Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/0297(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0277/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0277/2013

Debates :

PV 08/10/2013 - 6
CRE 08/10/2013 - 6

Balsojumi :

PV 11/09/2013 - 5.13
CRE 11/09/2013 - 5.13
Balsojumu skaidrojumi
PV 09/10/2013 - 8.1
CRE 09/10/2013 - 8.1
Balsojumu skaidrojumi
PV 12/03/2014 - 8.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0413
P7_TA(2014)0225

Pieņemtie teksti
PDF 828kWORD 385k
Trešdiena, 2013. gada 9. oktobris - Strasbūra
Dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums ***I
P7_TA(2013)0413A7-0277/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 9. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (COM(2012)0628 – C7-0367/2012 – 2012/0297(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1.apsvērums
(1)  Direktīvā 2011/92/ES ir saskaņoti projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas principi, ieviešot prasību minimumu (attiecībā uz novērtējamo projektu tipu, attīstītāju galvenajiem pienākumiem, novērtējuma saturu un kompetento iestāžu un sabiedrības līdzdalību), turklāt tā palīdz nodrošināt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni.
(1)  Direktīvā 2011/92/ES ir saskaņoti projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas principi, ieviešot prasību minimumu (attiecībā uz novērtējamo projektu tipu, attīstītāju galvenajiem pienākumiem, novērtējuma saturu un kompetento iestāžu un sabiedrības līdzdalību), turklāt tā palīdz nodrošināt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Dalībvalstīm būtu jāļauj paredzēt stingrākus noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
3.apsvērums
(3)  Direktīva 2011/92/ES ir jāgroza, lai stiprinātu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras kvalitāti, racionalizētu dažādus procedūras posmus un sekmētu saskaņotību un sinerģiju ar citiem Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, kā arī dalībvalstu stratēģijām un politikas pasākumiem, kuras ietilpst valsts kompetencē.
(3)  Direktīva 2011/92/ES ir jāgroza, lai stiprinātu ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras kvalitāti, racionalizētu dažādus procedūras posmus, pielāgotu procedūru lielpratīga regulējuma principiem un sekmētu saskaņotību un sinerģiju ar citiem Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, kā arī dalībvalstu stratēģijām un politikas pasākumiem, kuras ietilpst valsts kompetencē. Šīs direktīvas grozījumu pamatmērķis ir uzlabot tās īstenošanu dalībvalstīs. Daudzos gadījumos administratīvās procedūras ir kļuvušas pārāk sarežģītas un garas, izraisot kavējumus un radot papildu riskus attiecībā uz vides aizsardzību. Šajā sakarībā vienam no šīs direktīvas mērķiem vajadzētu būt procedūru vienkāršošanai un saskaņošanai. Ir jāapsver viena kontaktpunkta izveides piemērotība gadījumos, kad vajadzīgi vairāki IVN un būtu iespējams veikt koordinētu novērtējumu vai piemērot kopīgas procedūras, piemēram, pārrobežu projektu gadījumos, kā arī jānosaka specifiskāki obligāto novērtējumu kritēriji.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3.aapsvērums (jauns)
(3a)  Lai garantētu harmonizētu piemērošanu un vides līdzvērtīgu aizsardzību visā Savienībā, Komisijai, īstenojot savas Līgumu aizsardzības pilnvaras, būtu jānodrošina kvalitatīva un procedurāla atbilstība Direktīvas 2011/92/ES prasībām, tostarp sabiedriskās apspriešanas un dalības jomā.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3.bapsvērums (jauns)
(3b)  Projektos, kuriem varētu būt pārrobežu ietekme uz vidi, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizveido līdzvērtīgi pārstāvēta vienotas sadarbības iestāde, kas būtu atbildīga par visu procedūras posmu izskatīšanu. Lai projektu varētu galīgi apstiprināt, būtu vajadzīga visu attiecīgo dalībvalstu piekrišana.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
3.capsvērums (jauns)
(3c)  Būtu arī jāpārskata Direktīva 2011/92/ES, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota vides aizsardzība, palielināta resursu efektivitāte un atbalstīta ilgtspējīga izaugsme Eiropā. Tādēļ tajā paredzētās procedūras būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
4.apsvērums
(4)  Pēdējās desmitgades laikā vides aizsardzības jautājumi, piemēram, resursu efektivitāte, bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas un katastrofu risks, ir kļuvuši aizvien nozīmīgāki politikas veidošanā, un tādēļ novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā, it īpaši saistībā ar infrastruktūras projektiem, tie būtu jāņem vērā kā būtiski aspekti.
(4)  Pēdējās desmitgades laikā vides aizsardzības jautājumi, piemēram, resursu efektivitāte un ilgtspēja, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, zemes izmantošana, klimata pārmaiņas un dabas un cilvēka izraisītu katastrofu risks, ir kļuvuši aizvien nozīmīgāki politikas veidošanā. Tādēļ tie būtu jāņem vērā kā svarīgi aspekti novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā par jebkādiem sabiedriskiem vai privātiem projektiem, kuriem visdrīzāk būs ievērojama ietekme uz vidi, it īpaši saistībā ar infrastruktūras projektiem, un tā kā Komisija nav noteikusi pamatnostādnes, kā piemērot Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Komisijai būtu jāierosina kritēriju un rādītāju saraksts, tostarp attiecībā uz vizuālo ietekmi, ar mērķi labāk īstenot minēto direktīvu.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
4.aapsvērums (jauns)
(4a)  Tam, ka visos projektos tiek prasīts labāk ievērot vides kritērijus, var būt arī negatīvā puse, ja tādēļ tiek sarežģītas procedūras un pagarināts katrs laikposms, kas vajadzīgs atļaujas piešķiršanai un pārbaudei. Tas varētu palielināt izmaksas un pat radīt apdraudējums videi, ja infrastruktūru projektu pabeigšanai būtu nepieciešams pārāk ilgs laiks.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4.bapsvērums (jauns)
(4b)  Vides jautājumos saistībā ar infrastruktūru projektiem nedrīkst neievērot to, ka jebkuram projektam neizbēgami būs ietekme uz vidi. Būtu jāpievērš īpaša uzmanība līdzsvaram starp projekta lietderību un tā ietekmi uz vidi.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
5.apsvērums
(5)  Paziņojumā „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” Komisija ir apņēmusies, pārskatot Direktīvu 2011/92/ES, iekļaut plašākus apsvērumus par resursu efektīvu izmantošanu.
(5)  Paziņojumā „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” Komisija ir apņēmusies, pārskatot Direktīvu 2011/92/ES, iekļaut plašākus apsvērumus par resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
11.apsvērums
(11)  Aizsargājot un veicinot kultūras mantojumu un ainavas, kas ir neatņemama daļa no kultūru daudzveidības, ko Savienība ir apņēmusies respektēt un veicināt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu, var būt lietderīgi izmantot definīcijas un principus, kas izklāstīti attiecīgajās Eiropas Padomes konvencijās, it īpaši Konvencijā par Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzību, Eiropas Ainavu konvencijā un Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai.
(11)  Aizsargājot un veicinot kultūras mantojumu un ainavas, kas ir neatņemama daļa no kultūru daudzveidības, ko Savienība ir apņēmusies respektēt un veicināt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu, var būt lietderīgi izmantot definīcijas un principus, kas izklāstīti attiecīgajās Eiropas Padomes konvencijās, it īpaši Konvencijā par Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzību, Eiropas Ainavu konvencijā, Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai un 1976. gadā Nairobi pieņemtajā UNESCO Starptautiskajā ieteikumā par vēsturisko vietu saglabāšanu un lomu mūsdienās.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
11.aapsvērums (jauns)
(11a)  Vizuālā ietekme ir galvenais kritērijs ietekmes uz vidi novērtējumā attiecībā uz vēsturiskā un kultūras mantojuma, dabas ainavu un pilsētvides saglabāšanu; tas ir vēl viens faktors, kas būtu jāņem vērā šajos novērtējumos.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
12.apsvērums
(12)  Piemērojot Direktīvu 2011/92/ES, ir jānodrošina konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai veidotu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti Komisijas paziņojumā „Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”.
(12)  Piemērojot Direktīvu 2011/92/ES, ir jānodrošina gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti Komisijas paziņojumā „Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
12.aapsvērums (jauns)
(12a)  Lai stiprinātu informācijas pārredzamību un pieejamību sabiedrībai, katrā dalībvalstī būtu elektroniski jādara pieejams centrāls portāls, kurā tiktu sniegta jaunākā vides informācija par šīs direktīvas īstenošanu.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
12.bapsvērums (jauns)
(12b)  Lai mazinātu administratīvo slogu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu un pazeminātu projekta izmaksas, būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai standartizētu kritērijus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju1, ar mērķi atbalstīt labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, uzlabot konkurētspēju un novērst standartu atšķirīgu interpretāciju.
_______________
1 OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
12.capsvērums (jauns)
(12c)  Lai arī šajā gadījumā vienkāršotu un atvieglotu kompetento iestāžu darbu, būtu jāizstrādā vērtēšanas kritēriji, lai ņemtu vērā ekonomiskās vai rūpnieciskās nozares dažādo sektoru īpatnības. Tiem būtu jāpamatojas uz norādījumiem, kas iekļauti Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību1 6. pantā.
_______________
1 OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
12.dapsvērums (jauns)
(12d)  Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku vēstures un kultūras mantojuma aizsardzību, vērtēšanas kritēriji būtu jāizstrādā Komisijai un/ vai dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
13.apsvērums
(13)  Pieredze rāda, ka situācijās, kad jānodrošina civilās aizsardzības ārkārtas situācijās atbilstība Direktīvas 2011/92/ES noteikumiem var izraisīt negatīvu ietekmi, tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi, kas attiecīgos gadījumos ļautu dalībvalstīm nepiemērot minēto direktīvu.
(13)  Pieredze rāda, ka attiecībā uz projektiem, kuru vienīgais mērķis ir reaģēt uz civilās aizsardzības ārkārtas situācijām, atbilstība Direktīvas 2011/92/ES noteikumiem var negatīvi ietekmēt šo mērķi, tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi, kas šādos izņēmuma gadījumos ļautu dalībvalstīm nepiemērot minēto direktīvu. Saistībā ar to šajā direktīvā būtu jāņem vērā ANO/EEK Espo konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā noteikumi, kuros attiecībā uz pārrobežu projektiem izvirzīta prasība iesaistītajām valstīm savstarpēji sniegt ziņojumus un apspriesties. Attiecībā uz šādiem pārrobežu projektiem, kur un kad tas piemērots un iespējams, Komisijai būtu jāieņem aktīvāka un stimulējošāka loma.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
13.aapsvērums (jauns)
(13a)  Direktīvas 2011/92/ES 1. panta 4. punkts, kas paredz, ka attiecīgā direktīva neattiecas uz projektiem, kurus pieņem ar īpašu valsts tiesību aktu, nodrošina plašu atkāpi ar ierobežotām procedūras garantijām un varētu būtiski traucēt šīs direktīvas īstenošanu.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
13.bapsvērums (jauns)
(13b). Pieredze rāda, ka ir jāievieš precīzas normas, lai novērstu interešu konfliktu, kuru varētu konstatēt attiecībā uz tāda projekta attīstītāju, par kuru ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, un kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2011/92/ES 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā. Jo īpaši kompetentās iestādes nedrīkstētu būt attīstītājs, kā arī tās nekādā ziņā nedrīkstētu būt atkarīgas no attīstītāja, saistītas ar to vai būt tam pakļautas. Šo pašu iemeslu dēļ būtu jāparedz, ka iestāde, kas atbilstoši Direktīvai 2011/92/ES ir izraudzīta par kompetento iestādi, nedrīkst šo uzdevumu veikt attiecībā uz projektiem, par kuriem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un kurus tā pati arī attīsta.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
13.capsvērums (jauns)
(13c)  Projektu ietekmes uz vidi novērtējumā būtu jāņem vērā proporcionalitāte. Projekta ietekmes uz vidi novērtējumā izvirzītajām prasībām vajadzētu būt proporcionālām projekta apjomam un īstenošanas posmam.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
16.apsvērums
(16)  Nosakot, vai būtiska ietekme uz vidi ir iespējama, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka piemērotākie vērā ņemamie kritēriji un jāizmanto papildu informācija, kas var būt pieejama pēc citiem novērtējumiem, kuri jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai efektīvi piemērotu sākotnējās pārbaudes procedūru. Šajā sakarā ir lietderīgi precizēt sākotnējās pārbaudes lēmuma saturu, it īpaši gadījumos, kad netiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums.
(16)  Nosakot, vai būtiska ietekme uz vidi ir iespējama, kompetentajām iestādēm būtu skaidri un stingri jānosaka piemērotākie vērā ņemamie kritēriji un jāizmanto papildu informācija, kas var būt pieejama pēc citiem novērtējumiem, kuri jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai efektīvi un pārredzami piemērotu sākotnējās pārbaudes procedūru. Šajā sakarā ir lietderīgi precizēt sākotnējās pārbaudes lēmuma saturu, it īpaši gadījumos, kad netiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
16.aapsvērums (jauns)
(16a)  Lai izvairītos no liekiem pasākumiem un izdevumiem, II pielikumā norādītajos projektos būtu jāiekļauj paziņojums par nodomu, kas nekad nepārsniedz 30 lappuses, kā arī tā projekta raksturojums un atrašanās vieta, kuram ir jāveic pārbaude, izstrādājot dzīvotspējas sākotnējo novērtējumu. Šai pārbaudei būtu jābūt publiskai, un tajā ir jāatspoguļo 3. pantā minētie faktori. Tajā būtu jānorāda projekta būtiska tiešā un netiešā ietekme.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
17.apsvērums
(17)  Kompetentajām iestādēm būtu jānosaka vides ziņojumā sniedzamās vides informācijas detalizācijas apjoms un pakāpe (tvēruma noteikšana). Lai uzlabotu novērtējuma kvalitāti un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ir svarīgi Savienības līmenī precizēt informācijas kategorijas, uz kurām pamatojoties, kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem savs lēmums.
(17)  Kompetentajām iestādēm, kad tās uzskata par vajadzīgu vai kad to pieprasa projekta attīstītājs, būtu jāsniedz atzinums, kurā noteikts vides ziņojumā sniedzamās vides informācijas detalizācijas apjoms un pakāpe (tvēruma noteikšana). Lai uzlabotu novērtējuma kvalitāti, vienkāršotu procedūras un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, ir svarīgi Savienības līmenī precizēt informācijas kategorijas, uz kurām pamatojoties, kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem savs lēmums.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
18.apsvērums
(18)  Projekta vides ziņojumā, kas jāsniedz attīstītājam, būtu jāiekļauj attiecībā uz ierosināto projektu pieņemamo alternatīvu novērtējums, tostarp pašreizējā vides stāvokļa iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs), jo tas ļautu uzlabot novērtēšanas procesa kvalitāti un vides apsvērumus integrēt projekta izstrādes sākotnējā posmā.
(18)  Projekta vides ziņojumā, kas jāsniedz attīstītājam, būtu jāiekļauj attiecībā uz ierosināto projektu pieņemamo alternatīvu novērtējums, tostarp pašreizējā vides stāvokļa iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs), jo tas ļautu uzlabot salīdzinošās novērtēšanas procesa kvalitāti un vides apsvērumus integrēt projekta izstrādes sākotnējā posmā, lai nodrošinātu ilgtspējīgākā un vidi vismazāk ietekmējošākā risinājuma izvēli.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
19.apsvērums
(19)  Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES IV pielikumu vides ziņojumos iekļautie dati un informācija ir pilnīgi un pietiekami kvalitatīvi. Lai izvairītos no novērtējumu dublēšanās, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējumus var veikt dažādos līmeņos vai ar dažādiem instrumentiem.
(19)  Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES IV pielikumu vides ziņojumos iekļautie dati un informācija ir pilnīgi un pietiekami kvalitatīvi.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
19.aapsvērums (jauns)
(19a)  Būtu jānodrošina, lai personām, kas pārbauda vides ziņojumus, būtu attiecīgā kvalifikācija un pieredze un līdz ar to tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai zinātniski objektīvi un pilnīgi neatkarīgi no attīstītāja un kompetentajām iestādēm veiktu Direktīvā 2011/92/ES noteiktos uzdevumus.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
20.apsvērums
(20)  Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, būtu jānosaka prasība kompetentajai iestādei pamatot savu lēmumu piešķirt projektam attīstības atļauju, norādot, ka tā ir ņēmusi vērā notikušo apspriešanos rezultātus un attiecīgo apkopoto informāciju.
(20)  Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, būtu jānosaka prasība kompetentajai iestādei visaptveroši un detalizēti pamatot savu lēmumu piešķirt projektam attīstības atļauju, norādot, ka tā ir ņēmusi vērā notikušo apspriešanos ar attiecīgo sabiedrības daļu rezultātus un visu attiecīgo apkopoto informāciju. Gadījumā, ja šāds nosacījums nav pareizi izpildīts, attiecīgajai sabiedrības daļai vajadzētu būt tiesīgai apstrīdēt lēmumu.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
21.apsvērums
(21)  Ir lietderīgi noteikt kopēju prasību minimumu attiecībā uz projektu būvniecības un ekspluatācijas fāzē iespējamas būtiskas negatīvas ietekmes monitoringu, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienotu pieeju un to, ka pēc ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumu īstenošanas ietekme nepārsniedz sākotnēji prognozēto Šādam monitoringam nevajadzētu dublēt vai papildināt to monitoringu, kas jāveic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.
(21)  Ir lietderīgi noteikt kopēju prasību minimumu attiecībā uz projektu īstenošanā un ekspluatācijā iespējamas būtiskas negatīvas ietekmes monitoringu, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienotu pieeju un to, ka pēc ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumu īstenošanas ietekme nepārsniedz sākotnēji prognozēto. Šādam monitoringam nevajadzētu dublēt vai papildināt to monitoringu, kas jāveic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem. Ja monitoringa rezultāti liecina par negatīvu un neparedzētu iedarbību, būtu jāparedz atbilstoša koriģējoša rīcība, lai to novērstu, pēc tam veicot mazināšanas un/vai kompensēšanas pasākumus.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
22.apsvērums
(22)  Būtu jānosaka termiņi dažādiem projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas posmiem, lai stimulētu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un palielinātu tiesisko noteiktību, ņemot vērā arī ierosinātā projekta raksturu, sarežģītību, atrašanās vietu un apjomu. Šādi termiņi nekādā gadījumā nedrīkstētu apdraudēt augstos vides aizsardzības standartus, it īpaši tos, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem vides jomā, un īstenu sabiedrības līdzdalību un tiesu pieejamību.
(22)  Būtu jānosaka saprātīgi un paredzami termiņi dažādiem projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas posmiem, lai stimulētu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un palielinātu tiesisko noteiktību, ņemot vērā arī ierosinātā projekta raksturu, sarežģītību, atrašanās vietu un apjomu. Šādi termiņi nekādā gadījumā nedrīkstētu apdraudēt augstos vides aizsardzības standartus, it īpaši tos, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem vides jomā, un īstenu sabiedrības līdzdalību un tiesu pieejamību, un jebkādi termiņa pagarinājumi būtu jāatļauj tikai īpašos gadījumos.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
22.aapsvērums (jauns)
(22a)  Viens no mērķiem, kas izvirzīts ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesās saistībā ar vides jautājumiem („Orhūsas konvencija”), kuru Savienība ir ratificējusi un transponējusi savos tiesību aktos1, ir nodrošināt sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides jautājumiem. Tādēļ arī turpmāk būtu jāveicina, lai šo lēmumu pieņemšanā piedalītos sabiedrība, tostarp asociācijas, organizācijas un grupas, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, kas sekmē vides aizsardzību. Turklāt Orhūsas konvencijas 9. panta 2. un 4. punktā ir paredzēta tiesvedības vai citu procedūru pieejamība, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību, kuri attiecas uz sabiedrības līdzdalību. Šīs direktīvas elementi būtu jāstiprina arī pārrobežu transporta projektos, izmantojot pašreizējās struktūras transporta koridoru attīstībai un rīkus iespējamās ietekmes uz vidi apzināšanai.
______________________
1 Padomes Lēmums 2005/370/EK (2005. gada 17. februāris) (OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
23.aapsvērums (jauns)
(23a)  Naftas un dabasgāzes ieguvei paredzētās robežvērtībās, kas ir noteiktas Direktīvas 2011/92/ES I pielikumā, nav ņemta vērā netradicionālo ogļūdeņražu ieguves dienas normu specifika, proti, tas, ka tās bieži vien ir mainīgas un mazākas. Līdz ar to, neraugoties uz šādu ogļūdeņražu jomā īstenoto projektu ietekmi uz vidi, attiecībā uz tiem neveic ietekmes uz vidi obligāto novērtējumu. Ievērojot Eiropas Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcijā par slānekļa gāzes un slānekļa eļļas ieguves radīto ietekmi uz vidi prasīto piesardzības principu, Direktīvas 2011/92/ES I pielikumā neatkarīgi no iegūtā daudzuma būtu jāiekļauj netradicionālie ogļūdeņraži (slānekļa gāze un eļļa, blīvo iežu gāze, ogļu slāņa gāze), kas ir definēti, pamatojoties uz to ģeoloģiskajām īpašībām, tādējādi nodrošinot, ka ogļūdeņražu ieguves projektiem regulāri veic ietekmes uz vidi novērtējumu.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
24.aapsvērums (jauns)
(24a)  Dalībvalstīm un citiem projektu iesniedzējiem būtu jānodrošina, ka pārrobežu projektu novērtējumi tiek veikti efektīvi un bez liekas kavēšanās.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
26.apsvērums
(26)  Lai atlases kritērijus un vides ziņojumā sniedzamo informāciju pielāgotu jaunākajiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā un atbilstīgajai praksei, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2011/92/ES II.A, III un IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.
(26)  Lai atlases kritērijus un vides ziņojumā sniedzamo informāciju pielāgotu jaunākajiem sasniegumiem tehnoloģiju jomā un atbilstīgajai praksei, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2011/92/ES II.A, III un IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
27.apsvērums
(27)  Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
svītrots
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts –aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums
(aa)  panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:
„– citu iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, to skaitā iejaukšanos, kas saistīta ar minerālo resursu izpēti un ieguvi,”
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts –ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(ab)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
„c) „attīstības piekrišana” nozīmē kompetentās iestādes vai iestāžu lēmumu, kas piešķir attīstītājam tiesības sākt projektu,”
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts –b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts
(b)  panta 2. punktā pievieno šādu definīciju:
(b)  panta 2. punktā pievieno šādas definīcijas:
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts –b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
g)  „ietekmes uz vidi novērtējums” nozīmē vides ziņojuma sagatavošanu, apspriešanās organizēšanu (tostarp ar attiecīgo sabiedrības daļu un vides aizsardzības iestādēm), kompetentās iestādes veiktu novērtējumu, ņemot vērā vides ziņojumu un attīstības atļaujas piešķiršanas procedūrā organizētās apspriešanās rezultātus, kā arī informācijas sniegšanu par lēmumu saskaņā ar 5.–10. pantu.”;
g)  „ietekmes uz vidi novērtējums” nozīmē vides ziņojuma sagatavošanu, ko veic attīstītājs, apspriešanās organizēšanu (tostarp ar attiecīgo sabiedrības daļu un vides aizsardzības iestādēm), kompetentās iestādes un/ vai 6. panta 1. punktā minēto iestāžu veiktu novērtējumu, ņemot vērā vides ziņojumu, tostarp datus par emisiju radīto piesārņojumu, un attīstības atļaujas piešķiršanas procedūrā organizētās apspriešanās rezultātus, kā arī informācijas sniegšanu par lēmumu saskaņā ar 5.–10. pantu.”;
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – gb apakšpunkts (jauns)
gb)  „pārrobežu posms” ir posms, kas nodrošina vispārējas intereses projekta turpināmību starp tuvākajiem pilsētu mezgliem divu dalībvalstu vai dalībvalsts un kaimiņvalsts robežas abās pusēs,
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – gc apakšpunkts (jauns)
gc)  „standarts” ir tehniska specifikācija, ko pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde, atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai; atbilstība tam nav obligāta, un tas ir kāds no turpmāk minētajiem:
i)  „starptautisks standarts” ir standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas iestāde;
ii)  „Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija;
iii)  „saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, lai piemērotu Savienības saskaņošanas tiesību aktus;
iv)  „valsts standarts” ir standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas iestāde;
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – gd apakšpunkts (jauns)
gd)  „pilsētbūvniecības vēsturiskās vietas” ir daļa no plašāka kopuma, kurā ietilpst dabiskā un arhitektoniskā vide un tās iedzīvotāju ikdienas pieredze. Šajā plašākajā vidē, kuru bagātina senas un nesenas izcelsmes vērtības un kurš nepārtraukti atrodas dinamiskā secīgu pārmaiņu procesā, jauni pilsētvides objekti var tikt uzskatīti par turpmākajām vides liecībām:
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – ge apakšpunkts (jauns)
ge)  „korektīvi pasākumi” ir turpmāki ietekmes mazināšanas un/vai kompensācijas pasākumi, kurus var veikt attīstītājs, lai mazinātu projekta īstenošanas gaitā konstatētu neparedzētu nelabvēlīgu ietekmi vai bioloģiskās daudzveidības neto zudumu, piemēram, tādu, kas varētu rasties no nepilnībām tās ietekmes mazināšanā, kas saistīta ar tāda projekta būvniecību vai ekspluatāciju, kuram jau piešķirta attīstības atļauja,
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – gf apakšpunkts (jauns)
gf)  „vizuālās ietekmes novērtējums”: vizuālo ietekmi definē kā attīstības rezultātā notikušas izmaiņas būves vai dabas ainavas un pilsētvides izskatā vai attieksmē pret tiem, un šī attīstība var būt pozitīva (uzlabojums) vai negatīva (pasliktināšanās). Vizuālās ietekmes novērtējumā arī ietver konstrukciju nojaukšanu — gan tādu, kas ir aizsargātas, gan tādu, kurām ir stratēģiska loma tradicionālajā vietas vai ainavas tēlā. Tajā ietver acīmredzamas ģeoloģiskas topogrāfijas izmaiņas un jebkādus citus šķēršļus, piemēram, ēkas vai mūrus, kas ierobežo dabas skatu un ainavas harmoniju. Vizuālo ietekmi galvenokārt novērtē, izdarot kvalitatīvus secinājumus, kas ietver cilvēku vērtējumu par ainavu un mijiedarbību ar to un vērtību, kuru tā dod konkrētai vietai (genius loci).
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – paragraph 2. punkts – gg apakšpunkts (jauns)
gg)  „apvienotā procedūra”: saskaņā ar apvienoto procedūru kompetentā iestāde izdod vienu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā iekļauti vienas vai vairāku iestāžu veikti novērtējumi, neskarot citus attiecīgo Savienības tiesību aktu noteikumus.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 2. punkts – gh apakšpunkts (jauns)
gh)  „vienkāršošana” ir veidlapu skaita un administratīvo procedūru samazināšana, apvienotu procedūru vai koordinācijas instrumentu izstrāde ar mērķi integrēt daudzu attiecīgo iestāžu veiktos novērtējumus. Tā nozīmē kopīgu kritēriju izstrādi, īsākus termiņus ziņojumu iesniegšanai un objektīvu un zinātnisku novērtējumu veicināšanu.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 3. punkts
c)  3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:
c)  3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Dalībvalstis – katrā gadījumā atsevišķi un ja valsts tiesību akti to paredz – var nolemt nepiemērot šo direktīvu projektiem, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība vai reaģēšanu civilās aizsardzības ārkārtas situācijās, ja tās uzskata, ka šāda piemērošana varētu negatīvi ietekmēt minētos mērķus.
3.  Dalībvalstis – katrā gadījumā atsevišķi un ja valsts tiesību akti to paredz – var nolemt nepiemērot šo direktīvu projektiem, kuru vienīgais mērķis ir valsts aizsardzība, ja tās uzskata, ka šāda piemērošana varētu negatīvi ietekmēt minētos mērķus.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 4. punkts
4.  Šo direktīvu nepiemēro projektiem, kuru sīku izklāstu apstiprina ar īpašu valsts tiesību aktu, ar nosacījumu, ka šīs direktīvas mērķi, tostarp sniegt informāciju, tiek sasniegti likumdošanas procesā. Reizi divos gados, sākot ar Direktīvas XXX [OPOCE please introduce the n° of this Directive] 2. panta 1. punktā minēto datumu, dalībvalstis informē Komisiju par katru reizi, kad piemērots šis noteikums.”
svītrots
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
1. pants – 4.a punkts (jauns)
(ca)  pievieno šādu punktu:
„4.a Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes tā, lai šīs iestādes, pildot šajā direktīvā noteiktos pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgas. Jo īpaši kompetento iestādi vai iestādes izraugās tā, lai novērstu jebkāda veida atkarību, saikni vai pakļautību starp iestādēm vai to struktūrvienībām un attīstītāju. Kompetentā iestāde nedrīkst veikt tai šajā direktīvā noteiktos pienākumus attiecībā uz projektu, kuru tā pati arī attīsta.”
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
2. pants – 1. punkts
(1a)  direktīvas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
„1. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar sabiedrību nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt nozīmīga ekoloģiskā ietekme, inter alia, to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības saskaņošanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi monitorēšanas pasākumus un ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumus attiecīgā gadījumā pieņem kompetentā iestāde, kad tiek sniegta attīstības piekrišana. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.”
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Direktīva 2011/92/ES
2. pants – 3. punkts
3.  Projektiem, attiecībā uz kuriem pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu izriet gan no šīs direktīvas, gan citiem Savienības tiesību aktiem, piemēro koordinētas vai apvienotas procedūras, kurās tiek ievērotas attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.
3.  Projektiem, attiecībā uz kuriem pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu izriet gan no šīs direktīvas, gan citiem Savienības tiesību aktiem, piemēro koordinētas vai apvienotas procedūras, kurās tiek ievērotas attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis uzskata šo procedūru piemērošanu par nesamērīgu.
Saskaņā ar koordinēto procedūru kompetentā iestāde koordinē dažādus atsevišķus novērtējumus, kuri jāveic atbilstīgi attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un kurus izdevušas dažādas iestādes, neskarot citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītos noteikumus par pretējo.
Projektos, kuriem piemēro koordinēto procedūru, kompetentā iestāde koordinē dažādus atsevišķus novērtējumus, kuri jāveic saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un kurus izdevušas dažādas iestādes, neskarot citus attiecīgos Savienības tiesību aktus.
Saskaņā ar apvienoto procedūru kompetentā iestāde izdod vienu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā iekļauti novērtējumi no vienas vai vairākām iestādēm, neskarot citos attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītos noteikumus par pretējo.
Projektos, kuriem piemēro apvienoto procedūru, kompetentā iestāde izdod vienu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā iekļauti vienas vai vairāku iestāžu veikti novērtējumi, neskarot citus attiecīgos Savienības tiesību aktus.
Dalībvalstis izraugās vienu iestādi, kura ir atbildīga par katra projekta attīstības atļaujas piešķiršanas procedūras sekmēšanu.
Dalībvalstis var izraudzīties vienu iestādi, kura ir atbildīga par katra projekta attīstības atļaujas piešķiršanas procedūras sekmēšanu.
Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija sniedz nepieciešamo palīdzību, lai definētu un īstenotu šajā pantā minētās koordinētās vai apvienotās procedūras.
Visos ietekmes uz vidi novērtējumos attīstītājs vides ziņojumā norāda, ka tajos ir ņemti vērā pārējie Savienības tiesību akti, kas attiecas uz ierosināto attīstīšanu, par kuru ir jāsagatavo atsevišķi ietekmes uz vidi novērtējumi.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
2. pants – 4. punkts
(2a)  direktīvas 2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
„4. Neskarot 7. pantu, dalībvalstis izņēmuma gadījumos, ja to paredz attiecīgi valsts tiesību akti, var nepakļaut konkrētu projektu pilnībā vai daļēji noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, ja šī projekta vienīgais mērķis ir reaģēšana civilās aizsardzības ārkārtas situācijās un ja šīs direktīvas noteikumu piemērošana negatīvi ietekmētu attiecīgā mērķa īstenošanu.
Šajā gadījumā dalībvalstis var informēt attiecīgo sabiedrības daļu un apspriesties ar to un:
a)  apsver, vai būtu vajadzīgs cita veida novērtējums;
b)  attiecīgajai sabiedrības daļai dara zināmu informāciju, kas iegūta a) apakšpunktā minētajā cita veida novērtējumā, informāciju, kura attiecas uz atbrīvojumu un tā piešķiršanas iemesliem;
c)  pirms tiek dota piekrišana, informē Komisiju par iemesliem, kas attaisno atbrīvojuma piešķiršanu, un nodrošina to ar informāciju, kas attiecīgos gadījumos darīta zināma tās pilsoņiem.
Komisija nekavējoties nosūta šos dokumentus pārējām dalībvalstīm.
Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentā un Padomē ziņojumu par šā punkta piemērošanu.”.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
Direktīva 2011/92/ES
3. pants
3. pants
3. pants
Ietekmes uz vidi novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4.–11. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo būtisko ietekmi uz šādiem faktoriem:
Ietekmes uz vidi novērtējumā pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4.–11. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo būtisko ietekmi uz šādiem faktoriem:
a)  iedzīvotājiem, cilvēka veselību un bioloģisko daudzveidību, īpaši ņemot vērā sugas un dzīvotnes, kas aizsargātas ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK;
a)  iedzīvotājiem, cilvēka veselību un bioloģisko daudzveidību, tostarp floru un faunu, īpaši ņemot vērā sugas un dzīvotnes, kas aizsargātas ar Direktīvu 92/43/EEK, 2000/60/EK un 2009/147/EK;
b)  zemes, augsnes, ūdens, gaisa un klimata pārmaiņām;
b)  zemi, augsni, ūdeni, gaisu un klimatu;
c)  materiālām vērtībām, kultūras mantojumu un ainavu;
c)  materiālām vērtībām, kultūras mantojumu un ainavu;
d)  mijiedarbību starp a), b) un c) punktā minētajiem faktoriem;
d)  mijiedarbību starp a), b) un c) punktā minētajiem faktoriem;
e)  šā panta a), b) un c) punktā minēto faktoru pakļautību dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātību un izturētspēju pret to.
e)  šā panta a), b) un c) punktā minēto faktoru pakļautību iespējamu dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātību un izturētspēju pret to.
Grozījums Nr. 55 un 127/REV
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 4. punkts
Direktīva 2011/92/ES
4. pants – 3., 4.,5. un 6. punkts
(4)  direktīvas 4. pantu groza šādi:
(4)  direktīvas 4. pantu groza šādi
a)  3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:
a)  3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:
3. Projektiem, kas uzskaitīti II pielikumā, attīstītājs sniedz informāciju par projekta pazīmēm, tā iespējamo ietekmi uz vidi un pasākumiem, kas paredzēti, lai nepieļautu un samazinātu būtisku ietekmi. Sīki izstrādāts sniedzamās informācijas saraksts ir sniegts II.A pielikumā.
„3. Ja dalībvalsts to uzskata par nepieciešamu, tad projektiem, kas uzskaitīti II pielikumā, attīstītājs sniedz kopsavilkuma informāciju par projekta pazīmēm, tā iespējamo ietekmi uz vidi un pasākumiem, kas paredzēti, lai nepieļautu un samazinātu būtisku ietekmi. Sīki izstrādāts sniedzamās informācijas saraksts ir sniegts II.A pielikumā. Attīstītājam neprasa sniegt pārmērīgu informāciju, bet gan norādīt galvenos aspektus, kas ļautu kompetentajai iestādei pieņemt lēmumu saskaņā ar 2. punktu.
4.  Kad ir izvērtēts katrs atsevišķs gadījums vai ir noteikti limiti vai kritēriji 2. punkta vajadzībām, kompetentā iestāde ņem vērā atlases kritērijus, kas saistīti ar projekta pazīmēm un atrašanās vietu, un tā iespējamo ietekmi uz vidi. Sīki izstrādāts izmantojamo atlases kritēriju saraksts ir sniegts III pielikumā.”;
4.  Kad ir izvērtēts katrs atsevišķs gadījums vai ir noteikti limiti vai kritēriji 2. punkta vajadzībām, kompetentā iestāde ņem vērā atbilstīgus atlases kritērijus, kas saistīti ar projekta pazīmēm un atrašanās vietu, un tā iespējamo ietekmi uz vidi. Sīki izstrādāts atlases kritēriju saraksts ir sniegts III pielikumā.”
(b)  pievieno šādu 5. un 6. punktu:
(b)  pievieno šādu 5. un 6. punktu:
5. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu saskaņā ar 2. punktu, pamatojoties uz attīstītāja sniegto informāciju un vajadzības gadījumā ņemot vērā rezultātus, kas gūti tādos pētījumos, iepriekšējās pārbaudēs vai novērtējumos par ietekmi uz vidi, kuri izriet no citiem Savienības tiesību aktiem. Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu:
„5. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu saskaņā ar 2. punktu, pamatojoties uz attīstītāja sniegto informāciju saskaņā ar 3. punktu un vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgās sabiedrības un vietējo pašvaldību komentārus, rezultātus, kas gūti tādos pētījumos, iepriekšējās pārbaudēs vai novērtējumos par ietekmi uz vidi, kuri izriet no citiem Savienības tiesību aktiem. Lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu:
a)  norāda, kā ņemti vērā III pielikumā minētie kritēriji;
b)  izklāsta iemeslus, kāpēc ir vai nav prasīts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar 5.–10. pantu;
b)  izklāsta iemeslus, kāpēc ir vai nav prasīts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar 5.–10. pantu, jo īpaši atsaucoties uz attiecīgajiem III pielikumā norādītajiem kritērijiem;
c)  ietver to pasākumu aprakstu, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu un samazinātu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, ja ir nolemts, ka nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar 5.–10. pantu;
c)  ietver to pasākumu aprakstu, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu un samazinātu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, ja ir nolemts, ka nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar 5.–10. pantu;
d)  ir pieejams sabiedrībai.
d)  ir pieejams sabiedrībai.
6.  Kompetentā iestāde pieņem lēmumu saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad saņemts lūgums piešķirt attīstības atļauju, ar nosacījumu, ka attīstītājs ir iesniedzis visu vajadzīgo informāciju. Atkarībā no ierosinātā projekta rakstura, sarežģītības, atrašanās vietas un apjoma kompetentā iestāde minēto termiņu var pagarināt par trim mēnešiem; šādā gadījumā kompetentā iestāde informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem un datumu, kurā paredzēts pieņemt lēmumu.
6.  Kompetentā iestāde pieņem lēmumu saskaņā ar 2. punktu dalībvalsts noteiktajā termiņā, kas nepārsniedz 90 dienas pēc dienas, kad saņemts lūgums piešķirt attīstības atļauju, ar nosacījumu, ka attīstītājs ir iesniedzis visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 3. punktu. Atkarībā no ierosinātā projekta rakstura, sarežģītības, atrašanās vietas un apjoma kompetentā iestāde minēto termiņu izņēmuma kārtā vienreiz var pagarināt par dalībvalsts noteikto laikposmu, kas nepārsniedz 60 dienas; šādā gadījumā kompetentā iestāde rakstiski informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem un datumu, kurā paredzēts pieņemt lēmumu, sabiedrībai sniedzot 6. panta 2. punktā minēto informāciju.
Ja projektam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar 5.–10. pantu, lēmumā, ko pieņem atbilstīgi šā panta 2. punktam, iekļauj 5. panta 2. punktā norādīto informāciju.”.
Ja projektam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar 5.–10. pantu, lēmumā, ko pieņem atbilstīgi šā panta 2. punktam, iekļauj 5. panta 2. punktā norādīto atzinumu, ja tas tika pieprasīts saskaņā ar attiecīgo pantu.”.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Direktīva 2011/92/ES
5. pants – 1. punkts
1.  Ja ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar 5.–10. pantu, attīstītājs sagatavo vides ziņojumu. Vides ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu, un iekļaujot informāciju, ko pamatoti var pieprasīt, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus par ierosinātā projekta ietekmi uz vidi, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes, projekta pazīmes, tehnisko raksturojumu un atrašanās vietu, iespējamās ietekmes pazīmes, ierosinātā projekta alternatīvas un pakāpi, līdz kādai konkrētus jautājumus (tostarp alternatīvu novērtēšanu) ir pienācīgāk novērtēt dažādos, tostarp plānošanas, līmeņos vai pamatojoties uz citu novērtējumu prasībām. Sīki izstrādāts saraksts ar vides ziņojumā sniedzamo informāciju ir iekļauts IV pielikumā.
1.  Ja ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar 5.–10. pantu, attīstītājs iesniedz vides ziņojumu. Vides ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz atzinumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja šāds atzinums ir sniegts, un iekļaujot informāciju, ko pamatoti var pieprasīt, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus par ierosinātā projekta ietekmi uz vidi, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes, projekta pazīmes, tehnisko raksturojumu un atrašanās vietu un iespējamās ietekmes pazīmes. Vides ziņojumā arī iekļauj attīstītāja izskatītās alternatīvas, kas būtu piemērotas ierosinātajam projektam un tā īpašajām pazīmēm. Sīki izstrādāts saraksts ar vides ziņojumā sniedzamo informāciju ir iekļauts IV pielikumā. Vides ziņojumā iekļauj sniegtās informācijas netehnisku kopsavilkumu.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Direktīva 2011/92/ES
5. pants – 2. punkts
2.  Apspriedusies ar 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un attīstītāju, kompetentā iestāde nosaka tās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, kas attīstītājam jāiekļauj vides ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Jo īpaši tā nosaka:
2.  Ja attīstītājs to pieprasa, kompetentā iestāde, apspriedusies ar 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un attīstītāju, sniedz atzinumu, kurā nosaka tās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, kas attīstītājam jāiekļauj vides ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu, jo īpaši norādot:
a)  saņemamos lēmumus un atzinumus;
b)  potenciāli iesaistītās iestādes un sabiedrību;
b)  potenciāli iesaistītās iestādes un sabiedrību;
c)  procedūras atsevišķos posmus un to ilgumu;
c)  procedūras atsevišķos posmus un saistošos to ilguma termiņus;
d)  ierosinātā projekta pieņemamās alternatīvas un to īpašās pazīmes;
d)  pieņemamās alternatīvas, kuras varētu izskatīt attīstītājs un kuras ir piemērotas ierosinātajam projektam, tā īpašajām pazīmēm un būtiskajai ietekmei uz vidi;
e)  vides faktorus, kas minēti 3. pantā un var tikt būtiski ietekmēti;
f)  iesniedzamo informāciju par konkrēta projekta vai projekta veida īpašajām pazīmēm;
f)  iesniedzamo informāciju par konkrēta projekta vai projekta veida īpašajām pazīmēm;
g)  citos lēmumu pieņemšanas līmeņos vai atbilstoši citiem Savienības tiesību aktiem pieejamo un iegūto informāciju un zināšanas, kā arī izmantojamās novērtēšanas metodes.
g)  citos lēmumu pieņemšanas līmeņos vai atbilstoši citiem Savienības tiesību aktiem pieejamo un iegūto informāciju un zināšanas, kā arī izmantojamās novērtēšanas metodes.
Kompetentā iestāde var arī lūgt palīdzību akreditētiem un tehniskajā ziņā kompetentiem ekspertiem, kuri minēti šā panta 3. punktā. Pēc tam papildu informāciju attīstītājam var pieprasīt tikai tad, ja tas pamatojams ar jauniem apstākļiem un kompetentā iestāde sniedz pienācīgu skaidrojumu.
Kompetentā iestāde var arī lūgt palīdzību neatkarīgiem, kvalificētiem un tehniskajā ziņā kompetentiem ekspertiem, kuri minēti šā panta 3. punktā. Pēc tam papildu informāciju attīstītājam var pieprasīt tikai tad, ja tas pamatojams ar jauniem apstākļiem un kompetentā iestāde sniedz pienācīgu skaidrojumu.
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
Direktīva 2011/92/ES
5. pants – 3. punkts
3.  Lai garantētu 5. panta 1. punktā minēto vides ziņojumu pilnīgumu un pietiekami augstu kvalitāti:
3.  Lai garantētu 5. panta 1. punktā minēto vides ziņojumu pilnīgumu un pietiekami augstu kvalitāti:
a)  attīstītājs nodrošina, ka vides ziņojumus sagatavo akreditēti un tehniskajā ziņā kompetenti eksperti, vai
a)  attīstītājs nodrošina, ka vides ziņojumus sagatavo kompetenti eksperti, un
b)   kompetentā iestāde nodrošina, ka vides ziņojumu pārbauda akreditēti un tehniskajā ziņā kompetenti eksperti un/vai valsts ekspertu komisijas.
b)   kompetentā iestāde nodrošina, ka vides ziņojumu pārbauda kompetenti eksperti un/vai valsts ekspertu komisijas, kuru vārdus dara publiski pieejamus.
Ja akreditēti un tehniskajā ziņā kompetenti eksperti ir palīdzējuši kompetentajai iestādei sagatavot 5. panta 2. punktā minēto lēmumu, attīstītājs, gatavojot vides ziņojumu, neizmanto tos pašus ekspertus.
Ja kompetenti eksperti ir palīdzējuši kompetentajai iestādei sagatavot 5. panta 2. punktā minēto lēmumu, attīstītājs, gatavojot vides ziņojumu, neizmanto tos pašus ekspertus.
Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz akreditētu un tehniskajā ziņā kompetentu ekspertu izmantošanu un atlasi (piemēram, vajadzīgo kvalifikāciju, novērtēšanas uzdevuma piešķiršanu, licenču piešķiršanu un diskvalifikāciju).
Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz kompetentu ekspertu izmantošanu un atlasi (piemēram, vajadzīgo kvalifikāciju un pieredzi, novērtēšanas uzdevuma piešķiršanu, licenču piešķiršanu un diskvalifikāciju).
Iestādei, kura veic ietekmes uz vidi novērtējumu pārskatīšanu, interešu konflikta novēršanai tie pieprasīts, lai tai ar dokumentāciju nebūtu nekādas saistības vai interešu.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 5.a punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
5.a pants (jauns)
(5a)  Direktīvā iekļauj šādu pantu:
„5.a pants
Pārrobežu projektos iesaistītās dalībvalstis un kaimiņvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās kompetentās iestādes sadarbojas nolūkā plānošanas sākumposmā kopīgi veikt vienu integrētu un saskanīgu ietekmes uz vidi pārrobežas novērtējumu atbilstīgi piemērojamajiem tiesību aktiem ES līdzfinansējuma jomā.
Eiropas transporta tīkla transporta projektu gadījumā iespējamo ietekmi uz „Natura 2020” tīklu nosaka, izmantojot Komisijas TENtec sistēmu un „Natura 2000” programmatūru, kā arī iespējamās alternatīvas.”;
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
6. pants – 1. punkts
(-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
„1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām iestādēm, kuras var būt saistītas ar projektu to īpašās atbildības par vidi dēļ vai vietējās jurisdikcijas dēļ, tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par attīstītāja sniegto informāciju un attīstības piekrišanas lūgumu. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka iestādes, ar kurām apspriesties vai nu vispārīgos jautājumos, vai par katru gadījumu atsevišķi. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, nosūta šīm iestādēm. Apspriešanās kārtību sīki izstrādā dalībvalstis.”;
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
6. pants – 2. punkts
(-aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Pēc iespējas agrīnākā stadijā, izmantojot centrālu portālu, kas ir publiski pieejams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK 7. panta 1. punktu par vides informācijas pieejamību sabiedrībai*, ar vidi saistītā lēmuma pieņemšanas procedūrā, kas minēta 2. panta 2. punktā, un vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrībai sniedz informāciju (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami):
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts -ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
6. pants – 3. punkts
(-ab)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
„3. Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā, vismaz izmantojot centrālu portālu, kas sabiedrībai ir pieejams elektroniski, ir pieejama:
a)  visa informācija, kas savākta saskaņā ar 5. pantu;
b)  saskaņā ar valsts tiesību aktiem — būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar šā panta 2. punktu;
c)  saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai noteikumiem – šā panta 2. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar šā panta 2. punktu.”.
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts – -ac apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
6. pants – 5. punkts
(-ac)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz visu nepieciešamo informāciju, ko iesniedz attīstītājs. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas pieejamību, izmantojot centrālu portālu, kurš sabiedrībai ir elektroniski pieejams saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 7. panta 1. punktu”:
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts -b apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
6. pants – 7. punkts
7.  Termiņi attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai par 5. panta 1. punktā minēto vides ziņojumu nav īsāki par 30 dienām vai garāki par 60 dienām. Izņēmuma gadījumos, ja to pieprasa ierosinātā projekta raksturs, sarežģītība, atrašanās vieta vai apjoms, kompetentā iestāde šo termiņu var pagarināt par 30 dienām; šādā gadījumā kompetentā iestāde informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem.
7.  Termiņi attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai par 5. panta 1. punktā minēto vides ziņojumu nav īsāki par 30 dienām vai garāki par 60 dienām. Izņēmuma gadījumos, ja to pieprasa ierosinātā projekta raksturs, sarežģītība, atrašanās vieta vai apjoms, kompetentā iestāde šo termiņu var pagarināt vēl līdz 30 dienām; šādā gadījumā kompetentā iestāde informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 6. punkts -ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
6. pants – 7.a punkts (jauns)
(ba)  pievieno šādu punktu:
„7.a Lai nodrošinātu attiecīgās sabiedrības daļas efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstis nodrošina, ka viegli un ātri jebkurā laikā publiski pieejama ir tās iestādes vai iestāžu kontaktinformācija, kura(-s) ir atbildīga(-s) par šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, neatkarīgi no jebkāda notiekoša specifiska projekta, uz kuru attiecas ietekmes novērtējums, un ka tiek pienācīgi ņemtas vērā sabiedrības paustās atsauksmes un viedokļi.”.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 7.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
7. pants – 5.a punkts (jauns)
(7a)  Direktīvas 7. pantā pievieno šādu daļu:
„5.a Ja tiek īstenoti vispārējas intereses pārrobežu projekti transporta jomā attiecībā uz kādu no koridoriem, kuri noteikti Regulas …+, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, I pielikumā, dalībvalstis iesaistās sabiedrisko apspriešanu koordinēšanā. Koordinators jaunas infrastruktūras plānošanas laikā nodrošina plašu sabiedrisko apspriešanu, iesaistot visas ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību. Jebkurā gadījumā koordinators var ierosināt veidus, kā līdzsvaroti izstrādāt un īstenot koridora plānu.
________________
+ Regulas, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, numurs, datums un virsraksts (2011/0302(COD)).
Grozījums Nr. 109, 93 un 130
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 8. punkts
Direktīva 2011/92/ES
8. pants
1.   Attīstības atļaujas piešķiršanas procedūrā ņem vērā apspriešanās rezultātus un informāciju, kas apkopota saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu. Šajā nolūkā lēmumā piešķirt attīstības atļauju iekļauj šādu informāciju:
1.   Attīstības atļaujas piešķiršanas procedūrā pienācīgi ņem vērā un sīki izvērtē apspriešanās rezultātus un informāciju, kas apkopota saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu. Kad ir pieņemts lēmums piešķirt vai atteikt atļauju, kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar attiecīgo procedūru informē par to sabiedrību un dara tai pieejamu šādu informāciju:
(a)   ietekmes uz vidi novērtējums, ko sagatavojusi 3. pantā minētā kompetentā iestāde, un lēmumam pievienotie vides nosacījumi, tostarp to galveno pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi, mazināt to un, ja iespējams, to kompensēt;
(a)   direktīvas 3. pantā minētās kompetentās iestādes sagatavota ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti, tostarp saskaņā ar 6. un 7. pantu saņemto atsauksmju un viedokļu kopsavilkums, un lēmumam pievienotie vides nosacījumi, tostarp to galveno pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi, mazināt to un, ja iespējams, to kompensēt;
(b)   galvenie iemesli, kuru dēļ pieņemtais projekts ir izvēlēts, ņemot vērā citas izvērtētās alternatīvas, tostarp pašreizējā vides stāvokļa iespējamo attīstību projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs);
(b)   īsu galveno alternatīvu aprakstu, kuru ir izpētījis attīstītājs, un šīs izvēles galvenā iemesla norādījumu, ņemot vērā ietekmi uz vidi;
(c)  saskaņā ar 6. un 7. pantu saņemto atsauksmju kopsavilkums;
(d)   paziņojums, kurā īsi izklāstīts, kā attīstības atļaujā integrēti vides apsvērumi un iekļauti vai citādā veidā ņemti vērā apspriešanās rezultāti un atbilstīgi 5., 6. un 7. pantam apkopotā informācija.
(d)   paziņojums, kurā īsi izklāstīts, kā attīstības atļaujā integrēti vides apsvērumi un iekļauti vai citādā veidā ņemts vērā vides ziņojums un apspriešanās rezultāti un atbilstīgi 5., 6. un 7. pantam apkopotā informācija.
Par projektiem, kuri var radīt būtisku negatīvu pārrobežu ietekmi, kompetentā iestāde sniedz informāciju par to, kāpēc nav ņemtas vērā atsauksmes, ko saskaņā ar 7. pantu notikušās apspriešanās laikā saņēmusi ietekmētā dalībvalsts.
Par projektiem, kuri var radīt būtisku negatīvu pārrobežu ietekmi, kompetentā iestāde sniedz informāciju par to, kāpēc nav ņemtas vērā atsauksmes, ko saskaņā ar 7. pantu notikušās apspriešanās laikā saņēmusi ietekmētā dalībvalsts.
2.   Ja, pamatojoties uz apspriešanās rezultātiem un atbilstīgi 5., 6. un 7. pantam apkopoto informāciju, secināts, ka projekts radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, tad kompetentā iestāde iespējami drīzāk un ciešā sadarbībā ar 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un attīstītāju izvērtē, vai 5. panta 1. punktā minētais vides ziņojums ir jāpārskata un projekts jāpārveido, lai nepieļautu vai samazinātu šo negatīvo ietekmi, un vai jāveic ietekmes mazināšanas vai kompensēšanas papildu pasākumi.
2.   Kompetentā iestāde iespējami drīzāk un pēc apspriešanās ar 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm un attīstītāju izvērtē, vai atteikt attīstības atļauju, vai arī vai 5. panta 1. punktā minētais vides ziņojums ir jāpārskata un projekts jāpārveido, lai nepieļautu vai samazinātu šo negatīvo ietekmi, un vai jāveic ietekmes mazināšanas vai kompensēšanas papildu pasākumi, ņemot vērā attiecīgos tiesību aktus.
Ja kompetentā iestāde nolemj piešķirt attīstības atļauju, tā nodrošina, ka attīstības atļaujā ir ietverti būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi monitoringa pasākumi, lai novērtētu ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumu īstenošanu un paredzamo efektivitāti un lai apzinātu jebkādu neparedzētu negatīvu ietekmi.
Ja kompetentā iestāde nolemj piešķirt attīstības atļauju, tā¸ pamatojoties uz attiecīgajiem tiesību aktiem, nodrošina, ka attīstības atļaujā ir ietverti būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi monitoringa pasākumi.
To parametru veidam, attiecībā uz kuriem jāveic monitorings, un monitoringa ilgumam jābūt proporcionālam ierosinātā projekta raksturam, sarežģītībai, atrašanās vietai un apjomam, kā arī ietekmes uz vidi būtiskumam.
Vajadzības gadījumā var izmantot pašreizējo monitoringa kārtību, kas noteikta citos Savienības tiesību aktos.
3.   Kad visa vajadzīgā informācija, kas apkopota atbilstīgi 5., 6. un 7. pantam, ir iesniegta kompetentajai iestādei (vajadzības gadījumā arī īpaši novērtējumi, kas jāveic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem), un 6. un 7. pantā minētā apspriešanās ir pabeigta, kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā pabeidz projekta ietekmes uz vidi novērtējumu.
3.   Kad visa vajadzīgā informācija, kas apkopota atbilstīgi 5., 6. un 7. pantam, ir iesniegta kompetentajai iestādei (vajadzības gadījumā arī īpaši novērtējumi, kas jāveic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem), un 6. un 7. pantā minētā apspriešanās ir pabeigta, kompetentā iestāde pabeidz projekta ietekmes uz vidi novērtējumu dalībvalsts noteiktajā termiņā, kas nepārsniedz 90 dienas.
Atkarībā no ierosinātā projekta rakstura, sarežģītības, atrašanās vietas un apjoma kompetentā iestāde minēto termiņu var pagarināt par trim mēnešiem; šādā gadījumā kompetentā iestāde informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem un datumu, kad tā paredzējusi pieņemt lēmumu.
Atkarībā no ierosinātā projekta rakstura, sarežģītības, atrašanās vietas un apjoma kompetentā iestāde minēto termiņu izņēmuma kārtā vienreiz var pagarināt par dalībvalsts noteikto laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas; šādā gadījumā kompetentā iestāde rakstiski informē attīstītāju par pagarinājuma iemesliem un datumu, kurā paredzēts pieņemt lēmumu.
4.  Pirms pieņemts lēmums piešķirt vai nepiešķirt attīstības atļauju, kompetentā iestāde pārbauda, vai 5. panta 1. punktā minētajā vides ziņojumā iekļautā informācija ir atjaunināta, it īpaši attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir novērst, samazināt un, ja iespējams, kompensēt jebkādu būtisku negatīvu ietekmi.”;
svītrots
4.a  Lēmumu dot piekrišanu attīstīšanai var piešķirt arī, pieņemot īpašu valsts tiesību aktu, ievērojot nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir izpildījusi visus elementus ietekmes uz vidi novērtējumā saskaņā ar šis direktīvas noteikumiem.
__________
* OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9. paunkts– a apakšpunkts
Direktīva 2011/92/ES
9. pants – 1. punkts
1.  Kad ir pieņemts lēmums piešķirt vai nepiešķirt attīstības atļauju, kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar attiecīgajām procedūrām informē par to sabiedrību un 6. panta 1. punktā minētās iestādes un dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju:
1.  Kad ir pieņemts lēmums piešķirt vai nepiešķirt attīstības atļauju vai cits lēmums ar mērķi izpildīt šīs direktīvas nosacījumus, kompetentā iestāde vai iestādes iespējami drīz un ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā saskaņā ar valsts procedūrām informē par to sabiedrību un 6. panta 1. punktā minētās iestādes. Kompetentā iestāde vai iestādes lēmumu dara pieejamu sabiedrībai un 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.
a)  lēmuma saturs un visi ar to saistītie nosacījumi;
b)  pēc vides ziņojuma un attiecīgās sabiedrības daļas pausto bažu un viedokļu izvērtēšanas – galvenie iemesli un apsvērumi, kas ir šā lēmuma pamatā, tostarp informācija par sabiedrības līdzdalības procesu;
c)  galveno pasākumu apraksts, kuru mērķis ir novērst būtisku negatīvu ietekmi, mazināt to un, ja iespējams, to kompensēt;
d)  vajadzības gadījumā to monitoringa pasākumu apraksts, kas minēti 8. panta 2. punktā.”;
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.a punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
9.a pants (jauns)
(9.a)  Aiz 9. panta iekļauj šādu pantu:
„9.a pants
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes, pildot savus no šīs direktīvas izrietošos pienākumus, nav interešu konfliktā saskaņā ar jebkādu tām saistošo tiesību aktu.”
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.b punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
10. pants – 1. punkts
(9b)  direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
„Šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un ieviestā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu, ietverot intelektuālo īpašumu, un valsts interešu aizsardzību, ja vien tie ir saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.”
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.c punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
10.a pants (jauns)
(9c)  direktīvā iekļauj šādu pantu:
„10.a pants
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.”.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 9.d punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
11. pants – 4. punkts – 2. daļa
(9d)  direktīvas 11. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
„Visām šīm procedūrām jābūt atbilstošām un efektīvām, tādām, lai varētu iesniegt pagaidu noregulējuma pieprasījumu, kā arī godīgām, taisnīgām, laicīgām un ne pārmērīgi dārgām.”;
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 11. punkts
Direktīva 2011/92/ES
12.b pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Ja attiecīgo tautsaimnieciskās darbības nozaru īpašo pazīmju dēļ tas uzskatāms par piemērotu, lai varētu veikt pareizu ietekmes uz vidi novērtējumu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgo nozari sagatavo šīs nozares pamatnostādnes un izstrādā kritērijus, kas jāievēro tā, lai vienkāršotu un atvieglotu ietekmes uz vidi novērtējuma standartizāciju.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [DATUMS]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz …+ nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
+ 24 mēneši no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
3. pants
Uz projektiem, par kuriem lūgums piešķirt attīstības atļauju tika iesniegts pirms 2. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā datuma, bet kuriem līdz minētajam datumam nav pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, attiecināmi pienākumi, kas noteikti 3.–11. pantā Direktīvā 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.
Uz projektiem, par kuriem lūgums piešķirt attīstības atļauju tika iesniegts pirms 2. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā datuma, bet kuriem līdz minētajam datumam nav pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, attiecināmi pienākumi, kas noteikti 3. līdz 11. pantā Direktīvā 2011/92/ES, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad projekta attīstītājs prasa ietekmes uz vidi novērtējumu viņa projektam turpināt saskaņā ar grozītajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 79, 112 un 126
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – -1 punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
I PIELIKUMS
(-1) I pielikumu groza šādi:
(a)  virsrakstu aizstāj ar šādu:
„DIREKTĪVAS 4. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE PROJEKTI (PROJEKTI, KURIEM OBLIGĀTI JĀVEIC IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS)”;
(b)  pievieno šādu punktu:
„4.a Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un līdzīgas virszemes ieguves darbības.”;
(c)  panta 7. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
„a) Tālsatiksmes dzelzceļa līniju un lidostu [..] būve;”;
(d)  iekļauj šādus punktus:
„14.a Naftas un/vai dabasgāzes izpēte, kas tiek ierobežota līdz hidrauliskās sašķelšanas fāzei, un naftas un/vai dabasgāzes, kas atrodas slānekļa gāzes slānī vai citos tikpat vai mazāk blīvos un porainos nogulumieža veidojumos, unieguve neatkarīgi no iegūtā daudzuma.
14.b  Dabasgāzes izpēte, kas tiek ierobežota līdz hidrauliskās sašķelšanas fāzei un dabasgāzes ieguve no oglekļa iegulām neatkarīgi no iegūtā daudzuma.”;
(e)  panta 19. punktu aizstāj ar šādu:
„19. Karjeri vai atklātas izrakteņu ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 25 hektārus, zelta ieguves ražotnes, kurās izmanto cianīda dīķu procesus, vai kūdras ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 150 hektāru.”;
(f)  pievieno šādu punktu:
„24.a Tematiskie parki un golfa laukumi, kas plānoti teritorijās, kurās ir ūdens deficīts vai augsts pārtuksnešošanās vai sausuma risks.”.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – -1.a punkts (jauns)
Direktīva 2011/92/ES
Annex II PIELIKUMS
(-1a) direktīvas II pielikumu groza šādi:
(a)  virsrakstu aizstāj ar šādu:
„4. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTIE PROJEKTI (PROJEKTI, KURIEM JĀVEIC IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS, JA TĀ UZSKATA DALĪBVALSTS )”;
(b)  panta 1. punktā iekļauj šādu punktu:
„fa) savvaļas zvejas darbības;”;
(c)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
„c) minerālu izpēte un ieguve un minerālu ieguve, veicot jūras vai upju bagarēšanu;”;
(d)  panta 10. punkta d) apakšpunktu svītro;
(e)  panta 13. punktā iekļauj šādu punktu:
„aa) jebkādu tādu I pielikumā vai šajā pielikumā minēto projektu nojaukšana, kuriem var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz vidi;”.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – 1. punkts
Direktīva 2011/92/ES
II.A PIELIKUMS
II.A PIELIKUMS – 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA
II.A PIELIKUMS – 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA (ATTĪSTĪTĀJA SNIEGTĀ KOPSAVILKUMA INFORMĀCIJA PAR II PIELIKUMĀ UZSKAITĪTAJIEM PROJEKTIEM)
1.  Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:
1.  Projekta apraksts, kurā ietverts:
a)  visa projekta fizisko pazīmju raksturojums, vajadzības gadījumā ietverot tā pazemes slāni, tā būvniecības un ekspluatācijas fāžu laikā;
a)  visa projekta fizisko pazīmju raksturojums, vajadzības gadījumā ietverot tā pazemes slāni un apakšzemi, tā būvniecības, ekspluatācijas un nojaukšanas fāžu laikā;
b)  projekta atrašanās vietas apraksts, īpaši ņemot vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgumu, kurus projekts var ietekmēt.
b)  projekta atrašanās vietas apraksts, īpaši ņemot vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgumu, kurus projekts var ietekmēt.
2.  To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt.
2.  To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt.
3.  Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko izraisa:
3.  Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi — tostarp riskus attiecīgās sabiedrības daļas veselībai un ietekmi uz ainavu un kultūras mantojumu — , ko izraisa:
a)  paredzamās atliekvielas un emisijas un atkritumu rašanās;
a)  vajadzības gadījumā — paredzamās atliekvielas un emisijas un atkritumu rašanās;
b)  dabas resursu, it īpaši augsnes, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības izmantošana, tostarp hidromorfoloģiskās izmaiņas.
b)  dabas resursu, it īpaši augsnes, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības izmantošana (tostarp hidromorfoloģiskās izmaiņas).
4.  To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
4.  To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši, ja šī ietekme uzskatāma par neatgriezenisku.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – 2. punkts
Direktīva 2011/92/ES
III pielikums – 2. punkts – c apakšpunkts - ii) punkts
ii)  piekrastes zonas;
ii)  piekrastes zonas un jūras vide;
Grozījums Nr. 83 un 129/REV
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – 2. punkts
Direktīva 2011/92/ES
IV PIELIKUMS
IV PIELIKUMS – 5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA
IV PIELIKUMS – 5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA (INFORMĀCIJA, KAS ATTĪSTĪTĀJAM JĀIEKĻAUJ VIDES ZIŅOJUMĀ)
1.  Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:
1.  Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:
—a)  projekta atrašanās vietas apraksts;
a)  visa projekta fizisko pazīmju raksturojums, vajadzības gadījumā ietverot tā pazemes slāni, kā arī ūdens un zemes izmantošanas prasības tā būvniecības un ekspluatācijas fāžu laikā;
a)  visa projekta fizisko pazīmju raksturojums, vajadzības gadījumā ietverot tā pazemes slāni, kā arī ūdens un zemes izmantošanas prasības tā būvniecības, ekspluatācijas un attiecīgā gadījumā nojaukšanas fāžu laikā;
aa)  enerģijas izmaksu, nojaukšanas izraisīto atkritumu pārstrādes izmaksu un papildu dabas resursu patēriņa apraksts pēc nojaukšanas projekta uzsākšanas;
b)  ražošanas procesu galveno pazīmju raksturojums, piemēram, izlietoto materiālu, enerģijas un dabas resursu (tostarp ūdens, zemes, augsnes un bioloģiskās daudzveidības) raksturs un daudzums;
b)  ražošanas procesu galveno pazīmju raksturojums, piemēram, izlietoto materiālu, enerģijas un dabas resursu (tostarp ūdens, zemes, augsnes un bioloģiskās daudzveidības) raksturs un daudzums;
c)  to paredzamo atliekvielu un emisiju aprēķins pēc tipa un daudzuma (ūdens, gaisa, augsnes un augsnes apakškārtas piesārņojums, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums, starojums utt.), ko izraisīs ierosinātā projekta ekspluatācija.
c)  to paredzamo atliekvielu un emisiju aprēķins pēc tipa un daudzuma (ūdens, gaisa, augsnes un augsnes apakškārtas piesārņojums, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums, starojums utt.), ko izraisīs ierosinātā projekta ekspluatācija.
2.  Apraksts, kurā sniegta informācija par izskatīto alternatīvu tehniskajiem, atrašanās vietas vai citiem aspektiem (piemēram, saistībā ar projekta izstrādi, tehniskajiem raksturlielumiem, apjomu un mērogu), tostarp norādot to alternatīvu, kura vismazāk ietekmē vidi, un galvenos iemeslus, kas lika izdarīt konkrēto izvēli, ņemot vērā ietekmi uz vidi.
2.  Apraksts, kurā sniegta informācija par attīstītāja izskatīto pieņemamo alternatīvu tehniskajiem, atrašanās vietas vai citiem aspektiem (piemēram, saistībā ar projekta izstrādi, tehniskajiem raksturlielumiem, apjomu un mērogu), kas ir attiecināmi uz ierosināto projektu un tā īpašajām pazīmēm, un galvenos iemeslus, kas lika izdarīt konkrēto izvēli.
2.  Apraksts, kurā sniegta informācija par attīstītāja izskatīto pieņemamo alternatīvu tehniskajiem, atrašanās vietas vai citiem aspektiem (piemēram, saistībā ar projekta izstrādi, tehniskajiem raksturlielumiem, apjomu un mērogu), kas ir attiecināmi uz ierosināto projektu un tā īpašajām pazīmēm un norādīti galvenie iemesli, kas lika izdarīt konkrēto izvēli.
3.  Apraksts, kurā aplūkoti pašreizējā vides stāvokļa attiecīgie aspekti un to iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs). Šajā aprakstā jāaptver visas pastāvošās vides problēmas, kas saistītas ar projektu, tostarp jo īpaši tās, kuras saistītas ar teritorijām, kas ir īpaši nozīmīgas no vides un dabas resursu izmantošanas aspekta.
3.  Situācijās, kurās pēc pamatscenārija var pamatoti paredzēt dabas vai sociālās izmaiņas — apraksts, kurā aplūkoti pašreizējā vides stāvokļa attiecīgie aspekti (pamatscenārijs) un to iespējamā attīstība projekta neīstenošanas gadījumā. Šajā aprakstā jāaptver visas pastāvošās vides problēmas, kas saistītas ar projektu, tostarp jo īpaši tās, kuras saistītas ar teritorijām, kas ir īpaši nozīmīgas no vides un dabas resursu izmantošanas aspekta.
4.  To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt, jo īpaši informācija par iedzīvotājiem, cilvēka veselību, faunu, floru, bioloģisko daudzveidību un tās nodrošinātajiem ekosistēmu pakalpojumiem, zemi (aizņemtā zemes platība), augsni (organiskās vielas, erozija, sēšanās un sablīvēšanās), ūdeni (daudzums un kvalitāte), gaisu, klimatiskajiem faktoriem, klimata pārmaiņām (siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp tās, ko rada zemes izmantošana, izmaiņas zemes izmantošanā un mežsaimniecība, ietekmes mazināšanas potenciāls, ar pielāgošanos saistītās sekas, ja projektā ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski), materiālajām vērtībām, kultūras mantojumu, ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, ainavu; šādā aprakstā jāietver iepriekš minēto faktoru savstarpējā mijiedarbība, kā arī iepriekšminēto faktoru pakļautība dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātība un izturētspēja pret to.
4.  To vides faktoru apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt, jo īpaši informācija par iedzīvotājiem, cilvēka veselību, faunu, floru, bioloģisko daudzveidību(ko ietekmē attiecīgās faunas un floras izmaiņas), zemi (aizņemtā zemes platība), augsni (organiskās vielas, erozija, sēšanās un sablīvēšanās), ūdeni (daudzums un kvalitāte), gaisu, klimatiskajiem faktoriem, klimatu (siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp tās, ko rada zemes izmantošana, izmaiņas zemes izmantošanā un mežsaimniecība, ietekmes mazināšanas potenciāls, ar pielāgošanos saistītās sekas, ja projektā ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski), materiālajām vērtībām, kultūras mantojumu, ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, ainavu; šādā aprakstā jāietver iepriekš minēto faktoru savstarpējā mijiedarbība, kā arī iepriekšminēto faktoru pakļautība dabas un cilvēka izraisītu katastrofu riskam, neaizsargātība un izturētspēja pret to.
5.  Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko cita starpā izraisa:
5.  Apraksts, kurā sniegta informācija par ierosinātā projekta iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ko cita starpā izraisa:
a)  projekta pastāvēšana;
a)  projekta pastāvēšana;
b)  dabas resursu, it īpaši zemes, augsnes, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un tās nodrošināto ekosistēmu pakalpojumu, izmantošana, iespējami plašāk apsverot šo resursu pieejamību arī no klimatisko apstākļu izmaiņu viedokļa;
b)  dabas resursu, it īpaši zemes, augsnes, ūdens, bioloģiskās daudzveidības, tostarp floras un faunas;
c)  piesārņojošo vielu noplūde, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums un starojums, traucējumu radīšana un atkritumu iznīcināšana;
c)  piesārņojošo vielu noplūde, troksnis, vibrācija, gaisma, siltums un starojums, traucējumu radīšana un atkritumu iznīcināšana;
d)  riski cilvēka veselībai, kultūras mantojumam vai videi (piemēram, notiekot negadījumiem vai katastrofām);
d)  riski cilvēka veselībai, kultūras mantojumam vai videi (piemēram, notiekot negadījumiem vai katastrofām), kurus ir pamatoti uzskatīt par raksturīgiem attiecīgajam projekta veidam;
e)  ietekmes kumulācija ar citiem projektiem un darbībām;
e)  ietekmes kumulāciju ar citiem īstenotiem un/vai apstiprinātiem projektiem un darbībām, tādā ziņā, kā nosaka atrašanās ģeogrāfiskā apgabalā, kurš varētu tikt ietekmēts, ja projekts vēl nav uzbūvēts vai netiek ekspluatēts un nav nepieciešams papildus pašreizējai informācijai vai publiski pieejamai informācijai ņemt vērā citu informāciju par šiem projektiem;
f)  siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp tās, ko rada zemes izmantošana, izmaiņas zemes izmantošanā un mežsaimniecība;
f)  siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp tās, ko rada zemes izmantošana, izmaiņas zemes izmantošanā un mežsaimniecība;
g)  izmantotās tehnoloģijas un vielas;
g)  izmantotās tehnoloģijas un vielas;
h)  hidromorfoloģiskās izmaiņas.
h)  hidromorfoloģiskās izmaiņas.
Iespējamās būtiskās ietekmes aprakstā jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kumulatīvā, pārrobežu, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekme. Šajā aprakstā jāņem vērā vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti ES vai projektā iesaistītās dalībvalsts līmenī. Šajā aprakstā jāņem vērā vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti ES vai projektā iesaistītās dalībvalsts līmenī.
Iespējamās būtiskās ietekmes aprakstā jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kumulatīvā, pārrobežu, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekme. Šajā aprakstā jāņem vērā vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti ES vai projektā iesaistītās dalībvalsts līmenī.
6.  Apraksts par prognozēšanas metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu 5. punktā minēto ietekmi uz vidi, kā arī pārskats par galvenajām neskaidrībām šajās metodēs un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.
6.  Apraksts par prognozēšanas metodēm, kas izmantotas, lai novērtētu 5. punktā minēto ietekmi uz vidi, kā arī pārskats par galvenajām neskaidrībām šajās metodēs un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.
7.  To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu un, ja iespējams, kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, kas minēta 5. punktā, un vajadzības gadījumā jebkuras ierosinātās monitoringa kārtības apraksts, tostarp sniedzot informāciju par retrospektīvas analīzes veikšanu attiecībā uz negatīvu ietekmi uz vidi. Šajā aprakstā jāpaskaidro, kādā mērā samazināta vai kompensēta būtiska negatīva ietekme, un jāaptver gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāze.
7.  To pasākumu apraksts, kas paredzēti, lai vispirms novērstu un samazinātu un visbeidzot kompensētu jebkādu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, kas minēta 5. punktā, un vajadzības gadījumā jebkuras ierosinātās monitoringa kārtības apraksts, tostarp sniedzot informāciju par retrospektīvas analīzes veikšanu attiecībā uz negatīvu ietekmi uz vidi. Šajā aprakstā jāpaskaidro, kādā mērā novērsta, samazināta vai kompensēta būtiska negatīva ietekme, un jāaptver gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāze.
8.  Novērtējums par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu risku un tādu negadījumu risku, kam varētu būt pakļauts projekts, un vajadzības gadījumā apraksts par pasākumiem, ko paredzēts veikt šādu risku novēršanai, kā arī pasākumiem saistībā ar gatavību un reaģēšanu ārkārtas situācijās (piemēram, pasākumi, kas jāveic saskaņā ar grozīto Direktīvu 96/82/EK).
8.  Novērtējums par iespējamo dabas un cilvēka izraisītu katastrofu risku un tādu negadījumu risku, kam varētu būt pakļauts projekts, un vajadzības gadījumā apraksts par pasākumiem, ko paredzēts veikt šādu risku novēršanai, kā arī pasākumiem saistībā ar gatavību un reaģēšanu ārkārtas situācijās (piemēram, pasākumi, kas jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību vai prasībām, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem vai starptautiskām konvencijām).
9.  Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta zem iepriekšminētajiem virsrakstiem.
9.  Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta zem iepriekšminētajiem virsrakstiem.
10.  Norāde uz jebkādām grūtībām (tehniskie trūkumi vai zinātības trūkums), ar kādām sastapies attīstītājs, iegūstot pieprasīto informāciju, un uz avotiem, kas izmantoti aprakstos un veiktajos novērtējumos, kā arī pārskats par attiecīgajām galvenajām neskaidrībām un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.
10.  Norāde uz jebkādām grūtībām (tehniskie trūkumi vai zinātības trūkums), ar kādām sastapies attīstītājs, iegūstot pieprasīto informāciju, un uz avotiem, kas izmantoti aprakstos un veiktajos novērtējumos, kā arī pārskats par attiecīgajām galvenajām neskaidrībām un to saistību ar ietekmes aplēsēm un vēlamākās alternatīvas izvēli.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0277/2013).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika