties valsts politiskajā dzīvē; norādīt, ka nesenās vēlēšanas liecina par Malaizijas virzību uz plurālistiskāku demokrātiju; aicināt Malaizijas iestādes nodrošināt, ka, reaģējot uz apgalvojumiem par pieļautajiem pārkāpumiem, tiek veikts neatkarīgs un objektīvs šā vēlēšanu procesa novērtējums; aicināt jauno valdību reaģēt uz pieaugošo etnisko un politisko spriedzi, plašāko tautas atbalstu daudzām politiskajām partijām un iedzīvotāju nemieru un demonstrāciju skaita pieaugumu un sākt aktīvu dialogu ar opozīciju un visām etniskajām grupām; uzsvērt arī, ka ir svarīgi veikt pasākumus, lai novērstu sabiedrības neapmierinātību ar korupciju; aicināt valdību, lai tā turpina īstenot ekonomisko un politisko reformu programmu, tostarp vēlēšanu reformu;
   j) censties panākt, lai Malaizija uzņemtos saistības turpināt izstrādāt sociāli ekonomiskās politikas nostādnes, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām etniskajām un reliģiskajām grupām un visiem tās pilsoņiem dod pārliecību par savām tiesībām, tostarp saistībā ar piekļuvi valsts pakalpojumiem, izglītībai un uzņēmējdarbības iespējām; veicināt Malaizijas ekonomiskās izaugsmes rezultātu izplatīšanu arī uz nabadzīgākajiem slāņiem, vienlaikus atzīstot sasniegumus valsts attīstībā un nabadzības samazināšanā;
   k) mudināt valdību vairāk iesaistīt Malaizijas produktīvo un aktīvo pilsonisko sabiedrību valdības lēmumu pieņemšanā, ar to apspriežoties, un atcelt pilsoniskajai sabiedrībai noteiktos ierobežojumus; izteikt atzinību par pilsoniskās sabiedrības darbu, pievēršot uzmanību vides jautājumiem, sieviešu tiesībām, patērētāju aizsardzībai, pirmiedzīvotāju un citu etnisko grupu tiesībām, plašsaziņas līdzekļu brīvībai, sociālajam taisnīgumam un cilvēktiesībām, kā arī reliģisko minoritāšu tiesībām;
   l) uzsvērt nepieciešamību ES aktīvi un bieži līdzdarboties šā reģiona organizāciju augsta līmeņa sanāksmēs un samitos, kuros ES ir aicināta piedalīties;
   m) atgādināt, ka progress politiskajā jomā ir izšķiroši svarīgs brīvai un taisnīgai tirdzniecībai, tieši tāpat kā tirdzniecības liberalizācija atbalsta politiskās liberalizācijas, demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības veicināšanu;
   n) atzinīgi vērtēt Malaizijas paziņojumu ANO Cilvēktiesību padomē 2009. gadā, ka tā apsver iespēju aizstāt nāvessodu ar mūža ieslodzījumu, un neatkarīgas Malaizijas Tiesību komisijas izveidi 2011. gadā, lai pārskatītu tiesību aktus, kas ir jāatceļ; mudināt valdību nekavējoties izsludināt moratoriju attiecībā uz nāvessodu izpildi un veikt juridiskas darbības, lai atceltu nāvessodu un miesassodus;
   o) aizsargāt un veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības, piedaloties sarunās par ES un Malaizijas partnerības un sadarbības nolīgumu, jo īpaši saistībā ar vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, dzimumorientāciju un dzimumidentitāti, un SDO sociālo un darba standartu veicināšanu; nodrošināt cilvēktiesību klauzulas īstenošanu visos nolīgumos; mudināt valdību spert nepieciešamos soļus, lai parakstītu, ratificētu un efektīvi īstenotu ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, tās fakultatīvo protokolu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;
   p) uzsvērt, cik svarīgi ir panākt progresu plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā, jo galvenie plašsaziņas līdzekļi joprojām ir pakļauti cenzūrai; atzinīgi vērtēt Augstās tiesas 2012. gada nolēmumu lietā par interneta plašsaziņas līdzekli Malaysiakini, kurā tika atzīts, ka licence izdot drukātu plašsaziņas līdzekli ir tiesības, nevis privilēģija; paust nožēlu par to, ka pulcēšanās brīvība joprojām ir ierobežota, jo īpaši pilsētu teritorijās; paust bažas par pierādījumu aktu, kurā paredzēta juridiskā atbildība to datoru īpašniekiem, administratoriem un kontrolieriem, ko izmanto publikāciju izdošanai;
   q) atzinīgi vērtēt daudzās jomās panākto progresu, kad Iekšējās drošības akts (IDA) 2012. gada jūlijā tika aizstāts ar Drošības pārkāpumu īpašo pasākumu aktu (DPĪPA), kas ierobežoja maksimālo aizturēšanas periodu bez tiesas prāvas vai apsūdzības līdz 28 dienām; tomēr paust vilšanos par to, ka daži DPĪPA noteikumi joprojām ir nepilnīgi, piemēram, attiecībā uz pārsūdzības sistēmu, kura — neraugoties uz izdarītajām izmaiņām —tomēr var novest pie aizturēšanas uz nenoteiktu laiku, ja galvojums nav atļauts, un faktu, ka ar DPĪPA tiek ierobežotas tādas pamattiesības kā saziņas privātums un tiek pieļauts noklusēt pierādījumu avotu, tādējādi liedzot konfrontējošu nopratināšanu tiesas prāvu laikā;
   r) paust gandarījumu ar to, ka Malaizijas advokāti ir parādījuši drosmi un patstāvību, aizstāvot tiesiskuma pamatvērtības un tiesu varas neatkarību, un ka viņi spēj atbalstīt un aizstāvēt civiltiesības un politiskās tiesības, lai arī šīm darbībām ir ierobežota ietekme; īpaši atzinīgi vērtēt Malaizijas Advokātu padomes paveikto darbu; atzīmēt, ka ir parādījusies spriedze starp tiesu varu un juridiskās jomas profesionāļiem, un paust bažas par to, ka tajā pašā laikā iestāžu struktūra ir kļuvusi atturīgāka attiecībā uz tiesas procesu neatkarības un tiesu varas ārkārtējo tiesību pilnīgu ievērošanu; ierosināt, ka valdībai ir jāieklausās bažās par spriedzi, ko rada valsts vadītās šariata tiesas, kuras darbojas paralēli valsts vispārējo tiesību sistēmai, kā arī valdībai šīs bažas ir jākliedē;
   s) aicināt Malaiziju ievērot starptautiski pieņemtos sociālos standartus; uzsvērt to, ka ir jānodrošina atbilstība visiem Starptautiskās Darba organizācijas noteikumiem un ka visi šie noteikumi, tostarp tiesības brīvi veidot neatkarīgas arodbiedrības, ir nevilcinoties jāīsteno; mudināt gan Malaizijas iestādes, gan Eiropas ieguldītājus un uzņēmumus, kas darbojas Malaizijā, ievērot starptautiskos darba standartus un garantēt Malaizijā pienācīgu samaksu un darba apstākļus;
   t) aicināt Malaiziju aizsargāt visu malaiziešu konstitucionālās tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību un sekmēt labas attiecības un toleranci dažādu reliģiju pārstāvju starpā; šajā saistībā nosodīt hinduistu tempļu demolēšanu 2006. gadā, kā arī uzbrukumus kristiešu baznīcām un mošeju apgānīšanu 2010. gadā un nosodīt nesen veikto politisko un tiesisko iejaukšanos saistībā ar vispāratzītiem valodas lietojumiem; aicināt uz to, lai kristieši pilnībā varētu izmantot savas konstitucionālās tiesības praktizēt savu reliģiju atbilstīgi savām tradīcijām un bez iejaukšanās vai bailēm no apsūdzības; aicināt uz to, lai visi malaizieši varētu izmantot tiesības brīvi lemt par savu reliģisko piederību; aicināt nekavējoties atcelt pastāvošos administratīvos un juridiskos šķēršļus musulmaņiem, kuri kļuvuši par kristiešiem vai hinduistiem, un aicināt valsti piedāvāt šādiem jaunpievērstajiem aizsardzību no vajāšanām; aicināt Malaiziju, lai nodrošinātu reliģisko brīvību, grozīt tiesību aktus, kas misionāras darbības ļauj veikt tikai musulmaņiem, šādi tiesību akti pastāv 10 no 13 Malaizijas pavalstīm, un paredz ilgus cietumsodus un miesassodus to pārkāpējiem;
   u) mudināt valdību uzlabot sieviešu tiesības, lai nodrošinātu dzimumu vienlīdzību, jo īpaši attiecībā uz šariata likumiem un ģimenes tiesībām; pārtraukt kā soda veidu izmantot sitienus ar nūjām;
   v) atzinīgi vērtēt Malaizijas centienus palielināt energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un ieguldījumus videi draudzīgās tehnoloģijās transporta, enerģētikas un ēku jomās, lai gan tā ir ievērojams naftas un gāzes produktu ražotājs; atzinīgi vērtēt arī faktu, ka Malaizija ir atzinusi vajadzību pārveidot tās ekonomiku par ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, dodot savu ieguldījumu vispasaules cīņā pret klimata pārmaiņām; uzsvērt, ka tādi atjaunojamie energoresursi kā palmu eļļa un hidroenerģija ir jāražo vides ziņā ilgtspējīgā veidā, nemazinot tropisko mežu apjomu, bioloģisko daudzveidību, kā arī neaizstājot pārtikas ražošanu ar degvielas ražošanu;
   w) paust uzskatu, ka, lai gan Malaizija ir neapšaubāmi viena no vissekmīgākajām Dienvidaustrumu Āzijas ekonomikām, tai arvien vairāk jāiegulda līdzekļi augstskolu un zinātnes attīstībā, lai sasniegtu nākamo dzīves līmeņa standartu un kļūtu par augsti attīstītu valsti; atbalstīt centienus palielināt akadēmiskās apmaiņas un augstskolu sadarbību ar Erasmus Mundus programmas un MYEULINK projekta palīdzību, un ierosināt, ka šīm apmaiņām ir jābūt divpusējām; mudināt īstenot ciešāku kultūras sadarbību, tostarp iepazīstinot Eiropas sabiedrību ar Malaizijas kultūru;
   x) paust atzinību par faktu, ka Malaizija bija viena no pirmajām valstīm, kas sāka sarunas ar ES par FLEGT brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu, kam jāgarantē, ka uz ES no Malaizijas eksportētā koksne nāk no likumīgiem avotiem; mudināt savlaicīgi pabeigt sarunas, jo ES ir galvenais Malaizijas kokmateriālu tirgus;
   y) atgādināt par ES iekšējām diskusijām attiecībā uz briesmām, ko rada atļauja pārtikas vietā vairāk ražot biodegvielu, un uzsvērt, ka palmas eļļai nolūkā ražot biodegvielu ir jāaudzē ilgtspējīgi, izvairoties no mežu pārveides un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas, respektējot pirmiedzīvotāju tiesības uz zemi un sniedzot nabadzīgākajām kopienām iespēju paaugstināt savu dzīves līmeni;
   z) mudināt vēl vairāk attīstīt tūrismu starp ES un Malaiziju; uzskatīt, ka ekotūrismam Malaizijā ir plašas iespējas;
   aa) konsultēties ar Eiropas Parlamentu par parlamentārās sadarbības noteikumiem;
   ab) ietvert skaidrus kritērijus un saistošus termiņus partnerības un sadarbības nolīguma īstenošanai un nodrošināt uzraudzības mehānismus, tostarp regulāru ziņojumu iesniegšanu Eiropas Parlamentam;
   ac) mudināt ES sarunu grupu turpināt tās ciešo sadarbību ar Parlamentu, sniedzot pastāvīgu informāciju par sarunu gaitu atbilstīgi LESD 218. panta 10. punktam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ar Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietu un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Malaizijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 144, 10.6.1980., 1. lpp.
(2) OV C 287 E, 29.11.2007., 507. lpp.
(3) OV C 169 E, 15.6.2012., 132. lpp.
(4) OV C 305 E, 11.11.2010., 7. lpp.
(5) OV C 56 E, 26.2.2013., 87. lpp.
(6) OV L 154, 15.6.2012., 1. lpp.
(7) OV L 414, 30.12.2006., 85. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika