Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/0278(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0263/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0263/2013

Debates :

PV 11/09/2013 - 16
CRE 11/09/2013 - 16

Balsojumi :

PV 12/09/2013 - 13.6
CRE 12/09/2013 - 13.6
Balsojumu skaidrojumi
PV 11/03/2014 - 9.14
CRE 11/03/2014 - 9.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0373
P7_TA(2014)0193

Pieņemtie teksti
PDF 690kWORD 64k
Ceturtdiena, 2013. gada 12. septembris - Strasbūra
Ģenētisko resursu pieejamība un to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale Savienībā***I
P7_TA(2013)0373A7-0263/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. septembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā (COM(2012)0576 – C7-0322/2012 – 2012/0278(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1. atsauce (jauna)
ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Nagojas protokolu par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali,
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
-1. apsvērums (jauns)
(-1) Savienība ir ieviesusi „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam”, kurā tā apņemas pastiprināt savu ieguldījumu globālās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanā līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.apsvērums
(1)  Savienībā plašas ieinteresētās aprindas, tostarp akadēmiskie pētnieki un dažādu nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām; daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.
 (1)  Savienībā plašas lietotāju un piegādātāju aprindas, tostarp akadēmiskie pētnieki un dažādu nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām; daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas. Pētniecības un attīstības darbības nozīmē ne tikai ģenētisko resursu ģenētiskā un bioķīmiskā sastāva pētījumus un analīzi, bet arī inovāciju un praktisko pielietojumu izstrādes pasākumus. Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga arī no tā, kā ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāji un piegādātāji spēj vienoties par saskaņotiem nosacījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšanai saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.apsvērums
(2)  Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zāļu izstrādē vai atjaunojamās enerģijas bioavotu attīstīšanā.
 (2)  Ģenētiskie resursi ir dabisku un kultivētu vai domesticētu krājumu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, biotehnoloģijās, zāļu un kosmētikas līdzekļu izstrādē un ražošanā vai enerģijas bioavotu attīstīšanā. Ģenētiskajiem resursiem ir nozīmīga loma tādu stratēģiju īstenošanā, kas paredzētas bojātu ekosistēmu atjaunošanai un apdraudētu sugu aizsargāšanai.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2.aapsvērums (jauns)
(2a)  Savienība atzīst visu valstu savstarpējo atkarību attiecībā uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamiem ģenētiskajiem resursiem, kā arī minēto resursu īpatnības un nozīmi saistībā ar pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē un lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, izskaužot nabadzību un klimata pārmaiņu sekas, un atzīst būtisko nozīmi, kāda šajā ziņā ir Starptautiskajam līgumam par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu komisijai.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2.bapsvērums (jauns)
(2b)  Ģenētisko resursu pētījumi tiek pakāpeniski paplašināti citās jomās, galvenokārt attiecībā uz okeāniem, kas joprojām ir vieni no planētas neizpētītākajām un nepazīstamākajām teritorijām. Tieši okeāna dzelme ir pēdējā planētas nezināmā daļa, kas rada aizvien pieaugošu interesi par tās resursu izpēti un ieguvi. Šajā sakarībā pētījumi par dziļjūras ekosistēmu milzīgo bioloģisko daudzveidību ir jauna un ļoti daudzsološa joma, kurā varētu atklāt ģenētiskos resursus, ko varētu izmantot dažādiem mērķiem.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
2.capsvērums (jauns)
(2c)  Ir atzīta prakse pētniecības, selekcijas un apmācības nolūkos apmainīties ar visiem pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem atbilstīgi noteikumiem un nosacījumiem Materiālu nodošanas standartnolīgumā (SMTA), kas izstrādāts saskaņā ar Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGR), kā noteikts saprašanās memorandā attiecībā uz Eiropas Gēnu bankas integrētās sistēmas (AEGIS) izveidi. Saskaņā ar Nagojas protokola 4. panta 3. punktu ir atzīts, ka šāda prakse veicina Konvencijas un Nagojas protokola mērķu sasniegšanu un nav pretrunā tiem.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
3.apsvērums
(3)  Pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas var sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju, lai nonāktu pie zinātniskiem atklājumiem par interesantām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām.
 (3)  Pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas, tostarp tādas zināšanas, jauninājumi un praktiskā pieredze, kas saistītas ar tradicionālo dzīvesveidu un ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, var sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju, lai nonāktu pie zinātniskiem atklājumiem par potenciāli vērtīgām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām. Šādu kopienu tiesības, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gadā, būtu jāievēro un Savienības īstenošanas pasākumiem būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
3.aapsvērums (jauns)
(3a)  Ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Patentu konvenciju augu un dzīvnieku sugas, kā arī augu un dzīvnieku sugu iegūšanas bioloģiskie paņēmieni nav patentējami. Ja izgudrojumu pamatā ir ģenētiskie resursi vai ģenētisko resursu komponenti, pieteikumos patentiem, kas cita starpā attiecas uz šiem resursiem, produktiem, tostarp derivātiem, un paņēmieniem, kas izstrādāti, izmantojot biotehnoloģiju vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, būtu jānorāda šie resursi un informācija par to izcelsmi būtu jāiesniedz attiecīgajām iestādēm un jānosūta kompetentajai iestādei. Tāds pats pienākums būtu jāattiecina uz tiesībām saistībā ar jaunām augu sugām.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
3.bapsvērums (jauns)
(3b)  Pilnvaras un atbildība par to pasākumu praktisko īstenošanu, kuru mērķis ir aizsargāt Savienības pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas nolīgumos par resursu pieejamību un labumu sadali, paliktu dalībvalstu un to tiesu ziņā.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
4.aapsvērums (jauns)
(4a)  Ģenētiskie resursi būtu jāsaglabā in situ un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, un būtu jānodrošian to izmantošanā iegūto labumu taisnīga un vienlīdzīga sadale. Tas veicinātu nabadzības izskaušanu un līdz ar to ANO tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā atzīts preambulā Nagojas protokolam par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali (Nagojas protokols), kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību un ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Savienība un vairākums dalībvalstu kā Konvencijas puses ir parakstījušas Nagojas protokolu. Būtu jāsekmē spēja efektīvi īstenot minēto protokolu.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
4.bapsvērums (jauns)
(4b)  Labumu sadale būtu jāskata kontekstā, kurā jaunattīstības valstis ar lielu bioloģisko daudzveidību dominē ģenētisko resursu piegādē, savukārt lietotāji galvenokārt atrodas attīstītajās valstīs. Turklāt pieejamība un labumu sadale var veicināt ne tikai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, bet arī nabadzības izskaušanu un vides ilgtspēju, tādējādi veicinot arī tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā atzīts Nagojas protokola preambulā. Nagojas protokola īstenošanas mērķim vajadzētu būt arī šo iespēju izmantošanai.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
4.capsvērums (jauns)
(4c)  Tiesības uz pārtiku, kā noteikts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. pantā un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantā, kā arī tiesības uz augstāko iespējamo veselības aizsardzības standartu izmantošanu, kā noteikts Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12. pantā, ir īpaši svarīgas, un tās būtu vienmēr jāaizsargā.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
4.dapsvērums (jauns)
(4d)  Tāpat kā ģenētiskie resursi, arī ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas lielā mērā ir koncentrētas jaunattīstības valstīs, jo īpaši pamatiedzīvotāju un vietējās kopienās. Šādu kopienu tiesības, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gadā, būtu jāievēro un šajā Savienības īstenošanas pasākumiem būtu jāveicina šo tiesību ievērošana.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
5.apsvērums
(5)  Konvencija atzīst, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tiesības regulēt pieeju saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencija visām pusēm uzliek pienākumu atvieglot pieeju ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības. Konvencija arīdzan nosaka, ka visām pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī labumus, ko dod komerciāla un citāda to izmantošana, taisnīgi un vienlīdzīgi dalītu ar pusi, kura piegādā ģenētiskos resursus. Šāda sadale notiek atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā apskatīti arī pieejas un labumu sadales jautājumi saistībā ar pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.
