Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu „Eiropas digitalizācijas programma — digitalizācijas virzīta Eiropas izaugsme” (COM(2012)0784),

–  ņemot vērā jautājumus Komisijai un Padomei par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus (O–000085 – B7–0219/2013 un O–000086 – B7–0220/2013),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu(2),

–  ņemot vērā to, ka joprojām tiek apspriests Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, un jo īpaši ņemot vērā grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (COM(2013)0329),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. septembra paziņojumu „Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā” (COM(2012)0529),

–  ņemot vērā 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (COM(2012)0011),

–  ņemot vērā 2011. gada 19. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 19. maija paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2013. gada 24. un 25. oktobra sanāksmē Eiropadome plāno pieņemt secinājumus par Eiropas digitalizācijas programmu;

B.  tā kā 2010. gadā pieņemtā Eiropas digitalizācijas programma ir īstenojama, obligāti samazinot atšķirības starp dalībvalstīm, sevišķi attiecībā uz ātru un īpaši ātru fiksētā un mobilā platjoslas tīkla infrastruktūras pieejamību;

C.  tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir digitālās sabiedrības pamatā un pašlaik nodrošina aptuveni 20 % no ES gada produktivitātes pieauguma un 4,5 % no ES IKP, kā arī piesaista 25 % no privātā sektora līdzekļiem, kas Eiropas Savienībā tiek ieguldīti pētniecības un izstrādes nozarē, un tādēļ tās var ārkārtīgi lielā mērā veicināt izaugsmi un nodarbinātību;

D.  tā kā pilnīga digitālās ekonomikas potenciāla izmantošana Eiropas Savienībā varētu ļoti spēcīgi ietekmēt tautsaimniecību, veicinot straujāku izaugsmi un radot vairāk darbvietu; tā kā šī iemesla dēļ minētā potenciāla atraisīšana ir viena no izaugsmei un konkurētspējai svarīgākajām pārmaiņām, kas palīdzētu ES pārvarēt pašreizējo krīzi;

E.  tā kā tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam internetam būs pieslēgti 50 miljardi ierīču un ka globālais datplūsmas apjoms līdz 2017. gada beigām būs piecpadsmit reizes lielāks; tā kā šo eksponenciālo platjoslas datplūsmas pieaugumu varēs nodrošināt tikai visas Savienības un katras dalībvalsts līmenī īstenota vērienīga politika, kas ļaus palielināt gan fiksēto, gan mobilo tīklu jaudu, lai ES patiesi spētu panākt straujāku izaugsmi un lielāku konkurētspēju un produktivitāti;

F.  tā kā, ņemot vērā straujo notikumu gaitu citos kontinentos, pašreizējie digitalizācijas programmas mērķi ir zaudējuši aktualitāti, un tādēļ tie nav pietiekami vērienīgi, lai garantētu, ka līdz 2020. gadam ES kļūst par pasaules mēroga līderi telekomunikāciju nozarē;

G.  tā kā Parlaments un Padome joprojām nav saņēmuši no Komisijas priekšlikumus par tīkla neitralitāti un universālo pakalpojumu,

1.  uzsver, ka, cenšoties veicināt izaugsmi un pārvarēt krīzi, galvenais uzsvars Eiropas Savienībai ir jāliek uz digitalizācijas programmu un pilnīgu vienota digitālā tirgus izveidi; uzskata, ka ir jāuzņemas politiska vadība gan ES, gan valstu līmenī, likvidējot šķēršļus, kas pašlaik kavē vienota digitālā tirgus izveidi, un tādējādi radot darbvietas un veicinot izaugsmi Eiropas Savienībā; atgādina, ka digitālās ekonomikas pieauguma temps septiņas reizes pārsniedz pārējās ekonomikas pieauguma tempu, un norāda, ka pilnīga vienotā digitālā tirgus izveide varētu veicināt ekonomisko izaugsmi par EUR 110 miljardiem gadā;

2.  norāda, ka ES ir aktuāli daudzi un dažādi faktori, kas vienlaicīgi apgrūtina IKP pieaugumu laikā, kad augsts parāda un deficīta līmenis ierobežo spēju veicināt izaugsmi ar publisko līdzekļu palīdzību, un aicina ES iestādes un dalībvalstis izmantot ikvienu instrumentu, kas varētu sekmēt izaugsmi; norāda, ka IKT ir būtiski svarīgas transformatīvas tehnoloģijas ikvienā ekonomikas nozarē, sevišķi tādās jomās kā veselības aprūpe, enerģētika, sabiedriskie pakalpojumi un izglītība;

Eiropa bez viesabonēšanas 2015. gadā

3.  pauž nožēlu, ka telekomunikāciju tirgus joprojām ir sašķelts atsevišķu valstu tirgos ar mākslīgām robežām un ka to nevar uzskatīt par vienotu ekonomikas tirgu, kurā tiek sekmēta konkurence;

4.  uzsver, ka nozares analītiķi ir norādījuši — daudzos gadījumos viesabonēšana nodrošina 10 % no ES operatoru ieņēmumiem, un vērš uzmanību uz to, ka jaunākie Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes analīzes dati liecina — uzņēmumi un patērētāji par viesabonēšanas zvaniem maksā vidēji divas reizes lielāku cenu par to, kas pašiem operatoriem ir jāmaksā vairumtirgū;

5.  pauž nožēlu, ka šī nesamērīgā viesabonēšanas peļņas norma sadārdzina mobilitāti ES; norāda, ka tas savukārt nelabvēlīgi ietekmē izaugsmi un labklājību, jo mobilitāte ir viens no ES izaugsmes veicināšanai svarīgākajiem faktoriem;

6.  uzsver, ka maksa par viesabonēšanu ir jāatceļ, jo tam ir izšķiroša nozīme, lai rosinātu jaunradi, veidojot lielāku iekšējo tirgu novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem;

7.  uzskata — vienota telekomunikāciju tirgus pašlaik nav, un viens no iemesliem ir tas, ka būtiski atšķiras maksa par iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumiem; tādēļ ir pārliecināts, ka struktūrpolitikas pasākumiem būtu jāpalīdz veidot patiesi iekšējs digitālais tirgus, kurā tiek veicināta konkurence un nav atšķirības starp iekšzemes un viesabonēšanas tarifiem, tā izveidojot ES mēroga mobilo sakaru tirgu;

8.  atgādina Padomei un Komisijai, ka saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu līdz 2015. gadam ir jāpanāk, lai atšķirība starp viesabonēšanas un iekšzemes tarifiem būtu tuva nullei, un ka Regulas (ES) Nr. 531/2012 mērķis ir panākt, lai būtu izveidots iekšējais mobilo sakaru pakalpojumu tirgus un lai galarezultātā būtu likvidēta atšķirība starp iekšzemes un viesabonēšanas tarifiem;

9.  uzskata, ka, veicot pasākumus, kas vērsti uz pilnīgu vienotā digitālā tirgus izveidi, būtu jānodrošina, lai līdz 2015. gadam vairs nebūtu atšķirības starp viesabonēšanas un iekšzemes tarifiem, jo tas ļaus atcelt viesabonēšanu visā ES (zvaniem, īsziņām un datu pārraidei);

10.  atgādina — jauniem telekomunikāciju operatoru piedāvājumiem vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pārredzamiem, tā nepieļaujot, ka telekomunikāciju nozarē veidojas jauni slēptie šķēršļi;

11.  atgādina, ka Komisijai ir jāpārskata tas, kā darbojas Regula (ES) Nr. 531/2012, jāvērtē viesabonēšanas tirgus konkurētspēja, jāizsver, cik izdevīga patērētājiem ir bijusi reāli samazināta maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem, un jāanalizē atšķirība starp viesabonēšanas un iekšzemes tarifiem, cita starpā arī tas, vai ir pieejami piedāvājumi, kas nodrošina vienotu tarifu par iekšzemes un viesabonēšanas pakalpojumiem;

12.  norāda, ka patiesi vienotu digitālo tirgu nevarēs izveidot, tikai atceļot maksu par viesabonēšanu; īpaši uzsver to, ka šis pasākums ir jāskata visaptverošas Eiropas digitalizācijas stratēģijas kontekstā, kas vērsta tieši uz infrastruktūras attīstību un pieejamību, tā vairojot iespējas saglabāt esošās un radīt jaunas darbvietas šajā nozarē;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka tā iesniegs tiesību aktu kopumu, kas ļautu likvidēt šķēršļus, kuri vēl joprojām kavē vienota ES digitālā tirgus darbību; aicina Komisiju novērtēt izaugsmes potenciālu, ko telekomunikāciju nozarei garantētu vienota digitālā tirgus izveide Eiropas Savienībā;

Infrastruktūra un mobilitāte

14.  vērš uzmanību uz to, ka ir jāpanāk, lai Eiropas digitalizācijas programmā nospraustie mērķi attiecībā uz platjoslas izmantošanu un pieejamību, elektronisko komerciju, e–iekļaušanu, pārrobežu sabiedriskajiem pakalpojumiem, pētniecību un jaunradi, arī turpmāk būtu nepārspējama prioritāte, jo tikai tā ES spēs pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz digitālā sabiedrība;

15.  atgādina, ka līdz ar nepieciešamību likvidēt šķēršļus, kas kavē vienota ES digitālā tirgus izveidi, absolūta ES prioritāte ir ieguldīt līdzekļus optimālas, ļoti ātra interneta platjoslas infrastruktūras attīstībā;

16.  uzsver, ka mums ir vajadzīgi vērienīgi un tālejoši mērķi 2020. gadam, ja vēlamies, lai ES kļūtu par digitālās revolūcijas mājvietu un atgūtu savas līderpozīcijas pasaules mērogā; uzskata, ka pārskatītam tālejošam digitalizācijas programmas mērķim vajadzētu būt — līdz 2020. gadam pieslēgt visas ES mājsaimniecības platjoslas tīklam ar datplūsmas ātrumu 100 megabiti sekundē un panākt, lai 50 % mājsaimniecību abonētu pieslēgumu, kura datplūsmas ātrums ir vismaz 1 gigabits sekundē; atzīmē, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja savā ziņojumā par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem un Lēmuma Nr. 1336/97/EK atcelšanu jau ir paudusi atbalstu šādu vērienīgu mērķu īstenošanai;

17.  pauž dziļu nožēlu, jo daudzas dalībvalstis nav ievērojušas 2013. gada 1. janvāra termiņu, kas bija noteikts, lai piešķirtu t. s. digitālās dividendes spektru mobilo sakaru platjoslas pakalpojumiem 800 MHz frekvenču joslā, kā tas paredzēts radiofrekvenču spektra politikas programmā; uzsver, ka šī aizkavēšanās ir nelabvēlīgi ietekmējusi 4G tīklu izveidi Eiropas Savienībā, un tādēļ aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai garantētu 800 MHz frekvenču joslas pieejamību, sniedzot mobilo sakaru platjoslas pakalpojumus, un aicina Komisiju pilnībā izmantot savas pilnvaras, lai panāktu ātru tās ieviešanu;

18.  norāda — ir sagaidāms, ka platjoslas pārklājums būs krietni mazāks, nekā tas noteikts Eiropas digitalizācijas programmas mērķos; tādēļ ir pārliecināts, ka ES spēja konkurēt pasaules mērogā kļūs vēl niecīgāka, ja netiks ieguldīts krietni vairāk līdzekļu turpmākā tīklu attīstībā; uzskata, ka Komisijai, ņemot vērā Vienotā tirgus aktu, būtu jāsniedz arī plašs pārskats par telekomunikāciju tirgus tiesisko regulējumu, jo tas veicinātu ieguldījumus gan fiksēto, gan mobilo tīklu infrastruktūrā;

19.  uzskata, ka nedrīkst vājināt konkurenci, jo tā veicina ieguldījumus jaunā digitālā infrastruktūrā, kas rosina ekonomisko izaugsmi; ir pārliecināts, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai Komisija garantētu tiesisko regulējumu, kas ļauj visiem tirgus dalībniekiem ieguldīt līdzekļus novatoriskā digitālā infrastruktūrā; uzskata, ka tādēļ jauni noteikumi par to, kā noteikt rentablu maksu par nākamās paaudzes piekļuves tīklu izmantošanu, būtu jāizstrādā, atspoguļojot konkurences procesu katrā dalībvalstī un respektējot nacionālo regulatoru prerogatīvas; ir pārliecināts, ka šai nolūkā nacionālajiem regulatoriem būtu jāstrādā, lai sasniegtu kopīgus mērķus (piemēram, Eiropas digitalizācijas programmas mērķus), izmantojot to, ka tie labāk pazīst savu vietējo tirgu un tiem ir īpašas zināšanas par attiecīgo tirgu;

20.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kas ļautu fundamentāli pārskatīt elektronisko komunikāciju tiesisko regulējumu;

21.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi pabeigt Eiropas digitalizācijas programmā uzskaitītās darbības, jo īpaši attiecībā uz izturīgu, uzticamu infrastruktūru un pakalpojumiem un datu aizsardzības režīmu;

22.  atgādina Komisijai, ka tai ir jāvērtē un jāpārskata Informācijas sabiedrības direktīva (2001/29/EK(4)), lai garantētu, ka vienotais ES digitālais tirgus ir prognozējams, elastīgs un nodrošina mobilitāti, kā Eiropas Parlaments to pieprasījis 2012. gada 11. decembra rezolūcijā par digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(5);

IKT jauniešu nodarbinātībai

23.  uzsver — pilnībā funkcionāls vienots digitālais tirgus ir jāveido, rīkojoties saskaņoti, lai garantētu, ka ikvienam ir pieejams internets neatkarīgi no atrašanās vietas un visiem ir tā lietošanai vajadzīgās prasmes;

24.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada martā ir izveidota „Lielā koalīcija digitālo darbvietu aizpildīšanai”, kurai var pievienoties ikviena ieinteresētā persona; aicina Komisiju nodrošināt, lai Lielā koalīcija nekavējoties sāktu strādāt, panākt tai identiskas iniciatīvas īstenošanu katrā dalībvalstī un garantēt tās dalībniekiem priekšrocības attiecībā uz Savienības finansējuma pieejamību pasākumu atbalstam;

25.  uzsver, ka bezdarbs, tostarp jauniešu un ilgtermiņa bezdarbs, Eiropas Savienībā ir sasniedzis nepieņemami augstu līmeni, kas, šķiet, tāds būs arī tuvākajā nākotnē, un ka ir steidzami un apņēmīgi jārīkojas visos politiskajos līmeņos;

26.  norāda — pašlaik Eiropas Savienībā IKT jomā ir nodarbināti vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, turklāt šis skaits katru gadu palielinās par 3 %, tomēr Komisija lēš, ka pat krīzes apstākļos līdz 2015. gadam IKT nozarē no 700 000 līdz pat 1 miljonam augstas kvalitātes darbvietu būs vakantas; uzsver, ka tādēļ, risinot augošā bezdarba, jo īpaši jauniešu bezdarba, problēmu, ārkārtīgi liela nozīme var būt e-prasmēm un digitālajai izglītībai;

27.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības līmenī ir ieviesta shēma „Garantija jauniešiem” ar mērķi nodrošināt, lai ikviens Eiropas jaunietis saņemtu kvalitatīva darba piedāvājumu, lai viņam būtu pieejama tālākizglītība un apmācība, mācekļa vai stažiera prakse četru mēnešu laikā pēc tam, kad viņš beidzis skolu vai kļuvis par bezdarbnieku; tomēr norāda, ka ar EUR 6 miljardiem, kas Jaunatnes nodarbinātības ierosmei atvēlēti nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), pilnīgi noteikti būs par maz, lai risinātu tik iespaidīgu problēmu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai šis pasākums būtu maksimāli efektīvs, šai nolūkā dodot priekšroku digitālo prasmju ieguvei; uzsver, ka digitālajām prasmēm ir jākļūst par neatņemamu profesionālās apmācības daļu, tā garantējot, ka nepieciešamās prasmes var iegūt gan jaunā paaudze, gan pašlaik nodarbinātie;

IKT mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

28.  atgādina, ka internets ir vienota digitālā tirgus stūrakmens, jo tā ir nozīmīga platforma, kas ļauj ikvienam piedāvāt pakalpojumu vai novatorisku produktu citiem, tā radot darbvietas un veicinot MVU veidošanos, turklāt internets ir arī sabiedriskās saziņas vide;

29.  uzsver, ka MVU ir ES ekonomikas pamatelements un ka ir jārīkojas enerģiskāk, lai veicinātu Eiropas Savienības MVU konkurētspēju pasaules mērogā un veidotu iespējami labvēlīgāku vidi jaunu, daudzsološu tehnoloģisko risinājumu (piemēram, mākoņdatošanas) izmantošanai, jo tas ļoti spēcīgi vairo ES konkurētspēju;

30.  norāda, ka mūsdienās aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāju, sevišķi jauniešu, ierastās darba ņēmēja karjeras vietā izvēlas kļūt par uzņēmējiem, iedvesmojoties no vēl nebijušām iespējām, ko piedāvā tīmeklis, mākoņdatošana, mobilās platformas, sociālie tīkli un milzīgās datplūsmas; aicina Komisiju un dalībvalstis veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi, kurā vieglāk pieejams finansējums („atļauja bankrotēt”), tirgi, tīkli un prasmes, un šāda vide ir jāatbalsta, izmantojot riska sadales shēmas, riska kapitālu, labvēlīgu nodokļu režīmu un tīklošanas pasākumus;

Publiskā sektora digitalizācija

31.  uzsver, ka publiskā sektora digitalizācijai būtu jādod priekšroka, sperot nākamos soļus Eiropas digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanas virzienā, jo tās rezultātā samazināsies publiskās pārvaldes izmaksas un iedzīvotāji saņems efektīvākus pakalpojumus, turklāt šīs digitalizācijas ārkārtīgi labvēlīgais sviras efekts būs jūtams ikvienā tautsaimniecības nozarē;

32.  pauž nožēlu, jo valstu mākoņdatošanas stratēģijas tiek īstenotas, novārtā atstājot vērienīgu un iedarbīgu Eiropas stratēģiju; aicina Komisiju sagatavot stingrākus priekšlikumus un noteikt resursus, kas būs pietiekami efektīvi, lai ES kļūtu par līderi standartizācijas ziņā;

33.  īpaši uzsver mūsdienīgas publiskās pārvaldes būtisko nozīmi, nosakot to, kā tiek veidota un īstenota nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju veicinoša politika; uzsver, ka būtu jāizmanto IKT potenciāls, lai panāktu rezultatīvāku un efektīvāku publiskā sektora darbību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu; norāda, ka IKT var sekmēt nodokļu iekasēšanas un veselības aprūpes sistēmas reformu, panākt, ka laicīgāk tiek veikti maksājumi piegādātājiem, kā arī uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti; uzskata, ka revolucionāra pieeja ir īstenojama tieši attiecībā uz veselības aprūpi, sniedzot izmaksu ziņā izdevīgākus un individuālām vajadzībām atbilstošākus pakalpojumus pacientiem un nozares profesionāļiem;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, lai raitāk darbotos Eiropas Mākoņdatošanas partnerība;

Finansējums IKT — daudzgadu finanšu shēma

35.  pauž nožēlu par to, ka krasi tiks samazināts EUR 9,2 miljardu finansējums, ko laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Komisija ierosinājusi piešķirt ieguldījumiem IKT jomā, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu; uzsver, ka, ņemot vērā jaunos finansēšanas apstākļus, ir vēl jo svarīgāk ieguldīt līdzekļus platjoslas tīklos, izmantojot struktūrfondus un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, un ka būtu jāatvēl vairāk līdzekļu 2007.–2013. gada plānošanas periodam;

36.  uzsver, ka ES finansējums ieguldījumiem IKT jomā ir jāpiešķir mērķtiecīgāk un ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā IKT būtu jāatvēl šīs nozares potenciālam un ekonomiskajai ietekmei atbilstošs finansējuma apjoms; prasa visā daudzgadu finanšu shēmā ar IKT saistīto izdevumu daļai piešķirt lielāku prioritāti nekā 2007.–2013. gada periodā;

o
o   o

37.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp. (2) OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp. (3) OV C 81 E, 15.3.2011., 45. lpp. (4) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.