Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2702(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0378/2013

Debates :

PV 09/10/2013 - 15
CRE 09/10/2013 - 15

Balsojumi :

PV 10/10/2013 - 9.4
CRE 10/10/2013 - 9.4

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0418

Pieņemtie teksti
PDF 395kWORD 32k
Ceturtdiena, 2013. gada 10. oktobris - Strasbūra
Iespējamā CIP gūstekņu nogādāšana un nelikumīga turēšana apcietinājumā Eiropas valstīs
P7_TA(2013)0418RC-B7-0378/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. oktobra rezolūcija par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs (2013/2702(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2012. gada 13. decembra spriedumu, kurā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nosodīta par ļoti nopietniem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (3., 5., 8. un 13. panta) pārkāpumiem Khaled El-Masri ārkārtas pārsūtīšanas laikā,

–  ņemot vērā ECT iesniegtās prasības lietās Al-Nashiri pret Poliju, Abu Zubaydah pret Lietuvu, Abu Zubaydah pret Poliju un Nasr un Gali pret Itāliju, ņemot vērā 2012. gada augustā Al-Nashiri iesniegto pieteikumu pret Rumāniju un 2012. gada decembrī organizāciju Human Rights Monitoring Institute (HRMI) un Open Society Justice Initiative iesniegto pieteikumu pret Lietuvu par to, ka pārkāptas to tiesības uz informāciju, kā arī tiesības uz efektīvu aizsardzību;

–  ņemot vērā Itālijas Augstākās tiesas 2012. gada septembra nolēmumu, ar kuru atstāja spēkā spriedumu 23 ASV valstspiederīgajiem saistībā ar 2003. gadā notikušo Abu Omar nolaupīšanu, tostarp spriedumu bijušajam CIP Milānas nodaļas vadītājam Robert Seldon Lady, kuram tika piespriests deviņu gadu cietumsods,

–  ņemot vērā Milānas Apelācijas tiesas 2013. gada februāra spriedumu trim citiem CIP aģentiem(1), par kuriem agrāk uzskatīja, ka uz viņiem attiecas diplomātiskā imunitāte, piespriežot viņiem sešus līdz septiņus gadus ilgu cietumsodu; ņemot vērā šīs pašas tiesas lēmumu piespriest desmit gadu cietumsodu arī bijušajam Itālijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (SISMI) vadītājam Nicolò Pollari, deviņu gadu cietumsodu bijušajam SISMI vadītāja vietniekam Marco Mancini un sešu gadu cietumsodu trim SISMI aģentiem katram,

–  ņemot vērā Itālijas prezidenta 2013. gada 5. aprīļa lēmumu apžēlot ASV virsnieku Joseph Romano, kurš Itālijā bija notiesāts par viņa iesaisti Abu Omar nolaupīšanā Itālijas teritorijā;

–  ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs — saistībā ar EP TDIP komitejas ziņojumu veiktie pasākumi(2),

–  ņemot vērā Komisijas referentam nosūtītos dokumentus, tostarp vēstules, kas nebija adresētas konkrētām valstīm un ko 2013. gada martā izsūtīja visām dalībvalstīm, un uz kurām atbildējušas vien dažas dalībvalstis (Somija, Ungārija, Spānija un Lietuva),

–  ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par Gvantanamo, no kurām jaunākā ir 2013. gada 23. maija rezolūcija par ieslodzīto bada streiku(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2010.–2011. gadā(4),

–  ņemot vērā 2012. gada septembrī no Eirokontroles saņemtos lidojumu datus,

–  ņemot vērā vēstuli, ko referents 2013. gada aprīlī nosūtīja Gaisa navigācijas drošības aģentūrai Āfrikā un Madagaskarā (ASECNA), lūdzot sadarboties lidojumu datu atklāšanā un pozitīvo atbildi, kas saņemta 2013. gada jūnijā,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par pamattiesībām un tiesiskumu un par 2012. gada Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu (Luksemburga, 2013. gada 6. un 7. jūnijs),

–  ņemot vērā Stokholmas programmu — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (2010-2014);

–  ņemot vērā daudzos plašsaziņas līdzekļu ziņojumus un pētnieciskās žurnālistikas darbību, jo īpaši, bet ne tikai, izmeklēšanas rezultātus, kuri 2013. gada aprīlī rādīti Rumānijas televīzijas kanālā Antena 1,

–  ņemot vērā pētījumus un izmeklēšanu, ko veikusi jo īpaši organizācija Interights, Redress and Reprieve, un ziņojumus, ko neatkarīgi pētnieki, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un valstu un starptautiskās nevalstiskās organizācijas sagatavojuši pēc iepriekš minētās 2012. gada 11. septembra rezolūcijas pieņemšanas, jo īpaši kustības Open Society Justice Initiative ziņojumu par spīdzināšanas globalizāciju — CIP slepenajām aizturēšanām un ārkārtas pārsūtīšanām (2013. gada februāris), neatkarīgu divpusēju organizācijas Constitution Project Task Force on Detainee Treatment ASV veiktu pētījumu par izturēšanos pret ieslodzītajiem (2013. gada aprīlis), pārsūtīšanas lidojumu datubāzi, kas publicēta Apvienotās Karalistes akadēmiskajā tīmekļa vietnē The Rendition Project (2013. gada maijs), organizācijas Amnesty International ziņojumu „Atklājot patiesību — Polijas iesaiste CIP slepenās apcietināšanas programmā” (2013. gada jūnijs), kā arī organizācijas Human Rights Watch vēstuli Lietuvas iestādēm (2013. gada jūnijs),

–  ņemot vērā jautājumus, ko iesniegušas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Ārlietu komiteja (O-000079/2013 – B7–0215/2013 un O-000080/2013 – B7–0216/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā pamattiesību ievērošana ir būtisks elements veiksmīgā pretterorisma politikā;

B.  tā kā Parlaments ir nosodījis ASV vadītās CIP pārsūtīšanas un slepenas apcietināšanas programmas, kuru īstenošanā pieļauti daudzi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp nelikumīga un patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana un cita veida nežēlīga apiešanās, nerepatriēšanas principa pārkāpumi un piespiedu pazušana, turklāt CIP izmantojot Eiropas gaisa telpu un teritoriju; tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis veikt pilna apjoma izmeklēšanu par to, kā valstu valdības un iestādes sadarbojušās ar CIP programmām;

C.  tā kā Parlaments ir apņēmies turpināt īstenot pilnvaras, ko tam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2., 6. un 7. pantu piešķīrusi pagaidu komiteja un uzdevis tā attiecīgajām komitejām informēt Parlamenta plenārsēdi par šo jautājumu gadu pēc iepriekš minētās Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūcijas pieņemšanas, jo tas uzskata par svarīgu novērtēt, cik lielā mērā ir īstenoti Parlamenta ieteikumi;

D.  tā kā saukt pie atbildības par veiktajām pārsūtīšanām ir ļoti svarīgi, lai ES iekšpolitikā un ārpolitikā efektīvi aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības, kā arī lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu drošības politiku, kas pamatojas uz tiesiskumu; tā kā ES iestādes nesen iesaistījušās diskusijās par to, kā ES var labāk aizsargāt un veicināt pamattiesības un tiesiskumu;

E.  tā kā no Padomes vai Komisijas uz Parlamenta ieteikumiem nav saņemtas atbildes pēc būtības;

F.  tā kā Lietuvas iestādes paudušas apņēmību atsākt kriminālizmeklēšanu par Lietuvas līdzdalību CIP programmā, ja kļūs zināmi jauni apstākļi, taču vēl arvien to nav izdarījušas; tā kā, paužot savus apsvērumus Abu Zubaydah lietas izskatīšanā ECT, Lietuvas iestādes nodemonstrēja, ka to veiktajā izmeklēšanā ir kritiski svarīgi trūkumi un ka tās neizprot jaunās informācijas nozīmi; tā kā Lietuva 2013. gada otrajā pusgadā pilda Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pienākumus; tā kā 2013. gada 13. septembrī Lietuvas ģenerālprokuroram tika iesniegta sūdzība, aicinot veikt izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka Mustafa al-Hawsawi, kuru militārā komisija pašlaik tiesā Gvantanamo, CIP vadītas programmas ietvaros savulaik tika nelikumīgi nosūtīts, turēts slepenā apcietinājumā un spīdzināts Lietuvā;

G.  tā kā padziļinātais izmeklēšanas darbs, kas bija televīzijas kanāla Antena 1 2013. gada aprīļa raidījuma pamatā, sniedza papildu norādes par Rumānijas svarīgo lomu cietumu tīkla pastāvēšanā; tā kā bijušais valsts drošības padomnieks Ioan Talpeş apliecināja, ka Rumānija sniedza loģistikas atbalstu CIP; tā kā bijušais Rumānijas Senāta deputāts atzina, ka iepriekš veiktajā parlamentārajā izmeklēšanā bijuši trūkumi un aicināja prokuratūru uzsākt tiesvedību;

H.  tā kā 2013. gada 11. jūnijā Polijas prokuratūrai iesniegta prasība oficiāli atzīt par cietušo vēl trešo personu, proti, jemenieti Walid Mohammed Bin Attash, kuru nelikumīgi arestēja Pakistānā 2003. gadā, turēja slepenā cietumā Polijā no 2003. gada jūnija līdz septembrim un pēc tam pārvietoja uz Gvantanamo, kur viņš vēl joprojām atrodas; tā kā Polijas prokuratūra līdz 2013. gada oktobrim pagarinājusi uzsākto kriminālizmeklēšanu;

I.  tā kā Lielbritānijas varas iestādes liek procesuālus šķēršļus civilprasībai, ko Apvienotajā Karalistē iesniedzis Lībijas valstspiederīgais Abdel Hakim Belhadj, kuru CIP ar britu palīdzību esot pārsūtījusi spīdzināšanai Lībijā, un ir paudušas savu vēlmi pierādījumus šajā lietā uzklausīt slēgtā procesā;

J.  tā kā 2012. gada decembrī Itālijā izdeva starptautisko orderi Robert Seldon Lady arestam, kurš tika arestēts Panamā 2013. gada jūlijā; tā kā Panama neņēma vērā Itālijas izdošanas lūgumu un Robert Seldon Lady 2013. gada jūlijā devās atpakaļ uz ASV; tā kā Itālijas prezidents 2013. gada 5. aprīlī nolēma apžēlot ASV virsnieku Joseph Romano, kurš Itālijā tika notiesāts par viņa iesaisti Abu Omar nolaupīšanā Itālijas teritorijā;

K.  tā kā 2012. gada novembrī Somijas parlamentārais ombuds uzsāka izmeklēšanu par Somijas teritorijas, gaisa telpas un lidojuma ierakstu sistēmu izmantošanu CIP pārsūtīšanu programmai, nosūtīja detalizētus rakstiskus informācijas pieprasījumus 15 valsts iestādēm un lūdza Lietuvas iestādes sniegt konkrētu informāciju par saistītiem lidojumiem;

L.  tā kā Dānijas līdz 2012. gada maijam veiktā izmeklēšana nav uzskatāma par neatkarīgu, objektīvu, visaptverošu un efektīvu, kā to pieprasa starptautisko cilvēktiesību noteikumi un standarti, jo izmeklētājiem nebija pietiekamu pilnvaru un tās darbības joma bija ierobežota;

M.  tā kā tikai divas dalībvalstis (Vācija un Apvienotā Karaliste) ir atbildējušas uz ANO īpašo procedūru izpildes pārbaudes vēstulēm, kas nosūtītas astoņām dalībvalstīm (Apvienotajai Karalistei, Francijai, Itālijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Vācijai un Zviedrijai), pieprasot papildu informāciju saistībā ar ANO kopīgo pētījumu par vispārējo praksi attiecībā uz slepenu aizturēšanu saistībā ar terorisma apkarošanu(5);

N.  tā kā ASV prezidents B. Obama ir apstiprinājis apņemšanos slēgt Gvantanamo cietumu, 2013. gada 23. maijā paziņojot, ka tiks atsākta aizturēto atbrīvošana un atcelts moratorijs aizturēto jemeniešu atbrīvošanai, kuriem jau droši solīta nosūtīšana atpakaļ uz savu valsti, neraugoties uz ASV Kongresa iebildumiem; tā kā ASV iestādēm ir jāpilda starptautiskās saistības un Robert Seldon Lady jāsauc pie atbildības,

O.  tā kā ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay ievadrunā Cilvēktiesību padomes 23. sesijā (Ženēvā, 2013. gada maijā) citēja iepriekš minēto Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūciju un prasīja veikt uzticamu un neatkarīgu izmeklēšanu kā ļoti svarīgu pirmo soli, lai nodrošinātu atbildību par nodarīto, un aicināja valstis noteikt šo uzdevumu par prioritāru;

P.  tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu un aizsardzību, apkarojot terorismu, Ben Emmerson 2013. gada ziņojumā(6) ir atsauces uz Parlamenta paveikto un pausts atbalsts vairākām iepriekš minētās 2012. gada 11. septembra rezolūcijas ierosmēm,

1.  pauž dziļu nožēlu par to, ka nav īstenoti Parlamenta ieteikumi iepriekšminētajā 2012. gada 11. septembra rezolūcijā, proti, no Padomes, Komisijas, dalībvalstu valdību, kandidātvalstu un asociēto valstu, NATO un ASV varasiestāžu puses, jo īpaši ņemot vērā nopietnos pamattiesību pārkāpumus, no kuriem cietuši CIP programmu upuri;

2.  uzskata, ka nesodāmības gaisotne attiecībā uz CIP programmām ir ļāvusi ES un ASV pretterorisma politikā turpināt pamattiesību pārkāpumus, ko vēlāk apliecināja ASV Valsts drošības aģentūras un vairāku dalībvalstu uzraudzības iestāžu veiktas apjomīgas uzraudzības programmas, kuras pašlaik izmeklē Parlaments;

Atbildības process dalībvalstīs

3.  atkārto savu aicinājumu dalībvalstīm, kuras vēl nav izpildījušas savu pozitīvo pienākumu veikt neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem, ņemot vērā visus jaunos pierādījumus, un atklāt visu vajadzīgo informāciju par visām aizdomās turētajām lidmašīnām, kas saistītas ar CIP un šo valstu teritorijām; jo īpaši aicina dalībvalstis izpētīt, vai nav veiktas darbības, kuru rezultātā CIP programmas ietvaros šo valstu teritorijā ir slepeni turēti cilvēki; aicina attiecīgās dalībvalstis (Franciju, Itāliju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju un Zviedriju) atbildēt uz ANO īpašo procedūru vēstulēm;

4.  mudina Lietuvu atsākt kriminālizmeklēšanu par CIP slepenajām ieslodzījuma vietām un veikt rūpīgu izmeklēšanu, ņemot vērā visus atklātos faktiskos pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietu Abu Zubaydah pret Lietuvu; aicina Lietuvu ļaut izmeklētājiem veikt visaptverošu pārbaudi par aizturēto personu pārsūtīšanas lidojumu tīklu un kontaktpersonām, par kurām ir publiski zināms, ka tās ir organizējušas vai piedalījušās attiecīgajos lidojumos; prasa Lietuvas iestādēm veikt tiesu ekspertīzi ieslodzījuma vietā un analizēt telefona sarunu reģistrus; mudina tās pilnībā sadarboties ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu Abu Zubaydah pret Lietuvu un Human Rights Monitoring Institute pret Lietuvu lietās; aicina Lietuvu, ņemot vērā kriminālizmeklēšanas atsākšanu, izskatīt pieteikumus par citu iespējamo cietušo statusu/līdzdalību izmeklēšanā; mudina Lietuvu pilnībā atbildēt uz informācijas pieprasījumiem no citām ES dalībvalstīm, jo īpaši uz informācijas pieprasījumu no Somijas ombuda par lidojumu vai lidojumiem, kas varētu saistīt Somiju un Lietuvu saistībā ar iespējamu pārsūtīšanas maršrutu; mudina Lietuvas ģenerālprokuroru veikt kriminālizmeklēšanu par Mustafa al-Hawsawi sūdzību;

5.  mudina Rumānijas iestādes ātri uzsākt neatkarīgu, objektīvu, visaptverošu un efektīvu izmeklēšanu, lai atrastu trūkstošos parlamentārās izmeklēšanas dokumentus un pilnībā sadarboties ar ECT lietā Al Nashiri pret Rumāniju; aicina Rumāniju pilnā apjomā pildīt saistības pamattiesību jomā;

6.  prasa Polijai turpināt izmeklēšanu, nodrošinot lielāku pārredzamību, jo īpaši sniedzot pierādījumus par konkrētām darbībām, kas veiktas, lai ļautu cietušo pārstāvjiem pilnvērtīgi pārstāvēt savus klientus, nodrošinot viņiem likumīgās tiesības piekļūt visiem attiecīgajiem konfidenciālajiem materiāliem un rīkoties atbilstoši iegūtajiem materiāliem; aicina Polijas iestādes sodīt visus iesaistītos valsti pārstāvošos dalībniekus; mudina Polijas ģenerālprokuroru steidzami pārskatīt Walid Bin Attash iesniegumu un pieņemt lēmumu; aicina Poliju pilnībā sadarboties ar ECT attiecībā uz lietām Al-Nashiri pret Poliju un Abu Zubaydah pret Poliju;

7.  aicina Apvienotās Karalistes iestādes pilnībā sadarboties notiekošajā kriminālizmeklēšanā un atļaut civilo prasību izskatīšanu pilnīgā pārredzamībā, lai varētu pabeigt izmeklēšanu un atbildēt uz prasībām par ārvalstnieku pārsūtīšanu uz aizjūras teritorijām; prasa Apvienotās Karalistes iestādēm nodrošināt cilvēktiesībām atbilstošu izmeklēšanu par pārsūtīšanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret ieslodzītajiem ārzemēs;

8.  mudina Itālijas iestādes turpināt centienus panākt taisnīgumu attiecībā uz CIP veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Itālijas teritorijā, pieprasot izdot Robert Seldon Lady un pārējos 22 ASV valstspiederīgos, kuri notiesāti Itālijā;

9.  mudina Somijas ombudu pabeigt izmeklēšanu, pamatojoties uz pārredzamību un atbildību, un tādēļ mudina visas valsts iestādes pilnībā sadarboties; prasa Somijai izmeklēt visus iespējamos gadījumus, kad Somijas valsts pārstāvji varētu būt piedalījušies pārsūtīšanas programmā;

ES iestāžu reakcija

10.  pauž dziļu vilšanos par Komisijas atteikumu atbildēt pēc būtības uz Parlamenta ieteikumiem, un uzskata, ka vēstules, ko Komisija nosūtīja dalībvalstīm, to vispārīguma dēļ ir nepietiekamas atbildības prasībām;

11.  atkārtoti pauž konkrētus ieteikumus Komisijai:

   veikt izmeklēšanu par to, vai, sadarbojoties ar CIP programmu, nav pārkāptas ES tiesību normas, jo īpaši tās, kas pieņemtas patvēruma un tiesu iestāžu sadarbības jomā,
   veicināt un atbalstīt cilvēktiesības ievērojošu savstarpējo juridisko palīdzību un izmeklēšanas iestāžu sadarbību tieslietu jomā, kā arī sadarbību starp juristiem, kas iesaistīti atbildības novērtēšanas darbā dalībvalstīs,
   pieņemt satvaru valstu atbildības procesu uzraudzībai un atbalstam, tostarp dalībvalstīm piemērojamas ziņošanas prasības,
   pieņemt pasākumus, lai stiprinātu ES spējas nepieļaut un kompensēt cilvēktiesību pārkāpumus ES līmenī un paredzēt spēcīgāku Parlamenta lomu,
   nākt klajā ar priekšlikumiem par pārrobežu izlūkošanas darbību demokrātiskas uzraudzības pasākumiem saistībā ar ES politikas nostādnēm pretterorisma jomā;

12.  mudina Lietuvas iestādes izmantot ES Padomes prezidentvalsts iespējas, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā īstenoti ieteikumi, kas ietverti Parlamenta ziņojumā un tādējādi šo jautājumu iekļaut Tieslietu un iekšlietu (TI) padomes darba kārtībā pirms beidzas Lietuvas prezidentūra;

13.  atkārtoti pauž konkrētus ieteikumus Padomei:

   atvainoties par to, ka tā ir pārkāpusi Līgumos paredzēto Savienības iestāžu uzticamas sadarbības principu, kad tā mēģināja pierunāt Parlamentu pieņemt tīši saīsinātu protokolu Padomes Starptautisko publisko tiesību jautājumu darba grupas (COJUR) un Eiroatlantisko attiecību jautājumu darba grupas (COTRA) sanāksmēm, kurās piedalījās ASV augstākā ranga amatpersonas,
   pieņemt deklarāciju, atzīstot dalībvalstu iesaistīšanos CIP programmā un grūtības, ar ko dalībvalstis saskārās saistībā ar izmeklēšanu,
   pilnībā atbalstīt patiesības noskaidrošanas un atbildības noteikšanas procesus dalībvalstīs, oficiāli risinot šo jautājumu Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmēs, apmainoties ar visu informāciju, nodrošinot palīdzību izmeklēšanā un jo īpaši atbalstot pieprasījumus nodrošināt piekļuvi dokumentiem,
   veikt uzklausīšanas ar attiecīgām ES drošības aģentūrām, lai uzzinātu, kas tām ir zināms par dalībvalstu iesaisti CIP programmā un par ES atbildes rīcību,
   ierosināt drošības pasākumus, ar kuriem tiktu garantēta cilvēktiesību ievērošana izlūkdatu apmaiņā un noteiktas stingras robežas izlūkošanas un tiesībaizsardzības darbībām tā, lai izlūkdienestiem netiktu ļauts izmantot aizturēšanas un apcietināšanas pilnvaras;

14.  aicina Padomi un Komisiju iekļaut attiecīgajās daudzgadu programmās, kas izriet no Stokholmas programmas, īpašus pasākumus, lai nodrošinātu tiesiskumu un atbildību par pamattiesību pārkāpumiem, jo īpaši, izlūkošanas dienestu un tiesībaizsardzības iestāžu gadījumā; prasa Komisijai iekļaut jautājumu par atbildību konferences „Assises de la Justice”, kas notiks 2013. gada novembrī, darba programmā;

15.  atgādina, ka, lai nodrošinātu uzticību Parlamentam, ir svarīgi ievērojami pastiprināt tā pamattiesību pārkāpumu izmeklēšanas tiesības ES, ietverot pilna apjoma tiesības uzklausīt zvērestu nodevušu iesaistīto personu liecības, tostarp valdību ministru liecības(7);

16.  prasa Eirokontrolei tāpat kā ASV Federālajai aviācijas iestādei atzīt, ka lidojumu maršrutu dati nekādā ziņā nebūtu jāuzskata par konfidenciāliem, un efektīvas izmeklēšanas labad atklāt šādus nepieciešamos datus;

17.  sagaida, ka Parlamenta veiktā izmeklēšana par ASV Valsts drošības aģentūras un vairāku dalībvalstu uzraudzības iestāžu veiktajām uzraudzības programmām ļaus ierosināt pasākumus, lai tiktu īstenota izlūkošanas dienestu efektīva demokrātiska parlamentārā uzraudzība, ņemot vērā to, ka ļoti svarīga ir šo organizāciju un to darbības demokrātiska kontrole, izmantojot attiecīgu iekšēju, izpildvaras veiktu, neatkarīgu tiesu un parlamentāru uzraudzību;

18.  pauž nožēlu, ka ES dalībvalstis nav panākušas progresu jautājumā par pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu, izņemot tās ratificēšanu Lietuvā 2013. gada augustā; aicina 21 dalībvalsti, kas vēl nav ratificējusi šo konvenciju, to steidzami izdarīt;

19.  aicina Beļģiju, Grieķiju, Īriju, Latviju, Lietuvu, Slovākiju un Somiju prioritārā kārtā ratificēt ANO Konvencijai pret spīdzināšanu pievienoto Fakultatīvo Protokolu (OPCAT); pauž nožēlu, ka piešķirts ļoti ierobežots atbalsts OPCAT kontekstā ANO vadītam īpašajam fondam, un aicina ES dalībvalstis un Komisiju atbalstīt Īpašo fondu, nodrošinot būtiskas brīvprātīgās iemaksas; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pastiprināt centienus, lai trešās valstīs veicinātu valstu preventīvo mehānismu izveidi un darbību saskaņā ar OPCAT;

20.  aicina ES rūpīgi uzraudzīt to, kā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika īsteno ECT lēmumu lietā El-Masri pret Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, uz ko Ministru komiteja tagad ir attiecinājusi pastiprināto procedūru saistībā ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu pievienoties ES; mudina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādes sākt kriminālizmeklēšanu par valsts pārstāvju līdzdalību El-Masri lietā un saukt vainīgos pie atbildības;

21.  aicina ASV valdību sadarboties attiecībā uz visiem ES dalībvalstu informācijas vai izdošanas pieprasījumiem saistībā ar CIP programmu; mudina ASV pārtraukt izmantot drakoniskus aizsardzības rīkojumus, kas neļauj juristiem, kuri rīkojas Gvantanamo līča ieslodzīto vārdā, izpaust nekādu informāciju par to slepeno apcietināšanu Eiropā; mudina pabeigt plānu par Gvantanamo līča ieslodzījuma vietas nekavējošu slēgšanu;

22.  mudina dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai izmitinātu tos no Gvantanamo atbrīvotos aizturētos, kuru izcelsmes valstis nav Eiropā, un kurus nevar repatriēt uz viņu izcelsmes valstīm, jo tur viņiem draud nāve, spīdzināšana vai cietsirdīga un necilvēcīga izturēšanās(8); aicina ES atjaunot kopīgās 2009. gada iniciatīvas, nodrošinot Gvantanamo ieslodzīto pārcelšanās uz ES dalībvalstīm mehānismu, un iesaistīties dialogā par konkrētiem plāniem sadarbībai ar jauno ASV īpašo sūtni jautājumos par ieslodzīto izvešanu no Gvantanamo Clifford Sloan;

23.  aicina Gaisa navigācijas drošības aģentūru Āfrikā un Madagaskarā drīzumā uzsākt sadarbību ar Parlamentu un sniegt pieprasītos lidojumu datus;

24.  aicina nākamo Parlamenta sasaukumu (2014–2019) turpināt pildīt un īstenot pagaidu komitejas sniegtās pilnvaras un līdz ar to nodrošināt, ka tās ieteikumiem ir turpinājums, pārbaudīt jaunus elementus, kas varētu rasties, un pilnībā izmantot un attīstīt savas tiesības veikt izmeklēšanu;

o
o   o

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Tostarp agrākajam CIP Romas nodaļas vadītājam Jeffrey W. Castelli.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0309.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0231.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0500.
(5) A/HRC/13/42.
(6) Pamatprincipi par to, kā nodrošināt valsts amatpersonu atbildību par rupjiem vai sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar valsts pretterorisma iniciatīvām, A/HRC/22/52, 2013. gada 1. marts.
(7) Skatīt: priekšlikums Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību īstenošanu, un ar kuru aizstāj Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK (OV C 264 E, 13.9.2013., 41. lpp.)..
(8) Eiropas Parlamenta 2012. gada 18. aprīļa rezolūcija par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā (OV C 258 E, 7.9.2013., 8. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika