Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. septembra rezolūcija par stāvokli Ēģiptē (2013/2820(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti,
– ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par pārejas posmā esošo Arābu pavasara valstu aktīvu atguvi(1),
– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumus par Arābu pavasari,
– ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. jūlija un 21. augusta sanāksmē pieņemtos secinājumus par Ēģipti,
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Hermanis van Rompejs un Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuels Barozo 2013. gada 18. augusta kopīgo paziņojumu par Ēģipti;
– ņemot vērā augstās pārstāves Ketrīnas Eštones piezīmes pēc 2013. gada 21. augustā notikušās Ārlietu padomes Ēģiptei veltītās ārkārtas sanāksmes, augstās pārstāves 2013. gada jūlija un augusta paziņojumus par situāciju un notikumiem Ēģiptē, kā arī augstās pārstāves un ASV valsts sekretāra Džona Kerija 2013. gada 7. augusta kopīgo paziņojumu par stāvokli Ēģiptē,
– ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu,
– ņemot vērā 2012. gada 14. novembrī notikušās ES un Ēģiptes darba grupas sanāksmes līdzpriekšsēdētāju secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2013. gada 18. jūnijā publicēto ziņojumu par ES sadarbību ar Ēģipti pārvaldības jomā,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,
– ņemot vērā 2013. gada 8. jūlijā Ēģiptē izdoto konstitucionālo deklarāciju, ierosinot konstitucionālo grozījumu ceļvedi un jaunas vēlēšanas,
– ņemot vērā Ēģiptes pagaidu valdības „Programmu virzības uz demokrātiju saglabāšanai”,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Ēģipte ir lielākā Arābu valsts, kas tādēļ ir ļoti nozīmīga Vidusjūras dienvidu reģionā, svarīga ES tirdzniecības partnervalsts un lielas ES palīdzības saņēmēja; tā kā politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Ēģiptē ir būtiska ietekme visā reģionā un ārpus tā;
B. tā kā prezidents M. Mursi un viņa valdība nespēja laikā pildīt solījumus ekonomikas jomā, ņemt vērā visu Ēģiptes sabiedrības demokrātisko spēku likumīgo pamatu un īstenot iedzīvotāju prasīto demokrātisko pāreju pēdējo divu gadu radīja aizvien lielāku politisko polarizāciju un bija par iemeslu plašām demonstrācijām, kurās prezidentu M. Mursi aicināja atkāpties no amata, un vardarbīgām sadursmēm;
C. tā kā 2013. gada 30. jūnijā Kairā un citās Ēģiptes pilsētās pulcējās miljoniem protestētāju pret prezidentu M. Mursi, pieprasot viņa demisiju; tā kā pēc 2013. gada 3.jūlija demonstrācijām bruņoto spēku vadītājs ģenerālis Abdul Fattah al-Sisi vadīja militāro apvērsumu, kurā gāza prezidentu M. Mursi un viņa valdību; tā kā Bruņoto spēku Augstākā padome 2013. gada 4. jūlijā paziņoja par konstitūcijas darbības apturēšanu, varas nodošanu Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam līdz jaunām prezidenta vēlēšanām, kurām jāseko parlamenta vēlēšanām un valsts koalīcijas valdības un komitejas izveidei, lai izskatītu grozījumus konstitūcijā; tā ka tajā pašā dienā Adli Mansuri tika iecelts par pagaidu prezidentu;
D. tā kā pagaidu prezidents atlaida parlamenta augšpalātu, paziņoja par deviņu mēnešu pārejas perioda plānu, kura laikā 2012. gada konstitūcija tiktu grozīta un pieņemt referendumā, un kuram sekotu parlamenta un prezidenta vēlēšanas, un ministru prezidenta pienākumu izpildītāja iecelšana; tā kā pārejas ceļvedi apstiprināja Ēģiptes augstākās islāma un koptu kristiešu autoritātes, ievērojami liberālie politiķi un salafistu Gaismas partija (Nur); tā kā 2013. gada 1. septembrī tika izveidota jauna konstitucionālā komiteja, kuras sastāvā ir 50 eksperti Ēģiptes nākamās konstitūcijas projekta izstrādei;
E. tā kā bijušais valsts prezidents M. Mursi kopš 2013. gada 3. jūlija tiek turēts apcietinājumā nezināmā vietā un valsts prokurors viņu un vēl 14 personas, tostarp Musulmaņu brālības augstākos vadītājus, ir nodevis tiesai, apsūdzot viņus kūdīšanā uz slepkavību un vardarbību; tā kā daudzi Musulmaņu brālības biedri, tostarp lielākā daļa tās vadītāju, ir arestēti un gaida tiesas sēdi; tā kā 2013. gada 22. augustā bijušais diktators Hosni Mubaraks tika atbrīvots no cietuma un kopš tā laika atrodas mājas arestā;
F. tā ka Musulmaņu brālības militāras iejaukšanās atbalstītāji visā Ēģiptē ir organizējuši plaša apmēra demonstrācijas, pieprasot bijušā prezidenta M. Mursi atbrīvošanu un atjaunošanu prezidenta amatā; tā kā daudzi no Musulmaņu brālības organizētajiem protestiem ir izvērsušies vardarbīgi un noveduši pie nežēlīgām sadursmēm starp iedzīvotājiem, kā arī starp Musulmaņu brālības atbalstītājiem, armiju un drošības spēkiem; tā kā 2013. gada 14. augustā Ēģiptes armija un policija izklīdināja divas bijušā prezidenta M. Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāju Ŗabijas krustojumā un Nahdas laukumā rīkotās „sēdošās” demonstrācijas, šīs izklīdināšanas laikā gāja bojā simtiem demonstrantu un vairāki desmiti policistu;
G. tā kā pagaidu valdība paziņoja par mēnesi ilgu ārkārtas stāvokli un paziņoja, ka tiks izveidota neatkarīga komiteja, kuras sastāvā būs valsts pārstāvji, lai izmeklētu Rabas un Nahdas nometņu iznīcināšanu; tā kā reģionālo un Ēģiptes NVO ir izteikušas aicinājumu Arābu līgai veikt faktu vākšanas misiju, lai izmeklētu Ēģiptē nesen notikušos vardarbības aktus; tā kā ES un starptautiskajiem starpniekiem līdz šim nav izdevies izveidot visaptverošu politisku dialogu, un tā kā protesti, sadursmes un aresti ir turpinājušies;
H. tā kā vardarbīgajai „sēdošo” demonstrāciju izklīdināšanai sekoja traģiska reliģisko grupu vardarbība, ko vērsa pret Ēģiptes kristiešiem, jo īpaši Musulmaņu brālības atbalstītāji; tā kā Ēģiptes drošības spēki tika apsūdzēti nespējā aizsargāt baznīcas un koptu kopienas pret paredzamiem atriebības uzbrukumiem;
I. tā kā ir palielinājušies terora akti un vardarbīgi uzbrukumi drošības spēkiem Sinajā , tostarp 25 policistu ārpus darba nogalināšana ziemeļu Sinajā 2013. gada 19. augustā; tā kā pret Ēģiptes iekšlietu ministru Muhamedu Ibrahimu 2013. gada 5. septembrī Kairā tika vērsts bumbas sprādziena uzbrukums;
J. tā kā pagaidu valdība ir deklarējusi nacionālo izlīgumu un tiesiskumu par savas rīcības augstākajām prioritātēm;
K. tā kā Ēģipte saskaras ar arvien lielākām ekonomiskām grūtībām; tā kā, lai valstī panāktu ekonomisko labklājību, ir nepieciešama politiskā stabilitāte, stabila ekonomikas politika, korupcijas apkarošana un starptautisks atbalsts; tā kā sociālais taisnīgums un augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis ir būtiski faktori virzībā uz atvērtu, stabilu, demokrātisku, brīvu un plaukstošu Ēģiptes sabiedrību;
L. tā kā neatkarīgām arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme šajā kritiskajā politiskās, ekonomiskās un sociālās pārejas laikā Ēģiptē; tā kā brīva un neatkarīga prese un mediji ir patiesi demokrātiskas sabiedrības pamatā; tā kā Ēģiptē ir pieaugusi fiziska vardarbība un vajāšana pret žurnālistiem, bet, 2013. gada 3. septembrī Kairā tiesa piesprieda slēgt četras televīzijas stacijas, kuras vada Musulmaņu brālība vai tās atbalstītāji, sakot, ka tās darbojas nelegāli; tā kā pēdējo sešu nedēļu laikā drošības spēki veica reidus vairāku televīzijas kanālu birojos;
M. tā kā Ēģiptes sievietes pašreizējā pārejas periodā, kad ieilgst politiskā krīze, ir īpaši neaizsargātas; tā kā demonstrantes bieži tiek pakļautas vardarbībai, seksuāliem uzbrukumiem un citiem pazemojošas attieksmes veidiem, savukārt sieviešu tiesību aktīvisti saskaras ar draudiem un vajāšanu;
N. tā kā 2007.–2012. gada laikposmā Ēģipte saņēma ES palīdzību aptuveni EUR 1 miljarda apmērā un tā kā ES ir apņēmusies sniegt papildu palīdzību EUR 5 miljardu apmērā, kas būs pilnībā pieejama tikai tad, kad būs izpildīti Starptautiskais Valūtas fonda (SVF) izvirzītie nosacījumi;
O. tā kā Ārlietu padome 2013. gada 21. augusta secinājumos par Ēģipti uzdeva augstajai pārstāvei sadarbībā ar Komisiju pārskatīt jautājumu par ES palīdzību Ēģiptei saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku (EKP) un Asociācijas nolīgumu, pamatojoties uz Ēģiptes saistībām ievērot principus, kuros tie balstās; tā kā dalībvalstis nolēma apturēt eksporta licences Ēģiptei attiecībā uz jebkādu tehniku, ko varētu izmantot represijām valstī, no jauna izvērtēt eksporta licences un pārskatīt savu Ēģiptei sniegto palīdzību drošības jomā;
P. tā kā atbilstīgi pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai un jo īpaši pieejai „vairāk par vairāk” ES iesaistes līmenis un apmērs attiecībā uz Ēģipti ir balstīts uz stimuliem un tādējādi ir atkarīgs no progresa saistībā ar to, kā valsts ievēro tās saistības demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā,
1. pauž stingru solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un patiesu līdzjūtību nesenajās sadursmēs un vardarbības aktos bojā gājušo ģimenēm; aicina Ēģiptes iestādes izveidot tiesisku komiteju, lai veiktu visu slepkavību neatkarīgu izmeklēšanu, kā to 2013. gada 8. jūlijā solīja Ēģiptes prezidenta pārstāvji;
2. pauž nosodījumu par Ēģiptes drošības spēku pielietoto nesamērīgo spēku un traģiski zaudētajām dzīvībām Rabijas un Nahdas protestētāju apmetņu likvidācijas laikā; mudina Ēģiptes valdību nodrošināt to, ka drošības spēki ievieš atbilstīgu iekšējās pārskatīšanas procedūru tā, lai būtu iespējams konstatēt pārmērīga spēka pielietojumu un saukt pie atbildības vainīgos;
3. vienlaikus pauž nožēlu par to, ka Musulmaņu brālības vadība nesniedza saviem politiskajiem piekritējiem skaidras instrukcijas par atturēšanos no jebkāda veida vardarbības pret līdzpilsoņiem, armiju un policiju; pauž nožēlu arī par faktu, ka Musulmaņu brālības vadība neko neveica, lai novērstu un apturētu šīs darbības un tikai novēloti tās nosodīja; aicina Musulmaņu brālību atturēties no mudināšanas uz vardarbību un vardarbības glorificēšanas un atbalsta tiesas procesus pret tiem viņu līderiem, kuri mudināja uz vardarbību;
4. nosoda visus terorisma aktus, mudināšanu uz vardarbību, vardarbību un naidīgus izteikumus; mudina visus politiskos un drošības spēkus ievērot vislielāko savaldību un izvairīties no provokācijām, lai nepieļautu turpmāku vardarbību, jo tas ir valsts interesēs; mudina Ēģiptes pagaidu prezidentu, pagaidu valdību un armiju pildīt savu pienākumu un nodrošināt visu valsts pilsoņu drošību neatkarīgi no to politiskajiem uzskatiem un politiskās piederības; pauž nopietnas bažas par to, ka saistībā ar represijām pret Musulmaņu brālību tiek ziņots par desmitiem bērnu apcietināšanu, un prasa viņus nekavējoties atbrīvot;
5. pauž bažas par politiskās situācijas attīstību Ēģiptē; lai radītu nepieciešamos apstākļus iekļaujošam politiskam procesam, aicina Ēģiptes iestādes pēc iespējas ātrāk atsaukt ārkārtas stāvokli, atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp no amata gāzto bijušo prezidentu M. Mursi un izturēties pret aizturētajiem, pilnībā ievērojot savas starptautiskās saistības;
6. uzsver, ka vara būtu iespējami drīz jānodod demokrātiski ievēlētām civilajām iestādēm; pauž absolūtu solidaritāti ar visiem tiem ēģiptiešiem, kuri lolo demokrātiskus centienus un vērtības savas valsts labā, un prasa ātri atjaunot demokrātisko procesu, tostarp brīvas un taisnīgas prezidenta un parlamenta vēlēšanas pilnībā iekļaujošā procesā, kurā piedalās visi demokrātiskie dalībnieki, kā arī veikt nepieciešamās ekonomikas un pārvaldes reformas; mudina Musulmaņu brālību sekmēt samierināšanas centienus; uzskata, ka piemērojot aizliegumu, izslēgšanu vai vajāšanu demokrātiskam politiskam spēkam vai dalībniekam Ēģiptē, tiktu atkārtotas pagātnes kļūdas un tikai pieaugtu radikālisms;
7. pauž atbalstu konstitūcijas izstrādes un reformēšanas procesam un uzsver, ka šajā procesā būtu jāveido pamats patiesi demokrātiskai jaunai Ēģiptei, garantējot visu Ēģiptes iedzīvotāju — vīriešu un sieviešu — pamattiesību un pamatbrīvību, tostarp reliģiskās brīvības, ievērošanu, veicinot iecietību starp reliģiskajām kopienām un to līdzāspastāvēšanu un garantējot mazākumtautību aizsardzību, kā arī biedrošanās, pulcēšanās un plašsaziņas līdzekļu brīvību; pauž stingru pārliecību, ka apspriešanās procesā par grozījumiem konstitūcijā būtu jāiesaista visi Ēģiptes politiskā spektra pārstāvji, tostarp Musulmaņu brālības mēreno uzskatu pārstāvji, un jānodrošina pienācīga sieviešu pārstāvība un ka pēc apspriešanās būtu jārīko referendums par jaunu plurālistisku konstitūciju un brīvas un taisnīgas prezidenta un parlamenta vēlēšanas;
8. prasa nekavējoties pārtraukt visa veida vardarbību, seksuālu vardarbību un cita veida degradējošu attieksmi pret sievietēm, kas piedalās protestos, un pret sieviešu tiesību aktīvistēm, veikt visu šādu gadījumu nopietnu un objektīvu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības;
9. pauž nosodījumu par vardarbību pret koptu kopienu un daudzo baznīcu, kopienas centru un uzņēmumu iznīcināšanu visā valstī; pauž bažas par to, ka iestādes, neraugoties uz daudziem brīdinājumiem, neveica pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu koptu kopienu; atgādina par Ēģiptes sabiedrības vēsturiski iedibināto plurālismu un Eiropas koptu kopienas gadsimtiem ilgajām tradīcijām; prasa Ēģiptes valdībai visos iespējamos veidos atbalstīt koptu kopienu tā, lai šī kopiena joprojām varētu veidot svarīgu Ēģiptes sociālās un ekonomiskās dzīves daļu un lai būtu iespējams ātri atjaunot tās mierīgu līdzāspastāvēšanu citām Ēģiptes kopienām;
10. vēlreiz uzsver pilsoniskās sabiedrības, arodbiedrību un plašsaziņas līdzekļu ieguldījumu spēcīgas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanā Ēģiptē; aicina pagaidu valdību garantēt to, ka valstī var brīvi un bez valdības iejaukšanās darboties vietējās un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgas arodbiedrības un žurnālisti; aicina Ēģiptes iestādes nodrošināt to, lai komiteja, kam uzdots sagatavot jaunu NVO tiesību aktu, izstrādā starptautiskajiem standartiem atbilstošu projektu; atbalsta Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta lēmumu par to, ka, ņemot vērā ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi uz visneaizsargātākajām Ēģiptes sabiedrības grupām, tiks turpināta ES palīdzības sniegšana sociālās ekonomikas sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai;
11. atzinīgi vērtē Ēģiptes Valsts cilvēktiesību padomes ieteikumu valdībai atvērt ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja reģionālo filiāli Kairā un mudina Ēģiptes valdību apstiprināt šādas filiāles atvēršanu;
12. mudina Savienību ņemt vērā gan nosacītības principu („vairāk par vairāk”), gan nopietnās ekonomiskās problēmas, ar kurām Ēģipte saskaras savās divpusējās attiecībās, gan Savienības finansiālo atbalstu šai valstij; prasa noteikt skaidrus un kopīgi pieņemtus kritērijus šajā jomā; atzinīgi vērtē Ārlietu padomes nesen pieņemto lēmumu apturēt eksporta licences Ēģiptei attiecībā uz jebkādu tehniku, ko varētu izmantot represijām valstī, no jauna izvērtēt citu militāro iekārtu eksporta licences un pārskatīt Ēģiptei sniegto palīdzību drošības jomā;
13. atkārtoti apstiprina savu apņemšanos palīdzēt Ēģiptes iedzīvotājiem virzībā uz demokrātijas un ekonomikas reformu; atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves Ketrīnas Eštones un īpašā pārstāvja Bernardino Leona centienus darboties kā starpniekiem starp pusēm, lai rastu risinājumu izkļūšanai no pašreizējās politiskās krīzes;
14. ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas konstatējumus, kas iekļauti tās 2013. gada 18. jūnija īpašajā ziņojumā par ES sadarbību ar Ēģipti pārvaldības jomā, un prasa rīkoties, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz ES finansējuma izlietošanu Ēģiptē, jo īpaši projektiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un mazākumtautību un sieviešu tiesību aizsardzību;
15. atkārtoti pauž aicinājumu nekavējoties izveidot ES mehānismu, lai sniegtu juridisku un tehnisku palīdzību Arābu pavasara valstīm aktīvu atgūšanas procesā, kā tas minēts Parlamenta 2013. gada 23. maija rezolūcijā, bet ko aizkavēja Ēģiptē sākušies nemieri; vēlreiz uzsver, ka bijušo diktatoru un viņu režīmu nolaupīto aktīvu atgūšanas veicināšana ir ES morāls pienākums; uzskata, ka aktīvu atguve ir ļoti politisks jautājums, jo tam ir simboliska vērtība un tas var lielā mērā palīdzēt atjaunot pārskatatbildību, radīt stabilitāti un veidot drošas iestādes attiecīgajās partnervalstīs saskaņā ar demokrātijas un tiesiskuma principiem;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes Arābu Republikas valdībai.