Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2826(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0389/2013

Debates :

Balsojumi :

PV 12/09/2013 - 13.16
CRE 12/09/2013 - 13.16

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0383

Pieņemtie teksti
PDF 203kWORD 23k
Ceturtdiena, 2013. gada 12. septembris - Strasbūra
Krievijas izdarītais spiediens uz Austrumu partnerības valstīm (saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā)
P7_TA(2013)0383RC-B7-0389/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. septembra rezolūcija par Krievijas izdarīto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm (saistībā ar gaidāmo Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi Viļņā) (2013/2826(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmi, kas 2013. gada novembrī notiks Viļņā,

–  ņemot vērā to, ka Ukrainai, Gruzijai un Moldovai ir izredzes attiecīgi parakstīt vai parafēt asociācijas nolīgumus ar Eiropas Savienību; jo īpaši ņemot vērā šīs asociācijas sniegtās jaunās, bagātinātās iespējas, proti, plašas un padziļinātas attiecības ar Eiropas partnervalstīm, nodrošinot ne tikai ekonomiskus ieguvumus, bet arī ciešas politiskās un sociālās attiecības,

–  atgādinot, ka 1994. gada Budapeštas memorandā par Ukrainas kodolatbruņošanos Ukrainai ir sniegtas garantijas pret spēka lietošanu vai piedraudēšanu ar to, kā arī ir paredzēts atbalstīt valsti, ja uz to tiktu izdarīts spiediens ar ekonomiskiem paņēmieniem;

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā pastāvīgā iesaistīšanās Austrumu partnerības ietvaros partnervalstīm ir sniegusi visaptverošu programmu, lai īstenotu reformas, kas dotu labumu to pilsoņiem, bet asociācijas nolīgumi un padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi (DCFTA) starp ES un Austrumu partnerības valstīm, ir apņemšanās, ko pauž valstis, kuras grib un spēj pastiprināt un sekmīgi īstenot pušu sadarbību daudzās jomās;

B.  tā kā Krievijas spiediens, ar ko pavisam nesen saskārās Austrumu partnerības valstis, kuras ir ceļā uz asociācijas nolīgumiem, tostarp mērķtiecīgas sankcijas pret Ukrainas eksportu, eksporta aizliegums Moldovas vīna nozarei un papildu šķēršļi, kas kavē progresu Piedņestras konflikta risināšanā, un draudi attiecībā uz drošības risku Armēnijai, nolūkā piespiest Austrumu partnerības valstis neparakstīt vai neparafēt asociācijas nolīgumus vai DCFTA, bet tā vietā pievienoties Krievijas vadītai muitas savienībai, ko Krievija plāno pārveidot par Eirāzijas Savienību, ir licis tām nonākt nestabilā situācijā, ko izraisa ģeopolitiskie ierobežojumi, kurus uz tām nedrīkstētu attiecināt;

C.  tā kā uz Austrumu partnerības valstīm izdarītais spiediens, kas sniedzas no aktuāliem ekonomiskiem un politiskiem aspektiem līdz paziņojumiem par turpmākiem ekonomiskiem ierobežojumiem, norāda uz Krievijas nodomu arī turpmāk Austrumu partnerības reģionu uzskatīt par savas ekskluzīvas ietekmes zonu un ir pret šo valstu izredzēm ciešāk integrēties ar ES, izmantojot asociācijas nolīgumus, un šāda pieeja pārkāpj valstu suverenitātes principus, savstarpēju uzticēšanos un labas kaimiņattiecības;

D.  tā kā Austrumu partnerības valstīm saskaņā ar Helsinku nolīgumu ir pilnībā suverēnas tiesības un brīvība kā līdztiesīgām partnerēm veidot attiecības ar partneriem pēc savas izvēles;

E.  tā kā tagad vairāk, nekā jelkad, ir jāpievērš uzmanība satraucošajam spiedienam uz ES Austrumu partnerības valstīm un pašu Austrumu partnerības projektu, ko apstrīd un apšauba Krievija,

F.  tā kā asociācijas nolīgums ar ES nozīmē politiskās un juridiskās reformas, kas stiprina tiesiskumu, mazina korupciju un nodrošina cilvēktiesību labāku ievērošanu; tā kā pievienošanās muitas savienībai, gluži pretēji, nav saistīta ar vērtību kritērijiem un nosacījumiem, un tāpēc to nevar uzskatīt par stimulu iekšzemes reformām;

G.  tā kā iesaldētie konflikti tiek atkārtoti izmantoti, lai atbilstīgi Maskavas ģeopolitiskajām un ekonomiskajām interesēm vājinātu vai apdraudētu Austrumu partnerības valstu pilnīgu suverenitāti,

1.  atgādina, ka neatkarīgu valstu starptautiskajās attiecībās ir būtiski ievērot principus, par kuriem panākta vienošanās Helsinku nolīgumos, proti, līdztiesību un suverenitātei raksturīgo tiesību ievērošanu, neiejaukšanos iekšējās lietās, labu valstu sadarbību un labticīgu saistību izpildi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un šos principus nekādi nedrīkstētu pārkāpt;

2.  pauž nožēlu par to, ka, tuvojoties Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmei Viļņā, Austrumu partnerības valstis, kas atrodas sarunu par asociācijas nolīguma parakstīšanu vai parafēšanu noslēdzošajā posmā, izjūt aizvien lielāku dažādu veidu spiedienu; uzskata, ka šis spiediens ir nepieļaujams; turklāt uzskata, ka partnervalstu pakāpeniska integrācija ar ES atbilst to centieniem panākt labas kaimiņattiecības ar Krieviju, un aicina Krieviju atturēties no tādu darbību veikšanas, kas ir acīmredzamā pretrunā ar iepriekšminētajiem Helsinku principiem; aicina Krievijas Federāciju turpmāk neizdarīt spiedienu uz Austrumu partneriem un pilnībā ievērot to suverēnās tiesības izdarīt un īstenot savas politiskās izvēles;

3.  stingri uzsver to, ka Austrumu partnerības valstu brīvo izvēļu dēļ (kas nekādā ziņā negatīvi neietekmē tirdzniecību ar Krieviju) šīm valstīm nebūtu jācieš tādas sekas kā tirdzniecības pasākumi, vīzu ierobežojumi, darba ņēmēju mobilitātes ierobežojumi un iejaukšanās iesaldētos konfliktos; turklāt stingri noraida antagonisku attiecību modeli kā paradigmu ES un Krievijas attiecībām ar Austrumu partnerības valstīm;

4.  pauž pārliecību, ka turpmākas šo valstu politiskās un ekonomiskās reformas, kuras pamatojas uz ES vērtībām un standartiem, ir arī Krievijas interesēs, jo tādējādi gar tās robežām tiktu paplašināta stabilitātes, labklājības un sadarbības zona; atgādina par ES pastāvīgo uzaicinājumu Krievijai sekmēt šo procesu, izmantojot konstruktīvu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm;

5.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzskatīt, ka notiekošais pārsniedz tirdzniecības aspektu, kas ir tikai aizsegs klajam politiskam spiedienam, un rīkoties, lai aizsargātu Savienības partnervalstis, stingri paužot atbalstu visām Austrumu partnerības valstīm saistībā ar to tiecību uz Eiropu un izdarīto izvēli;

6.  atkārtoti apliecina stingru atbalstu asociācijas nolīgumu parafēšanai vai parakstīšanai Viļņas augstākā līmeņa sanāksmē ar tām Austrumu partnerības valstīm, kuras ir gatavas un vēlas to darīt, ar nosacījumu, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi; uzskata, ka tas dos jaunu impulsu pakāpeniskai integrācijai un būtiskai attiecību padziļināšanai, tādējādi reaģējot uz šo valstu tiekšanos uz Eiropu; šajā kontekstā aicina Austrumu partnerības valstis turpināt un pastiprināt centienus pabeigt pašreizējos sagatavošanās darbu pirms augstākā līmeņa sanāksmes, un nepadoties spiedienam, kas uz tām tiek izdarīts;

7.  uzsver, ka ES ir nepieciešams pildīt pienākumu iesaistīties un solidaritātes garā aizstāvēt šīs Austrumu partnerības valstis, kas ir pakļautas Krievijas atklātam, satraucošam un pieaugošam spiedienam, kura mērķis ir atturēt tās no asociācijas nolīgumu noslēgšanas ar ES, un aicina Komisiju un Padomi nākt klajā ar konkrētiem, efektīviem pasākumiem partnervalstu atbalstam;

8.  atgādina, ka asociācijas nolīgumu un DCFTA mērķis ir veicināt partnervalstu un ES konkurētspēju, ekonomisko jaudu un ekonomisko sniegumu, vienlaikus ievērojot Austrumu partnerības valstu ekonomisko sadarbību ar Krieviju tādā veidā, kas ir izdevīgs visām pusēm; norāda, ka asociācijas nolīgumi un DCFTA paši par sevi neapdraud ilgstošās tirdzniecības attiecības, kas Austrumu partnerības valstīm ir šajā reģionā; uzskata, ka, gluži pretēji, tie nebūtu jāuztver kā nesavienojami ar minētajām tirdzniecības attiecībām, un ka, neskarot no asociācijas nolīgumiem un DCFTA izrietošās saistības, tirdzniecības strīdi būtu jārisina saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas paredzētajiem noteikumiem un pienākumiem; turklāt apstiprina, ka ES ir gatava atbalstīt Austrumu partnerības partneru integrācijas centienus, atbalstot attiecīgo asociācijas nolīgumu vai DCFTA sadaļu pagaidu piemērošanu pēc parakstīšanas, atsākot apturētos aizdevumus un palīdzības programmas, ja ir izpildīti prasītie nosacījumi, un īstenojot vīzu atvieglošanas pasākumus un izredzes uz bezvīzu ceļošanu;

9.  norāda, ka Eiropas integrācijai ir nepieciešams sabiedrības vairākuma atbalsts tajās valstīs, kuras gaida asociācijas nolīgumu parafēšanu vai parakstīšanu; tomēr mudina Komisiju un EĀDD pastiprināt centienus plašā partnervalstu sabiedrībā veicināt atpazīstamību Austrumu partnerībai un priekšrocībām, ko tā sniedz, kā veidu politiskā konsensa konsolidēšanai attiecībā uz šo valstu izvēli ar Eiropu saistītos jautājumos; prasa īstermiņā izstrādāt un attiecīgajās dalībvalstīs sākt īstenot plašu sabiedrības informēšanas kampaņu par asociācijas nolīgumu raksturu, sniegtajiem ieguvumiem un izvirzītajām prasībām;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Austrumu partnerības valstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika