Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2012. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta trešo daļu, kā arī 228. un 298. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu,

–  ņemot vērā 2008. gada 18. jūnija rezolūciju(1) par priekšlikumu pieņemt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(2),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2009. gada 1. janvāra Statūtu īstenošanas noteikumus(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0257/2013),

A.  tā kā 2013. gada 21. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju oficiāli iepazīstināja ar gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2012. gadā un tā kā 2013. gada 28. maijā Briselē ombuds Nikiforos Diamandouros iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.  tā kā ziņojums par 2012. gadu ir Nikiforos Diamandouros pēdējais gada ziņojums, viņam esot Eiropas ombuda amatā, ņemot vērā to, ka 2013. gada 14. martā viņš informēja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju par savu nodomu 2013. gada 1. oktobrī doties pensijā; tā kā Nikiforos Diamandouros pirmo reizi tika ievēlēts Eiropas ombuda amatā 2003. gadā un pēc tam atkārtoti ievēlēts 2005. un 2010. gadā;

C.  tā kā Nikiforos Diamandouros ir darbojies Eiropas ombuda amatā desmit gadus; tā kā viņa amata pārņēmējs ir ievēlēts laikposmam no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pēc kurām jaunais Eiropas Parlaments sāks jaunu ombuda vēlēšanu procedūru;

D.  tā kā LESD 24. pantā ir noteikts, ka „ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie ombuda, kura institūts izveidots saskaņā ar 228. pantu”;

E.  tā kā ar LESD 228. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības par ES iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām kļūdām pārvaldē, izņemot kļūdas, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

F.  tā kā saskaņā ar LESD 298. pantu ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras „saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu” un tā kā šajā pantā noteikts, ka šim nolūkam paredz pieņemt īpašus sekundāros tiesību aktus, proti, regulas, kas piemērojamas visās ES pārvaldības jomās;

G.  tā kā Pamattiesību hartas 41. pants nosaka, ka „ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

H.  tā kā, atzīmējot Eiropas Savienības pilsonības 20. gadskārtu, 2013. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas Pilsoņu gadu;

I.  tā kā Pamattiesību hartas 43. pantā ir noteikts, ka „ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

J.  tā kā Parlaments ar 2001. gada 6. septembra rezolūciju apstiprināja Eiropas ombuda izstrādāto Labas administratīvās prakses kodeksu;

K.  tā kā kļūdas pārvaldē notiek tad, kad valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu;

L.  tā kā šī definīcija attiecas ne tikai uz tiem gadījumiem, kad pārkāptais noteikums vai princips ir juridiski saistošs; tā kā labas pārvaldības principi ir stingrāka apņemšanās par tiesību aktos noteikto un prasa, lai ES iestādes ne tikai pildītu savas juridiskās saistības, bet arī lai tās būtu noskaņotas sniegt pakalpojumus un nodrošinātu pienācīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, kas būtu godīga, objektīva un cieņpilna, un to, ka visi sabiedrības locekļi pilnībā izmanto savas tiesības;

M.  tā kā 2012. gadā ombuds saņēma 2442 sūdzības (2011. gadā — 2510) un izskatīja 2460 sūdzības (2011. gadā — 2544); tā kā 740 sūdzības (30 %) bija viņa pilnvaru jomā;

N.  tā kā lielākā daļa sūdzību (56 %) tiek saņemtas elektroniskā formātā reģistrācijai, izmantojot Eiropas Ombuda interaktīvo tīmekļa vietni, kas ir pieejama visās 23 oficiālajās valodās;

O.  tā kā ombuds sāka izmeklēšanu 450 lietās (2011. gadā — 382), pamatojoties uz iesniegtajām sūdzībām; tā kā tas ir par 18 % vairāk salīdzinājumā ar 2011. gadu; tā kā ombuds sāka 15 izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas (2011. gadā —14) un iesniedza Parlamentam vienu īpašo ziņojumu;

P.  tā kā ombuds slēdza 390 izmeklēšanas (tostarp 10 pašiniciatīvas izmeklēšanas), no kurām 206 bija sāktas 2012. gadā, 113 — 2011. gadā un 71 — iepriekšējos gados; tā kā 85,3 % (324) noslēgto izmeklēšanu tika ierosinātas pēc privātpersonu sūdzībām un 14,7 % (56) — pēc uzņēmumu, apvienību vai citu juridisku personu sūdzībām;

Q.  tā kā 1467 saņemtās sūdzības bija kāda Eiropas ombudu tīkla locekļa pilnvaru jomā; tā kā šo tīklu veido valstu un reģionālie ombudi un līdzīgas struktūras Eiropas Savienībā, EEZ, Šveicē un kandidātvalstīs; tā kā Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir minētā tīkla pilntiesīga locekle; tā kā ombuds Lūgumrakstu komitejai ir pārsūtījis 63 sūdzības;

R.  tā kā 2012. gadā 52,7 % sākto izmeklēšanu bija saistītas ar Eiropas Komisiju, 5,2 % ar Eiropas Parlamentu, 3 % ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, 1,5 % ar Eiropas Investīciju banku un 20,9 % ar citām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām;

S.  tā kā 2012. gadā izmeklēšana par iespējamām kļūdām pārvaldē galvenokārt bija saistīta ar likumību (27,7 %), informācijas pieprasījumiem (12,5%), taisnīgumu (10,3 %), lēmumu pieņemšanas termiņiem (8 %) un pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem (6,7 %);

T.  tā kā ombuds 76 noslēgtajās lietās (19 %) nekonstatēja kļūdas pārvaldē, bet 56 lietās (14 %) konstatēja kļūdas pārvaldē;

U.  tā kā kļūdas pārvaldē nekonstatēšana ne vienmēr nozīmē negatīvu iznākumu sūdzības iesniedzējam, jo viņš saņem izvērstu paskaidrojumu no attiecīgās iestādes, kā arī ombuda veiktu neatkarīgu lietas analīzi, un šis iznākums ir pierādījums tam, ka attiecīgā iestāde ir rīkojusies saskaņā ar labas pārvaldības principiem;

V.  tā kā 2012. gadā 80 lietās tika panākts mierizlīgums vai lietu atrisināja attiecīgā iestāde; tā kā tad, ja ombuds nekonstatē kļūdu pārvaldē vai trūkst pamatojuma izmeklēšanas turpināšanai, viņš var izteikt papildu piezīmi; tā kā papildu piezīmes nolūks ir ieteikt iestādei, kā uzlabot pilsoņiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;

W.  tā kā ombuds slēdza 47 lietas, kurās tika konstatētas kļūdas pārvaldē, izsakot iestādei aizrādījumu; tā kā deviņos gadījumos attiecīgā iestāde piekrita ieteikuma projektam;

X.  tā kā ombuds izsaka aizrādījumu, ja

1.  apstiprina 2012. gada ziņojumu, ko iesniedzis Eiropas Ombuds; ņem vērā, ka Nikiforos Diamandouros 2013. gada 1. oktobrī dosies pensijā;

2.  izsaka pateicību Nikiforos Diamandouros par pēdējo desmit gadu laikā izcili veikto darbu Eiropas ombuda amatā un par viņa gūtajiem panākumiem, padarot Eiropas Savienību taisnīgāku un pārredzamāku; pauž cerību, ka Nikiforos Diamandouros baudīs pelnīto atpūtu, būdams pie labas veselības, un novēl viņam veiksmi turpmākajā darbībā;

3.  atzinīgi vērtē ombuda izcilo darbu, kas paveikts, lai nostiprinātu un padziļinātu dialogu ar pilsoņiem, pilsonisko sabiedrību, iestādēm un citām iesaistītajām personām visos līmeņos;

4.  ņemot vērā, ka puse visu Eiropas pilsoņu piekrīt tam, ka otrās vissvarīgākās pilsoņu tiesības ir tiesības uz labu pārvaldību, uzskata, ka ombuda nepārtrauktie centieni veicināt un uzlabot atklātību, pārredzamību un pārskatatbildību lēmumu pieņemšanas procesos un pārvaldības jomā Eiropas Savienībā ir būtisks ieguldījums virzībā uz tādas Savienības izveidi, kurā lēmumu pieņemšana un īstenošana ir „cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 1. pantā; aicina nākamo Eiropas ombudu turpināt sava priekšgājēja paveikto šo svarīgo mērķu sasniegšanā;

5.  atzinīgi vērtē un pauž cieņu par ombuda neatlaidīgajiem centieniem informēt pilsoņus par viņu tiesībām saskaņā ar Līgumiem un veicināt pārredzamāku un uz pakalpojumu sniegšanu vērstu ES iestāžu un struktūru pārvaldību;