 (5)  Konvencija atzīst, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tiesības regulēt pieeju saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencija visām pusēm uzliek pienākumu atvieglot pieeju ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības, citu pušu videi draudzīgai izmantošanai. Konvencija arīdzan nosaka, ka visām pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī labumus, ko dod komerciāla un citāda to izmantošana, taisnīgi un vienlīdzīgi dalītu ar pusi, kura piegādā ģenētiskos resursus. Šāda sadale notiek atbilstīgi prasībai par attiecīgā resursa izcelsmes valsts iepriekšēju informētu piekrišanu, labumu gūšanā pamatojoties uz savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā apskatīti arī pieejas un labumu sadales jautājumi saistībā ar pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīga izmantošanā. Ģenētiskie resursi patiesi būtu jāizmanto samērīgi un ilgtspējīgi, likumīgi iesaistot vietējās kopienas, jo tikai šādā veidā ģenētisko resursu izmantošanas sniegtās iespējas, attīstību un labumus var taisnīgi un līdzvērtīgi sadalīt visu pušu starpā.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
6.apsvērums
(6)  Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokols ievērojami paplašina Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu sadali.
 (6)  Nagojas protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokols papildus precizē Konvencijas vispārīgos noteikumus par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un to izmantošanā un vēlākā komercializācijā iegūto monetāro un nemonetāro labumu sadali.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Atšķirībā no Konvencijas 4. panta plašākās jomas Nagojas protokols attiecas uz tiem ģenētiskajiem resursiem, kuriem piemēro Konvencijas 15. pantu. Tas nozīmē, ka Nagojas protokols neattiecas uz 4. panta pilno jurisdikcijas jomu, piemēram, uz darbībām, kas tiek veiktas jūras teritorijās ārpus valsts jurisdikcijas. Taču Nagojas protokols neattur tā puses attiecināt protokola principus arī uz darbībām, kas tiek veiktas šādās jūras teritorijās.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
8.apsvērums
(8)  Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola īstenošanas satvaru, kas palielinātu iespējas nodoties uz dabas materiāliem balstītai pētniecībai un izstrādei Savienībā. Tāpat ļoti būtiski ir nepieļaut nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu Savienībā un sekmēt labumu sadales saistību pildīšanu, kas izklāstītas piegādātāju un lietotāju savstarpēji saskaņotos noteikumos.
 (8)  Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola un Konvencijas attiecīgo noteikumu īstenošanas satvaru, kas sekmētu tā galveno mērķi, t. i., bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī ģenētisko resursu izmantošanā gūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali. Tas nozīmē arī novērst nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu Savienībā. Ir ļoti būtiski arī veicināt pieejamās iespējas dabas materiālu pētniecības un izstrādes darbībām Savienībā, jo īpaši, uzlabojot tiesiskās noteiktības nosacījumus saistībā ar ģenētisko resursu un tradicionālo zināšanu izmantošanu.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
8.aapsvērums (jauns)
(8a)  Nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu izmantošana vai uz šādiem ģenētiskajiem resursiem vai ar tiem saistītām tradicionālajām zināšanām balstītu produktu vēlāka komercializācija būtu jāaizliedz.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
8.bapsvērums (jauns)
(8b)  Ar šo regulu izveidotā sistēma ir vajadzīga arī tādēļ, lai saglabātu un uzlabotu Konvencijas pušu, pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu, un ieinteresēto personu grupu savstarpējo uzticību, kas iesaistītas ģenētisko resursu pieejamības nodrošināšanā un to izmantošanā gūto labumu sadalē.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
9.apsvērums
(9)  Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst tikai pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.
 (9)  Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir svarīgi, lai Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiektos tikai uz no jauna iegūtiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām vai to jauna veida izmantošanu, ko veic vai sāk pēc tam, kad Nagojas protokols ir stājies spēkā Savienībā.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
11.apsvērums
(11)  Ir svarīgi saskaņā ar Nagojas protokolu noteikt, ka ģenētisko resursu izmantošana attiecas uz pētniecību un izstrādi par ģenētiskā materiāla paraugu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp pētniecību un izstrādi, kas balstās uz savienojumiem, kas izolēti no ģenētiskā materiāla, kam piekļūts Nagojas protokola puses jurisdikcijā.
 (11)  Ir svarīgi saskaņā ar Nagojas protokolu noteikt, ka ģenētisko resursu izmantošana attiecas uz pētniecību un izstrādi par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu. Pētniecība un izstrāde būtu jāsaprot kā ģenētisko resursu ģenētiskā vai bioķīmiskā sastāva izpēte, lai konstatētu faktus un izdarītu secinājumus, tostarp izstrādātu jauninājumus un praktiska pielietojuma metodes.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
14.apsvērums
(14)  Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un attiecīgā gadījumā jānodrošina labumu sadale. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav lietderīgi noteikt par pienākumu visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Tāpēc būtu jānosaka tikai pienācīgas pārbaudes prasību minimums. Lai lietotāji varētu izvēlēties konkrētus rīkus un pasākumus pienācīgas pārbaudes izdarīšanai, būtu vajadzīga atzīta paraugprakse un papildpasākumi, kā nozares ētikas kodeksi, standartlīgumu paraugi un vadlīnijas, lai vairotu tiesisko noteiktību un samazinātu izmaksas. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.
 (14)  Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar tiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, un jānodrošina labumu sadale. Tomēr ņemot vērā, ka lietotāji Savienībā var būt ļoti dažādi, nav lietderīgi noteikt par pienākumu visiem lietotājiem veikt tos pašus pienācīgas pārbaudes pasākumus. Lai lietotāji varētu izvēlēties konkrētus rīkus un pasākumus pienācīgas pārbaudes izdarīšanai, būtu vajadzīga atzīta paraugprakse un nozares ētikas kodeksi, standartlīgumu paraugi un vadlīnijas, lai vairotu tiesisko noteiktību un samazinātu izmaksas. Lietotājiem uzliktajam pienākumam glabāt informāciju par pieeju un labumu sadali vajadzētu būt ierobežotam laikā un samērīgam ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
14.aapsvērums (jauns)
(14a)  Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga no ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu lietotāju un piegādātāju sarunām, savstarpēji vienojoties par noteikumiem, kas ne tikai noved pie taisnīgas labumu sadales, bet arī veicina Nagojas protokola plašāko mērķi sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
16.apsvērums
(16)  Būtu jāizmanto lietotāju izveidota paraugprakse, lai apzinātu pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti, lai izpildītu Nagojas protokola īstenošanas sistēmas prasības ar ievērojamu tiesisko noteiktību un nelielām izmaksām. Lietotājiem vajadzētu dot iespējas izmantot jau pieņemtos ētikas kodeksus pieejas un labumu sadales jomā, kas izstrādāti akadēmisko aprindu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var prasīt, lai Komisija nosaka, vai apvienības pārraudzītu specifisku procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju var atzīt par paraugpraksi. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā — ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, tas mazina risku, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmis Nagojas protokola pušu kolektīvs.
 svītrots
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
17.apsvērums
(17)  Lietotājiem tādu darbību virknes konkrētos posmos, kas uzskatāmas par izmantošanu, būtu jādeklarē, ka ir veikta pienācīga pārbaude. Piemēroti darbības posmi šādai deklarēšanai ir šādi: kad tiek saņemts publiskais finansējums pētniecībai, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts no ģenētiskajiem resursiem, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū. Jāatzīmē, ka deklarēšana tirdzniecības atļaujas pieprasīšanas posmā nebūtu daļa no apstiprināšanas procedūras kā tādas, un deklarācija būtu adresējama kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu.
 (17)  Lietotājiem to veikto darbību konkrētos posmos būtu jādeklarē, ka ir veikta pienācīga pārbaude, un jāsniedz tam pierādījumi. Piemēroti darbības posmi šādai deklarēšanai ir šādi: kad tiek apstiprināta iepriekšēja informēta piekrišana un savstarpēji saskaņoti noteikumi, kad tiek saņemts finansējums pētniecībai, kad attiecīgajās valsts, reģionālajās vai starptautiskajās iestādēs tiek iesniegts pieteikums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts no ģenētiskajiem resursiem, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū. Jāatzīmē, ka deklarēšana, iesniedzot pieteikumu par intelektuālā īpašuma tiesībām vai pieprasot tirdzniecības atļauju, nav uzskatāma par daļu no apstiprināšanas procedūras kā tādas, un deklarācija būtu adresējama kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
18.apsvērums
(18)  Ģenētiskos resursus savvaļā vāc augstskolu pētnieki vai kolekcionāri lielākoties nekomerciāliem mērķiem. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs.
 (18)  Ģenētiskos resursus savvaļā lielākoties vāc privāti kolekcionāri un uzņēmumi, kas to bieži vien dara komerciāliem mērķiem, un akadēmiski pētnieki vai zinātniski institūti — nekomerciāliem mērķiem. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem. Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka noteikumus par savstarpēji saskaņotiem sākotnējās pieejas noteikumiem attiecībā uz nodošanu trešām pusēm ievēro visas iesaistītās puses. Daudzos gadījumos vēlākai izmantošanai vai komercializācijai var būt vajadzīga jauna iepriekšēja informēta piekrišana un savstarpēji saskaņoti noteikumi.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
19.apsvērums
(19)  Kolekcijas ir lielākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Būtu jāizveido Savienības uzticamo kolekciju sistēma. Tā nodrošinātu, ka kolekcijas, kas iekļautas Savienības uzticamo kolekciju reģistrā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības uzticamo kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības uzticamo kolekciju. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
 (19)  Vairums kolekciju ir vispieejamākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Tām kā piegādātājiem var būt nozīmīga loma, palīdzot citiem uzraudzības ķēdē iesaistītajiem lietotājiem pildīt to pienākumus. Šajā nolūkā būtu jāizveido Savienības reģistrēto kolekciju sistēma. Tā nodrošinās, ka kolekcijas, kas reģistrētas Savienības mērogā, patiešām piemēro pasākumus, lai ģenētisko resursu paraugus trešām personām piegādātu tikai kopā ar pavaddokumentiem, kas apliecina, ka resursi iegūti likumīgi un — vajadzības gadījumā — ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Savienības reģistrēto kolekciju sistēma ievērojami mazinātu risku, ka Savienībā tiek izmantoti nelikumīgi iegūti ģenētiskie resursi. Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudītu, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par Savienības reģistrēto kolekciju, tostarp pārbaudot spēju ievērot Nagojas protokola vispārējos mērķus attiecībā uz to, lai panāktu no ģenētisko resursu izmantošanas gūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vajadzētu uzskatīt, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu ieguvuši no Savienības reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi, proti, noskaidrojuši visu vajadzīgo informāciju. Tas būtu sevišķi noderīgi gan akadēmiskajiem pētniekiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
19.aapsvērums (jauns)
(19a)   Savienības reģistrētajām kolekcijām būtu jāatbilst Nagojas protokola mērķim. Tām būtu jāveicina izpratnes veicināšana un, ciktāl to ļauj tām pieejamie resursi, spēju pilnveide saskaņā ar protokola 21. un 22. pantu. Kompetentās iestādes var apsvērt finansējuma piešķiršanu kolekcijām šādu darbību veikšanai. Katrai Savienības reģistrētajai kolekcijai jātiecas papildināt centienus dokumentēt ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas sadarbībā ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, iestādēm, antropologiem un citiem dalībniekiem atbilstoši apstākļiem. Šādas zināšanas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot ar tām saistītās tiesības. Informācija par šādām zināšanām būtu jāpublisko, kad tas ir nepieciešams un nekādā veidā neapdraud vai nekavē attiecīgo tiesību aizsardzību.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
20.apsvērums
(20)  Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai lietotāji pilda savus pienākumus. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm vajadzētu akceptēt starptautiski atzītus atbilstības sertifikātus kā pierādījumu, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Kompetentajām iestādēm būtu jāglabā pārbaužu dati un jādara pieejama svarīgākā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai.
 (20)  Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai lietotāji pilda savus pienākumus. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm vajadzētu akceptēt starptautiski atzītus atbilstības sertifikātus kā pierādījumu, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Ja starptautisks sertifikāts nav pieejams, citi likumīgi pieņemami atbilstības veidi būtu jāuzskata par apliecinājumu tam, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi. Kompetentajām iestādēm būtu jāglabā pārbaužu dati un jādara pieejama svarīgākā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
22.aapsvērums (jauns)
(22a)  Savienībai ir aktīvi jārīkojas, lai nodrošinātu Nagojas protokola mērķu sasniegšanu attiecībā uz pasaules daudzpusējiem labumu sadales mehānismiem ar mērķi palielināt resursus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas atbalstam un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai pasaulē.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
23.apsvērums
(23)  Savienības pieejamības platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt pieejas noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.
 (23)  Savienības pieejamības un taisnīgas un vienlīdzīgas labumu sadales platforma dotu iespēju apspriest un sekmēt pieejas noteikumu optimizēšanu dalībvalstīs, pieejas un labumu sadales režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju un labumu sadali nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas un labumu sadales režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju un labumu sadali trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu. Savienības platformai būtu pilnībā jāievēro dalībvalstu kompetences un jābūt vērstai uz to, lai attiecīgā gadījumā saskaņā ar Nagojas protokolu iesaistītu pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa
Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu pieejamību un labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols).
 Ar šo regulu paredz noteikumus, kas reglamentē ģenētisko resursu un ar ģenētiskiem resursiem saistīto zināšanu atbilstīgu pieejamību un labumu sadali saskaņā ar noteikumiem Nagojas protokolā par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali, kurš pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (Nagojas protokols).
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a daļa (jauna)
Šīs regulas mērķis ir taisnīga un vienlīdzīga to labumu sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (Konvencija) mērķiem.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.b daļa (jauna)
Šajā regulā noteikti ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāju pienākumi. Nagojas protokola īstenošanai paredzētajā sistēmā, kas izveidota ar šo regulu, iekļauti arī mehānismi nolūkā atvieglot lietotāju pienākumu izpildi un satvars mehānismu pārraudzībai un kontrolei, kas jāizstrādā un jāievieš Savienības dalībvalstīm. Šajā regulā ietverti arī noteikumi, ar kuriem atbalsta dažādu dalībnieku darbības nolūkā palielināt informētību par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu nozīmi, attiecīgajiem pieejamības un labumu sadales jautājumiem, kā arī darbības, ar kurām veicina spēju veidošanu jaunattīstības valstīs saskaņā ar Nagojas protokola noteikumiem.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants
Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.
 Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā. Tā attiecas arī uz to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.
Šī regula neattiecas uz ģenētiskajiem resursiem, kuru pieejamību un labumu sadali reglamentē kāds īpašs starptautisks dokuments, kura puse ir Savienība.
 Šī regula neattiecas uz ģenētiskajiem resursiem, kuru pieejamību un labumu sadali reglamentē kāds īpašs starptautisks dokuments, kura puse ir Savienība.
Šo regulu nepiemēro ģenētiskiem resursiem, kuru izcelsmes valsts ir nolēmusi nepieņemt savus pieejas noteikumus saskaņā ar spēkā esošajām Nagojas protokola prasībām, vai vispārējam preču tirgum. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš lietderīgam un atbilstīgam darbam vai praksei saskaņā ar citu starptautisko organizāciju principiem.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. apakšpunkts
(3)  „ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību;
 (3)  „ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību vai tā derivāti;
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 3.a apakšpunkts (jauns)
(3a)  „derivāts” ir dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur iedzimtības funkcionālās vienības;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 5. apakšpunkts
(5)  „lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;
 (5)  „lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas vai vēlāk komercializē ģenētiskos resursus vai produktus, kuru pamatā ir ģenētiskie resursi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 6. apakšpunkts
(6)  „ģenētisko resursu izmantošana” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu;
 (6)  „ģenētisko resursu izmantošana” ir pētniecība un izstrāde par ģenētisko resursu ģenētisko vai bioķīmisko sastāvu, tostarp izmantojot biotehnoloģiju;
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – 6.a apakšpunkts (jauns)
(6a)  „komercializācija” šajā regulā ir posms, kad produktu pirmo reizi dara pieejamu Savienības tirgū;
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 6.b apakšpunkts (jauns)
(6b)  „biotehnoloģija” ir jebkurš tehnoloģisks process, kurā izmanto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai noteiktā nolūkā radītu vai pārveidotu produktus vai norises;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 8.a apakšpunkts (jauns)
(8a)  „nelegāli iegūti ģenētiskie resursi” ir ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, kas iegūtas, pārkāpjot izcelsmes valstī piemērojamos starptautiskos un valsts tiesību aktus par pieejamību un labumu sadali;
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 11. apakšpunkts
(11)  „starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts” ir pieejas atļauja vai līdzvērtīgs dokuments, ko valsts kompetentā iestāde izdevusi saskaņā ar Nagojas protokola 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu un kas darīts pieejams Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram;
 (11)  „starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts” ir pieejas atļauja vai līdzvērtīgs dokuments, ko valsts kompetentā iestāde izdevusi saskaņā ar Nagojas protokola 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu un kas darīts pieejams Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
3. pants – 12. apakšpunkts
(12)  „Pieejamības un labumu sadales starpniecības centrs” ir globāls informācijas apmaiņas portāls, kas izveidots saskaņā ar Nagojas protokola 14. panta 1. punktu.
 (12)  „Pieejamības un labumu sadales starpniecības centrs” ir globāls informācijas apmaiņas portāls, kas izveidots saskaņā ar Nagojas protokola 14. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
4. pants – -1. punkts (jauns)
-1. Nelikumīgi iegūtu ģenētisko resursu izmantošana Savienībā ir aizliegta.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali un ka attiecīgā gadījumā labumu sadale ir taisnīga un vienlīdzīga saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem informāciju par pieeju un labumu sadali.
 1.  Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām piekļūts ar iepriekšēju informētu piekrišanu un pamatojoties uz savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieejamību un labumu sadali, un ka labumu sadale ir taisnīga un vienlīdzīga saskaņā ar minētajiem saskaņotajiem noteikumiem. Lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem visu informāciju un dokumentus par pieeju un labumu sadali un par atbilstību šīs regulas noteikumiem.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Ģenētiskos resursus un ar tiem saistītās tradicionālās zināšanas citiem lietotājiem nodod tikai saskaņā ar starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu vai ar iepriekšēju informētu piekrišanu un savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Ja nav savstarpēji saskaņotu noteikumu vai ja turpmākie lietotāji plāno šādus ģenētiskos resursus vai tradicionālās zināšanas izmantot apstākļos, kas nav iekļauti sākotnējos noteikumos, šiem lietotājiem ir jāvienojas ar izcelsmes valsti par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Lietotāji:
 2.  Lietotāji:
(a)  noskaidro, glabā un tālākiem lietotājiem nodod šādu informāciju:
 (a)  noskaidro, glabā un tālākiem lietotājiem nodod informāciju par starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu, ko attiecībā uz ģenētiskajiem resursiem ir izsniegušas Nagojas protokola puses, kuras ir reglamentējušas savu ģenētisko resursu pieejamību saskaņā ar Nagojas protokola 6. pantu, kā arī par savstarpēji saskaņoto noteikumu saturu un šādu informāciju:
(1)  datums un vieta, kad piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām,
 (1)  datums un vieta, kad piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām,
(2)  apraksts par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, tostarp pieejamie unikālie identifikatori,
 (2)  apraksts par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar šādiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, tostarp pieejamie unikālie identifikatori,
(3)  avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti, kā arī ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu tālākie lietotāji,
 (3)  avots, no kura resursi vai zināšanas tieši iegūti, kā arī ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu tālākie lietotāji,
(4)  vai pastāv vai nepastāv tiesības un pienākumi saistībā ar pieeju un labumu sadali,
 (4)  vai pastāv vai nepastāv tiesības un pienākumi saistībā ar pieeju un labumu sadali,
(5)  attiecīgā gadījumā — lēmumi par pieeju un savstarpēji saskaņotie noteikumi;
 (5)  attiecīgā gadījumā — pieejas atļaujas un savstarpēji saskaņotie noteikumi, tostarp labumu sadales kārtība,
(6)  īpašos starptautiskos dokumentos paredzētu pieejamības un labumu sadales prasību piemērošana 2. panta nozīmē, kas var ierobežot vai mazināt lietotāju pienākumus saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā minētajā informācijā norāda arī to, ka konkrēto izmantošanu reglamentē īpaši dokumenti;
(b)  iegūst papildu informāciju vai pierādījumus, ja pastāv neskaidrības par pieejas un izmantošanas likumību; un
 (b)  iegūst papildu informāciju vai pierādījumus, ja pastāv neskaidrības par pieejas un izmantošanas likumību; un
(c)  iegūst pienācīgu pieejas atļauju, nosaka savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu, ja šķiet, ka pieeja nav notikusi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieeju un labumu sadali vai regulatīvajām prasībām.
 (c)  iegūst pienācīgu pieejas atļauju, nosaka savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu, ja šķiet, ka pieeja nav notikusi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par pieeju un labumu sadali vai regulatīvajām prasībām.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Lietotāji glabā ar pieeju un labumu sadali saistīto informāciju divdesmit gadus pēc izmantošanas perioda beigām.
 3.  Lietotāji glabā ar pieeju un labumu sadali saistīto informāciju divdesmit gadus pēc izmantošanas vai vēlākas komercializācijas perioda beigām.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu attiecībā uz labumu sadales noteikumu pieņemšanu atbilstīgi 4.a punktam līdz …1. Šie noteikumi paredz labumu sadali vismaz tādā līmenī, kas atbilst attiecīgās nozares paraugpraksei, un nemonetāro labumu sadales nosacījumus.
____________________
1 Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Lietotāji, vienojoties par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem ar ģenētisko resursu vai saistīto tradicionālo zināšanu piegādātājiem, cenšas nodrošināt, ka šie noteikumi veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
 svītrots
Savienības uzticamās kolekcijas
1.  Komisija izveido un uztur uzticamo kolekciju Savienības reģistru. Reģistrs ir izvietots internetā, ir viegli pieejams lietotājiem un tajā ir iekļautas tās ģenētisko resursu kolekcijas, kuras identificētas kā Savienības uzticamās kolekcijas kritērijiem atbilstošas.
2.  Katra dalībvalsts pēc tās jurisdikcijā esošas kolekcijas pieprasījuma apsver, vai šo kolekciju iekļaut uzticamo kolekciju Savienības reģistrā. Kad verificēta kolekcijas atbilstība 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai kolekcijas nosaukumu, kontaktinformāciju un tipu. Komisija šādi saņemto informāciju nekavējoties iekļauj uzticamo kolekciju Savienības reģistrā.
3.  Lai kolekciju varētu iekļaut uzticamo kolekciju Savienības reģistrā, kolekcijas īpašniekam jāpierāda savas iespējas:
(a)  izmantot standartizētas procedūras, lai ar ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju apmainītos ar citām kolekcijām un lai piegādātu ģenētisko resursu paraugus un saistīto informāciju trešām personām izmantošanai;
(b)  ģenētiskos resursus un saistīto informāciju trešām personām izmantošanai piegādāt tikai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka resursiem un informācijai piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām un — attiecīgā gadījumā — savstarpēji saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali;
(c)  vest uzskaiti par visiem ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju, kas piegādāta trešām personām izmantošanai;
(d)  ieviest vai izmantot trešām personām piegādāto ģenētisko resursu paraugu unikālus identifikatorus;
(e)  izmantot attiecīgus izsekošanas un uzraudzības rīkus attiecībā uz ģenētisko resursu paraugu un saistītās informācijas apmaiņu ar citām kolekcijām.
4.  Dalībvalsts regulāri verificē, ka katra tās jurisdikcijā esošā kolekcija, kas iekļauta uzticamo kolekciju Savienības reģistrā, patiešām piemēro 3. punktā izklāstītos pasākumus.
Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja kāda tās jurisdikcijā esoša kolekcija, kas iekļauta Savienības reģistrā, vairs neatbilst 3. punktam.
5.  Ja ir pierādījumi, ka uzticamo kolekciju Savienības reģistrā iekļauta kolekcija nepiemēro 3. punktā izklāstītos pasākumus, attiecīgā dalībvalsts bez kavēšanās dialogā ar attiecīgās kolekcijas īpašnieku noskaidro, kā stāvokli labot.
Komisija izslēdz kolekciju no uzticamo kolekciju Savienības reģistra, ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 4. punktu, tā konstatējusi, ka uzticamo kolekciju Savienības reģistrā iekļautajai kolekcijai ir ievērojamas vai pastāvīgas grūtības izpildīt 3. punktu.
6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 5. punkta īstenošanas procedūras. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Komisija publisko, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.
 2.  Komisija publisko, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina; īpašu uzmanību pievērš tālākajiem reģioniem, paturot prātā to, ka šajās teritorijās atrodas nozīmīgi, bet trausli ģenētiskie resursi, tādēļ ir jānovērš to ļaunprātīga izmantošana.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
(3a)  Komisijas paredzētais koordinācijas centrs, kas minēts 3. punktā, nodrošina apspriešanos ar attiecīgajām Savienības struktūrām, kuras izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 338/971, un valstu iestādēm, kuras minēto regulu īsteno.
__________
1 OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Kompetentās iestādes un koordinācijas centrs pieejamības un labumu sadales jautājumos sniedz konsultācijas sabiedrībai un potenciālajiem lietotājiem, kas meklē informāciju par šīs regulas un attiecīgo Konvencijas un Nagojas protokola noteikumu īstenošanu Savienībā.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un Komisija nosaka, ka ikvienam, kas saņem publisko finansējumu pētniecībai, kura ietver ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu, ir jādeklarē, ka tiks veiktā pienācīga pārbaude saskaņā ar 4. pantu.
 svītrots
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Lietotāji kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, deklarāciju par to, ka ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu, iesniedz vai nu tad, kad tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktam, kas izstrādāts uz ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu bāzes, vai — ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū.
 2.  Lietotāji kompetentajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, iesniedz deklarāciju par to, ka ir izpildīti 4. pantā paredzētie pienākumi, un saistīto informāciju šādos gadījumos:
(a)  saņemot iepriekšēju informētu piekrišanu un vienojoties par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem;
(b)  saņemot finansējumu pētniecībai, kas ietver ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu;
(c)  attiecīgajās valsts, reģionālajās vai starptautiskajās iestādēs iesniedzot pieteikumu par patentu vai tiesībām uz jaunu augu sugu, kas cita starpā attiecas uz izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem, produktiem, tostarp derivātiem, un paņēmieniem, kuri izstrādāti, izmantojot biotehnoloģiju, vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām;
(d)   pieprasot tirdzniecības atļauju produktam, kas izstrādāts uz ģenētisko resursu vai ar šādiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu bāzes;
(e)   ja tirdzniecības atļauja nav nepieciešama — kad produkts tiek laists tirgū.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
Kompetentās iestādes reizi divos gados pārsūta Komisijai informāciju, kas saņemta, pamatojoties uz 1. un 2. punktu. Komisija apkopo saņemto informāciju un dara to pieejamu Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram.
 Kompetentās iestādes pārbauda 2. punkta b) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju un trīs mēnešu laikā pārsūta koordinācijas centram pieejamības un labumu sadales jautājumos, Komisijai un attiecīgā gadījumā konkrētās valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju. Komisija trīs mēnešu laikā apkopo saņemto informāciju un publicē to viegli pieejamā brīvā formā internetā.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
8. pants
Paraugprakse
 svītrots
Ikviena lietotāju apvienība var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai apvienības izstrādātu vai pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu kombināciju Komisija atzītu par paraugpraksi. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju.
Ja, pamatojoties uz lietotāju apvienības sniegto informāciju un pierādījumiem, Komisija nosaka, ka konkrētā procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija, ja to lietotājs patiešām izmanto, ļauj lietotājam izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, tā šo kombināciju atzīst par paraugpraksi.
Lietotāju apvienība informē Komisiju par visām izmaiņām un atjauninājumiem atzītajā paraugpraksē, kas par tādu atzīta saskaņā ar 2. punktu.
Ja no dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citiem avotiem iegūti pierādījumi liecina, ka ir atkārtoti gadījumi, kad lietotāji, kas izmanto paraugpraksi, nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija sarunās ar attiecīgo lietotāju apvienību izvērtē, vai atkārtotie neievērošanas gadījumi liecina par iespējamām paraugprakses nepilnībām.
Komisija atsauc paraugprakses atzīšanu, ja tā ir konstatējusi, ka izmaiņas paraugpraksē laupa lietotājam iespēju izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, vai ja lietotāju atkārtota prasību neievērošana ir saistīta ar prakses nepilnībām.
Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto paraugprakšu reģistru internetā. Vienā reģistra sadaļā iekļauj paraugprakses, kuras Komisija atzinusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, bet citā sadaļā — paraugprakses, kas pieņemtas, pamatojoties uz Nagojas protokola 20. panta 2. punktu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 5. punkta īstenošanas procedūras. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
9. pants
1.  Kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai lietotāji pilda 4. un 7. pantā izklāstītās prasības.
 1.  Kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai lietotāji pilda 4. un 7. pantā izklāstītās prasības.
2.  Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kura pamatā ir pieeja, kas balstīta riska analīzē. Izstrādājot šo riska analīzē balstīto pieeju, dalībvalstis pieņem, ka, ja lietotājs ievēro paraugpraksi, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu vai Nagojas protokola 20. panta 2. punktu, tas samazina risku, ka šis lietotājs varētu neievērot noteikumus.
 2.  Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kura pamatā ir pieeja, kas balstīta riska analīzē, un kura galvenos principus nosaka Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.
3.  Pārbaudes var veikt, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, ka lietotājs neievēro šīs regulas prasības.
 3.   Papildu pārbaudes veic, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp trešo personu pamatotas bažas, ka lietotājs neievēro šīs regulas prasības.
4.  Šā panta 1. punktā minētajās pārbaudēs vismaz:
 4.  Šā panta 1. punktā minētajās pārbaudēs vismaz:
(a)  izvērtē pienācīgas pārbaudes pasākumus, ko lietotājs veicis saskaņā ar 4. pantu,
 (a)  izvērtē pienācīgas pārbaudes pasākumus, ko lietotājs veicis saskaņā ar 4. pantu,
(b)  izvērtē dokumentāciju un ierakstus, kas pierāda, ka ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu attiecībā uz konkrētām izmantošanas darbībām,
 (b)  izvērtē dokumentāciju un ierakstus, kas pierāda, ka ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu attiecībā uz konkrētām izmantošanas darbībām,
(c)  veic pārbaudes uz vietas, tostarp revīzijas uz vietas,
 (c)  veic pārbaudes uz vietas, tostarp revīzijas uz vietas,
(d)  izvērtē gadījumus, kad lietotājam bija jāsniedz deklarācija saskaņā ar 7. pantu.
 (d)  izvērtē gadījumus, kad lietotājam bija jāsniedz deklarācija saskaņā ar 7. pantu.
5.  Kompetentās iestādes akceptē starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu kā pierādījumu tam, ka pieeja ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tas attiecas, ir notikusi saskaņā ar iepriekšēju informētu piekrišanu, un tam, ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kā paredzēts šo piekrišanu devušās Nagojas protokola puses tiesību aktos vai regulatīvajās prasībās par pieejamību un labumu sadali.
 5.  Kompetentās iestādes akceptē starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu kā pierādījumu tam, ka pieeja ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tas attiecas, ir notikusi saskaņā ar iepriekšēju informētu piekrišanu, un tam, ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kā paredzēts šo piekrišanu devušās Nagojas protokola puses tiesību aktos vai regulatīvajās prasībās par pieejamību un labumu sadali. Ja starptautiski atzīts sertifikāts nav pieejams, citus likumīgi pieņemamus atbilstības veidus uzskata par pietiekamu apliecinājumu tam, ka attiecīgie ģenētiskie resursi ir iegūti likumīgi un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi.
6.  Lietotāji sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minētās pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi telpām un iepazīstināšanu ar dokumentiem vai uzskaiti.
 6.  Lietotāji sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minētās pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi telpām un iepazīstināšanu ar dokumentiem vai uzskaiti.
7.  Neskarot 11. pantu, ja šā panta 1. punktā minēto pārbaužu laikā konstatē trūkumus, kompetentā iestāde izsniedz paziņojumu, ka lietotājam ir jāveic korektīvas darbības, un norāda, kādas tā ir.
 7.  Neskarot 11. pantu, ja šā panta 1. un 3. punktā minēto pārbaužu laikā vai, veicot 7. panta 2. punktā minēto pārbaudi, konstatē trūkumus, kompetentā iestāde izsniedz paziņojumu, ka lietotājam ir jāveic korektīvas darbības, un norāda, kādas tā ir.
Bez tam atkarībā no konstatēto trūkumu rakstura dalībvalstis var veikt tūlītējus pagaidu pasākumus, tostarp aizturēt nelikumīgi iegūtos ģenētiskos resursus un apturēt konkrētās izmantošanas darbības.
 Ja lietotājs nav sniedzis apstiprinošu vai apmierinošu atbildi, atkarībā no konstatēto trūkumu rakstura dalībvalstis var veikt tūlītējus pagaidu pasākumus, tostarp aizturēt nelikumīgi iegūtos ģenētiskos resursus un apturēt konkrētās izmantošanas darbības, tostarp uz ģenētisko resursu vai ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu bāzes izstrādātu produktu komercializāciju. Šādi pagaidu pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.
8.  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 7. punkta īstenošanas procedūras. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.
 8.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai izveidotu šā panta 1. līdz 7. punkta īstenošanas procedūras un noteiktu procesuālos aizsardzības pasākumus, piemēram, tiesības pārsūdzēt lēmumus, attiecībā uz ar 7. un 9. līdz 11. pantā minētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.
 2.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK viegli pieejamā brīvā formā internetā.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Sankcijas cita starpā var būt:
 2.  Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Sankcijas cita starpā var būt:
(a)  soda nauda;
 (a)  soda nauda, kas ir proporcionāla to izmantošanas darbību vērtībai, kuras saistītas ar attiecīgajiem ģenētiskajiem resursiem, un vismaz efektīvi atņem atbildīgajām personām ekonomisko labumu, kas gūts, izdarot pārkāpumu;
(b)  konkrētu izmantošanas darbību tūlītēja apturēšana;
 (b)  konkrētu izmantošanas darbību tūlītēja apturēšana, tostarp tādu produktu komercializācijas apturēšana, kas izstrādāti uz ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu bāzes;
(c)  nelikumīgi iegūto ģenētisko resursu konfiskācija.
 (c)  nelikumīgi iegūto ģenētisko resursu konfiskācija.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju.
 1.  Lai pastiprinātu efektīvu koordināciju un nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šo regulu, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju. Sadarbība jāveic arī ar citiem attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp ar kolekcijām, nevalstiskajām organizācijām un pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvjiem, ja tas ir nepieciešams pareizai Nagojas protokola un šīs regulas īstenošanai.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.
 2.  Kompetentās iestādes ar citu valstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju apmainās ar informāciju par to, kā ir organizēta pārbaužu sistēma, kuras mērķis ir uzraudzīt, kā lietotāji ievēro šo regulu, un par nopietniem trūkumiem, kas konstatēti 9. panta 4. punktā un 10. panta 1. punktā minētajās pārbaudēs, un par to, kāda veida sankcijas piemērotas saskaņā ar 11. pantu.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija cenšas vienoties ar Eiropas Patentu iestādi un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju, lai nodrošinātu, ka patentu reģistrācijā tiek iekļautas atsauces uz ģenētiskajiem resursiem un to izcelsmi.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
13. pants – virsraksts
Savienības pieejamības platforma
 Savienības pieejamības un labumu sadales platforma
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību.
 1.  Ar šo izveido Savienības platformu jautājumos par ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamību un par taisnīgu un vienlīdzīgu labumu sadali. Dalībvalstis, kas plāno pieņemt noteikumus, ar kuriem reglamentē ģenētisko resursu pieejamību, vispirms veic šo noteikumu ietekmes novērtējumu un iesniedz tā rezultātus Savienības platformai izvērtēšanai saskaņā ar šā panta 5. punktā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs un paraugprakses apmaiņu.
 2.  Savienības platforma sekmē pieejas nosacījumu optimizēšanu Savienības līmenī, proti, diskusijas par attiecīgiem jautājumiem, tostarp par dalībvalstīs izveidoto pieejas režīmu koncepciju un funkcionēšanu, ar ko veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši jaunattīstības valstīs, tostarp vienkāršotu pieeju nekomerciālas pētniecības vajadzībām, pieejas režīmu kolekcijām Savienībā, Savienības ieinteresēto personu pieeju trešās valstīs atbilstoši savstarpēji saskaņotiem noteikumiem pēc iepriekšējas informētas piekrišanas saņemšanas, labumu sadales praksi, paraugprakses īstenošanu un turpmāku pilnveidi, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismu darbību.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
3.  Savienības platforma var sniegt nesaistošas konsultācijas, norādes vai atzinumus par jautājumiem, kas ir tās kompetencē.
 3.  Savienības platforma var sniegt nesaistošas konsultācijas, norādes vai atzinumus par jautājumiem, kas ir tās kompetencē. Visās šādās sniegtajās konsultācijās, norādēs vai atzinumos pienācīgi ņem vērā prasību iesaistīt skartos pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
14. pants – da, db, dc,dd, de un df apakšpunkts (jauns)
(da)  veic pasākumus, lai sniegtu atbalstu, tostarp izmantojot pašreizējās pētniecības programmas, kolekcijām, kuras veicina bioloģiskās daudzveidības un kultūras daudzveidības saglabāšanu, bet kurām nav pietiekamu līdzekļu, reģistrēt to kolekcijas Savienības reģistrā;
(db)  nodrošina, ka situācijās, kad ģenētiskie resursi un ar tiem saistītās tradicionālās zināšanas tiek izmantotas nelegāli vai, neievērojot iepriekšēju informētu piekrišanu vai savstarpēji saskaņotus noteikumus, piegādātājiem, kas ir kompetenti piešķirt pieeju ģenētiskajiem resursiem un parakstīt savstarpēji saskaņotus noteikumus, ir tiesības celt prasību, lai novērstu vai apturētu šādu izmantošanu, tostarp izmantojot izpildrakstus, un pieprasīt kompensāciju par jebkādiem šajā sakarībā radītajiem zaudējumiem, kā arī attiecīgā gadījumā minēto ģenētisko resursu konfiskāciju;
(dc)  veicina to, lai lietotāji un piegādātāji no ģenētisko resursu izmantošanas vai vēlākas komercializācijas gūtos labumus novirza bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai;
(dd)  pēc pieprasījuma atbalsta, tostarp izmantojot spēju pilnveidi, reģionālu sadarbību attiecībā uz to labumu sadali, kas gūti no pārrobežu ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas;
(de)  apsver nepieciešamību izveidot katalogus ar katrā dalībvalstī pieejamiem ģenētiskajiem resursiem saskaņā ar Konvencijas 7. pantu, lai izveidotu labāku zināšanu bāzi par bioloģisko daudzveidību;
(df)  sekmē ar ģenētisko resursu katalogiem saistīto pētniecību un izstrādi Savienībā un trešās valstīs.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
14.a pants (jauns)
14.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 4.b punktā un 9. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …1. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 4.a punktā un 9. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Saskaņā ar 4. panta 4.a punktu un 9. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
___________
1 17. panta 1. punktā minētā diena.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
15.a pants (jauns)
15.a pants
Apspriežu forums
Komisija nodrošina dalībvalstu pārstāvju un attiecīgo piegādātāju organizāciju, lietotāju apvienību, starpvaldību un nevalstisko organizāciju, kā arī pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvju līdzsvarotu līdzdalību šīs regulas īstenošanā. Minētās puses jo īpaši līdzdarbojas deleģēto aktu sagatavošanā un pārskatīšanā saskaņā ar 4. panta 4.a punktu un 9. panta 8. punktu, kā arī, īstenojot 5., 7. un 8. pantu un visas pamatnostādnes savstarpēji saskaņoto noteikumu izstrādei. Minētās puses tiekas apspriežu forumā. Komisija izstrādā šā foruma reglamentu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
3.  Ik pēc desmit gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem un šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, izvērtē šīs regulas darbību un lietderību. Ziņojumos Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas publiskām pētniecības iestādēm, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Tā arī apsver, vai nepieciešami vēl citi Savienības pasākumi saistībā ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.
 3.  Ik pēc pieciem gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem un šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, izvērtē šīs regulas darbību un lietderību. Ziņojumos Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas konkrētām nozarēm, publiskām pētniecības iestādēm, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem. Tā arī apsver nepieciešamību pārskatīt šīs regulas noteikumu īstenošanu attiecībā uz tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētisko resursu izmantošanu, ņemot vērā notikumu attīstību citās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, un to, vai nepieciešami vēl citi Savienības pasākumi saistībā ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, lai īstenotu Nagojas protokola 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. un 12. pantu un ievērotu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Grozījums Direktīvā 2008/99/EK
Ar šo Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību1 no ...* groza šādi:
(1)  direktīvas 3. pantā iekļauj šādu punktu:
„j) ģenētisko resursu nelikumīga iegūšana”;
(2)  A pielikumā iekļauj šādu ievilkumu:
„– Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../2013 par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un vienlīdzīgu sadali Savienībā”.
__________________
1 OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.
* Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Šīs regulas 4., 7. un 9. pantu sāk piemērot, kad no tās stāšanās spēkā pagājis viens gads.
 2.  Šīs regulas 4. panta 1. līdz 4. punktu, 7. pantu un 9. pantu sāk piemērot, kad no tās stāšanās spēkā pagājis viens gads.

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0263/2013).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika