Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālās konferences 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību),

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. maija Lēmumu 2006/515/EK, lai noslēgtu Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 13. un 14. novembra un 2007. gada 24. un 25. maija secinājumus(2), jo īpaši attiecībā uz kultūras un radošo nozaru ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā, kā arī Padomes 2007. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūrai(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu „Kultūra” (2007–2013)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)(5),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos(6),

–  ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu(7),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(8),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par kultūru kā jaunrades un inovāciju katalizatoru(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 19. oktobra paziņojumu par autortiesībām uz zināšanām balstītā ekonomikā (COM(2009)0532),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 ― stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa Zaļo grāmatu „Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (COM(2010)0183),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās(10),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu(11),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. decembra secinājumus par „Atjauninātu paziņojumu par rūpniecības politiku — spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 26. septembra darba dokumentu „Eiropas augstas kvalitātes preču nozaru konkurētspēja” (SWD(2012)0286),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (COM(2012)0537),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. maija atzinumu(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0248/2013),

A.  tā kā kultūras un radošās nozares (KRN), veicinot inovāciju izplatību citās nozarēs, būtiski sekmē Savienības ekonomikas (jo īpaši attiecībā uz MVU) un sociālo attīstību un ir stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai ekonomikai „Eiropa 2020” neatņemama sastāvdaļa;

B.  tā kā KRN būtiski veicina sociālo kohēziju, jaunradi, kā arī kultūras un valodu daudzveidību Savienībā;

C.  tā kā kultūras nozare vismazāk ir izjutusi ekonomikas krīzes ietekmi, apliecinot, ka tā ir stratēģiska sabiedrības attīstības joma;

D.  tā kā būtu jāatzīst, ka KRN ir būtiskas gan to kultūras vērtības dēļ, gan tāpēc, ka tās sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības labklājībā, sociālajā integrācijā un kohēzijā, kā arī Savienības ekonomikā, veicinot izaugsmi un nodarbinātību, un arī tāpēc, ka tās labvēlīgi ietekmē tūrismu;

E.  tā kā Eiropas kultūras un radošā satura ražošanai ir būtiska ekonomiskā ietekme uz daudzām nozarēm, piemēram, tūrismu, mazumtirdzniecību, digitālajām tehnoloģijām u.tml.;

F.  tā kā KRN aptver ļoti dažādas radošas darbības un finansēšanas un attīstības modeļa ziņā īpašus pakalpojumus; tā kā tādēļ šī daudzveidība ir jāņem vērā, izstrādājot atbalsta vai sadarbības stratēģijas, tostarp starptautiskās sadarbības stratēģijas;

G.  tā kā festivāli Eiropā ļauj veicināt Eiropas kultūras ražojumus un rada kultūras, sociālo, ekonomisko un tūrisma vērtību teritorijā;

H.  tā kā kultūras un radošajās nozarēs darbojas galvenokārt MVU, kas ir Savienības ekonomikas pamats;

I.  tā kā Eiropas Komisija 2012. gada 26. septembra darba dokumentā(14) ir atzinusi kultūras un radošuma kā augstākās kategorijas tautsaimniecības nozares svarīgumu (mode, juvelierizstrādājumi un pulksteņi, smaržas un kosmētikas līdzekļi, aksesuāri, ādas izstrādājumi, iekārtas un mēbeles, mājsaimniecības ierīces, gastronomija, vīni un alkoholiskie dzērieni, automašīnas, laivas, viesnīcas un izklaides iespējas, mazumtirdzniecība un izsoles telpas, izdevējdarbība) un tā kā augstākās kategorijas uzņēmumiem var būt ļoti svarīga nozīme attiecībā uz KRN kopumu;

J.  tā kā KRN darbinieku statusa konsolidācija veicina ekonomiskās darbības strukturēšanu, dzīvotspēju un uzticamību, kā arī nodarbinātības konsolidāciju;

K.  tā kā mobilitāte ir svarīga KRN iezīme, tomēr to apgrūtina dažādi valstīs un reģionos atšķirīgi šķēršļi, kas ir īpaši saistīti ar grūtībām iegūt vīzu, mākslinieku statusa neesamību un īpašiem un daudzveidīgiem mākslas darbu radīšanas nosacījumiem;

L.  tā kā pašreizējā izmēģinājuma projekta „Kultūras daudzveidības ekonomika” rezultātā būtu jāiegūst pārskats par problēmām un risinājumiem attiecībā uz KRN;

M.  tā kā jānodrošina izglītība kultūras un mākslas jomā ES pilsoņiem jau agrā bērnībā, lai attīstītu to personīgo izpratni par mākslu un kultūru, uzklausītu viņu viedokli un attīstītu to pašizpausmi un izpratni par kultūru daudzveidību, kas pastāv Eiropā, un tādējādi veicinātu viņu pašu jaunradi un izpausmi, kā arī kultūras daudzveidību;

N.  tā kā jāstiprina sadarbība starp izglītības iestādēm un KRN uzņēmumiem, lai ņemtu vērā izmaiņas nodarbinātības jomā un vajadzību pēc konkrētām prasmēm un sekmētu informācijas apmaiņu un dažādu prasmju izveidi;

O.  tā kā kultūras un radošās nozares Eiropā acīmredzami ir bagātākas un daudzveidīgākas nekā citās pasaules daļās un tas ir apstāklis, kas būtu jāizmanto izaugsmes veicināšanai;

P.  tā kā KRN jāizmanto iespēja, ko sniedz pāreja uz digitālo laikmetu, jo radīsies jaunas prasības un pakalpojumi, kas ļaus attīstīt jaunus ekonomikas modeļus;

Q.  tā kā ir novērojama strauja aizvien jaunu kultūras darbu pieejamības tiešsaistē ekonomisko modeļu attīstība un tā būtu jāatbalsta, nodrošinot stabilu tiesisko regulējumu, kas sekmē ieguldījumus KRN;

R.  tā kā ir būtiski nodrošināt KRN piekļuvi stabiliem finansējuma veidiem, kas pielāgoti to vajadzībām, lai nodrošinātu to turpmāko attīstību;

S.  tā kā KRN ir vietēja un reģionāla līmeņa teritoriālās attīstības stratēģiju būtisks elements sociālās kohēzijas un ekonomiskās izaugsmes mērķu sasniegšanai,

Kultūras un radošo nozaru attīstībai nepieciešamie nosacījumi

1.  atgādina, ka KRN sniedz labus ekonomiskos rādītājus, ir būtiskas sociālās kohēzijas sekmētājas un turpina radīt darbvietas, jo īpaši jauniešiem, kā arī rada vērā ņemamu inovāciju potenciālu, neraugoties uz pašreizējām ekonomikas grūtībām attiecībā uz Savienības budžeta disciplīnas prasībām;

2.  uzsver, ka ir nepieciešami uzticami jaunākie statistikas dati par KRN, jo īpaši attiecībā uz to faktisko stāvokli, īpašajām iezīmēm, tostarp statusa ziņā, to darbvietu un izaugsmes radīšanas potenciālu un to ekonomisko ietekmi uz citām nozarēm, lai attiecīgi varētu lemt par visatbilstīgāko politisko rīcību minēto nozaru efektīvai veicināšanai; iesaka izveidot novērošanas centru vai datu bāzi attiecībā uz KRN;

3.  prasa Komisijai turpināt pētījumu sagatavošanu un datu par KRN ekonomisko un sociālo nozīmi vākšanu, jo īpaši attiecībā uz KRN kā galveno elementu dažādās ekonomikas nozarēs;

4.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā par KRN(15) ierosinātie pasākumi laika un darbības jomas ziņā ir ierobežoti; uzsver, ka šo nozaru iespējas jāparedz ilgākam laikposmam un jāizveido strukturētu un konkrētu pasākumu programma, kas būtu atbilstoša stratēģijai „Eiropa 2020”; atgādina, ka ir jānodrošina Savienības, dalībvalstu un vietējo pašvaldību atbalsts kultūras jaunradei;

5.  aicina Komisiju, pamatojoties uz pašreizējo kultūras un radošo nozaru potenciāla platformu, sasaukt plašāku forumu, iesaistot šo nozaru dalībniekus, lai paredzētu konkrētus risinājumus un tādējādi aktīvi piedalītos strukturētas vidēja un ilgtermiņa politiskās programmas izveidē;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis neatlaidīgi uzsvērt KRN izšķirošo nozīmi inovāciju jomā, lai izveidotu starpnozaru saiknes, panāktu ietekmi uz aglomerācijām un kopām un nodrošinātu jaunas ieguldījumu un nodarbinātības iespējas;

7.  norāda, ka būtu jāatbalsta uz inovācijām orientēta pētniecība ar mērķi ieņemt vietu jaunos tirgos, piedāvājot novatoriskus un radošus produktus;

8.  uzskata, ka ekonomiskās izaugsmes veicināšanai izšķiroši svarīgi ir atbalstīt un sekmēt sinerģijas ar citām nozarēm attīstību; šajā saistībā uzsver svarīgo nozīmi, kāda labklājības vairošanā ir kultūras tūrismam, kas ļauj iepazīt mūsu kultūras mantojumu un apmeklēt kultūras pasākumus, piemēram, festivālus, kā arī doties ar svešvalodu apguvi saistītos ceļojumos;

9.  uzsver, ka kultūras un jaunrades sistēmas ir ļoti neviendabīgas un ka tas jānovērš, veicinot kopējas identitātes rašanos, producējot kopdarbus un īstenojot dialogu un informācijas apmaiņu starp dažādajiem dalībniekiem KRN jomā, lai radītu jauna veida attiecības starp dalībniekiem un sekmētu prasmju un zināšanu savstarpēju nodošanu citām ekonomikas nozarēm; uzsver, ka ar minētajām iniciatīvām vajadzētu nodrošināt iespēju izpausties to kopējām interesēm, vienlaikus ievērojot kultūras daudzveidību, kuras bagātība, iedvesmojošā ietekme un attīstības potenciāls būtu jānovērtē, jo tie kopā palīdz veidot kopēju Eiropas identitāti;

10.  uzsver, ka ir jāuzlabo savstarpējās zināšanas un radošo uzņēmumu sadarbībai nepieciešamo prasmju un zināšanu nodošana ar konkurētspējas kopu, izcilības iniciatīvu un tīklu izveides starpniecību, tādējādi radot kopējo KRN kultūru un iedrošinot dažādu virzienu sadarbību, lai sekmīgāk risinātu jaunos ekonomikas un sabiedrības problēmjautājumus;

11.  mudina attīstīt teritoriālo piesaisti, lai dalītos prasmēs starp nozarēm, izveidojot prasmju kopas, un optimizēt apmaiņu ar mērķi piesaistīt ieguldītājus, lai dažādi kultūras un radošie uzņēmumi (ļoti mazi uzņēmumi, MVU, NVO un kultūras iestādes) varētu turpināt veicināt izaugsmi un radīt darbvietas;

12.  norāda, ka vairākums uzņēmumu KRN ir mazie un vidējie uzņēmumi, un tāpēc uzsver, ka tiem jāsniedz īpašs atbalsts šajā saistībā;

13.  mudina Eiropas Savienībā un dalībvalstīs veicināt un atzīt KRN — Eiropas „kultūras izņēmuma” — pamanāmību;

14.  uzsver, ka KRN regulējums ir ļoti neviendabīgs, un iesaka Savienībā īstenot regulējuma un prakses saskaņošanas pasākumus;

Radošo un kultūras nozaru darbinieku darba apstākļi

15.  atgādina, ka ir jāgarantē KRN speciālistu sociālais statuss, lai viņi varētu strādāt apmierinošos apstākļos un izmantot atbilstošu nodokļu sistēmas, darba tiesību, sociālā nodrošinājuma un autortiesību pasākumu priekšrocības, lai uzlabotu viņu mobilitāti Eiropas Savienībā;

16.  aicina apsvērt pasākumus, kas nodrošinātu taisnīgu finansējumu un atlīdzību neatkarīgajiem māksliniekiem; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo koordinācija starp dažādām Eiropas sociālā nodrošinājuma sistēmām šādiem māksliniekiem, ņemot vērā to izteikti mobilo darba raksturu;

17.  aicina dalībvalstis pielāgot sociālā nodrošinājuma sistēmas radošā darba tirgum, jo īpaši digitālajā nozarē, un saistībā ar to attiecīgi ņemt vērā, ka radošo nozaru pārstāvjiem bieži vien nākas mainīt savu statusu no nodarbinātības uz pašnodarbinātību vai pat atrasties abos šajos statusos vienlaicīgi;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem nodrošināt piekļuvi veselības apdrošināšanai un (brīvprātīgai) bezdarba apdrošināšanai, kā arī pašnodarbinātu personu aroda un privātajām pensiju shēmām ar pieņemamiem nosacījumiem;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt minimālos sociālā nodrošinājuma standartus un koplīgumus KRN, cita starpā saistot valsts atbalstu ar šādu standartu ievērošanu;

Izglītība un mācības

20.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāuzlabo to mācību, mācīšanās un kvalifikācijas sistēmas, dodot iespēju kultūras un mākslas priekšmetu studentiem saņemt pilnīgu mūsdienu darba vides vajadzībām atbilstīgu apmācību, lai tuvinātu uzņēmējdarbību un izglītību un nodrošinātu efektīvu īstenošanu visās dalībvalstīs; uzskata, ka IT apmācības kursos pietiekama uzmanība būtu jāvelta iespējām tiešsaistes satura sektorā (piemēram, spēlēm);

21.  uzskata, ka ir svarīgi izglītībā kultūras, mākslas un radošajās nozarēs ietvert arī tādu prasmju apguvi, kas ir priekšnosacījums KRN uzņēmuma dibināšanai;

22.  uzskata, ka ir jāpastiprina roku darba, mākslas un kultūras mācību pievilcība un tēls studentu, skolēnu vecāku un iestāžu vidū un no jauna jāiezīmē reālā situācija attiecībā uz nākotnes izredzēm un labklājības radīšanu, jo īpaši izveidojot novērošanas centru vai datu bāzi;

23.  uzsver to, ka ir svarīgi saglabāt un veicināt amatnieku darinājumu tirdzniecību, kas saistīta ar KRN;

24.  aicina Komisiju atzīt amata meistaru darba specifiku, kas ir īstens darbvietu avots Eiropā, kuru pamatā ir četri visām augstākās kategorijas KRN kopīgi kritēriji: inovācijas un radošums, izcilība un estētisms, zinātība un tehnoloģijas, kā arī apmācība visā profesionālās izaugsmes laikā un zināšanu uzlabošana;

25.  uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt saiknes starp izglītības sistēmu (tostarp augstskolām, vienlaicīgi ievērojot to neatkarību), pētniecības centriem, izglītības organizācijām un KRN uzņēmumiem (tostarp MVU), lai šajās nozarēs, kurās ir daudz darbvietu, palielinātu konkurenci, radītu iekļaujošāku starpnozaru un starpdisciplīnu sinerģiju, jo īpaši izveidojot apmaiņas, apvienību un partnerību platformas, lai palīdzētu dalībniekiem domāt un rīkoties kolektīvo panākumu virzienā, vēl vairāk palielinātu Savienības cilvēkkapitāla vērtību, uzlabotu dalībnieku zināšanas, noteiktu svarīgākās prasmes un sekmīgāk apzinātu amatu un prasmju attīstību, kā arī veicinātu uzņēmējdarbības garu;

26.  mudina Komisiju izveidot zināšanu apvienības starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem KRN jomā;

27.  mudina Komisiju izveidot nozaru prasmju apvienības starp profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmumiem KRN jomā;

28.  mudina Komisiju un dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus ar kultūras un mākslas studijām saistītu mācību virzienu, profesionālo kvalifikāciju un diplomu savstarpējai atzīšanai;

29.  atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt piekļuvi kultūrai un plašsaziņas līdzekļu lietotājprasmei un izglītību kultūras jomā visas dzīves garumā, sākot no agrīna vecuma, lai veicinātu jaunrades uzplaukumu, ļautu attīstīties talantiem un nodotu tālāk patiku pret kultūru;

30.  uzsver, ka steidzami jāveicina gados jauno autoru jaunrade un jāatbalsta sabiedrības līdzdalība kultūras veidošanā;

31.  uzskata, ka izglītība mākslas un kultūras jomā ir nepieciešama vienlīdzīgu iespēju, demokrātiskas piekļuves kultūrai un sociālās kohēzijas nodrošināšanai un tā ir individuālās un kolektīvās izpausmes, dialoga un savstarpējās saprašanās līdzeklis; turklāt uzsver, ka tā palīdz skolēniem pilnveidot sevi, attīstot savas prasmes mākslas jomā, tiekoties ar māksliniekiem, aplūkojot mākslas darbus un apmeklējot kultūras objektus;

32.  aicina Komisiju un Padomi apsvērt Eiropas zinātības direktorija izveidi, lai saglabātu un popularizētu Eiropas zinātību; aicina dalībvalstis un KRN iesaistītās puses izstrādāt mācību kursus par minēto zinātību;

Kultūras un radošo nozaru finansēšana

33.  uzskata, ka ir būtiski veicināt un nodrošināt piemērotas finansēšanas sistēmas un nodrošināt efektīvus īstenošanas instrumentus KRN, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; uzstāj, ka ir jāturpina un jāuzlabo valdības politika attiecībā uz atbalstu KRN, tādējādi sekmējot kvalitatīvas neatkarīgas radošās darbības turpmāko dzīvotspēju; aicina Komisiju un Padomi piešķirt līdzekļus nemateriālo darbu novērtēšanai, īpaši izveidojot novērošanas centru vai datu bāzi, un apsvērt kultūras ieguldījumu bankas izveidi;

34.  saistībā ar to norāda uz tādām jaunām iespējām kā „kolektīvā finansēšana” un „kolektīvais ieguldījums”;

35.  mudina dalībvalstis savā sociālajā un ekonomikas politikā apsvērt piemērotu atbalstu un finansējumu KRN;

36.  uzsver, ka ir jāatbalsta Eiropas finansējums KRN, tostarp ekonomikas krīzes laikā; prasa Parlamentam atbalstīt vērienīgu un saturīgu kultūras budžetu; tādēļ aicina Padomi nesamazināt Komisijas ierosināto budžetu programmai „Radošā Eiropa”;

37.  atgādina, ka ir jāveido pakalpojumi konsultāciju sniegšanai finanšu un uzņēmumu pārvaldības jautājumos, lai MVU un ļoti mazi uzņēmumi pārzinātu labai uzņēmuma pārvaldībai nepieciešamos rīkus, tādējādi uzlabojot kultūras preču un pakalpojumu radīšanu, ražošanu, popularizēšanu un izplatīšanu;

38.  uzskata, ka dalībvalstīm un attiecīgajiem speciālistiem būtu jāuzlabo KRN iesaistīto pušu projektu plānošanas prasmes, veicot profesionālu apmācību vai izveidojot kompetentas struktūras, lai atvieglotu finanšu plānu izstrādi;

39.  atzinīgi vērtē ierosinātās aizdevumu iespējas, kas paredzētas programmās „Radošā Eiropa”, „COSME” un „Apvārsnis 2020”, jo šie instrumenti piedāvā daudzveidīgākas finansēšanas iespējas KRN;

40.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt finanšu iestāžu zināšanas par KRN specifiskajām īpašībām, lai uzlabotu KRN piekļuvi privātiem finansējuma avotiem;

41.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai ieteiktu jauktus finansēšanas veidus, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerības, kurām tiktu piemērotas pārredzamības prasības un kuras neradītu šķēršļus nepieciešamajam publiskajam finansējumam, izstrādājot aizdevuma garantijas sistēmas mazām struktūrām un apsverot alternatīvus finansējuma veidus, piemēram, kolektīvo finansējumu;

42.  mudina dalībvalstis meklēt alternatīvus veidus KRN finansēšanai, jo īpaši krīzes laikā; šajā saistībā uzskata, ka sponsorēšana varētu būt dzīvotspējīga alternatīva;

43.  uzskata, ka audiovizuālajā nozarē ir nepieciešams audiovizuālo pakalpojumu ieguldījums Eiropas audiovizuālo darbu finansēšanā, tādējādi atbalstot radošumu, un tas būtu jāstiprina, rūpīgi un precīzi transponējot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu(16);

44.  mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis ieviest labvēlīgu reglamentējošo struktūru, jo īpaši radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem KRN, kas panākams, samazinot to administratīvo un reglamentējošo slogu;

45.  mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis turpināt uzlabot nodokļu saskaņošanu un īpaši novērst fiskālās atšķirības dalībvalstīs attiecībā uz kultūras precēm;

46.  norāda, ka šajās nozarēs darbojas ļoti daudz MVU, un uzskata, ka attiecībā uz šiem uzņēmumiem būtu jāievieš atbilstīgi nodokļu likumi ar mērķi veicināt to izaugsmi un novērst to darbības izbeigšanu;

47.  atgādina, ka struktūrfondi piedāvā būtiskas iespējas finansēt kultūru, jaunradi un inovāciju Savienībā, ņemot vērā to, ka ar kultūru saistīti ieguldījumi var saņemt finansējumu saskaņā ar visiem trim kohēzijas politikas mērķiem, proti, konverģenci, reģionālo konkurētspēju un nodarbinātību;

48.  pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis ir ierosinājušas nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) par EUR 8,2 miljardiem samazināt līdzekļus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kam varētu būt negatīva ietekme uz platjoslas infrastruktūras izbūves veicināšanu un tādējādi uz KRN tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļu attīstību;

49.  tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju izmantot esošos un turpmākos rīkus un programmas, piemēram, MEDIA, vai programmas „Radošā Eiropa” ietvaros paredzēto garantijas mehānismu un Komisiju veicināt KRN dalībnieku piekļuvi finansējumam ar šo instrumentu palīdzību, izmantojot konkrētus pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot platformu digitalizācijas maksimāli efektīvai izmantošanai, lai vienkāršotu pieteikumu iesniegšanas, novērtēšanas un pārvaldības procesus, kā arī samazinātu administratīvo slogu;

50.  mudina ES iestādes daudzgadu finanšu shēmā (2014.–2020. gadam) nodrošināt vērienīgu jaunās plašsaziņas līdzekļu programmas līmeni;

Iespējas un problēmas saistībā ar digitalizāciju, globalizāciju un piekļuvi starptautiskiem tirgiem

51.  uzskata, ka digitālie un tiešsaistes instrumenti un platformas sniedz KRN vēl nepieredzētas iespējas izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piesaistīt jaunu auditoriju un izvērst savus tirgus Savienībā un trešās valstīs;

52.  uzsver to, ka 27 dažādu intelektuālā īpašuma tiesību vadības sistēmu pastāvēšana ir īpaši smags slogs Eiropas KRN un ka pašreizējais sadrumstalotais režīms ir jāpārveido, lai veicinātu piekļuvi saturam un (globāli) palielinātu tā apriti tādā veidā, kas ļautu māksliniekiem, autoriem, patērētājiem, uzņēmumiem un auditorijai gūt labumu no priekšrocībām, ko sniedz digitālā attīstība, jauni izplatīšanas kanāli, jauni uzņēmējdarbības modeļi un citas iespējas;

53.  uzskata, ka būtisks nosacījums KRN konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā laikmetā ir intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzības mūsdienīga un līdzsvarota sistēma, kas ļauj vienlaikus nodrošināt pienācīgu atlīdzību visām tiesību subjektu kategorijām un garantēt patērētājiem vieglu piekļuvi daudzpusīgam, likumīgam saturam un patiesu izvēli valodu un kultūras daudzveidības ziņā;

54.  uzsver, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai nevajadzētu apdraudēt interneta neitralitāti;

55.  uzsver, ka ir novērojams eksponenciāls inovatīvu digitālo pakalpojumu pieaugums attiecībā uz piekļuvi kultūras darbiem, un uzsver nepieciešamību garantēt stabilu sistēmu, kas atbalsta ieguldījumus KRN, darbvietu radīšanu Eiropā un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu popularizēšanu;

56.  tāpēc aicina Komisiju attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām izveidot dažādu nozaru īpatnībām pielāgotu reglamentējošu struktūru un saskaņot un pārveidot autortiesību sistēmu nolūkā uzlabot piekļuvi saturam un stiprināt autoru stāvokli un izvēli un aicina uzlabot atbildības sadalījumu visā digitālās vērtības ķēdē, pienācīgi ņemot vērā KRN konkurētspēju;

57.  šajā saistībā uzsver kolektīvās pārvaldības sabiedrību svarīgo nozīmi piekļuves kultūras mantojumam ziņā, lai nodrošinātu efektīvu IĪT īstenošanu un vienkāršotu lietotāju darbības;

58.  atgādina par KRN potenciālu starptautiskās sadarbības un eksporta jomā un Savienības ieinteresētību veicināt apmaiņu starp nozares, tostarp trešo valstu, profesionāļiem, kā arī piesaistīt un attīstīt radošos talantus; atgādina par radošuma un kultūras nozaru svarīgo nozīmi Eiropas kultūras izplatīšanā un tās pievilcības un prestiža veidošanā;

59.  uzsver, ka ir jāsekmē mākslinieku statusa savstarpēja atzīšana, jāapsver mobilitātes iespēju nodrošināšana un optimāla apmācību programmu izmantošana, tīklu izveide un brīva KRN speciālistu, jo īpaši kultūras jomā iesaistīto pušu, mākslinieku, kā arī darbu aprite;

60.  uzskata, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir svarīgi nodrošināt iespēju saglabāt un attīstīt kultūras un audiovizuālo politiku to pastāvošajos tiesību aktos, standartos un nolīgumos, tostarp UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu; tādēļ prasa kultūras un audiovizuālā satura, tostarp tiešsaistes, pakalpojumu izslēgšanu skaidri paredzēt Savienības un trešo valstu nolīgumos; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību izslēgt kultūras un audiovizuālos pakalpojumus no pilnvarojuma attiecībā uz sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ASV un ES un norāda, ka kultūras un radošuma preces nav pielīdzināmas citām precēm;

61.  uzsver, ka saskaņā ar UNESCO 2005. gada Konvenciju Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāizstrādā kultūras daudzveidību veicinoša politika, kas atbilst digitālajam laikmetam;

62.  uzsver, ka ir jāstiprina darbu digitalizācijas politikas virzieni, lai sekmētu piekļuvi pēc iespējas lielākam Eiropas kultūras mantojuma darbu skaitam;

63.  uzsver kultūras diplomātijas svarīgo nozīmi, kā arī to, ka ES ir jārīkojas kā globālam dalībniekam, lai palielinātu Savienības KRN globālo konkurētspēju;

64.  aicina Komisiju ierosināt piemērotus rīkus, lai KRN varētu veikt eksportu uz starptautiskiem tirgiem ar atbilstīgiem nosacījumiem;

65.  aicina KRN veicināšanai izmantot Eiropas Ārējās darbības dienestu;

66.  uzsver, ka kultūrai ir netieša ietekme uz citām ekonomikas nozarēm; tāpēc mudina KRN pastiprināt sadarbību ar citām nozarēm, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari (IKT) un tūrismu, lai risinātu problēmjautājumus, kas saistīti ar digitālajām tehnoloģijām, globalizāciju un piekļuvi starptautiskajiem tirgiem;

Vietējā un reģionālā attīstība

67.  uzsver kultūras un jaunrades teritoriālās politikas nozīmi un attiecīgi vietējo pašvaldību, reģionālo un makroreģionālo varas iestāžu galveno nozīmi KRN veicināšanā un atbalstā ar atbilstīgiem instrumentiem un pielāgotu finansējumu, tostarp pievēršot pienācīgu uzmanību tautas kultūrai; atzinīgi vērtē valsts pārvaldes iestāžu veiktās iniciatīvas izveidot reģionālās uzņēmējdarbības atbalsta struktūras radošajām nozarēm, tostarp īstenojot ES finansētus projektus;

68.  uzsver, ka kultūras un radošajām nozarēm būtu jākļūst par ES un valstu sociālekonomikas stratēģiju daļu; uzsver, ka vairāk ir jākoordinē dažādas politikas jomas, tostarp rūpniecības, izglītības un inovāciju politika, tūrisma politika un reģionālā, pilsētvides, vietējā un teritoriālā attīstība; mudina arī vietējās un reģionālās iestādes saskaņā ar subsidiaritātes principu iekļaut KRN savās vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas stratēģijās;

69.  kā pievilcīgu komunikācijas līdzekli akcentē kultūras un radošo nozaru saikni ar citām nozarēm un šo nozaru vispārējo nozīmi ne tikai pasaules ekonomikā, bet arī ilgtspējīgas, gudras un iekļaujošas izaugsmes, inovācijas, uzņēmējdarbības, sociālās kohēzijas un sabiedrības attīstībā; uzsver, ka šīm nozarēm ir plašs izaugsmes potenciāls vietējā un reģionālā mērogā — tās rada jaunas tirgus iespējas kultūras un radošo nozaru uzņēmumiem un tādējādi arī nodarbinātību kultūras jomā;

70.  uzskata, ka atšķirīgās kompetences, kas piemīt šo nozaru pārstāvjiem, un radošo cilvēku un tehnoloģiju mijiedarbība bieži ir vietēja rakstura un tāpēc tās būtu jāatbalsta, izveidojot vietējās un reģionālās platformas, tīklus, kopas, uzņēmējdarbības inkubatorus un partnerības, kas veicinātu sinerģiju, palīdzētu rast mehānismus radošuma un inovāciju finansēšanai un atbalstīt darba vakanču un finansēšanas iespēju koordinēšanu;

71.  atgādina par kultūras nozīmīgumu pilsētu ekonomiskajā un sociālajā atjaunošanā; mudina Komisiju atbalstīt savstarpēju pašvaldību mācīšanos, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu starp vietējiem politikas veidotājiem;

72.  uzskata, ka kultūras infrastruktūras modernizēšana var palīdzēt atdzīvināt pilsētu teritorijas, sniedzot sociālus un ekonomiskus ieguvumus;

73.  iesaka izmantot radošo nozaru slēpto ekonomisko potenciālu, lai uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētās un reģionos;

74.  atbalsta uz teritoriālo dinamiku balstītu pieeju attiecībā uz vietējo un reģionālo kultūras pārvaldību, kurā ir iesaistīti visi dalībnieki (mākslinieki, vietējās iestādes, profesiju pārstāvji u.c.);

75.  norāda, ka kultūras un radošās nozares, kam ir potenciāls radīt vairāk un labākas darbvietas reģionos, var veicināt sociālo un teritoriālo integrāciju; pauž bažas par to, ka šie kultūras un radošo nozaru aspekti nav pietiekami analizēti un atbalstīti; uzsver, ka statistikas datu vākšana šajās nozarēs visos līmeņos ir neatbilstoša un vissliktākais stāvoklis ir reģionālā un vietējā līmenī; uzsver, ka IKT ietekme uz kultūras un radošajām nozarēm ir jāanalizē, lai tās varētu pielāgot jauno tehnoloģiju videi un tiktu ņemta vērā tehnoloģiskā attīstība;

76.  uzsver, ka KRN, jo īpaši MVU, būtiski sekmē vietējo, reģionālo un pārrobežu (dalībvalstu) izaugsmi un attīstību, īpaši popularizējot kultūras mantojumu, tūrismu un izcilības centrus, veicinot teritoriju pievilcību, īpaši pievēršot uzmanību reģioniem, kuros ir liels kultūras mantojums, sociāli ekonomisko tīklu pārstrukturēšanu, jaunu darbību rašanos un stabilu un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu; norāda, ka tas jo īpaši attiecas uz tūrisma nozari, jo ceļotājiem sevišķi pievilcīgas šķiet valstis un reģioni ar stabilu kultūras nozari;

77.  uzsver izglītības sistēmu nozīmi radošuma veicināšanā jau kopš agrīnas bērnības, kā arī mākslinieciskās un kultūras izglītības sekmēšanā pamatizglītības un vidējās izglītības posmā, veicinot interesi par darbu radošajā nozarē un tās produktiem; uzsver, ka šajā procesā — uzskatot kultūru un radošumu par neatņemamu reģionālās attīstības un pilsētattīstības daļu — izglītības un kultūras jomā būtiska loma būtu jāpiešķir vietējām un reģionālajām iestādēm, jo bieži vien tās ir atbildīgas par pirmsskolas izglītību un pamatizglītību; uzsver neformālās apmācības nozīmi, attīstot pieaugušo spējas, kas nepieciešamas, lai pielāgotos pastāvīgi mainīgajam darba tirgum;

78.  uzsver, ka saskaņā ar nākamo DFS, jo īpaši saistībā ar ESF un ERAF, pieejamais finansējums būtu jāizmanto, lai palīdzētu stiprināt kultūras un radošās nozares, kā arī valsts, reģionālo un vietējo iestāžu institucionālo un administratīvo spēju, lai tās varētu sadarboties ar šo nozaru pārstāvjiem, tā palielinot ar šīm nozarēm saistītos ieguvumus ekonomikas, sociālajā, izglītības un kultūras jomā; vērš uzmanību attālākajiem reģioniem, kuros kultūras un radošās nozares ir sarežģītāk veidot un attīstīt;

79.  tādēļ uzskata, ka konkrēta valsts vai reģionālā atbalsta noteiktie teritorializācijas nosacījumi kino jomā palīdz veidot saikni starp kultūru un teritoriju un būtu jānodrošina iespēja tos saglabāt saskaņā ar 2001. gada paziņojumā par kino(17) paredzētajiem kritērijiem;

80.  norāda, ka KRN jomā notiek dinamiska pārveide un tā ļauj radīt kopas, kas ir progresa un pilsētu un reģionu attīstības virzītājspēks;

81.  norāda uz to, ka kultūras un radošās nozares veicina Eiropas bagātā kultūras, vēstures un arhitektūras mantojuma saglabāšanu un uzlabošanu; uzsver nozīmi, kāda ir kustamajam kultūras mantojumam, t.i., mākslas objektiem kā cilvēces radošuma izpausmes liecībai no senatnes līdz mūsdienām; uzsver, ka KRN ir nozīmīgas ES tūrisma industrijas attīstībai un ārkārtīgi interesē tūristus gan no ES, gan ārpussavienības valstīm; uzskata, ka, ņemot vērā šo pievienoto vērtību, KRN būtu ievērojami jāatbalsta ar nākamā ES budžeta līdzekļiem un izmantojot valstu un reģionālos plānošanas dokumentus, kas izstrādāti 2014.–2020. gada laikposmam, jo šīs nozares piedāvā nozīmīgas iespējas ekonomikā;

82.  uzsver, ka ir jāsaglabā valsts mantojums un jāveicina attiecīgā reģiona kultūras saturs gan uz vietas, gan ārvalstīs;

83.  uzskata, ka radošo nozaru pārstāvjiem, produktiem un pakalpojumiem kā daļai no ES kultūras daudzveidības vajadzētu būt pamatam, lai veidotu spēcīgu vienoto Eiropas tirgu un labi attīstītus reģionus, kā arī vietējo tautsaimniecību, kur tie var sekmēt jaunu saimniecisko darbību un jaunu darbvietu izveidi; prasa labāk izmantot kultūras un radošās nozares, lai Eiropai piesaistītu jaunus ieguldījumus un cilvēkus ar dažādiem talantiem; uzsver, ka uzņēmējiem KRN finansējums nav vienkārši pieejams; aicina dalībvalstis pieņemt atbilstošus sociālos un fiskālos pasākumus, lai atbalstītu radošu ekonomiku un jaunos Eiropas tirgum pielāgotos uzņēmējdarbības modeļus kultūras un radošajām nozarēm, kuri nodrošinātu radošo profesiju pārstāvju un kultūras un radošajās nozarēs strādājošo cilvēku mobilitāti un ļautu viņiem pārvarēt grūtības, kas saistītas ar atšķirīgām nodokļu vai sociālajām sistēmām, vai valodas barjeras, un veicināt valstu un kultūru savstarpējās sapratnes uzlabošanu;

o
o   o

84.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 201, 25.7.2006., 15. lpp. (2) OV C 311, 21.12.2007., 7. lpp. (3) OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp. (4) OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp. (5) OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp. (6) OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp. (7) OV C 125 E, 22.5.2008., 223. lpp. (8) OV C 247 E, 15.10.2009., 25. lpp. (9) Dok.Nr. 8749/1/09 REV 1 un Nr. 8749/1/09 REV 1 COR 1. (10) OV C 377 E, 7.12.2012., 135. lpp. (11) OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp. (12) Dok.Nr. 17566/12. (13) CdR 2391/2012. (14) SWD(2012)0286. (15) COM(2012)0537. (16) OV L 95, 15.04.10., 1. lpp. Labotā redakcija publicēta OV L 263, 6.10.2010., 15. lpp. (17) OV C 43, 16.2.2002., 6. lpp.