6.  uzskata, ka ombuds vienmēr ir aktīvi un samērīgi izmantojis savas pilnvaras, un izsaka viņam pateicību par lieliskajām darba attiecībām un sadarbību ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši ar Lūgumrakstu komiteju;

7.  norāda — 52 % pilsoņu uzskata, ka ombuda vissvarīgākā funkcija ir nodrošināt, lai ES pilsoņi zinātu savas tiesības un to, kā tās izmantot, un tādēļ ombudam ir jāuzlabo Eiropas pilsoņu informēšanas pasākumi un sadarbība ar Eiropas ombudu tīklu;

8.  aicina veikt nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātu sūdzību izskatīšanas, informācijas pieprasīšanas un lēmumu pieņemšanas procedūras;

9.  atkārtoti uzsver to, ka 42 % Eiropas pilsoņu nav apmierināti ar ES pārvaldes institūciju pārredzamības līmeni, un uzsver nepieciešamību ombudam turpināt iesākto darbu, lai veicinātu to, ka ES iestādes kļūst atvērtākas, efektīvākas un pilsoņiem tuvākas, veidojot saikni starp šīm iestādēm un pilsoņiem;

10.  norāda, ka ar pārredzamību saistītās sūdzības vienmēr ir ieņēmušas galveno vietu ombuda izskatāmo sūdzību sarakstā; norāda arī to, ka minēto sūdzību skaits ir samazinājies no 36 % 2008. gadā, kad sūdzību par iespējamo pārredzamības trūkumu bija visvairāk, līdz 21,5 % 2012. gadā; uzskata, ka tas liecina par ES iestāžu nopietnajiem centieniem kļūt pārredzamākām; aicina ES iestādes, aģentūras un struktūras palīdzēt arī turpmāk šo skaitu mazināt, sadarbojoties ar Eiropas ombudu un īstenojot tā ieteikumus; tomēr joprojām pauž bažas par to, ka vēl tiek saņemts liels skaits sūdzību, kas saistītas ar atklātību, publisku piekļuvi un personas datiem, jo šie jautājumi apdraud gan iestāžu savstarpējo dialogu, gan ES sabiedrisko tēlu un sabiedrības attieksmi pret ES;

11.  atkārtoti uzsver, ka pārredzamība, atvērtība, informācijas pieejamība, pilsoņu tiesību ievērošana un augsti ētikas standarti ir būtiski, lai saglabātu pilsoņu un iestāžu savstarpējo uzticēšanos, un ka īpaši šajos ekonomiski sarežģītajos apstākļos šī uzticēšanās ir ārkārtīgi svarīga Eiropas integrācijas nākotnei;

12.  aicina ES iestādes, ņemot vērā pieaugošo digitalizāciju publiskās pārvaldes jomā, risināt vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības, daudzi no kuriem nepārzina modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un kompensēt to, piedāvājot lietotājiem draudzīgas, praktiskas tiešsaistes palīdzības programmas un ērti pieejamas nedigitālas saziņas iespējas;

13.  norāda, ka 2012. gadā ombuds izskatīja 2442 sūdzības un ka tas bija gads, kurā tika sasniegts rekordliels skaits sākto izmeklēšanu (465 = +18 % salīdzinājumā ar 2011. gadu) un noslēgto izmeklēšanu (390 = +23 %);

14.  pauž gandarījumu par desmit ombuda norādītajām parauglietām, kas ir vērtējamas kā administratīvās prakses paraugs dažādās ES iestādēs vairākās jomās;

15.  uzskata, ka 2012. gadā ombudam iesniegto sūdzību kopējā skaita samazinājums ir vēl viens pierādījums tam, ka viņa tīmekļa vietnē pieejamais interaktīvais ceļvedis ir bijis sekmīgs un iedarbīgs instruments, kas izstrādāts, lai palīdzētu nodrošināt, ka arvien mazāk iedzīvotāju iesniedz ombudam sūdzības, kuru izskatīšana nav viņa kompetencē, un palielināt iespējas ieteikt sūdzību iesniedzējiem, kur vērsties attiecīgajā gadījumā; norāda, ka šī tendence apstiprina, ka palielinās to cilvēku skaits, kas vēršas Eiropas Ombudā ar atbilstīgām sūdzībām; ierosina Eiropas Parlamenta deputātiem, ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, kā arī Eiropas ombudu tīkla dalībniekiem iekļaut tiešu saiti uz interaktīvo ceļvedi savās tīmekļa vietnēs un sociālajos plašsaziņas līdzekļos;

16.  uzsver, ka to sūdzību skaits, uz kurām neattiecas ombuda pilnvaras (1720), ir bijis mazākais pēdējos desmit gados; aicina ombudu turpināt centienus mazināt šo skaitu;

17.  atzinīgi vērtē Eiropas ombudu tīkla būtisko ieguldījumu un uzsver efektīvas sadarbības lietderīgumu Eiropas pilsoņu labā; norāda, ka 60 % ombuda izskatīto sūdzību 2012. gadā ietilpa kāda Eiropas ombudu tīkla locekļa pilnvaru jomā; atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja ir pilntiesīga minētā tīkla locekle; norāda, ka 2012. gadā ombuds Lūgumrakstu komitejai ir pārsūtījis 63 sūdzības; izsaka atzinību Eiropas ombudam par sekmīgu tīkla koordinēšanu; uzskata, ka tā ir svarīga ombuda darbības joma un ka ir jāpalielina sadarbība tīklā, lai uzlabotu ES tiesību aktu piemērošanu valstu pārvaldēs; iesaka paplašināt šo tīklu, iekļaujot tajā attiecīgās valstu iestādes; uzskata, ka būtu jāturpina un jāpalielina ombuda dalība Eiropas un starptautiskajās ombudu asociācijās;

18.  norāda, ka tāpat kā iepriekšējos gados lielākā daļa ombuda sākto izmeklēšanu attiecās uz Komisiju (52,7 %); norāda, ka 2012. gadā sākto ar Eiropas Parlamentu saistīto izmeklēšanu skaits ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar 2011. gadu; aicina Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātu pilnībā sadarboties ar ombudu un nodrošināt tā ieteikumu un komentāru attiecībā uz administratīvo praksi ievērošanu un konsekvenci;

19.  uzsver to, ka ikviens pabeigts izmeklēšanas gadījums ir solis pareizā virzienā un laba izdevība ieviest uzlabojumus, uz kuriem sabiedrība ir norādījusi un kurus tā ir aicinājusi īstenot, lai Eiropas pilsonības jēdziens būtu saistīts ar pēc iespējas lielāku līdzdalību attiecībā uz Eiropas likumdošanas procesu;

20.  atbalsta ombuda ierosinājumu publicēt civildienesta principu kopumu, kuriem vajadzētu būt ES ierēdņu rīcības pamatā; atgādina, ka pieci valsts civildienesta principi ir šādi: apņēmība strādāt Eiropas Savienību un tās pilsoņu labā, godprātība, objektivitāte, cieņa pret citiem un pārredzamība; aicina ES iestādes un struktūras minētos principus īstenot visās savās darbībās;

21.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada jūnijā ombuds ir publicējis jaunu Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa izdevumu, ņemot vērā Eiropas administratīvo tiesību principus, kas ietverti Eiropas tiesu judikatūrā;

22.  pauž gandarījumu par ombuda dalību dažādās konferencēs, kurās galvenā uzmanība tika vērsta uz valsts pārvaldes uzlabošanu, tostarp konferencē, ko tas organizēja kopā ar ES administratīvo tiesību pētniecības tīklu (ReNEUAL);

23.  atkārtoti pauž 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā(4) Komisijai adresēto aicinājumu pieņemt kopējus saistošus administratīvās procedūras noteikumus un principus ES pārvaldībā un šajā saistībā iesniegt regulas projektu, pamatojoties uz LESD 298. pantu; uzskata, ka ombuda līdzšinējā pieredze un tā publikācijas, informējot par to, sniedz atbilstošas norādes par šāda tiesību aktu priekšlikuma saturu; uzskata to par labāko veidu, kā nodrošināt noturīgas pārmaiņas ES iestāžu administratīvajā kultūrā;

24.  ar gandarījumu norāda, ka iestādes ir sniegušas 98 apstiprinošas atbildes uz 120 piezīmēm un ieteikumiem, ko ombuds ir sniedzis saistībā ar izmeklēšanām 2012. gadā, kas liecina, ka 82 % gadījumu ES iestādes ir ievērojušas ombuda ieteikumus; aicina visas ES iestādes, aģentūras un struktūras darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ombuda piezīmes un ieteikumi tiek pilnībā ievēroti un lai palīdzētu ombudam, nekavējoties sniedzot atbildes uz viņa jautājumiem, cita starpā sadarbojoties ar ombudu, lai saīsinātu izmeklēšanas procesa termiņu;

25.  atgādina, ka 2012. gadā ombuds Parlamentam iesniedza vienu īpašo ziņojumu, kas attiecās uz Komisijas nespēju atrisināt interešu konfliktu, izskatot jautājumu par Vīnes lidostas paplašināšanu, par to, ka nav veikts novērtējums par paplašināšanas ietekmi uz vidi, un par pārskatīšanas procedūru nepieejamību tiem, kas iesniedza sūdzības par būvprojektu un IVN neesamību; atzīst šāda ziņojuma sniegtās iespējas, ņemot vērā šos konkrētos jautājumus; atgādina, ka, atbildot uz īpašo ziņojumu, Lūgumrakstu komiteja izstrādāja progresīvus priekšlikumus par kārtējo IVN direktīvas pārskatīšanu un par ES administratīvajām tiesībām;

26.  uzskata, ka, jo īpaši ieteikuma projekta gadījumā, informētība par to, ka nākamais pasākums varētu būt īpašs ziņojums Parlamentam, bieži vien palīdz pārliecināt kādu iestādi vai struktūru mainīt savu nostāju;

27.  norāda, ka iepriekšējais un pašreizējais ombuds septiņpadsmitarpus gadu laikā ir iesnieguši tikai 18 īpašos ziņojumus; uzskata to par apliecinājumu tam, ka ES iestādes vairumā gadījumu ir izvēlējušās sadarbības pieeju; atzīst šo īpašo ziņojumu svarīgo nozīmi un mudina ombudu arī turpmāk izskatīt šādas lietas, ja šīs lietas ir saistītas ar kļūdām pārvaldē ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās;

28.  uzsver, ka Starptautiskā diena par tiesībām uz informāciju 28. septembrī ir iniciatīva, pateicoties kurai pieaug ombuda atpazīstamība Eiropas sabiedrībā, un ir labas prakses paraugs;

29.  atzinīgi vērtē ombuda un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas, Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma, Komisijas un Pamattiesību aģentūras dalību saskaņā ar 33. panta 2. punktu izveidotajā ES līmeņa sistēmā, kuras uzdevums ir aizsargāt, veicināt un uzraudzīt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu; aicina ombudu īpašu uzmanību savā darbā pievērst vismazāk aizsargāto sociālo grupu, tostarp invalīdu, vajadzībām;

30.  atzinīgi vērtē ombuda centienus nodrošināt Pamattiesību hartas īstenošanu ES iestādēs, arī veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas; paredz, ka līdz ar Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kā to nosaka Līguma par Eiropas Savienību 6. pants, ombudam tiks uzticēts vēl viens līdzīgs pienākums;

31.  uzsver pēc ombuda iniciatīvas veiktās izmeklēšanas lietu lielo nozīmi, jo tās ļauj risināt jautājumus, kuri pretējā gadījumā nenonāktu tā uzmanības lokā tādēļ, ka sabiedrībai nav pietiekamas informācijas vai resursu, lai vērstos pie ombuda; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Eiropas Ombuda biroja atpazīstamību;

32.  atzinīgi vērtē 2012. gadā pieņemto likumu par ombuda institūta izveidi Turcijā; atzīst Eiropas ombuda sniegto atbalstu un konsultācijas šajā procesā; pauž gandarījumu par to, ka tagad visās kandidātvalstīs ir valsts līmenī izveidots ombuda institūts; uzskata, ka pieredze liecina, ka ombuda institūts ir ļoti noderīga struktūra labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības uzlabošanai un ka tādēļ dalībvalstīm, kuras vēl nav izveidojušas ombuda institūtu, būtu aktīvi jāapsver šādas iestādes izveide; aicina Eiropas ombudu arī turpmāk sniegt nākotnē iespējamajām kandidātvalstīm palīdzību šajā procesā;

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV C 286 E, 27.11.2009., 172. lpp. (2) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (3) Pieņemti 2002. gada 8. jūlijā un grozīti ar Ombuda 2004. gada 5. aprīļa lēmumu un 2008. gada 3. decembra lēmumu. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0004.